Stambula, kas tradicionāli piesaista tūristu tūkstošus, pēc pēdējā asiņainā terorakta tās starptautiskajā lidostā pārvērtusies teju par spoku pilsētu.

Cilvēkiem, kas strādā vēl nesen plaukstošajā tūrisma biznesā, otrdienas terorakti ir kas vairāk par naglu tūrisma industrijas zārkā, kurai grūti laiki bija iestājušies jau iepriekšējo šogad notikušo teroraktu dēļ.

Tūristu iecienītajā Sultanahmetas rajonā restorāni ir tukši, numuriņi pieczvaigžņu viesnīcās pieejami par nepieredzēti lētu cenu.

Rindās pie Sofijas katedrāles laimīgākās dienās šajā gadalaikā bija jāpavada stunda vai pat ilgāk, bet šodien katedrālē var iekļūt bez liekas kavēšanās un apskatīt seno celtni vien pāris citu interesentu sabiedrībā.

Spoku pilsētas noskaņu pastiprina arī tas, ka daudzi stambulieši uz deviņas dienas ilgajām valsts brīvdienām, kas sākās sestdien, devušies uz Bairamu.

Francijas kūrortpilsētā Nicā ceturtdienas vakarā cilvēku pūlī iebrauca kravas automašīna, nogalinot vismaz 84 cilvēkus un daudzus ievainojot, līdz tās vadītāju nošāva policija, piektdien paziņoja Francijas amatpersonas.

Uzbrukumā ir nogalināti vismaz 84 cilvēki, un no ievainotajiem 18 ir kritiskā stāvoklī, paziņoja Francijas Iekšlietu ministrijas preses sekretārs.

Kravas automašīnas vadītājs tika nošauts, kad bija nobraucis divus kilometrus cauri pūlim pa Nicas Angļu promenādi (Promenade des Anglais), kur simtiem cilvēku bija ieradušies uz Francijas nacionālo svētku Bastīlijas dienas uguņošanu, sacīja Iekšlietu ministrijas preses sekretārs Pjērs Anrī Brandē.

Šofera identifikācija vēl turpinās, bet kravas mašīnā tika atrasti 31 gadu veca tunisiešu izcelsmes francūža personas dokumenti. Tajos norādīts, ka šis vīrietis bija Nicas iedzīvotājs, pavēstīja ziņu avots policijā.

Uzbrukumā bankai Ukrainas austrumos nogalināti vismaz pieci cilvēki, atsaucoties uz Privatbank preses dienesta sniegto informāciju, vēsta ārvalstu mediji.

Laupīšana notikusi trijos dienā pēc vietējā laikā Privatbankā, kas atrodas Doņeckas centrā.

Saskaņā ar paziņojumu nogalināti četri bankas darbinieki un viens drošības darbinieks. Citviet gan parādās informācija, ka nogalināti trīs bankas darbinieki, drošības darbinieks un viens klients.

Policija apstiprinājusi, ka notikusi laupīšana, bet atteikusies sniegt sīkāku informāciju. Mediji ziņo, ka slepkavām ar naudu izdevies aizbēgt.

PrivatBank priekšsēdētājs Aleksandrs Dubilets izteicis līdzjūtību bojāgājušo ģimenēm un aicinājis sabiedrību palīdzēt policijai notvert slepkavas. Par šajā ziņā noderīgas informācijas sniegšanu izsludināta atlīdzība 125 000 ASV dolāru apmērā.

Šogad Latvijā liels darbā bojāgājušo skaits – līdz 26. septembrim darba vietās gājuši bojā jau 42 cilvēki, no kuriem trīs ir nogalināti, informē informē Valsts darba inspekcijas (VDI) eksperts ārējo sakaru jautājumos Uģis Kozlovskis.

Viņš atzīmē, ka darba vidē joprojām ir uzbrukuma draudi - darba vietās šogad nogalināti trīs cilvēki, pērn - divi.

Kopumā 17 gadījumos izmeklēšana ir pabeigta, bet 25 gadījumos izmeklēšana turpinās.

