Šā gada 12.novembrī tiks pasniegta ikgadējā Autortiesību bezgalības balva, informēja autoru biedrības AKKA/LAA projektu vadītāja Signe Valtiņa.

Autoru biedrības AKKA/LAA (Autortiesību komunicēšanās un konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība) balvu iegūs autori, kuru darbi pagājušajā gadā tikuši visvairāk izmantoti visdažādākajos veidos. Autoru darbu bezgalīgo izmantošanas iespēju dēļ balva ieguvusi Autortiesību bezgalības balvas nosaukumu. Autortiesību bezgalības balvu pasniegs jau devīto reizi.

Šogad kategorijā radio, televīzijā, koncertos un mehāniskajā ierakstā visvairāk skanējušais skaņdarbs balvu saņems teksta autors un komponists Aigars Grauba par 1988. gada dziesmas Ziemeļmeita atdzimšanu, teksta autors Igors Linga un komponists Gvido Linga saņems balvu par dziesmu Spārni, savukārt komponists Mārtiņš Freimanis un teksta autors Lauris Reiniks par dziesmu Sirds sadeg neparasti.

Vairāki arhitekti nolēmuši uzstādīt piemiņas zīmi uz Liepājas vidi veidojošo profesiju kluba V10 dibinātāja, uzņēmēja Vernera Pīlēna kapa.

Piemiņas zīmes izveidošanai viņi cer no amata brāļiem un kluba bijušajiem atbalstītājiem savākt 2000 latu. Jau uzsākti Vernera Pīlēna kapa vietas labiekārtošanas darbi Voldemāra Kandevica vadībā, informē bijusī Liepājas galvenā arhitekte Iveta Ansone. Piemiņas zīmes autors ir tēlnieks Raimonds Gabaliņš. Piemiņas zīme iecerēta kā pastmarku albums, no kura izplēstas visas lapas, palikusi tikai viena ar pastmarku, kurā attēlots Verners Pīlēns. Arhitekti cer piemiņas zīmi uzstādīt līdz 19.septembrim.

Vidi veidojošo profesiju klubs V10 ir biedrība, ko savulaik dibināja dizaina firmas Deko īpašnieks Verners Pīlēns un kas apvienoja Liepājas arhitektus, māksliniekus un dizainerus, kā arī viņu atbalstītājus. Kluba mērķis bija veicināt vidi veidojošo profesiju savstarpējo informatīvo apmaiņu, radošo un individuālo darbību un kopdarbību, profesionālo un ētisko darbības kritēriju paaugstināšanu. Klubam tika piesaistīti dažādu radošo profesiju pārstāvji, paplašinot informatīvās apmaiņas raksturu un diskusiju problemātiku. Kluba biedru vidū bija vairāki Latvijā pazīstami, ar Liepāju saistīti arhitekti un uzņēmēji. Pēc Vernera Pīlēna priekšlaicīgās aiziešanas 2008.gadā kluba darbība ir zaudējusi publicitāti.

Par Latvijas šī gada labākajiem sportistiem ceturtdien tika nosaukti basketbolists Kristaps Porziņģis un tenisiste Aļona Ostapenko.

Porziņģis Latvijas gada labākā sportista balvu saņēmis otro gadu pēc kārtas, bet Ostapenko šī ir pirmā valsts labākās sportistes balva karjerā.

Porziņģis šogad turpina priecēt basketbola līdzjutējus Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) laukumos un ved pretī uzvarām Ņujorkas Knicks komandu. Tāpat viņš bija Latvijas izlases līderis septembrī aizvadītajā Eiropas čempionātā, kurā latvieši izcīnīja piekto vietu.

Porziņģis šosezon 24 spēlēs vidēji guvis 25,5 punktus, būdams NBA astotais rezultatīvākais spēlētājs. Tāpat viņš vienā spēlē bloķējis 2,1 metienu, kas ir trešais labākais rādītājs līgā.

