Latvijas bankās pēc 2009. gada varētu būtiski samazināties komisijas maksas par eiro un latu pārskaitījumiem uz citas ES dalībvalsts banku.
"Tās noteikti ies uz leju un ticamākais, ka būtiski! Bankas jau pašreiz ir satraukušās, ka atsevišķās pozīcijās bankas cietīs pat zaudējumus, jo cena, par kādu drīkstēs pārdot maksājuma pakalpojumu klientam, nesegs izdevumus. Lai tā nenotiktu, bankas domā, kā procesus padarīt efektīvākus, kas ietver sevī gan sistēmu automatizāciju, gan procesu pārkārtošanu, gan sadarbības pārskatīšanu ar saviem partneriem," atzina Hansabankas operāciju daļas vadītājs Kristaps Čuntonovs.
Eiropas Parlamenta apstiprinātā direktīva par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū paredz, ka pārskaitījuma veicējs (banka) par starpvalstu pārskaitījumu nevarēs iekasēt lielāku komisijas naudu kā par iekšzemes pārskaitījumu, kā tas ir patlaban. Lielākais fokuss tiek likts uz maksājumiem eiro valūtā (t.i. ap 70% no visu maksājumu apjoma dalībvalstīs), tomēr prasības attieksies arī uz citām Eiropā izmantotajām valūtām. Pēc K. Čuntonova skaidrotā, līdz šim vēsturiski ir izveidojies, ka Eiropas valstu maksājumu sistēmas katras valsts ietvaros ir bijušas ļoti efektīvas, bet ir bijusi nepietiekama tirgus dalībnieku sadarbība, lai radītu vienotu un efektīvu Eiropas maksājumu sistēmu. Viens no iemesliem nesadarbībai ir bijis arī komisiju lielums, kas nosedza pakalpojumu sniedzju izmaksas. "Tad, kad Latvijā būs eiro, klientam nebūs starpība, vai maksā eiro Latvenergo rēķinu Latvijas uzņēmumam vai telefona rēķinu Francijas uzņēmumam un šī pārskaitījuma maksa būs ļoti zema, visticamāk, tikpat zema kā pašreizējie latu iekšzemes pārskaitījumi. Līdz tam acīmredzot būs starpība starp eiro un latu pārvedumu komisijām," lēsa K. Čuntonovs. Viņš atzina, ka banka jau pašreiz nedrīkst cenot noteiktus eiro maksājumus iekšzemes bankai/klientam un Eiropas bankai/klientam atšķirīgi. "Tā kā agrāk mums cenrādī bija pozīcija - eiro maksājums uz Latvijas komercbanku - 5 Ls, tad pēc prasību ieviešanas mēs līdzīgus eiro maksājumus arī pielīdzinājām šiem 5 Ls, nevis pacēlām vietējā maksājuma cenu," tā viņš. SEB Unibankas Norēķinu pārvaldes vadītājs Māris Krastiņš gan domā, ka pārskaitījumu uz citu ES dalībvalstu bankām vienādošana ar maksu vietējiem pārskaitījumiem vēl nenozīmējot ārvalstu pārskaitījumu maksas samazināšanos.
Miljardi uz spēles
EK aprēķini liecina, ka, ieviešot šo direktīvu, ik gadu ES iedzīvotāji ieekonomētu ap 28 miljardiem eiro. Kopējā maksājumu vērtība ES ik gadu sasniedzot aptuveni 52 triljonus eiro. ES dalībvalstu bankas uzskata, ka šādas direktīvas ieviešana banku sektoram nestu vēl lielākus zaudējumus, jo būtu jāievieš jaunas sistēmas un vienlaicīgi jāatsakās no maksas iekasēšanas par sarežģīto starpvalstu maksājumu apstrādāšanu. "Vairāki nozares eksperti prognozē, ka samazināto maržu dēļ daudzi pakalpojumu sniedzēji, kuru maksājumu apjoms būs nepietiekams, pārstās piedāvāt ar maksājumiem saistītus pakalpojumus klientiem, tomēr būs arī jauni pakalpojumu sniedzēji, iespējams, nebankas, kas specializēsies tieši šajā jomā, un, radot jaunus papildus produktus, spēs konkurēt," atzina K. Čuntonovs. "Tuvākais sagaidāmais rezultāts būs Latvijas iestāšanas TARGET2 šogad novembrī - šis projekts nosaka vienkāršoto eiro maksājumu norisi ar mazākām izmaksām Eiropas ietvaros. Tomēr vienlaicīgi tas nozīmēs, ka samazināsies ienākumi no šādu transakciju veikšanas, ja vien tikpat proporcionāli nepalielināsies maksājumu skaits. Līdz ar to bankas ar šauru specializāciju būs spiestas meklēt papildus ienākumu avotus vai mēģinās apvienoties," tā Parex bankas Produktu un pakalpojumu attīstības daļas vadītājs Iļja Ševčenko.
