No 2008.gada 1.janvāra Latvijā stāsies spēkā virkne izmaiņu nodokļu likumos, kā arī citos normatīvajos aktos, kas ir Finanšu ministrijas atbildības sfērā, liecina ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Nodokļu politikas jomā:

·grozījumi likumā ''Par iedzīvotāju ienākuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nekustamā īpašuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījums likumā ''Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 6.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par akcīzes nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nodokļiem un nodevām'' (stājās spēkā 2007.gada 12.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par pievienotās vērtības nodokli'' (varētu stāties spēkā 2008.gada janvārī vai februāra sākumā);

·Elektroenerģijas nodokļa likuma pārejas noteikumi;

Otrdien, 12.maijā, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotās izmaiņas noteikumos par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos. Izmaiņas noteikumos paredz vairākus būtiskus jauninājumus zvejniekiem, informē ZM.

Izmaiņas noteikumos nosaka, ka reņģu zvejas periodā zvejā ar stāvvadiem Rīgas jūras līcī zvejniekiem par savu nozveju jāziņo Valsts vides dienestam (VVD) ik pēc 5 dienām ar elektroniskās saziņas līdzekļiem. Lai mazinātu zvejniekiem administratīvo slogu, izmaiņas noteikumos paredz iespēju piekrastes zvejas žurnālus iesniegt VVD līdz nākamā mēneša15. datumam.

Lai veicinātu invazīvās sugas - jūrasgrunduļa - zveju ar grunts tīkliem, noteikumi paredz iespēju zvejā izmantot grunts tīklus ar acs izmēru 60-70 mm un tīkla augstumu ne vairāk kā 1,5 m. Savukārt, lai mazinātu zvejnieku un valsts institūciju administratīvo slogu, izmaiņas noteikumos paredz, ka papildu pilnvarojums (īpaša atļauja) un zvejas atļauja (licence) tiek apvienoti vienā dokumentā un to turpmāk izsniegs Zemkopības ministrija.

Otrdien, 17.martā, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus noteikumos, kas nosaka Āfrikas cūku mēra likvidēšanas un draudu novēršanas kārtību. Grozījumi noteikumos sagatavoti, lai precizētu Āfrikas cūku mēra riska zonas Latvijas Republikā, Igaunijas Republikā un Lietuvas Republikā, informē ZM pārstāve Viktorija Kalniņa.

Ar šiem grozījumiem noteikumos tiek noteikts, ka Āfrikas cūku mēra I riska zonas teritorijā papildus jau noteiktajiem novadiem un pagastiem ietilpst Alūksnes novada Ilzenes, Zeltiņu, Kalncempju, Annas, Malienas, Jaunannas, Mālupes un Liepnas pagasts, kā arī Apes novada Virešu pagasts. Savukārt Āfrikas cūku mēra II riska zonas teritorijā papildus jau noteiktajiem novadiem un pagastiem ietilpst Alūksnes novada Veclaicenes, Jaunlaicenes, Ziemeru, Alsviķu, Mārkalnes, Jaunalūksnes un Pededzes pagasts, kā arī Apes novada Gaujienas, Trapenes un Apes pagasts. Izmaiņas Āfrikas cūku mēra riska zonu teritorijās izdarītas, lai ieviestu Eiropas Komisijas 2015. gada 13.februāra Īstenošanas lēmumā 2015/251/ES, ar ko groza Īstenošanas lēmumu 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs, noteiktās prasības.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir izvērtējusi un atzinusi par prettiesiskām vairākas normas Rīgas Domes 19.novembrī izdotajos noteikumos un 17.decembrī izdotajos saistošajos noteikumos «Par braukšanas maksas atvieglojumiem Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta maršrutu tīklā», un lūgusi pašvaldību precizēt prettiesiskās normas.

Rīgas Domes Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisijas šā gada 7.oktobrī pieņēma lēmumu, ka SIA Rīgas satiksme jaunais paaugstinātais tarifs 1,20 eiro apmērā par braucienu var stāties spēkā tikai tad, kad stājušies spēkā saistošie noteikumi par braukšanas maksas atvieglojumiem. Ņemot vērā, ka vairākas saistošajos noteikumos iekļautās normas ir prettiesiskas, diskriminējot Latvijas iedzīvotājus pēc to dzīvesvietas, šādi saistošie noteikumi nav stājušies spēkā un, atbilstoši Rīgas Domes Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisijas iepriekš pieņemtajam lēmumam, jaunajam paaugstinātajam tarifam arī nebūtu jāstājas spēkā, norāda VARAM.

