Pāvests Francisks ANO konferencē Romā ceturtdien aicinājis pasaules līderus savaldīt savu alkatību un palīdzēt badacietējiem, brīdinot, ka zeme nepiedos savu resursu ļaunprātīgu izmantošanu peļņas nolūkos.

«Dievs vienmēr piedod, bet zeme ne,» uzrunājot dalībniekus bada problēmai veltītajā ANO konferencē Romā, norādīja pāvests.

Konferencē, kuru organizē ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) un Pasaules Veselības organizācija (PVO), piedalās pārstāvji no vairāk nekā 190 valstīm.

«Rūpējieties par zemi, lai tā neatbild ar iznīcību,» aicināja Francisks, norādot, ka pasaule ir pievērsusi pārāk mazu uzmanību tiem, kuri cieš badu.

«Ir arī sāpīgi redzēt, ka cīņu pret badu un nepareizu uzturu kavē «tirgus prioritātes», «peļņas svarīgums», kas nonivelē pārtikas preces līdz patēriņa precēm, kuras tāpat kā visas citas ir pakļautām spekulācijām, sevišķi finanšu spekulācijām,» norādīja pāvests.

Romas katoļu baznīcas pāvests Francisks kļuvis par Igaunijas e-rezidentu.

Vizītes laikā Igaunijā otrdien šīs valsts prezidente Kersti Kaljulaida pasniedza pāvestam e-rezidenta digitālo identifikācijas apliecību.

Līdz ar to Francisks kļuvis par Igaunijas 37 647.e-rezidentu.

Pāvests ir pirmais valsts galva, kas kļuvis par Igaunijas e-rezidentu. Iepriekš e-rezidenta digitālās identifikācijas apliecības pasniegtas vairāku valstu valdību vadītājiem, tostarp Japānas premjerministram Sindzo Abem, Vācijas kanclerei Angelai Merkelei un Luksemburgas premjeram Ksavjē Betelam.

E-rezidenta programma Igaunijā darbojas kopš 2014.gada 1.decembra.

Ārvalstnieki var pieteikties Igaunijas elektroniskā rezidenta statusa saņemšanai tiešsaistē un dokumentu var saņemt Igaunijas pārstāvniecībās ārvalstīs vai Policijas un robežsardzes pārvaldē. Tiešsaistes pieteikuma formu var aizpildīt arī angļu un krievu valodā.

Pāvests Benedikts XVI ir nosūtījis savu pirmo, ļoti gaidīto Twitter ziņu, izmantojot savu personīgo kontu @pontifex, vēsta BBC.

Fotoaģentūras arī piedāvā fotogrāfijas, kurās redzams, kā pāvests nospiež planšetdatora iPad pogu, nosūtot ziņojumu pasaulei.

Tajā rakstīts: «Mīļie draugi, es esmu gandarīts sazināties ar jums caur Twitter. Paldies par jūsu lielo interesi. Es no sirds svētīju jūs visus.»

Pāvesta runasvīrs iepriekš informēja, ka pāvestam būs konti astoņās valodās. Pagājušajā gadā pāvests nosūtīja savu pirmo tvītu no Vatikāna konta.

Romas katoļu baznīcas vadītājs pāvests Francisks (Jorge Mario Bergoglio) Baltijas valstīs pārvietosies ar «Fiat Tipo» automašīnu, kas atspoguļojot viņa galvenās vērtības – vienkāršību un mērenību.

Septembra beigās paredzētā Franciska vizīte ir otrā reize, kad pāvests ierodas Baltijas valstīs pēc to neatkarību atgūšanas. Pirmais 1993. gada septembrī ciemojās Jānis Pāvils II.

«Pāvests neierodas kā tūrists, viņu neinteresē skaistas fasādes,» uzsver vizītes organizatori.

