No 2006.gada 21.decembra uzziņu mediju uzņēmums SIA Eniro Latvija juridiskais nosaukums būs SIA Tele Media, informēja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Valdis Višņevskis. Uzņēmuma nosaukuma maiņa saistīta ar licences, kas deva iespēju izmantot Eniro vārdu Latvijā, termiņa beigām.

SIA Tele Media darbojas uzziņu mediju biznesā jau 15. gadu (no 02.09.1992.) un līdz 2005. g. 1. jūnijam bija zviedru koncerna Eniro meitas uzņēmums Latvijā. 2005.gadā, mainoties Eniro biznesa stratēģijai Baltijas valstīs un Austrumeiropā, atsevišķi meitas uzņēmumi šajā reģionā tika pārdoti un kopš 01.06.2005. Eniro Latvija strādā kā neatkarīgs 100% Latvijas uzņēmums.

Lai padarītu saprotamāku šo neatkarību starptautiskā līmenī, esot nolemts turpmāk neizmantot Eniro vārdu un atgriezties pie iepriekšējā uzņēmuma nosaukuma Tele Media, izmantojot līdzīgu pieredzi, kā tas notika šogad Igaunijā.

Apmācību kompānija "Triviums apmācība" 9.-10.martā rīko semināru "Telemārketings". Kurss paredzēts pārdošanas pārstāvjiem – tiem, kas ikdienā strādā ar klientiem pa tālruni, informējot par kompāniju piedāvātajiem produktiem un pārliecinot par to priekšrocībām. Šis seminārs dalībniekiem sniedz ne tikai teorētiskas zināšanas, bet arī praktiskus uzdevumus un izpratni par to, kas ir telemārketings, kā, pārdodot pa telefonu, nodibināt saikni ar klientu, noskaidrot viņa vēlmes, strādāt ar klienta iebildumiem, prezentēt un pārdot savu preci, produktu vai pakalpojumu, kā turpināt sadarbību ar klientu ilgtermiņā. Apmācību vadīs pasniedzēja un konsultante Ingrida Koha. Līdz 2004. gada februārim I.Koha bijusi SIA Eniro pārdošanas nodaļas vadītāja, pirms tam klientu konsultantu grupas vadītāja. Savu profesionālo pārdošanas speciālista kvalifikāciju cēlusi daudzos semināros gan Latvijā, gan ārvalstīs; apguvusi arī banku un nekustamo īpašumu specialitātes. 2001. un 2002. gadā atzīta par SIA Eniro Latvija Gada cilvēku. Ieguvusi arī godalgu “ENIRO East Best Achievement “The best manager” 2002”.

2014. un 2015. gadā veiktas nozīmīgas reformas būvniecības politikā, iekšējās drošības uzlabošanā, sociālās palīdzības sniegšanā, kā arī citos sektoros, lai uzlabotu ēku kvalitāti un drošību Latvijā, sociālās palīdzības pakalpojumu sniegšanu, dažādu operatīvo dienestu darbības koordināciju un rīcību ārkārtas situācijās, kas izrietēja no 2013. gada 21. novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas analīzes, informē Ekonomikas ministrija.

Vienlaikus 2016. gada 26. janvāra Ministru kabineta sēdē valdība ministrijām uzdeva vēl vairākus uzdevumus, balstoties uz Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Latvijas valsts rīcību, izvērtējot 2013. gada 21. novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas cēloņus, un turpmākajām darbībām, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldību darbības sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, kā arī par darbībām minētās traģēdijas seku novēršanā galaziņojumā ietvertajiem uzdevumiem.

Ekonomikas ministrijai uzdots:

- līdz 2017. gada 1. janvārim izstrādāt būvniecības nozares politikas plānošanas dokumentu, izvērtējot galaziņojumā identificētos problēmjautājumus par būvniecības procesa dalībnieku, tai skaitā uzraugošo institūciju atbildību visā būvniecības procesā, būvizstrādājumu tirgus uzraudzības atbildības precizēšanu, kā arī būvspeciālistu kompetences pārskatīšanu;

No 16. līdz 19. septembrim Ventspilī norisināsies 6. Eiropas čempionāts muitas dienestu narkotiku meklēšanas suņiem, ko organizē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Par godalgām sacensībās cīnīsies 38 kinologi ar saviem četrkājainajiem palīgiem no 19 valstīm: Austrijas, Baltkrievijas, Beļģijas, Bulgārijas, Čehijas, Igaunijas, Krievijas, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Polijas, Somijas, Slovākijas, Šveices, Ungārijas, Ukrainas, Uzbekistānas, Vācijas un Zviedrijas.