Tiks noteiktas stingrākas prasības piemaksu un prēmiju piešķiršanai valsts iestādēs, Db.lv informēja Finanšu ministrija.

Valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien, 29. novembrī, izsludināti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu un Centrālās vēlēšanu komisijas un Centrālās zemes komisijas darbinieku darba samaksu un klasifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensācijām. Ar grozījumiem noteikumos paredzēts noteikt stingrākas prasības piemaksu un prēmiju piešķiršanai.

Grozījumi MK noteikumos reglamentēs ierobežojumu prēmēšanas biežumam. Paredzams, ka prēmēt darbiniekus nedrīkstēs biežāk kā reizi ceturksnī. Maksimālais prēmiju apmērs, ko varēs vienā reizē izmaksāt, nedrīkstēs pārsniegt mēneša regulārās darba samaksas apmēru, kam piemērots koeficents 1,2. Tāpat iekļauta prasība iestādes vadītājam noteikt prēmēšanas kārtību un kritērijus, pamatojoties uz kuriem tiek noteikts konkrētā ierēdņa vai darbinieka prēmijas apmērs, izvērtējot viņa darba ieguldījumu un darba rezultātus.

Publiskajā telpā parādījies vidējās algas slieksnis – 1400 eiro mēnesī, pie kura varētu sākties reemigrācija. Nav pamata ekspertu teikto apšaubīt, īpaši tādēļ, ka daudzas izmaksas Latvijā ir zemākas nekā Rietumeiropas valstīs.

Piemēram, Rīgas centrā iespējams noīrēt labu vairākistabu dzīvokli par 350 eiro mēnesī. Nav daudz tādu metropoļu, kur tas būtu iespējams. Tāpat lētākas ir arī transporta izmaksas. Nemaz nerunājot par to, ka Rīgā ir lētāks gan frizieris, gan manikīrs, salīdzinot ar Parīzi, Madridi vai Berlīni. Respektīvi, Rietumeiropā par konkrēto darbu cilvēks, iespējams arī nopelnīs vairāk par 1400 eiro mēnesī, taču daudz lielāki salīdzinājumā ar Latviju būs arī obligātie izdevumi.

Turklāt Latvijā bonusā klāt nāk arī māju un dzimtenes sajūta, draugi un radi. Lielisks piemērs ir zinātnieks Andris Ambainis, kuram bijuši lieliski darba piedāvājumi ārzemēs ar daudzkārt augstāku samaksu nekā Latvijā, tomēr viņš izvēlējies darbu pašmājās, jo arī šeit saņemtā alga, lai gan mazāka nekā svešumā, ir pietiekama, lai justos komfortabli.

Rīgā ēku īpašniekiem plāno noteikt pienākumu no fasādes notīrīt grafiti zīmējumus, informēja pašvaldības ārējās komunikācijas nodaļā.

Pašvaldība aicina rīdziniekus paust viedokli par jauniem teritoriju kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumiem galvaspilsētā.

Rīgas pašvaldība sagatavojusi un nodevusi sabiedriskajai apspriešanai jaunus noteikumus par teritoriju kopšanu un būvju uzturēšanu galvaspilsētā, kas paredz nodrošināt sakoptu pilsētvidi, vienlaikus neuzliekot pārmērīgu slogu iedzīvotājiem atsevišķu teritoriju kopšanas nodrošināšanai.

Ar noteikumu projektu var iepazīties un līdz 23.martam sniegt viedokli pašvaldības mājaslapā sadaļā "Saistošo noteikumu projekti". Pēc sabiedriskās apspriešanas un iedzīvotāju viedokļu apkopošanas noteikumus skatīs Mājokļu un vides komitejā un galīgo lēmumu pieņems domes sēdē.

