Jaunā gada priekšvakarā Kuldīgā apbalvoti konkursa Kuldīgas pilsētas uzņēmēju un amatnieku Gada balva 2008 uzvarētāji 11 nominācijās.

Kuldīgas pilsētas uzņēmēju un amatnieku Gada balvu nominācijā Klientam draudzīgs uzņēmums tirdzniecībā saņēma ziedu salona Oāze īpašniece Līga Pirtniece. Nominācijā Klientam draudzīgs uzņēmums sabiedriskajā ēdināšanā balvu saņēma viens no iecienītākajiem vecpilsētas krodziņiem – kafejnīca Pagrabiņš (līdzīpašnieks Raimonds Lapuķis). Nominācijā Klientam draudzīgs uzņēmums viesnīcu un pakalpojumu nozarē par uzvarētāju tika atzīta reklāmas darbnīca Dekors RD (Jānis Kurzemnieks un Anda Gutlande).

Par nominācijas Stabilitāte uzvarētāju kļuva viens no lielākajiem un stabilākajiem nodokļu maksātājiem Kuldīgā SIA Agrotehnika (īpašnieks Arturs Cimoška). Nominācijā Sadarbība tika apbalvots ilggadējs Kuldīgas Pilsētas svētku ģenerālsponsors SIA Linde Pārtika (Nansija Linde). Nominācijā Pilsētas tēla popularizētājs uzvarētāja gods tika sporta klubam Elvi/Kuldīga (sporta kluba prezidents Kaspars Bergmanis). Nominācijā Vecpilsētas magnēts tika apbalvots bārs-klubs Stender’s (īpašnieks Artis Rozītis).

No 13. līdz 24. oktobrim Kuldīgas pilsētas domes un Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansētā projekta „Kuldīgas novada muzeja restaurācija un koka arhitektūras amatnieku darbnīcas izveide” ietvaros norisinās Kuldīgas amatnieku praktiskās apmācības, informē projekta vadītāja Dace Reinkopa.

Paralēli praktiskiem darbiem amatnieki dodas ekskursijā Kuldīgas ielās, pētot un analizējot vecpilsētas durvis, logus un to raksturīgākās detaļas. 20. oktobrī Kuldīgas amatniekiem pēc savas iniciatīvas pievienosies kolēģi no Norvēģijas pilsētas Drobakas. Viņi iepazīsies ar Kuldīgas vecpilsētas arhitektūru, kā arī iesaistīsies durvju restaurācijā. Savukārt no 21. līdz 24. oktobrim Kuldīgā viesosies projekta sadarbības partneri no Norvēģijas amatniecības centra. Tā vadītājs Eivind Falk Kuldīgas pilsētas domes organizētajā 2. Starptautiskajā kultūras mantojuma laboratorijā prezentēs Norvēģijas amatniecības centru un stāstīs, kā Norvēģijā norisinās amatnieku apmācība.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju jau divpadsmito gadu rīko konkursu Eksporta un inovācijas balva. Konkursa patrons ir Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Uzņēmumus, kuri ir sasnieguši labus rezultātus biznesā un apliecinājuši uzņēmējdarbībai raksturīgo konkurences garu, aicina pieteikties konkursam Eksporta un inovācijas balva 2016. Iepazīties ar konkursa nolikumu un pieteikt savu dalību var LIAA mājaslapā liaa.gov.lv līdz š.g. 26.septembrim.

Konkursā tiks novērtēti komercsabiedrību sasniegumi un noteikti laureāti šādās kategorijās:

- Eksportspējīgākais komersants lielo/ vidējo un mazo komercsabiedrību grupās,

- Importa aizstājējprodukts,

- Inovatīvākais produkts,

- Rūpnieciskais dizains,

Saeimas deputātus, kas šodien devās uz izbraukuma sēdi Kuldīgā, līdz pašvaldības ēkai palīdzējuši nogādāt vietējie policisti, novēroja aģentūra LETA. Viņus pie Kuldīgas novada domes ēkas pilsētas Rātslaukumā sagaidīja vismaz 300 piketētāji.