Eiropas čempionāts muitas dienestu narkotiku meklēšanas suņiem tiek organizēts jau kopš 2001.gada. Pirmo reizi šāda veida sacensības notika 2001. gadā Čehijā. 2002. gadā čempionāta rīkotāja pienākumus uzņēmās Slovākija. 2003. gadā Polijā rīkotais čempionāts Latvijas pārstāvjiem bija ļoti nozīmīgas, jo togad VID vecākā muitas eksperte Ingūna Grase ar darba suni Tessa ieguva Eiropas čempiona titulu individuālajā vērtējumā. Ceturtais Eiropas čempionāts muitas dienestu narkotiku meklēšanas suņiem 2004. gadā tika rīkots Čehijā, bet piektais – 2006. gadā Austrijā. Pēc čempionāta Austrijā tika lūgts Latvijai rīkot šādas sacensības 2008. gadā, un pagājušā gadā tika pieņemts lēmums, ka 6. Eiropas čempionāts muitas dienestu narkotiku meklēšanas suņiem tiks rīkots Latvijā. Visus organizatoriskos darbus čempionāta norises sagatavošanā veic VID darbinieki, nepiesaistot trešās personas. Atbalstu čempionāta rīkošanā sniedz Latvijas Nacionālie bruņotie spēki, nodrošinot sacensību norisei nepieciešamo aprīkojumu.

NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes preses centrs izplatījis informāciju par drošības zonām NATO samita laikā.

Drošības zonas

Drošības zonas Rīgā būs laikā no 27. līdz 29. novembrim ap NATO samita norises vietām un delegāciju viesnīcām.

Šajās dienās drošības zonas plānotas:

Olimpiskā sporta centra rajonā

1. Grostonas, Tomsona, Zaubes, Nītaures, Mālpils , J. Daliņa ielās

2. Skanstes ielā no Mālpils līdz Zirņu ielai

3. Vesetas ielā no Sporta ielas

4. Ēveles ielā līdz Kr. Valdemāra ielai

Rīgas centrā

1. Arhitektu un Inženieru ielās

2. Elizabetes ielā no Tērbatas līdz Kr. Barona ielai

3. Alfrēda Kalniņa ielā no Kr. Barona ielas līdz Marijas ielai

4. Merķeļa ielā no Brīvības bulvāra līdz Marijas ielai

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Atbilstoši valsts budžeta 2024. gadam sagatavošanas grafikam ministrijas un citas centrālās iestādes ir iesniegušas prioritāros pasākumus 2024. gadam par 1 983,4 miljoniem eiro.

No tiem neatkarīgās institūcijas iesniegušas pasākumus par 31,8 miljoniem eiro, bet ministrijas un citas centrālās iestādes par 1 951,6 miljoniem eiro.

“Viena no Eiropas Komisijas rekomendācijām ir samazināt valsts budžeta deficītu, tāpēc esmu gandarīts, ka nozaru ministrijas šogad budžeta plānošanā ir bijušas atbildīgākas un pieprasījumi nākamā gada valsts budžetā iesniegti par 250 miljoniem mazākā apmērā nekā 2023. gada valsts budžetam,” uzsver finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Starp nozaru ministriju pieprasījumiem būtiskākie papildu izdevumi nākamajam gadam plānoti pedagogu darba samaksas pieaugums saistībā ar streika vienošanos, veselības izdevumu pieaugums un aizsardzības izdevumu pieaugums. Tāpat nozīmīgi ir pieprasījumi zaudējumu segšanai satiksmes jomā, iekšlietu sistēmas amatpersonu darba samaksas palielināšana, izglītības jomas iniciatīvas, kā arī uzturlīdzekļu apmēra piesaistīšana minimālajai algai un Rail Baltica projekta papildu izdevumi.

