Ģenerālprokuratūra ierosinājusi pārbaudi, lai noskaidrotu, vai minerālūdens "Borjomi" tirdzniecība Latvijā nav sankciju pārkāpums, svētdien vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Pēc kara sākuma Pēterim Avenam un viņa biznesa partneriem piederošais "Borjomi" minerālūdens no Latvijas veikalu plauktiem pazuda. Lielajās veikalu ķēdēs tas aizvien nav atrodams, bet mazākās "Borjomi" ir atgriezies. Ģenerālprokuratūra uzdevusi Valsts ieņēmumu dienestam pārbaudīt, vai tas nav sankciju pārkāpums.

2006.gadā Krievija pret saviem kaimiņiem sāka pārtikas karu. Aizliedza Latvijas šprotu, un Gruzijas un Moldovas vīnu importu. Tas toreiz ticis pamatots ar izdomātām bažām par sabiedrības veselību. Aizliegums skāra arī vienu no slavenākajām Gruzijas eksporta precēm - minerālūdeni "Borjomi". 2013.gadā "Borjomi" ražotāja kontrolpaketi pārņēma Krievijas "Alfa grupa", pēc kā importa embargo pazuda un gruzīņu minerālūdens atkal parādījās tā lielākajā eksporta tirgū - Krievijā.

Sākot ar pagājušās nedēļas nogali, tirdzniecības tīklos Latvijā pakāpeniski tiek atjaunotas dabīgā minerālūdens Borjomi piegādes. SIA Akvabaltija - Borjomi vairumtirgotājs un izplatītājs Latvijā paredz, ka līdz mēneša beigām minerālūdens patērētājiem būs pieejams lielākajās tirdzniecības vietās visā Latvijā.

"Ir izdarīts viss, lai panāktu dabīgā minerālūdens Borjomi atbilstību ES normām," uzsver Borjomi izplatītāja Latvijā SIA Akvabaltija direktors Ivo Daņilovs.

Latvijā tiks izplatīts minerālūdens Borjomi, kas atbilst ES normām un iegūts no sertificētā 25. un 59. urbuma.

Pirms atgriezt minerālūdeni apgrozībā, SIA Akvabaltija produkta atbilstību ES normām esot pārbaudījusi vairākās akreditētās laboratorijās Latvijā un Lietuvā, kā arī minerālūdens ieguves valstī Gruzijā. Gan Latvijas Nacionālā diagnostikas centra, gan Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras Vides laboratorijas, gan Lietuvas Nacionālās veterinārijas laboratorijas, kā arī Gruzijas laboratorijas analīzes apliecinot minerālūdens Borjomi atbilstību ES noteiktajām normām.

Gruzijas minerālūdens «Borjomi» piegādātāja un «Maxima Latvija» sadarbība joprojām ir uz jautājuma zīmes, jo «Borjomi» vēl arvien neesot pielāgojušies «Maxima Latvija» cenu politikai. Joprojām notiek pārrunu process, biznesa portālam db.lv pastāstīja Jānis Beseris, mazumtirdzniecības uzņēmuma Korporatīvo attiecību departamenta direktors.

«Šā gada sākumā «Maxima Latvija» veikalos tika veikta cenu samazināšana, un «Borjomi» nespēja piedāvāt atbilstošu piedāvājumu. Gruzijas minerālūdens «Maxima Latvija» veikalos ir iecienīts. Pircēji ir novērtējuši piedāvātās Gruzijas minerālūdens alternatīvas un pieprasījums pēc Gruzijas iecienītākā minerālūdens «Nabeghlavi» kopš aprīļa beigām ir teju četrkāršojies. Pašlaik ar «Borjomi» esam pārrunu procesā. Pircēji ir novērtējuši «Borjomi», tādēļ ceram, ka tuvākajā laikā izdosies rast kopīgu risinājumu, lai atkal piedāvātu pircējiem šo Gruzijas minerālūdeni par izdevīgu un pieejamu cenu,» skaidroja J. Beseris.

Tirgus analīze liecinot, ka konkrētā zīmola Gruzijas minerālūdens cena tirgū pie atsevišķiem spēlētājiem ir turpinājusi augt un, salīdzinot ar aprīļa otro pusi, kopumā cenu pieaugums tirgū bijis vērojams aptuveni 40% apjomā.

Gruzijas minerālūdens zīmols Borjomi papildinājis iepakojuma klāstu, ūdeni tagad pildot arī 0,33 l tilpuma alumīnija skārdenēs.

