Rīgā ir sagatavoti saistošie noteikumi, kas regulēs taksometru licencēšanas kārtību, paredzot ierobežojumus iebraukšanai Vecrīgā un pārvadātājam nosakot gada nodevu 300 eiro apmērā.

Noteikumi Par vieglo taksometru pārvadājumu licencēšanu un pašvaldības nodevu par vieglo taksometru iebraukšanu īpaša režīma zonā noteiks kārtību, kādā Rīgas pilsētas pašvaldībā izsniedz speciālās atļaujas jeb licences un licences kartītes pasažieru pārvadāšanai ar vieglajiem taksometriem Rīgas administratīvajā teritorijā, un prasības, kas jāizpilda, lai saņemtu speciālo licenci un licences kartīti.

Tāpat tie regulēs prasības, kas jāpilda licences darbības laikā, un kārtību, kādā izsniedz un anulē speciālo atļauju vieglo taksometru iebraukšanai īpaša režīma zonā - Vecrīgā, un pašvaldības nodevu par vieglo taksometru iebraukšanu Vecrīgā.

2.novembra Valsts sekretāru sanāksmē pieteikti divi jauni Satiksmes ministrijas izstrādāti noteikumu projekti, kas nosaka kārtību kādā veicami pasažieru komercpārvadājumu ar taksometru un prasības speciālās atļaujas jeb licences saņemšanai un par valsts nodevu par speciālās atļaujas izsniegšanu komercpārvadājumu veikšanai ar autotransportu, informē Satiksmes ministrijas (SM) Sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Greiškalna.

Grozījumi Autopārvadājuma likumā, kas stāsies spēkā 2018.gada 1.martā nosaka, ka licences pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometriem turpmāk izsniegs republikas pilsētas domes un plānošanas reģioni. Noteikts, ka plānošanas reģiona izsniegtā licence nedod tiesības veikt pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru republikas pilsētas teritorijā un otrādi – republikas pilsētas izsniegtā licence nedod tiesības veikt pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru pārējā plānošanas reģiona teritorijā.

Ministrijā skaidro, ka licence dod tiesības nogādāt pasažieri uz jebkuru citu vietu ārpus republikas pilsētas vai pārējās plānošanas reģiona teritorijas, kurā saņemta licence. Noteikumu projekts nosaka prasības plānošanas reģiona un republikas pilsētas speciālās atļaujas saņemšanai, kārtību, kādā veicami pasažieru pārvadājumi ar taksometru, taksometru radītā vides piesārņojuma ierobežojumus un siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu plānošanas reģionos, kā arī Valsts ieņēmumu dienestam sniedzamās informācijas apjomu.

Apdrošināšanas a/s Baltikums jau vismaz otru gadu vēlas piesaistīt pieredzējušu stratēģisko investoru.

Tas ļautu aktīvāk izvērst darbību gan vietējā, gan ārvalstu tirgos, kapitāla palielināšana nozīmētu vēl lielāku stabilitāti un uzticamību, tā skaidrots Baltikuma 2010. gada un 2011. gada pārskatā.

DB pērn jūlijā ziņoja, ka, iespējams, apdrošināšanas a/s Balta izskata iespēju iegādāties Baltikumu. Tiesa, neviena no pusēm komentārus nesniedza, bet izskanējošo informāciju nenoliedza. Tomēr darījums līdz šim nav noticis, jo, pēc Db.lv rīcībā esošās neoficiālās informācijas, tikusi noteiktu pārāk augsta akciju pārdošanas cena.

Baltikums gada pārskatos kā otrs akcionāru struktūras izmaiņu scenārijs tiek minēts akciju publiskais piedāvājums (IPO) plašam finanšu investoru lokam ar tālāku akciju iekļaušanu fondu biržā. Publiskais piedāvājums nodrošinātu Baltikumam plašāku atpazīstamību un saglabātu relatīvu neatkarību izvēlēties produktu portfeļa struktūru, darbības ģeogrāfiju un ieguldījumu portfeļa sastāvu.