Sešos no VDI izmeklētajiem 17 nāves gadījumos, kā nelaimes gadījuma cēlonis bija darba organizācijas un ar to saistītie trūkumi. Darba devējs nebija darbiniekus pietiekoši instruējis un apmācījis, lai savu darbu veiktu droši, kā arī nebija nodrošinājis kontroli pār veicamo darbu izpildi. Savukārt pieci cilvēki gāja bojā, jo paši nebija ievērojuši darba aizsardzības prasības, kuras uztvēra tikai kā formalitāti, nevis savas veselības un drošības garantiju. Darba vietās šogad miruši 37 vīrieši un 5 sievietes.

Ņujorkas federālā tiesa atteikusies likt kompānijai Apple palīdzēt Federālajam izmeklēšanas birojam (FIB) viedtālruņa iPhone uzlaušanā, kuru bija lietojuši narkotiku tirgotāji.

Izmeklētāji pieprasīja, lai tiesa liktu Apple palīdzēt FIB centienos iegūt pieeju informācijai, kas saglabāta šajā telefonā.

Šāda prasība tika iesniegta tiesā oktobrī dažus mēnešus pirms tam, kad FIB Kalifornijas štatā pieprasīja Apple palīdzēt uzlauzt citu iPhone, kuru bija lietojis apšaudes rīkotājs šī štata Sanbernardīno pilsētā.

Ņujorkas tiesnesis Džeimss Orensteins savā lēmumā atzina, ka pastāvošie likumi neparedz Apple pienākumu izpildīt FIB prasības pret savu gribu. Tiesnesis arī kritizēja ASV valdības darbības kopumā, nosaucot prasības pret Apple par mēģinājumu iegūt priekšrocības Kongresa priekšā un piespiest tiesas paplašināt tiesībsargājošo iestāžu pilnvaras. Tiesa nolēma pilnībā noraidīt FIB prasību. Tieslietu ministrija solīja pārsūdzēt šo lēmumu.

Viens no teroraktu rīkotājiem Briseles lidostā Nadžims Lāšravi tur bija strādājis piecus gadus līdz 2012.gadam, trešdien ziņoja Beļģijas telekanāls VTM.

Jau agrāk bija kļuvis zināms, ka Lāšravi pirms dažiem gadiem arī neilgu laiku strādājis par apkopēju Eiropas Parlamenta ēkā.

Viņš bija viens no diviem teroristiem pašnāvniekiem, kas 22.martā uzspridzinājās Briseles Zaventemas starptautiskajā lidostā. Šajā lidostā un Briseles metro stacijā sarīkotajos teroraktos tika nogalināti 32 cilvēki.

Flāmu telekanāls VTM ziņoja, ka Lāšravi «strādāja .. Briseles lidostā» piecus gadus līdz 2012.gadam, un piebilda, ka viņu bija pieņēmusi darbā kāda pagaidu darbu aģentūra.

Telekanāls nesniedza sīkākas ziņas par to, kādu darbu Lāšravi veicis lidostā, bet informēja, ka lidostas personālam parasti jāiziet drošības pārbaude pirms pieejas žetonu saņemšanas.

Sākotnējās izmeklēšanas rezultāti liecina, ka Šrilankas terorakti, kuros tika nogalināti vairāk nekā 320 cilvēki, bijusi atmaksa par martā Kraistčērčā, Jaunzēlandē, divās mošejās sarīkoto slaktiņu, otrdien pavēstīja Šrilankas aizsardzības ministra vietnieks Ruvans Vidževardene.

«Sākotnējā izmeklēšanā atklāts, ka tas, kas [svētdien] notika Šrilankā, bija atmaksa par uzbrukumu musulmaņiem Kraistčērčā,» parlamentā sacīja amatpersona.

Uzbrukumos divām Kraistčērčas mošejām 15.martā tika nogalināti 50 cilvēki.

Teroraktus svētdien Šrilankā sarīkojis vietējais grupējums «National Thowheeth Jama'ath» (NTJ), kuram ir saites ar mazpazīstamu Indijas islāmistu grupējumu, norādīja Vidževardene.

«Kā tagad ir noskaidrojies, šim grupējumam NTJ, kas pastrādāja šos uzbrukumus, ir ciešas saites ar JMI,» sacīja amatpersona, pēc visa spriežot, norādot uz saistību ar grupējumu «Jamaat-ul-Mujahideen India».

Par grupējumu JMI ir zināms maz. Tas tika dibināts pērn, un tam ir saites ar Bangladešas grupējumu, kuram ir līdzīgs nosaukums.