Pāvesta vizītes laikā lietotās automašīnas vēlāk parasti tiek nodotas izsolē, bet savāktie līdzekļi tiek veltīti labdarībai. Tie ir ļoti pieprasīti modeļi – piemēram, 2016. gadā vizītes Filadelfijā laikā lietotais «Fiat 500L» modelis vēlāk izsolē tika pārdots par 82 tūkstošiem ASV dolāru. Jauns tāds modelis ASV maksā četras-piecas reizes mazāk.

Pagājušajā gadā «Lamborghini» speciāli Vatikāna vadītājam radīja un uzdāvināja īpašu sporta «Huracan». Tiesa, pāvests pie tās stūres tā arī nepiesēdās – automašīna tika pārdota «Sotheby‘s» izsolē par 715 tūkstošiem eiro. Tas ir par 4 reizēm vairāk, nekā sākotnējā «Huracan» cena, kas sasniedz aptuveni 180 tūkstošus eiro. Lielākā daļa no summas, kas tika iegūta par automašīnu, tika veltīta ISIS izpostītas Irākas pilsētas Ninīvijas atjaunošanai, atlikusī daļa – citām labdarības organizācijām.

Pāvests Benedikts XVI 28. februārī atkāpsies no sava amata.

Atkāpjoties no sava amata, pāvests kļūs par pirmo Katoļu baznīcas vadītāju, kas šādi rīkojies pēdējo 600 gadu laikā. Ar savu lēmumu atkāpties no amata 85 gadus vecais pāvests iepazīstinājis Vatikāna kardinālu tikšanās laikā pirmdienas rītā.

Kā pāvesta atkāpšanās iemesls tiek minēts viņa veselības stāvoklis. Izplatītajā paziņojumā pāvests norāda, ka pēdējo mēnešu laikā pasliktinājies viņa veselības stāvoklis, līdz tādam līmenim, kad kļuvusi apgrūtināta sekmīga pienākumu veikšana.

Benedikts XVI par Romas katoļu baznīcas galvu tika ievēlēts 2005. gada 19. aprīlī pēc Jāņa Pāvila II nāves.

Februāra beigās Romas katoļu baznīcas pāvests Benedikts XVI atkāpsies no sava amata un Vatikānā sāksies nākamā baznīcas galvas izraudzīšanās. Pēc atkāpšanās no amata pāvests divus mēnešus pavadīs Castel Gandolfo pilsētiņā, kur atrodas pāvesta vasaras rezidence.

Nelielā pilsētiņa atrodas uz dienvidiem no Romas. Pāvesta vasaras rezidence ir izgreznota ar plašiem dārziem un izrotāta ar Senās Romas laikmeta skulptūrām. Rezidence tika uzbūvēta 17. gadsimtā pāvestam Urbānam VIII.

Kādreiz Castel Gandolfo vasarās apmetās arī Romas imperatori, bet mūsdienās klusās pilsētiņas mieru iztraucē vien tūristi.

Pēc divu mēnešu atpūtas rezidencē, pāvests, kurš no amata atkāpās veselības problēmu dēļ, dosies atpakaļ uz Vatikānu, kur sava mūža atlikušās dienas pavadīs klosterī.

Pāvests Francisks kritizējis atkritumu kultūru un uzsvēris, ka izmest ēdienu ir tas pats, kas zagt no pasaules nabadzīgajiem iedzīvotājiem, vēsta The Telegraph.

Savu iknedēļas uzrunu Svētā Pētera laukumā pāvests veltījis Apvienoto Nāciju Organizācijas Pasaules Vides dienai, lai pievērstu uzmanību pārmērīgam patēriņam un pārtikas izšķērdēšanai.

«Šī atkritumu kultūra ir padarījusi mūs nejūtīgus pat pret atkritumiem un pārtikas izmešanu, kas ir vēl nožēlojamāk, kad visā pasaulē diemžēl daudzi cilvēki un ģimenes cieš no bada un nepietiekama uztura,» uzsvēris pāvests.

