Aizvadīts vispelnošākais gads Latvijas uzņēmējdarbības mūslaiku vēsturē: ja pirms gada desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, tad tagad šī summa palielinājusies līdz 100 miljoniem latu.

To, ka gada laikā veiksmīgāko uzņēmēju gūtā peļņa ir būtiski palielinājusies, uzskatāmi parāda arī cits rādītājs: vēl pirms gada uzņēmējs, kuram piederošajām kompāniju kapitāldaļām atbilda 610 tūkstošu latu liela peļņas daļa, iekļuva lielākās peļņas guvēju pirmajā septiņdesmitpiecniekā (pirms diviem gadiem slieksnis bija tikai 410 tūkstoši latu). Tagad ar šādu peļņas rādītāju nav iespējams iekļūt pat pirmajā simtniekā – 610 tūkstoši latu dod tikai 129. vietu jaunajā, pēc Lursoft datiem sastādītajā Latvijas 100 visvairāk nopelnījušo uzņēmēju sarakstā.

Reizē ar peļņas rādītāju paaugstināšanos notikusi arī būtiska vispelnošāko nozaru maiņa: pirmajā desmitniekā tranzītuzņēmēji savas pozīcijas acīmredzami atdevuši nekustamo īpašumu jomas pārstāvjiem. Līdz ar to pelnošāko uzņēmēju pirmajā desmitniekā vairs nav atrodami «Ventspils grupējuma» savstarpējos konfliktos iesaistītais Oļegs Stepanovs un kādreizējais Ventspils naftas prezidents Igors Skoks, kā arī ar Ventspils mēra Aivara Lemberga uzņēmumu kapitāldaļām apdāvinātie bērni – Līga un Anrijs Lembergi.

2007. gadā Latvijas uzņēmēji vēl ir guvuši pēdējo lielo peļņu, kura pārtrumpojusi par gadu iepriekš sasniegtos rekordus, - tā rāda pagājušā gada beigās Lursoft un Baltic Screen apkopotie Latvijas uzņēmumu 2007. gada peļņas rādītāji.

Pārskats par pēdējiem trim gadiem rāda, ka visveiksmīgākais Latvijas uzņēmējiem ir bijis tieši 2007. gads, kas visdrīzāk var pretendēt uz vistreknākā gada nosaukumu: 2005. gadā desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, 2006. gadā šī summa bija palielinājusies līdz 100 miljoniem latu, savukārt 2007. gadā, kā rāda nule apkopotie dati, tā pieaugusi vēl par gandrīz desmit miljoniem latu.

Arī lielāko 2007. gada pelnītāju sarakstā pirmās četras vietas ieņem baņķieri – nu jau bijušie Parex bankas akcionāri Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis (kuri peļņas gūšanas laikā vēl bija kredītiestādes īpašnieki, līdz ar ko iekļauti šajā sarakstā) un Aizkraukles bankas īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, turklāt saraksta pirmajā desmitniekā ir vēl divi banku akcionāri – Rietumu bankas līdzīpašnieki Leonīds Esterkins un Arkādijs Suharenko.

Teju četrus gadus pēc nonākšanas mazumtirdzniecībā Sony videospēļu konsole PlayStation 3 ir «uzlauzta» - vismaz tā apgalvo hakeru grupa, kas sevi dēvē kā PSJailbreak, ziņo BBC.

Hakeru grupa paziņojusi, ka tā jau tuvākajā laikā nāks klajā ar produktu, kas videospēļu cienītājiem uz savām PlayStation 3 konsolēm ļaus spēlēt pirātiskās videospēles, kas, piemēram, lejupielādētas ar interneta palīdzību un pēc tam ierakstītas matricā.

Visas oriģinālās videospēles, kas paredzētas spēlēšanai uz PlayStation 3, ir aprīkotas ar īpašu kodu, kuru ar speciālas tehnoloģijas palīdzību nolasa Sony konsole. Tādēļ mājās matricās ierakstītās PlayStation 3 videospēles bez tehniskas iejaukšanās uz konsoles spēlēt nav iespējams.

