Pieeja internetam Eiropas Savienībā (ES) šogad bija 79% mājsaimniecību, savukārt Latvijā - 72%, liecina ES statistikas biroja Eurostat apkopotie dati.

Interneta pieejamība Latvijā ir 11.zemākā no visām dalībvalstīm.

Saskaņā ar Eurostat datiem interneta pieejamība pēdējo trīs gadu laikā ir piedzīvojusi būtisku kāpumu - 2007.gadā pieeja internetam bija 55% mājsaimniecību.

Vislielākais interneta pieejamības īpatsvars šogad reģistrēts Nīderlandē - 95%, Luksemburgā - 94%, kā arī Zviedrijā un Dānijā - 93%.

Tikmēr vismazākais interneta piekļuves īpatsvars fiksēts Bulgārijā - 54%, Grieķijā - 56% un Rumānijā - 58%.

Lietuvā internets pieejams 65% mājsaimniecību, kas ir septītais zemākais līmenis ES.

Savukārt Igaunijā pieeja internetam šogad bijusi 80% mājsaimniecību, kas ir 11.augstākais līmenis ES.

IKT nozarē jau vairākus gadus plaši tiek attīstīta resursu koplietošana, kas ļauj izmantot augstākas kvalitātes un pieejamības infrastruktūru un pakalpojumus, neieguldot to izveidē savus līdzekļus. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir šādas koplietojamas infrastruktūras uzturētājs, uzņēmējiem piedāvā optiskā tīkla koplietošanu, eParaskta un e-Identitātes platformas, datu pārraides risinājumus, bet valsts iestādēm ir virkne efektīvu pakalpojumu ieskaitot, kiberdrošības risinājumus.

Par resursu koplietošanu, ikdienas darbu, kiberdrošību un iedzīvotāju izglītošanu Dienas Bizness saruna ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu.

LVRTC ir viens no valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu kompetenču centriem, kā arī sniedz Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus publiskā sektora spēlētājiem. Ko tas praktiski nozīmē, ko darāt un ko no tā iegūst uzņēmumi, sabiedrība?

Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra uzdevums ir nodrošināt valsts pārvaldes iestādēm tehnisko līdzekļu kopumu - nepieciešamo skaitļošanas, datu glabāšanas un elektronisko sakaru tīkla informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru, lai nodrošinātu informācijas sistēmu darbību augstā konfidencialitātes, integritātes un pieejamības līmenī. Mēs nesniedzam pakalpojumu gala lietotājam. Starp mums un sabiedrību ir valsts pārvalde un tas, ko gala lietotājs, proti, sabiedrība pēc mūs paveiktā izjūt vai neizjūt, ir dažādu informācijas sistēmu darbības pieejamība vai nepieejamība. Proti, sistēmas vai nu darbojas stabili vai arī kaut kas nav īsti labi. Mūsu uzdevums ir panākt, lai tās sistēmas, kas ir mūsu pārziņā, ir pieejamas.

No 4.marta stājas spēkā jauni platjoslas optiskā tīkla izmantošanas tarifi elektronisko sakaru operatoriem.

Tīkla izmantošanas tarifs jau no pirmā kilometra tiek samazināts par 30%, kas pozitīvi ietekmēs tos operatorus, kuri izmanto nelielus platjoslas optiskā tīkla posmus pakalpojumu nodrošināšanai iedzīvotājiem, informē ERAF līdzfinansētā platjoslas optiskā tīkla izbūves projekta īstenotājs VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC).

Platjoslas optiskā tīkla tarifu izmaksas veido tikai infrastruktūras uzturēšanas un operatoriem sniegtā pakalpojuma nodrošināšanas izmaksas. Ik gadu LVRTC atbilstoši likumā noteiktajam pārskata un pārapstiprina platjoslas pakalpojumu tarifus, taču līdz šim tie netika būtiski grozīti.

Kopš šā gada aprīļa, kad tika uzsākti platjoslas projekta 2.kārtas būvniecības darbi, būvniecība sākusies jau 530 km no izprojektētā platjoslas tīkla, informē VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs.

Tā ir teju ceturtā daļa no kopumā plānotajiem 2000 km. Būvniecības darbi pabeigti jau gandrīz 70 km garā posmā Ludzas, Ciblas, Talsu un Dundagas novados, bet citviet darbi turpināsies vēl visa gada garumā. Pirmie piekļuves punkti tiks nodoti ekspluatācijā šī gada rudenī.