Valdība šodien, 11.septembrī, apstiprinājusi grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi, Db.lv informēja Finanšu ministrija.

MK noteikumos definēts ar nodokļiem neapliekamais dienas naudas apmērs gadījumos, ja darbinieka pastāvīga darba vieta ir ārvalstīs un šis darbinieks tiek komandēts uz apdzīvotu vietu šajā ārvalstī. Šādā gadījumā precizētā definīcija paredz - ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekama tā izdevumu daļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas saskaņā ar likumiem veicamas par to izdevumu daļu, kas pārsniedz šajos noteikumos noteikto dienas naudas apmēru komandējumiem attiecīgajā ārvalstī.

Noteikumi papildināti ar komandējuma laikā atlīdzināmo izdevumu sarakstu - izdevumi, kas saistīti ar autostāvvietu un iebraukšanu teritorijās, kur ir noteiktas maksas par transportlīdzekļu iebraukšanu, dalības maksas izdevumi, kas saistīti ar apmaksātu dalību pasākumos.

Lai nodrošinātu elastību un drošību darba tiesiskajās attiecībās, sociālās garantijas saistībā ar veselības un cita veida apdrošināšanu, kā arī lai novērstu neskaidrības atsevišķu tiesību normu piemērošanā, valdība otrdien, 11.septembrī, apstiprināja grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi.

MK noteikumos definēta ar nodokļiem neapliekamais dienas naudas apmērs gadījumos, ja darbinieka pastāvīga darba vieta ir ārvalstīs un šis darbinieks tiek komandēts uz apdzīvotu vietu šajā ārvalstī. Šādā gadījumā precizētā definīcija paredz - ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekama tā izdevumu daļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas saskaņā ar likumiem veicamas par to izdevumu daļu, kas pārsniedz šajos noteikumos noteikto dienas naudas apmēru komandējumiem attiecīgajā ārvalstī.

Noteikumi papildināti ar komandējuma laikā atlīdzināmo izdevumu sarakstu - izdevumi, kas saistīti ar autostāvvietu un iebraukšanu teritorijās, kur ir noteiktas maksas par transportlīdzekļu iebraukšanu, dalības maksas izdevumi, kas saistīti ar apmaksātu dalību pasākumos.

Kopš ABLV Bankas pašlikvidācijas procedūras uzsākšanas 2018. gadā skaidrību ir ieguvuši tikai pirmās kārtas kreditori, kuriem bankas kontā nebija vairāk par 100 000 eiro un kuriem izmaksāta valsts garantētā atlīdzība. Pārējie kreditori, kuriem naudas līdzekļi kontā pārsniedza 100 000 eiro, joprojām ir neziņā par to, kad atgūs savu naudu, ja vispār to atgūs, jo ABLV bankas likvidatori noteikuši kreditoriem nepārskatāmas procedūras. Līdz šim kreditoriem tika uzspiesti šaubīgi likvidācijas noteikumi un pieprasītas detalizētas atskaites par visiem, pat ļoti vēsturiskiem darījumiem, bet pašiem kreditoriem nav atstātas pienācīgas iespējas aizsargāt sevi pret ABLV bankas noteikto lietu kārtību un necaurspīdīgām anti-money laundering (AML) pārbaudes procedūrām. Ir vērts apskatīt dažus piemērus un viedokli no kreditoru skatu punkta, kādi pārkāpumi saskatāmi ABLV bankas likvidācijas noteikumos.

Cik saistoši kreditoriem ir ABLV bankas likvidācijas noteikumi?

ABLV bankas pašlikvidācijas procesa pamatā ir kreditora prasījuma izskatīšanas kārtība, kuras rezultātā naudas līdzekļu izmaksa kreditora prasījuma apmierināšanai var tikt atlikta vai atteikta, pamatojoties uz likvidējamās ABLV banka likvidācijas noteikumos noteikto pārbaudi.

Lai panāktu tieši šādu kreditora prasījuma izskatīšanas kārtību un kreditora piekrišanu pārbaudes veikšanai, ABLV banka saviem kreditoriem izstrādāja īpašu veidlapu, izvietojot to savā tīmekļa vietnē www.ablv.com un nosakot, ka brīvā formā sagatavotajam prasījumam ir jāsatur visa tā informācija, ko satur veidlapa. Šajā īpašajā veidlapā tika iekļauts apliecinājums, ka parakstot pieteikumu, kreditors piekrīt likvidējamās ABLV bankas likvidācijas noteikumiem.