Vatikānā otrdien sākas kardinālu konklāvs, kuram jāievēl jauns katoļu baznīcas vadītājs, pēc tam, kad februārī atkāpās līdzšinējais Romas pāvests Benedikta XVI.

Konklāvā piedalīsies 115 kardināli, kas pēc īpaša dievkalpojuma dosies uz Siksta kapelu, kur tiks ieslēgti līdz brīdim, kamēr izraudzīs jauno katoļu baznīcas galvu, vēsta BBC. Par jauna pāvesta ievēlēšanu signalizēs balti dūmi, kas pacelies virs Siksta kapelas, savukārt, ja kardināliem neizdosies vienoties par nākamo katoļu baznīcas vadītāju, par to liecinās melni dūmi. Pāvesta ievēlēšanai nepieciešamas divu trešdaļu – 77 kardinālu balsis.

Paredzams, ka jaunā pāvesta ievēlēšana ieilgs, jo ir vairāki kandidāti uz katoļu baznīcas vadītāja amatu. Kā iespējamie katoļu baznīcas vadītāji iepriekš tikuši minēti Milānas kardināls Andželo Skola (Angelo Scola), Brazīlijas kardināls Odilo Sčerers (Odilo Scherer), ASV kardināls Timotejs Dolans (Timothy Dolan) un Pīters Kodvo Apija Tērksons no Ganas.

Šodien Rīgas Lutera draudzes rīkotajā svētku mielastā piedalījās ap 70 cilvēku no patvēruma meklētāju izmitināšanas centra Mucenieki.

Kā sacīja draudzes mācītājs Linards Rozentāls, pasākums tiek rīkots, lai mazinātu atšķirību starp konfesijām un iepriecinātu cilvēkus kuri ir ļoti grūtā un neierastā situācijā.

«Šīs ir pateicības pusdienas. Šādu pasākumu rīkojam ceturto gadu. Iepriekš tas bija veltīts galvenokārt trūcīgiem cilvēkiem, bet šogad, ņemot vērā bēgļu tēmas aktualitāti, nolēmām, ka labākie viesi šajā pasākumā būs patvēruma meklētāji, kuri izmitināti Muceniekos. Un nav pretrunas saistībā ar to, ka šie cilvēki, lielākoties ir musulmaņi. Esam pārliecināti, ka pēc iespējas jācenšas mazināt atšķirības starp konfesijām, izceļot cilvēcības, labestības un līdzjūtības faktoru,» sacīja mācītājs.

Pāvests Francisks, kurš pazīstams ar savu pieticīgo dzīvesveidu, ticis pie savas personīgās automašīnas – gandrīz divdesmit gadus veca Renault 4, kuru viņam uzdāvinājis priesteris no Itālijas.

Divdesmit gadus vecajai automašīnai ir vairāk nekā 300 tūkstošu kilometru liels nobraukums. 70 gadus vecais priesteris no Itālijas Renzo Zoka (Renzo Zocca) pāvestam automašīnu uzdāvinājis, jo bijis aizkustināts par Franciska centieniem Romas katoļu baznīcu padarīt tuvāku nabadzīgiem cilvēkiem.

R. Zoka savu nodomu atklājis laikrakstam Famiglia Cristiana, norādot, ka vēlas pāvestam pasniegt dāvanu un viņa automašīna varētu būt labs variants. Iepriekš viņš automašīnu izmantojis, lai apciemotu savas draudze locekļus un nogādātu bērnus uz vasaras nometnēm, raksta The Daily Telegraph.

Romas Katoļu baznīcas pāvests Francisks pirmdien sūrojās par cilvēku alkatību un patērētāju kultūru, tradicionālajā Ziemassvētku vakara dievkalpojumā Vatikāna Svētā Pētera katedrālē atgādinot, ka «dzīvības ēdiens nav materiālie labumi, bet mīlestība».