Saeimas deputāti ieradās ar nelielu nokavēšanos, viņi pie domes ēkas tika sagaidīti ar skaļiem svilpieniem. Uzrunājot piketētājus, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS) zīmīgi pārteicās. Viņas kļūmīgā uzruna «Labdien, Liepājā! Tas ir, Kuldīgā!» izpelnījās smieklus un aplausus. Barča paskaidroja, ka īsi pirms Kuldīgas saplīsis transports, ar ko deputāti devās uz Kuldīgu, un līdz Kuldīgas domes ēkai deputātus palīdzējuši nogādāt vietējie policisti.

Ar skaļiem svilpieniem pie domes ēkas tika sagaidīts arī veselības ministrs Juris Bārzdiņš (Liepājas partija/ZZS). Bārzdiņš īsā uzrunā piketa dalībniekiem uzsvēra: «Jūsu jaukajai slimnīcai ir jābūt, un tā būs! Tas ir pats galvenais.» Veselības ministram ieejot domes ēkā, piketētāji skaļi sauca «Naudu! Naudu!».

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas pieņēmusi SIA "Kuldīgas būvserviss" pieteikumu par SIA "Aviao" maksātnespējas procesa pasludināšanu, Db.lv informēja SIA "Kuldīgas būvserviss".

"SPA Hotel Otto" būvniecības darbi Dzintaru ielā Pāvilostā notiek kopš 2018.gada augusta. Plašāku sabiedrības ievērību tie izpelnījās rievpāļu iestrādāšanas laikā, kad kļūdainas ģeoloģijas dēļ ievērojami sarežģījās būvdarbi un izteiktā vibrācija ietekmēja apkārtējo iedzīvotāju ikdienu tādā mērā, ka sākās iedzīvotāju parakstu vākšana ar iebildumiem pret SPA viesnīcas būvniecību. Šie sarežģījumi ietekmēja arī būvniecību - palēninot būvdarbu gaitu un radot papildus izmaksas, skaidro SIA "Kuldīgas būvserviss" pārstāvji.

"Īpašuma attīstītājs "Aviao" līdz šim ne tikai nav uzņēmies atbildību par sevis iesniegtās kļūdainās ģeoloģijas sekām, bet arī, nespējot panākt sev vēlamo, kopš š.g. augusta beigām ar apsardzes palīdzību ir pārņēmis būvobjektu, darbus atļaujot veikt vien atsevišķiem SIA "Kuldīgas būvserviss" apakšuzņēmējiem. Šobrīd būvdarbu līgums ar SIA "Kuldīgas būvserviss" ir izbeigts un būvdarbus turpina SIA "Kuldīgas būvserviss" šī objekta projekta vadītāja jaundibinātais uzņēmums SIA "Capric Management". Papildus nekorektajai līguma pārņemšanai, "Aviao" nav veikusi samaksu par šī gada augsta beigās un septembrī izpildītajiem un apstiprinātājiem būvdarbiem 128 tūkstošu eiro apmērā un faktiski izvairās no sarunām ar būvnieku" apstiprina valdes loceklis Mārtiņš Puķe.

Negodīgas naudas sadales dēļ Kuldīgas slimnīca no 1. septembra pārtrauks akūto pacientu uzņemšanu slimnīcā. Par to Kuldīgas slimnīcas vadītājs Ivars Eglītis jau iepriekš esot informējis Veselības ministriju, Veselības norēķinu centru (VNC) un Kuldīgas novada pašvaldību.

Kuldīgas novada pašvaldība esot neizpratnē par Veselības ministrijas plānoto 2011. gada neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) pacientu skaita samazinājumu Kuldīgas slimnīcā, zinot, ka nav iemesla prognozēt divas reizes mazāku pacientu skaitu, salīdzinot ar 2010. gadu. «Pacientus turpinām uzņemt iepriekšējā gada līmenī, turklāt vispārējais pacientu stāvoklis ir smagāks, slimības ielaistākas. Uzņemšanas nodaļai nav iespēju būtiski ierobežot stacionāro NMP pacientu skaitu, jo pacienti tiek nosūtīti uz slimnīcu ar speciālistu atzinumiem, atvesti ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigādēm vai ierodas paši traumu vai saslimšanu rezultātā,» situāciju komentē Kuldīgas slimnīcas vadītājs I.Eglītis. Arī iepriekšējos gadus Kuldīgas slimnīcā nav bijis mazāk par 5000 akūtajiem pacientiem un neesot nekāda pamata prognozēt, ka šogad viņu būs divas reizes mazāk. Neskatoties uz to, Veselības ministrija ieplānojusi apmaksāt tikai 2208 pacientu ārstēšanu. Šādu skaitu slimnīca šobrīd ir jau uzņēmusi un katrs nākamais pacients slimnīcai radīs tiešus finansiālus zaudējumus, skaidro I.Eglītis.

