Saeima ceturtdien, 8.decembrī, konceptuāli atbalstīja jauno Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumu, kas rada tiesiskos priekšnoteikumus efektīvai autortiesību un blakustiesību kolektīvai pārvaldībai, informē Saeimas Preses dienests.

«Jaunais likums palīdz veidot pārskatāmāku regulējumu kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbībai. Līdz ar to mērķis ir uzlabot šo organizāciju darbību, kā arī rosināt pieejamāku informāciju par autortiesību jautājumiem. Tomēr pie šī likumprojekta turpināsim aktīvu darbu, lai novērstu sēdē izskanējušās bažas par pārlieku tehnisku detalizāciju esošajā redakcijā, ko būtu iespējams regulēt citā veidā, piemēram, ar Ministru kabineta noteikumiem,» iepriekš uzsvēra par likumprojekta virzību atbildīgās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ilze Viņķele.

Likumprojekts palīdzēs regulēt Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA), kā arī Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) un citu kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbu, sacīja I.Viņķele.

Latvijā pastāv unikāla situācija, kurā paredz, ka tarifiem jāsniedz «taisnīga atlīdzība», nenorādot, kas ir «taisnīgi», Valsts kancelejas vārdā pauž kancelejas Juridiskā departamenta direktore Inese Gailīte, norādot, ka citu Eiropas Savienības (ES) valstu autortiesību jomu regulējošos tiesību aktos daudz stingrāk nekā Latvijā tiek noteiktas prasības, kas nosaka organizāciju darbību un tarifus.

«Piemēram, Francijā ar likumu tiek noteikts, ka organizācijām ir jāparedz atvieglojumi sabiedriskā labuma organizāciju pasākumiem, kuros netiek iekasēta ieejas maksa,» viņa norāda.

Tāpat kā piemērs tiek minēts Lielbritānija, kurā Autortiesību, dizaina un patentu likumā nostiprināta īpaša institūcija - Autortiesību tribunāls (Copyright tribunal), kurai darbu izmantotājs var iesniegt izskatīšanai gan spēkā esošos, gan organizācijas vēl tikai izstrādātos tarifus, un tribunāls izskata jautājumu par to, vai tarifs ir samērīgs un saprātīgs.

Savukārt Vācijā likums ne tikai paredz organizācijām tarifus noteikt vienojoties ar izmantotāju apvienībām, bet arī salīdzinoši detalizēti regulē tarifu aprēķināšanas principus, cita starpā norādot, ka tarifiem jāpamatojas uz saimniecisko ieguvumu, kuru izmantotājs gūst izmantojot darbu. Tāpat aprēķinot tarifu lielumu, organizācijai jāņem vērā atlīdzības maksātāju reliģiskās, kultūras un sociālās intereses, skaidro I. Gailīte.

Autoru biedrības AKKA/LAA balvu iegūs autori, kuru darbi pagājušajā gadā tikuši visvairāk izmantoti visdažādākajos veidos.

Autortiesību bezgalības balvas būtība ir parādīt to, ka labs darbs, lai cik sen tas arī nebūtu radīts, var tikt izmantots daudzas reizes un visdažādākajā izpildījumā: romāns var tikt tulkots dažādās valodās, tas var tikt dramatizēts un iestudēts, tā fragmenti var tikt izmantoti citos darbos; mūziku var izdot jaunos albumos un iekļaut izlasēs, to var izmantot izrādēs, filmās un pasākumos; mākslas darbu vai fotogrāfiju var izstādīt izstādēs, pārdot, publicēt preses izdevumos, izmantot kalendāru vai kartīšu noformējumos, Db.lv informē Agnese Kārše Biedrības Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienībaKomunikācijas nodaļas vadītāja.

Autortiesību organizāciju aktivitāšu ietekmi uz radio reitingiem ir grūti konstatēt, tomēr, ja darbavietās izlems neklausīties radio, tas var atstāt iespaidu uz radio iespējām informēt sabiedrību, samazināt to pieejamību auditorijai, kā arī traucēt mūziķu atpazīstamībai, atzīst Db.lv aptaujātie radio pārstāvji.