«Mūsdienās daudzi cilvēki dzīves jēgu rod tajā, ka viņu īpašumā ir materiālo lietu pārpilnība,» sprediķī sacīja pāvests.

«Negausīga alkatība iezīmē visu cilvēces vēsturi, pat šodien paradoksālā kārtā daži grezni vakariņo, kamēr citiem nav dienišķās maizes, lai izdzīvotu,» viņš piebilda.

Ja mēs domājam par silīti, kur piedzima Jēzus, «mēs saprotam, ka dzīvības ēdiens nav vis materiālie labumi, bet mīlestība, nevis nesātība, bet žēlsirdība, nevis ārišķība, bet vienkāršība,» sacīja pāvests.

Ziemassvētkos «mēs nedrīkstam zaudēt pamatu zem kājām vai ieslīgt pasaulīgumā vai patērētāju kultūrā», un mums sev ir jāvaicā - «vai es dalos savā maizē ar tiem, kam tās nav», norādīja Francisks.

Pāvests Francisks pavēstījis, ka izjūt sāpes, redzot priesterus braucam ar greznām automašīnām, un norādījis viņiem izvēlēties kaut ko «pazemīgāku», raksta Reuters.

«Man sāp, kad redzu priesteri vai mūķeni ar jaunākā modeļa automašīnu, tā nedrīkst,» viņš teicis.

«Automašīna ir nepieciešama, lai paveiktu daudz darba, bet, lūdzu, izvēlieties pazemīgākas. Ja jums patīk greznās, padomājiet par to, cik bērnu pasaulē mirst no bada,» šādu padomu devis pāvests.

Pats pāvests pa Vatikānu pārvietojas ar Ford Focus.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Rolands Gulbis, SIA NP Foods valdes priekšsēdētājs. NP Foods ir vadības un attīstības uzņēmums, kas Latvijas un Baltijas līmenī nodrošina administratīvās, pārdošanas un mārketinga funkcijas vairāku uzņēmumu grupai. Starp NP Foods uzņēmumiem Latvijā ir AS Laima, AS Staburadze, AS Gutta un SIA Staburadzes konditoreja.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Man patīk radīt. Bērnībā vēlējos kļūt ar auto dizaineri – radīt automašīnu modeļus. Taču dzīvē viss plūst un mainās, man tika dota iespēja strādāt pārtikas nozarē un radīt pārtikas produktus ar pievienoto vērtību.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild izglītības uzņēmuma Lielvārds vadītājs Aivars Gribusts. No dibināšanas 1992. gadā uzņēmums Lielvārds darbojas Latvijas izglītības nozarē, piedāvājot mācību satura, uzskates līdzekļu, kā arī interaktīvo izglītības risinājumu klāstu atbilstoši valsts izglītības standartiem.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Uzņēmumu Lielvārds nodibināju pirms 25 gadiem, un šie gadi ir aizskrējuši neiedomājami ātri. Izglītības nozarē mums izdevies nemitīgi rast arvien jaunus izaicinājumus un iespējas inovācijām. Tādā veidā izjūtam, ka esam dinamiskākajā uzņēmumā, kādu vien var iedomāties. Un labā ziņa - arī šobrīd zinām, ko vēlamies paveikt nākamajos piecos gados. Turpināsim veidot mūsdienīgu mācību saturu un attīstīsim mobilās mācīšanās platformu soma.lv, kas ļaus skolēniem vēl mērķtiecīgāk «būvēt» savas zināšanas jebkurā laikā un vietā, pastiprināsim savas aktivitātes skolotāju profesionālajā pilnveidē un veidosim jaunu mācību priekšmetu «Dizains un tehnoloģijas» 10 līdz 12 gadus veciem bērniem. Šim mācību priekšmetam jākļūst par stabilu pamatu jauno Latvijas inženieru kalvei. Turklāt vēlamies īstenot ieceri, lai saistībā ar nākamajiem inženieriem mēs neapstātos tikai pie vīriešu dzimtes, bet spētu šajā aizraujošajā nozarē iesaistīt arvien vairāk topošās inženieres.