Kā ziņots iepriekš, Latvijā platjoslas projekta īstenošana tika uzsākta 2012.gadā un projekta 1.kārtas laikā izbūvēti 1813km optiskā tīkla un 177 pieslēguma punkti. Projekta 2.kārta tika sākta 2016.gadā un līdz 2020.gadam platjoslas tīkls tiks paplašināts līdz pat 3800km.

Tā kā saskaņā ar projekta noteikumiem projekta īstenotājs VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) nedrīkst gala lietotājiem nodrošināt interneta un datu pārraides pakalpojumus, LVRTC ar vairākiem komersantiem jau ir noslēdzis līgumus par 55 posmu ar kopējo garumu 1 065 km nomu. Izbūvēto tīklu izmanto gan valsts mēroga, gan reģionālie elektronisko sakaru komersanti, kā arī viens mobilais operators, lai nodrošinātu saviem klientiem Latvijas reģionos ātra un īpaši ātra interneta, kā arī televīzijas pakalpojumus. Tāpat ir noslēgti priekšlīgumi ar vairākiem elektronisko sakaru komersantiem par vairāk nekā 20 jaunu posmu izmantošanu.

Eiropas Savienības Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksā (DESI) Latvija šogad ir 19.vietā no visām 28 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm un atpaliek no Lietuvas un Igaunijas, piektdien paziņojusi Eiropas Komisija (EK).

DESI indeksa Latvijas faktu lapā skaidrots, ka valsts attīstības līmenis atbilst ES vidējam. Progresu ļāvuši panākt uzlabojumi savienojamības aspektā (salīdzinoši augsts ir gan ātrdarbīgu platjoslas tīklu pārklājuma, gan to izvēršanas līmenis) un digitālo publisko pakalpojumu jomā (Latvijas Atvērto datu portāla atklāšana, kā arī pēc dažādām dzīves situācijām veidota pieeja, kas pieņemta publisko pakalpojumu sniegšanas vajadzībām).

Aizvien vairāk Latvijas iedzīvotāju izmanto internetbankas un e-pārvaldes pakalpojumus, taču pusei iedzīvotāju nav digitālo prasmju vai to līmenis ir zems. Iedzīvotāju digitālo prasmju uzlabošana ir priekšnosacījums, lai varētu izveidot iekļaujošus darba tirgus, kā arī paaugstināt to uzņēmumu produktivitāti, kuri patlaban

Lai lauku iedzīvotājus nodrošinātu ar interneta pieslēguma iespējām un mazinātu platjoslas projekta iespējamos riskus, LVRTC investēs 15 milj. Ls maģistrālās optikas tīkla izveidē.

Lai visā valstī būtu pieeja kvalitatīvam internetam un Latvija tiektos pretī «Eiropas 2020» iniciatīvai, kas paredz visiem Eiropas Savienības (ES) iedzīvotājiem līdz 2020. gadam nodrošināt piekļuvi platjoslas internetam ar ātrumu vismaz 30 Mbit/s, bet 50% vai vairāk mājsaimniecību apgādāt ar interneta pieslēgumu ar ātrumu virs 100 Mbit/s, Satiksmes ministrija (SM) ir noslēgusi līgumu ar Latvijas Valsts radio un televīzijas centru (LVRTC) par platjoslas tīkla infrastruktūras izveidi Latvijas lauku apvidos. Platjoslas projekta pirmās kārtas projektēšanas un celtniecības darbi plānoti līdz 2015. gadam, un projekta pirmajā kārtā tiks investēti 18,5 milj. Ls, no kuriem 87,18% veidos ERAF līdzfinansējums, pārējā daļa tiks finansēta no LVRTC līdzekļiem. Projektā paredzēta optisko kabeļu infrastruktūras izveide, savienojot Latvijas pilsētas – bijušos rajonu centrus – ar lauku pagastiem.

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) uzsāk ikgadējo apsekojumu par interneta lietošanu mājsaimniecībās 2016. gadā, informē CSP.

Tā mērķis ir noskaidrot, kādas ir iedzīvotāju e-prasmes, cik iedzīvotāju un kādiem nolūkiem ikdienā izmanto internetu, kādas ierīces un tehnoloģijas viņi izmanto. Apsekojums ilgs līdz 2016. gada 30. jūnijam, un tajā plānots aptaujāt 11 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem.