Latvijas Radio (LR) skaidro, ka pagaidām neesot iespējams konstatēt reitingu izmaiņas, jo radio dati tiekot mērīti reizi ceturksnī ar dienasgrāmatas metodi un tiekot saņemti tikai reizi ceturksnī. Tāpat ir visai grūti prognozēt, cik liels varētu būt klausītāju samazinājums, ja uzņēmēji vai valsts iestādēs nemaksās par iespēju klausīties radio darba vietās.

Tomēr radio norāda uz TNS Latvia datiem, saskaņā ar kuriem kopumā visas LR četras programmas darba vietās 2011. – 2012. gada ziemas periodā klausījušies 137 tūkstoši cilvēku. «Ja pieņemam, ka radio neklausīšanās būs masveida, tad šāds klausītāju zudums uzskatāms par ievērojamu. Taču jāņem vērā, ka pie pašreizējās radio reitingu metodikas būs grūti konstatēt, vai iespējamais reitingu samazinājums ir tieši saistīts ar autortiesību jautājumu vai ar citām izmaiņām mediju tirgū,» Db.lv skaidroja Latvijas Radio preses sekretāre Ilze Zvaigzne.

Par Latvijas šī gada labākajiem sportistiem ceturtdien tika nosaukti basketbolists Kristaps Porziņģis un tenisiste Aļona Ostapenko.

Porziņģis Latvijas gada labākā sportista balvu saņēmis otro gadu pēc kārtas, bet Ostapenko šī ir pirmā valsts labākās sportistes balva karjerā.

Porziņģis šogad turpina priecēt basketbola līdzjutējus Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) laukumos un ved pretī uzvarām Ņujorkas Knicks komandu. Tāpat viņš bija Latvijas izlases līderis septembrī aizvadītajā Eiropas čempionātā, kurā latvieši izcīnīja piekto vietu.

Porziņģis šosezon 24 spēlēs vidēji guvis 25,5 punktus, būdams NBA astotais rezultatīvākais spēlētājs. Tāpat viņš vienā spēlē bloķējis 2,1 metienu, kas ir trešais labākais rādītājs līgā.

Savukārt Ostapenko jūnijā triumfēja Francijas atklātajā čempionātā, sasniedzot vienu no lielākajiem panākumiem Latvijas sporta vēsturē. Viņa kļuva par pirmo Latvijas tenisisti ranga pirmajā desmitniekā un piedalījās WTA sezonas noslēguma turnīrā. Ostapenko bez triumfa French Open izcīnīja uzvaru arī Seulas WTA "International" turnīrā.

Par nelikumīgu autortiesību un blakustiesību objektu izplatīšanu internetā aizturētas divas personas.

Aizvadītajā nedēļā, Rīgā Ekonomikas policijas pārvaldes (EPP) darbinieki par nelikumīgu autortiesību un blakustiesību objektu izplatīšanu internetā aizturējuši divas personas, atsavināti trīs serveri, Db.lv informē Sintija Virse, Valsts policijas Preses un sabiedrisko attiecību biroja Preses nodaļas priekšniece.

Resoriskās pārbaudes laikā Valsts policijas (VP) Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes (GKrPP) EPP 7. nodaļas (Intelektuālā īpašuma aizsardzība) darbinieki konstatēja, ka kādā interneta resursā tiek uzturēts failu apmaiņas serveris torent klientu (failu apmaiņas programmas) izmantošanai un materiāli, kas tiek augšup un lejup ielādēti, ir autortiesību un blakustiesību objekti (video, audio, programmu faili). Lai resursa uzturētāji būtu tiesīgi piedāvāt lejupielādēšanai autortiesību un blakustiesību objektus, viņiem ir jāsaņem autortiesību un blakustiesību subjektu atļaujas, kas šajā gadījumā nebija saņemtas.

Lejuplādējot filmas, mūziku vai līdzīgus failus internetā, būtu jārēķinās, ka, iespējams, arī reāls sods no filmu studijas vai mūzikas ierakstu kompānijas, kas ir audio vai video faila patiesie īpašnieki.