Ņemot vērā, ka lielu daļu informācijas nevar atrast ar meklēšanas programmām vai arī vairākas stundas ilgi un rūpīgi jāsērfo tīmeklī, uzņēmums Fuuzle šodien publicē vietni, lai aizpildītu šo robu, un tā mērķis tuvākajā nākotnē ir piesaistīt no 15 līdz 90 miljonus regulāro lietotāju.

Kā biznesa portālam Nozare.lv skaidro uzņēmumā, Fuuzle apkopo un padara pieejamu saturu, kas ir ietverts miljoniem visas pasaules informatīvo izdevumu un RSS plūsmu, un pārtulko tos 26 valodās pietiekamā precizitātes līmenī. Tas ietver informāciju, kas bieži vien ir ļoti pieprasīta, bet to ir grūti vai neiespējami atrast ar meklēšanas programmām.

Fuuzle vietne tika publicēta šodien, 18.septembrī. Tas nozīmē, ka kopš šī datuma uzņēmumiem, iestādēm, organizācijām un klientiem tiek sniegta piekļuve milzīgai datubāzei ar specifisku informāciju, kas izveidota no miljoniem informatīvu izdevumu un RSS plūsmu visā pasaulē. Īpašas novatoriskās funkcijas ir informatīvo izdevumu atsekošana un sasaistīšana, kā arī šīs informācijas izlaišana.

Virkni pasākumu jau pērn iekļaujot inflācijas samazināšanas plānā un tos arī izpildot, Finanšu ministrija tomēr piedāvā arī vairākus pasākumus Latvijas ekonomikas stabilizācijas plānam, un tie ir fiskālās atbildības, nodokļu politikas, valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošanas un ES fondu finansējuma sadales un efektivitātes pilnveides jomā, Db.lv informēja Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktore Baiba Melnace.

Finanšu ministrs Atis Slakteris norāda: ''Latvijai pašlaik būtiskākais ir nepieļaut ekonomikas izaugsmes tempu strauju samazināšanos. Tādēļ nozīmīgākais, kas valdībai jāveic, ir atbalsts uzņēmējiem – ir jāpiedāvā reāli instrumenti eksporta veicināšanai, inovatīvu nozaru un nozaru ar augstu pievienoto vērtību atbalstam, darbaspēka tirgus attīstībai, kā arī jāuzlabo konkurences situācija. Finanšu ministrijas nozīmīgākais ieguldījums būtu tādas izmaiņas nodokļu politikā, kas ir uzņēmējiem labvēlīgas un stimulē ražošanas attīstību.''

Finanšu ministrijas priekšlikumi ir iekļauti kopējā ekonomikas stabilizācijas plāna projektā, ko ceturtdien, 17.janvārī izsludina Valsts sekretāru sanāksmē. Plāns un ziņojums par ekonomisko situāciju valstī pieejams Ministru kabineta mājas lapā:

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludinātajā atklātajā konkursā kontroles dienestu infrastruktūras projekta īstenošanai Kundziņsalā, Uriekstes ielā 42, Rīgā, pieteikušies 5 būvuzņēmēji.

Piedāvātās līgumu cenas ir sākot no 25,8 miljoniem eiro, līdz 41,7 miljoniem eiro (bez PVN). Iepirkuma uzvarētāju varēs paziņot pēc piedāvājumu izvērtēšanas.

Piedāvājumus robežšķērsošanas vietas izveidei Kundziņsalā ir iesnieguši SIA "AIMASA", "Panevėžio statybos trestas" AB, akciju sabiedrība "UPB", kā arī personu apvienība "NORDES & ACBR" un personu apvienību “SENSUM, BBA un AE”. Uzvarētājs un precīza līguma summa būs zināma pēc piedāvājumu izvērtēšanas. Saskaņā ar izsludinātā iepirkuma nosacījumiem, paredzamais būvdarbu izpildes termiņš ir 2026.gada rudens.