Ar šo inovatīvo produktu Borjomi plāno palielināt tirgus daļu, uzrunājot jaunāku auditoriju – aktīvus cilvēkus, kuri ir gatavi ļauties eksperimentiem un ir gatavi izmēģināt ko jaunu.«Izstrādājot ideju par šāda minerālūdens iepakojuma izveidi, galvenais akcents tika likts uz klientu prasībām par produkta un iepakojuma kvalitāti, ērtību un funkcionalitāti.

Borjomi minerālūdens vairumtirdzniecības cena jaunajā iepakojumā saglabāsies līdzīgā līmenī kā stikla un PET pudelēm. Vienlaikus jāņem vērā, ka veikala cena, balstoties uz mazumtirgotāja uzcenojumu, var atšķirties,» saka IDS Borjomi Europe ģenerāldirektors Irakli Bokučava.

Pārtikas un veterinārais dienests, pārbaudot, kā no apgrozības tirdzniecības tīklā tiek izņemts dabīgais minerālūdens Borjomi, kas ražots Gruzijā un iegūts no 38. un 41. urbuma, konstatējis, ka šobrīd tirdzniecības tīklā atsevišķos veikalos šo minerālūdeni vēl var iegādāties un tāpēc veiks papildus kontroles, lai produkts, kuru ir aizliegts izplatīt un tirgot, neatrastos tirdzniecībā, Db.lv informēja Pārtikas un veterinārā dienesta Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Anna Joffe.

Pēc dienesta rīcībā esošās informācijas, 165 816 pudeles dabīgā minerālūdens ir nosūtītas atpakaļ izplatītajam Lietuvā .

Dabīgais minerālūdens Borjomi no 38. un 41.urbuma, pēc Eiropas kompetento institūciju lēmuma, tika izņemts no dalībvalstu atzīto minerālūdeņu saraksta paaugstinātā bārija satura dēļ.

PVD, īstenojot pārtikas produktu uzraudzību un reaģējot uz patērētāju sūdzību, februārī veica Gruzijā ražotā dabīgā minerālūdens Borjomi, kas iegūts no 38. urbuma, pārbaudes un konstatēja, ka bārija saturs produktā pārsniedz maksimāli pieļaujamo normu. Noteiktais maksimāli pieļaujamais bārija saturs dabīgajam minerālūdenim ir 1 mg/l, bet veiktajā pārbaudē konstatētais bārija saturs 4,2±0,4 mg/l. Arī atkārtotās pārbaudēs martā tika konstatēts paaugstināts bārija daudzums. Maksimāli pieļaujamā norma bija pārsniegta arī martā papildus veiktajās prbaudēs gan no 38. urbuma, gan no 41. urbuma. Dienesta veiktajās pārbaudēs konstatētais bārija daudzums dažādās partijās bija 4-6mg/l.

No Gruzijas nākušais "Borjomi" minerālūdens zīmols ir plaši pazīstams gan Austrumeiropā, gan Neatkarīgo Valstu Sadraudzības reģionā.

Šī minerālūdens zīmola attīstība sākās Krievijas impērijas un turpinājās Padomju Savienības laikā. Tagad "Borjomi" kļuvis par Gruzijas vizītkarti, teic "IDS Borjomi Georgia" tehnoloģiskā un kvalitātes direktore Irīna Kitiašvili (Irina Kitiashvili).

"Pakāpeniski mēģinām sasniegt ASV, Ķīnas, Kanādas un Izraēlas tirgu. Daudz "Borjomi" ūdeni dzer arī poļi. Attīstoties tūrisma biznesam, uz mūsu valsti brauc gan daudzi poļi, gan Baltijas valstu iedzīvotāji. Katru reizi, kad viesojaties Gruzijā, jums jāzina, ka tā ir valsts, kurā ļoti populārs ir vīns, un ka tai ir arī "Borjomi"!" viņa stāsta.

Boržomi reģionā jau uzsākta jaunas, modernas rūpnīcas celtniecība. "Gribam kļūt par pasaules līderi un preču zīmi Nr. 1 minerālūdens un dzeramā ūdens industrijā," akcentē I. Kitiašvili.

Gruzijas minerālūdens piegādātāja «Borjomi» un «Maxima Latvija» sadarbībā iespējams pārtraukums, tādēļ paredzams, ka «Maxima Latvija» veikalos var iztrūkt šī zīmola produkcija, liecina mazumtirgotāja sniegtā informācija.

Tas gan sola pircējiem piedāvāt alternatīvas.