Pilnveidojot komersantu – darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju – licencēšanas un uzraudzības kārtību, komersantiem, kas nodarbojas ar darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanu, turpmāk būs radīta godīga konkurence, savukārt darba meklētājiem – skaidri saprotama informācija par piedāvātajiem pakalpojumiem.

To paredz otrdien, 4. oktobrī, valdībā apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos Komersantu – darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju – licencēšanas un uzraudzības kārtība, informē Labklājības ministrija.

Turpmāk licences saņēmējam būs pienākums būt sasniedzamam licences saņēmēja darbības vietā, lai Nodarbinātības valsts aģentūra /NVA/ varētu veikt licences saņēmēja pārbaudi tieši uz vietas. Pretējā gadījumā, ja licences saņēmējs atkārtoti nepiedalīsies NVA veiktajās pārbaudēs, tas būs viens no priekšnosacījumiem, kad NVA varēs pieņemt lēmumu par licences anulēšanu.

Paredzēts vienkāršot arī atkārtotas licences izsniegšanas kārtību. Tagad komersants licencē varēs svītrot valstis un darbiekārtošanas pakalpojumu veidus, ja tas vairs nesniedz kādu no tiem konkrētā vietā. NVA, pamatojoties uz licences saņēmēja iesniegumu, licenci izsniegs atkārtoti, kas līdz šim nebija iespējams.

Patlaban Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir saņēmis 15 pieteikumus licences saņemšanai un izsniedzis 13 licences ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem, informēja PTAC.

Jāatgādina, ka kopš 1.maija ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojumus var sniegt tikai tie parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzēji, kas ir saņēmuši PTAC izsniegtu licenci.

PTAC aicina pakalpojumu sniedzējus, kuri vēl nav iesnieguši pieteikumu licences saņemšanai, to izdarīt tuvākajā laikā, jo bez licences tirgū darboties ir pretlikumīgi.

PTAC atgādina, ka MK noteikumi paredz, ka licenci var saņemt gan fiziska, gan juridiska persona, kas profesionālās vai komerciālās darbības ietvaros sniedz parāda ārpustiesas atgūšanas pakalpojumus. Licence tiek izsniegta uz trīs gadiem, un ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem jāmaksā valsts nodeva par licences saņemšu 2500 lati un vēlāk par licences pārreģistrēšanu 1000 lati.

Sākot ar šī gada maiju ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojumu sniegšanai nepieciešama speciāla atļauja jeb licence, lai darbotos tirgū, atgādina Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC).

To paredz pērn rudenī pieņemtais Parādu ārpustiesas atgūšanas likums, kas tika izstrādāts ar mērķi, sakārto ārpustiesas parādu atgūšanas procesu. Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju uzraudzību un licencēšanu veic PTAC.

Licenci var saņemt gan fiziska, gan juridiska persona, kas profesionālās vai komerciālās darbības ietvaros sniedz parāda ārpustiesas atgūšanas pakalpojumus. Licence tiek izsniegta uz trīs gadiem. Valsts nodeva par licences saņemšu ir 2,5 tūkst. Ls , bet licences pārreģistrēšana maksās tūkstoš latus.

PTAC šobrīd aktīvi strādā ar tiem ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas jau iesnieguši pieteikumu licences saņemšanai. Kopā uz šo brīdi PTAC saņemti 12 pieteikumi licences saņemšanai. Pirms licences izsniegšanas PTAC izvērtē pakalpojuma sniedzēja atbilstību licences saņemšanas prasībām, kā arī ņem vērā informāciju par konkrēto ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēju, tai skaitā izvērtē pamatotās sūdzības, pievēršot īpašu uzmanību iepriekš pieļautajiem pārkāpumiem un darbībām pārkāpumu novēršanā.

Lielākie ātro kredītu izsniedzēji noliedz vēlmi monopolizēt tirgu, norādot, ka licences apmēru noteikšana ir Ekonomikas ministrijas (EM) ziņā.