“Esam spēruši vēl vienu soli tuvāk mūsdienīgu darba telpu izveidei robežkontroles dienestu darbiniekiem, kas paātrinās un uzlabos muitas procesus, kā arī sniegs ieguldījumu pilsētvides uzlabošanā, atslogojot transporta plūsmu Rīgas centrā. Šobrīd uzsākam vērtēšanas procesu, lai noteiktu saimnieciski izdevīgāko un nepieciešamajai kvalifikācijai atbilstošāko piedāvājumu jau tuvākajā laikā” norāda VAS “Valsts nekustamie īpašumi”(VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss un aizsardzības ministrs Artis Pabriks atzinīgi novērtējuši iesaistīto glābšanas un avārijas seku likvidācijas dienestu sadarbību 3.oktobrī notikušajās Latvijas dzelzceļa (LDz) civilās aizsardzības mācībās Līvbērzes stacijas tuvumā esošajā poligonā.

Mācībās tika imitēta kravas vagona apgāšanās, bīstamas kravas izplūšana un aizdegšanās, kā arī ugunsgrēka dzēšana ar helikoptera un speciālās smagās tehnikas palīdzību.

Mācību mērķis bija iepazīties ar dienestu sadarbību ārkārtas stāvokļa gadījumos, kas saistīti ar dzelzceļu, un izvērtēt iespējas pilnveidot šo sadarbību nākotnē.

LDz rīkoja mācības sadarbībā ar Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Vides dienestu, Valsts un Pašvaldības policiju, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, Nacionālajiem bruņotiem spēkiem un Jelgavas pilsētas un novada civilās aizsardzības komisiju.

Koncerns Latvijas dzelzceļš sastāv no valdošā uzņēmuma VAS Latvijas dzelzceļš un piecām meitassabiedrībām – AS LatRailNet, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA LDz Cargo, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus; infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmuma SIA LDz Infrastruktūra; ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmuma SIA LDz Ritošā sastāva serviss, kā arī apsardzes uzņēmuma SIA LDz Apsardze.

Lidosta “Rīga” un SIA “RERE Meistari” parakstījuši līgumu par lidostas tehnisko dienestu ēkas rekonstrukciju, kuras gaitā paredzēts siltināt ap 6000 m2 lielu platību, bet 4000 m2 platībā pilnībā pārbūvēs darba telpas lidostas atbalsta dienestu vajadzībām.

“Līdz ar rekonstrukciju mūsu darbinieki iegūs gan mūsdienīgas darba telpas un tiks atrisināti vides pieejamības jautājumi, gan arī tas ļaus optimālāk izmantot mūsu resursus, paaugstināt ēkas energoefektivitātes klasi, kas ir nozīmīgs solis pretim lidostas ilgtspējas stratēģijas mērķiem,” uzsver lidostas “Rīga” valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Ģenerāluzņēmēja pārstāvis, AS RERE Grupa valdes loceklis Edgars Vēveris norāda: "Būvniecības projekts ietver ne tikai tehnisko dienestu ēkas pārbūvi, bet arī inženiertīklu izbūvi, vides pieejamības risinājuma sakārtošanu, kā arī teritorijas labiekārtošanas darbus. Projekta ietvaros tiks uzlabota tehnisko dienestu ēkas energoefektivitāte un ergonomika, kas ilgtermiņā samazinās enerģijas patēriņu un sekmēs uzturēšanās izdevumu samazināšanos, kā arī ļaus tehniskajam personālam efektīvāk veikt savu darbu.”

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludinātajā atklātajā konkursā kontroles dienestu infrastruktūras projekta īstenošanai Kundziņsalā, Uriekstes ielā 42, Rīgā, pieteikušies 3 būvuzņēmēji.

Piedāvātās līgumu cenas ir sākot no 27,3 miljoniem eiro, līdz 31,5 miljoniem eiro (bez PVN). Iepirkuma uzvarētāju varēsim paziņot pēc piedāvājumu izvērtēšanas, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi”(VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Piedāvājumus robežšķērsošanas vietas izveidei Kundziņsalā ir iesnieguši AB "Panevėžio statybos trestas", akciju sabiedrība “UPB”, kā arī personu apvienība “SENSUM, BBA un AE”. Uzvarētājs un precīza līguma summa būs zināma pēc piedāvājumu izvērtēšanas. Saskaņā ar izsludinātā iepirkuma nosacījumiem, paredzamais būvdarbu izpildes termiņš ir 2026.gada rudens.