Rīdzinieks Kalvis ar sava interneta pakalpojumu sniedzēja starpniecību saņēmis oficiālu vēstuli no ASV kompānijas Irdeto USA, Inc, kas uzrauga un aizstāv pasaulē slavenās filmu studijas Paramount Pictures Corporation autortiesības. Tajā paziņots, ka konkrētā datora lietotājs nelegāli lejuplādējis kādu minētās kompānijas filmu, un izteikts brīdinājums par šādas rīcības sekām, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Latvijas autortiesību eksperti aicina šādus paziņojumus neuztvert pārlieku nevērīgi un arī pret intelektuālo īpašumu attiekties atbildīgāk, jo sekas ir iespējamas.

Losandželosā notiekošās Emmy televīzijas balvu pasniegšanas ceremonijā visvairāk balvu - pa piecām - ieguvuši seriāli The Handmaid's Tale un Big Little Lies.

The Handmaid's Tale vadošā aktrise Elizabete Mosa ieguva balvu kā labākā dramatiskā aktrise un tas arī ieguva balvu kā labākais dramatiskais seriāls. Big Little Lies aktieru kolektīvs Nikola Kidmena, Lora Derna un Aleksandrs Skarsgārds visi ieguva Emmy, kā arī tā režisors Žans Marks Valī. Tas arī ieguva labākā miniseriāla balvu.

Stērlings K. Brauns no seriāla This is Us ieguva balvu kā labākais dramatiskais aktieris.

Komēdijseriāla Veep vadošā atrise Džūlija Luisa-Dreifusa astoto reizi ieguvusi balvu kā labākā komēdijseriāla aktrise, to iegūstot sesto reizi pēc kārtas.

17 kategorijās nominētais seriāls ieguva balvu arī kā labākais komēdijseriāls.Labākā komēdijseriāla aktiera balvu ieguva Donalds Glovers par lomu seriālā Atlanta.

Interneta enciklopēdija «Vikipēdija», kas vakar, protestējot pret Eiropas Parlamentā (EP) skatāmo autortiesību direktīvu, latviešu valodā bija slēgta, šodien interesentiem atkal ir brīvi pieejama, savukārt atsevišķās citās Eiropas Savienības (ES) valodās satura bloķēšana turpinās.

Vakar, dienu pirms EP balsojuma par autortiesību direktīvas virzību, «Vikipēdijas» latviešu valodas versija bija bloķēta. Izmantojot «Vikipēdiju» latviešu valodā, parādījās paziņojums, kura saturs vēstīja, ka 5.jūlijā EP notiks balsojums, vai turpināt virzīt autortiesību direktīvas piedāvājumu, «kas, ja tiks apstiprināts, ievērojami kaitēs interneta brīvībai».

«Tā vietā, lai direktīva atjauninātu autortiesību likumus Eiropā, veicinot visu pilsoņu līdzdalību informācijas sabiedrībā, tā paredz pretējo - apdraud tiešsaistes brīvību un liedz tīmekļa piekļuvi, radot jaunus šķēršļus, filtrus un ierobežojumus. Ja priekšlikums tiks apstiprināts esošajā formā, var kļūt neiespējami dalīties ar ziņu rakstu sociālajos tīklos vai atrast to meklētājprogrammā, līdz ar to apdraudēta būtu arī Vikipēdija,» bija teikts paziņojumā.

Kādu brīdi plašsaziņas līdzekļos aktuāls jautājums ir intelektuālā īpašuma tiesības. Iedvesmojoties no tā, atgriezīšos pie tēmas, kas skar ne tikai sabiedriskajā transportā un restorānos izmantojamās mūzikas autortiesības, bet arī manā darba vidē aktuālu problēmu- par (ne)godīgu standartu lietošanu. Publiskajā telpā visbiežāk uzdotie jautājumi, kurus dzirdam, saskaroties ar autortiesību problemātiku, ir – Vai? Kāpēc? Cik? Kurš? Kam? Un galvenais – Maksās!