«Atvainojamies pircējiem par radušos situāciju. Šā gada sākumā «Maxima Latvija» veikalos veicām cenu samazināšanu, kas bija iespējams, pateicoties kompleksam pasākumu kopumam, tostarp, uzņēmuma procesu efektivitātes uzlabošanai. Mēs saprotam un respektējam, ka ne visi piegādātāji spēs nodrošināt atbilstošu piedāvājumu. Turot savu solījumu pircējiem, mēs esam spējuši operatīvi atrast risinājumu, turpinot pircējiem nodrošināt Gruzijas minerālūdeni – «Nabehlavi». Tai pat laikā ceram, ka drīzumā tomēr izdosies rast kompromisu un atjaunot sadarbību ar «Borjomi», jo tas ir viens no iecienītākajiem Gruzijas produktiem pircēju vidū,» situāciju skaidro «Maxima Latvija» komercdirektors Viktors Troicins.

Pēc Pārtikas un veterinārā dienesta pieprasījuma Eiropas Komisija ir apstiprinājusi, ka dabīgais minerālūdens Borjomi no 38. un 41. urbuma ir izņemts no dalībvalstu atzīto minerālūdeņu saraksta un to nedrīkst ievest un izplatīt visās ES valstīs, liecina dienesta izplatītā informācija.

Pamatojoties uz iepriekšminēto informāciju dienests ir sastādījis aktu par dabīgā minerālūdens Borjomi, kas iegūts no 38. un 41. urbuma, izplatīšanas apturēšanu un izplatītāja pienākumos ir piecu dienu laikā izņemt preci no tirdzniecības.

Bojomi vairumtirgotājs SIA Envils Db.lv noskaidroja, ka Latvijā pagaidām tiek pārdoti tikai aizliegto urbumu minerālūdens līdz ar ko aizliegts viss Latvijā esošais borjomi. Tomēr Latvijā drīkstot pārdot 59. un 25. urbuma minerālūdeni, kura piegādes uz Latviju varētu sākties divu līdz trīs nedēļu laikā.

Envils norādīja, ka minerālūdens izņemts no atzīto minerālūdēnu saraksta, jo beidzies srtifikātu derīgumu termiņš. PVD nenorāda konkrētu izņemšanas iemeslu, tomēr nesen, PVD, īstenojot pārtikas produktu uzraudzību un reaģējot uz patērētāju sūdzībām, konstatēja vairāku Gruzijā ražotu dabīgā minerālūdens Borjomi, kas iegūts no 38. urbuma, partiju neatbilstību noteiktajām prasībām par bārija saturu produktā. Noteiktais maksimāli pieļaujamais bārija saturs ir 1 mg/l, bet veiktajās pārbaudēs konstatētais bārija saturs pārsniedz maksimāli pieļaujamo normu 4 - 6 reizes.

2008. gada 27. septembrī, no plkst. 9:00 - 15:00 Berga Bazāra Zaļajā tirdziņā minerālūdens Borjomi pārstāvji aicina apmeklēt Gruzijas viesmīlības telti.

Ikviens Zaļā tirdziņa apmeklētājs varēs iejusties Gruzijas atmosfērā, veroties kalnu ainavās, malkot Borjomi minerālūdeni un baudīt tradicionālo Gruzijas mūziku. Interesentiem būs iespēja saņemt izsmeļošu informāciju par tā vēsturi un ārstnieciskajām īpašībām.

"Tiem cilvēkiem, kas vēlas izbaudīt specifisko Gruzijas atmosfēru, nav nepieciešams doties uz pašu Gruziju – kalnu virsotņu un ieleju valsts noskaņa būs sastopama Zaļā tirdziņa ietvaros. Minerālūdens Borjomi ir Gruzijas nacionālais dārgums, tā ir neatņemama sastāvdaļa no Gruzijas kultūras mantojuma," saka Iraklijs Bokučava (Irakli Bokuchava) Borjomi oficiālais pārstāvis Eiropā. Gruzijas viesmīlības teltī tiks izveidota komfortabla atpūtas zona, kurā ikviens Zaļā tirdziņa apmeklētājs varēs atpūsties un nofotografēties uz Gruzijas kalnu ainavas fona. Interesentiem, kas vēlēsies saņemt foto ar Gruzijas kalnu ainavu, tas tiks izsūtīts pa e-pastu.

Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi ir noteikta izsole, kurā pārdos tiesības 25 gadus iegūt un fasēt Boržomi minerālūdeni, bet izsolē pieteicies tikai viens pretendents - gruzijas uzņēmums Georgian Glass & Mineral Water (GG&MW) raksta newsru.com.

GG&MW arī iepriekš, kopš 1997. gada ieguva un fasēja Boržomi minerālūdeni, tomēr licences termiņš bija beidzies pirms diviem gadiem un regulāri tika pagarināts tikai par dažiem mēnešiem. Februārī valdība nolēma izsolīt tiesības iegūt minerālūdeni.

Db jau ziņoja, ka minerālūdens licences sākumcena ir 8 milj. ASV dolāru. Pērn kopumā pārdotas 107 milj. Boržomi pudeles, kas ir par 12 % vairāk nekā iepriekšējā gadā. Minerālūdens tiek eksportēts uz 30 pasaules valstīm, taču eksporta apjoms pērn krities par 30%. GG&MW ir dibināta 1995. gadā un pieder Salford investīciju fondam, kā arī privātiem investoriem. Kompānijai pieder trīs minerālūdens rūpnīcas un tirdzniecības zīme Borjomi.

Tāpat kā Latvijā, arī Igaunijā no apgrozības tikusi izņemta liela daļa Gruzijā ražotā minerālūdens Borjomi, ziņo Igaunijas laikraksts Postimees.

Igaunijas Veselības inspekcija pieprasījusi vairāku partiju minerālūdens Borjomi izņemšanu no apgrozības, jo to sastāvā esot konstatēts pārāk liels bārija daudzums, kas tā cienītājiem palielina risku saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām.

Veselības inspekcija informēja, ka Borjomi neesot iekļauts Eiropas Savienības (ES) dabīgo minerālūdeņu sarakstā, kas arī esot par pamatu satraukumam par tā kvalitāti.

Db.lv jau ziņoja, ka Latvijas Veterinārais departaments arī Latvijā vairākās Borjomi partijās atklājis pārāk lielu bārija līmeni.

Borjomi minerālūdens ieguvis jaunu dizainu.

Pazīstamais iepakojums ir pārveidots, mainot etiķešu formu un vāciņa izskatu, uzlabots arī logotips.

«Mēs cieši sekojam nozīmīgākajām vizuālajām tendencēm, krāsām, formām, grafiskā dizaina un iepakojuma formātiem,» stāsta IDS Borjomi Europe mārketinga vadītāja Tatjana Rudiene. «Šajā jaunajā posmā mēs piedāvājam klientam paskatīties uz savu iecienīto ūdeni burtiski no cita leņķa – mēs esam pagriezuši etiķeti par 90 grādiem, mainījuši burtus un zīmējuma stilu,» viņa paskaidro.

Jaunajā Borjomi dizainā ietilpst: jaunais zaļais vāciņš ar reljefiem burtiem, sudraba krāsa, zīmola vertikālā izlīdzināšana augšējā etiķetē un jaunais burtveidols, jauns zīmējuma stils un QR kods apakšējā etiķetē, lai ātri piekļūtu informācijai par produktu.

Gruzijas minerālūdens "Borjomi" pildīšanas uzņēmums "IDS Borjomi Georgia" no 29.aprīļa īslaicīgi apturējis savu rūpnīcu darbību, jo to ietekmējušas rietumvalstu sankcijas, kas vērstas pret uzņēmuma īpašnieku - Krievijas oligarhu Mihailu Fridmanu, teikts kompānijas publiskotajā paziņojumā.

"IDS Borjomi Georgia" skaidro, ka pašreizējo situāciju izraidījušas finanšu grūtības, kas sākušās Ukrainas kara dēļ.

Ražošana arī īslaicīgi pārtraukta, jo Ukrainai un citām Austrumeiropas valstīm ir ļoti ierobežota iespēja veikt ārvalstu norēķinus valūtās, kā arī kara dēļ Ukrainā ir ierobežotas iespējas iegādāties izejvielas ražošanai, tostarp skārdu, stiklu, papīru utml, precizē uzņēmumā.

FOTO: Gruzijas vizītkarte – Borjomi 

No Gruzijas nākušais "Borjomi" minerālūdens zīmols ir plaši pazīstams gan Austrumeiropā, gan...

"Sarežģīto situāciju uzņēmuma produkcijas galvenajos noieta tirgos pasliktināja ierobežotā piekļuve banku kontiem, kas liedz uzņēmumam iespēju saņemt ārvalstīs gūtos ienākumus un norēķināties ar kreditoriem," norāda kompānija.