Kā biznesa portālam skaidroja SIA SMScredit.lv izpilddirektors Toms Jurjevs, SMScredit ir atbalstījis vispārējo ideju par ātro kredītu nozares licencēšanas nepieciešamību, taču jautājumos par licences maksu un citiem finansiālajiem aspektiem, kas ir saistīti ar licencēšanu, uzņēmums vienmēr ir ieturējis neitrālu pozīciju. «Tas nozīmē, ka mēs neesam ne atbalstījuši, ne protestējuši plānotajai licences maksai un citiem finansiālajiem kritērijiem,» neoficiāli citu nozares pārstāvju izteiktos pārmetumus par vēlmi monopolizēt tirgu noraida Jurjevs.

Arī Open Credit valdes priekšsēdētājs Armands Broks uzsvēra, ka apgalvojumi par to, ka Open Credit grib monopolizēt ātro kredītu tirgu, ir aplami, jo ne jau uzņēmums nāca klajā ar šādām prasībām, bet gan EM.

Šā gada pirmajā ceturksnī ir izsniegta 381 licence un 11 atļaujas komercdarbībai ar akcīzes precēm, DB informēja VID Komunikācijas nodaļa.

Savukārt anulēta ir 301 licence, bet par konstatētajiem normatīvo aktu pārkāpumiem anulētas 94 licences, tai skaitā 52 licences alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai, 30 licences tabakas izstrādājumu mazumtirdzniecībai, piecas licences akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai, četras licences alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecībai un trīs – alus mazumtirdzniecībai.

Vairums licenču, proti, 58 anulētas par nodokļu deklarāciju neiesniegšanu noteiktajā termiņā. Kopumā uz 31.martu spēkā bija 9,6 tūkst. licenču darbībām ar akcīzes precēm un 17 sertifikāti par patstāvīgās mazās alus darītavas statusa piešķiršanu.

Visvairāk licences saņemtas alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu mazumtirdzniecībai. Marta beigās spēkā bija 216 licences alus mazumtirdzniecībai, 225 licences akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai un 155 licences naftas produktu mazumtirdzniecībai.

2006.gadā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Akcīzes preču pārvaldes amatpersonas, pārbaudot komersantus, kas veic komercdarbību ar naftas produktiem, ņēmušas 1750 degvielas paraugus un veikušas to kvalitātes pārbaudi. Trijos gadījumos tika konstatēta neatbilstība normatīvo aktu prasībām, Db.lv informēja VID.

Starp galvenajām Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Akcīzes preču pārvaldes uzraudzības darba prioritātēm 2006.gadā bija degvielas kvalitātes un komersantu glabājamo naftas produktu rezervju atbilstības kontrole. Ar degvielas kvalitātes kontroles mobilajām ekspreslaboratorijām pērn testēts par 62% vairāk degvielas paraugu kā 2005.gadā.

2006.gadā VID Akcīzes preču pārvaldes amatpersonas, pārbaudot komersantus, kas veic komercdarbību ar naftas produktiem, izņēma 1750 degvielas paraugus un veica to kvalitātes pārbaudi. Trijos gadījumos tika konstatēta neatbilstība normatīvo aktu prasībām, savukārt 2005.gadā neatbilstība tika konstatēta piecos 5 gadījumos. Dati liecinot, ka regulāru kontroles pasākumu rezultātā nekvalitatīvas degvielas apjomi tirdzniecībā ir samazinājušies un komersanti cenšas ievērot normatīvajos aktos noteiktās prasības.

Nelegālo lombardu apkarošana rit smagi. Viena no galvenajām problēmām nelegālās kreditēšanas apkarošanā ir salīdzinoši nelielais sods par darbību bez licences, trešdien raksta laikraksts Diena.

