Ņemot vērā A. Deglava pārvada slēgšanu, no ceturtdienas, 25.aprīļa, Rīgas satiksme ir izstrādājusi izmaiņas 11., 22. trolejbusa un 3., 6., 13., 47., 50., 51. un 52. autobusa maršrutiem.

11.trolejbusa maršruts – slēgts. Mēneša biļetes, kas iegādātas minētajam maršrutam, var izmantot 13.trolejbusa maršrutā bez reģistrācijas.

22.trolejbusa maršruts virzienā uz Centrālo staciju brauc pa maršrutu līdz A.Deglava ielai, tālāk pa A.Deglava ielu, Nīcgales ielu, Dzelzavas ielu, Vaidavas ielu, Ieriķu ielu, Jorģa Zemitāna tiltu, A.Čaka ielu un tālāk pa maršrutu. Virzienā uz Pļavniekiem brauc pa maršrutu līdz Avotu ielai, tālāk pa Avotu ielu, J.Asara ielu, Pērnavas ielu, A.Čaka ielu, Jorģa Zemitāna tiltu, Dzelzavas ielu, Nīcgales ielu, A.Deglava ielu un tālāk pa maršrutu.

3. un 6.autobusa maršruts virzienā uz Daugavgrīvu, Abrenes ielu brauc pa maršrutu līdz A.Deglava ielai, tālāk pa A.Deglava ielu, Nīcgales ielu, Dzelzavas ielu, Vaidavas ielu, Ieriķu ielu, Jorģa Zemitāna tiltu, A.Čaka ielu, Pērnavas ielu un tālāk pa maršrutu. Virzienā uz Pļavniekiem, Dreiliņiem brauc pa maršrutu līdz Pērnavas ielai, tālāk pa Pērnavas ielu, A.Čaka ielu, Jorģa Zemitāna tiltu, Dzelzavas ielu, Nīcgales ielu, A.Deglava ielu un tālāk pa maršrutu.

Valsts policija aizdomās par automašīnu zādzībām un zagto automašīnu detaļu tirdzniecību aizturējusi divas personas. Kratīšanas laikā kādā autoservisā Zolitūdes ielā atrasts un atsavināts ievērojams skaits zagtu automašīnu detaļu.

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes policisti, veicot Pārdaugavas teritorijas uzņēmumu pārbaudes, ievēroja kādu aizdomīgu autoservisu. Lai iekļūtu autoservisa iekštelpās un pārbaudītu tur esošo preci, likumsargi centās sazināties ar autoservisa īpašniekiem. Īpašnieki neatbildēja uz likumsargu telefona zvaniem un izrādīja pretdarbību. Šo iemeslu dēļ tika veikta sankcionētā kratīšana.

Iekļūstot autoservisa iekštelpās un veicot tur esošo mantu pārbaudi, likumsargi noskaidroja, ka pārdošanā izliktās auto detaļas un automašīnas ir zagtas. Kopumā autoservisā tika atrastas divas automašīnas – BMW 330 un BMW X5, 700 dažādu automašīnu marku atpakaļskata lukturi, 20 Volvo markas lukturi, kā arī automašīnu virsbūvju detaļas, motori un dzinēji, kas pašlaik tiek identificēti. Viena no atrastajām automašīnām -BMW 330, kas tika nozagta 2017. gada martā – ir atgriezta tās īpašniekam. Otras automašīnas – BMW X5 – identificēšanas process vēl turpinās.

Biežākās problēmas automašīnām tiek novērotas ritošajā daļā. «Ja brauc pa tādiem ceļiem, kādi ir pie mums, tad nav brīnums,» biznesa portālam db.lv teic CRSS autoservisa īpašnieks Roberts Burvis. Viņš neslēpj savas domas: «Latvijas iedzīvotāji pārvietojas ar, maigi sakot, draņķīgām mašīnām,»

Kā sāpīgākos tematus nozarē R.Burvis akcentē autoceļu kvalitāti, automašīnu tehnisko stāvokli, darbinieku trūkumu un negodprātīgos autoservisus.

«Lielākā problēma ir tā, ka cilvēki meklē pašu lētāko variantu, bet vienlaikus vēlas dīlera kvalitāti. Tas ir nesavienojami, un tas ir jāsaprot. Tajā pašā laikā ir ļoti daudz negodprātīgu autoservisu, kas detaļām liek 200 līdz pat 300% uzcenojumu. Turklāt bieži vien atbrauc klients, stāsta, ka mainīta kāda automašīnas detaļa, bet mēs konstatējam faktu, ka detaļa nav nomainīta. Nauda gan ir iekasēta,» par skarbo realitāti nozarē stāsta R.Burvis. Arī autoservisu skaits, pēc viņa domām, Latvijā esot lielāks nekā nepieciešams.