Amatpersonu «pērles» sabiedriskā transporta apskaņošanas sāgā sniedza atbildi par to, kāda ir mūsu sabiedrības izpratne par autortiesību aizsardzību. Un jāsaka, aina nav visai glaimojoša. Visvairāk mani sajūsmina svaigais un pirmreizējais izbrīns par lietām, kas sakņojas 19. gadsimtā!!! Nerunāsim šoreiz par Bernes, Ženēvas, Romas un Briseles konvencijām, par 20. gadsimta vidū dibināto Pasaules intelektuālā īpašuma organizāciju — World Intellectual Property organisation (WIPO), bet uzšķirsim mūsu pašu Satversmes 113. pantu «Valsts atzīst zinātniskās, mākslinieciskās un citādas jaunrades brīvību, kā arī aizsargā autortiesības un patenttiesības». Ņemot vērā problēmas senumu, izbrīna periodam (Vai? Kāpēc?) būtu jābeidzas. Tā vietā vajadzētu meklēt atbildes uz jautājumu - kā nodrošināt taisnīgu atlīdzību par intelektuālā īpašuma izmantošanu?

Pēc likuma grozījumu veikšanas Kultūras ministrija semināros viesīs skaidrību autortiesību jautājumos, tādējādi «lāpot» likuma neskaidrības, raksta Dienas bizness.

Šobrīd vēl ir pāragri pateikt, kad šāda veida semināri varētu notikt. Tomēr tas, ka atsaucība varētu būt liela, jau šobrīd ir skaidrs. Tos rīkos Kultūras ministrija (KM). Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti ir atbalstījuši 3.lasījumam virzīt grozījumus Autortiesību likumā, lai viestu skaidrību mūzikas klausīšanās licenču jomā. Saeima par grozījumiem varētu balsot nākamnedēļ plenārsēdē. Diskusijas par mūzikas klausīšanas licenču iegādi norisinās aptuveni gadu, bet pa lielam nekur tālu netikām – rosības daudz, bet rezultāts nekāds, atzina Saeimas deputāts Vladimirs Reskājs. Uzskatīt, ka nekas nav panākts, īsti nevar, DB sacīja KM juriskonsults autortiesību un blakustiesību jautājumos Rihards Gulbis, jo šobrīd publiskā izpildījuma definīcija ir daudz skaidrāka. Proti, pēc grozījumu veikšanas minētās licences nebūs nepieciešamas mazajiem birojiem, zobārstniecības kabinetiem, kā arī sabiedriskā transporta šoferiem, pie nosacījuma, ja mūzika netiek atskaņota skaļruņos. Tiesa, šobrīd nav skaidrības, ko var uzskatīt par mazo biroju. Lai būtu lielāka skaidrība šajā un citos jautājumos, pēc grozījumu veikšanas, KM plāno sadarbībā ar iesaistītām pusēm izstrādāt dokumentu, lai vienotos, kā piemērot veiktos grozījumus.

Latvijā aizvien vairāk uzņēmumos tiek veiktas programmnodrošinājuma legalitātes pārbaudes.

Pretēji bažām, ka ekonomiskās krīzes laikā datorpirātisma līmenis Latvijā varētu pieaugt, tomēr tas nav noticis. Latvijā pēdējo trīs gadu laikā datorpirātisma līmenis 56% apmērā ir saglabājies nemainīgs, DB norāda datorprogrammu autortiesību apvienības Business Software Alliance (BSA) Latvijas komitejas izpilddirektore Sanita Meijere. Latvijā datorpirātisma līmeni galvenokārt «palīdz uzturēt» mājas lietotāji un mazie komersanti. Policijas pašmērķis nav ķert šos mājas lietotājus, bet mazināt nodarīto kaitējumu, kas saistīti ar autortiesību un blakustiesību pārkāpšanu, DB skaidro Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas un intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības nodaļas priekšnieks Aleksandrs Buko, uzsverot, ka policija attiecībā uz mājas lietotājiem vairāk uzrauga viņu veiktās aktivitātes dažādos failu apmaiņas serveros. Programmnodrošinājums mājas lietotāju vidū visbiežāk tiek pārbaudīts privātpersonām, kuras nodarbojas ar pakalpojumu sniegšanu, piemēram, grāmatvedību, projektēšanu, fotografēšanu u.c.