Savukārt Ostapenko jūnijā triumfēja Francijas atklātajā čempionātā, sasniedzot vienu no lielākajiem panākumiem Latvijas sporta vēsturē. Viņa kļuva par pirmo Latvijas tenisisti ranga pirmajā desmitniekā un piedalījās WTA sezonas noslēguma turnīrā. Ostapenko bez triumfa French Open izcīnīja uzvaru arī Seulas WTA "International" turnīrā.

Anniņmuižas vēsturisko ēku Rīgā, Jūrmalas gatvē 76 (oficiāli - vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis «Anniņmuižas dzīvojamā ēka») šobrīd iecerēts pārdot, savukārt, Anniņmuižas biedrība «Riga Annenhof» saskata tajā potenciālu kļūt par visas apkaimes kultūras vietu.

Anniņmuižas izcelsme ir sena. Pirmās rakstītās ziņas saistās ar 17. gadsimta pirmo pusi, taču ēka, par kuru ir šis raksts, ir jaunāka un nav uzcelta vecajā muižas vietā, bet gan novirzīta nedaudz uz Rīgas pusi teritorijā, ko pirms tam aizņēma muižai piederošs mežs. Par Jaun-Anniņmuižas celtniecības laiku var uzskatīt 19. gadsimta otro pusi - laiku pēc 1865. gada un, visai iespējams, pat pēc 1875. gada. Katrā ziņā 1904. gada shematiskais plāns parāda, ka ir uzcelta jaunā dzīvojamā ēka un eksistē parka teritorija un teritorija ap celtni tā, kā to detalizēti parāda vēlākie plāni, liecina Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes rīcībā esošais objekta vēsturiskās izpētes materiāls.

Losandželosā notiekošās Emmy televīzijas balvu pasniegšanas ceremonijā visvairāk balvu - pa piecām - ieguvuši seriāli The Handmaid's Tale un Big Little Lies.

The Handmaid's Tale vadošā aktrise Elizabete Mosa ieguva balvu kā labākā dramatiskā aktrise un tas arī ieguva balvu kā labākais dramatiskais seriāls. Big Little Lies aktieru kolektīvs Nikola Kidmena, Lora Derna un Aleksandrs Skarsgārds visi ieguva Emmy, kā arī tā režisors Žans Marks Valī. Tas arī ieguva labākā miniseriāla balvu.

Stērlings K. Brauns no seriāla This is Us ieguva balvu kā labākais dramatiskais aktieris.

Komēdijseriāla Veep vadošā atrise Džūlija Luisa-Dreifusa astoto reizi ieguvusi balvu kā labākā komēdijseriāla aktrise, to iegūstot sesto reizi pēc kārtas.

17 kategorijās nominētais seriāls ieguva balvu arī kā labākais komēdijseriāls.Labākā komēdijseriāla aktiera balvu ieguva Donalds Glovers par lomu seriālā Atlanta.

Visvairāk «Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvas 2012» šoreiz ieguvusi grupa Prāta vētra, kas uzvarējusi trijās no četrām izvirzītajām nominācijām.

Prāta vētra otrdienas vakarā saņēma «Zelta mikrofona» balvu nominācijā «Labākais pop-rock albums» par dziesmu albumu Vēl viena klusā daba, savukārt grupas dziesma Lantern ieguvusi balvu kā labākā dziesma, bet dziesmas videoklips atzīts par uzvarētāju kategorijā Labākais videoklips.

Grupas dziesma Lantern atzīta arī par gada labāko dziesmu tautas balsojumā, kuru jau piekto gadu organizēja tirdzniecības parks Alfa, savukārt par 2012.gada radiohitu atzīta dziedātāja Dona izpildītā dziesma Signāls.

Par labāko pop albumu šogad žūrija atzinusi Jāņa Stībeļa dziesmu albumu Summer City, savukārt kā labākais rokmūzikā novērtēts Inokentijs Mārpls ar albumu Pupu Mizas.