Tiek lēsts, ka hakeri tirgos zibatmiņas, kurās ir programmatūra, kas ļaus uz PlayStation 3 spēlēt mājās sagatavotās videospēles, kas uzkopētas uz konsoles cietā diska.

Ballīte tiešām ir beigusies, un šā gada pirmajā pusgadā Rīgā būtiski sarucis kā lielo nekustamā īpašuma darījumu kopskaits, tā arī tajos figurējošās summas, – to rāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā šā gada pirmajā pusgadā.

Pagājušā gada pirmajā pusgadā galvaspilsētā notika vismaz 70 nekustamā īpašuma darījumi, kuros katra summa bija virs pusmiljona eiro, otrajā pusgadā, neraugoties uz runām par tuvojošos nozares krīzi, šādu darījumu skaits pat palielinājās līdz 86 – un tas, pat neskaitot darījumus ar dzīvokļiem un nedzīvojamām telpām. Šā gada pirmajā pusgadā šis skaits nu ir sarucis līdz 60.

Vēl straujāk samazinājies īpaši lielo darījumu skaits: protams, nevarēja gadīt tādus megadarījumus kā 103 miljonu latu vērtais Domina Shopping pārdošanas darījums pagājušā gada pirmajā pusgadā, un vienalga: pagājušā gada otrajā pusgadā Rīgā vēl notika vismaz 11 nekustamā īpašuma darījumi par četriem miljoniem latu vai lielāku summu, bet šā gada pirmajā pusgadā ir bijis tikai viens nepilnu desmit miljonu darījums, savukārt nākamais lielākais – jau tikai par 3,5 miljoniem latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, otrajā – 51, bet šā gada pirmajā pusgadā – vairs tikai 31.

Nekustamā īpašuma nozares buma beigas vērojamas arī iepriekš tik pieprasītajā Rīgas rajonā: ja 2006. gada jūlijā-decembrī šeit bija fiksēti vismaz 45 darījumi, kuru summa sasniedza vai pārsniedza pusmiljonu latu, tad pagājušā gada pirmajā pusgadā tādu bijis tikai 26, bet gada pēdējos sešos mēnešos – 24.

Kā rāda Baltic Screen pētījums par pagājušā gada otrā pusgada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgas rajonā, vispieprasītākie bijuši īpašumi Mārupē (8 no 33 īpašumiem), kam seko Olaine (6), Carnikava un Ķekava (pa 4), kā arī Ādaži (3 īpašumi).

Taču atšķirībā no situācijas vēl gadu iepriekš, no megadarījumu slēdzēju vidus faktiski pazuduši spekulanti jeb „īstermiņa investori” – nepazīstamas kompānijas ar mazpazīstamiem pašmāju vai ārvalstu īpašniekiem. Arī pircēji – privātpersonas faktiski izzuduši no lielo darījumu slēdzēju vidus.

Savukārt vietā nākuši jauni pircēji, lai gan to tērētās summas nav tik iespaidīgas kā pēdējos gados, - labi pazīstamas pašmāju kompānijas ar ārvalstu īpašniekiem (piemēram, Palink, Maxima Latvija, NP Salaspils biznesa parks, pamanāmi ir arī New Century Holdings uzņēmumi).

Kompānija Sony uzvarējusi tiesā pret hakeru apvienību PSJailbreak, panākot tirdzniecības aizliegumu ierīcei, kas ļauj uz Sony videospēļu konsoles PlayStation 3 spēlēt spēles, kas sagatavotas mājas apstākļos, ziņo BBC.

Iepriekš Sony tiesā panāca, ka ierīces tirdzniecība tiek aizkavēta, taču tagad tiesa nospriedusi, ka PSJailbreak izstrādātās tehnoloģijas tirdzniecība ir aizliegta pavisam.

Taču, kā vēsta BBC, tad programmatūras kods, kas bijis šīs PlayStation 3 «uzlaušanas» ierīces pamatā jau esot nopludināts internetā.