Valdība šodien pieņēma jauno "Zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju sarakstu", to papildinot ar Britu Virdžīnu salām, Kostariku, Māršala salām un Krieviju.

Apstiprinātais saraksts stāsies spēkā sestdien, 1.jūlijā, tāpēc Finanšu ministrija (FM) aicina nodokļu maksātājus pievērst īpašu uzmanību arī darījumiem ar personām, kas atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas Britu Virdžīnu salās, Kostarikā, Māršala salās un Krievijā.

Turpmāk FM būs pienākums paziņot par aktualizēto zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju sarakstu, nosūtot to publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un publicējot to ministrijas tīmekļa vietnē, otrdien nolēma valdība.

FM aktuālo sarakstu paziņos pēc aktualizētā Eiropas Savienības (ES) saraksta publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Tas nolemts, lai novērstu regulāru Ministru kabineta (MK) noteikumu par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām tehnisku grozīšanu un nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku, resursus taupošu pieeju šajā jomā, kā arī savlaicīgāku reaģēšanu uz izmaiņām ES sarakstā.

Lai samazinātu administratīvo slogu dzeramā ūdens monitoringa veikšanai mazajiem ūdens piegādātājiem un komersantiem, kas piegādes zonā izplata vai saražo ūdeni līdz 100 m3 dienā, tiks samazināts auditmonitoringa skaits līdz vienai reizei sešos gados.

Tāpat arī tiks noteikts, ka Sabiedrības veselības aģentūra var samazināt nosakāmos rādītājus audita monitoringā, paredz valdības apstiprinātais Zemkopības ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts «Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumos Nr.235 «Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība»».

Izmaiņas noteikumos izstrādātas ar mērķi saglabāt augstu sabiedrības veselības aizsardzības līmeni, precizējot dzeramā ūdens obligātās kvalitātes un nekaitīguma prasības, kā arī monitoringa un kontroles kārtību.

Noteikumos precizētas monitoringa veikšanas prasības atsevišķos pārtikas apritē iesaistītos pārtikas uzņēmumos. Turpmāk komersantiem, kuriem dzeramais ūdens tiek piegādāts pa publiskajām ūdensapgādes sistēmām, nebūs jāsaskaņo ikgadējā kārtējā monitoringa programma Sabiedrības veselības aģentūrā.

Otrdien, 8. septembrī, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus noteikumos, kas nosaka kārtību, kādā piešķir Eiropas Savienības atbalstu augļu un dārzeņu ražotāju organizācijām.

Izmaiņas noteikumos paredz turpināt pagaidu ārkārtas atbalsta pasākumus konkrētu augļu un dārzeņu ražotājiem, lai stabilizētu cenas un kopējo situāciju tirgū, informē ZM.

Ņemot vērā to, ka Krievija ir pagarinājusi embargo ES lauksaimniecības produktiem līdz 2016. gada 5. augustam, izmaiņas noteikumos paredz iespēju augļu un dārzeņu ražotājiem saņemt atbalstu par ārkārtas atbalsta pasākumu īstenošanu attiecībā uz viņu saražotu produkciju. Finansiālā palīdzība tiek paredzēta tādiem tirgus pasākumiem kā augļu un dārzeņu produktu izņemšana no tirgus bezmaksas izplatīšanai un izplatīšanai citiem galamērķiem, ražas novākšana priekšlaikus vai tās nenovākšana.

Zemkopības ministrija (ZM) sagatavojusi izmaiņas noteikumos, kas nosaka veselības aizsardzības un veterinārās prasības tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu apritei, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam. Izmaiņas noteikumos paredz prasības komposta sagatavošanai no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem. Šādu kompostu var laist tirgū un izmantot kā organisko mēslojumu un augsnes ielabotāju, informē ministrija.