Nokļūstot autoservisā, auto īpašnieku visvairāk interesē laiks, kādā mašīna tiks saremontēta un darbu izpildes kvalitāte, liecina BTA pētījums. To apliecina arī autoservisa Senson Paint mārketinga nodaļas vadītājs Dmitrijs Skripņiks, kurš uzsver, ka apdrošinātājiem un autoservisiem jāturpina meklēt risinājumi, kā paātrināt remontdarbu tāmes izskatīšanas un apstiprināšanas laiku.

Nonākot servisā klientam neizbēgami ir stress un trauksme, jo īpaši, ja tas noticis pēc avārijas. Viņš satraucas par to, cik ilgu laiku būs jāiztiek bez mašīnas, cik kvalitatīvi darbs tiks veikts, cik remonts izmaksās, vai tam būs garantija. Taču būtiskākais ir laika jautājums, kas bieži ir atkarīgs arī no tā, cik ātri serviss ar apdrošinātāju vienosies par remontdarbu tāmi. Tā kā gan servisam, gan apdrošinātājam būtiskākais ir tas, lai klients ir apmierināts, šajā virzienā jāturpina aktīvi strādāt, situāciju vērtē autoservisa Senson Paint mārketinga nodaļas vadītājs Dmitrijs Skripņiks.

Tam piekrīt arī AAS “BTA Baltic Insurance Company” Apdrošināšanas atlīdzību departamenta Ekspertīžu nodaļas vadītājs Ilmārs Džeriņš, kurš atzīst, ka nesen veiktā BTA pētījumā tieši remontdarbu ilgums tika atzīts par biežāko jautājumu, ko klients uzdod servisam. “Pētījumā anonīmi aptaujājām 89 autoservisus visā Latvijā. No tiem 64% atzina, ka OCTA un KASKO ietvaros remontdarbu ilgums ir galvenais jautājums, kas satrauc klientu. Turklāt, vērtējot faktorus, kas nosaka, cik laba vai neveiksmīga ir auto servisu sadarbība ar apdrošinātājiem, kā būtiskāko parametru servisi nosauca tāmes izskatīšanas un apstiprināšanas laiku. Abi šie rādītāji parāda, ka apdrošinātājiem ir jāmeklē risinājumi, kā paātrināt tāmju saskaņošanu ar autoservisiem,” vērtē Ilmārs Džeriņš.

Autoservisa rezervācijas platformā Autofi auto īpašnieki var pieteikt automašīnu remontu, attiecīgi pretī no servisiem saņemt piedāvājumus, kurus iespējams salīdzināt pēc dažādiem faktoriem – cena, laiks, kvalitāte, garantija un atsauksmes

Pie paša projekta uzņēmuma komanda sāka strādāt 2017. / 2018. gada mijā, bet oficiāli kompānija reģistrēta šā gada maijā. Uzņēmuma komandā ir četri cilvēki - divi somi, viens latvietis un viens azerbaidžānis. «Nolēmām realizēt šāda veida projektu, jo redzējām to, ka auto remonta industrija ir nesakārtota un necaurspīdīga. Daudzos gadījumos auto īpašnieks nesaņem attiecīgo kvalitāti vai garantiju par veikto servisu. Šo un vēl citu iemeslu dēļ vēlējāmies izveidot vienotu tirgus platformu, kas savienotu auto īpašniekus ar autoservisiem,» stāsta platformas līdzdibinātājs Undis Neilands. Biznesa ideja ir aizgūta no ārzemēm, un platformas izveidošanas ideja nākusi no somu kolēģa - kursa biedra, ar kuru kopā U.Neilands mācās Latvijas Universitātē. Somam bija ideja, ka kaut ko tādu varētu realizēt Baltijā, jo līdz šim tik lielā mērogā tas nebija izdarīts. Latvijas uzņēmējs norāda, ka pastāv līdzīgas platformas, bet tās strādā nedaudz citādi, piemēram, servisu darbību pieteikšana notiek manuāli, bet Autofi priekšrocība ir tā, ka viss notiek automātiski.

Rīgas jaunās varas pirmā pilnvaru gada laikā paveikto darbu kvalitāti galvaspilsētas satiksmes sistēmas sakārtošanā sarunā ar laikraksta Diena žurnālistu Guntaru Gūti vērtē satiksmes eksperts Pauls Timrots.

Pēdējā gada laikā daudz dzirdama kritika par satiksmes organizēšanas dīvainībām galvaspilsētā. Kāda, tavuprāt, ir kopējā situācija Rīgā satiksmes jomā?