Kaut arī N4 klasē Latvijas 2009.gada čempions ir zināms un tas ir Aivis Egle, cīņas gaidāmajā rallijā Latvija – Kuldīgas rudens 2009 nebūs mazāk spraigas kā iepriekšējos piecos čempionāta posmos. Tieši otrādi – sezonas pēdējais posms noteiks iznākumu visās pārējās klasēs, kā arī komandu kopvērtējumā.

Par Latvijas autorallija čempionu pēc rallija Kurzeme 2009 jau piekto reizi tika kronēts Aivis Egle, jo viņa pārsvars pār tuvāko sekotāju čempionāta kopvērtējumā – Jāni Vorobjovu – pirms pēdējā posma ir 14 punkti un tos dzēst nav iespējams pat ar uzvaru. Teorētiski Aivis Egle pat varētu atpūsties un rallijā Latvija – Kuldīgas rudens 2009 nestartēt, jo kārotais tituls jau ir izcīnīts, tomēr aizraušanās ar šo sportu darījusi savu un Aivis Egle ir pieteicies startam arī Kuldīgas apkaimē, tiesa gan, nu jau pie A+ klases sacīkšu automobiļa stūres.

Lai arī Jānim Vorobjovam kārtējo reizi autorallija čempiona tiltuls šogad ir gājis secen, Kuldīgā atslābt nedrīkstēs un nāksies vien braukt ar pilnu atdevi, lai nepazaudētu vicečempiona titulu. Šobrīd kopvērtējumā Jānis tikai par 5 punktiem apsteidz tuvāko sekotāju Māri Neikšānu. Vēl svaigā atmiņā ir abu sportistu sacensība rallijā Kurzeme 2009, kur tikai pēdējā ātrumposmā tika noteikts uzvarētājs – finišā pēc 100 nobrauktiem kilometriem Vorobjovs Neikšānu apsteidza vien par nepilnām 5 sekundēm.

Kuldīgas pilsētas dome jau otro gadu pēc kārtas rīko konkursu Kuldīgas uzņēmēju un amatnieku balva.

Kuldīgas uzņēmēju un amatnieku balva tiks piešķirta nominācijās: Gada uzņēmums, Gada tirgotājs, Gada ēdinātājs, Gada pakalpojums, Gada naktsmītne, Gada ražotājs, Kuldīgas tēla popularizētājs, Vecpilsētas magnēts, Gada būve (sabiedriskā un komercobjektu celtniecība) un Gada amatnieks. Vērtēšanas komisijai ir tiesības piešķirt arī speciālbalvas Gada partneris, Gada jaunais uzņēmējs u.c. Konkursa ietvaros savas balvas piešķirt aicināts Kuldīgas rajona laikraksts Kurzemnieks, Kuldīgā pārstāvēto banku filiāles un Kuldīgas novada uzņēmēju un amatnieku apvienība KBK.

Uzvarētāju apbalvošana notiks 2009. gada beigās.

28. novembrī LR reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns tiksies ar Kuldīgas rajona padomes deputātiem – vietējo pašvaldību vadītājiem. Tikšanās laikā plānots pārrunāt šā brīža aktualitātes pašvaldību reformas jomā – par rajona padomes reorganizāciju, par vasarā gaidāmajām jauno novadu vēlēšanām.

Kuldīgas rajonā vietējie tautas kalpi lēmuši par trīs novadu izveidi pašreizējā Kuldīgas rajona teritorijā – Kuldīgas novada, Skrundas novada un Alsungas novada. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas sagatavotajā priekšlikumā Alsungu bija plānots iekļaut Kuldīgas novadā.

Taču 26. novembrī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ar Jaunā laika (JL) un Saskaņas centra (SC) deputātu balsīm atbalstīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) priekšlikumu Alsungas novadu veidot kā atsevišķu novadu.