Skatoties ilgtermiņā, Covid-19 ir neatgriezeniski mainījis vidi, kā uzņēmumi konkurēs nākamās desmitgades laikā.

Uzņēmumi, kas izvēlas adaptēties konkrētajai situācijai un plāno ne tikai īstermiņa uzņēmuma atveseļošanos, bet gan ilgtermiņa konkurētspējas plānus, gūs panākumus, savukārt tie, kas stāvēs uz vietas, var arī neizdzīvot. Tādēļ šobrīd ir svarīgi pieņemt lēmumus, kas vērsti ne tikai uz īstermiņa krīzes seku novēršanu, bet domāt par attīstību un turpmāku konkurētspēju ES vienotajā tirgū.

Tehnoloģijas, lai pārorientētos

Šī krīze ir parādījusi, kā veiksmīgi izmantot tehnoloģijas un jaunākās inovācijas, lai cīnītos ar Covid-19 izraisītajām sekām. No dažāda veida aplikācijām līdz sarežģītu un inovatīvu rasinājumu ieviešanai. Skaidrs ir viens - Covid-19 apliecināja, ka statistika, jauno tehnoloģiju risinājumi, informācijas un datu apmaiņa ļauj prognozēt un monitorēt pandēmijas ietekmi visā pasaulē. Iegūtā informācija ļauj mums cīnīties un mazināt negatīvās sekas. Pēdējo mēnešu notikumi daudziem uzņēmumiem likuši pārdomāt to attīstības virzienu pēc krīzes. Novērojams, ka vairāki lieli uzņēmumi Eiropā sākuši domāt par inovatīviem risinājumiem, lai samazinātu to izmaksas, nodrošinātu kopējo ES mērķu sasniegšanai, gan ievērojot Eiropas Zaļā kursa mērķus, gan digitalizāciju drošu informācijas un datu apmaiņu un ieguvi, lai pasargātu uzņēmumu no atkārtotas krīzes un to negatīvajām sekām, ceļot savu konkurētspēju.

Iespējamās enerģētiskās krīzes situācijā paredzētie dabasgāzes piegādes samazinājumi par 20%, 40%, 80% vai pat par 100% būtiski ietekmēs ražošanas uzņēmumus, kuriem nāksies apturēt savu darbību ar visām no tā izrietošajām sekām, to novēršanai var būt nepieciešami milzīgi līdzekļi, tieši tāpēc jāpārskata gāzes samazināšanas un atslēgšanas nosacījumi un uzņēmumu atrašanās vienā vai otrā grupā.

Šāds ir uzņēmēju viedoklis pēc dabasgāzes sadales sistēmas operatora akciju sabiedrības Gaso rīkotajām mācībām, kurās tika izspēlēts scenārijs par to, kas un kā notiek situācijā, kad valstī nav dabasgāzes tādā apmērā, lai visiem varētu nodrošināt tās piegādi. Atbilstoši MK noteikumos strikti noteiktajiem nosacījumiem augstākā prioritāte dabasgāzes piegādēm ir paredzēta slimnīcām, sociālās aprūpes iestādēm, mājsaimniecībām, kas gāzi izmanto ēdiena gatavošanai, ūdens sildīšanai vai apkurei, savukārt šī resursa industriālajiem patērētājiem tās piegāde krīzes situācijā var tikt ierobežota 20%, 40%, 80% apmērā vai pat pilnībā apturēta. Vienlaikus, apturot ražošanu, uzņēmumi nespēs ne tikai samaksāt darbiniekiem, bet arī preču un pakalpojumu sniedzējiem un nemaksās arī nodokļus valsts budžetā, tādējādi raisot sava veida domino efektu. Tāpēc uzņēmēji aicina darīt visu, lai šādu situāciju nepieļautu, jo īpaši, ja pašlaik ir atklāti jautājumi par dabasgāzes pieejamību nākamajā ziemā. Vienlaikus dabasgāzes padeve pagaidām nevienam Latvijā nav samazināta, jo krīzes situācija nav izsludināta.