Sakārtojot autortiesību jautājumus, rosina veidot mehānismu, lai vairāk atlīdzību maksājumu saņemtu vietējie mākslinieki, raksta Dienas bizness.

Šobrīd lielākā daļa autortiesību maksājumu tiek novirzīta ārvalstu māksliniekiem, tāpēc būtu jādomā, kā vairāk šo atlīdzību varētu saņemt vietējie autori, tā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā norādīja Saeimas deputāts Raivis Dzintars. Tāpat, pēc viņa domām, būtu skaidri jādefinē publiskā izpildījuma definīcija, un jāievieš taisnīguma princips tarifu piemērošanā. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija vienbalsīgi uz 1.lasījumu atbalstīja grozījumus Autortiesību likumā, kas nosaka, ka radio programmu atskaņošana nav uzskatāma par publisku izpildījumu. Tomēr komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete vairākkārt uzsvēra, ka piedāvātie grozījumi tiks pilnveidoti un līdz 28.septembrim (pirms 2.lasījuma) visas puses varēs iesniegt savus priekšlikumus.

Biedrība Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) pērn atlīdzībās ir iekasējusi ap 880 tūkst. Ls. Tostarp daļa, kas paliek Latvijas māksliniekiem, ir ap 30%. Kopējais izsniegto licenču skaits veidoja 8 tūkst., liecina LaIPA sniegtā informācija.

Ja likumdošanā būtu noteikts konkrēts procents, kas raidorganizācijām ir jāspēlē no Latvijā radītas mūzikas, tad īpatsvars, kas no atlīdzības summas paliktu Latvijā, varētu būt lielāks, atzīmēja LaIPA valdes loceklis Arvīds Mūrnieks.

Vērtējot šobrīd virzītos Autortiesību likuma grozījumus, viņš norāda, ka to mērķis nav likumu pavājināt, bet aizsargāt autoru tiesības. A. Mūrnieks ir novērojis, ka sabiedrībā vēl aizvien trūkst izpratne par mūzikas lomu un autortiesību jautājumiem. Piemēram, sabiedrībā netiek apspriests jautājums, kāpēc ir jāmaksā par elektrību, siltumu, bet nezin kāpēc diskusijas sākas mūzikas izmantošanas jomā.

Latvijas Raidorganizāciju asociācija un Latvijas Reklāmas asociācija vērsusies pie valsts augstākajām amatpersonām ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa, kultūras ministra Naura Puntuļa, finanšu ministra Jāņa Reira, ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga, tieslietu ministra Jāņa Bordāna, kā arī pie visām Saeimā pārstāvētajām frakcijām ar aicinājumu atlikt nodokļu reformas uzsākšanu ar 2021.gada 1.jūliju.

Vēstulē, kuru parakstījuši Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektors Andris Ķēniņš un Latvijas Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa, norādīts, ka, lai arī konceptuāli iecerēto nodokļu reformu saistībā ar nodokļu izmaiņām autoratlīdzību aprēķināšanas un izmaksāšanas kārtībā un minimālo valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu sistēmas ieviešanā asociācijas atbalsta, tomēr pašreizējā reformas variantā ir daudz neskaidrību, kuras nepieciešams novērst. Piemēram, nav skaidrības ne saistībā ar Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) piemērošanu attiecībā uz dažāda lieluma autoratlīdzībām, ne arī ar VSAOI piemērošanas kārtību.

Losandželosā svētdien (pirmdien pēc Latvijas laika) notika ASV Kinoakadēmijas balvu Oskars pasniegšanas ceremonija, kurā labus panākumus guva mūzikls La la Land, kas ieguva sešus Oskarus, bet par labāko filmu tika atzīta Moonlight (Mēnessgaisma).

Vispirms balvu pasniegšanas ceremonijā tika paziņots, ka balvu labākās filmas kategorijā ieguvusi La La Land, bet pēc tam kļūda tika labota un par šīs balvas laureāti tika pasludināta Moonlight.