Aptaujā piedalās iedzīvotāji, kuri saņēmuši CSP vēstuli ar aicinājumu piedalīties 2016. gada apsekojumā par interneta lietošanu mājsaimniecībās.

Ja anketa netiks aizpildīta elektroniski līdz 29. februārim, CSP intervētājs aptaujās iedzīvotājus klātienes vai telefonintervijā no 2016. gada 1. marta līdz 30. jūnijam. Lai vienotos par izdevīgāku klātienes intervijas laiku, respondents var sazināties ar intervētāju, zvanot uz vēstulē norādīto tālruņa numuru. Ierodoties respondenta dzīvesvietā, CSP intervētājs uzrādīs darba apliecību ar fotogrāfiju. CSP garantē iegūtās informācijas konfidencialitāti.

Platjoslas internetam ar ātrumu diapazonā no 4 Mbps līdz 8 Mbps Latvijā ir visā Eiropas Savienībā (ES) zemākās izmantošanas izmaksas (11,8 eiro mēnesī). Savukārt 12 Mbps līdz 30 Mbps ātruma diapazonā Latvija ir otrajā vietā ar 16,3 eiro lielām izmaksām.

Tā liecina Eiropas Komisijas (EK) Sakaru komitejas (COCOM) gatavotais informatīvais ziņojums par platjoslas tīkla attīstību ES dalībvalstīs. COCOM šādus ziņojumus gatavo kopš 2003. gada, informē Satiksmes ministrija (SM).

Tāpat Latvija ir pozitīvi novērtēta ne vien izmaksu, bet arī risinājumu kvalitātes ziņā. EK aplēsusi, ka optiskās šķiedras līdz gala abonementam (Fiber-to-the-home (FTTH)) risinājums šobrīd sastopams tikai 11,5% ES dalībvalstu mājsaimniecību. Savukārt piecās ES valstīs (Lielbritānijā, Beļģijā, Kiprā, Maltā un Grieķijā) FTTH ir mazāk nekā 1% mājsaimniecību. Latvijā, savukārt, FTTH ir pieejams 60,8% mājsaimniecību.

Cilvēki internetu arvien biežāk lieto viedtālrunī, kas pielej eļļu diskusiju ugunī par to, vai mobilais internets spēj aizstāt fiksēto, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Fiksētā interneta piedāvātāji norāda, ka mobilais internets ir papildu, nevis pamatizvēle, savukārt mobilā interneta nodrošinātāji uzsver, ka tas stāv plecu pie pleca tradicionālajam internetam, un ir daļa klientu, kuri fiksētā pieslēguma vietā izvēlas mobilo. Tiesa, ieraudzīt objektīvu ainu pašlaik ir faktiski neiespējami – konkurences apstākļos uzņēmumi datus atklāj skopi.

Ar mobilo nepietiek

«Cilvēkiem ir svarīga piekļuve informācijai un savām lietojumprogrammām neatkarīgi no izmantotās ierīces vai interneta pieslēguma veida. Līdz ar mobilo internetu patērētājiem parādās vairāk izvēles iespēju interneta pakalpojumiem, bet fiksētā interneta lietošanas apjomu tas neietekmē – mobilais internets vairāk ir papildu iespēja, nevis pamatizvēle. Tas ir ērts, piemēram, esot ceļā. Tomēr, atgriežoties mājās vai citur, kur ir fiksētais internets, cilvēks parasti arī savu mobilo ierīci pārslēdz uz fiksēto internetu, jo tas parasti ir ātrāks, stabilāks un lētāks. Mobilais internets ir alternatīva arī tādos gadījumos, kad fiksēto internetu ierīkot nav iespējams vai arī tas ir ļoti dārgi. Tad jārēķinās ar mobilā interneta pakalpojuma augstāku cenu kopumā un, iespējams, kādiem apjoma limitiem,» saka Elizabete Podinska, Baltcom mārketinga vadītāja. Pēc viņas teiktā, mobilais internets vismaz šobrīd ir ievērojami dārgāks un, ņemot vērā tehnoloģiju attīstībai un tīkla pārklājuma izveidošanai nepieciešamās milzīgās investīcijas, mobilā interneta pakalpojumu cenu samazinājums tuvākajā laikā esot maz ticams. Pieredze liecinot, ka aktīvāko tehnoloģiju lietotāju vēlmes pēc datu pārraides un darbības ātruma vienmēr pārsniedzot tehnoloģiju sniegtās iespējas neatkarīgi no tā, cik ātri tās attīstās.

