Izsludinot vairāk iepirkumu par mobilo sakaru pakalpojumiem, valsts pārvalde varētu ietaupīt milzu līdzekļus, iespējams, pat 4 milj. Ls.

Mobilo sakaru operatora Tele2 aprēķini liecina, ka valsts uz mobilo sakaru pakalpojumu rēķina, iespējams, varētu ietaupīt vairāk nekā 4 milj. Ls. Laikraksts Dienas bizness kopā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru sācis akciju ar mērķi palīdzēt valsts pārvaldei kļūt efektīvākai, vienlaikus ļaujot ietaupīt. Vairākus uzņēmēju ierosinājumus Db saņēmis par to, ka valsts pārvalde līdzekļus varētu ietaupīt arī uz telekomunikāciju sakaru pakalpojumu rēķina, gan nosakot mazākus limitus darbiniekiem, gan pārskatot atmaksātos rēķinus, gan izsludinot vairāk iepirkumus par mobilo sakaru pakalpojumiem, tādējādi nodrošinot konkurenci un iespēju izvēlēties lētāko piedāvājumu.

Summa, kuru viens mobilo sakaru lietotājs pārmaksā gada laikā, pieaugusi līdz 25,4 latiem. Aizvadītā gada decembrī šī summa bijusi 22,65 lati un salīdzinājumā ar 2010. gada pārmaksas apjomu – 13,14 lati gadā - tā palielinājusies gandrīz divas reizes, liecina portāla Gudriem.lv veikts pētījums.

Tāpat pētījuma dati norāda - 47,2% respondentu uzskata, ka viņi varētu maksāt mazāk par mobilajiem sakariem, bet no operatoru maiņas respondentus pārsvarā attur pieradums, slinkums un fakts, ka visi ģimenes locekļi lieto vienu mobilo sakaru operatoru.

Portāls norāda, ka veicis pētījumu par mobilo sakaru pārmaksas apjomu, balstoties uz 28 796 lietotāju pieprasījumiem mobilo sakaru salīdzināšanas sadaļā. «Mobilo sakaru salīdzināšanas sistēma palīdz katram tās lietotājam aprēķināt optimālāko tarifu plānu pēc norādītajiem parametriem. 2010. gada rudenī summa, ko vidēji ieekonomētu viens mobilo sakaru lietotājs gada laikā bija 13,14 lati, 12 mēnešu laikā, summa ievērojami pieauga un 2011. gada decembrī sastādīja 22,65 latus un šobrīd, 2012.gada jūlijā, - 25,40 latus gadā,» skaidro Gudriem.lv pārstāvji.

Eiropas Savienības Telekomunikāciju regula paredz viesabonēšanas tarifu atcelšanu no 2017. gada 15. jūnija, kas nozīmē, ka patērētāji par mobilā telefona zvaniem un internetu varēs vienādi maksāt gan savā valstī, gan citur Eiropas Savienībā.

Jaunā kārtība, par kuras detaļām ES līmenī vēl jāpieņem lēmumi, var veicināt tarifu celšanos tur, kur tie patlaban ir zemāki, jo šo valstu operatori būs spiesti piemaksāt savu klientu vietā, norāda eksperti.

Iespējams, mobilo sakaru tarifu pieaugumu nākotnē šīs pārmaiņas ietekmētu mazāk, ja ar dalībvalstu pūlēm zemākā līmenī tiktu noturētas viesabonēšanas vairumtirdzniecības cenas, kas sāpīgāk ietekmē tās valstis, kurās patlaban mobilo sakaru pakalpojumi ir lētāki. Kā liecina Eiropas Padomes izplatītā informācija, regulas projektā ir noteiktas robežas maksām, ko operatori var viens otram prasīt par savu tīklu izmantošanu, lai sniegtu viesabonēšanas pakalpojumus. Šie cenu griesti attiecas uz balss zvaniem, SMS un datu izmantošanu. Tāpat jauno noteikumu mērķis ir saglabāt stimulus ieguldījumiem tīklos un nepieļaut konkurences izkropļojumus ne vietējā, ne apmeklētajā sakaru tīklā. Vispārējā pieeja paredz jaunu mehānismu vairumtirdzniecības līmenī, lai izņēmuma apstākļos nodrošinātu ilgtspēju. Ja operatori nespēj atgūt savas izmaksas, tie var savas valsts regulatoram lūgt atļauju piemērot papildmaksu virs noteiktajiem griestiem.

Valsts 2020. gada budžeta veidošanas laikā bieži bija dzirdami publiski izteikumi par būtisku līdzekļu trūkumu dažādām nozarēm. Politiķi un ierēdņi meklēja dažādus risinājumus, lai palielinātu valsts ieņēmumus.