Kā ziņots, pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā rietumvalstis noteikušas sankcijas "Alfa-Grupp" līdzīpašniekam M.Fridmanam.

SIA Mežotne LDA, ieguldot 32 tūkstošus Ls, sāk ražot viegli gāzētu Stelpes dabīgo minerālūdeni.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aldis Dzirkalis informē, ka viegli gāzēts minerālūdens ir jaunums Latvijas tirgū. «Esam izvēlējušies kompromisu starp negāzētu un gāzētu minerālūdeni. Eiropā minerālūdens pārsvarā ir sastopams viegli gāzētā formātā, tas ir uzskatāms kā mazāk bīstams veselībai. Mūsu mērķis pievērst Latvijas iedzīvotāju, ūdens patērētāju uzmanību, produktu izvēlē, aicināt iepazīties ar informāciju uz etiķetēm, kur produkts tiek pildīts, ražots, jo ne vienmēr produkta nosaukums liecina par atbilstību saturam,» stāsta uzņēmējs.

Tāpat kā negāzēts un gāzēts minerālūdens arī viegli gāzētais tiek ražots 0.5, 1 un 1.5 l iepakojumā. Iepriekš jau ziņots par 2 miljonu eiro investīcijām jaunās ražotnes izveidē Stelpē. Minerālūdens tiek iegūts no Stelpes (Nīzeres) avota, kas ir Latvijā (arī Skandināvijā) unikāla dabas parādība gan no ģeoloģijas viedokļa, kad no ūdenim piemītošo īpašibu sastāva – to atzinuši urboekologi.

Pēc Latvijas Avīzes pasūtījuma tika veiktas ūdens kvalitātes pārbaudes vairāku ražotāju Latvijas veikalos nopērkamam pudelēs pildītam ūdenim, kā arī Rīgas un citu pilsētu krānu ūdenim. Izrādās, ka labāki rezultāti ir krāna ūdenim, raksta Latvijas Avīze.

Ministru kabineta noteikumos teikts, ka kopējais koloniju skaits fasētā minerālūdenī nedrīkst pārsniegt 100 koloniju veidojošās vienības (KVV). Pēc Latvijas Avīzes pasūtījuma veiktajās pārbaudēs tika konstatēts, ka minerālūdenī Mangaļi KVV skaits bija 240, savukārt minerālūdenī Evian - 36. Veicot analīzes atkārtoti nedaudz vēlāk, analīzes minerālūdenim Mangaļi bijušas normā - 28 KVV.

Viecot analīzes Rīgas, Limbažu, Bauskas, Valmieras un Jūrmalas pilsētu krāna ūdenim, tika konstatēts, ka KVV skaits ir zemāks kā abiem iepriekš minētajiem minerālūdeņiem.

ANO aprēķini liecina, ka jau pēc 10 gadiem 1,8 miljardi pasaules iedzīvotāju izjutīs dzeramā ūdens trūkumu. Turklāt ne tikai Āzijā vai Ziemeļāfrikā – ar šo problēmu jau pašlaik saskaras mūsu kaimiņi Tallinā. Savukārt Latvijā saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) datiem kopējie pazemes saldūdens krājumi 198 atradnēs ir 863,496 tūkstoši kubikmetru dienā. Šie dati liecina tikai par izpētīto pazemes ūdeņu atradņu apjomu – saskaņā ar normatīvo dokumentu prasībām pazemes ūdeņu atradni pēta, ja tajā iegūst vairāk nekā 100 kubikmetru dzeramā ūdens dienā. Taču kopumā Latvijas teritorijā modelētie pazemes ūdeņu resursi mērāmi kā ceturtā daļa no Baltijas jūras apjoma, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Viena no mūsu valsts nozīmīgākajām zemes dzīļu bagātībām ir uzturā lietojamie pazemes ūdeņi. «Mēs varam lepoties ar izciliem dabīgo minerālūdeņu resursiem. Citur pasaulē dzeramais ūdens kļūst par izsīkstošu resursu, savukārt pie mums, ņemot vērā Latvijas teritoriju un iedzīvotāju daudzumu, – esam minerālūdens lielvalsts,» uzsver Latvijas Universitātes (LU) Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes Ģeoloģisko procesu izpētes un modelēšanas centra doktorante, zinātniskā asistente Inga Retiķe.