Eiropas Savienības regulu prasības paredz, ka dalībvalsts var atļaut konkrētus parametrus specifiskiem blakusproduktiem, piemēram, ēdināšanas uzņēmumu pārtikas atkritumiem un šādu atkritumu maisījumiem ar dažiem citiem materiāliem, kas tiek kompostēti. Tāpat prasības nosaka, ka attiecīgo kompostu var laist tirgū tikai tajā dalībvalstī, kurā konkrētie parametri tiek atļauti. Saskaņā ar šīm prasībām ZM un Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts BIOR izstrādājuši transformācijas parametrus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu kompostēšanas metodei, ar kuru iegūto kompostu varēs izmantot tikai Latvijas teritorijā. Paredzams, ka izmaiņas noteikumos veicinās biohumusa ražošanas nozares attīstību, nodrošinot atvieglotu prasību piemērošanu biohumusa ražotājiem.

Lai nodrošinātu lielāku ticamību Latvijā mazumtirdzniecībā pieejamo pašu ražotu produktu nekaitīgumam, kvalitātei un izcelsmei, Zemkopības ministrija (ZM) sagatavojusi grozījumus noteikumos, kas nosaka prasības augu izcelsmes produktu primārajai ražošanai un tiešajai piegādei galapatērētājam nelielā apjomā.

Lai mazumtirdzniecībā mazinātu iespējamās nelegālās darbības ar augu izcelsmes primāriem produktiem, izmaiņas noteikumos paredz, ka prasības attiecas tikai uz fizisku personu, kurai atbilstoši nodokļu jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem nav jāreģistrē saimnieciskā darbība.

Savukārt, lai nodrošinātu godīgas konkurences apstākļus augļu un dārzeņu nozarē, kā arī ievērotu patērētāju intereses saņemt patiesu informāciju par produktu un neradītu ēnu ekonomikas draudus, jāierobežo juridiskas personas iespējas realizēt citās valstīs iepirktus augļus un dārzeņus kā pašu ražotus Latvijas izcelsmes produktus. Izmaiņas noteikumos paredz precizēt produktu sortimentu un apjomu, ko ražotājiem kalendārajā gadā ļauts piegādāt tieši galapatērētājam bez reģistrācijas Pārtikas un veterinārajā dienestā.

AKKA/LAA cenšas panākt izmaiņas esošajā datu nesēju nodokļa noteikumos, kuru mērķis būtu ieviest nodevu par datu nesējiem, par kuriem līdz šim nebija papildus jāmaksā.

AKKA/LAA (Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/ Latvijas Autortiesību aģentūra) redzeslokā nonākuši praktiski visi iespējamie datu nesēji: mobilie telefoni ar MP3 atskaņotāju, zibatmiņa, plaukstdatori un personālie datori u.c., kuri pēc AKKA/LAA domām būtu jāapliek ar nodevu no 1 līdz 3 latiem par vienību, lai tādējādi varētu izmaksāt autoriem pienākošās kompensācijas par viņu autordarbu iespējamo pavairošanu. Tādējādi autortiesību aizstāvjiem gadā izdotos iegūt vairākus miljonus latu atkarībā no attiecīgo iekārtu pārdošanas apjoma un daudzkāršot savas biedrības ienākumus, kas 2007. gadā sasniedza 745 tūkstošus latu. Piemēram, par katru pārdoto MP4 atskaņotāju AKKA/LAA vēlas saņemt vienu latu, bet par katru pārdoto videokameru - 3 latus. Tie gan bija šīs organizācijas pašreizējie priekšlikumi, un tie, visticamāk, vēl mainīsies, jo AKKA/LAA vispirms vēlas tos saskaņot gan ar ministriju, gan ar IT produktu tirgotājiem. Tiesa, vēl vismaz gadu jaunās nodevas ieviešanu autortiesību aizstāvjiem ieviest neizdosies: Kultūras ministrijā Db norādīja, ka «šogad netiks apstiprinātas nekādas veicamās izmaiņas likumā. Nākamā lemšana par šo jautājumu notiks nākamgad ap šo laiku.» Tāpat arī par nodevas apjomu un izskatu paredzamas vēl karstas diskusijas.

Valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien, 6. decembrī, saskaņošanai ministrijās tika izsludināti Finanšu ministrijas sagatavoti grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) garantijas fonda izveidošanas, uzkrāšanas un administrēšanas kārtību, informēja Finanšu ministrija.

Šā gada 27. septembrī Saeimā tika pieņemti grozījumi OCTA likumā, kas paredz garantijas fonda līdzekļu glabāšanu un ieguldīšanu, līdz ar to ir nepieciešams precizēt MK noteikumus par OCTA garantijas fonda izveidošanas, uzkrāšanas un administrēšanas kārtību. Tāpat tiks precizētas normas, kas attiecas uz apdrošinātāju regulārajiem ikmēneša atskaitījumiem.

Plānots, ka Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (TAB) regresa kārtībā atgūtos līdzekļus par ceļu satiksmes negadījumā nodarītajiem zaudējumiem, kā arī ziedojumus, dāvinājumus un ieņēmumus no fonda līdzekļu glabāšanas un ieguldīšanas fondā varēs iemaksāt arī ārvalstu valūtā.

Paredzams, ka TAB reizi ceturksnī (20 dienu laikā pēc ceturkšņa beigām) fiksēs fonda līdzekļu apmēru. TAB rakstveidā būs jāinformē apdrošinātājus par fonda līdzekļu apmēru šādos gadījumos:

Plāno palielināt pieejamo atbalsta summu kredītprocentu daļējai dzēšanai kooperatīvajām sabiedrībām un piena pārstrādes uzņēmumiem. To paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos par ikgadējo valsts atbalstu lauksaimniecībai un tā piešķiršanas kārtību.

Šobrīd noteikumi paredz, ka atbalsta pasākumos maksimālā atbalsta summa ir 40 tūkst. Ls vienam atbalsta saņēmējam. Saskaņā ar Lauku atbalsta dienesta (LAD) sniegto informāciju, ņemot vērā nosacījumu par maksimālo atbalsta summu, kopējais atbalsta pasākumiem piešķirtais finansējums netiek apgūts.

Lai atbalsta pretendentiem būtu iespēja maksimāli izmantot valsts atbalstu, grozījumi noteikumos paredz palielināt maksimālo atbalsta summu vienam atbalsta saņēmējam līdz 130 tūkst. Ls gadā.

Tāpat noteikumos izdarītas izmaiņas atbalsta piešķiršanas nosacījumos piena pārstrādes uzņēmumiem, kas paredz, ka turpmāk šie uzņēmumi varēs saņemt atbalstu arī atsevišķu iekārtu un tehnoloģiskā aprīkojuma iegādei, kas nav saistīta ar piena pārstrādes būvju būvniecības vai rekonstrukcijas projektu. Tāpēc, lai apgūtu piešķirto finansējumu šajā gadā, izmaiņas noteikumos arī paredz izsludināt otru pieteikšanās kārtu atbalsta saņemšanai līdz šā gada 30.jūnijam.

Otrdien, 20. septembrī valdībā izskatīs Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru Kabineta MK (MK) 2010. gada 9. februāra noteikumos Nr. 123 «Veterinārās, higiēnas un nekaitīguma prasības svaigpiena apritei», informē ministrija.

Izmaiņas noteikumos paredz, ka turpmāk svaigpiena ražotājam būs jāatbild par saražotā svaigpiena kvalitāti un jāseko līdzi visai pieejamai informācijai par viņa saražotā svaigpiena kvalitāti, kā arī jāveic visas nepieciešamās darbības neatbilstību novēršanai.

Savukārt svaigpiena pircējam uz laboratoriju būs jāpiegādā tikai viens svaigpiena paraugs, kurā noteiks visus nepieciešamos rādītājus (somatiskās šūnas, baktēriju kopskaitu, inhibitoru klātbūtni, piena taukus un piena olbaltumvielas), tādējādi samazinot izmaksas par paraugu noņemšanas aprīkojumu un transportu, kā arī par paraugu izmeklēšanu.

Grozījumi noteikumos nosaka, kādās Latvijas laboratorijās jāveic obligātos svaigpiena paraugu izmeklējumus, lai nodrošinātu visiem svaigpiena ražotājiem vienādu paraugu izmeklēšanas kvalitāti.