Kuldīgas rajona Rumbas, Gudenieku, Vārmes, Laidu, Turlavas, Ēdoles, Kabiles, Rendas, Pelču, Īvandes, Padures, Snēpeles, Kurmāles pagastu un Kuldīgas pilsētas pašvaldību apvienošanas projekta (Kuldīgas novada izveides projekta) izstrāde veikta, pamatojoties uz visu 14 pašvaldību lēmumiem par Kuldīgas novada izveidi un par apvienošanas projekta sagatavošanu.

Manuprāt notikumi ar AAS Balva Latvijas apdrošināšanas kontekstā un mediju telpā ir pelnījuši lielāku ievērību, nekā šis process patlaban tiek atspoguļots. Kāpēc? Tāpēc, ka notikušais, pie nelabvēlīga scenārija var ietekmēt visus – gan apdrošinājuma ņēmējus, gan apdrošinātājus. Kā arī tas liek uzdot divus apdrošināšanas tirgum nepatīkamus jautājumus. Pirmais – vai var uzticēties apdrošināšanas kompānijām, kuras nepieder globālam apdrošinātāju tīklam? Otrs – ko darīt klientam, ja apdrošināšanas uzņēmums bankrotē vai tiek likvidēts?

Bankrotēt [,] nav iespējams [,] pastāvēt

Profesionālā aktuāru literatūrā nereti ir lasāms, ka apdrošināšanas kompānijām teorētiski nav iespējams bankrotēt vai pārtraukt savu darbību. Tomēr aizvadītos gados šī aksioma ir apgāzta. Obligāti nav pat jāskatās uz tāliem, lieliem un svešiem uzņēmumiem, kā, piemēram, AIG vai Conesco, kas cieta 2008. gada finanšu krīzē. Arī tepat mūsu mājās ir piedzīvoti līdzīgi piemēri. 2002. gadā bankrotēja pašmāju apdrošinātājs AK Alianse , 2010. gadā pa likvidācijas ceļu aizgāja Rīgas Slimokase jeb RSK . Savukārt 2007. gadā AAS Baltikums maksātnespējas rezultātā zaudēja meitas uzņēmumu Lietuvā. Šobrīd ir uzsākts AAS Balva likvidācijas process.

Kuldīgā SIA Kurzemes ligzda un a/s Būvuzņēmums Restaurators ieguvuši tiesības restaurēt Kuldīgas muzeja ēku, kas savulaik uzbūvēta Parīzē un pārvesta uz Latviju.

Līdz šā gada 1. decembrim tiks atjaunots valsts nozīmes arhitektūras piemineklis – Kuldīgas novada muzejs. Restaurējot 1900. gadā Parīzē celtā un vēlāk uz Kuldīgu pārvestā trīs stāvu koka nama fasādi, balkonus, terasi, logus, durvis un citas koka detaļas, tiks veikta ēkas pamatu hidroizolācija, remontēts jumts, sakārtota ugunsdrošības un ventilācijas sistēma. Otra projekta aktivitāte paredz renovēt Kuldīgas novada muzeja palīgēku, iekārtojot tur Kuldīgas koka arhitektūras amatnieku darbnīcu, kas vecpilsētas iedzīvotājiem un pilsētas viesiem kalpotu kā uzziņu vieta par koka arhitektūras restaurācijas pamatjautājumiem. Projekta ietvaros Norvēģijā un Kuldīgā apmācīta grupa vietējo amatnieku.

Kuldīgas dome izplatījusi aicinājumu Kuldīgas rajona zemniekiem vienoties ar mazo veikalu īpašniekiem par svaigpiena tirdzniecības uzsākšanu Kuldīgas pilsētā.

Domes speciālisti sazinājušies ar pašreizējo Kuldīgas tirgus apsaimniekotāju un vienojušies, ka piena tirdzniecība tiks nodrošināta. „Šobrīd izstrādājam jaunus nomas izsoles noteikumus Kuldīgas pārtikas tirgum, kā vienu no prasībām iekļausim – svaigpiena, biezpiena, krējuma un citu piena produktu tirdzniecības vietu nodrošināšanu,” informē Kuldīgas domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa.