Balvas pasniedzēji aktieri Vorens Bītijs un Feja Danaveja acīmredzot paņēma nepareizo aploksni, kā rezultātā La la Land producents Džordans Horvics uz skatuves tika pārtraukts pateicības runas vidū un viņam nācās atdot balvu Moonlight režisoram Berijam Dženkinsam.

Dženkinss sacīja, ka kaut ko tādu nebūtu varējis pat nosapņot.

La La Land režisors Deimians Šazels tika atzīts par labāko režisoru, bet galvenās lomas tēlotāja Emma Stouna - par labāko aktrisi.

Visvairāk «Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvas 2012» šoreiz ieguvusi grupa Prāta vētra, kas uzvarējusi trijās no četrām izvirzītajām nominācijām.

Prāta vētra otrdienas vakarā saņēma «Zelta mikrofona» balvu nominācijā «Labākais pop-rock albums» par dziesmu albumu Vēl viena klusā daba, savukārt grupas dziesma Lantern ieguvusi balvu kā labākā dziesma, bet dziesmas videoklips atzīts par uzvarētāju kategorijā Labākais videoklips.

Grupas dziesma Lantern atzīta arī par gada labāko dziesmu tautas balsojumā, kuru jau piekto gadu organizēja tirdzniecības parks Alfa, savukārt par 2012.gada radiohitu atzīta dziedātāja Dona izpildītā dziesma Signāls.

Par labāko pop albumu šogad žūrija atzinusi Jāņa Stībeļa dziesmu albumu Summer City, savukārt kā labākais rokmūzikā novērtēts Inokentijs Mārpls ar albumu Pupu Mizas.

Inovāciju dienu ietvaros 26.novembrī valdības pārstāvji pasniegs ikgadējo Latvijas Kvalitātes balvu. Savukārt Swedbank un Latvijas Kvalitātes asociācija piešķirs Klientu apkalpošanas gada balvu.

Balvu pasniegšana apvienota ar konferenci Praktiskā inovācija – no idejas līdz rezultātam.

Latvijas Kvalitātes balvu jau 12.gadu par augstākajiem sasniegumiem uzņēmējdarbībā tradicionāli pasniedz LR Ministru prezidents vai viņa pilnvarota persona. Balvas mērķis ir veicināt ilgspējīgas un pasaules tirgū konkurētspējīgas uzņēmējdarbības attīstību Latvijā. Latvijas Kvalitātes balva ir izstrādāta, pamatojoties uz Eiropas kvalitātes fondā (EFQM – European Foundation for Quality Management) izveidoto Izcilas uzņēmējdarbības modeli.

Latvijas Kvalitātes balva ir LR Ministru Kabineta atzīts, atbalstīts un 1997.gada 16.decembrī ar LR Ministru Kabineta noteikumiem apstiprināts Latvijas Kvalitātes asociācijas un LR Ekonomikas ministrijas organizēts ikgadējs pasākums.

Latvijas sieviešu tenisa pirmā rakete un šī gada «French Open» čempione Aļona Ostapenko piektdien ieguva Sieviešu tenisa asociācijas (WTA) gada progresējušākās tenisistes balvu.

Tikmēr par gada labāko spēlētāju kļuvusi šī brīža pasaules ranga otrā rakete Garvinje Mugurusa no Spānijas. Arī Ostapenko pretendēja uz šo balvu, ko gan beigās nav ieguvusi.

Tieši Ostapenko un Mugurusa guvušas visspilgtākos panākumus šosezon - viņas šovasar triumfēja Francijas atklātajā čempionātā un Vimbldonas čempionātā.

Pašlaik 20 gadus vecā Ostapenko šosezon tika pie saviem pirmajiem diviem WTA tituliem karjerā. Jūnijā viņa triumfēja Francijas atklātajā čempionātā, gūdama vienu no lielākajiem panākumiem Latvijas sporta vēsturē, bet septembrī viņa uzvarēja Seulas WTA «International» turnīrā. Ostapenko WTA rangā ieņem rekordaugsto septīto vietu un nodrošinājusi vietu šīs sezonas noslēguma turnīrā.