Losandželosā svētdien (pirmdien pēc Latvijas laika) notika ASV Kinoakadēmijas balvu Oskars pasniegšanas ceremonija, kurā labus panākumus guva mūzikls La la Land, kas ieguva sešus Oskarus, bet par labāko filmu tika atzīta Moonlight (Mēnessgaisma).

Vispirms balvu pasniegšanas ceremonijā tika paziņots, ka balvu labākās filmas kategorijā ieguvusi La La Land, bet pēc tam kļūda tika labota un par šīs balvas laureāti tika pasludināta Moonlight.

Balvas pasniedzēji aktieri Vorens Bītijs un Feja Danaveja acīmredzot paņēma nepareizo aploksni, kā rezultātā La la Land producents Džordans Horvics uz skatuves tika pārtraukts pateicības runas vidū un viņam nācās atdot balvu Moonlight režisoram Berijam Dženkinsam.

Dženkinss sacīja, ka kaut ko tādu nebūtu varējis pat nosapņot.

La La Land režisors Deimians Šazels tika atzīts par labāko režisoru, bet galvenās lomas tēlotāja Emma Stouna - par labāko aktrisi.

Rīgā iepriekš pamatīgi tika dzīvots pāri līdzekļiem, tāpēc dziļā krīze nepārsteidz, intervijā DB sacīja pasaulslavenais, 1935. gadā Rīgā dzimušais arhitekts Meinhards fon Gerkāns.

«No arhitektūras viedokļa man vilšanos sagādāja absolūti nepārdomātās jaunbūves, piemēram, iepirkuma centrs pie Centrālās stacijas, kas izbojāja gan visnotaļ pievilcīgo stacijas kompleksu, gan arī aizsedza skatu uz vēsturiskajām Centrāltirgus hallēm. Pavisam briesmīgs, manuprāt, ir Swedbank Saules akmens, kā arī iepirkšanās centrs pie Daugavas ar tādu milzīgu, apaļu vēderu. No jaunajām būvēm Rīgā nav daudz tādu, kas priecē skatu. Paldies Dievam, sabūvēts vēl nav pārāk daudz briesmīga,» saka M. Fon Gerkāns.

M. fon Gerkāns labprāt dalās atmiņās par viņa projektētās Viktora Krasovicka villas iesvētībām Jūrmalā. «Atceros, ka uz villas iesvētīšanu, uz kuru biju uzaicināts kopā ar ģimeni, pie Krasovicka no Ņujorkas ieradās augsti viesi ar lielu privāto lidmašīnu. Tolaik viņš vēl bija ļoti bagāts. Viņam jau toreiz piederēja rolsroiss, ar kuru gan viņš izvairījās braukāt apkārt pa pilsētu. Laikam baidījās...» tā arhitekts.

Eiropas Savienības (ES) valstu līderi ceturtdien "stingri atrunāja" eiropiešus no nevajadzīgas ceļošanas un brīdināja, ka dažu dienu laikā var tikt noteikti stingrāki ierobežojumi ceļojumiem, ja centieni iegrožot jaunā koronavīrusa izplatīšanos izrādīsies neveiksmīgi.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena un Eiropadomes prezidents Šarls Mišels izteica šo brīdinājumu pēc četras stundas ilga video samita ar ES valstu valdību vadītājiem, kurā galvenokārt tika apspriesta reakcija uz pandēmijas otro vilni.

Problēmas nopietnību palielināja bailes par lipīgāku koronavīrusa paveidu izplatīšanos, kas var strauji kāpināt inficēšanās tempus un izraisīt slimnīcu pārslodzi, kas jau notiek bijušajā ES dalībvalstī Lielbritānijā.

"Vajadzētu stingri atrunāt no visiem nebūtiskiem ceļojumiem gan valsts robežās, gan, protams, pāri robežām," mediju konferencē sacīja fon der Leiena.

"Iespējams, būs nepieciešams pieņemt papildu ierobežojošus pasākumus, lai ierobežotu nebūtiskus ceļojumus, un mēs uz to orientējamies," sacīja Mišels.

Dāņu režisors Larss fon Trīrs Kannu filmu festivālā ceturtdien ticis pasludināts par «nevēlamu personu», pateicoties viņa izteikumiem, kuros viņš jokojot sevi nosaucis par nacistu un Hitlera atbalstītāju, vēsta Reuters.

Režisors gan esot jau atvainojies, bet tas izrādījās pārāk novēloti. «Organizatori stingri nosoda šos izteikumus un pasludina Larsu fon Trīru par nevēlamu personu Kannu festivālā,» teikts pasākuma rīkotāju paziņojumā.

Preses konferencē, kas bija veltīta fon Trīra jaunajai filmai «Melanholija», režisoram tika vaicāts par viņa interesi nacistu estētikā.

«Es domāju, ka esmu ebrejs ilgu laiku. Es biju laimīgs būt ebrejs,» skaidroja fon Trīrs, kurš iepriekš ir atzinies, ka viņa māte pirms nāves esot atklājusi, ka viņam ir cits tēvs. «Es gribēju būt ebrejs, bet tad es uzzināju, ka patiesībā esmu nacists. Mana ģimene bija vācu izcelsmes, arī par to es biju laimīgs,» stāstīja režisors.

Latvijas sieviešu tenisa pirmā rakete un šī gada «French Open» čempione Aļona Ostapenko piektdien ieguva Sieviešu tenisa asociācijas (WTA) gada progresējušākās tenisistes balvu.

Tikmēr par gada labāko spēlētāju kļuvusi šī brīža pasaules ranga otrā rakete Garvinje Mugurusa no Spānijas. Arī Ostapenko pretendēja uz šo balvu, ko gan beigās nav ieguvusi.

Tieši Ostapenko un Mugurusa guvušas visspilgtākos panākumus šosezon - viņas šovasar triumfēja Francijas atklātajā čempionātā un Vimbldonas čempionātā.

Pašlaik 20 gadus vecā Ostapenko šosezon tika pie saviem pirmajiem diviem WTA tituliem karjerā. Jūnijā viņa triumfēja Francijas atklātajā čempionātā, gūdama vienu no lielākajiem panākumiem Latvijas sporta vēsturē, bet septembrī viņa uzvarēja Seulas WTA «International» turnīrā. Ostapenko WTA rangā ieņem rekordaugsto septīto vietu un nodrošinājusi vietu šīs sezonas noslēguma turnīrā.

Latvijas sieviešu tenisa pirmā rakete un šī gada «French Open» čempione Aļona Ostapenko pretendē uz WTA gada labākās spēlētājas balvu, vēsta Sieviešu tenisa asociācija (WTA).

Tāpat Ostapenko ir starp kandidātēm uz visvairāk progresējušās tenisistes balvu.

20 gadus vecā Ostapenko šosezon tika pie saviem pirmajiem diviem WTA tituliem karjerā. Jūnijā viņa triumfēja Francijas atklātajā čempionātā, gūdama vienu no lielākajiem panākumiem Latvijas sporta vēsturē, bet septembrī viņa uzvarēja Seulas WTA «International» turnīrā. Ostapenko WTA rangā ieņem rekordaugsto septīto vietu un nodrošinājusi vietu šīs sezonas noslēguma turnīrā.

Pēc pagājušās sezonas Latvijas sportiste pasaules rangā bija vien 43.pozīcijā, bet šī gada februārī bija noslīdējusi pat uz astoto desmitu.

Uz gada spēlētājas balvu izvirzītas arī rumāniete Simona Halepa, spāniete Garvinje Mugurusa, čehiete Karolīna Plīškova, ukrainiete Jeļina Svitoļina un amerikāniete Venusa Viljamsa.

Virtuālas pastaigas pa Mēness virsmu, raķetes būvniecība, Space Shuttle misijas palaišana, izgājiens kosmosā un eksperimenti Starptautiskajā kosmosa stacijā – tie ir tikai daži no uzdevumiem, ko pagājušajā nedēļā veica trīs latvieši ASV Kosmosa raķešu centra mācībās.