Ja vīrusa krīze pavasarī nāca kā zibens no skaidrām debesīm un pasauli pārsteidza nesagatavotu, tad pandēmijas otrais vilnis rudenī, lai arī ļoti nepatīkams, bija jau prognozējams “ciemiņš”, kura ierašanās brīdim sagatavoties.

ALTUM programmas vīrusa ietekmes pārvarēšanai pavasarī tika izstrādātas rekordīsā laikā – jau nedēļu pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas apgrozāmo līdzekļu aizdevumu un garantiju programmas tika apstiprinātas valdībā. Līdz pat šim brīdim šīs programmas strādā efektīvi un pats svarīgākais – ALTUM krīzes instrumentu finansējums uzņēmējiem pieejams pietiekamā apjomā un bez pārtraukuma.

Paralēli, apzinoties, ka vīruss tik ātri nepazudīs, analizējām un prognozējām uzņēmēju vajadzības un vasaras laikā izstrādājām jaunus instrumentus. Te pieminēšu Kapitāla fondu lielajiem uzņēmumiem, kuriem ir nepieciešams stiprināt krīzes ietekmē dilstošo kapitālu. Lielie komersanti ir svarīgs ķēdes posms, kas nodrošina ne tikai darbavietas, nodokļus un eksportu, bet arī darbu daudziem mazajiem uzņēmumiem, tāpēc nevaram riskēt zaudēt nevienu no tiem. Turklāt ne tikai tika identificētas uzņēmumu vajadzības krīzes laikā un izveidoti atbilstoši atbalsta instrumenti, bet arī operatīvi piesaistīts tiem nepieciešamais finansējums, iespējami maz noslogojot valsts resursus.

"Altum", "Baltic International Bank" un "Imprimatur" vadītāju saruna par biznesa finansēšanu krīzes apstākļos un pēckrīzes laikā.

Puse no 2020. gada ir pagājusi. Aizvadītie seši mēneši ir nesuši negaidītas, neprognozējamas pārmaiņas, ar kurām tikai tagad sākam aprast un sadzīvot. Viens no lielākajiem izaicinājumiem pēc pandēmijas ierobežošanas ir un būs ekonomikas stabilizēšana, uzņēmumu atgriešanās ekonomikā. Būtisks faktors tam, lai bizness spētu nostāties uz kājām un atsākt attīstīties jaunajos apstākļos, ir finanšu pieejamība. Tāpēc biznesa kreditēšana kļūst par vienu no 2020. gada otrās puses aktualitātēm. Vai globālās ekonomikas sarukšana un tradicionālo biznesa nozaru pielāgošanās jaunajai, dziļi digitalizētajai realitātei ir mūsu iespēja? Vai pēckrīzes laikā esam gatavi izdzīvot, vai arī, iespējams, šis laiks ir piemērots atsevišķu nozaru attīstības izrāvienam? Par aktualitātēm uzņēmumu finansēšanā diskutēja "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, "Baltic International Bank" valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats un riska kapitāla fonda "Imprimatur Capital" partneris Jānis Janevics.

Covid-19 izraisītā krīze ir smags pārbaudījums katrai valstij, noteiktie valstu ierobežojumi ir apstādinājuši daudzas nozares, savukārt, pētījumi lēš, ka Eiropā varētu tikt zaudēts ap 12 miljoniem pastāvīgo darba vietu [1].

Šāds "sitiens" ekonomikai nepārprotami atstās ilgtermiņa sekas, tādēļ gan valstu valdības, gan arī Eiropas Savienības (ES) institūcijas strādā pie nākotnes plāniem, kas vērsti tieši uz ekonomikas atveseļošanos pēc globālās krīzes.