Patiesībā jau nekas liels un būtisks nenotiek. Drīzāk redzam jaunās varas jaunas politikas parādīšanu un pierādīšanu. Ja tev radusies iespēja parādīt sevi kā jaunu spēku, tad tev arī ir jāparāda, ka tu esi savādāks. Līdz ar to tev nav tik daudz laika, kamēr uzbūvēsi, piemēram, Ziemeļu pārvadu vai Rīgas apvedceļu, tāpēc, lai tu kļūtu pamanāms, tu ātri un butaforiski mēģini paveikt jebkādas lietas un iebāzt kāju durvīs. Līdz ar to no tāda politiskā viedokļa tā parādīšanās ir izdevusies – visi viņus ir pamanījuši. Cits jautājums, cik šī politika ir konsekventa un vēsturiski paliekoša.

Valsts policija aizdomās par automašīnu zādzībām un zagto automašīnu detaļu tirdzniecību martā un aprīlī aizturēja organizētu grupu. Kratīšanas laikā kādā autoservisā atrasts un atsavināts liels skaits zagtu automašīnu detaļu, informē Valsts policija.

Valsts policijas Rīgas reģiona Kriminālpolicijas darbinieki, veicot operatīvās izmeklēšanas pasākumus, noskaidroja, ka Latvijā darbojas organizēta noziedzīga grupa, kas nodarbojas ar automašīnu zādzībām, zagto automašīnu izkomplektēšanu rezerves daļās un tālāku detaļu pārdošanu.

Izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka automašīnu zādzības veiktas laika posmā no 2014. gada decembra līdz šī gada martam. Organizētā grupa bija nozagusi septiņas automašīnas – piecas Toyota un divas BMW. Kopējais zādzību rezultātā nodarītais kaitējums ir aptuveni 90 tūkstoši eiro.

Noskaidrojot iespējamo zagto automašīnu rezerves detaļu tirdzniecības vietu, policijas darbinieki veica kratīšanu kādā autoservisā Jelgavā. Tās laikā policija atrada un atsavināja lielu skaitu detaļu no iepriekš zagtām automašīnām. Zagto automašīnu detaļu vidū bija arī automašīnu motori, ātruma kārbas, elektroniskie bloki, lukturi un citas rezerves detaļas.

Pašmāju degvielas tirgotājs AS VIRŠI-A, turpinot tīkla paplašināšanu, atvēris degvielas uzpildes staciju (DUS) Rīgā, Tvaika ielā. Tajā tiks piedāvāti gan autoservisa pakalpojumi, gan autostāvvietas.

Jānis Priedītis, AS VIRŠI-A izpilddirektors, norāda, ka DUS Sarkandaugava uzņēmumam ir nozīmīga ar jaunu, līdz šim nebijušu auto pakalpojumu izveidi. «Esam pārpirkuši nekustamo īpašumu Tvaika ielā 3, kur vēsturiski atradusies degvielas uzpildes stacija,» jautāts par jaunās DUS attīstību, stāstīja J. Priedītis.

Stacijas attīstības 2. kārtā, kas noslēgsies šā gada nogalē, tiks atvērts VIRŠI-A zīmola auto aprūpes komplekss, kas sastāvēs no četrām automazgātavām un autoservisa. «Tā kā šajā nekustamajā īpašumā iepriekš īstenota darbība šajā jomā, esam veikuši pilotprojektu par auto aprūpes kompleksa izveidi. Izvērtējot kompleksa rezultātus un klientu atsauksmes pēc ilgāka laika perioda, varēsim plānot, vai īstenot līdzīgu projektu citās mūsu stacijās. Autoservisa pakalpojumus, kā arī auto mazgāšanas pakalpojumus nodrošinās mūsu uzņēmuma sadarbības partneris,» biznesa portālam db.lv skaidroja VIRŠI-A izpilddirektors.

Latvijā neiegūstam ne naftu, ne gāzi, tāpēc valsts budžetā naudas trūkst un nevaram apmierināt visas iedzīvotāju vajadzības. Šādu tikko darbu uzsākuša ministra skaidrojumu es dzirdēju Latvijas Radio.

Jā, derīgo izrakteņu Latvijā ir pamaz, taču tāpēc ir ļoti racionāli jāizmanto tie resursi, kas mums ir, un jārada apstākļi, lai uzņēmēji un valsts, kas iekasē nodokļus, no tiem gūtu maksimālu labumu.

Pietiekami nozīmīga Latvijas eksportprece ir metāllūžņi. Piemēram, nozares līderis un viens no lielākajiem uzņēmumiem valstī «Tolmets», pēc provizoriskiem datiem, 2018. gadā realizēja aptuveni 700 tūkstošus tonnu lūžņu, bet eksporta apjoms bija vairāk nekā 126 miljoni eiro.