Kopš par Krievijas prezidentu kļuvis Vladimirs Putins, valstī nogalināti 13 žurnālisti. Tiek lēsts, ka žurnālisti ir krituši par upuriem pasūtījuma slepkavām, ziņo Business Week.

Vēl tikai pirms divām nedēļām Krievijas laikraksta Kommersant žurnālists Ivans Safronovs, kurš veica reportāžas par militārajām norisēm valstī, izkritis no sava Maskavas dzīvokļa loga, kurš atrodas ceturtajā stāvā.

Policija uzskata, ka Safronovs izdarījis pašnāvību, taču žurnālista darba biedri to noliedz.

Kopš 1992. gada Krievijā esot nogalināti 42 žurnālisti un lielākā daļa slepkavību joprojām ir neatklātas. No 13 žurnālistu slepkavībām, kas veiktas, sākot no 2000. gada, atklāta vēl neesot neviena.

Vairākums nogalināto žurnālistu strādājuši pie lietām, kas saistītas ar korupciju un dažādām mahinācijām.

Krievijas dienvidu pilsētu Volgogradu pirmdien satricinājis jauns sprādziens, kurā dzīvību zaudējuši vismaz 12 cilvēki, bet vairāk nekā 20 ievainoti.

Sprādziens noticis cilvēku pilnā trolejbusā. Eksplozijas rezultātā trolejbuss pilnībā izpostīts, bet tuvējām ēkām izbiruši stikli. Sākta kriminālizmeklēšana aizdomās par terorismu, kā arī nelikumīgu ieroču nēsāšanu.

«Plkst.8.10 (plkst.6.10 pēc Latvijas laika) Volgogradā trolejbusā numur 15A notika sprādziens. Trolejbuss pilnībā izpostīts,» teikts Izmeklēšanas komitejas izplatītajā paziņojumā.

Šis ir jau otrais sprādziens, kas pēdējo divu dienu laikā satricinājis Volgogradu.

Svētdien sprādziens nogranda Volgogradas dzelzceļa stacijā, kur gāja bojā 17 cilvēki.

Nacionālais pretterorisma dienests apstiprināja, ka sprādzienu dzelzceļa stacijā sarīkojusi pašnāvniece.

Turcijas lielākās pilsētas Stambulas Ataturka lidostā otrdienas vakarā uzspridzinoties trīs teroristiem pašnāvniekiem un teroristu sarīkotajā apšaudē nogalināti 36 cilvēki, to vidū arī ārzemnieki, bet 136 ievainoti, un Turcijas amatpersonas pieļauj, ka teroraktu varētu būt sarīkojis džihādistu grupējums Islāma valsts.

Pagaidām par teroraktu neviens nav uzņēmies atbildību.

Nav ziņu, ka bojāgājušo vai ievainoto vidū ir Latvijas pilsoņi.

Turcijas premjerministrs Binali Jildirims, kurš ieradās notikuma vietā, žurnālistiem teica, ka uzbrucēji ieradušies taksometrā, un, pēc sākotnējām ziņām, uzbrukumā vainojams grupējums Islāma valsts.

«Sākotnējie pierādījumi liecina par "Daesh» [Islāma valsti], sacīja Jildirims. Teroraktus Turcijā mēdz rīkot arī kurdu separātisti.

Pagaidām Turcijas amatpersonas nav sniegušas informāciju par nogalināto ārzemnieku pilsonību.

Turcijas mediji vēsta, ka teroristi taksometrā ieradušies pie starptautiskā termināļa ieejas, vispirms atklājuši uguni no Kalašņikova automāta un pēc tam uzspridzinājušies. Sociālajos tīklos izplatītajos videonovērošanas kameru ierakstos redzams, ka notiek sprādziens pie termināļa ieejas, bet vēl viens uzbrucējs, kas ģērbies melnā, ieskrien termināļa ēkā, domājams, pēc policijas lodes trāpījuma nokrīt, un uzspridzinās.

Sadursmēs, kurās, domājams, izmantoti arī šaujamieroči, otrdien Kijevā nogalināti vismaz pieci demonstranti, ziņo opozīciju atbalstošie mediķi. Vēl 150 protestētāji esot ievainoti. Tikmēr Ukrainas milicijas īpašo uzdevumu vienības Berkut kaujinieki otrdien sākuši uzbrukumu Neatkarības laukumam Kijevas centrā, kur atrodas opozīcijas aktīvistu galvenā nometne, no notikumu vietas ziņo tīmekļa ziņu vietnes NBN korespondents.