Nedz Eiropas Komisija, nedz arī Eiropas Parlaments nav nākuši klajā ar oficiālu paziņojumu par nozarēm, kuras dalībvalstīm būtu jāatbalsta Covid -19 krīzes laikā vai pēc tās. Piemēram, saistībā ar valsts atbalsta nosacījumu pagaidu noregulējumu Komisija ļauj pašām valstīm izvēlēties, kā un kam tiks piešķirts atbalsts. Padarot elastīgākus valsts atbalsta nosacījumus un ieviešot pagaidu noregulējumu valsts atbalsta piešķiršanai, Komisija atstājusi katras valsts ziņā noteikt, kam atbalsts būtu jāpiešķir un pēc kādiem kritērijiem jāvadās atbalsta piešķiršanā.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis izsludinājis grozījumus likumā «Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām», kas paredz noteikt par brīvdienu 24.septembri, kad Latviju apmeklēs pāvests Francisks.

Saeima šo priekšlikumu aizvadītajā ceturtdienā vispirms nodeva izskatīšanai komisijās, bet vēlāk atbalstīja arī pirmajā un otrajā lasījumā, pieņemot likuma grozījumus steidzamības kārtībā. Likuma izmaiņas galīgajā lasījumā atbalstīja 68 deputāti, pieci bija pret, divi - atturējās, bet vēl astoņi balsojumā nepiedalījās.

Likuma izmaiņas Saeimā iesniedza Augusts Brigmanis (ZZS), Jānis Klaužs (ZZS), Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK), Aldis Adamovičs (V), Viktors Valainis (ZZS), Jānis Trupovnieks (ZZS), Juris Vectirāns (ZZS), Inese Laizāne (VL-TB/LNNK), Laimdota Straujuma (V), Jānis Urbanovičs (S), Līga Kozlovska (ZZS), kā arī Andris Bērziņš (ZZS).

Klaužs Saeimas sēdē sacīja, ka Latvija var lepoties, ka šeit septembrī viesosies pāvests. Viņš norādīja, ka debatēs tiek pieminēts vēlēšanu tuvums, tomēr noraidīja, ka tas būtu iemesls likuma izmaiņām.

Par jauno pāvestu piektajā balsošanas kārtā trešdien ievēlēts līdzšinējais Buenosairesas arhibīskaps Horhe Mario Bergoljo, kurš pieņēmis pāvesta vārdu Francisks.

Šī ir pirmā reize, kad par Romas pāvestu kļūst katoļu garīdznieks, kurš nenāk no Eiropas.

Jaunais pāvests, kuram jāstājas Benedikta XVI vietā, ticis ievēlēts konklāva otrajā dienā piektajā balsojumā.

Baltie dūmi no skursteņa uz Siksta kapelas jumta parādījās plkst.20.08 pēc Latvijas laika. Drīzumā sāka skanēt Svētā Pētera bazilikas zvani, un milzīgais ticīgo pūlis Vatikāna Svētā Pētera laukumā, kas, neskatoties uz ilgstošo lietu, pacietīgi gaidīja baznīcas jaunā vadītāja ievēlēšanu, uzgavilēja.

Ovācijas nerimās līdz pat brīdim, kad uz bazilikas balkona parādījās kardināls, kurš mirkli vēlāk pavēstīja visas pasaules katoļu kārotos vārdus: «Habemus Papam» («Mums ir pāvests»).

Šodien, Pelnu trešdienā, Baznīcā sākas Lielā gavēņa laiks, kurš ilgs līdz Lieldienām jeb Kristus augšāmcelšanās svētkiem, ko šogad svinēs 20.aprīlī. Pāvests Francisks šā gada gavēnī ticīgos aicina mazināt līdzcilvēku materiālo, morālo un garīgo trūkumu. Lai palīdzētu to īstenot, Latvijas Romas Katoļu Baznīcas Informācijas centrs ir izveidojis Gavēņa kalendāru, kas pieejams arī kā Android aplikācija Gavēnis 2014.