Lūžņus lielākoties (aptuveni 99%) eksportējam, jo Latvijā pēc «Liepājas metalurga» darbības apturēšanas pārstrādā ļoti nelielu to daļu. Eksportējam uz valstīm, kurās ir attīstīta metalurģija – uz Turciju, Dienvidkoreju, Ķīnu, ASV. Arī uz Zviedriju, Somiju, Vāciju un citām Eiropas Savienības valstīm.

Ceļojumu aģentūras VIA HANSA DMC & PCO direktore Jevgenija Puļķe stāsta par Latvijas tūrisma priekšrocībām un trūkumiem, kā arī politikas ietekmi uz tūrisma nozares attīstību.

Lai strādātu tūrismā, jāmīl cilvēki

Lai varētu darboties tūrisma nozarē noteikti jāmīl cilvēki! Ja mīl cilvēkus, vēlas iepriecināt un darīt savu darbu tā, lai klienti to atcerētos ar pozitīvām emocijām, tad droši var strādāt tūrisma jomā. Ja nepatīk darbs ar cilvēkiem, tad labāk meklēt iespējas citā jomā, jo tūrismā nekas nesanāks.

Lai strādātu tūrisma nozarē, nepietiek tikai ar valodu zināšanām, jābūt arī augstai atbildības sajūtai un, protams, arī komunikablam. Mūsu darbā pats lielākais gandarījums ir tad, kad viesi priecīgi un apmierināti aizbrauc mājās. Protams, ļoti patīkami saņemt arī pateicības vēstules – tas ir gandarījums, ko nevar nopirkt ne par kādu naudu!

Jelgavā atklāta SIA AnRu Motors vēsturisko spēkratu privātā kolekcija, kurā iekļauts padomju laika vieglais transports, tostarp ZAZ, VAZ, GAZ un Москвич automašīnas.

Kolekcijas automobiļus uzmeklējuši, iegādājušies un atjaunojuši uzņēmuma AnRu Motors pārstāvji. Līdz ar automašīnu kolekciju atklātas arī privātā motormuzeja telpas, kas uzbūvētas pie AnRu Motors autoservisa.

Vecākais automobilis ir 1961. gada GAZ 21, jaunākais – 1980. gada izlaiduma VAZ 2103, kurš savulaik ir nobraucis vien 28 tūkstošus kilometru. Visām automašīnām ir piešķirts vēsturiskā spēkrata statuss.

Kolekcijas apskate bez maksas iespējama 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā, informē uzņēmuma līdzīpašnieks un komercdirektors Andris Bugnēvics, skaidrojot, ka tas iespējams, izbūvējot terasi, no kuras aplūkojami eksponāti. «Neplānojam iekasēt naudu arī par iekštelpu apskati, taču, lai iekļūtu iekštelpās un varētu automašīnas izložņāt, ir iepriekš jāpiesakās, jo ikdienā kolekcijas telpas turēsim slēgtas,» stāsta A. Bugnēvics.

Bargajā ziemā grauzējiem, meklējot siltāku patvērumu un ēdienu, pievilcīgi sāk šķist automašīnu bagāžnieki un saloni, ko žurkas cer izmantot par savu ziemas mājokli. Pēdējā mēneša laikā If Apdrošināšana Atlīdzību nodaļa saņēmusi pieteikumus no autovadītājiem, kuru automašīnu detaļas sagrauzušas žurkas.

Visbiežāk grauzēji sabojā automašīnu plastmasas detaļas, vadus un salona tapsējumu.

Apdrošinātājs saņēmis atlīdzības pieteikumu no Toyota RAV4 īpašnieka, kurš bija konstatējis, ka žurkas sagrauzušas bagāžnieka apšuvumu un auto drošības jostas. Tāpat žurku koduma pēdas atrastas arī uz ventilācijas lūkas. Autoservisā nodarītais kaitējums aprēķināts gandrīz 500 latu apmērā. Savukārt kāda Volswagen Passat īpašnieks pauda, ka žurka iekļuvusi auto motora telpā un sagrauzusi vadus. Aptuvenie nodarītie zaudējumi aprēķināti 300 latu apmērā.

«Pieteikumi par žurku sagrauztām auto detaļām no KASKO polišu klientiem tiek saņemti salīdzinoši reti – reizi vai divas reizes gadā. Ja ziema ir siltāka, šādu atlīdzību gadījumu nav. Savukārt aukstākās ziemās žurkas pārvietojas tuvāk cilvēkiem, jo meklē siltumu un ēdienu, un šādi nepatīkami pārsteigumi notiek,» stāsta If Apdrošināšana Transporta atlīdzību daļas vadītāja Līga Bērziņa.