"Kundziņsalas robežšķērsošanas infrastruktūras izveides projekts ir vērienīgs solis ceļā uz modernām darba vietām robežkontroles dienestu darbiniekiem, kas ne tikai uzlabos muitas procesus, bet arī veicinās pilsētvides attīstību un samazinās transporta slogu Rīgas centrā. Ar piedāvājumu izvērtēšanu tuvākajā laikā noteiksim optimālo partneri šim projektam. Mūsu mērķis ir izveidot jaunu, modernu infrastruktūru, kurā Valsts ieņēmumu dienests, Valsts robežsardze un Pārtikas un veterinārā dienests varēs efektīvi veikt savas funkcijas. Šis projekts ne tikai palīdzēs optimizēt muitas procesus, bet arī uzlabos drošību un sekmēs Eiropas transporta tīkla attīstību Latvijā," norāda Jeļena Gavrilova, VAS "Valsts nekustamie īpašumi" valdes locekle.

Kases aparātu lietotājiem vairs nebūs obligāti jāslēdz rakstiskus līgumus ar apkalpojošajiem dienestiem par kases aparātu apkalpošanu, līdz ar to savstarpējo attiecību noformējuma izvēli atstājot lietotāju un apkalpojošo dienestu ziņā.

Tas darīts, lai samazinātu administratīvo slogu kases aparātu lietotājiem un to paredz Ministru kabineta apstiprinātie grozījumi noteikumos par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtību.

Šobrīd lietotājiem pirms kases aparāta lietošanas uzsākšanas un reģistrēšanas VID ir jānoslēdz rakstisks līgums ar reģistrētu apkalpojošo dienestu par aparāta apkalpošanu. Laužot ar dienestu noslēgto līgumu pirms termiņa, piemēram, ja neapmierina sniegto pakalpojumu kvalitāte vai izcenojumi, ir jāmaksā līgumsodi, kas lietotājiem radot papildu izmaksas.

Nenosakot obligātu prasību slēgt līgumus, palielināšoties konkurence apkalpojošo dienestu starpā un pieaugs sniegto pakalpojumu kvalitāte un izpildes ātrums.

Drīzumā uzziņu dienests ZL Hotline (pieder grupai Latvijas Tālrunis) mainīs korporatīvo tēlu, veidojot to auditorijai pievilcīgāku un atpazīstamāku. Jauno stratēģiju un risinājumus izstrādās Alberta Uzņēmumu Grupa, kas uzvarējusi konkursā ZL.LV sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Pieča pauda Latvijas Tālruņa grupas secinājumu, ka daudzo atšķirīgo risinājumu vidū izvēlēts labākais, kurš palīdzēs informēt par zl.lv portāla vizuālā tēla, satura un navigācijas maiņu, kā arī reklamēs uzziņu telefonu. Kaut arī uzziņu dienestu tirgū darbojas tikai trīs lielie pakalpojumu sniedzēji (Lattelekom 1188, Latvijas Tālruņa zl.lv un Eniro Kontakti), konkurence starp tiem ir ārkārtīgi asa un nežēlīga.

Zemkopības ministrija piedalās starptautiskā lauksaimniecības izstādē, kas no 26. februāra līdz 6.martam notiek Francijas galvaspilsētā Parīzē. Latvijai, piedaloties izstādē, tiek popularizētas mūsu valsts kultūras un nacionālās lauksaimniecības tradīcijas, tādējādi veicinot izstādes apmeklētāju un dalībnieku interesi par mūsu valsti. Tāpat arī tiek nodrošināti plaši kontakti ar nozares pārstāvjiem no visas pasaules. Ceturtdien, 3.martā, izstādes ietvaros notiks Latvijas nacionālā diena. Tajā mūsu valsts vēlas parādīt savas kultūras un tautas tradīciju savdabību. Latvijas stendā muzicēs folkloristi, kas mūsdienās kopj senākās tautas tradīcijas, tāpat pasākumā uzstāsies dažādi amatnieki. Nacionālajā dienā izstādes apmeklētājiem tiks piedāvāti arī Latvijā iecienīti tradicionāli ēdieni un pārtikas produkti, uzsverot to atšķirību no citās valstīs ražotas produkcijas. Interesenti varēs noskatīties filmu "Growing green in Latvia" par Latvijas lauksaimniecību un pārtikas rūpniecību. Šodien izstādi apmeklē Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un lauku attīstības komisāre Marianna Fišere – Boela. Latviju un pārējās jaunās ES dalībvalstis līdzdarboties kopējā stendā aicinājusi Eiropas Komisija (EK), tādējādi uzsverot izstādes starptautisko nozīmi. Zemkopības ministrijas (ZM) stendā pieejams plašs informatīvo materiālu klāsts par mūsu valsts lauksaimniecību, mežsaimniecību, kā arī tūrisma iespējām Latvijā. Izstādes apmeklētājiem tiek piedāvāta arī informācija par Zemkopības ministriju, Pārtikas un veterināro dienestu, Lauku atbalsta dienestu un Valsts Meža dienestu. Materiāli sagatavoti franču un angļu valodā. Šī ir viena no vērienīgākajām starptautiskajām izstādēm Francijā. Tajā piedalās vairāk kā tūkstoš dalībnieku no visas pasaules. Pērn izstādi apmeklējuši ap 700 tūkstoši interesentu. Izstādē dominē trīs galvenās tēmas: dzīvnieki, produkti, dabiskais dzīvesveids. Šogad izstāde Parīzē notiek četrdesmit otro reizi.