Manuprāt, nepietiekama vērība tika pievērsta valsts un pašvaldību iepirkumiem, kuros novērojama valsts līdzekļu izšķērdēšana – vismaz mobilo sakaru pakalpojumu jomā.

Izteikts konkurences trūkums valsts un pašvaldību institūciju mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumos ir novērojams jau vairāku gadu garumā. Mūsu aprēķini liecina, ka, piemēram, ministrijas un to padotības iestādes par mobilo sakaru pakalpojumiem pārmaksā aptuveni 1 miljonu eiro līguma darbības termiņā. Taču esmu pārliecināts, ka šī summa ir daudz lielāka, ja aplūkotu visas valsts un pašvaldību iestādes. Diemžēl publiski šāda informācija nav pieejama.

Oficiālie Finanšu ministrijas dati liecina, ka ap 70% ministriju un to padotības iestāžu mobilo sakaru pakalpojumus sniedz viens operators – LMT. Ja ņemam vērā tikai ministrijas, tad 12 no 13 ministrijām pakalpojumu sniedzējs ir šis konkrētais nozares spēlētājs. Šim faktam mēs nepievērstu vērību, ja iepirkumos visiem tirgus spēlētājiem būtu vienlīdzīgas iespējas konkurēt un uzvarētu objektīvi konkurētspējīgākais piedāvājums. Diemžēl šobrīd notiek centieni ar dažādām konkurenci kropļojošām metodēm saglabāt to tirgus situāciju, kāda vēsturiski izveidojusies šajā sektorā, un noturēt to handikapu, kuru LMT ieguvis kā pirmais mobilo sakaru operators Latvijā.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedzis VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) bez grozījumu veikšanas turpināt iepirkuma procedūru un slēgt iepirkuma līgumu atklātā konkursā "Mobilo telefonu sarunas un pakalpojumi", liecina IUB publiskotā informācija.

Tāpat IUB noteicis veikt izmaiņas konkursa nolikumā, par kurām sūdzību bija iesniegusi SIA "Bite Latvija".

Cita starpā kompānija iepirkumā apstrīdēja iekļautos vērtēšanas kritērijus par lielāko bāzes staciju skaitu kā izšķirošu faktoru mobilo sakaru pakalpojumu kvalitātes noteikšanā, kā arī mobilo sakaru operatoru sniegto pakalpojumu kvalitātes noteikšanu pēc novecojušiem, 2020.gadā veiktiem Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) mērījumiem.

Lēmums pieņemts 5.jūlijā.

Kā komentēja "Bite Latvija" ģenerāldirektors Arūns Mickevičs, valsts un pašvaldību iestāžu un kapitālsabiedrību mobilo sakaru publiskajos iepirkumos jau ilgstoši tiek ietverti neobjektīvi un tirgus konkurenci kropļojoši vērtēšanas kritēriji, dodot būtiskas priekšrocības vienam, daļēji valstij piederošam tirgus dalībniekam.

Lai arī Eiropas Komisijai ir cēli mērķi par vienotu telesakaru tirgu, Latvijā mērķu sasniegšanai izraudzītie risinājumi var radīt pretēju efektu – mobilo sakaru tarifu pieaugumu.

Eiropas Komisija (EK) ierosina dalībvalstīs spert nozīmīgu soli ceļā uz vienoto tirgu, kas sevī ietver viesabonēšanas atcelšanu, vienkāršotus noteikumus, papildu maksas atcelšanu starptautiskiem zvaniem, tomēr DB aptaujātie Latvijas mobilo sakaru operatori brīdina, ka EK izvēlētās metodes mērķu sasniegšanai var radīt pretēju efektu.

«Šobrīd dažu Eiropas politiķu vīzija izveidot vienotu Viseiropas telekomunikāciju tirgu ir EK reklāmas kampaņa un līdzinās Padomju savienības Sibīrijas upju pagriešanas projektam, kas var nodarīt lielāku kaitējumu nekā sniegt kādus ieguvumus.

Būtu naivi domāt, ka proponētā hipotētiskā uzņēmumu konsolidācija tarifu starpību izlīdzinātu tikai uz augstāko tarifu samazinājuma rēķina. Sagraut industriju jau nav grūti, bet vai prātīgi?» DB jautā Latvijas mobilā telefona (LMT) prezidents Juris Binde. Uzskatāms piemērs, pēc viņa domām, ir EK atzinums, ka t.s. cukura reforma ir bijusi neveiksmīga, taču reāla atbildība par kļūdainajiem lēmumiem nevienam komisāram nedraud.

Valsts iestādes neefektīvi tērē budžeta līdzekļus, jo, izmantojot novecojušus un konkurenci kropļojošus iepirkumu noteikumus, pārmaksā par mobilo sakaru pakalpojumiem, uzskata mobilo sakaru operatora «Tele2» pārstāvji.