«Šobrīd pasaulē novērojam četrus karstākos platjoslas interneta ieviešanas reģionus – Dienvidaustrumāziju, Vidējos Austrumus, Ibērijas pussalu un Baltiju,» pētījumā atzinis konsultāciju uzņēmums Arthur D.Little.

Latvija tajā pozitīvi izcelta vairākas reizes – gan par īstenoto pieeju platjoslas interneta programmas ieviešanā, gan par sasniegtajiem rezultātiem pārklājuma nodrošināšanā, kur ieņem pirmo vietu kopā ar Lietuvu. Abām Baltijas valstīm seko Katara, Singapūra un Japāna.

Neskatoties uz to, ka platjoslas ieviešanas programmas ierasti ir ilgtermiņa un to investīcijas tiek apgūtas ilgākā laika periodā, ir novērotas arī ātras un veiksmīgas ieviešanas programmas tādās valstīs kā Katara, Singapūra un Latvija, kā arī Spānija un Apvienotie Arābu Emirāti, norāda pētījuma autori. Šajās valstīs platjoslas internets gandrīz visā valsts teritorijā ieviests 3 līdz 6 gadu laikā. Latvijas gadījumā – 5 gados.

Nepārdomāti realizējot 119 milj. Ls vērto platjoslas projektu, mazajiem operatoriem var būt neizdevīgi piedāvāt internetu lauku iedzīvotājiem, raksta Dienas bizness.

Saistībā ar VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) iecerēto kopumā 119 milj. eiro vērto platjoslas ieviešanas projektu Latvijas laukos daļa nozares ekspertu pauž bažas, ka var izveidoties situācija, kad optikas infrastruktūra lauku teritorijās ir izbūvēta, bet mazajiem operatoriem var būt neizdevīgi piedāvāt pakalpojumus gala klientiem – lauku iedzīvotājiem. «Tās nav bažas, tā ir dzīves realitāte,» asākus vārdus velta Baltcom vadītājs Pēteris Šmidre. Lai šāda situācija neizveidotos un Latvijas laukos būtu pieejams kvalitatīvs interneta pieslēgums par adekvātu maksu, jau šobrīd ir jārisina aktuālie jautājumi, DB atzīmēja Corporate Solutions grupas vadītājs Aigars Ceruss. Proti, ja optikas līnija tiek izbūvēta posmā Iecava-Vecumnieki, tad mazajam operatoram, lai tas varētu datu pārraides pakalpojumus piedāvāt apkaimes iedzīvotājiem, būs jāatrisina divi jautājumi. Pirmais, kā no optikas pieslēguma nodrošināt piekļuvi līdz iedzīvotāja dzīves vietai; otrais – kā nodrošināt tīkla savienojumu ar Rīgu. «Ja mazie operatori netiks maģistrālē, tad tas var radīt apdraudējumu,» DB piekrita LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta. Neko nedarot šajā virzienā, turpmāk tikai pilsētu iedzīvotāji var cerēt saņemt ātrgaitas interneta pieslēgumu par pieņemamu cenu, pārliecību pauda A. Ceruss.

Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmums apturēt konkursu par atbalsta pakalpojumu sniegšanu Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) lauku platjoslas attīstības projektam var kavēt daļas no šī projekta izpildi, informēja LVRTC tirgzinības vadītāja Ilze Svikliņa.

Svikliņa pavēstīja, ka «LVRTC rīkosies atbilstoši IUB lēmumam», kas prasīja no apturētā konkursa nolikuma svītrot prasības par pretendentu kvalifikācijām, kuras sūdzībā bija apstrīdējis viens no pretendentiem - SIA AA Projekts. «Taču radusies situācija nozīmē to, ka atsevišķas projekta aktivitātes var tikt izpildītas vēlāk nekā sākotnēji plānots,» raksta LVRTC.

Savukārt «konkursa nolikuma precizēšana, jauna konkursa izsludināšana un potenciālā līguma noslēgšana prasīs vairākus mēnešus. LVRTC pašlaik pārstrādā projekta realizācijas grafiku un tajā iesaistāmos resursus,» norāda LVRTC.