Db.lv jau ziņoja, ka šā gada augusta beigās hakeru grupa, kas sevi dēvē kā PSJailbreak apgalvoja, ka izstrādājusi produktu, kas videospēļu cienītājiem uz savām PlayStation 3 konsolēm ļaus spēlēt pirātiskās videospēles, kas, piemēram, lejupielādētas ar interneta palīdzību un pēc tam ierakstītas matricā.

Pētījumu kompāniju TNS sadarbībā ar Eiropas Komisiju veikusi Flash Eirobarometra pētījumu, kurā noskaidrota ES dalībvalstu pilsoņu attieksme pret lietotu preču iegādi. Lielākā daļa eiropiešu atzīst, ka iegādātos lietotas grāmatas, kompaktdiskus (CD), DVD un videospēles (72%). Līdzīgi vairāk nekā puse eiropiešu iegādātos lietotas mēbeles (55%).

Lietotu grāmatu, kompaktdisku, DVD un videospēļu iegādi salīdzinoši visbiežāk apsvērtu Zviedrijas un Apvienotās Karalistes (81%), kā arī Somijas (79%) un Vācijas (78%) pilsoņi. Tomēr būtiski, ka šī ir biežāk norādītā atbilde visu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu vidū, izņemot Igauniju, kuras pilsoņi salīdzinoši biežāk apsvērtu tekstilizstrādājumu iegādi: šādu atbildi norādījuši 63% Igaunijas pilsoņu, kamēr lietotas grāmatas, kompaktdiskus, DVD un videospēles apsvērtu iegādāties 53% igauņu.

TNS sabiedrības uzvedības pētījumu eksperte Alise Lāce komentē - interesanti, ka salīdzinoši biežāk lietotu preču iegādi apsver vidēji gados jaunāki eiropieši, kamēr sievietes salīdzinoši biežāk norādījušas, ka iegādātos tekstilizstrādājumus (apģērbu, gultasveļu, aizkarus u.tml.).

Aizvien vairāk ārvalstu pircēju un aizvien vairāk tiešā ārvalstu finansējuma, bez Latvijas kredītiestāžu starpniecības, - tās ir galvenās tendences, ko uzrāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā pagājušā gada otrajā pusgadā.

Vienlaikus, neraugoties uz runām par briestošo krīzi nozarē, īpaši lielo darījumu ir bijis vairāk nekā iepriekš: ja pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, tad otrajā – jau 51. Tādējādi gandrīz atkārtots 2006. gada otrā pusgada rekords – tad bija notikuši vismaz 55 darījumi ar oficiāli uzrādīto summu virs miljona latu katram.

Ballītes beigas?

Pagājušā gada otrais pusgads nav nesis tādus rekordus kā tirdzniecības centra Domina un tā zemes platību pārdošana par 103 miljoniem latu pirmajā pusgadā. Apjomīgākais redzamais darījums (neskaitot darījumus, kad tiek pārdotas uzņēmumu kapitāldaļas, kam piesieti konkrēti nekustamie īpašumi) ir bijis desmitkārt mazāks – Palazzo Italia ēkas un zemes īpašnieku maiņa, darījuma summai pārsniedzot 10 miljonus latu.

Covid-19 pandēmijas dēļ 2020. gadā kravu apgrozījums ir samazinājies par 20% līdz 30%, salīdzinot ar 2019. gadu. Ir samazinājies arī izsniegto licences kartīšu, Eiropas Kopienas atļaujas kopiju, digitālā tahogrāfa karšu un starptautisko atļauju skaits, informē Autotransporta direkcijā.

Būtisks Eiropas Kopienas atļaujas kopiju skaita kritums vērojams tieši starptautisko pasažieru pārvadājumu nozarē, jo pērn starptautiskie pārvadājumi ar autobusiem gandrīz nenotika, izņemot vasaras periodu. 2020. gadā arī stājās spēkā neviennozīmīgi vērtētā Mobilitātes pakotne, kas, no vienas puses, transportlīdzekļa vadītājam piešķir lielāku elastību attiecībā uz darba un atpūtas laika uzskaiti, bet, no otras puses, autopārvadātājiem tiek uzlikti jauni pienākumi, kas rada papildu izmaksas.