Šobrīd lielākajā daļā mobilo sakaru iepirkumu valsts un pašvaldību iestādēs faktiski nepastāv konkurence un sistemātiski uzvar pretendents, kurš par līdzvērtīgas kvalitātes pakalpojumu piedāvā augstāku pakalpojumu cenu, norāda uzņēmums.

Pēdējais šāds gadījums ir Nodrošinājuma Valsts aģentūras izsludinātais iepirkums «Mobilo sakaru operatoru sniegto pakalpojumu iegāde Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu vajadzībām uz pieciem gadiem». Tajā «Tele2», iesniedzot finanšu piedāvājumu par kopsummu EUR 5,47 (par pasūtītāja definētajiem pakalpojumiem), zaudēja piedāvājumam par kopsummu EUR 10,82, piemēru min Tele2.

«Iekšlietu ministrijas gadījums raksturo situāciju valsts un pašvaldību iepirkumos. Proti, tajos tiek definētas tehniskās un pakalpojumu prasības, kas bija aktuālas pirms 10 un vairāk gadiem, kad mobilo sakaru tirgus situācija bija radikāli atšķirīga. Rezultātā iepirkumā uzvar pretendents, kura finanšu piedāvājumu kopsumma ir divreiz lielāka. Mūsu praksē ir bijuši gadījumi, kad nav iespējams uzvarēt, pat ja pakalpojumus piedāvājam par velti! Tā ir absurda situācija, ņemot vērā mobilo operatoru sniegto pakalpojumu kvalitātes līmeni Latvijā,» atzīst «Tele2» komercdirektors Raivo Rosts.

Saeimas Nacionālās drošības komisija lūdz valdību noteikt prasības mobilo sakaru nepārtrauktības nodrošināšanai, svētdien vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Oktobra sākumā Latvijā plosījās stipra vētra. Lūza koki, tukstošiem mājsaimniecību uz ilgāku laiku palika bez elektrības. Saulkrasti bija viena no vietām pie jūras, kas nakti no septītā uz astoto oktobri piedzīvoja pamatīgus postījumus. Vēl nākamās dienas vidū apkārtnē 4000 mājsaimniecības bija bez elektrības. Līdztekus elektrības zudumam pārtrūka arī mobilie sakari.

Pagājušajā nedēļā Saeimas nacionālā drošības komisija, klātesot arī drošības dienestiem un Satiksmes ministrijai (SM), secinājusi, ka "Elektronisko sakaru likums" un Ministru kabineta noteikumi nenosaka, cik ilgu laiku pēc elektrības pazušanas mobilo sakaru operatoriem būtu ar uzlādes baterijām vai ģeneratoriem jāspēj nodrošināt sakarus. Pašos lielākajos un būtiskākajos sakaru torņos ģeneratori esot, tomēr vairums bāzes staciju ir aprīkotas ar akumulatoriem, kas torņiem ļauj autonomi darboties vien dažas stundas. Oktobrī vētra un elektrības zudums bija krietni ilgāks. Tāpēc sakarus šīs bāzes stacijas nevarēja nodrošināt.

72% iedzīvotāju uzskata, ka ir jāierobežo mobilo sakaru operatoru prakse zvanīt citu operatoru klientiem ar mērķi pārliecināt viņus mainīt pašreizējo operatoru uz citu kompāniju, liecina pētījumu centra SKDS veiktā aptauja.

15% iedzīvotāju domā, ka šāda prakse nav jāierobežo, savukārt 13% par šo jautājumu nav noteikta viedokļa. Saskaņā ar aptaujas datiem, 85% aptaujāto iedzīvotāju pēdējā gada laikā no mobilo sakaru operatora, kura klienti viņi nav, ir saņēmuši zvanu ar mērķi pārliecināt mainīt viņu pašreizējo operatoru uz citu kompāniju.

Aptaujas dati liecina, ka kopumā 83% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem pēdējā gada laikā kā privātpersonas ir saņēmuši kādu telefona zvanu, kura laikā reklamēta kāda prece vai pakalpojums, un kāda uzņēmuma vārdā mēģināts kaut ko pārdot. 83% no viņiem uzskata, ka šādas telemārketinga aktivitātes ir jāierobežo, un tikai 6% ir pret ierobežojumu noteikšanu.

IKT pakalpojumu sniedzējs Bite Latvija pēc pusgadu ilgas cīņas saņēmis pozitīvu SPRK lēmumu, kas atļauj uzņēmumam ar grupā ietilpstošo uzņēmumu, elektronisko pakalpojumu sniedzēju Unistars kopīgi izmantot 5G attīstīšanai nepieciešamās frekvences, līdz ar to šobrīd visiem mobilo sakaru operatoriem ir iespējas attīstīt 5G tīklu.