Ventspils Augsto tehnoloģiju parka valdes locekle Dana Reizniece kopā ar skolēniem Annu Cirmani un Alekseju Sazonovu nupat atgriezušies no Alabamas, kur piedalījās starptautiskā nometnē International Space Camp. Nometne ilga nedēļu, un tajā dalībnieki no 22 valstīm intensīvās mācībās apguva teorētiskās un praktiskās zināšanas, kas nepieciešamas kosmonautiem. Papildus notika nodarbības par kosmosa izmantošanu jauniešu izglītībā, zinātnē un tautsaimniecības attīstībā, kā arī unikālas tikšanās ar ASV kosmosa programmu leģendām. To vidū Hubble teleskopa inženieris, septiņu doktora grādu īpašnieks un sešreiz kosmosā lidojušais Storijs Masgreivs, kā arī 1914.gadā Rīgā dzimušais Georgs fon Tīzenhauzens – Mēness gājēja izstrādātājs un izcilā raķešu inženiera Vernera fon Brauna komandas loceklis.

Balvu novadā reģistrētie uzņēmumi 2017. gadā kopumā apgrozījuši 35,70 miljonus eiro; uzņēmējdarbības attīstīšanai reģionā plānots izbūvēt industriālo parku.

Balvu novada uzņēmumu apgrozījums pērn, salīdzinot ar 2016. gadu, pieauga par 2,50%. Straujāko izaugsmi piedzīvojusi ceļu būvniecības firma SIA SanMar būve, kuras apgrozījums pagājušajā gadā audzis par 72%. SIA Liepas Z apgrozījums palielinājās par 52%, bet SIA KV 9 un SIA Vitar 7 – par 48%. Balvu novada domes priekšsēdētāja vietniece Anita Petrova norāda, – lai gan pēdējos gados uzņēmējdarbības vide novadā kļuvusi aktīvāka, viens no lielākajiem vietējo komersantu izaicinājumiem arvien ir kvalificēta darbaspēka trūkums.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Tikko kā aizvadītajā Skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) tirgošanās pasākumā CITS BAZĀRS pasniegtas balvas labākajiem jaunajiem uzņēmējiem. Pasākums norisinājās tirdzniecības centrā "Domina Shopping", kur ar pašu radītiem produktiem tirgojās 270 skolēnu mācību uzņēmumi no Latvijas, Igaunijas un Somijas.

Pasākumu organizē izglītības organizācija Junior Achievement Latvia (JA Latvia) sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA).

Bazāra ietvaros jauniešus vērtēja ne tikai pircēji, bet arī 39 biznesa profesionāļi no uzņēmumiem, akadēmiskajām struktūrām, finanšu sektora un valsts pārvaldes, pasniedzot balvas 9 kategorijās.

Kategorijā "SMU biznesa potenciāls" vidusskolu grupā uzvarēja un balvu no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras saņēma Valmieras Valsts tehnikuma skolēnu SMU "E-Crot", kuru izstrādātie elektroniskie identifikatori palīdz automatizēti apkopot datus par mājlopiem. Pamatskolu grupā šajā kategorijā uzvarēja SMU "PLASTL" no Cēsu Valsts ģimnāzijas, kas pēc pasūtījuma rada telpiskus objektus, veidotus ar 3D printeri.

Ceturtdien, 30. augustā plkst. 12.00 Prezidenta pilī sešiem Latvijas skolotājiem, kā arī vienam pedagogam no Islandes LR prezidents Valdis Zatlers pasniegs Ata Kronvalda fonda balvas.

Balvas tiek pasniegtas kopš 1989.gada. Ata Kronvalda prēmijas ar Latvijas neatkarības atgūšanas brīdi tradicionāli pasniedz Valsts Prezidenta pilī un to ir uzsācis pirmais neatkarīgās Latvijas prezidents Guntis Ulmanis, turpinājusi pagodināt ar savu klātbūtni Vaira Vīķe-Freiberga un šogad šo stafeti pārņems Valdis Zatlers. Pavisam godalgas saņēmuši jau 95 izcili izglītības darbinieki.