Pilsētas galva ir pārliecināta, ka tiešā piena tirdzniecība būtu papildus peļņas avots nelielām Kuldīgas rajona piena saimniecībām, kuru īpašniekus neapmierina lielo pārstrādes uzņēmumu politika. Ieguvēji būtu arī kuldīdznieki, kuriem rastos iespēja iegādāties svaigpienu par draudzīgu cenu, un vienlaikus atbalstīt sava rajona zemniekus. To, ka šāda tirdzniecība varētu gūt plašu kuldīdznieku atbalstu, ļauj spriest iepriekšējo gadu veiksmīgā pieredze, kad valsts vēl nebija uzlikusi nesamērīgus tirdzniecības noteikumus. „Pirms gandrīz desmit gadiem Kuldīgas vecpilsētā ar svaigpienu savā veikalā tirgojās zemnieks Ilmārs Pilenieks no Vārmes. Cilvēki pat stāvēja rindā, lai nopirktu lauku labumus no Vārmes," atceras I.Bērziņa. „Mazie lauku uzņēmēji nedrīkst nolaist rokas. Jāmeklē iespējas, kā apvienot spēkus un darboties pa jaunam,” mudina I.Bērziņa.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu anulēt visas AAS Balva licences, lai nodrošinātu apdrošināto personu aizsardzību.

Kā informēja FKTK, saskaņā ar likumu, AAS Balva jāuzsāk likvidācijas process, pašiem ieceļot likvidatoru un saskaņojot parādu segšanas kārtību ar FKTK vai jāpārveido uzņēmums par juridisku personu, kas neveic apdrošināšanu. AAS Balva ir pienākums turpināt pildīt visus iepriekš noslēgtos līgumus ar saviem klientiem.

16. aprīlī FKTK apturēja AAS Balva darbību, aizliedzot slēgt jaunus apdrošināšanas līgumus, jo uzrauga rīcībā nebija pietiekama informācija par tās darbību Lielbritānijā. AAS Balva tika pieprasīts nodrošināt FKTK ar prasīto informāciju un novērst identificētos likuma pārkāpumus. Tomēr pēc iepazīšanās ar situāciju, FKTK secināja, ka šajā laika posmā līdz licenču anulēšanai nav veikti nepieciešamie uzlabojumi, un apdrošināšanas sabiedrība nespēj nodrošināt regulējošo prasību izpildi - biznesa apjomiem atbilstošas tehniskās rezerves un kapitāla līmeni.

Ekonomikas sildīšanai, piesaistot Eiropas un valsts finanšu līdzekļus, Kuldīgas pilsētas dome Kuldīgā 2009. gadā ieguldīs vairāk nekā 8 miljonus latu.

Kuldīgas pašvaldība ar Valsts reģionālās attīstības aģentūru 23. martā parakstīs pirmos līgumus par Eiropas Savienības struktūrfondu projektu ieviešanu, informē pašvaldība. Kā pirmos projektus Kuldīgas dome plāno īstenot bijušās sinagogas pārbūvi par Kuldīgas Galveno bibliotēku un Liepājas un Piltenes ielas rekonstrukciju.

2009. gadā Kuldīgas pašvaldībā paredzēts ieviest vēl citus nozīmīgus investīciju projektus, kuriem Kuldīgas pilsētas dome piesaistījusi Eiropas Savienības struktūrfondu un valsts investīciju programmas finansējumu. Līdztekus jau minētajiem projektiem plānots restaurēt Kuldīgas novada muzeju un izveidot koka amatnieku darbnīcu, par ES Kohēzijas fonda līdzekļiem sāksies ūdensvada un kanalizācijas izbūve vecpilsētā, notiks bērnudārzu Cīrulītis un Ābelīte rekonstrukcija un piebūves būvniecība, Kuldīgas kultūras centrā tiks izbūvēts lifts. Kopumā ekonomikas sildīšanai Kuldīgas pilsētā 2009. gadā Kuldīgas pilsētas dome ieguldīs vairāk nekā 8 miljonus latu

Kuldīgā pasniegta Kuldīgas uzņēmēju un amatnieku Gada balva 2009. Par gada ražotāju un gada uzņēmumu atzīta SIA Kuldīgas RPB maizes ceptuve.

Ceptuve dod darbu 90 kuldīdzniekiem. Pretendentus balvām izvirzīja Kuldīgas iedzīvotāji, aizpildot anketas. Savu balvu pasniedza arī SEB banka, un to saņēma Kuldīgas energoceltnieks, savukārt Kuldīgas biznesa apvienības balva tika SIA Rajaks.

Pavisam balvas pasniegtas 11 nominācijās.