Katru gadu pāvests sagatavo vēstījumu gavēnim, kas ticīgajiem palīdzēt izdzīvot šo īpašo laiku pirms Lieldienām. Šogad Francisks, kuram tas ir pirmais pāvesta vēstījums gavēnim, kā vadmotīvu ir izvēlējies fragmentu no Otrās vēstules korintiešiem: «Viņš kļuva nabags, lai mēs viņa nabadzībā kļūtu bagāti» (sal. 2 Kor 8, 9). Tajā viņš citastarp runā par trīs veidu trūkumu, kuru esam aicināti saredzēt līdzcilvēku dzīvē, uzņemties uz sevis un konkrēti rīkoties, lai to mazinātu. Runa ir par materiālo, morālo un garīgo trūkumu. «Materiālais trūkums ir tas trūkums, ko visi sauc par nabadzību un kas skar visus tos, kuri dzīvo cilvēka necienīgos apstākļos, (..) morālais trūkums pastāv tajā, ka cilvēks kļūst par netikuma un grēka vergu (..), bet garīgais trūkums mūs skar tad, kad attālināmies no Dieva un noraidām Viņa mīlestību,» Francisks raksta vēstījumā.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma likumu, kas paredz noteikt par brīvdienu 24.septembri, kad Latviju apmeklēs pāvests Francisks.

Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāve Evita Urpena norādīja, ka, pēc EM ieskatiem, vienai papildu brīvdienai no ir gan pozitīvās puses, gan negatīvās.

Atbilstoši EM speciālistu aprēķiniem, vidēji vienas papildu brīvdienas ietekme uz Latvijas tautsaimniecību vērtējama no 0,08% līdz 0,1% no iekšzemes kopprodukta.

Vienlaikus EM norādīja, ka brīvdienas piešķiršana var palielināt administratīvo un finansiālo slogu uzņēmējiem. Atsevišķiem uzņēmējiem brīvdiena var palielināt izmaksas nodarbinātībai, jo par darbu svinamajās dienās ir paredzēta dubultā darba samaksa.

"Atsevišķos uzņēmumos var būt sarežģījumi ar darba organizāciju, ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu tehnoloģisko un ražošanas procesu. Izmaksu pieaugums var negatīvi ietekmēt uzņēmēju konkurētspēju. Jāatzīst arī, ka pāvesta Franciska pastorālā vizīte varētu būt pamats tūristu pieplūdumam Latgales reģionā, kas savukārt rada papildu biznesa iespējas viesmīlības un ēdināšanas uzņēmumiem," sacīja EM pārstāve.

Virs Vatikāna Siksta kapelas otrdienas vakarā no skursteņa pacēlās melni dūmi, kas apliecina, ka pirmajā balsojumā kardināli nav ievēlējuši jauno pāvestu.

Nākamais balsojums 115 kardinālu konklāvā notiks trešdien, un dūmi par balsošanas rezultātiem vēstīs 13.00 (pēc Latvijas laika).

Lai kļūtu par pāvestu, kandidātam ir jāsaņem vismaz divas trešdaļas balsu.

Sākot ar trešdienu, biļeteni tiks dedzināti ik pēc divām balsošanas kārtām - diviem rīta un diviem pēcpusdienas balsojumiem. Kad pāvests būs ievēlēts, no Siksta kapelas skursteņa pacelsies balti dūmi.

Konklāvi parasti neilgst ilgāk par dažām dienām.

Pirms balsošanas sanāksmes sākuma otrdien Vatikāna Svētā Pētera bazilikā kardināli grandiozā misē lūdzās par baznīcas vienotību un solīja uzticību nākamajam baznīcas galvam, lai arī kas šajā amatā tiktu ievēlēts.