Ata Kronvalda balvu (medaļa, Diploms, stipendija) piešķir zinātniekiem, pedagogiem un studentiem par ievērojamu ieguldījumu talantīgāko skolēnu apzināšanā un izglītošanā, skolēnu zinātniski pētnieciskās darbības organizēšanā un vadīšanā.

Šogad, saskaņā ar AKF valdes lēmumu, balvas piešķirs:

Inovāciju dienu ietvaros 26.novembrī valdības pārstāvji pasniegs ikgadējo Latvijas Kvalitātes balvu. Savukārt Swedbank un Latvijas Kvalitātes asociācija piešķirs Klientu apkalpošanas gada balvu.

Balvu pasniegšana apvienota ar konferenci Praktiskā inovācija – no idejas līdz rezultātam.

Latvijas Kvalitātes balvu jau 12.gadu par augstākajiem sasniegumiem uzņēmējdarbībā tradicionāli pasniedz LR Ministru prezidents vai viņa pilnvarota persona. Balvas mērķis ir veicināt ilgspējīgas un pasaules tirgū konkurētspējīgas uzņēmējdarbības attīstību Latvijā. Latvijas Kvalitātes balva ir izstrādāta, pamatojoties uz Eiropas kvalitātes fondā (EFQM – European Foundation for Quality Management) izveidoto Izcilas uzņēmējdarbības modeli.

Latvijas Kvalitātes balva ir LR Ministru Kabineta atzīts, atbalstīts un 1997.gada 16.decembrī ar LR Ministru Kabineta noteikumiem apstiprināts Latvijas Kvalitātes asociācijas un LR Ekonomikas ministrijas organizēts ikgadējs pasākums.

Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Eiropas Savienības (ES) līderi piektdienas rītā noslēdza ārkārtas samitu ar vienošanos noteikt "maksimālas ietekmes" sankcijas pret Krieviju, vēršoties pret tās finanšu, enerģētikas un transporta nozarēm.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena preses konferencē paziņoja, ka šīs sankcijas būs ar "maksimālu ietekmi uz Krievijas ekonomiku un politisko eliti".ES samits sākās ceturtdien - dienā, kuras rītā Krievija sāka atklātu iebrukumu Ukrainā.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ar videokonferences starpniecību uzrunāja samita dalībniekus, sakot, ka "viņs nezina, vai spēs ar mums runāt citreiz", pastāstīja Luksemburgas premjers Ksavjē Betels.

EK prezidente sacīja, ka šī sankciju pakete - otrā, kuru šonedēļ ES noteikusi pret Krieviju - "vērsta pret 70% no Krievijas banku tirgus, kā arī pret galvenajiem valstij piederošajiem uzņēmumiem, tostarp aizsardzības jomā".

Vēstniecība, pārstāvniecība, savrupnams, kultūras un darījumu centrs, muzejs, izstāžu telpa, mākslinieku rezidences, kāzu saloni, kafejnīca. Šīs ir tikai dažas no idejām, kas nākotnē varētu atrasties fon Stricka villā Rīgā. Realitātē nams jau vairāk nekā 10 gadus gaida potenciālo investoru.

Pirms aptuveni trim gadiem villas apsaimniekošanu uzņēmās Mārtiņš Mielavs, kurš tajā laikā vēl darbojās kaimiņos esošajā bārā Piens. Viņš praktisku apsvērumu dēļ vēlējies pirms bāra Piens svētkiem sarīkot ieskaņas pasākumu fon Stricka villā. M. Mielavs atzīst, ka juridiskais ceļš, kā tikt pie villas īres tiesībām, bija diezgan sarežģīts. Bija nepieciešama apdrošināšana, jo nams ir vēsturisks un tajā atrodas vērtīgi interjera priekšmeti. Lai atvieglotu procesu, īpašnieki – Rietumu Banka – piedāvāja uzņēmējam slēgt līgumu uz gadu. M. Mielavs ar tā laika biznesa partneriem bārā Piens apspriedās un nolēma par labu koncepcijai, kas paredz villā rīkot publiskus pasākumus. Šobrīd uzņēmējam ar ēkas īpašnieku – Rietumu Banku – noslēgts beztermiņa īres līgums.

Eiropas Komisijas (EK) jaunās prezidentes vārds latviešu valodā latviskojams kā Urzula fon der Leiena, informēja Valsts valodas centrā (VVC).

Iepriekš EK pārstāvniecība Latvijā mikroblogošanas vietnē «Twitter» norādīja, ka EK priekšsēdētājas vārds un uzvārds latviešu valodā atveidojams kā Urzula fon der Leiene.

VVC skaidroja, ka Ministru kabineta noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju nosaka, ka, veidojot sieviešu uzvārdus, par pamatu ņem vīriešu uzvārda formu un vīriešu dzimtes galotni aizstāj ar atbilstošo sieviešu dzimtes galotni.

Minētie noteikumi tāpat paredz, ka no vīriešu uzvārdiem ar izskaņu «-ens», kas neatbilst līdzskaņu celma sugasvārdiem, sieviešu uzvārdus veido ar galotni «-a», piemēram: Rībens - Rībena, Kacens - Kacena.

Jau otro gadu starptautiskajā mēbeļu un interjera izstādē Baltic Furniture 2009, kas notiks no 1. līdz 4. oktobrim Ķīpsalā, Latvijas Dizaineru savienība (LDS) veidos ekspozīciju ar jaunākajiem Latvijas dizaineru darbiem un pasniegs Gada balvu dizainā 2009, kā arī noteiks Latvijas un Baltijas valstu gada labāko dizaineri. Savukārt konkursā Baltijas mēbeļu ražotāju dizaina balva 2009 starptautiska žūrija noteiks labākos mēbeļu dizainerus Baltijā.

LDS izstādē veidos ekspozīciju ar jaunākajiem Latvijas dizaineru darbiem un pasniegs Gada balvu dizainā 2009, kuras mērķis ir noteikt izcilākos divu pēdējo gadu dizaina sasniegumus Latvijā, apzināt un popularizēt kvalitatīvākos projektu risinājumus Latvijas rūpnieciskajā un unikālajā dizainā, kā arī atzīmēt labākos interjera dizaina projektus, Latvijas produktu dizainu, to autorus un izpildītājus, kā arī sekmēt radošās industrijas attīstību.

Darbi tiks vērtēti nominācijās Interjeru dizains (kategorijās privātais, biroju un sabiedriskais interjers), Vides dizains (reklāmas un izkārtnes, fasāžu krāsu dizains un dizaina objekti pilsētvidē) un Produktu dizains un iepakojums trīs kategorijās.

Paziņoti "Latvijas Arhitektūras gada balvas 2023" (LAGB 2023) laureāti.

Lielo gada balvu 2023 jeb Grand Prix saņēma Dailes teātra priekšlaukums (SIA "MADE arhitekti". Autoru komanda: Miķelis Putrāms, Linda Krūmiņa, Māra Starka, Mārtiņš Vaskis, Krists Lūkins, Liena Šiliņa, Jēkabs Slava sadarbībā ar Evelīnu Ozolu). Arhitektu birojam šī ir jau otrā saņemtā Lielā gada balva, kad 2012.gadā birojs saņēma Grand Prix par objektu - Saldus mūzikas un mākslas skola.

Starptautiskās žūrijas pārstāvji vienoti stāsta, ka objekts ir ne tikai labas prakses piemērs, bet arī rada un veido pārdomātu vides telpu, kas ir iekļaujoša gan pret vidi, gan sabiedrību. Žūrijas pārstāvji uzsver, ka projekts ir izstrādāts ar lielu iejūtību pret arhitektes Martas Staņas radīto Dailes teātri, kas ir spilgts padomju modernisma arhitektūras paraugs un unikāla sava laikmeta liecība.

Skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) tirgošanās pasākumā CITS BAZĀRS pasniegtas balvas labākajiem SMU deviņās nominācijās.

Šoreiz e – katalogu internetā apmeklēja vairāk nekā 20 000 pircēju, kurā savus izstrādājumus piedāvāja 280 skolēnu uzņēmumu no visas Latvijas. Pasākumu organizē Junior Achievement Latvia (JA Latvia) sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA).

“Šajā laikā, kad visa pasaule ik mirkli domā, pārdzīvo un katrs, cik spēj, sniedz palīdzīgu roku Ukrainai, arī skolēnu mācību uzņēmumi daļu peļnas no Cits Bazārs tirgošanās pasākuma ir lēmuši novirzīt Ukrainas jauniešu atbalstam. Izglītība vienmēr ir bijusi pozitīvo pārmaiņu nesēja pasaulē, tāpēc ir svarīgi, ka jebkuros apstākļos tiek nodrošināta tās nepārtrauktība. Junior Achievement visos laikos gan sarežģīti politiskos, gan ekonomiski grūtos, ir turpinājusi savu darbību un vienmēr vērsusi palīdzīgu roku tur, kur tas visvairāk nepieciešams," skaidro “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Ceturtdien (25. septembrī) apjomīgā pasākumā Latvijas Dzelzceļa Muzejā tika pasniegtas balvas badad.lv apmeklētāju izvēlētajām sliktākajām reklāmām.

Par sliktāko reklāmu TV kategorjā balsošanā tika atzīta Urinal lidostas peidzīvojumu epopeja, kurai balvu piešķirt bija aicināts Kārlis Seržants.

Sliktākā drukātā reklāma - SPA laimīgais pārītis! Balvu piešķira drukātā vārda meistars Māris Zanders.

Sliktākā vides reklāma - BREX čipsi. Šo balvu piešķira Latvijas vides pazinējs Ingmārs Līdaka.

Sliktākais risinājums internetam - Dizains un Reklāmkonstrukcijas. Balvu ar lepnumu piešķira un publiku ar īpašu performanci priecēja kompānijas DARTZ vadītājs Leonards Jankolovičs. Par to īpaša pateicība un prieks, jo DATRZ bija viena no visvairāk diskutētajām reklāmām badad.lv.

Augstākās tiesas civillietu tiesu palāta 25.oktobrī atstājusi negrozītu Latgales apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīta SIA Akvarius prasība pret MAS Balvu Enerģija par parāda Ls 188 611,10 piedziņu, informēja Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļa.

Spriedums stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī. Par spēkā stājušos spriedumu 30 dienu laikā puses var iesniegt kasācijas sūdzību Augstākās tiesas Senātam.

Prasītājs SIA Akvarius prasības pieteikumā norādījis, ka, pamatojoties uz pušu noslēgtajiem līgumiem un preču-transporta pavadzīmēm, no 1994. gada piegādājis atbildētājam AS Balvu Enerģija akmeņogles siltumapgādes nodrošināšanai Balvu pilsētā. Kurināmā piegāde veikta līdz 2002. gada maijam un atbildētāja parāds par piegādātajām akmeņoglēm uz to brīdi bijis Ls 198 478,38.

2002.gadā ar Latgales apgabaltiesas spriedumu pasludināta Balvu enerģijas maksātnespēja. Pēc tam realizēts uzņēmuma sanācijas plāns un notika parādu kapitalizācija. Akciju sabiedrības Balvu enerģija sanācijas laikā SIA Akvarius nevēlējās piedalīties parādu kapitalizācijā un tā iegūt uzņēmuma daļas, jo vēlas atgūt parādu kā naudas līdzekļus. Balvu enerģijas maksātspēja atjaunota 2006. gada janvārī. Balvu pilsētas dome pieaicināta lietā kā trešā persona, jo Balvu enerģija tolaik bijusi pašvaldības uzņēmums.