Nesen Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pieņēmis vairāk nekā desmit lēmumu, kas vērsti pret tiem lombardiem, kuri darbojas bez licences, tomēr lombardu nozarē legāli strādājošie uzņēmēji uzskata, ka ar to ir par maz, lai izskaustu nelicencētos tirgus dalībniekus. Asi pārmetumi tiek veltīti gan PTAC, gan citām par uzņēmējdarbības vides sakārtošanu atbildīgajām institūcijām, norādot, ka cīņa ar nelicencētajiem lombardiem nav pietiekami intensīva.

Lai neiekristu nelicencēto lombardu tīklos, vērīgam jābūt ikvienam potenciālajam lombardu klientam, un, ieejot lombardā, jāskatās, vai ieraugāma licence. Ikvienā lombardā licencei vai tās kopijai jāatrodas redzamā vietā, mudina atcerēties Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāve Kristīne Augstkalne-Jaunbērziņa. Arī Latvijas Lombardu asociācijas (LLA) valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne uzsver, ja lombardā licence redzamā vietā nav novietota, «no tāda lombarda ieteicams steidzīgi iet prom».

Rīgas plānošanas reģions šonedēļ izsniedzis pirmās speciālās licences kartītes ar zīmolu «Red Cab» strādājošā «Rīgas Taksometru parka» un SIA «Red Cab lidosta» automašīnām pasažieru pārvadājumu veikšanai no starptautiskās lidostas «Rīga», informēja Rīgas plānošanas reģiona pārstāve Inese Ozoliņa.

AS «Rīgas Taksometru parks» un SIA «Red Cab lidosta» darbībai lidostas teritorijā izveidojis pārvadātāju apvienību.

«Speciālās licences kartītes izsniegtas šobrīd vairāk nekā 40 šo abu pārvadātāju automašīnām, bet to skaits līdz svētdienai varētu būt lielāks. Savukārt vēl viens pārvadātājs šobrīd strādā pie viena trūkuma novēršanas, lai pilnībā izpildītu likumā noteiktās prasības un varētu saņemt speciālās licences kartītes,» pauda Rīgas plānošanas reģiona Sabiedriskā transporta nodaļas vadītāja Ligita Olante.

Saskaņā ar jaunajiem Ministru kabineta (MK) noteikumiem no šī gada 15.septembra starptautiskās lidostas «Rīga» teritorijā ar ierobežotu piekļuvi pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru varēs veikt tikai tie pārvadātāji vai uz līguma pamata izveidotas pārvadātāju apvienības, kas nodrošinās Autopārvadājumu likumā noteiktās prasības un kuriem būs izsniegtas licences kartītes ar speciālu atzīmi. Šīs kartītes izsniedz Rīgas plānošanas reģions.

Starptautiskā lidosta «Rīga» ziņojusi Valsts policijai par taksometriem, kuri bez speciālās licences kartītes tomēr mēģina sniegt pasažieru pārvadājumu pakalpojumus lidostas teritorijā, sacīja AS «Starptautiskā lidosta «Rīga»» pārstāve Laura Karnīte.

Viņa teica, ka autostāvvietā pie lidostas drīkst iebraukt jebkurš, bet veidot rindu pie atlidošanas termināla atļauts tikai tiem taksometriem, kuri ir saņēmuši speciālās licences. Taču pašreiz otru rindu starptautisko autobusu pieturā sākuši veidot arī taksometri, kuriem nav izsniegtas speciālās atļaujas.

Lidosta ir vērsusies policijā, informējot, ka taksometri, kuriem nav izsniegtas speciālās licences, veido rindu lidostas teritorijā, mēģinot piesaistīt klientus, sacīja Karnīte, piebilstot, ka policijai ir jāizvērtē, vai šie taksometri lidostas stāvvietā drīkst atrasties un, vai tie drīkst sniegt pakalpojumus.