Kārtības sargi šobrīd mēģinot triecienā ieņemt vienu no barikādēm, kas sedz pieejas Neatkarības laukumam.

Ukrainas Iekšlietu ministrija ziņo, ka sadursmēs ievainoti 47 miliči, no kuriem pieciem esot šāvienu radītas brūces.

Savukārt ukraiņu portāls NBN ziņo, ka uguni uz demonstrantiem pie parlamenta ēkas atklājuši specvienības Berkut miliči, kuri izvietojušies uz kādas dzīvojamās ēkas jumta. Specvienības miliči protestētāju virzienā raida arī trokšņu granātas.

Bruņoti aktīvisti arī esot nokļuvuši uz ēkas jumta, kur pozīcijas ieņēmuši miliči, un atklājuši pretuguni.

Demonstranti sadursmju norises vietā sākuši celt barikādes.

Sprādzienu Volgogradas trolejbusā pirmdien sarīkojis uzbrucējs pašnāvnieks, paziņojuši izmeklētāji. Viņu rīcībā esošā informācija liecina, ka sprādzieni Volgogradas dzelzceļa stacijā un trolejbusā ir saistīti un plānoti kopā.

Tikmēr traģiskajā pirmdienas sprādzienā bojāgājušo cilvēku skaits sasniedzis 14. Iepriekš tika ziņots par 12 bojāgājušajiem.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins izdevis rīkojumu visā Krievijā pastiprināt drošības pasākumus.

Krievijas dienvidu pilsētu Volgogradu pirmdien satricinājis jauns sprādziens.

Sprādziens noticis cilvēku pilnā trolejbusā. Eksplozijas rezultātā trolejbuss pilnībā izpostīts, bet tuvējām ēkām izbiruši stikli. Sākta kriminālizmeklēšana aizdomās par terorismu, kā arī nelikumīgu ieroču nēsāšanu.

«Plkst.8.10 (plkst.6.10 pēc Latvijas laika) Volgogradā trolejbusā numur 15A notika sprādziens. Trolejbuss pilnībā izpostīts,» teikts Izmeklēšanas komitejas izplatītajā paziņojumā.

Pakistānas civilās aviācijas dienests piektdien paziņoja, ka, turpinoties spriedzei attiecībās ar Indiju, Pakistānas gaisa telpa joprojām ir slēgta visiem vietējiem un starptautiskajiem lidojumiem.

Valdības lēmums par gaisa telpas slēgšanu būs spēkā vismaz līdz piektdienas plkst.13, bet tad varasiestādes paziņos, vai gaisa telpa arī turpmāk paliek slēgta, vai arī tiek atvērta.

Islamabada par gaisa telpas slēgšanu pavēstīja trešdien pēc paziņojuma, ka Pakistāna ir notriekusi divas Indijas kara lidmašīnas un sagūstījusi vienu pilotu.

Sagaidāms, ka pilots šodien tiks nodots Indijai, un tas varētu mazināt spriedzi kaimiņvalstu starpā, kas ievērojami saasinājusies pēc 14.februārī Kašmiras Indijas daļā notikušā asiņainā terorakta.

Pakistānas gaisa telpas slēgšanas dēļ daudzas lidsabiedrības spiestas pārplānot savu lidojumu maršrutus, radot problēmas pasažieriem.

Pakistāna plāno piektdien daļēji atcelt ierobežojumus lidojumiem tās gaisa telpā, kas tika noteikti, saasinoties attiecībām ar kaimiņvalsti Indiju, pavēstīja Civilās aviācijas pārvalde (CAA).

«Mēs atvērsim mūsu gaisa telpu plkst.18 (plkst.15 pēc Latvijas laika) lidojumiem uz Islamabadas, Pešāvaras, Karāči un Kvetas lidostām un no tām,» pavēstīja CAA pārstāvis sakariem ar presi Aamirs Mehbubs.

Citas lidostas darbu atsāks pakāpeniski, viņš piebilda.

Lai iegūtu detalizētāku informāciju, pasažieriem jāsazinās ar savām lidsabiedrībām, tviterī norādīja CAA.