Ikdienā ar minerālūdeni mēs saprotam dzeramo ūdeni, kam piemīt vērtīgas, veselību uzlabojošas īpašības un iesāļa garša, tomēr, kā norāda I. Retiķe, minerālūdens ir jebkurš pazemes vai pat augsnes virskārtas ūdens, kurā izšķīdusi kāda minerālviela: «Pēc definīcijas minerālūdens nav tikai sāļš un gāzēts, minerālūdens ir arī saldūdens un avota ūdens, vai pat ūdens peļķē. Būtiska atšķirība ir starp minerālūdeni un dabīgo minerālūdeni – pēdējā kvalitāti stingri regulē likumdošana un uzrauga atbildīgās valsts institūcijas.» Parasti, jo dziļāk zemes dzīlēs, jo sāļāks ir ūdens. Latvijā no kilometru dziļa pazemes urbuma iegūts ūdens jau ir tik sāļš, ka uzturā vairs nav lietojams, – mineralizācija ir aptuveni 140–180 gramu uz litru, un tādu ūdeni var izmantot vienīgi medicīnā. Salīdzinājumam – veikalos nopērkamajam dabīgajam minerālūdenim Sigulda mineralizācija ir 3,1–3,6 g/l, Mangaļi – 1800–2200 mg/l, Venden – 0,31–0,42 g/l.

Dabas dotie neizsmeļamie minerālūdens resursi Latvijā neatspoguļojas tirdzniecības rādītājos.

Gruzijas vai Francijas minerālūdens patērētāju Latvijā vilina arvien vairāk līdzās vietējam produktam, lai gan Latvijā iegūtā minerālūdens sastāvs nav trūcīgāks par ārzemēs no dzīlēm izsauktajam, sarunā ar DB atzīst minerālūdens ražotāji. Kā skaidro Rimi Latvia pārstāve Dace Valnere, divas no trim minerālūdens pudelēm tīkla veikalos ir vietējo ražotāju sortiments. «Importa prece šajā kategorijā lielākoties tiek izvēlēta, pateicoties specifiskas garšas īpašībām vai sastāva, ko vietējie ražotāji nepiedāvā,» D. Valnere skaidro, ka lauvas tiesu minerālūdens tirgū pašlaik tomēr veido vietējā prece.

No sava minerālūdens un dzeramā ūdens patērējam vien nenozīmīgu daļu, tāpēc nosacīti varam šķiesties ar šo zemes dzīļu resursu, atzīmē Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes doktorante hidroģeoloģijas eksperte Inga Retiķe.

Kahetijas reģions ir Gruzijas vīna darīšanas sirds. Paši gruzīni lepojas ar to, ka vīnu tur dara jau tūkstošiem gadu.

Latviešu pieņēmumus par Gruzijas vīniem šobrīd gatava lauzt vīna darītavas "Georgian Wines & Tastes" dibinātāja un direktore Tamāra Markozašvili (Tamar Markozashvili). Viņa norāda, ka arī gruzīnu vīni var būt ļoti labi, kas diemžēl ir pretēji tam, kā daudzi domā gan Latvijā, gan visā Baltijā.

Vīndare atklāj, ka nolēmusi ražot labu Gruzijas vīnu tieši Latvijas un nedaudz vēlāk – arī visas Baltijas tirgum. Tas būs kā apliecinājums draudzībai.

"Veicām tirgus izpēti un atklājām, ka latvieši Gruzijas vīnus pārsvarā saista ar kaut ko lētu un saldu. Mēs to vēlamies mainīt, jo ražojam daudz augstākas kvalitātes vīnus, kuru vidū ir arī sausie un pussausie vīni. Šobrīd sadarbojamies gan ar Gruzijas valdību, gan mūsu vēstniecību Latvijā ar mērķi panākt to, lai latvieši dzertu labākus Gruzijas vīnus,” stāstaT. Markozašvili.

«Mans padoms – izmantojiet šo brīdi, nepalaidiet garām izdevīgāko laiku, kad Gruzija strauji attīstās! Pēc diviem trim gadiem sākt biznesu Gruzijā būs daudz grūtāk, jo konkurence būs daudz lielāka,» Latvijas uzņēmumiem iesaka Gruzijas vēstnieks Latvijā Konstantīns Korkelia intervijā laikrakstam Latvijas Avīze.