Jau ziņots, ka no svētdienas, 15.septembra, lidostas «Rīga» teritorijā pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru var veikt tikai tie pārvadātāji vai uz līguma pamata izveidotas pārvadātāju apvienības, kas nodrošinās Autopārvadājumu likumā noteiktās prasības un kuriem būs izsniegtas licences kartītes ar speciālu atzīmi.

Ekonomikas ministrija izsludinājusi atklātu konkursu ogļūdeņražu izpētei un ieguvei Latvijas teritoriālajā jūrā, kurā aicināti piedalīties un licenci saņemt Latvijas un ārvalstu juridiskās un fiziskās personas, informē Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Konkursa priekšmets ogļūdeņražu izpētei un ieguvei jūrā ir licences laukums 31,65 km2 platībā, kas atzīta par perspektīvu ogļūdeņražu iegulu, kurā iespējama naftas ieguve.

Iegūstamās naftas daudzums minētajā iegulā pēc Valsts Ģeoloģijas dienesta 2002. gada Pārskata par Baltijas jūras objekta E17 seismisko datu pārapstrādi un interpretāciju ir 27-110 milj. barelu (sagaidāmie – 58 milj. barelu).

Ministrijā skaidro, ka tādējādi valsts no ogļūdeņražu ieguves valsts nodevas, kuras likme naftai tiek piemērota saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par ogļūdeņražu ieguves valsts nodevu, iegūtu 15% no mēnesī iegūtās naftas daudzuma vērtības katrā ogļūdeņražu izpētes un ieguves licences laukumā.

Ministru kabinets sēdē pieņēma jaunus Sabiedrisko pakalpojumu licencēšanas noteikumus.Tie nosaka kārtību, kādā sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas iestāde (regulators) licencē sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu un regulējamo nozaru komersantus, kā arī nosaka kārtību, kādā iesniedz iesniegumu (ierosinājumu) licences saņemšanai (ja šī kārtība nav noteikta regulējamo nozaru speciālajos likumos), un nosaka iesnieguma iesniegšanas kārtību licences nosacījumu grozīšanai vai licences anulēšanai (atcelšanai). Šo kārtību nepiemēro elektronisko sakaru nozarē un reģistrējot vispārējo atļauju pasta nozarē. Valsts regulējamās nozarēs sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu licencē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, bet pašvaldību regulējamās nozarēs – attiecīgais pašvaldības regulators. Regulators nosaka licences termiņa sākuma un beigu datumu saskaņā ar sabiedriskos pakalpojumus regulējošajiem normatīvajiem aktiem. Regulators komersantam izsniedz noteiktā parauga licenci, norādot sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas sākuma termiņu.Ja iesniegtajos dokumentos norādītā informācija ir nepietiekama vai neprecīza, regulators ir tiesīgs pieprasīt papildinformāciju. Komersants ir atbildīgs par sniegto ziņu patiesumu. Ja iesniegtajos dokumentos trūkst lēmuma pieņemšanai nepieciešamās informācijas, regulators atliek jautājuma izskatīšanu un informē par to komer-santu. Jautājumu izskata pēc tam, kad ir saņemta nepieciešamā informācija vai dokumenti. Ja komersants regulatora noteiktajā termiņā nav iesniedzis visu nepie-ciešamo informāciju vai dokumentus, regulators pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt licenci, izdarīt grozījumus licences nosacījumos vai anulēt (atcelt) licenci. Grozot licences nosacījumus vai anulējot (atceļot) licenci pēc savas iniciatīvas, lēmuma pieņemšanai nepieciešamo informāciju nodrošina regulators.Par licences izmantošanu, licences nosacījumu ievērošanu un izpildi ir atbildīgs komersants. Komersants nav tiesīgs nodot licenci citām personām.

Šobrīd Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) kopumā izsniedzis 18 licences patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai.

PTAC mājas lapā sniegtā informācija, ka licences (speciālās atļaujas) saņēmušas sešas īstermiņa kredītu kompānijas (kas izsniedz mazos aizdevumus internetā), četri banku meitas uzņēmumi līzinga kompānijas, seši lombardi un divas kompānijas, kas izsniedz kredītus pret nekustamā īpašuma ķīlu. Tādējādi pagaidām licences nav saņēmušas 24 no kopumā 42 kompānijām, kas iesniedza pieteikumus licences saņemšanai.