Par Bite Latvija plāniem un tirgus redzējumu Dienas Biznesa jautājumi uzņēmuma izpilddirektoram Arūnam Mickevičam (Arunas Mickevicius).

Nupat SPRK atļāva Bite Latvija izmantot meitas uzņēmuma rīcībā esošo 5G frekvenci, un var teikt, ka tirgus ir vaļā. Esat gatavi? Kas notiek tālāk?

Jā, jautājums par 5G frekvences kopīgu izmantošanu ir noslēgts. Kopumā 5G tīkla attīstība ir mūsu stratēģiskā prioritāte. Līdz ar pozitīvu SPRK lēmumu aktīvi strādāsim pie tā, lai attīstītu mūsu 5G kopā ar partneri Ericsson, piedāvātu augstas kvalitātes 5G pakalpojumus kā mājsaimniecību, tā juridisku personu vajadzībām. Gaidot atļauju par 5G frekvenču kopīgu izmantošanu, mēs jau paralēli veicām priekšdarbus, sagatavojot tīklu 5G, aprīkojot bāzes stacijas ar nepieciešamajām iekārtām, kā arī strādājot pie pakalpojumu attīstīšanas. Līdz ar to 5G pakalpojumus mēs varējām nodrošināt pat ātrāk, ja vien nebūtu bijis tik ilgs apstiprināšanas process. Šobrīd varam teikt, ka esam gatavi startēt 5G tīklā ar jauniem piedāvājumiem, turklāt šobrīd mēs to ne tikai varam, bet arī drīkstam darīt. Par 5G komerciālajiem pakalpojumiem paziņosim šomēnes. Tuvāko piecu gadu laikā tīkla attīstībai budžetā esam paredzējuši aptuveni 70 miljonu eiro investīcijas. Jāpiebilst, ka šie 70 miljoni eiro ir iezīmēti atbilstoši šā brīža aprēķiniem par situāciju tirgū un šā brīža izmaksām, bet potenciāli runa varētu būt arī par lielāku summu. Līdz ar šiem ieguldījumiem esam iecerējuši nodrošināt modernāko nākamās paaudzes tīklu Latvijā. Plānojam, ka līdz 2023. gada beigām Bites tīklā būs 350 5G bāzes stacijas, mūsu 5G tīkls aptvers 30% Latvijas teritorijas un teju 50% Latvijas iedzīvotāju. Tuvākajā laikā plānojam atklāt 200 5G bāzes stacijas tādās Latvijas pilsētās kā Rīga un tās apkārtne, Jūrmala, Liepāja, Daugavpils, Rēzekne, Valmiera, Jelgava, Ventspils, Jēkabpils, Ogre, Sigulda, Kuldīga, Cēsis, Aizpute un citviet.

Satiksmes ministrija virza apstiprināšanai valdībā saprašanās memorandu starp Latvijas un Krievijas valdībām un abu valstu mobilo sakaru operatoriem par starptautisko viesabonēšanas tarifu samazināšanas nosacījumiem.

Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas saprašanās memoranda par starptautisko viesabonēšanas tarifu samazināšanu projekts ceturtdien, 6. oktobrī, izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē, liecina medijiem sniegtā informācija.

Memoranda projekts paredz Latvijas un Krievijas nozaru ministru vienošanos par nodomu samazināt viesabonēšanas tarifus. Abu valstu mobilo sakaru operatori tiks aicināti līdz 2012. gada 30.martam savstarpēji vienoties par konkrētiem tarifiem un to spēkā stāšanās datumiem.

Latvijas un Krievijas mobilo sakaru operatori atzīst, ka viesabonēšanas tarifi starp abām valstīm ir pārāk augsti un šī pakalpojuma lietotājiem neizdevīgi. No šāda memoranda noslēgšanas un mobilo sakaru operatoru savstarpējas sadarbības ieguvēji būs tie abu valstu mobilo sakaru lietotāji, kuri dodas uz kaimiņvalsti darba jautājumos vai atpūtā.

Telekomunikāciju uzņēmuma Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs intervijā laikrakstam Diena.

Kad parādās populārāko viedtālruņu jaunākie modeļi, tā bieži ir ažiotāža pasaules mērogā. Droši vien arī to esat piedzīvojuši savos veikalos?