Lattelecom Rīgas maratons nav tikai priecīgas skrējēju sejas, izlieti sviedri un sportotprieks. Šim pasākumam ir savs devums Latvijas tautsaimniecībā

Nolūkā noskaidrot to, cik lielu «naudas pēdu» maratona norises dienās atstāj skrējēji un viņu līdzjutēji, veikts pētījums. Par to plašāk DB stāsta SIA Nords Event Communications valdes priekšsēdētājs, Lattelecom Rīgas maratona direktors Aigars Nords un pētījuma veicējs SIA KEKonsultācijas valdes priekšsēdētājs Elmārs Kehris.

Šogad maijā notiks 28. Lattelecom Rīgas maratons. Cik gadus Jūs esat pie šī pasākuma organizēšanas stūres?

Aigars Nords (A.N.): Šis būs 12. maratons, kuru organizēsim. Protams, ja atskatās uz to laiku, kad sākām, toreiz situācija bija cita. Skriešana nebija tik populāra, un arī mēs paši taustījāmies un domājām, kā šādu pasākumu noorganizēt, jo nevienam nebija pieredzes šajā jomā. Nezinājām, kā pareizi jāveic laika atskaite, kur ražo medaļas, kā pareizi rīkoties, lai varētu slēgt ielas. Nebija arī kam palūgt padomu. Paši kā komanda bijām braukuši uz ārvalstu maratoniem, taču tur pieredzi guvām tikai kā dalībnieki. Skaidras vīzijas mums nebija, un valdīja neziņa par to, kā un vai šis pasākums gūs atsaucību. Tā bija mana un komandas vēlme pamēģināt, jo mums pašiem patika skriet.

Lielajās pilsētās biežāk pārvietojas ar automašīnu nekā ar sabiedrisko transportu, secināts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktajā aptaujā, kurā piedalījās iedzīvotāji no Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Valmieras un Ventspils.

Ikdienā lielākā daļa iedzīvotāju ar automašīnu pārvietojas Valmierā (61%), Jelgavā (60%), Jēkabpilī (58%), Jūrmalā (55%), Ventspilī (54%), Rēzeknē (53%). Tikai Daugavpilī iedzīvotāju biežāk izmanto sabiedrisko transportu nekā automašīnu. Mazāk par pusi no iedzīvotājiem ikdienā izmanto auto vēl tikai Liepājā (45%).

Vīrieši lielajās pilsētās ar auto ikdienā pārvietojas biežāk (no 52 % līdz 75 %) nekā sievietes. Atšķirības starp vīriešu un sieviešu īpatsvaru, kuri ikdienā pārvietojas ar automašīnu, svārstās no astoņiem procentpunktiem Jēkabpilī līdz 27 procentpunktiem Ventspilī.

Veicot datu telpisku analīzi, CSP pārbaudīja, vai kādā no pilsētas daļām ir būtiski atšķirīgs iedzīvotāju īpatsvars no pilsētas vidējā, kas ikdienā pārvietojas ar automašīnu. Tādas atšķirības vērojamas Jēkabpilī un Ventspilī.

Visa mana būtība staro ikreiz,kad ir izvēlēts galamērķis jauniem piedzīvojumiem un nopirkta lidmašīnas biļete, jo ir skaidri zināms, ka katrā ceļojumā ir iespēja paplašināt savu redzesloku un augt kā personībai, pilnveidoties un transformēties.

Šoreiz kā galamērķis tika izvēlēta Gruzija. Biju dzirdējusi sajūsmas stāstus par Gruziju, bet centos veidot pati savu priekšstatu.

Biļetes par 60 eiro turp un atpakaļ iegādājos oktobra vidū, bet ceļojumā devos novembra beigās, izmantojot aviokompānijas Wizz Air reisu uz Kutaisi lidostu Gruzijā. Lai gan Kutaisi atrodas aptuveni 230km attālumā un trīs ar pusi stundu braucienā no Gruzijas galvaspilsētas Tbilisi, tomēr šāds lidojuma galamērķis, manuprāt, ir daudz izdevīgāks.

Ceļojumā devos kopā ar draudzeni. Pirmo nakti pavadījām Kutaisi. Aptuveni nedēļu pirms lidojuma naktsmājas atradām interneta vietnē Airbnb un tās divām personām izmaksāja aptuveni 16 eiro. Savukārt, taksis no lidostas līdz Kutaisi centram - aptuveni 8 eiro par gandrīz 25 kilometriem. Jāsaka gan, ka ir cena tūristiem un Gruzijā droši var kaulēties. Kutaisi es noteikti neieteiktu kā vietu, kurā uzkavēties ilgāk par vienu dienu.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde 13.jūnijā uzsākusi kriminālprocesu pret personu grupu, kas nodarbojas ar alkoholisko dzērienu nelikumīgu izgatavošanu, uzglabāšanu, pārvietošanu un realizāciju lielos apmēros, informē VID.