Saskaņā ar likumu kompānijas līdz licences saņemšanai nedrīkst izsniegt jaunus kredītus, bet apkalpot tikai esošos.

Uzņēmumi, kas pēc 1. novembra izsniegs patēriņa kredītus bez licences, var tikt sodīti ar naudas sodu līdz 3000 Ls, bet par atkārtotu pārkāpumu vai radīts būtisks kaitējums patērētājiem, var tikt saukti pie kriminālatbildības.

Televīzijai TV5 Latvia par dažādiem sistemātiskiem pārkāpumiem var draudēt pat darbības apturēšana uz laiku vai pat licences atņemšana, ja telekompānija nesaņemsies un beidzot nenovērsīs pārkāpumus, uz kuriem tai vairākus gadus norādījusi Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP).

NEPLP priekšsēdētāja vietniece Dace Buceniece aģentūrai BNS pastāstīja, ka padome ir iepazinusies ar juristu sagatavoto apkopojumu par TV5 pārkāpumiem, tiesa gan, ir kāda nianse - šogad TV5 piereģistrēta apraides atļauja, un juridiski ir jauna televīzija, «lai gan mēs visi zinām, ka tā ir tā pati».

Šoruden NEPLP uzlikusi divus sodus TV5 - par raidījumu netulkošanu latviešu valodā un arī liegumu toreizējam satiksmes ministram Kasparam Gerhardam raidījuma "Bez cenzūras" tiešraidē izteikties valsts valodā.

Padome tuvākajā laikā nosūtīs brīdinājumu LNT par tai piederošā TV5 rīcību un lūgs sakārtot situāciju. «Lūgsim viņus, lai labojas, citādi tālāk iesim likumisko ceļu,» teica Buceniece, paskaidrojot, ka sekas var būt TV5 darbības apturēšana uz vairākām dienām vai pat licences atņemšana.

VID Licencēšanas komisija februārī kopumā izsniegusi 370 licences darbībai ar akcīzes precēm, no kurām lielākais skaits — 274 licences izsniegtas tabakas izstrādājumu mazumtirdzniecībai, bet 75 — alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai. Anulētas 34 licences darbībai ar akcīzes precēm, turklāt visas anulētas uz komersantu iesnieguma pamata. Uz 1. martu kopumā bija spēkā 8651 VID Licencēšanas komisijas izsniegta licence darbībai ar akcīzes precēm. No tām 4516 licences alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai, 3114 licences tabakas izstrādājumu mazumtirdzniecībai, 299 — alus mazumtirdzniecībai, 230 — degvielas mazumtirdzniecībai, 186 — akcīzes preču noliktavu turētāja darbībai, 158 licences alkoholisko dzērienu un spirta vairumtirdzniecībai, bet 50 licences degvielas vairumtirdzniecībai.

Lai sakārtotu taksometru nozari, Ministru Kabinets (MK) otrdien, 27. augustā, atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) virzītos noteikumus, ar mērķi izskaust negodīgu attieksmi pret pasažieriem un ieviest skaidrus brauciena maksas noteikšanas principus, informē ministrijā.

Jaunie noteikumi, kas stāsies spēkā šī gada 1. septembrī, paredz, ka taksometra pakalpojumus ar ierobežotu piekļuvi publiski pieejamā teritorijā (autoostā, dzelzceļa stacijā, lidostā un ostā) varēs sniegt pārvadātājs, kas nodrošinās pakalpojuma piedāvājumu visā objekta darba (diennakts) laikā, apkalpojot personas ar invaliditāti, kā arī spējot nodrošināt taksometrus arī ar 6-9 sēdvietām, to skaitā bērnu sēdeklīšiem. Noteikts ierobežojums autotransporta līdzekļa vecumam – tas nedrīkst pārsniegt 5 gadus.