Ekonomiskās krīzes laikā Gruzija nodokļus nevis paaugstināja, bet gan samazināja. «Tas var šķist pārsteidzoši, bet tā darīts ar nodomu atbalstīt vietējos uzņēmējus, kā arī, lai Gruzija kļūtu pievilcīgākā ārvalstu investoru acīs,» stāsta K. Korkelia. Patlaban pievienotās vērtības nodoklis (PVN) Gruzijā ir 18%, ienākuma nodoklis – 20%, bet vidējā mēnešalga apmēram 556 lari (172 lati), savukārt algu pieaugums valsts sektorā Gruzijai ļauj veiksmīgi samazināt korupciju, viņš atzīst, piebilstot, ka starptautiski pētījumi atzinuši Gruzijas biznesa vidi par labu.

Uz jautājumu par Gruzijas uzņēmumu darbību Latvijā, vēstnieks norāda – tas attīstās, jo īpaši vīna un minerālūdens Borjomi un Nabeghvali imports: Borjomi aizņem 11% no Latvijas minerālūdens tirgus, un katru gadu tas palielinās. Pēdējo divu triju gadu laikā ir pieaudzis Gruzijas vīnu noiets Latvijā.

Tuvojoties Ziemassvētkiem, restorānā Restorāns 3 dažādu Rīgas restorānu šefpavāri iepazīstināja ar piecu valstu Ziemassvētku galda klājumu un tradicionālajiem ēdieniem.

Ziemassvētku vakariņās ar Borjomi bija unikāla iespēja satikt piecu dažādu restorānu šefpavārus, kuri atklāja savas Ziemassvētku ēdienu receptes un prezentēja vienu ēdienu no meksikāņu, itāļu, krievu, gruzīnu un grieķu virtuves.

Restorāna Restorāns 3 šefpavārs Juris Dukaļskis iepazīstināja ar itāļu virtuvi un galdā pasniedza Itālijā iecienītu uzkodu – antipastu, savukārt gruzīnu virtuves restorāna Alaverdi šefpavārs Šota Mudžirišvili piedāvāja auksto uzkodu sacivi. Otrajā ēdienā krievu virtuves restorāna Tēvocis Vaņa šefpavārs Vitālijs Smirnovs pārsteidza ar pildītu piena sivēnu, štovētiem kāpostiem un kartupeļiem, savukārt meksikāņu restorāna El Santo X šefpavāri Havjērs Garsija un Hosē Karlos Gonzalezs Žagars pagatavoja meksikāņu ēdienu – tamales. Desertā grieķu virtuves restorāna Spitaki. Greek Deli Cafe”šefpavārs Anastasios Kolliopoulos atklāja grieķu ēdiena ar melomakarona pagatavošanas recepti, savukārt Juris Dukaļskis pasniedza itāļu desertu – tiramisu.

Apkopojot pārdošanas apjomus gada laikā, Latvijā tiek noteiktas populārākās un patērētāju iecienītākās preces, ko pircēji iegādājas ikdienā. Mūsu valstī šo produktu izcelšanai ir reģistrēta Eiropas preču zīme Gada prece (PRODUCT OF THE YEAR), un to kopš 2003.gada piešķir Latvijas Tirgotāju asociācija.

Šo gadu gaitā nosaukumu Gada prece ieguvuši aptuveni 500 dažādi pirktākie produkti un preces. Atbilstību Gada preces nosaukumam nosaka dažādās preču kategorijās aptaujājot nozīmīgākos tirgotājus un iepazīstoties ar tirgus izpētes datiem.

Līdzīgi kā katru gadu, vērojams, ka izvirzās jauni tirgus līderi un līdztekus tiem Gada preces statusu saglabā arī vairāki iepriekšējos gados pirktākie produkti. Šogad nosaukumu Gada prece 2015 ieguvuši 29 vairāk pārdotie produkti dažādās preču kategorijās. Lielākā daļa pircēju iecienīto preču ir vietējā ražojuma, savukārt, piemēram, HEINZ Tomātu kečups pēc pārdošanas apjomiem ir slavenākais arī pasaulē. Diviem vairumtirgotājiem piešķirts nosaukums Gada izplatītājs 2015 (DISTRIBUTOR OF THE YEAR • РАСПРОСТРАНИТЕЛЬ ГОДА).

Winiveria Vinoteca ir vinotēka, kurā tirgo vienīgi Gruzijas vīnu; šo vietu mēdz saukt arī par gruzīnu kultūras namu.