Gada būve - SIA Diānas Zalānes projektu biroja biroja ēkas jaunbūve un biroju ēkas ieejas mezgla rekonstrukcija, būvuzņēmējs Liepājas ražošanas sabiedrība SIA Būve.

Gada naktsmītne - viesnīca Metropole.

Gada ražotājs - SIA Kuldīgas RPB maizes ceptuve.

Kuldīgas tēla popularizētājs - SIA Zvaigžņu rati.

Vecpilsētas magnēts - kafejnīca Madara.

Apbalvošanas ceremonijā VEF Kultūras pilī trešdien, 7.martā paziņoti konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva 2017 laureāti un konkursa Gada būvinženieris Latvijā 2017 uzvarētāji.

Konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva 2017 GRAND PRIX ieguvusi rekonstruētā VEF Kulltūras pils un atjaunotā viesnīcas Grand Hotel Kempinski Riga ēka Rīgas vēsturiskajā centrā.

Visus konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva 2017 uzvarētājus skatieties galerijā!

Kopumā konkursā Latvijas Būvniecības Gada balva 2017 tika sadalītas balvas desmit nominācijās: fasāžu renovācija, jauna inženierbūve, inženierbūves rekonstrukcija, jaunbūve dzīvojamā ēka, jauna sabiedriskā ēka, koka būve, publiskā ārtelpa, ražotne, rekonstrukcija, restaurācija un katrā no tām ir piešķirtas trīs godalgotas vietas. (Pielikumā konkursa laureātu saraksts).

Septembra sākumā topošajā Kuldīgas peldbaseinā, kura aprises jau apjaušanas, celtnieki pirms hidroizolācijas slāņa ieklāšanas iepildīja ūdeni un pārbaudīja, vai tas nesūcas cauri.

Pēc tam, kad betona šuvju hidroizolācija un baseina ģeometrijas noturība bija pārbaudīta, ūdens tika izlaists. Turpinot būvdarbus, plānots sākt būvēt jumtu virs baseina, bet pēc tam būvēs baseina iekšējo hidroizolāciju un pabeigs baseina apdari.

Sekmīgi virzās uz priekšu arī Kuldīgas novada Sporta skolas rekonstrukcijas darbi – jau pabeigta ēku kompleksa būvkonstrukciju sakārtošana, krāsošanai sagatavotas visas mūra fasādes un jau sākusies to krāsošana. Šoruden arī labiekārtos ēku kompleksa teritoriju. Ziemas sezonā celtnieki rosīsies iekštelpās. Darbus objektā plānots pabeigt 2017. gada pavasarī.

Pieaug darījumu skaits, pieaug cenas un samazinās piedāvājums - tā varētu raksturot nekustamā īpašuma tirgus tendences Kuldīgā.

Kā biznesa portālam Db.lv stāsta Kuldīgas novada pašvaldības Nekustamo īpašumu nodaļas vadītājs Klāvs Svilpe, pieprasījums pēc nekustamā īpašuma Kuldīgā ir samērā augsts un pieprasījumu varētu iedalīt divējādi - dzīvojamais fonds un ražošanas, komercdarbības teritorijas, kā arī pieprasījums iegādei vai nomai un īrei.

Pēc pašvaldībā pieejamās informācijas, pircēji visbiežāk iegādājas dzīvojamās ēkas, dzīvokļus, kā arī dzīvojamai apbūvei paredzētus zemes gabalus. Nekustamā īpašuma cenu ietekmē īpašuma stāvoklis, novietojums, komunikāciju esamība un pieslēgumu iespējas, taču pašvaldība nav veikusi šādas informācijas analīzi par vidējām īpašuma cenām.

Iepirkumu uzraudzības birojs atļāvis a/s Pasažieru vilciens slēgt līgumu ar konkursā uzvarējušo Spānijas Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles S.A. (CAF), un, kā šorīt preses konferencē informēja Pasažieru vilciens valdes priekšsēdētājs Nils Freivalds, līgums tiks parakstīts aptuveni mēneša laikā.

Tādējādi noslēdzas teju divus gadus ilgušais jaunu pasažieru vilcienu iepirkuma konkurss, kurā bez sūdzībām IUB ir notikusi arī Pasažieru vilciena (PV) valdes nomaiņa, veiktas vairākārtējas konkursa nolikuma izmaiņas.