“Covid-19 pandēmija ir būtiski ietekmējusi autopārvadājumu nozari, jo pērn, salīdzinot ar 2019. gadu, kravu apgrozījums ar autotransportu ir samazinājies par 20% līdz 30%. Starptautiskie kravu pārvadājumi nevienā valstī pandēmijas laikā pilnībā ierobežoti netika, tomēr ir ievērojami palielinājusies autopārvadājumu veikšanas izmaksu sadaļa, jo ir jānodrošina personīgie aizsarglīdzekļi, jāievēro dažādi papildu ierobežojumi un kontroles procedūras, kas palielina reisa ilgumu. Samazinoties preču un pakalpojumu pieprasījumam visās valstīs, ir palielinājies veikto braucienu skaits bez kravas, kā arī nereti klienti kavē samaksu par saņemto autopārvadājumu pakalpojumu, kas izraisa apgrozāmo līdzekļu nepietiekamību, kas īpaši nozīmīgi ir mazajiem uzņēmumiem. Saskaņā ar dažādu ekspertu aplēsēm būs nepieciešami aptuveni trīs gadi, lai autopārvadājumu nozare atkoptos pēc-pandēmijas periodā, jo šobrīd piegādes ķēdes ir izjauktas un ir ievērojami sarucis pieprasījums pēc starptautisko autopārvadājumu pakalpojumiem,” norāda Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Japānas elektronikas un izklaides kompānija "Sony" saistībā ar neskaitāmām sūdzībām, kļūmēm un pat veselības riskiem no "PlayStation" tiešsaistes veikaliem visā pasaulē izņēmusi ilgi gaidīto videospēli "Cyberpunk 2077", teikts piektdien publiskotajā uzņēmuma paziņojumā.

Tiek ziņots, ka šīs videospēles izstrāde bijusi pasaulē dārgākā, un videospēļu cienītāji visā pasaulē ar nepacietību bija gaidījuši tās nonākšanu tirdzniecībā 10.decembrī, taču viss nav noritējis tik veiksmīgi, kā cerēts.

Vairāki videospēļu spēlētāji tviterī publiskojuši video ar grafikas problēmām, bet citi šo spēli ar sarkastiskiem komentāriem salīdzinājuši ar vecāka izlaiduma videospēlēm.

"Sony" videospēļu struktūrvienība SIE norāda, ka piedāvās pilnu atmaksu lietotājiem, kuri "PlayStation" tiešsaistes veikalos iegādājušies "Cyberpunk 2077".

Polijā bāzētais videospēles izstrādātājs "CD Projekt RED" šonedēļ publiskojis atvainošanos un solījis novērst visas kļūmes ar programmatūras atjauninājumiem janvārī un februārī.

Investīcijās piesaistot 8,4 miljonus ASV dolāru, Latvijas uzņēmēji Edgars Vecozoliņš un Dāvis Ziediņš ar uzņēmumu “Colizeum” centīsies iekarot blokķēžu videospēļu tirgu.

Viņi ir izveidojuši platformu, kas mobilo spēļu izstrādātājiem palīdzēs adaptēt savas spēles mūsdienu tirgum ar atbilstošiem tokenizācijas un monetizācijas rīkiem.

“Colizeum” ir platforma, kas mobilo spēļu izstrādātājiem piedāvās dažādus rīkus, lai tās varētu pielāgot nākotnes videospēļu principiem, ieviešot tokenizētus spēļu režīmus, NFT integrāciju un citas monetizācijas opcijas. Platforma nodrošinās, ka ikviens spēļu izstrādātājs, pat bez vērā ņemamām zināšanām par blokķēdē balstītām spēlēm, varēs integrēt attiecīgos mehānismus savas spēles uzlabošanā.

“Videospēļu industrija ir milzīgu pārmaiņu priekšā – ja līdz šim lietotāji par iespējām spēlēt maksāja paši, tad blokķēdē balstīti risinājumi jau šobrīd dod iespējas cilvēkiem ar videospēlēm pelnīt vērā ņemamu naudu – gan spēlējot spēles tiešsaistē, gan pārdodot vai īrējot spēles gaitā iegūtus elementus. Mūsu misija ir palīdzēt spēļu izstrādātājiem sekot šai transformācijai un izveidot rīku kopumu, kas katram tradicionālo spēļu izstrādātājam piedāvā integrēt tokenizētus spēļu režīmus un play-to-earn jeb P2E ekonomiku. Tas izstrādātājiem ļauj paplašināt spēļu monetizācijas metodes un atvērt jaunus tirgus,” “Colizeum” darbības principu raksturo Dāvis Ziediņš.