Latvijas sieviešu tenisa pirmā rakete un šī gada «French Open» čempione Aļona Ostapenko pretendē uz WTA gada labākās spēlētājas balvu, vēsta Sieviešu tenisa asociācija (WTA).

Tāpat Ostapenko ir starp kandidātēm uz visvairāk progresējušās tenisistes balvu.

20 gadus vecā Ostapenko šosezon tika pie saviem pirmajiem diviem WTA tituliem karjerā. Jūnijā viņa triumfēja Francijas atklātajā čempionātā, gūdama vienu no lielākajiem panākumiem Latvijas sporta vēsturē, bet septembrī viņa uzvarēja Seulas WTA «International» turnīrā. Ostapenko WTA rangā ieņem rekordaugsto septīto vietu un nodrošinājusi vietu šīs sezonas noslēguma turnīrā.

Pēc pagājušās sezonas Latvijas sportiste pasaules rangā bija vien 43.pozīcijā, bet šī gada februārī bija noslīdējusi pat uz astoto desmitu.

Uz gada spēlētājas balvu izvirzītas arī rumāniete Simona Halepa, spāniete Garvinje Mugurusa, čehiete Karolīna Plīškova, ukrainiete Jeļina Svitoļina un amerikāniete Venusa Viljamsa.

Latvijas nesen parakstītais Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgums (ACTA) neparedz, ka, piemēram, amerikāņu mediju korporācijas varētu tieši vērsties pret privātpersonām.

«Ja Latvijas krimināllikumā tiks noteikts tas, ka bez policijas starpniecības var vērsties pret privātpersonu, tad tas notiks. Ja Latvijas krimināllikumā tas netiks noteiks – tas nenotiks. Es vienkāršu neredzu iespēju, ka Latvijas krimināllikumā varētu tikt ieviesta kārtība, ka amerikāņu korporācijas realizētu krimināltiesisko jurisdikciju Latvijas teritorijā,» Latvijas Radio 1 raidījumā Krustpunktā sacīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce.

Arī šobrīd autortiesību īpašniekam ir tiesības vērsties Latvijas tiesā pret autortiesību pārkāpēju izprasot informāciju par personu. «Ja autortiesību īpašnieks šobrīd Latvijas tiesā pieprasītu – man ir zināms, ka šajā un šajā vietnē ir nelegāli izvietoti mani autortiesību objekti, lūdzu informējiet, kas ir šīs vietnes īpašnieks - tas jau ir tagad jādara,» klāstīja J. Pūce.

Ņemot vērā to, ka interneta vietnes, kas bez maksas piedāvā ar autortiesībām aizsargāta materiāla lejupielādi, turpina palielināties, ASV senators Patriks Līhijs (Patrick Leahy) nācis klajā ar jauniem paņēmieniem, kā apkarot autortiesību pārkāpējus internetā.

Viņš ieteicis no globālās datu bāzes vienkārši izdzēst konkrētā domēna nosaukumu, raksta latimes.com.

P. Līhijs iesniedzis ASV Tieslietu departamentam likumprojektu, kurš paredz, ka autortiesību pārkāpēju interneta vietņu nosaukumus no globālās datubāzes drīkst izdzēst pat bez tiesas procesa, vienkārši nosūtot brīdinājumu personai, uz kuras vārda reģistrēts domēna nosaukums.

Šāds plāns izraisījis plašu kritiku. Speciālisti norāda, ka šādā veidā reāli netiek izbeigta šīs interneta vietnes darbība, bet gan tikai nosaukums. Piemēram, ja no pasaules kartes pašrocīgi izdzēstu kādu salu. Kartē tā vairs nebūtu redzama, bet reāli šī sala joprojām pastāv.

Pēc Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma (ACTA) ieviešanas interneta lietotāju dzīvē nekas nemainīsies, un valdības atbalstītais līgums neierobežo cilvēktiesības un tiesības uz privātumu. Tomēr Ekonomikas ministrija (EM) atzīst, ka jaunās normas ir jāizskaidro vairāk, lai novērstu radušās diskusijas, trešdien Saeimas Ārlietu komisijā sacīja EM valsts sekretārs Juris Pūce.