Noteikumi striktāk regulēs prasības taksometru tarifu norādē un pakalpojumu sniegšanas kārtību pie starptautiskās lidostas «Rīga», kā arī speciālās licences kartītes saņemšanas nosacījumus pārvadātājiem. Speciālās licences kartītes izsniegs Rīgas plānošanas reģions, un tās būs derīgas komercdarbībai arī visā pārējā plānošanas reģiona teritorijā. Rīgas plānošanas reģions pārbaudīs pārvadātāja un tā autotransporta līdzekļu atbilstību likumā noteiktajām prasībām. Šīs speciālās licences kartītes varēs anulēt, ja pārvadātājs nepildīs «Autopārvadājumu likumā» noteiktās prasības, kas ir jāpilda lidostas «Rīga» teritorijā.

2007.gada 12. jūlijā Nodarbinātības valsts aģentūras Licencēšanas komisija pieņēma lēmumu anulēt licenci Nr.93 SIA Tito un ko darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanai Lielbritānijā un licences Nr. 95 un Nr.96 SIA Baltijas darba centrs darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanai Lielbritānijā un Latvijas Republikā, Db.lv informēja Nodarbinātības valsts aģentūras Juridiskā departamenta Struktūrfondu un tiesiskā nodrošinājuma nodaļa jurists Rinalds Buškovs.

Nodarbinātības valsts aģentūras Licencēšanas komisijai ir tiesības pieņemt lēmumu par licences anulēšanu, ja licences saņēmējs nav pildījis Noteikumos noteiktos pienākumus, radot būtisku apdraudējumu vai kaitējumu darbiekārtošanas pakalpojumu saņēmēja likumīgajām interesēm. Atbilstoši Noteikumu 24.8.punktam, licences saņēmēja pienākums ir uzturēt darba meklētāju datu bāzi, arī informāciju par darba meklētāju nodarbinātību Latvijā un ārvalstīs, bet Ministru kabineta 2005.gada 5.jūlija noteikumu Nr.491 Komersantu - darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju licencēšanas un uzraudzības kārtība 31.6.punkts nosaka, ka viens no licences saņēmēja pienākumiem ir līdz nākamā ceturkšņa pirmā mēneša divdesmit piektajam datumam iesniegt Aģentūrā pārskatus par darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanu iepriekšējā ceturksnī, kā arī Noteikumu 24.11.punkts nosaka, ka komersantam 10 darbdienu laikā rakstiski jāpaziņo Nodarbinātības valsts aģentūrai par izmaiņām iesniegumā vai tam pievienotajos dokumentos norādītajās ziņās.

Ministru Kabinets šodien, 20.novembrī, atbalstījis Iekšlietu ministrijas izstrādātos grozījumus Apsardzes darbības likumā, kas paredz noteikt stingrākas prasības apsardzes komersantu darbības kontrolei, informēja Iekšlietu ministrija.

Likuma grozījumu projekts paredz svītrot normas, kas noteica apsardzes darbības licences derīguma termiņu un tā pagarināšanas kārtību, taču vienlaikus likumā iestrādāts pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt prasības, kas jāpilda apsardzes komersantam licences darbības laikā. Līdz ar to atteikšanās no licences derīguma ierobežojošā termiņa tiks kompensēta ar citām prasībām, saglabājot apsardzes komersantu darbības kontroli licences darbības laikā.

Projektā noteiktas stingrākas prasības licences izsniegšanai tādiem komersantiem, kuriem iepriekš jau anulēta apsardzes darbības licence. Projektā arī iestrādāta norma, ka lēmuma par licences anulēšanu pārsūdzēšana neaptur lēmuma darbību un izpildi. Šāds grozījums nepieciešams, lai komersanti pēc licences anulēšanas neturpinātu prettiesisku darbību, kas aizskar personu tiesības un likumīgās intereses un rada draudus sabiedriskai kārtībai un drošībai. Līdzīgi ierobežojumi paredzēti arī attiecībā uz iekšējās drošības dienestu vadītājiem.