Kriminālprocesa ietvaros aizturētas trīs personas, no kurām viena jau atrodas apcietinājumā; izņemti 27 315 litri spirta, kā arī citi lietiskie pierādījumi, kas liecina par nelegālo rūpalu lielā apmērā.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā VID Nodokļu un muitas policijas izmeklētāji atklāja personu grupu, kas pēc iepriekšējas vienošanās nodarbojas ar alkoholisko dzērienu nelikumīgu izgatavošanu, uzglabāšanu, pārvietošanu (pārvadāšanu) un realizāciju lielos apmēros.

VID informēja, ka nelegālās akcīzes preces, visticamāk, spirts tika ievests no ārzemēm. Spirta krava tika nogādāta uz noliktavu, no noliktavas nelegālo preci nelielos daudzumos pārveda uz netālu esošo autoservisu. Neattīrīts spirts ar speciālām iekārtām, kas atradās autoservisā, tika pārveidots par dzeramo spirtu. Attīrīto spirtu pārvietoja uz angāru, kurā atradās iekārtas, kas domātas pudeļu pildīšanai un etiķešu līmēšanai. Angārā piepildīja pudeles un līmēja jau sagatavotās dažādas etiķetes «Vladimir Manomah vodka», «Cristal Dew», «Jeltzin»,«Стройная береза», «Клюквенная настойка», bet saturs pudelēs bija vienāds. Sapildītās pudeles tika realizētas tālāk Latvijas tirgū.

Šogad uz pusi varētu sarukt to klientu skaits, kuri izvēlas OCTA apdrošināšanas atlīdzību saņemt naudā, ko ietekmē jaunie noteikumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (OCTA likums), prognozē AAS BTA Baltic Insurance Company eksperti.

Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka būtiski atšķiras vidējās izmaksātās atlīdzību summas, ja atlīdzība tiek izmaksāta remontdarbu vai naudas veidā, šogad vismaz par 13% varētu pieaugt kopējais izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību apjoms OCTA veidā.

2016. gadā vidējā izmaksātā atlīdzība par OCTA gadījumu, kad klients izvēlējies atlīdzību saņemt naudā, bija 480 eiro, savukārt vidējā izmaksātā atlīdzība OCTA gadījumos, kad veikti remontdarbi autoservisā, bija 856 eiro. Tas apliecina, ka palielinoties to klientu skaitam, kas izvēlēsies veikt remontu, nevis saņemt atlīdzību naudā, palielināsies arī izmaksāto atlīdzību apjoms, liecina BTA prognozes.

Autoservisu pakalpojumu sadārdzinājums un nemateriālo atlīdzību kāpums veicinās OCTA un KASKO cenu pieaugumu, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Apdrošinātāju klienti lielākoties atlīdzības izvēlas saņemt remonta veidā, nevis skaidrā naudā; apdrošinātāji atzīst, ka ik pa laikam saņem klientu sūdzības par servisos sniegto pakalpojumu kvalitāti, tomēr to nav daudz. Pēdējā gada laikā autoservisu pakalpojumu sadārdzinājums veicinājis nelielu OCTA un KASKO cenu pieaugumu, tomēr tās, pēc apdrošinātāju domām, aizvien neaug pietiekami strauji. Nākotnē cenu izmaiņām liela nozīme būs nemateriālo atlīdzību izmaksu apjomam.

Aug dažādi

Apdrošinātāju teiktais par obligātās civiltiesiskās transportlīdzekļu apdrošināšanas (OCTA) polišu cenu izmaiņām atšķiras – daļa nosauc vien pāris procentus, bet citi min cenu paaugstinājumu par 10–15%. Visi gan ir vienisprātis, ka cenas arvien ir pārāk zemas, jo daļā kompāniju aug ar šo apdrošināšanas veidu saistītie zaudējumi. Līdzšinējo pieaugumu, pēc AAS BTA Baltic Insurance Company Auto apdrošināšanas produktu vadītājas Veltas Dzenes teiktā, sekmējis gan ievērojamais smagu ceļu satiksmes negadījumu skaits ar cietušajiem, gan arī autoservisa pakalpojumu izmaksu pieaugums. Smagi ceļu satiksmes negadījumi būtiski ietekmē atlīdzību izmaksu apmēru, jo personām nodarītie zaudējumi apdrošinātājiem maksā vairāk nekā transportlīdzekļiem nodarītie bojājumi. Savukārt autoservisa pakalpojumu cenas ir pieaugušas vidēji par aptuveni 15%, kas likumsakarīgi liek kāpināt arī autotransporta apdrošināšanas pakalpojumu cenas.

Šogad riepu maiņas sezona sākās jau oktobra otrajā pusē, bet patlaban interesentiem uz riepu nomaiņu jāgaida divas dienas, aģentūrai LETA atzina autoservisos.