2017. gada sākumā Latvijā 78,5 % iedzīvotāju vecumā no 16-74 gadiem regulāri (vismaz reizi nedēļā) lietoja internetu, liecina CSP aptaujas dati. Kopš 2010. gada šis rādītājs ir pieaudzis par 16 procentpunktiem, bet salīdzinot ar pagājušo gadu – par 1,5 procentpunktiem.

Būtiski atšķiras interneta lietotāju īpatsvars dažādās vecuma grupās. Ja vecumā no 16 līdz 44 gadiem gandrīz katrs jeb 96 % iedzīvotāju regulāri lieto internetu, tad 45-64 gadu vecumā tādu ir 71,3 %, savukārt vecumā no 65 līdz 74 gadiem tikai katrs trešais iedzīvotājs (35,5 %) vismaz reizi nedēļā lieto internetu.

2017. gada sākumā 70,2 % interneta lietotāju izmantoja mobilās ierīces, lai piekļūtu internetam ārpus mājām vai darba. Populārākā ierīce bija mobilais telefons, ko šim nolūkam izmantoja 64,2 % interneta lietotāju, bet 26,5 % piekļūšanai internetam ārpus mājām vai darba lietoja portatīvo datoru.

Iedzīvotāji internetu izmanto dažādām aktivitātēm. Visbiežāk to lieto, lai saņemtu vai nosūtītu e- pastu (85,5 % no iedzīvotājiem, kuri lietojuši internetu pēdējo 3 mēnešu laikā), kā arī ziņu portālu, avīžu un žurnālu lasīšanai tiešsaistē (83,6 %).

Eiropas Komisija (EK) saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) valsts atbalsta noteikumiem ir apstiprinājusi 71,5 miljonus latu vērtu atbalsta shēmu, kas paredzēta īpaši ātrdarbīga platjoslas interneta tīklu izvēršanai Latvijā, liecina EK paziņojums presei.

Tas dos iespēju iedzīvotājiem un uzņēmumiem izmantot kvaltitatīvu internetu ar ātrumu no 30 līdz 100 megabitiem sekundē. Tādējādi arī tiks mazināta «digitālā plaisa», kas pastāv starp pilsētas un lauku teritorijām.

Latvija EK jau 2011. gada septembrī paziņojusi par valsts mēroga atbalsta pasākumu, lai izbūvētu īpaši ātrdarbīgas optiskās škiedras platjoslas tīklus (tā dēvētos «nākamos paaudzes piekļuves tīklus»).

Šī shēma nodrošina, ka atbalstu varēs piešķirt tikai teritorijās, kurās tuvākajā nākotnē nav paredzēts ieviest šādus nākamās paaudzes tīklus, — lai neizstumtu privātos ieguldījumus, norāda EK.

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai konsolidētajā kopbudžetā šā gada desmit mēnešos bijis 409,9 miljonu eiro deficīts, kamēr pērn attiecīgajā periodā kopbudžetā bija pārpalikums 444 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija (FM).

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumos janvārī-oktobrī saņemti 9 324,7 miljoni eiro, bet izdevumi bija 9 734,6 miljoni eiro. Bilances pasliktināšanos ietekmēja par 117,8 miljoniem eiro jeb 1,2% zemāki ieņēmumi, kā arī izdevumu palielināšanās kopbudžetā par 736,1 miljonu eiro jeb 8,2%, salīdzinot ar 2019.gada janvāri-oktobri.

Atšķirīga situācija vērojama valsts un pašvaldību budžetu līmenī. Ja valsts budžetā šā gada desmit mēnešos bijis 498,4 miljonu eiro deficīts, bilancei pasliktinoties par 835 miljoniem eiro salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, tad pašvaldību budžetā bija 88,5 miljonu eiro pārpalikums, bilancei pasliktinoties par 18,9 miljoniem eiro.

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada deviņos mēnešos uzkrātais pārpalikums 176 miljonu eiro apmērā ir par 138,6 miljoniem eiro jeb 44,1% mazāks nekā pērnā gada deviņos mēnešos, informē Finanšu ministrija.

Pārpalikums vērojams gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos. Kopbudžeta izpildē šā gada deviņos mēnešos ir vērojama tendence budžeta tēriņiem kāpt straujāk (+6,2%) nekā ieņēmumiem (+3,8%) salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu.