Viņš klāstīja, ka ACTA izstrāde sākusies pirms vairāk nekā desmit gadiem un tā mērķis ir apkarot preču zīmolu viltošanu, kā arī autortiesību pārkāpumus internetā. Pašlaik Latvijā un citviet pasaulē ir plašas diskusijas par viltošanas novēršanu digitālajā vidē un jāsaskaras ar pārspīlēti saasinātiem argumentiem, ka Latvijā sagaidāma totāla kontrole un cenzūra, kas neesot tiesa. Taču ACTA pēc būtības stiprinās Latvijas ražotāju preču zīmju un intelektuālā īpašuma aizsardzību, novēršot Latvijas preču viltošanu ārzemēs.

«Šis nolīgums neparedz īpašas prasības, kas Latvijā jau nebūtu spēkā. Nekādā gadījumā nebūs pārkāptas tiesības uz privātumu,» minēja J. Pūce. Viņš norādīja, ka Latvijā domāšanas veids pret intelektuālo īpašumu ir visai vieglprātīgs, ko apliecina, piemēram, mūzikas un filmu lejupielāde internetā. Tomēr ACTA šajā jautājumā neko nemainīs. «Tas bija un būs nelegāli,» viņš piebilda.

Ja grozījumi Autortiesību likumā tiktu apstiprināti šā brīža piedāvātajā redakcijā, t.s. «autortiesību nodeva» arī turpmāk par mūzikas, tai skaitā radio, klausīšanos tiks piemērota slēgta tipa birojiem - tādiem, kuros apmeklētāji tiek pieņemti pēc iepriekšēja pieraksta – ražošanas telpām un pat ārstniecības iestādēm, DB norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK).

Šobrīd Kultūras ministrijas piedāvātā un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas atbalstītā publiskā izpildījuma definīcijā norādīts, ka «publiskais izpildījums ir darba vai cita ar šo likumu aizsargāta objekta priekšnesumu, atskaņojumu vai kā citādi tieši vai ar jebkuras tehniskas ierīces palīdzību vai procesa starpniecību veiktu izmantojumu, kas paredzēts vairākiem ar izmantojuma veicēju vai savstarpēji personīgi nesaistītiem sabiedrības locekļiem.»

LTRK biedri uzskata, ka precīzi ir definējams publiskā izpildījuma jēdziens, tajā ietverot arī atrunu par tieša vai netieša ekonomiska/komerciāla labuma gūšanu, kas novērsīs neskaidrības, kas saistītas ar atlīdzības par publisku izpildījumu piemērošanu, un veicinās sabiedrības sapratni par intelektuālā īpašuma ietekmi uz ekonomiku.

Arī Latvijas uzņēmumiem daudz lielāku uzmanību būs jāpievērš intelektuālā īpašuma tiesībām, jo SOPA (Stop Online Piracy Act), lai gan ir ASV likumdošanas iniciatīva, tomēr potenciāli, ja tā gūs atbalstu, iespaidos ikvienu lietotāju globālajā interneta vidē, raksta Dienas Bizness.

Iemesls tam ir vienkāršs – ASV faktiski ir viens no lielākajiem autortiesību subjektu skaitiem un šajā valstī ģenerētie ar autortiesībām aizsargātie produkti bauda vislielāko starptautisko popularitāti. «Kā to parādījusi aktīvā diskusija visā pasaulē, normatīvajiem aktiem, kas aizskar šo jomu, ir jābūt ļoti precīzi sabalansētiem un visu interesēs ir, lai SOPA gala redakcija būtu sasniegusi šo mērķi. Vienlaikus diskusija par SOPA nav tikai diskusija par esošo iniciatīvu – faktiski, runa ir par sava veidu «termometru», kas mērīs, kādā virzienā ASV un visā pasaulē attīstīties intelektuālā īpašuma, tai skaitā, autortiesību regulējums,» skaidro DPA Pārdošanas vadītājs Gatis Ošs. Proti, jautājums ir par to, vai dominēs vecā kārtība, vai tomēr izmaiņas ir būtisks pavērsiens pārmaiņu procesā.