Pirelli Key Point autoservisu tīkla attīstības vadītājs Baltijas valstīs Mārtiņš Zeimanis stāstīja, ka kopš oktobra beigām Pirelli Key Point" servisi apkalpojuši vidēji 300 automašīnu dienā. Savukārt patlaban interesentiem uz ziemas riepu nomaiņu ir jāgaida vidēji divas dienas. Ņemot vērā laika apstākļus, prognozējām, ka rinda pieaugs vidēji trīs dienas uz priekšu, teica eksperts.

Arī Rīgas diennakts autoservisā Oranž garaž atzina, ka auto īpašnieku interese nomainīt sezonai atbilstošas riepas vērojama jau trīs dienas, savukārt šodien, uzkrītot pirmajam sniegam, paaugstināta interese pēc sezonas riepu nomaiņas nav vērojama. "Oranž garaž" atzina, ka autoservisā rindas neveidojas, jo pasūtījumi tiek pieņemti pēc pieraksta - patlaban uz riepu nomaiņu jāgaida viena diena.

Auto un rezerves daļu tirgotājs SIA Karlo Motors pērn pārdevis 1154 jaunas Škoda automašīnas, no kurām 944 piereģistrētas Latvijā, liecina uzņēmuma iesniegtais gada pārskats Lursoft.

Mazlietoto automašīnu pārdošanas apjomi pērn palielinājušies līdz 254, savukārt autoservisa un rezerves daļu tirdzniecības apjomi saglabājušies 2011.gada līmenī.

Aizvadītajā gadā SIA Karlo Motors apgrozījums bija 15,32 miljoni latu, kas, salīdzinot ar 2011.gadu, ir par 23,34% vairāk. Lielāko daļu jeb 11,52 miljonus latu no kopējā apgrozījuma pērn uzņēmumam veidojuši ieņēmumi no Škoda automašīnu pārdošanas, aiz kā seko ieņēmumi no pārējo automobiļu realizācijas (2,047 miljoni latu) un ieņēmumi no autoservisa pakalpojumiem (1,633 miljoni latu).

Pārskata gadu uzņēmums noslēdzis ar 179,23 tūkstošu latu peļņu, kas ir divas reizes lielāka nekā 2011.gada peļņa.

Nākamnedēļ, no 10. līdz 12. aprīlim Ķīpsalā interesentus pulcēs starptautiskā autoindustrijas izstāde Auto 2015, kurā būs apskatāmi vieglo automobiļu un apvidus automašīnu modeļi tieši no Ženēvas, kā arī Latvijas un ārvalstu tūninga sniegumi, informē BT1.

Tāpat izstādē varēs iepazīties ar jaunāko komerctransportu un industriālo tehniku, autoservisu aprīkojumu, instrumentiem un aksesuāriem.

Izstādes Auto 2015 apmeklētāji varēs aplūkot jaunākos Alfa Romeo, Fiat, Jeep, Maserati, Nissan, Citroen, Kia, Peugeot, Renault, Subaru, Chrysler, Dodge, Ford, Mazda un citu autoražotāju spēkrati.

Lai apmeklētāji vieglāk orientētos plašajā izstādes piedāvājumā, tā ir iedalīta četrās sadaļās.Auto mehānikas 2015 ekspozīcijā klātienē varēs uzzināt un iepazīties ar Kanādā radīto pretrūsas apstrādes līdzekli Krown T40, kā arī jauno atsāļošanas formulu. Turpat varēs iegriezties arī rezerves daļu vairumtirdzniecības uzņēmuma Inter Cars stendiem un iepazīties ar citu uzņēmumu aprīkojuma, autoservisa iekārtu, instrumentu un aksesuāru jaunāko piedāvājumu.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aiztur[ējis personu grupu, kas nodarbojas ar cigarešu kontrabandu, izmantojot kravas autotransportu, informē VID abiedrisko attiecību nodaļa.

VID Muitas policijas pārvaldes amatpersonas, veicot operatīvo pasākumu kompleksu, 2015. gada 14. augustā atklāja un apturēja organizētas noziedzīgās grupas darbību. Četras personas aizturētas un atzītas par aizdomās turamām. Noziedzīgais grupējums nodarbojās ar kontrabandas cigarešu ievešanu un izplatīšanu Rīgā.

Sekmīgas aizturēšanas operācijas laikā Jāņavārtu ielā, Rīgā kādā autoservisā tika konstatēts Krievijā reģistrēts kravu vilcējs ar puspiekabi, kura konstrukcijas elementos tika atrastas un izņemtas 79 780 gab. cigarešu bez akcīzes markām - 39 800 gab. cigarešu Fest un 39 980 gab. cigarešu Premjer.