Iekšlietu dienesti – Valsts policija, Valsts Robežsardze, Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde tiks pakļauti strukturālām reformām.

Saskaņā ar Iekšlietu ministrijā tapušo informatīvo ziņojumu, ar kuru šodien iepazinās Ministru kabinets, Latvijā plānots izveidot piecus reģionālos centrus.

Vidzemes reģionālo centru veidos Alūksnes, Cēsu, Gulbenes, Madonas, Valkas, Limbažu un Valmieras struktūras, iekšlietu dienestu reģionālais centrs atradīsies Valmierā. Zemgales reģionālo centru veidos Aizkraukles, Bauskas, Dobeles, Jēkabpils, Tukuma un Jelgavas struktūras, bet reģionālais centrs atradīsies Jelgavā.

Latgales reģionālo centru veidos Balvu, Daugavpils, Ludzas, Krāslavas, Preiļu un Rēzeknes iekšlietu struktūras, ar reģionālā centra atrašanās vietu Daugavpilī. Savukārt Kurzemes reģionālo centru veidos Kuldīgas, Liepājas, Saldus, Talsu un Ventspils iekšlietu struktūras ar reģionālā centra atrašanās vietu Liepājā, bet Rīgas reģionālajā centrā iekļaus Rīgas reģionālo pārvaldi, Jūrmalas un Ogres struktūras. Rīgas reģionālais centrs atradīsies Rīgā.

No 26. februāra līdz 6.martam Zemkopības ministrija piedalījās starptautiskā lauksaimniecības izstādē „Salon de l`Agriculture 2005” Parīzē. Šī ir viena no vērienīgākajām starptautiskajām izstādēm Francijā. Tajā ik gadu piedalās vairāk kā tūkstoš dalībnieku no visas pasaules. Pērn izstādi apmeklējuši ap 700 tūkstoši interesentu. Izstādē dominē trīs galvenās tēmas: dzīvnieki, produkti, dabiskais dzīvesveids. Zemkopības ministrijas (ZM) stendā bija pieejams plašs informatīvo materiālu klāsts par mūsu valsts lauksaimniecību, mežsaimniecību, kā arī tūrisma iespējām Latvijā. Izstādes apmeklētājiem tika piedāvāta arī informācija par Zemkopības ministriju, Pārtikas un veterināro dienestu, Lauku atbalsta dienestu un Valsts Meža dienestu. Materiāli bija sagatavoti franču un angļu valodā. Izstādes apmeklētāji atzinīgi novērtēja Latvijas piedāvātos produktus: sieru, maizi, sulas dzērienus, dzērvenes, uzsverot to atšķirību no citur ražotās produkcijas. Latvijas stendā muzicēja un skatītāju atsaucību guva folkloristi, kas mūsdienās kopj senākās tautas tradīcijas, tāpat pasākumā lielu interesi izraisīja dažādi amatnieki: monētu kalējs, adītāja, prievīšu pinēja. Latvijas stendu izstādē apmeklēja Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un lauku attīstības komisāre Marianna Fišere – Boela. Latviju un pārējās jaunās ES dalībvalstis līdzdarboties kopējā stendā aicināja Eiropas Komisija (EK), tādējādi uzsverot izstādes starptautisko nozīmi. Šogad izstāde Parīzē notiek jau četrdesmit otro reizi.