Šobrīd sākts darbs pie dokumentācijas, lai vilcienus iepirktu.

Pirmais testa vilciens Latvijā varētu nonākt 2013. gadā, bet regulārus pārvadājumus ar jaunajiem vilcieniem var gaidīt 2014. gadā.

Konkursa pirmajā kārtā pieteicās trīs pretendenti -CAF (Spānija), a/s RVR sadarbībā ar Bombardier un Stadler Bussnang AG (Šveice). Visi pretendenti ieguva tiesības startēt otrajā kārtā. Tiesa, vienam pretendentam RVR sadarbībā ar Bombardier tiek izvirzīts nosacījums, proti, RVR sadarbības partnerim Bombardier būs jāuzņemas atbildība par iepirkuma līguma izpildi. Otrajā kārtā savu piedāvājumu iesniedza tikai CAF.

Kuldīgas novada dome apstiprinājusi 2013.gada budžetu, kurā ieņēmumi ir 13,5 miljoni latu, bet izdevumi - 15,5 milj. Ls.

Tai skaitā 164 tūkstoši latu paredzēti kā līdzekļi neparedzētiem gadījumiem. Naudas līdzekļu atlikums gada sākumā bija 1,12 milj. Ls, naudas atlikums gada beigās pārsniedz 253,59 tūkstošus latu. Plānoti aizņēmumi 1,7 milj. Ls apjomā, savukārt atmaksājamie aizņēmumi ir 588,4 tūkst. Ls.

Kuldīgas novada pašvaldības speciālā budžeta 2013. gada ieņēmumi ir 333,8 tūkst. Ls un tikpat – izdevumi. Naudas līdzekļu atlikums kā gada sākumā, tā beigās ir 40 tūkst. Ls.

Kuldīgas novada 2013. gada budžeta prioritātes ir rekonstruēt un būvēt ielas un inženierkomunikācijas; rūpēties par iedzīvotāju labklājību, ieviešot jaunus sociālā atbalsta pasākumus; pilnveidot mācību un darba vidi skolās un bērnudārzos; attīstīt kultūras, sporta un tūrisma infrastruktūru un pasākumus; atbalstīt iedzīvotāju un uzņēmēju iniciatīvu sava novada labā.

Kuldīgas domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa nosūtījusi atklātu vēstuli izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei, kurā norādīts, ka pedagogu algas, pretēji solītajam 3 % samazinājumam, Kuldīgas rajonā nāksies samazināt par 14 %.

Kuldīgas pilsētas domes vārdā domes priekšsēdētāja pauž ministrei Tatjanai Koķei sašutumu par 2009. gadā.

būtiski samazināto pedagogu atalgojumu. Pretēji lzglītības un zinātnes ministrijas publiskajiem

paziņojumiem, ka pedagogu kopējas atalgojums tiek samazināts tikai par 3%, Kuldīgas domes rīcībā esošā informācija liecina, ka reālais pedagogu darba algas samazinājums ne tikai Kuldīgas pilsētā. bet visā Kuldīgas rajonā ir 14%.

Kuldīgas rajonā prognozējamais trūkstošais finansējums mērķdotācijai pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām

(VSAO) iemaksām ir 34. 9 tūkstoši latu; piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācībā nodarbināto pedagogu darba samaksai un VSAO iemaksām 23. 4tūkstoši latu; interešu izglītības programmu pedagogiem - 17 tūkstoši latu. nesmazinot algas, Kuldīgas pašvaldība nespēj nodrošināt pedagogu darba samaksu 8 mēneešiem, kā to paredzējusi ministrija. " Nenodrošinot finansējumu pilnā apmērā, ministrija apzināti pārkāpj skolotāju tiesības uz darba samaksu atbilstoši Darba likumā noteiktajām normām," teikts vēstulē. Turklāt Kuldīgas pašvaldības vadītāja norāda, ka ministres apgalvojumi par to, ka Izglītības pārvaldes it kā nav tālredzīgi rīkojušās ar 2008.gada piešķirtajiem valsts budžeta līdzekliem, ir nepatiesi.

Neviens no atklātajā ideju konkursā «Kuldīgas logotipa izstrādāšana» iesniegtajiem logotipiem nav atzīts par uzvarētāju.