Ar lielākiem sodiem būs jārēķinās komersantiem, kuri bez licences izsniedz kredītus pret kustamas mantas ķīlu. To paredz Saeimā trešajā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Par kreditēšanas noteikumu pārkāpšanu sods juridiskajām personām paredzēts no 150 Ls līdz tūkstoš latiem. Savukārt, ja pārkāpumi izdarīti atkārtoti gada laikā, soda apmērs būs no 250 Ls līdz trīs tūkstošiem latu.

Likumprojekta autori norāda, ka vairāku komersantu līdzšinējā darbībā saskatāmas slēptas lombardu darbības pazīmes. Ņemot vērā salīdzinoši augstās nebanku kreditēšanas licences izmaksas, daļa pakalpojumu sniedzēju mēģina apiet licences saņemšanu. Piemēram, tiek slēgti preču glabājuma vai remonta līgumi, kas paredz drošības naudas izmaksu klientam, nododot lietu glabāšanā vai remontā.

SIA WorkingDay Latvia vairs nevar sniegt personāla atlases pakalpojumus arī Latvijā, jo Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) anulējusi licences par darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanu.

WorkingDay Latvia mārketinga direktors Māris Silinieks DB norādīja, ka arī viņiem tas bijis pārsteigums, ka uzņēmumam par pārkāpumu, kas attiecināms uz ārvalstīm, tiek atņemta darbiekārtošanas licence visās valstīs, tajā skaitā arī Latvijā.

Jāatgādina, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs sodīja Workingday par to, ka uzņēmums piedāvājis vakanci ārvalstu uzņēmumā bez NVA piešķirtas licences. M.Silinieks iepriekš skaidroja, ka WorkingDay veicis darba tirgus pētījumu, lai noskaidrotu darba kandidātu skaitu un kvalifikāciju, kas izrāda interesi par darbu ārpus Latvijas robežām. Pētījums tika veikts izvietojot darba sludinājumus internetā un analizējot darba tirgus interesi par šiem sludinājumiem. NVA rakstiski informējis WorkingDay, ka lai veiktu šādu pētījumu darbiekārtošanas licence nav nepieciešama. Tomēr tiesa šajā darbībā pēcāk tika konstatēts pārkāpums, kvalificējot to kā darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanu bez licences. Saņemot spriedumu, pētījums nekavējoties tika pārtraukts. Uzlikto sodu uzņēmums samaksājis.

Kopš pērnā gada jūnija, kad tika ieviests Taksometru vadītāju reģistrs, tajā reģistrējušies jau gandrīz 6000 autovadītāju, bet vairāk nekā 100 tikuši no tā izslēgti, informē Autotransporta direkcija.

Savukārt licences kartīšu skaits, kas komersantiem tiek izsniegtas uz katru vieglo automobili, ir aptuveni 30 reizes mazāks par reģistrēto autovadītāju skaitu. Tas norāda uz nepieciešamību pastiprināt kontroles pasākumus pasažieru pārvadājumu jomā ar vieglo automobili. Būtisks solis šīs jomas sakārtošanā tiks veikts no 1. septembra, kad visām tīmekļvietnēm/mobilajām lietotnēm, ar kuru starpniecību var izsaukt pārvadājumu pakalpojumu, būs jābūt reģistrētām vienotā reģistrā.

Taksometru vadītāju reģistrā šobrīd ir reģistrēti kopumā 5779 autovadītāji, kuri nodrošina pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo automobili, tajā skaitā ar taksometru. Šā gada pirmajā pusgadā tika reģistrēti 1097 autovadītāji, savukārt no reģistra tika izslēgti 114 autovadītāji, kuriem soda punktu skaits pārsniedza pieļaujamos septiņus vai tika konstatēts valsts valodas zināšanu trūkums.