Latvijas Komercbanku asociācija, atbalstot Latvijas drīzu dalību Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD), pauž gandarījumu, ka Latvija ir pietuvojusies pievienošanās procesa noslēgumam.

Novērtējot pēdējā iestāšanās sarunu posma nozīmi, Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) apliecina ieinteresētību sadarbībā ar valsts institūcijām turpināt aktīvu cīņu ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, t.sk., ņemot vērā OECD rekomendācijas.

2016. gada 1. martā Ministru Kabinets izskatīja informatīvo ziņojumu Par Latvijas Republikas pievienošanās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai procesa gaitu. Banku nozari un tās atbilstību OECD prasībām analizēja Finanšu tirgu komiteja. Šīs komitejas ziņojumā tika apskatīts Latvijas finanšu tirgus, tā struktūra, Latvijas banku sistēma un kapitāla tirgus, finanšu tirgus uzraudzība un normatīvie akti, Latvijas finanšu tirgus starptautiskā integrācija, vērtēta Latvijas finanšu tirgu regulējošo normatīvo aktu atbilstība OECD juridiskajiem instrumentiem un liberalizācijas kodeksiem, kā arī vērtēti jautājumi par piekļuvi Latvijas finanšu tirgum. Ziņojuma secinājumi ir, ka Latvija kopumā atbilst OECD juridiskajiem instrumentiem finanšu tirgu jomā.

Lidostas "Rīga" tehnisko dienestu ēkas pamatos 10.novembrī ielikta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Ēkā šobrīd uzsākti vērienīgi pārbūves darbi, kas paredz pilnībā rekonstruēt darba telpas 4000 m2 platībā lidostas atbalsta dienestu vajadzībām, kā arī siltināt ap 6000 m2 lielu platību.

Kopš darbu uzsākšanas ēkā tiek veikti nepieciešamie demontāžas darbi, atbrīvojot vietu jauni veidojamām būvkonstrukcijām. Tiek izbūvēti jauni pāļi, pamatu sijas un kolonnas, kā arī uzsākta pārsegumu būvniecība.

"Iemūrējot ēkas pamatos kapsulu ar vēstījumu nākotnei, mēs vispirms domājam par mūsu šīsdienas darbiniekiem, kuri līdz ar rekonstruēto ēku iegūs modernas un ērtas darbavietas. Tomēr tikpat svarīgas lidostai “Rīga” ir arī rūpes par nākamajām paaudzēm. Tāpēc šo ēku veidojam videi draudzīgu un ilgtspējīgu, izmantojot labākās prasmes un tehnoloģijas, kādas šodien ir pieejamas," norāda lidostas "Rīga" valdes loceklis Normunds Feierbergs.

"Šodien būvējam ar skatu uz nākotni – tā, lai ēka būtu ērta, funkcionāla un energoefektīva. Lai arī projekts ir ar saviem izaicinājumiem, jo būve celta pagājušajā gadsimtā, mēs to pārbūvējam atbilstoši mūsdienu prasībām, izbūvējot arī jaunu apjomu. Kapsulā liekam līmeņrādi kā kvalitātes apliecinājumu un simbolisku izlīmeņotāju starp veco un jauno apjomu," piebilst būvniecības uzņēmuma RERE Grupa valdes priekšsēdētāja Mārīte Straume.

Ar koalīcijas partneriem šodien panākta vienošanās, ka pašnodarbinātās personas maksās nodokli no faktiskajiem ienākumiem, nevis minimālās algas, pavēstīja labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).

Viņa skaidroja, ka rezultātā atkrīt ideja par sociālo dienestu jaunas funkcijas ieviešanu, proti, izvērtēt pašnodarbināto nepieciešamību veikt sociālās iemaksas. "Līdz ar to pašnodarbinātajiem uz sociālo dienestu nebūs jāiet," piebilda ministre.

Tādējādi, pēc viņas paustā, pašnodarbinātajiem tiek piemērota izņēmuma kategorija.