Tāpēc Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa veiks pārrunas ar Kuldīgas mākslinieci Annu Orniņu par Kuldīgas pilsētas logotipa izstrādi, pamatojoties uz veiksmīgu iepriekšējo sadarbību.

Kuldīgas mājas lapā www.kuldiga.lv visvairāk balsu tika saņemts par devīzi Žurkulēns – 75 balsis. Devīzes autorei Lindai Liņķei no Kurmāles pagasta Kuldīgas novadā nolemts piešķirt 100 Ls veicināšanas prēmiju. Veicināšanas prēmiju 50 latu apmērā dome piešķīrusi iesniedzējai ar devīzi Dzērve – Alisei Šternbergai no Snēpeles pagasta Kuldīgas novadā un iesniedzējam ar devīzi MILK Ltd. – dizaina autora grupai Jāņa Trautmaņa vadībā no Rīgas.

Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa un galvenā būvuzņēmēja SIA Abora valdes loceklis Juris Kravalis otrdien, 14. Jūlijā parakstīja līgumu par Kuldīgas novada sporta skolas rekonstrukciju un peldbaseina būvniecību, informē pašvaldībā.

Būvuzņēmējs izraudzīts publiskā iepirkuma procedūrā. Sporta skolas rekonstrukcija un jauna peldbaseina būvniecība kopumā izmaksās 2,19 miljonus eiro, ieskaitot PVN. Plānots, ka būvdarbus pabeigs 18 mēnešu laikā.

Sporta skolas rekonstrukcijas un jauna peldbaseina būvniecības būvprojekta autors ir SIA Diānas Zalānes projektu birojs. Būvuzraudzību objektā veiks SIA Būves un būvsistēmas.

Ēka Kalna ielā 6, kurā atrodas vairākas sporta skolas nodaļas, ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa Kuldīgas pilsētas vēsturiskais centrs un valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļa Kuldīgas senpilsēta daļa. Kuldīgas sporta skolas ēku komplekss izvietots starp Kalna un Jelgavas ielu. Apbūve veidojusies 19. gadsimta otrajā pusē kā Vācu biedrību ēka un līdz 20. gadsimta sākumam kalpojusi kā Kuldīgas sabiedriskās dzīves centrs.

Trešdien, 13. jūlijā, plkst. 11:00 E. Vīgnera Kuldīgas mūzikas skolas piebūvē, piedaloties Kuldīgas novada Domes un būvuzņēmēja AS RERE GRUPA vadībai, būvuzraugiem un ēkas projektētājam, norisinājās spāru svētku svinības un būvnieki ēkas augstākajā punktā pacēla spāru vainagu. Spāres jumta nesošajā konstrukcijā ir galvenais elements, un līdz ar to uzsliešanu ēka iegūst kopskata veidolu.

Kuldīgas novada Domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa spāru svētkos pateicās arhitektam un būvniekiem par paveikto darbu un izteica cerību, ka Kuldīgas Mūzikas skolas ēka pēc pārbūves radīs prieku skolas audzēkņiem, viņu vecākiem un pedagogiem, kā arī būs kvalitatīvi uzbūvēta būve, ar kuru varēs lepoties ne tikai kuldīdznieki, bet arī Kurzemē un visā Latvijā.

Projekta direktors, SIA RERE MEISTARI vadītājs Ervīns Koncevičs stāsta: «Kuldīgas Mūzikas skolas pārbūves un piebūves būvniecības darbus uzsākām 2015. gada rudenī. Šobrīd esam gandrīz pabeiguši jaunās piebūves ēkas karkasa mūrēšanas un betonēšanas darbus, savukārt vēsturiskajā ēkā šobrīd tiek pastiprinātas konstrukcijas un notiek grīdas segumu izbūve. Tāpat turpinās piebūves jumta konstrukciju izbūve, vēsturiskās ēkas durvju un logu restaurācija, kā arī tiek izgatavoti logi jaunajai piebūvei. Tuvākajā laikā uzsāksim piebūves fasādes siltināšanu un apmūrēšanu ar dekoratīvajiem ķieģeļiem. Topošā Mūzikas skolas piebūve lieliski sasauksies ar vēsturisko ēku un iekļausies Kuldīgas pilsētas vēsturiskā centra ainavā. Jau tuvākā laikā uzsāksim arī vēsturiskās ēkas fasādes restaurāciju.»