Otrdien, 14. aprīlī, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas sagatavotās izmaiņas kārtībā, kādā piešķir valsts atbalstu lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimniecības produkcijas ražošanai. Izmaiņas noteikumos paredz palielināt aizdevumiem paredzēto kopējo finansējumu par 10 miljoniem eiro, tādējādi šim mērķim paredzētā kopsumma sasniegusi jau 40 miljonus eiro.

Izmaiņas noteikumos paredz, ka turpmāk visas ar aizdevumu saistītās funkcijas veic akciju sabiedrība Attīstības finanšu institūcija, kas dibināta, apvienojot akciju sabiedrību Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum, sabiedrību ar ierobežotu atbildību Latvijas Garantiju aģentūra un valsts akciju sabiedrību Lauku attīstības fonds. Līdz ar to izmaiņas noteikumos paredz samazināt ar lēmuma pieņemšanu saistīto termiņu. Lielākie ieguvēji no apvienošanās būs jaunie klienti, jo iesniegums tiks izskatīts ātrāk un arī lēmums par finansējuma izsniegšanu tiks pieņemts īsākā termiņā.

Jau ziņots, ka VAS Lauku attīstības fonds līdz 2015. gada 31. martam ir pieņēmis lēmumu par 582 aizdevumu piešķiršanu zemniekiem 29,4 miljonu eiro vērtībā lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai. Par apstiprināto aizdevumu summu plānots iegādāties kopumā 14 981 hektārus lauksaimniecības zemes. Iegādājamo zemes platību vidējā tirgus vērtība ir 2065 eiro par hektāru. Pārsvarā lauksaimnieki vēlas iegādāties savā īpašumā līdz šim nomāto zemi.

Gluži tāpat kā citās jomās, Brexit «migla» vēl pilnībā nav izklīdusi arī pār tūrisma nozari Eiropā un iespējamo ceļošanas paradumu maiņu

Latvijas tūrisma industrija diez vai ārkārtīgi cietīs no šī Lielbritānijas izstāšanās procesa no Eiropas Savienības, savukārt dienvidu zemes, kurām atpūtas ceļotāji ienes prāvu naudas žūksni tautsaimniecībā, ir nobažījušās par iespējamo britu tūristu skaita kritumu tuvākajā nākotnē.

Ceļotājiem ir jārēķinās ar noteiktām izmaiņām un iespējamām neērtībām.

«Skaidrs ir tas, ka nekas nav skaidrs, tostarp tas, vai tiks panākta vienošanās vai ne. Tūrismā, mūsuprāt, visvairāk tiks ietekmēti paši briti,» komentē Pauls Gusts, CWT Latvia izpilddirektors, Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas ALTA valdes loceklis.

«Saprotam, ka šajā stadijā ir vēl daudz neskaidrību gan no Eiropas institūciju, gan arī no Lielbritānijas valdības puses. Apjukumu rada situācija, ka nav skaidrības par Brexit veidu un pastāv varianti par tā norisi,» atzīst Ieva Keiša, Latvia Tours vadītāja.

Valdība otrdien atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus noteikumos par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību, kuru mērķis ir noteikt nomas maksu par zivju vada izmantošanu zvejā ezeros un ūdenskrātuvēs, kā arī rast iespēju zvejniekiem piekrastes ūdeņos mainīties ar mencu limitiem, informē ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Viktorija Kalniņa.

Grozījumi noteikumos paredz zvejai ar zivju vadu ezeros un ūdenskrātuvēs piemērot aprēķinu, aizstājot zivju vada limitu ar atbilstoši konkrētajām ūdenstilpēm paredzētajiem zvejas rīku limitiem un tiem noteiktām maksām par limita vienību. ZM skaidro, ka vienotu limita maksu par zivju vada izmantošanu ezeros un ūdenskrātuvēs nav iespējams piemērot, jo katrā konkrētā ūdenstilpē ir savs zvejas rīku limits ar tam noteikto limita maksu, līdz ar to tas būtu aizstājams, uzsākot zveju ar zivju vadu. Piemēram, Engures ezerā ir paredzēts kopējais tīklu limits 5980 tīkli un viena tīklu limita cena ir 2,85 eiro. Ja vēlētos uzsākt zveju ar zivju vadu, maksa par šo zvejas limita vienību veidotu 3408,60 eiro, kas ir visu tīklu limitu maksa Engures ezerā. Savukārt ir publiskie ezeri, kuros šī maksas sasniegtu pat 15 000 eiro, jo tajos ir noteikti lielāki zvejas rīku limiti.