Zemāks ekonomikas izaugsmes temps šogad, nekā tas tika plānots, skaidro lēnāku nodokļu ieņēmumu pieauguma tempu. Savukārt izdevumu pieaugums galvenokārt saistāms ar izdevumiem Prezidentūras nodrošināšanai, lielākiem izdevumiem veselības un satiksmes jomā, kā arī grozījumiem likumdošanā, atceļot vairāku sociālās apdrošināšanas pabalstu griestus.

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos divos mēnešos iekasēti 2,304 miljardi eiro, kas ir par 141,5 miljoniem eiro jeb 6,5% vairāk, nekā plānots, informē Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2023.gada pirmajos divos mēnešos bija par 284,3 miljoniem eiro jeb 14,1% lielāki nekā 2022.gada pirmajos divos mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos divos mēnešos veidoja 2,184 miljardus eiro, par 149 miljoniem eiro jeb 7,3% pārsniedzot plānu. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem diviem mēnešiem kopbudžetā nodokļu ieņēmumi ir pieauguši par 270,9 miljoniem eiro jeb 14,2%.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos divos mēnešos bija 1,799 miljardi eiro, par 128,4 miljoniem eiro jeb 7,7% pārsniedzot plānoto, kā arī ir par 241,5 miljoniem eiro jeb 15,5% vairāk nekā 2022.gada pirmajos divos mēnešos.

Telekomunikāciju komersants Triatel, kam valsts programmas ietvaros bija pienākums visā Latvijā ieviest un uzturēt bezvada interneta pieslēgumu, apsver iespēju atteiksies no pakalpojuma sniegšanas attālākos lauku reģionos, ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums De facto.

Uzņēmumā skaidro, ka mazā iedzīvotāju skaita dēļ interneta nodrošināšana nav rentabla Krievijas pierobežā un Kurzemes ziemeļu daļā.

«Mēs runājam par lauku reģioniem, kur klienti paliek mazāk. Uz vietas ir dažas mājsaimniecības, kurām būtu vajadzīgs pakalpojums, bet skaits nav pietiekams, lai rentabli varētu uzturēt tīklu,» vēlmi atslēgt internetu raidījumam skaidroja Telecom Baltija, kas darbojas ar zīmolu Triatel, valdes priekšsēdētājs Raimonds Peļņa.

Triatel bija pienākums internetu nodrošināt piecus gadus. Šovasar termiņš beidzies un kompānija var atteikties no zaudējumus nesošas darbības, norāda De facto.

Vidēji 89,8 % jeb 1 miljons 391 tūkstotis Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem ir lietojuši internetu pēdējo 3 mēnešu laikā, kas ir par 1,8 procentpunktiem vairāk nekā 2019. gada pavasarī šajā vecuma grupā, liecina jaunākie "Kantar Latvia Digital" pētījuma rezultāti.

Šā gada pavasara periodā vidēji 87 % jeb 1 miljons 347 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju aptaujātajā mērķa grupā internetu lieto regulāri – katru dienu, un regulāro interneta lietotāju skaits ir pieaudzis par 3 procentpunktiem salīdzinājumā ar 2019. gada pavasara periodu.

Regulāro interneta lietotāju īpatsvars visvairāk ir pieaudzis šādās demogrāfiskās grupās: vecumā no 50 līdz 59 gadiem, sieviešu un lauku iedzīvotāju vidū vecumā no 16 līdz 74 gadiem.

Šā gada pavasarī 87% sieviešu vecumā no 16 līdz 74 gadiem lietojušas internetu katru dienu, un tas ir par 6 procentpunktiem vairāk nekā 2019.gada pavasarī. Ikdienā vismaz reizi dienā lietojuši internetu 87% iedzīvotāju vecuma grupā no 50 līdz 74 gadiem, kas ir par 7 procentpunktiem vairāk nekā 2019. gada pavasara periodā. Savukārt 83% lauku teritoriju iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem lietojuši internetu katru dienu, kas ir par 5 procentpunktiem vairāk nekā 2019. gada pavasarī.

2016. gada pieci mēneši noslēgušies ar pārpalikumu kopbudžetā 188,6 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija.

Salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri-maiju pārpalikums samazinājies par 69 miljoniem eiro, kas skaidrojams ar zemākiem ieņēmumiem no ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP), kā arī izdevumu kāpumu. Kopbudžeta izdevumi šā gada piecos mēnešos bija 3 632 miljoni eiro un salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo periodu pieauga par 76,9 miljoniem eiro jeb 2,2%.