Latvijā rudenī ir aktuālas kartupeļu talkas, Gruzijā tā ir vīnogu ievākšana un vīna darīšana. Iespējams, tas, ka mentalitātes ziņā latvieši uzskatāmi par vēsiem, bet gruzīni par karstiem, ir iemesls draudzīgajām un siltajām attiecībām valstu starpā. Lai iegūtu draugus, jā, draugus nevis paziņas, uz Gruziju pietiekot aizbraukt vienu reizi. Winiveria Vinoteca līdzīpašniece Antra Leimane ar draugiem vairākkārt apciemoja Gruziju. Tā kā ikviens ceļojums agri vai vēlu ved uz vīna darītavu, Antrai radās ideja dalīties ar Gruziju arī Latvijā. Lai gan vīns Antrai nešķita vienkāršs produkts, ko tirgot Latvijā, viņa tomēr nolēma riskēt. Iedvesmoja arī jauniegūtais paziņa - erudīts un cienīts gruzīnu vīndaris, kuram pieder Winiveria Gruzijā. Lai vīnu izplatītu, pirmo pusgadu Antra ar domubiedriem meklēja vairumtirdzniecības partnerus, tomēr lielie alkohola tirgotāji nemaz nav bijuši tik pretimnākoši. «Ielauzties ir tik grūti, lielākoties viss notiek uz personīgu kontaktu pamata. Nebijām gatavi savu vīnu kaut kur «piespert» klāt, tas ir pārāk kvalitatīvs,» uzskata Antra. Patlaban Winiveria vīns tomēr ir baudāms viesnīcā Gutenbergs, Vīna studijā, kā arī pašu veidotajā gruzīnu vinotēkā Rīgas klusajā centrā.

Gruzijas Ekonomikas un attīstības ministrija tuvākajā laikā sāks publisku izsoli par tiesībām 25 gadu garumā iegūt un fasēt Boržomi minerālūdeni, raksta dv.ee

Licences sākumcena ir 8 milj. ASV dolāru un izsole tiks rīkota jau tuvākajās dienās, jo marta beigās beidzas spēkā esošā licence.

Pašlaik Boržomi ieguvi, fasēšanu un izplatīšanu veic kompānija Georgian Glass& Mineral waters (GG&MW), kas šīs tiesības ieguva 1997. gadā atklātā konkursā. Iepriekšējā gada laikā licence jau tikusi divreiz pagarināta.

Pērn kopumā pārdotas 107 milj. Boržomi pudeles, kas ir par 12% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Minerālūdens tiek eksportēts uz 30 pasaules valstīm, taču eksporta apjoms pērn krities par 30%. GG&MW ir dibināta 1995. gadā un pieder Salford investīciju fondam, kā arī privātiem investoriem. Kompānijai pieder trīs minerālūdens rūpnīcas un tirdzniecības zīme Borjomi.

Vai vecāki var justies droši par savu trīspadsmitgadīgo meitu, kad viņa sērfo internetā? Vai viņi ir pārliecināti, ka vienpadsmitgadīgā dēla saruna pa mobilo telefonu ir droša? Komisijas Eiropas mērogā rīkotajā bērnu aptaujā tika pētīts, kā bērni izmanto jaunos saziņas līdzekļus.

Aptaujas rezultāti liecina, ka interneta un mobilo telefonu lietošana Eiropas jaunajai paaudzei ir kļuvusi gandrīz par pašsaprotamu parādību. Kopumā bērni apzinās arī riskus, kas saistīti ar interneta un mobilo telefonu lietošanu. Tomēr, saskaroties ar problēmām tiešsaistē, nepilngadīgie tikai kā galējo līdzekli lūdz pieaugušā palīdzību.

"Šī ir pirmā aptauja, kurā bērniem visā Eiropā ir tiešā veidā jautāts, kā viņi izmanto tiešsaistes tehnoloģijas, cik lielā mērā viņi izmanto internetu izklaides un mācību vajadzībām un kā viņi rīkojas riska situācijās", saka Viviāna Redinga, Eiropas Komisijas informācijas sabiedrības un saziņas līdzekļu komisāre. "Ir iepriecinoši redzēt, ka Eiropas jaunieši tik pārliecinoši apgūst digitālās tehnoloģijas. Spēja aktīvi izmantot jaunos saziņas līdzekļus ir svarīga uz zināšanām balstītas sabiedrības izveidei Eiropā. Tai pat laikā aptaujas rezultāti norāda, ka Eiropā nepieciešama uz problēmu paredzēšanu vērsta izglītība tiešsaistes saziņas līdzekļu jomā. Mums jāturpina informēt sabiedrību, īpaši vecākus, par jauno saziņas līdzekļu radītajām iespējām un riskiem. Ja runa ir par mūsu bērnu drošību, mēs nedrīkstam būt bezrūpīgi."