Islamabada par gaisa telpas slēgšanu pavēstīja trešdien pēc paziņojuma, ka Pakistāna ir notriekusi divas Indijas kara lidmašīnas un sagūstījusi vienu pilotu.

Sagaidāms, ka pilots šodien tiks nodots Indijai, un tas varētu mazināt spriedzi kaimiņvalstu starpā, kas ievērojami saasinājusies pēc 14.februārī Kašmiras Indijas daļā notikušā asiņainā terorakta.

Uzbrukumā Tadžikistānā svētdien nogalināti četri tūristi, tostarp divi amerikāņi, paziņojis iekšlietu ministrs Ramazons Hamro Rahimzoda.

Sākotnēji tika ziņots, ka tūristus notriekusi automašīna, kas pēc tam nozudusi. Taču ministrs atklāja, ka noticis uzbrukums, kurā piedalījušies bruņoti cilvēki.

«Aizdomās turamajiem bija naži un šaujamieroči,» paziņoja Rahimzoda. Viņš atklāja, ka nogalinātie ir tūristi no ASV, Šveices un Nīderlandes.

Tūristi bija devušies braucienā ar velosipēdiem kopā ar vēl trīs cilvēkiem no Šveices, Nīderlandes un Francijas.

Francijas pilsonis izdzīvoja bez ievainojumiem, bet pārējie divi ir ievainoti un atrodas slimnīcā.

Divi aizdomās turamie tika nogalināti pēc tam, kad pretojās aizturēšanai, un četri aizdomās turamie ir aizturēti, atklāja Rahimzoda.

Policija meklē vēl citus aizdomās turamos.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis plkst.13.30 sasaucis Nacionālās drošības padomes sēdi, lai uzklausītu drošības dienestus saistībā ar situāciju Parīzē, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta pārstāvis Gusts Kikusts.

Vējonis šorīt Latvijas Radio uzsvēra, ka Latvijā nav paaugstinājies terorisma draudu risks. Situācija Latvijā ir mierīga un drošības dienesti situāciju kontrolē.

Viņš norādīja, ka drošības iestādes izvērtēs Francijā notikušo teroraktu iemeslus un skaidros, kādas organizācijas tajos ir piedalījušās.

Kā teikts Valsts prezidenta paziņojumā, kas ievietots viņa mājaslapā, Vējonis kategoriski nosoda teroristisko uzbrukumu sēriju Parīzē, kuru rezultātā ir nogalināti vairāki desmiti nevainīgu cilvēku. Valsts prezidents uzsver, ka šajās dienās Latvija domās būs kopā bojāgājušo tuviniekiem un cietušajiem.

Turpinot pieaugt spriedzei attiecībās ar Indiju, Pakistānas varasiestādes Kašmiras strīdus reģionā sākušas evakuēt robežciemus, pavēstīja amatpersonas.

Pēc intensīvām apšaudēm Indijas un Pakistānas armiju starpā, lietā liekot arī artilēriju, vairāki simti ģimeņu pārcelti uz drošākiem apvidiem, pavēstīja Pakistānas kontrolētās Kašmiras daļas informācijas ministrs Muštaks Minhass.

«Viss reģions atrodas paaugstinātā trauksmes gatavībā. Mums ir bažas, ka jāevakuē būs arī citi apvidi, ja nesāksies deeskalācija,» sacīja ministrs.

Indijas un Pakistānas kara lidmašīnas trešdien otro dienu pēc kārtas ielidoja otras gaisa telpā, pastiprinot bažas par konflikta eskalāciju ar kodolieročiem bruņoto kaimiņvalstu starpā.

Pakistānas premjerministrs Imrans Hans aicinājis sākt sarunas, brīdinot par katastrofālām sekām, ja «veselais saprāts» negūs virsroku.

Šveices iedzīvotāji joprojām regulāri ēd suņu un kaķu gaļu, liecina žurnālistu pētījums, vēsta thelocal.ch.

Suņu un kaķu ēšana parasti tiek saistīta ar Ķīnu un Vjetnamu, bet izrādās, ka suņu gaļas uzkodas nav nekas neparasts arī Šveices centrālās un austrumu daļas lauku apvidos, izpētījis laikraksts Tages Anzeiger.