Jaunu tehnoloģiju parādīšanās un esošo attīstība īpaši ietekmē gados jaunākus cilvēkus, kuri vēlas paši pirmie izmēģināt visu nebijušo un inovatīvo. Šī gadsimta tehnoloģiju birums strauji maina arī nodarbošanās un peļņas iespējas, aizvien biežāk dodot iespēju tieši jauniešiem kļūt par neticami veiksmīgiem uzņēmējiem, miljonāriem un pelnīt krietni vairāk par vecākiem.

Kā tas iespējams? Kas jādara, lai jau 20 – 30 gadu vecumā nonāktu miljonāru sarakstos, baudītu atvaļinājumu eksotiskās salās, brauktu ar paša nopelnītu jaunāko “Tesla” automobili?

Daudzpakalpojumu uzņēmums “Tele2” izveidojis apskatu ar pieciem ar tehnoloģijām saistītiem un teicami atalgotiem virzieniem, kas piesaista mūsdienu jauniešus un ļauj kļūt par savas dzīves noteicējiem.

Videospēļu strīmošana

Videospēļu spēlēšana un šī procesa filmēšana jau vairākus gadus saucama par īstu biznesu, kurā populārākie strīmeri spēj nopelnīt miljonus. Lieki teikt, ka gan videospēles, gan to strīmošana jeb straumēšana ir lauciņš, kas vairāk piemērots jauniešiem, kuri no šīs nodarbes gūst ne tikai labas emocijas, bet arī lielu skatītāju pulku un dažkārt vairākus miljonus dolāru kabatā. Tiesa, ja pievēršas šai lietai nopietni, tad izrādās, ka nekāds vieglais darbs tas nav. Profesionāli videospēļu strīmeri ar to nodarbojas vairāk nekā desmit stundas dienā, taču pašā “karjeras” sākumā katra stunda, ko nepavadi strīmojot, nozīmē zaudētus sekotājus un abonentus. Viens no pazīstamākajiem strīmeriem ir 30 gadus vecais Tailers Blevins, kurš plašāk zināms ar segvārdu Ninja. Viņš agrāk aktīvi darbojās videostraumēšanas platformā “Twitch”, taču šobrīd biežāk redzams “YouTube”, kur saviem video savācis 2,5 miljardus skatījumu un ap 24 miljoniem sekotāju. Jaunieša nodarbošanās ļāvusi viņam līdz šim nopelnīt ap 40 miljoniem dolāru.

Šī gada pirmajos deviņos mēnešos no šausmu videospēļu pārdošanas ASV vien iekasēti aptuveni 147 miljoni ASV dolāru, kas ir liels pieaugums, salīdzinot ar 2008. gadu, kad visa gada laikā tika pārdotas šī žanra videospēles 131 miljona dolāru apmērā, raksta Reuters.

Tuvojoties visu svēto naktij, šausmu žanra videospēļu pārdošanas apjomi pieaug. Patlaban vispieprasītākā ir kompānijas Capcom jaunākā videospēle Resident Evil 5, kura jau pārdota 1.94 miljonos eksemplāru.

Kaut arī šogad tirgū parādījušās vairākas populāras šausmu žanra videospēles, piemēram, kompānijas Electronic Arts veidotā Dead Space, vai Konami nesen tirgū palaistā Silent Hill: Shattered Memories, Capcom spēles Resident Evil daudzās versijas kopumā veido aptuveni pusi no šausmu žanru videospēļu pārdošanas apjomiem.

Hakeri «uzlauzuši» kompānijas Sony ražotās videospēļu konsoles PlayStation 3 drošības kodu, tādējādi potenciāli ļaujot ikvienam spēlēt uz PlayStation 3 pirātiskās videospēles, ziņo BBC.