Jā, mums ir veikali visā Latvijā, un mēs uzmanīgi sekojam telekomunikāciju jaunumiem. Pirms dažiem gadiem paredzējām, ka 2015. gadā viedtālruņu pārdošana varētu sasniegt 75% no visu pārdoto tālruņu kopējā apjoma. Tas vēl nav sasniegts, bet izskatās visai reāli, jo viedtālruņu popularitātes kāpuma tempi nedaudz palielinās, no katriem desmit tālruņiem, ko pārdodam, 6-7 ir tieši viedtālruņi. Viedtālruņu izplatību labi raksturo pēdēji pieci gadi - šā gada sākumā Tele2 tīklā viedtālruņu lietotāju skaits pārsniedza 300 000 jeb bija aptuveni 30% no klientu skaita. 2009. gadā viedtālruņu lietotāju bija tikai 10 000 jeb 1% no visa klientu skaita. Latvija viedtālruņu jomā labā līmenī ir arī pasaulē, mēs varētu būt Top 15 sarakstā attiecībā uz viedtālruņu izplatību, bet, protams, absolūtos skaitļos, runājot par viedtālruņu lietotāju daudzumu, Latvijai ir grūti sacensties, teiksim, ar Ķīnu.

Mobilo sakaru operators «Tele2» atkārtoti iesniedzis sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) par mobilo sakaru pakalpojumu iegādi Zemkopības ministrijai (ZM) un tās padotībā esošajām tiešās pārvaldes iestādēm, liecina IUB publiskotā informācija.

«Tele2» komercdirektors Raivo Rosts sacīja, ka IUB lēmums noteica, ka ZM jāizslēdz konkursa nolikumā noteiktais vērtēšanas kritērijs par konkrētās frekvencēs raidošo bāzes staciju skaitu. «ZM šo IUB lēmumu pēc būtības nav ņēmis vērā, jo veicis tikai korekcijas, mainot punktu skaitu, kas piešķirams par konkrētajā frekvencē raidošajām bāzes stacijām,» skaidroja Rosts.

Savukārt ZM uzsvēra, ka tā ir ņēmusi vērā IUB Iesniegumu izskatīšanas komisijas 25.jūlija lēmumā noteikto uzdevumu veikt grozījumus un pilnveidojusi nolikuma nosacījumus.

«Konkursa nolikums ir izstrādāts atbilstoši pasūtītāja vajadzībām, lai noteiktu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, un tajā ir iekļautas prasības un precizēti vērtēšanas kritēriji tīkla pārklājuma nodrošinājumam, bāzes staciju sadalījumam pēc skaita un frekfencēm, gan arī pakalpojumu pieejamības rādītājiem atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) veiktajiem mērījumiem,» uzsvēra ZM.

Par sava mobilo sakaru operatora izdevīgu pārliecināti tikai 36% mobilo sakaru lietotāju. Atlikušie 64% apzinās, ka viņu operators vai tarifu plāns nav izdevīgākais, taču dažādu iemeslu dēļ neko lietas labā nedara, liecina portāla Gudriem.lv veiktā aptauja.

19% mobilo sakaru lietotāju aptaujā norādīja, ka operatoru nevar mainīt subsidētā mobilā telefona līguma dēļ. 14% lietotāju ar lielākiem izdevumiem par telefonu samierinās ieraduma dēļ. 12% atzīst, ka operatoru mainīt baidās, jo pēc tam varētu atklāties kādas viņiem iepriekš nezināmas izmaksas.

9% uzskata, ka mobilo sakaru operatora maiņa dotu tik mazu ietaupījumu, ka pūlēties nav vērts. 3% mobilo operatoru maiņu uzskata par pārāk sarežģītu. Savukārt vēl 7% neizdevīgo operatoru nemaina citu apsvērumu dēļ.

«Mobilo sakaru tirgū Latvijā ir ļoti sīva konkurence, tādēļ operatori bieži vien dažādos radošos veidos, kas pat balansē uz likuma robežas, cenšas atspoguļot mobilo pakalpojumu tarifu cenas savā labā. Tas nereti tiek darīts tik sarežģīti un samezgloti, ka patērējam ir grūti saprast, cik tad galu galā viņam par mobilajiem pakalpojumiem būs jāmaksā,» uzskata Patērētāju tiesību aizsardzības centra patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas vadītāja Sanita Gertmane.

Valsts sekretāru sanāksmē, 20.oktobrī, izsludināts Satiksmes ministrijas sagatavotais informatīvā ziņojuma projekts par mobilo sarunu priekšapmaksas karšu lietotāju datu reģistrēšanu, liecina ministrijas sniegtā informācija.

Līdz 2016.gada 31.decembrim jāizvērtē iespēju un lietderīgumu tiesiskā regulējuma ieviešanai, kas paredzētu pienākumu mobilo sakaru operatoram reģistrēt personas, kura iegādājas mobilo sakaru operatoru priekšapmaksas karti, identificējošus datus (piemēram, personas kodu), sasaistot reģistrētos datus ar konkrēto karti.