Ministru kabinets 9.jūnijā lēma palielināt apmeklētāju skaitu, kas vienlaikus var piedalīties kultūras pasākumos, nosakot, ka laika posmā no 10. līdz 30.jūnijam iekštelpās notiekošā kultūras pasākumā kopējais apmeklētāju skaits nedrīkst pārsniegt 100 personas, savukārt ārā - 300 personu skaitu, informē Kultūras ministrija.

Kā obligāts nosacījums gan kultūras pasākumu norisē, gan kultūras iestāžu un izstāžu zāļu darbībā arī turpmāk noteikta 2 metru distances ievērošana starp personām jeb 4 m² platības uz vienu personu nodrošināšana (nepārsniedzot 50% no telpas ietilpības), biļešu iegāde tiešsaistē, izmantojot internetu (ja šāda iespēja ir nodrošināta), kā arī dezinfekcijas līdzekļu pieejamība roku un virsmu higiēnas nodrošināšanai pasākuma norises vietās un kultūras iestādēs, izstāžu zālēs.

Līdz ar Veselības ministrijas virzīto, 9.jūnijā valdības sēdē apstiprināto Ministru kabineta noteikumu "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" stāšanos spēkā darbību pārtrauc ar kultūras ministra rīkojumu izdotie t.s. sanitārie protokoli jeb kārtība, kādā kultūras institūciju darbībā ievērojami sociālās un fiziskās distancēšanās pasākumi un pasākumi norises vietu dezinficēšanas prasības. Tomēr KM aicina kultūras iestādes un kultūras norišu vietas arī turpmāk izmantot tos kā vadlīnijas pasākumu un darba organizēšanai.

Par Rīgas interesantāko piesaistes objektu 29% ārvalstu ceļotāju viennozīmīgi norāda Vecrīgu, tai seko Brīvības piemineklis ar 6,3% un Nacionalā opera – 4,3%, liecina Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja (RTAB) pētījums.

Kā nākamie populārākie apskates objekti tika norādīti Pēterbaznīca (3,9%) un Rīgas Doma katedrāle (3,7%). Starp interesantākajiem un saistošakajiem objektiem iekļauti tādi apskates objekti un vietas kā Latvijas Nacionālā Bibliotēka, Rīgas centrāltirgus, parki, Rīgas zooloģiskais dārzs, Alberta iela, baznīcas, Kalnciema kvartāls u.c.

«Nozīmīgs Rīgas apmeklējuma rezultāts ir arī pieredzes atbilstība gaidītajam, jo no tā lielā mērā ir atkarīga turpmākā ceļotāju patērētājuzvedība: iespējama atkārtota atgriešanās Rīgā, kā arī Rīgas kā ceļojuma galamērķa tālāk ieteikšana radiem, draugiem, paziņām. Pētījuma dati parāda, ka vairumam Rīgas viesu uzturēšanās laikā Rīgā pieredzētais ir atbildis ekspektācijām (53,5%), gandrīz puse (45,2%) respondentu pieredzēto Rīgā ir atzinuši par labāku nekā gaidīto. Pozītivi, ka tikai 1,4% jeb 25 respondenti Rīgas apmeklējumā ir vīlušies,» skaidro RTAB valdes locekle Vita Jermoloviča.

SIA Arēna Rīga neto apgrozījums pagājušajā gadā sasniedzis 2,71 miljonu latu, kas, salīdzinot ar 2011.gadu, ir par 148,55 tūkstošiem latu vairāk, liecina Lursoft dati.

Savukārt uzņēmuma peļņa pieaugusi par 59,24%, sasniedzot 661,41 tūkstoti latu.

Izvērtējot pagājušā gada finanšu rādītājus, Arēna Rīga vadība norāda, ka uzņēmuma finansiālais stāvoklis ir vērtējams kā stabils un arī šo gadu paredzēts pabeigt ar peļņu.

Pozitīvās prognozes uzņēmums noteicis, saistot tās ar pasākumu kvalitātes un vidējā apmeklējuma pieaugumu.

Arēna Rīga paredz, ka 2013./2014. sezonā palielināsies basketbola mājas komandas (VEF Rīga) vidējais spēļu apmeklējums, kas daļēji varētu kompensēt hokeja komandas Dinamo Rīga vidējā spēļu apmeklējuma kritumu, kas bijis vērojams 2012/2013.gada sezonas otrajā pusē. Arēna Rīga vadība arī atzīmē, ka hokeja mājas komandas vidējā spēļu apmeklējuma kāpumu vai kritumu šogad ietekmēs komandas komplektācija un spēļu kvalitāte, kas ir būtisks priekšnosacījums apmeklētāju interesei un vēlmei apmeklēt spēles.