Drošības kodu uzlauzusi hakeru grupa, kas publicējusi informāciju par to, kādā veidā iespējams atklāt konsoles slepenos kodus, ko PlayStation 3 izmanto lai ielādētu informāciju videospēles.

Šie paši hakeri ieguva savu slavu pēc tam, kad nāca klajā ar Apple iPhone drošības koda uzlaušanas metodoloģiju. Līdzīgā veidā «uzlauzta» arī konsole PlayStation 3.

Sony pagaidām no jebkādu komentāru izteikšanas atsakās.

Līdz šim «uzlauzt» PlayStation 3 izdevās ASV hakerim Džordžam Hotcam (George Hotz), taču drīz pēc tam Sony nāca klajā ar sistēmas uzlabojumiem, kas turpmāk konsoles «uzlaušanu» nepieļāva.

Pēc tam, kad kāds pusaudzis nogalinājis taksometra šoferi, Taizemē no tirdzniecības izņemtas visas videospēles Grand Theft Auto 4 (GTA4) kopijas, ziņo BBC.

Pēc notikušā Taizemes lielākais videospēļu tirgotājs New Era Interactive Media izziņojis mazumtirgotājiem, lai tie pārtrauc GTA4 tirdzniecību.

Pusaudzis, kura vārds netiek izpausts, notverts atpakaļgaitā cenšoties izstūrēt taksometru no kādas Bangkokas ielas.

Policija norādījusi, ka students atzinies, ka mēģinājis nozagt taksometru, taču, kad 54 gadus vecais šoferis pretojies, viņš to nogalinājis. Ja jaunietis tiks atzīts par vainīgu, viņam par padarīto noziegumu var draudēt nāvessods.

GTA4 veidotāji jau tuvākajā laikā plāno izdot vēl citu šīs spēles turpinājumu.

Baltijā lielākais nelicencēto interaktīvo azartspēļu tirgus ir Latvijā - pērn tas sasniedza 33,8 milj. eiro. Lai to mainītu, ir nepieciešama aktīva valsts vēršanās pret ēnu ekonomiku, vienlaikus atceļot ieviesto IIN likmi par laimestiem, kuri gadā pārsniedz 3000 eiro.

To rāda Latvijas Interaktīvo azartspēļu biedrības pētījuma dati. Latvijā nozarei ir vislielākais tirgus Baltijā, taču vienlaikus arī vislielākais ēnu ekonomikas īpatsvars. Pētījums rāda, ka šādas situācijas pamatā ir vairāku Latvijā ieviestu prasību rezultāts, norāda Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) prezidents Arnis Vērzemnieks.

Latvijā ir visaugstākās prasības interaktīvo azartspēļu uzņēmējiem - pamatkapitāla apjomam ir jābūt 1 miljonam 400 tūkstošiem eiro. Igaunijā pietiek tikai ar vienu milj. eiro. Savukārt licences maksa par interaktīvajām azartspēlēm Lietuvā ir tika 479 eiro, savukārt Latvijā tā ir 0,2 milj. eiro apmērā, tāpat interaktīvo azartspēļu nodoklis Igaunijā ir ar 5% likmi, Latvijā – 10%. Tāpat jāņem vērā, ka Latvijā ir aizliegta reklāma, bet Igaunijā un Lietuvā tā ir atļauta, kaut arī ar nosacījumiem. Vēl viena atšķirība starp Latviju un abām kaimiņvalstīm – Latvijā interaktīvās azartspēlēs var izmantot tikai banku maksājumus, savukārt nedz Igaunijā, nedz Lietuvā šādas prasības nav. Arī nodokļa likme, kas jāsamaksā no laimestiem, vislielākā ir tieši Latvijā – 23%, savukārt Igaunijā šāds nodoklis nav jāmaksā vispār. Pētījums rāda, ka kopš 2015. gada visstraujāk interaktīvo azartspēļu tirgus pieaudzis Lietuvā, tomēr uzmanības vērts fakts ir tas, ka Latvijā, pieaugot licencētajam interaktīvo azartspēļu tirgum, augusi arī nelicencētā tirgus daļa.