Arī ātrāk
Direktīva arī paredz, ka maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būs jāgarantē, ka maksājuma adresāts naudu saņem vēlākais nākamās dienas vakarā pēc pārskaitījuma veikšanas (līdz 2 dienām) pat tad, ja nauda tiek pārskaitīta starp divām savstarpēji nesaistītām bankām. ·obrīd naudas pārskaitījumi starp ES dalībvalstīm var ilgt līdz pat piecām dienām. Latvijā uzņēmēji novērojuši, ka atšķirībā no ES dalībvalstīm Latvijā situācija ir labāka un bieži vien jau tagad bankā maksājumi nenāk ilgāk par 2 dienām. M. Krastiņš piebilda, ka būtībā direktīvas mērķis ir pateikt skaidru naudas saņemšanas laiku patērētājam, ka tas ir maksimālais. K. Čuntonovs minēja, ka šobrīd Hansabankas pienākums ir nogādāt naudu saņēmējbankai termiņā, ko sola klientam. Ja piem., Hansabankas klients pērk bankā EUR ekonomisko maksājumu, tad tam valutēšanas datums ir +2 darba dienas, t.i., ja maksājums ir iesniegts piektdienā, tad saņēmējbanka to saņems otrdien, un bankas atbildība beidzas (saistības pret klientu izpildītas), bet saņēmējbankas pienākums nav šo maksājumu tajā pašā dienā ieskaitīt gala saņēmējam. Eiropā bankas bieži pieliek klāt vēl vienu dienu, bet gadās arī 2 darba dienas. "Nākotnē mums būs jāgarantē maksājuma ieskaitīšana gala saņēmējam," tā Hansabankas pārstāvis. Pēc K. Čuntonova lēstā, direktīvas prasību ieviešana prasīs vismaz 3 gadus. Direktīva dalībvalstu rezidentiem sniegs arī iespējas brīvi izvēlēties, kurā ES dalībvalstī atvērt savu bankas kontu, un darba devējam lūgt savu algu vai citus ienākumus pārskaitīt uz šo banku. Piem., šobrīd potenciālajiem klientiem, kuri nedzīvo Itālijā, ir ārkārtīgi grūti atvērt Itālijas bankās savus kontus, taču jaunā direktīva šos šķēršļus likvidēšot. Patērētājiem gan būšot jārēķinās, ka gadījumos, kad būs nepieciešama valūtas konvertācija, ar zināmiem papildu izdevumiem būs jārēķinās, taču tie būšot saistīti tikai ar starpībām valūtu kursos.
"Piem., darba devējam Īrijā pēc direktīvas ieviešanas nevajadzētu būt starpībai algu darbiniekam no Latvijas pārskaitīt uz kādu Īrijas banku, vai uz Latvijas," stāstīja Eiroparlamenta deputāts Guntars Krasts. Tomēr direktīva neiejaukšoties banku un citu maksājumu iestāžu noteikto komisijas maksu regulēšanā.
Atvieglos dzīvi
Eiropas komisijas mērķis, radot maksājumu pakalpojumu direktīvu, bija atvieglot dzīvi patērētājiem un, veicinot konkurenci, piespiest pakalpojumu sniedzējus meklēt efektīvākus ceļus, kā apkalpot klientus visas ES ietvaros, skaidroja K.Čuntonovs. Projekta rezultāti, ņemot vērā milzīgus darījumu apjomus gan skaita, gan kopsummu ziņā, būtiski atvieglos dzīvi ne tikai patērētājiem, bet arī bankām, uzskata Parex bankas pārstāvis.
Konkurenci starp maksājumu pakalpojumu sniedzējiem veicināšot arī līdz ar direktīvu atvērtais maksājumu pakalpojumu tirgus. EK sadarbībā ar EP vienojusies par astoņu veidu uzņēmumiem, kuriem būs tiesības sniegt maksājumu pakalpojumus. Latvijā pagaidām viena no alternatīvām bankām ir pazīstamā kompānija Western Union. Western Union centies panākt, lai direktīva paredzētu pēc iespējas mazāku nepieciešamo noguldāmo garantijas summu, lai uzņēmums varētu nodarboties ar maksājumu pakalpojumu sniegšanu.