Lielākais izdevumu kāpums vērojams subsīdijām un dotācijām, kā arī sociālajiem pabalstiem. Kopbudžeta ieņēmumi bijuši 3 820,6 miljonu eiro apmērā, kas ir pērnā gada līmenī. Ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības bija par 178,1 miljoniem eiro jeb 29,2% zemāki nekā pērn, taču lielāki kopbudžeta nodokļu un nenodokļu ieņēmumi šā gada piecos mēnešos šo kritumu kompensēja.

Nākamnedēļ, 10.-13.augustā Rīgā norisināsies 5. jubilejas Starptautiskā telekomunikāciju konference un izstāde Telco Trends 2015.

Forums notiek Latvijā, jo valsts veiksmīgi realizē Eiropa 2020 stratēģiju, kuras ietvaros jau pēc pieciem gadiem ES teritorijā tiks izvērsti platjoslas tīkli: visiem Eiropas Savienības iedzīvotājiem būs iespēja sērfot internetā ar ātrumu virs 30 Mbit/sek. Pašlaik Latvija ir viena no pirmajām vietām ES infrastruktūras būvēšanas tempu ziņā, vienlaicīgi gan interneta, gan mobilo sakaru tarifus saglabājot viszemākos Eiropā.

Telco Trends nozares eksperti pastāstīs, kādas pūles un līdzekļi ir nepieciešami, lai izveidotu platjoslas paradīzi, kā operatoriem izdodas saglabāt zemas izmaksas lielmēroga investīciju gadījumos infrastruktūrā, kā arī to, kā uzņēmējdarbību ietekmē jaunās ES likumdošanas iniciatīvas.

Eiropas Investīciju banka (EIB) un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) parakstījušas līgumu par 50 miljonu eiro finansējumu 5G tehnoloģijas izvēršanai Latvijā, informē EIB pārstāvji.

Aizdevums 50 miljonu eiro apmērā ļaus ieguldīt kopumā 101 miljonu eiro valsts telekomunikāciju infrastruktūrā.

EIB norāda, ka projekts palīdzēs nodrošināt progresīvus 5G pakalpojumus visā valstī, ļaujot lielākam lietotāju skaitam izmantot priekšrocības, ko sniedz uzlabota un droša piekļuve īpaši ātrdarbīgiem platjoslas pakalpojumiem. Tas veicinās LMT mobilā tīkla paplašināšanu un tehnoloģisko modernizāciju ceļā uz ļoti augstas veiktspējas tīkla izveidi Latvijā, jo īpaši pilsētās un lauku apvidos.

Projekta laikā LMT izvērsīs 150 5G pārklājuma zonas pilsētās un 690 5G pārklājuma zonas visā valstī. Ar finansējumu tiks atbalstīta arī uzņēmuma pamattīkla modernizācija, pārejot uz 5G autonomo tehnoloģiju, kā arī ieguldījumi pakalpojumu platformās un uzņēmējdarbības un operāciju atbalsta sistēmās.

Jo tuvāk nāk jaunā Eiropas Savienības daudzgadu budžeta pieņemšana, jo vairāk ir jautājumu dažādās nozarēs. Saruks Kohēzijas līdzekļi, maksājumi lauksaimniekiem, noteikti mainīsies atbalsts arī citās nozarēs, jo viena no trim lielajām donorvalstīm savienībā ir pateikusi: «Paldies par sadarbību!»

Starp citu, tieši Lielbritānijā dzīvo vismaz 200 tūkstoši latviešu. Skarbi, bet tieši Lielbritānija izstājoties ir likusi Eiropai palūkoties uz vērtīgāko resursu – cilvēku!

Eiropa pēkšņi ir attapusies, ka ilgstošā laika periodā ir notikusi iedzīvotāju aizplūšana no lauku teritorijām uz pilsētām. Vecās Eiropas valstis apjēgušas, ka, izrādās, ilgtermiņā to ekonomiskais mugurkauls ir laukos.

Laikrakstā jau publicējām Zemkopības ministrijas, Zemnieku saeimas, Zemnieku federācijas viedokļus par to, ka briest izmaiņas lauksaimniecības atbalsta politikā. Proti, lielajiem zemniekiem dot mazāk, lai mazajiem tiktu vairāk. Tad, raugi, laukos iedzīvotāji radīsies! Vai patiešām tā uzreiz būs? Šis jautājums nav provokācija, lai aizstāvētu lielsaimniekus. Nē! Ir jautājums, ko īsti vēlas visa Eiropa un Latvija tostarp. Galvenais stāsts nav par to, ka trūkst sīkzemnieku, bet par to, ka laukos vispār trūkst cilvēku.