2011. gada 4. februārī stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos «Darba aizsardzības prasības saskarē ar ķīmiskajām vielām darba vietā», kuros iestrādāti precizējumi un jaunas prasības, lai paaugstinātu darba vides drošību un samazinātu administratīvo slogu darba devējiem.

Noteikumu 18. punkts papildināts, nosakot, ka darba devējam, kad viņš veicis konkrētas aktivitātes risku novēršanai, būs jāveic atkārtoti ķīmiskās vielas koncentrācijas mērījumi, lai pārliecinātos par veikto pasākumu efektivitāti. Noteiktas arī izmaiņas maksimālajā laika intervālā līdz nākamajam periodiskajam mērījumam, kuru nosaka 20. punkts. Intervāli starp periodiskajiem mērījumiem ir palielināti, lai samazinātu izdevumus darba devējiem, tai pašā laikā - ņemot vērā Latvijas un citu Eiropas valstu uzņēmumu pieredzi - nesamazinot darba vides drošību.

Saskaņā ar grozījumiem noteikumos darba devējiem vairs nebūs atsevišķi jāsastāda to nodarbināto saraksts, kuru darbs saistīts ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem. Informācija par ķīmiskajām vielām, to iedarbības veidu, ilgumu un koncentrāciju darba vides gaisā būs jānorāda obligātās veselības pārbaudes kartē, nosūtot nodarbināto uz obligāto veselības pārbaudi. Šī informācija nepieciešama, lai arodslimību ārstam radītu pilnīgu priekšstatu par darba vides apstākļiem, kuros nodarbinātais veic darba pienākumus.

Valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien, 6.septembrī, tika izsludināti Finanšu ministrijas sagatavoti grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos, kas reglamentē likuma "Par pievienotās vērtības nodokli (PVN)" normu piemērošanas kārtību. Paredzams, ka izmaiņas noteikumos nodrošinās iespēju vienlaikus ar reģistrēšanos komercreģistrā pieteikties reģistrācijai arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ar PVN apliekamo personu reģistrā.

Plānots, ka grozījumi MK noteikumos papildinās iesnieguma veidlapu, sadalot to atbilstošās daļās, lai informācija, kas tiek sniegta, reģistrējoties komercreģistrā, nedublētu VID sniedzamo informāciju.

Tāpat ar izmaiņām noteikumos tiks precizēta veidlapā sniedzamā informācija:

" kādā laika periodā nodokļu maksātājs pēc darījuma apjoma, kad tam obligāti jāreģistrējas ar PVN apliekamo personu reģistrā sasniegšanas, iesniedzis iesniegumu reģistrācijai;

" par personu, kura reģistrējas ar PVN apliekamo personu reģistrā, pamatojoties uz likuma specifiskām normām;

" samazināta sniedzamā informācija par atvērtajiem pieprasījuma noguldījumu kontiem, paredzot, ka turpmāk nepieciešams to sniegt tikai par ārvalstu kredītiestādēm;

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome apstiprinājusi grozījumus Alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku pārskatu sagatavošanas normatīvajos noteikumos un grozījumus Normatīvajos noteikumos par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka atalgojuma politikas pamatprincipiem, informē FKTK.

Saistībā ar grozījumiem Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā, kas stāsies spēkā 6. novembrī un atļaus licencētam alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekam sniegt ieguldījumu pakalpojumus, kā arī veikt privāto pensiju fondu izveidoto pensiju plānu līdzekļu pārvaldīšanu, ir veikti grozījumi sekojošos FKTK normatīvajos noteikumos.

Veikti grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku pārskatu sagatavošanas normatīvajos noteikumos, lai FKTK saņemtu uzraudzības funkciju veikšanai nepieciešamo informāciju no alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem par minēto pakalpojumu sniegšanu.