Minētā pasākuma mērķis ir veicināt ēnu ekonomikas apkarošanu un sekmēt pret valsts drošību vērstu pasākumu un terorisma operatīvu novēršanu, kā arī nodrošināt personas, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, iespējami ātrāku noskaidrošanu.

Mobilo sakaru operatoru viedokļi par obligātu karšu lietotāju datu reģistrāciju ir atšķirīgi, piemēram, SIA TELE2 ieskatā izvirzītie mērķi netiks sasniegti, bet tiks radīts administratīvais slogs mobilo sakaru operatoriem, savukārt SIA Latvijas Mobilais Telefons un SIA Bite Latvija pauž viedokli, ka karšu lietotāju datu reģistrācija neprasa lielus ieguldījumus no mobilo sakaru operatoru puses, vienlaikus norādot, ka pieprasījumam pēc priekšapmaksas pakalpojumiem ir vērojama tendence samazināties, ko veicina tādi mobilo sakaru pakalpojumi, kurus lietot var tikai reģistrēti lietotāji. Kopumā informācija, kas saņemta no iesaistītajām pusēm, tajā skaitā citu valstu pieredze, liecinot, ka karšu lietotāju datu reģistrācija ir vērtējama kā atbalstāms process. Kā svarīgs aspekts mobilo sakaru operatoru priekšlikumos, kas būtu jāvērtē, ieviešot normatīvo aktu regulējumu, ir pietiekama pārejas perioda noteikšana, kas ļautu sagatavoties karšu lietotāju datu reģistrēšanai un kas būtu ne mazāks kā 1.5 līdz 2 gadi no atbilstoša regulējuma spēkā stāšanās.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apkopojusi rādītājus par interneta un balss telefonijas pakalpojumu kvalitāti pērn. Latvijā 4G tīkla pieejamība novērota vairāk nekā 97% līdz pat 99% mērījumu.

Visos mobilo sakaru operatoru tīklos Latvijā apdzīvotās vietās 4G pārklājums bija pieejams 97% līdz 99% mērījumu. Pakalpojumu kvalitāte katru gadu lietotājiem uzlabojas, mazinoties to vietu skaitam Latvijā, kur interneta pakalpojums nav pieejams. Starp mobilo sakaru operatoriem novērots vien 1% šādu gadījumu.

"SPRK interneta pakalpojuma kvalitāti mēra konkrētajā vietā un laikā – izlases veidā izvēlētās koordinātēs. Kopumā pērn esam veikuši 18 000 izlases veida mērījumus 1200 dažādās brīvi izvēlētās vietās un vairāk nekā 211 000 sērijveida mērījumu 24 dažādās vietās. Jāņem vērā – mērījumu rezultāti dažādās diennakts stundās var atšķirties. Tāpat var rasties situācija – netālu dažu metru attālumā interneta ātrums ir atšķirīgs vai nav pieejams," stāsta Elektronisko sakaru pakalpojuma kvalitātes nodaļas vadītājs Elmārs Lipenbergs.

Konkurences padome (KP) pēc mobilo sakaru mazumtirdzniecības pakalpojumu tarifu uzraudzības noslēgšanas nav konstatējusi aizliegtas vienošanās par pakalpojumu cenām starp lielākajiem Latvijas mobilo sakaru operatoriem SIA Tele2, SIA LMT un SIA Bite Latvija un secinājusi, ka tarifu politiku katrs uzņēmums veido individuāli.

Mobilo sakaru mazumtirdzniecības pakalpojumu tirgū ir intensīva konkurence, un tajā savstarpēji konkurē pamatā trīs lieli tirgus dalībnieki – SIA Tele2, SIA LMT un SIA Bite Latvija. Izvērtējot mobilo sakaru operatoru pēdējo gadu finanšu rādītāju dinamiku, KP secina, ka SIA Bite Latvija finansiālā ziņā ir izaugsme, kamēr SIA Tele2 un SIA LMT vērojama stabilitāte un neliels kritums. Izvērtējot mobilo operatoru pozīcijas tirgū un to piedāvāto preču un pakalpojumu daudzveidību, KP nekonstatēja aizliegtas vienošanās starp mobilo sakaru operatoriem, kā arī norāda, ka šādos tirgus apstākļos vienošanās par saskaņotām darbībām būtu grūti īstenojama.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard04(22).jpg

Lai gan telekomunikāciju tarifi pēdējo gadu laikā ir samazinājušies, valsts un pašvaldību iestādes uz sarunām taupīt necenšas.

Lai gan Latvijā kopumā ir teju 1000 valsts un pašvaldību iestāžu, pērn un šogad mobilo sakaru jomā tās ir izsludinājušas vien 23 iepirkumus. Telekomunikāciju nozare ir joma, kurā arī inflācijas pieauguma laikā tarifi nevis pieauga, bet samazinājās, DB atgādina Latvijas Telekomunikāciju asociācijas (LTA) izpilddirektors Jānis Lelis.