Atbilstoši Valsts kases publicētajiem datiem 2023. gada septiņos mēnešos konsolidētā kopbudžeta bilance uzlabojusies par 186,5 miljoniem eiro, sasniedzot 88,2 miljonu eiro pārpalikumu, kamēr attiecīgajā periodā pērn bija 98,2 miljonu eiro deficīts, informē Finanšu ministrija.

Ievērojami samazinoties izdevumiem Covid-19 pandēmijas, energoresursu sadārdzinājuma un Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta pasākumiem pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā, kopbudžeta bilance šā gada septiņos mēnešos ir būtiski uzlabojusies, taču joprojām krietni atpaliek no pirmspandēmijas gadu pārpalikuma apmēriem septiņos mēnešos.

Konsolidētā kopbudžeta izdevumi 2023. gada septiņos mēnešos 9 miljardu eiro apmērā bija par 954,9 miljoniem eiro jeb 11,8% augstāki nekā gadu iepriekš. Savukārt kopbudžeta ieņēmumi auguši par 1,1 miljardu eiro jeb 14,3%, salīdzinot ar pērnā gada janvāri-jūliju, un veido 9,1 miljardu eiro.

Kopbudžeta ieņēmumu pieaugumu pamatā nodrošināja nodokļu ieņēmumi, kas šā gada septiņos mēnešos iekasēti 7,2 miljardu eiro apmērā, ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, un bija par 732,1 miljonu eiro jeb 11,4% augstāki nekā pērnā gada janvārī-jūlijā. Joprojām labs pieauguma temps vērojams darbaspēka nodokļu ieņēmumos. Nozarēs ar augstu minimālās algas īpatsvaru nodarbinātajiem vērojams būtisks darbaspēka nodokļu kāpums, kas saistāms ar straujo minimālās algas celšanu valstī ar šā gada 1. janvāri no 500 eiro uz 620 eiro. Savukārt, neskatoties uz straujo PVN ieņēmumu kāpumu periodā kopumā, VID dati liecina par PVN ieņēmumu samazinājumu jūnijā un jūlijā, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgā mēneša datiem, tādās nozarēs kā degvielas un gāzes vairumtirdzniecība, kā arī energoapgādes nozare. Šo nozaro samaksātie nodokļi veido gandrīz pusi no visiem PVN ieņēmumiem, tāpēc šīm izmaiņām ir būtiska ietekme uz kopējiem PVN ieņēmumiem. Pārējo nozaru PVN ieņēmumos vērojams pieaugums. Izceļams arī straujais UIN ieņēmumu kāpums, kas šā gada septiņos mēnešos bijis par 53,1% augstāks nekā attiecīgajā periodā pirms gada. Lielākas šā nodokļa iemaksas vērojamas tirdzniecības, mežsaimniecības, kā arī enerģētikas nozarēs.

Rīgas dome trešdien, 21.jūnijā apstiprināja pašvaldības 2017.gada budžeta grozījumus, kuros pašvaldības ieņēmumi plānoti 885,8 miljonu eiro apmērā un izdevumi paredzēti 948,7 miljonu eiro apmērā, tādējādi palielinot budžeta deficītu no 28,8 līdz teju 63 miljoniem eiro.

Decembrī Rīgas dome apstiprināja šī gada budžetu, kurā ieņēmumi bija plānoti 865,7 miljonu eiro apmērā un izdevumi paredzēti 894,5 miljonu eiro apmērā, veidojot budžeta deficītu 28,8 miljoni eiro jeb 3,3% no ieņēmumiem.

Finanšu departamenta vadītāja Ilga Tiknuse pastāstīja, ka pašreiz ir precizēti visi iepriekšējā gada budžeta pārpalikumi un nozaru komitejās skatīti budžeta grozījumi, kas nepieciešami saistībā ar izmaiņām finansējuma pieprasījumos un projektiem.

Budžeta ieņēmumu palielinājums par 20 miljoniem eiro plānots saistībā ar palielinājumu nekustamā īpašuma nodoklim un pārējiem nenodokļu ieņēmumiem, kā arī palielinājušies valsts budžeta transferti un budžeta iestāžu ieņēmumi.