Šajā saistībā Sociālo darbinieku biedrība iepriekš atklātā vēstulē, kas adresēta vairākām amatpersonām, aicināja nepieļaut sociālā darba speciālistu padarīšanu par nodokļu inspektoriem un pieprasīja labklājības ministres demisiju.

Arī Saeimā nepārstāvētā partija "Progresīvie" pievienojās Sociālo darbinieku biedrības viedoklim un pieprasīja Petravičas demisiju. Petraviča gan norādīja, ka iesniegums bijis politiski motivēts, jo tajā brīdī vēl nebija panākta nekāda vienošanās par jaunas sociālo dienestu funkcijas izveidi.

Plānots atcelt prasību, kas liek kases aparātu lietotājiem slēgt rakstiskus līgumus ar apkalpojošajiem dienestiem par kases aparātu apkalpošanu. Savstarpējo attiecību noformējuma izvēle palikšot lietotāju un apkalpojošo dienestu ziņā.

To paredz Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie grozījumi noteikumos par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtību.

Šobrīd lietotājiem pirms kases aparāta lietošanas uzsākšanas un reģistrēšanas VID ir jānoslēdz rakstisks līgums ar reģistrētu apkalpojošo dienestu par aparāta apkalpošanu. Tas radot papildu administratīvo slogu, jo tiekot ierobežota iespēja brīvi izvēlēties pakalpojuma sniedzēju.

Laužot ar apkalpojošo dienestu noslēgto līgumu pirms termiņa, piemēram, ja neapmierina apkalpojošā dienesta sniegto pakalpojumu kvalitāte vai izcenojumi, jāmaksā līgumsodi, kas lietotājiem radot papildu izmaksas.

Piedaloties operatīvo dienestu un uzņēmuma pārstāvjiem, uzņēmuma SIA Riga fertilizer terminal teritorijā norisinājās vietējā līmeņa praktiskās civilās aizsardzības mācības.

Mācību mērķis - pārbaudīt un pilnveidot izveidoto kārtību un pasākumus, kas noteikti uzņēmuma civilās aizsardzības plānā, ārpusobjekta civilās aizsardzības plānā, kā arī pārbaudīt iesaistīto institūciju un uzņēmuma sadarbību, izvērtēt amatpersonu spēju novērtēt situāciju un pieņemt lēmumus.

“Mācības, kurās tiek simulēti un modelēti dažāda tipa negadījumi gan ostas akvatorijā, gan uz sauszemes, piemēram, ostas termināļos, Rīgas brīvostā sadarbībā ar operatīvajiem dienestiem tiek organizētas regulāri. Tikai tā mēs realitātei maksimāli pietuvinātos apstākļos varam pārbaudīt operatīvo dienestu – VUGD, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Valsts un Pašvaldības policijas, Ostas policijas, Valsts vides dienesta un citu dienestu gatavību sadarboties un mobilizēties avārijas seku novēršanā un likvidēšanā. Mērķis mums visiem ir viens – celt iesaistīto dienestu sadarbības kapacitāti un garantēt ostas, piegulošo teritoriju un visas Rīgas iedzīvotāju drošību,” uzsver Ostas policijas priekšnieks, ģenerālis Valdis Voins.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) pabeigusi robežšķērsošanas vietu (RŠV) “Pāternieki” un “Silene” 1. posma modernizācijas un papildu pielāgošanas darbus.

Īstenotie projekti noslēdz 1. posma darbus Latvijas–Baltkrievijas RŠV modernizācijas projektā, kura mērķis ir ieviest jaunu pieeju robežu un muitas kontrolei, padarot pārbaudes efektīvākas un ātrākas. Tas pozitīvi ietekmēs RŠV caurlaidības spēju un paaugstinās Eiropas Savienības (ES) ārējās robežas drošības līmeni.

Projekta realizācijas gaitā ir pārbūvētas RŠV teritorijas, paplašināts pārbaudes joslu skaits, uzstādīti elektroniskie satiksmes organizācijas informatīvie paneļi, paplašināts stāvlaukums kravas auto vajadzībām, kā arī nomainīts ēku jumta segums, atjaunotas fasādes un veikti citi darbi.

Pēc papildu finansējuma piešķiršanas kopējie RŠV “Pāternieki” un “Silene” attīstības 1. posma būvniecības izdevumi ir 5,96 miljoni eiro.