Kopumā pēdējo piecu gadu laikā, ņemot vērā operatoru akciju piedāvājumus, Latvijā tarifi vidēji ir samazinājušies par 30%. Šobrīd valsts un pašvaldību iestādes ļoti gausi izsludina iepirkumus par mobilo sakaru pakalpojumiem, līdz ar to vēl joprojām liela daļa no tām par sakariem pārmaksā, DB norādīja Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs. Turklāt Latvijā vēl aizvien ir valsts un pašvaldību iestādes, kuras līgumus par mobilo sakaru pakalpojumiem ir slēgušas 90. gadu laikā. Tele2 aprēķini liecina; ja visas valsts un pašvaldību iestādes šobrīd sāktu izmantot mobilo sakaru pakalpojumus par pašreizējām tirgus cenām, divu gadu laikā būtu iespējams ietaupīt vismaz 3,5 milj. Ls.

Konkurences padome (KP) vērš patērētāju uzmanību uz nepieciešamību rūpīgi iepazīties ar elektronisko sakaru operatoru tīklu piedāvātajiem tarifiem un maksu par zvaniem uz citu operatoru klientu numuriem. Tādējādi tiktu mazināti gadījumi, kad patērētājiem par sakaru pakalpojumiem jānorēķinās vairāk, nekā tas ir noteikts izvēlētajā tarifā.

KP ir saņēmusi vairākus iesniegumus par atšķirīgu tarifu piemērošanu zvaniem uz dažādiem elektronisko sakaru operatoru tīkliem. Iesniegumos ir norādīts, ka zvani, kas tiek veikti populārāko operatoru – SIA Latvijas mobilais telefons, SIA Tele2, SIA Bite Latvija un SIA Lattelecom – sakaru tīklos, ir iekļauti standarta ikmēneša maksā. Tajā pašā laikā par zvaniem uz citu, vairāk nekā 70 elektronisko sakaru operatoru numuriem, piemēram, SIA CSC TELECOM un SIA Baltcom, kuru pakalpojumus mēdz izmantot arī tādas iestādes kā slimnīcas un poliklīnikas, patērētājiem ir jāmaksā papildus.

Šādu situāciju KP skaidro ar to, ka atsevišķi populārākie operatori ietver visus iespējamos zvanus savos tarifos ar fiksēto mēneša maksu, kamēr citiem operatoriem tarifos ir iekļauti zvani tikai uz četriem populārajiem tīkliem Latvijā. Tā rezultātā patērētājiem, zvanot uz citiem tīkliem, par to ir jāmaksā papildus ierastajai ikmēneša rēķina summai.

Mobilo sakaru pakalpojumu tirgus apgrozījums 10 gadu laikā ir samazinājies par 8%, informē konsultāciju un biznesa datu analīzes kompānijas Civitta analītikas un vadības konsultāciju uzņēmumu grupas partneris Mārtiņš Bajārs.

Īss atskats uz Latvijas mobilo sakaru pakalpojumu tirgūu 2005. gadā

2005. gads: iPhone vēl nav pieejams. Nokia nesen izlaida Nokia N70/N90 – jaunu un modernu viedtālruni; tam gan nav skārienjūtīgā ekrāna. LMT ievieš EDGE GPRS tehnoloģiju, kas nodrošina ātrumu 236 kilobiti sekundē. Tikmēr Tele2 pirmie Latvijā piedāvā sakaru pārraidi, izmantojot 3G bāzes stacijas. LMT ir tikko ieviesuši pakalpojumu Mobilais TV, kā arī jaunu pieslēguma veidu: Formula, ar pazeminātiem tarifiem zvaniem LMT tīklā, bez abonēšanas un savienojuma maksas. Latvijas mobilo sakaru pakalpojumu tirgū ienāk Bite, tādēļ divu operatoru vietā ir trīs.

Vairāki informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) uzņēmumi nav apmierināti, ka pašvaldības SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) pieņēmis lēmumu par nelegālo un neaktīvo elektronisko sakaru tīklu likvidāciju dzīvojamajās mājās, jo RNP nav tādu pilnvaru, pauda aptaujātajās kompānijās.

SIA "Baltcom" komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciāliste Jekaterina Ivanova uzsvēra, ka "Baltcom" atbalsta telekomunikāciju tīklu sakārtošanu atbilstoši regulējuma prasībām un vienmēr reaģē uz attiecīgo organizāciju pieprasījumiem, kā arī uzskata, ka pašreiz nav nekāda pamata "Baltcom" infrastruktūras demontāžai.