Kompānija Square Enix nākusi klajā ar jaunu, uz reklāmu bāzētu pakalpojumu CoreOnline, ļaujot interneta lietotājiem, izmantojot savus pārlūkus, bez maksas spēlēt konsolēm paredzētas videospēles. Āķis slēpjas tajā, ka cilvēkiem sākotnēji jānopelna spēlēšanas laiks, skatoties reklāmas.

Patlaban CoreOnline apmaiņā pret reklāmu skatīšanos piedāvā spēlēt 2006. gada videospēli Hitman: Blood Money, taču drīzumā pakalpojumā gaidāmas spēles arī no Tomb Raider sērijas.

CoreOnline spēlēšanai internetā piedāvā konsoļu videospēles, kas jau labu laiku ir pabijušas tirgū.

Pakalpojums arī paredz iespēju iegādāties spēlēšanas laiku gadījumā, ja lietotājs nevēlas «krāt laiku», skatoties reklāmas.

Iepriekš pastāvēja OnLive, kas darbojās uz abonementu principa, taču tas tika izbeigts pēc tam, kad kompānija, nonākot grūtībās, bija spiesta pārdot visus savus aktīvus.

Igaunijas pierobežā rindas uz ceļa pazudušas, ir tīra apkārtne un novērstas nelikumības.

No obligātās reģistrēšanās robežas šķērsošanai, braucot no Igaunijas uz Krieviju, ir vairāki ieguvumi, konferencē Transbaltica 2012 norādīja Girf OU valdes loceklis Hanness Plinte, kura vadītā kompānija izstrādāja Goswift robežas šķērsošanas sistēmu pēc Igaunijas Iekšlietu ministrijas pasūtījuma. Iepriekš autobraucējiem nācās gaidīt kilometriem garās rindās, apkārt valdīja netīrība un privātie «biznesmeņi» pārdeva kravas auto šoferiem vietu rindā, bet tagad vērojama pavisam cita situācija.

To, ka uz robežas valda kārtība, tīrība, ceļa malā nestāv pat viens kravas auto, DB pārliecinājās trešdienas pusdienlaikā Luhamā gaidīšanas zonā, kas ir netālu no Krievijas robežas šķērsošanas punkta. Iepriekš nepietiekamās caurlaidības dēļ Krievijas pusē Igaunijā veidojās kilometriem garas rindas uz ceļa, gružu kaudzes, bija problēmas ar tualetēm, kā arī satiksmes drošību, saka Luhamā stāvlaukuma īpašnieka un operatora Collade OU pārstāvis Ulars Sarapū. Gaidīšanas zonā ir apsargāts, apgaismots stāvlaukums, tualetes, bezvadu internets un iespēja izmest atkritumus. Par papildu samaksu var izmantot dušu, kā arī ir atvērta kafejnīca. Uz vairākiem tablo parādās to automašīnu numuri, kam laiks šķērsot robežu.

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

Igaunijas tiesa nolēmusi piespriest bijušajai augsta ranga drošības iestāžu amatpersonai cietumsodu par svarīgas Igaunijas un NATO informācijas nodošanu Krievijai.

Bijušais Nationālās Drošības Biroja vadītājam Hermanam Simam (Herman Simm) cietumā būs jāpavada 12 gadi un 6 mēneši, ziņo New York Times interneta mājas lapa.

Igaunijas izmeklētāji uzskata, ka H. Sims Krievijas labā sācis strādāt jau 1995. gadā. Tiesa arī piesprieda viņam 1.6 miljonu ASV dolāru lielu sodu, lai segtu zaudējumus, ko viņa darbība nodarījusi drošības sistēmai. Šobrīd esot neskaidrs, vai H. Sims tiesas lēmumu pārsūdzēs.

Šis gadījums ir radījis diskusijas NATO valstu vidū par informācijas drošību un iespējamo Krievijas spiegošanas tīklu. Daudzas NATO amatpersonas uzskata, ka ir bīstami NATO turpināt paplašināties postpadomju telpas valstīs, jo tās nespēšot nodrošināt informācijas drošību.