Nav gan pieejama statistika par to, cik suņu un kaķu ik gadu tiek nogalināti Šveicē, un sabiedrības nosodījuma dēļ šādu maltīšu ieturēšana tiekot turēta noslēpumā. Nav arī komerciālu kautuvju, kurās tiktu nogalināti suņi un kaķi, bet šveicieši to paveicot paši savām rokām.

Populārākā suņu šķirne, no kuras iegūst gaļu, esot tuva rotveileram.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēstījis, ka viņam ir «tiesības» nosūtīt karaspēku uz Ukrainas teritoriju, taču viņš cerot, ka viņam «nevajadzēs šīs tiesības izmantot», ziņo BBC.

Ar šādu paziņojumu V. Putins nāca klajā Krievijas televīzijā drīz pēc sadursmēm Mariupolē, kur trešdienas naktī notika uzbrukums Ukrainas armijas bāzei un tika nogalināti trīs bruņoti kaujinieki.

Parīzes terora aktu upuru skaits sasniedzis 129, bet ievainoti 352 cilvēki.

99 no ievainotajiem šobrīd ir kritiskā stāvoklī, kas vairo bažas, ka teroristu noslepkavoto skaits pieaugs.

Starp Parīzes terora aktu upuriem ir vismaz trīs ārvalstnieki - divi beļģi un viens portugālis.

Kā ziņots, naktī uz sestdienu notika teroristi uzbrukumi sešās dažādās Parīzes vietās.

Tīmeklī publiskotā paziņojumā atbildību par terora aktiem uzņēmies teroristiskais grupējums Islāma valsts.

«Astoņi brāļi, bruņoti ar sprāgstvielu jostām un triecienšautenēm,» veica «svētīgo uzbrukumu (..) krustnešu Francijai», teikts paziņojumā.

Paziņojumā, kas publicēts gan arābu, gan franču valodā, izteikti turpmāki uzbrukuma draudi Francijai, kamēr «tā turpinās savu krustnešu kampaņu».

Nemieru skartās Sīrijas premjerministrs Riāds Hidžabs ticis atbrīvots no amata, kuru viņš ieņēma tikai pirms diviem mēnešiem, taču, kā vēsta CBS News, atsaucoties uz drošiem avotiem, ka Sīrijas premjers patiesībā ir pārgājis opozīcijā, tādējādi pametot prezidenta Bašara Asada autokrātisko režīmu.

Valsts kontrolētā Sīrijas Televīzija par R. Hidžaba atbrīvošanu no amata paziņoja pirmdienas rītā.

Kā norāda opozīcijas avoti Hidžabs ar ģimeni jau ir pametis Sīrijas teritoriju, taču viņa atrašanās vieta patlaban nav zināma.

aizvadītais mēnesis Sīrijā bijis asiņainākais kopš pagājušā gada marta, kad sākās nemieri, un katru nedēļu valstī tika nogalināts aptuveni tūkstotis cilvēku.

Kopumā visas Sīrijas teritorijā jūlijā tika nogalināti 4239 cilvēki.

Sestdien Sīrijā nogalināti 205 cilvēki - 115 civiliedzīvotāji, 38 nemiernieku kaujinieki un 52 karavīri.

Tūkstošiem cilvēku ir nogalināti un miljoniem palikuši bez mājvietām - tāds ir Sīrijas pilsoņu kara rezultāts. Bet karš arī nodarījis un turpina nodarīt nelabojamu kaitējumu vēsturiskām vietām, kas ir vērtīgas visas pasaules mērogā, raksta BBC.

2012. gada augustā ugunsgrēks pārņēma Sīrijas pilsētas Alepo centru. Kāds rietumu žurnālists vēstījis, ka daļa no tā nodedzināta līdz pat zemei.

Vecā Alepo ir UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā, atzīta kā starptautiski nozīmīga vieta, kas liecina par cilvēces kopīgo pagātni. Alepo centrālā daļa bija satriecoši saglabājusies viduslaiku apmešanās vieta, iespējams, labākais šāds piemērs pasaulē, norāda BBC, piebilstot, ka tas būtu tāpat kā «noslaucīt no zemes», piemēram, Stounhendžu. Ugunsgrēku izraisīja kaujas, kas plosa Sīriju kopš pilsoņu kara sākuma 2011. gadā.