Ivanova atzina, ka "Baltcom" pārstāvji ir pārsteigti par šādu iniciatīvu no RNP puses, jo, pēc Ivanovas teiktā, RNP nav normatīvos paredzētu pilnvaru konstatēt elektronisko sakaru tīkla ierīkošanas likumību un pieņemt lēmumus par to demontāžu. "Līdz ar to šāda RNP rīcība bez atbilstošu iestāžu lēmuma un saskaņošanas ar elektronisko sakaru tīkla īpašnieku ir prettiesiska un var tikt vērtēta kā administratīvais pārkāpums vai noziedzīgs nodarījums, kas izpaužas kā sveša īpašuma apzināta bojāšana," sacīja "Baltcom" pārstāve.

Ceturtdien Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts informatīvais ziņojums, kurā iekļauti veicamie pasākumi administratīvā sloga samazināšanai elektronisko sakaru tīkla komersantiem platjoslas elektronisko sakaru tīklu attīstībai, informē Satiksmes ministrijas pārstāvji.

Viens no informatīvajā ziņojumā apskatāmajiem jautājumiem ir saistīts ar servitūta par labu publiskajiem elektronisko sakaru tīklu operatoriem nodibināšanas nosacījumiem. Elektronisko sakaru komersanta servitūta tiesības šobrīd regulē Elektronisko sakaru likums, kas nosaka, kapubliskā elektronisko sakaru tīkla operatoram ir nekustamā īpašuma servitūta tiesības publisko elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanai un elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai un servitūta tiesības realizē, savstarpēji vienojoties ar nekustamā īpašuma īpašnieku. Ja puses nevar vienoties, servitūtu nodibina ar tiesas spriedumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.

Latvijas Telekomunikāciju asociācijas prognozes liecina, ka turpmāk valstī aizvien aktīvāk tiks izmantots numura saglabāšanas pakalpojums.

Lai gan Latvijā joprojām mazāk nekā citur Eiropā klienti izmanto numura saglabāšanas pakalpojumu, ir paredzams, ka mūsu valstī pakalpojuma izmantotāju īpatsvars pieaugs, Db pastāstīja Latvijas Telekomunikāciju asociācijas (LTA) izpilddirektors Jānis Lelis. Latvijā šobrīd attiecīgais īpatsvars ir apmēram 2%, bet Eiropā tas ir 8-11%. «Mēs ticam, ka arī Latvijas rādītājs tuvināsies Eiropas rādītājiem, bet tos nesasniegs un nepārsniegs,» teica J.Lelis, skaidrojot to ar kopējo migrāciju Eiropā. Savukārt viens no faktoriem, kas Latvijā varētu veicināt numura saglabāšanas pakalpojuma izmantošanu, ir valsts ekonomiskā situācija. Klienti aizvien biežāk un vairāk izvērtēs operatoru piedāvājumus un tarifu plānus. Turklāt arī no operatoru puses ir dažādi interesanti piedāvājumi, norādīja J.Lelis.

Elektronisko sakaru nozarē ieņēmumi pieaug, televīzijas pieslēgumu skaits mājsaimniecībās samazinās, balss sakaru pakalpojuma pieslēgumu skaits fiksētā tīklā turpina kristies, mobilo pakalpojumu pieslēgumu skaits pieaug, mobilā interneta patēriņš viens no augstākajiem starp OECD valstīm.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) skaidro, kā mainījušies elektronisko sakaru nozares rādītāji 2023. gadā.

“Ik gadu apkopojam nozares rādītājus par regulējamo elektronisko sakaru komersantu sniegtajiem balss sakaru, interneta, televīzijas un citiem pakalpojumiem. Atskatoties uz iepriekšējo gadu, lietotāju aktivitātē novērota pakāpeniska elektronisko sakaru pakalpojumu izvēles maiņa par labu mobilā tīkla pakalpojumiem, kā rezultātā rādītāji mobilā tīklā sasnieguši līdz šim augstāko līmeni,” komentē SPRK Elektronisko sakaru un pasta departamenta direktors Ivars Tauniņš.

Kopš 2020. gada kopējie ieņēmumi par sniegtajiem regulētajiem pakalpojumiem elektronisko sakaru nozarē katru gadu palielinās, sasniedzot 590 milj. eiro 2023. gadā – par 13% vairāk nekā 2020. gadā. Lielākie operatori joprojām nemainīgi – “Latvijas Mobilais Telefons” SIA, SIA “Tele2”, SIA “BITE Latvija” un SIA “Tet” –, tiem kopā veidojot 81% no visiem ieņēmumiem. Vienlaikus elektronisko sakaru komersantu skaits Latvijā turpina samazināties, aktīvo reģistrēto komersantu skaits 2023. gada beigās bija 207.