Investīciju trūkums digitālajā jomā, kā arī sarūkošs starptautisko kompāniju pārstāvniecību skaits, Dienvideiropas valstīs var izraisīt «kritienu atpakaļ» uz analogo laikmetu, liecina analītiķu kompānijas Booz & Co's pētījums.

Pētījumā teikts, ka, savukārt, Austrumeiropas privātais sektors pirmo reizi vēsturē digitālo inovāciju jomā gatavojas apsteigt taupības politikas nomocītās Dienvideiropas valstis.

Aizvadītajā gadā salīdzinājumā ar 2011. gadu, Dienvideiropas valstīs Booz & Co's izstrādātais digitalizācijas indekss samazinājies par vienu procentu, tādējādi liecinot par to, ka reģionā samazinās gatavība digitālajai nākotnei, vēsta The Daily Telegraph.

Pētījuma autori norāda, ka šādi rezultāti liecina par «skumju stāstu», kas varētu likties dīvains esošajā ekonomiskajā klimatā. Samazinājies investīciju apmērs liecina, ka digitālais sektors šajās valstīs savā attīstībā ir palēninājies. «Gan vietējās kompānijas, gan arī ārvalstu uzņēmumi ir vai nu aizgājuši no šīm valstīm, vai arī samazinājuši savus darbības apjomus,» skaidroja Booz & Co analītiķis Viktors Koss.

Dienvideiropas valstīs liels īpatsvars ir uzņēmumiem, kas nodarbina mazāk par divdesmit cilvēkiem, kas apgrūtina digitālo inovāciju veikšanu. Tāpat Eiropas dienvidu valstu tautsaimniecības nomocījis arī augstais bezdarba līmenis un parādu nasta. Daudzām kompānijām, kas strādā izdzīvošanas režīmā, ieguldījumi informāciju tehnoloģiju (IT) jomā nešķiet šobrīd svarīgākais.

Tikmēr Austrumeiropā valda cita aina. Ārvalstu investīciju un lielu kompāniju atbalstīts, digitālo inovāciju apjoms daudzos sektoros pieaug. Pētījumā apskatītas 15 nozares, no kurām finanšu pakalpojumu, automašīnu izgatavošanas, mediju un telekomunikāciju jomās, Austrumeiropa jau patlaban apsteigusi Eiropas dienvidus.

«Spānija un Dienvideiropas ekonomikas investējušas lielākus līdzekļus ķieģeļos un mašīnās, nevis tādās netveramās vērtībās kā dizains, inovācijas un apmācībās,» norādīja V. Koss. Tāpat problēma ar digitālo revolūciju ir saistīta ar to, ka šajā sfērā nepieciešams nepārtraukta atjaunošanā – novecojušas IT sistēmas, maksāšanas modeļi un interneta vietnes – negatīvi atsaucas uz produktivitāti un pārdošanas apjomiem.

Db.lv jau vairākkārt vēstījis par ekonomiskām problēmām, kas pārmākušas eirozonas dienvidu valstis. Starptautisko palīdzību saņemošajām Grieķijai, Portugālei un Spānijai, nesen pievienojusies Kipra, kurai aizdevēji, apmaiņā pret banku sistēmas reformām, piešķīruši desmit miljardus eiro.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra