Trešdien, 17. jūnijā, tiks atklāta jaunā Ventspils Elektronikas centra ēka, kurā sākotnēji strādās četri elektronikas uzņēmumi. Elektronikas centra lielākajā daļā darbību izvērsīs HansaMatrix grupas uzņēmums Ventspils elektronikas fabrika, informē Ventspils brīvostas pārvalde.

Ventspils elektronikas centrs papildina Ventspils Augsto tehnoloģiju parka teritorijā esošo ražošanas un biroju ēku kompleksu. Elektronikas centra ražošanas ēka 4473,1 m2 piemērota elektronikas un elektrotehnikas ražotājiem. No Ventspils brīvostas pārvaldes ēku sākotnēji nomās četri ar elektronikas nozari saistīti uzņēmumi: HansaMatrix grupas uzņēmums SIA Ventspils elektronikas fabrika, SIA Aspired, SIA Oram Mobile un SIA Eurolcds.

Centra lielāko daļu nomā SIA Ventspils elektronikas fabrika, kas jau šobrīd strādā esošajā Ventspils Augsto tehnoloģiju parka ēkā, bet vēlas savu darbību Ventspilī būtiski paplašināt.

Rīga, 2007. gada 3. septembris - piektdien, 31. augustā, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) parakstīja līgumu par Kompetences centra stratēģijas izstrādi elektronikas un elektrotehnikas nozarē.

Elektronikas un elektrotehnikas nozares stratēģiju RTU izstrādās, sadarbojoties ar vairākiem Latvijā vadošiem elektronikas un elektrotehnikas uzņēmumiem, kā arī ar Elektronikas un datorzinātņu institūtu, LU Cietvielu fizikas institūtu, Transporta un sakaru institūtu un Ventspils Augstskolu. Stratēģijas izstrādi paredzēts pabeigt šā gada nogalē, un tā kalpos tālākai līdzekļu piesaistei Kompetences centra izveidei un darbības nodrošināšanai.

Kompetences centra pamatuzdevums būs piesaistīt Eiropas Savienības (ES) Strukturālo fondu un privātos līdzekļus lietišķiem pētījumiem elektronikas un elektrotehnikas nozarē ar mērķi - veicināt jaunu, pasaulē konkurētspējīgu produktu izstrādi.

Lietuvas policijai izdevies pasargāt savas valsts un citu valstu tirgus no viltotas naudas gandrīz 3,5 miljonu eiro vērtībā, atklājot divas spiestuves un konfiscējot viltojumu sagataves un viltošanas iekārtas.

Slepenā operācijā 13.jūlijā Kauņā un tās tuvumā aizturēti seši Lietuvas pilsoņi. Daži no viņiem policijai jau labi zināmi. Trim aizturētajiem noteikts apcietinājums, visiem sešiem izvirzītas apsūdzības.

Noziedzīgās darbības organizators apcietināts uz trim mēnešiem. Par šāda veida darbību viņš aizturēts un saukts pie atbildības jau iepriekš, piektdien preses konferencē Viļņas Policijas departamentā paziņojis Kriminālpolicijas biroja priekšnieka pienākumu izpildītājs Andžejs Roginskis.

Viltotāji izgatavojuši tikai 50 eiro banknotes. Vienā atklātajā spiestuvē izgatavoti zemas kvalitātes eiro viltojumi, otrā izmantota tehnoloģija, kas ļauj atdarināt visas naudaszīmju aizsardzības pazīmes. Konfiscēti arī jau pabeigti viltojumi 17 000 eiro vērtībā.

«Gribu radīt produktus, kas ir citiem ir noderīgi. Ražošana ir līdzeklis, lai to sasniegtu,» intervijā DB saka uzņēmējs, Hanzas Elektronikas dibinātājs un līdzīpašnieks Ilmārs Osmanis.

Pēc elektronikas studijām Rīgas Tehniskajā universitātē viņš sāka mācīties aspirantūrā un strādāt par pētnieku. No zinātnieka ikdienas viņam nav patikusi izjūta par pētniecības atrautību no dzīves. Deviņdesmito gadu sākumā neilgi strādājis elektronikas rūpnīcā Lielbritānijā, tad atgriezās Latvijā un drīz sāka veidot savu biznesu. Uzņēmēja «jaunākais bērns» – šķidro kristālu displeju ražotne EuroLCDs – dibināta 2012. gadā, tomēr pēc uzņēmēja teiktā tā vēl ir start-up fāzē. «Diez vai šo lietu būtu sākuši, ja zinātu, ko tā prasa,» I. Osmanis pasmejas tā, ka var saprast – tam jaunajam, kas daudz ko prasa, ir arī liela vilkme.

Elektronikas dienā 2014 skolēni demonstrējuši atzīstamas zināšanas elektronikā un izgatavojuši gan kustīgu robota roku, gan saules bateriju darbināmu automašīnu, gan lietošanai gatavu automašīnas videoreģistratoru ar GPS signāla uztvērēju, informē pasākuma organizatori.

«Bērni, jūs esat veikuši pareizo izvēli. Jūs esat nodrošinājuši sev nākotni,» jaunos elektroniķus uzslavēja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola , «jums būs lielāka alga nekā vienaudžiem, jo elektronikas nozare turpina augt un mūsu aplēses rāda, ka līdz 2020.gadam Latvijā pietrūks vairāk nekā 20 tūkstoši matemātikas, informācijas tehnoloģiju, inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības speciālistu. Jums būs iespēja strādāt jomā, kur 90% produkcijas eksportē. Jums būs iespēja pašiem radīt inovācijas, dot lietām dzīvību».

Savukārt Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas (LETERA) prezidents Normunds Bergs mudināja jauniešus tēmēt augstāk: «Es aicinu jūs pārlieku neaizrauties ar domu par darba iegūšanu. Darbošanās elektronikas nozarē nozīmē, ka jūs paši varēsiet izgudrot jaunus produktus, dibināt uzņēmumus un paši ražot. Jūs varat kļūt par darba devējiem citiem.»

Bērnu un jauniešu interese par elektroniku pieņemas spēkā, un Latvijā aug spējīgu šīs nozares speciālistu paaudze – tāda ir galvenā atziņa pēc Elektronikas dienas 2015, kas ceturtdien norisinājās Rīgas Tehniskajā koledžā, vēsta Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija (LETERA).

Salīdzinājumā ar pagājušo gadu dalībnieku skaits ir dubultojies, un šoreiz piedalījās 160 dalībnieki. Elektronikas pulciņi no visas Latvijas piedalījās konkursos un darbnīcās, kā arī izstādei bija sarūpējuši visdažādākās pašu izgatavotās iekārtas – sākot no odu atbaidīšanas sistēmas un beidzot ar funkcionējošu 3D printeri.

Elektronikas diena norisinājās otro gadu pēc kārtas un tā pierāda, ka elektronikas nozarei Latvijā ir liels potenciāls. Pēdējos gados Latvijas elektronikas nozare ir strauji attīstījusies, uzņēmumiem gūstot panākumus un atpazīstamību pasaules tirgos, kas ir sekmējis bērnu interesi par perspektīvo nozari un elektronikas pulciņu dalībnieku skaita pieaugumu, apgalvo LETERA.

Darījuma summa tiek lēsta 3.8 milj. eiro (ap 2.67 milj. Ls), bet lielākais ieguvums ir pieredzējušu inženieru piesaiste ražošanai.

Informācijas tehnoloģiju kompānija SIA Hanzas Elektronika, kas nodarbojas ar elektronisko sistēmu ražošanu, iegādājusies tādā pašā nozarē strādājošu uzņēmumu Elektromekan i Arjang Zviedrijā. Tas ir piektais lielākais uzņēmums Zviedrijā, kas nodarbojas ar elektronisko sistēmu ražošanu. Kā liecina uzņēmuma Elektromekan mājaslapas informācija, uzņēmums dibināts 1969. gadā, bet 1988. gadā to iegādājusies kompānija Westergyllen, bet šogad Latvijas kompānija Hanzas Elektronika. To, ka iegādes darījums ir noticis, Db apstiprināja arī Hanzas Elektronikas valdes loceklis Ilmārs Osmanis. Darījuma finansēšanai finanšu līdzekļus devusi Nordea banka. «Elektromekan pārdošana ir solis, lai koncentrētos uz medicīnisku un smalku augsto tehnoloģiju produktu iz­strādi. Tajā pašā laikā mums bija būtiski atrast spēcīgu partneri, jauno īpašnieku, lai tas stiprinātu uzņēmuma Elektromekan darbības,» paziņojumā medijiem norāda Westergyllen izpilddirektors Gorans Brorsons (Göran Brorsson), piebilstot, ka Hanzas Elektronika kombinācijā ar Elektromekan veido konkurētspējīgu grupu ar stabilu finanšu bāzi un plašu pakalpojumu klāstu.

Pasaules tendences industriālās elektronikas ražotājam Enics Elva nāk par labu: meklējot, kur izvietot ražošanu, klientu skats biežāk pievēršas nevis Ķīnai, bet Eiropai.

«Esam izdevīgākā pozīcijā nekā agrāk,» saka Igaunijas elektronikas ražošanas uzņēmuma Enics Elva vadītāja Emeke Sogenbitsa. Enics Elva gan tikai daļēji var saukt par Igaunijas uzņēmumu. Rūpnīca pieder vienai no lielākajām industriālās elektronikas grupām Enics, kurā bez rūpnīcas Elvā ietilpst septiņas citas ražotnes dažādās valstīs divās pasaules daļās.

Enics grupa ir izveidota 2004. gadā, taču tukšā vietā tā nav radusies. Bizness veidots uz elektronikas milža Elcoteq industriālās elektronikas ražošanas nozares bāzes. Līdz ar to Enics «šo un to» ir mantojis no Elcoteq – klientus, kontaktus, arī daļu rūpnīcu un darbiniekus. Elvas pilsētā, kas atrodas 30 km no Tartu, uz Latvijas pusi braucot, dzīvo ap 5–6 tūkstošiem iedzīvotāju. Pašlaik Elva ikdienā vairāk piesaista nevis atpūtniekus, bet cilvēkus, kas strādā.

Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība IR!» par to, ka rūpniecība Latvijā ir dzīva. Tā ir dzīva joprojām, lai gan pārmaiņu vēji dažu augstāko priedi ir lauzuši un dažam jaunam asnam ļāvuši augt spēcīgākam un zaļākam.

Tomēr šoreiz nerunāsim par visām nozarēm, aplūkosim, kā pēdējos gados mirdzējušas uz eksportu orientētās elektronikas un elektrotehnikas nozares zvaigznes, kuru ražotā produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, un kā pašu mājās un eksporta tirgos attīstījušies būvmateriālu ražotāji. Komentārs izmantots arī «Dienas Biznesa» (DB) izdevuma «TOP500» gatavošanā, kur interesenti var atrast arī citu nozaru apskatus.

Augsto tehnoloģiju ražotāji – eksporta zvaigznes

Elektronika un elektrotehnika ierasti tiek skatītas kopā kā radniecīgas augsto tehnoloģiju nozares, kas galvenokārt orientējas uz eksportu – eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā realizācijas apjoma. Tomēr šo nozaru attīstības tendences ir samērā atšķirīgas un ir vērts tās aplūkot atsevišķi. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ja nav norādīts cits avots.

Pētījumi liecina, ka Latvijas iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi pēdējā gada laikā nedaudz mazinājusies – pērn 28% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzskatīja kontrabandas preču iegādi par nosodāmu, savukārt 60% norādīja, ka kontrabandas preču pirkšana nav atbalstāma.

Salīdzinot ar situāciju pirms desmit gadiem – 2013. gadā gandrīz puse, jeb 46% uzskatīja, ka kontrabandas preču pirkšana nav nekas slikts un nosodāms, pretēji 42%, kas nosodīja kontrabandas preču pirkšanu. Vispirktākā kontrabandas prece Latvijā jau izsenis ir cigaretes un citi tabakas un nikotīna izstrādājumi – 12% respondentu šā gada pētījumā norāda, ka paši ir pirkuši šos produktus, vēl 10% atzīst, ka viņu draugi vai paziņas to ir darījuši. Savukārt kontrabandas degvielu ir pirkuši 4% respondentu (5% norāda, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas), bet kontrabandas alkoholiskos dzērienus ir iegādājušies 3% aptaujāto (4% norāda, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas).

Latvijā reģistrētās interneta mājaslapās zeļ un plaukst dažādas kvalitātes viltojumu tirdzniecība. Db, aplūkojot tikai dažas no interneta mājaslapām, kas tiek atklāti reklamētas, piemēram, populārajā sludinājumu lapā www.ss.lv, pārliecinājās, ka šo mājaslapu uzturētāji pat neslēpj, ka tirgo luksuspreču pakaļdarinājumus.

Plaša cenu amplitūda

Interneta mājaslapā www.luxury.lv tiek tirgotas gan viltotas Luis Vuitton, Gucci un Chanel somas, kā arī viltoti pazīstamu ·veices firmu, piemēram, Rolex pulksteņi. Šajā mājaslapā tiek atklāti pavēstīts, ka tirgotās somas esot augstas kvalitātes viltojumi, kas tiekot ražoti Francijā un Itālijā, un no Turcijā izgatavotiem viltojumiem atšķiroties ar to, ka atbilstot 7 zvaigžņu standartam. Arī šajā mājaslapā piedāvāto preču cenas nav īpaši zemas - viltotās somiņas vai pulksteņa pircējiem, lai iegūtu ar zīmolu rotāto preci, jāšķiras no naudas summas, kas lielākoties pārsniedz 100 Ls. Ar www.luxury.lv pārstāvjiem nav iespējams sazināties pat telefoniski - visi pasūtījumi jāizdara, rakstot uz mājaslapā norādīto e - pastu.

Lai gan Latvjas kontrolējošās institūcijas tam pastiprinātu vērību nevelta, Latvijā tiek izplatītas viltotas auto detaļas. Pasaulē viltoto auto detaļu tirgus ikgadējais apjoms tiek lēsts 12 mljrd. USD vērtībā, no kā 9 mljrd. USD tiek apgrozīti ārpus ASV. Turklāt globālā līmenī viltojumu tirgus vērtība pastāvīgi palielinās, jo aizvien vairāk viltotas tiek nevis luksuspreces, bet ikdienā vajadzīgas lietas.

Šādi secinājumi rodas, iepazīstoties ar dažādu organizāciju, kuru uzdevums ir cīņa ar preču viltojumiem, dokumentiem.

Neskatoties uz nozares darboņu novērojumiem, Valsts policijas Preses un sabiedrisko attiecību biroja pārstāve Sintija Virse norāda, ka Latvijā automašīnu detaļu viltojumi nav pārāk izplatīti. "Līdz šim tie ir pāris kriminālprocesi un daži administratīvo pārkāpumu protokoli, bet salīdzinoši ar citiem viltojumiem šo ir maz," viņa stāsta. "Bet viens ir tas, ko mēs paši noskaidrojam operatīvās darbības un pārbaužu laikā, taču pastāv arī iespēja, ka ir informācija un fakti, kas nenonāk policijas rīcībā," atzīst S. Virse.

Notāri brīdina par krāpniecības gadījumu skaita pieaugumu un aicina Latvijas iedzīvotājus būt īpaši uzmanīgiem, slēdzot nekustamā īpašuma darījumus.

Notāri informē, ka mēneša laikā tikai vienā notāru birojā konstatēti četri dokumentu viltojumi, par kuriem uzsākti kriminālprocesi. Turklāt šodien, 12.jūnijā kādā Rīgas notāru birojā aizturēts ilgstoši meklēšanā atradies cilvēks, kurš tiek turēts aizdomās par ekonomisku noziegumu izdarīšanu.

Divi no atklātajiem viltojumiem iesniegti ar mērķi sagatavot dokumentus iesniegšanai zemesgrāmatā nekustamo īpašumu darījumu reģistrācijai. Viltojumi tikuši veidoti kā citas valsts notariāli apstiprinātas pilnvaras, uz kuru pamata bija paredzēts izdarīt krāpšanas mēģinājumus Latvijā.

Vēl divi no atklātajiem viltojumiem saistīti ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Ārvalstīs izdots dokuments ar tam pievienotu tulkojumu ticis uzdots par pierādījumu nodokļu nomaksai, taču notārs atklāja, ka abos šajos gadījumos uzrādītie dokumenti nav autentiski, un tādējādi krāpšanas mēģinājumu novērsa. Par visiem atklātajiem viltojumiem ir uzsākti kriminālprocesi, notiek izmeklēšana un nopratināti dokumentu iesniedzēji.

Šī gada februārī Latvijas Bankas eksperti konstatējuši 26 viltotas 20 Ls naudas zīmes, pērn visā gadā atklāti 32 šo banknošu viltojumi.

20 Ls naudas zīmju viltojumi, visticamāk, nākuši no viena avota un izgatavoti, izmantojot skenētu īstas banknotes attēlu un to izdrukājot ar tintes druku, informē Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis.

Viņš skaidro, ka viltojumu skaits ir neliels un tie no īstām banknotēm atšķirami, vienkārši apskatot naudu pret gaismu un pārbaudot galvenās pretviltošanas pazīmes. Viltojumos trūkst banknoti caurvijošās metalizētās joslas un slēptā attēla ar nomināli. Arī ūdenszīme šīm naudas zīmēm ir ievērojami vājāka un nekvalitatīvāka nekā īstai banknotei.

Latvijā mazumtirdzniecības tīkos eiro viltojumi nav sastopami biežāk kā savulaik latu viltojumi un šogad atklāti vien atsevišķi mēģinājumi maksāt ar viltotiem eiro, aģentūrai BNS atzina aptaujātie tirgotāju pārstāvji.

Mazumtirgotāja Rimi Latvia vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Valnere aģentūrai BNS teica, ka līdz ar eiro ieviešanu Rimi veikalos nav pieaudzis mēģinājumu skaits norēķināties ar viltotu naudu, salīdzinot ar laiku, kad bija lati. «Gada sākumā mēģinājumu norēķināties ar viltotu valūtu skaits bija vēl mazāks nekā pirms eiro ieviešanas. Savukārt pēdējos mēnešos - septembrī, oktobrī - šādu gadījumu ir kļuvis vairāk, sasniedzot tādu pašu apmēru, kā norēķinos ar latiem,» sacīja Valnere.

Pēc viņas teiktā, vairāk nekā 100 Rimi veikalos pēdējos mēnešos katrā novēroti vidēji desmit mēģinājumi maksāt ar viltotu valūtu un visbiežāk mēģināts norēķināties ar viltotu 20 eiro banknoti. Valnere piebilda, tā kā "Rimi" veikalos ir iegādāti banknošu skeneri, neīstu naudu kasieri atklāj vēl pirms norēķins tiek veikts.

Pērno gadu elektronikas nozarē strādājošie uzņēmumi pvadījuši uz pozitīvas nots, kopumā elektronikas nozares apgrozījums palielinot par 29% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, liecina Lursoft un laikraksta Dienas Bizness kopīgi veidotajā izdevumā TOP 500 publicētā informācija.

2011. gadā, tāpat kā citus gadus, nozares līderis bijis SIA Mikrotīkls, kura apgrozījums pērn sasniedza 43,81 milj. Ls, bet peļņa 14,44 milj. Ls. 2009. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 29,34 milj. Ls, savukārt peļņa veidoja 8,81 milj. Ls. Pēdējo gadu laikā SIA Mikrotīkls ir palielinājis apgrozījumu par 49,32% jeb 14,47 milj. Ls, bet peļņa augusi par 63,9% jeb 5,63 milj. Ls.

2012. gada Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP 101 sarakstā SIA Mikrotīks ieņem 19. vietu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, uzņēmumam ir izdevies pakāpties par sešām vietām.

Jau vairākus gadus nemainīgi otro vietu elektronikas nozares veiksmīgāko uzņēmumu sarakstā ieņem SIA Lexel Fabrika. Uzņēmums īpaši jāizceļ arī ievērojamā apgrozījuma pieauguma dēļ. Kopš 2009. gada SIA Lexel Fabrika apgrozījums palielinājies par 79,9%. SIA Lexel Fabrika vadība norāda, ka šāda uzņēmuma izaugsme balstās uz jaunattīstīto ražošanas segmentu – LifeSpace Control elektronikas komponentus saturošo produktu montāžu un testēšanu. 2011. gadu uzņēmums noslēdz ar ievērojamu peļņu 921 tūkst. Ls. 2009. gadā SIA Lexel Fabrika strādāja ar zaudējumiem 154,9 tūkst. Ls apmērā.

14. februārī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes telpās, Āzenes ielā 12, atklās pirmo Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas (LEtERA) un RTU kopīgi izveidoto testēšanas un pētniecības laboratoriju - Latvijas Elektronikas iekārtu testēšanas centru (LEITC). Centra izveidē ieguldīts vairāk nekā 1 miljons eiro.

LEITC tiks veikta produktu testēšana atbilstībai ES prasībām, lai marķētu produktus ar CE zīmi, sniegtas tehniskas konsultācijas uzņēmumiem, veicināta jaunu produktu attīstība, kā arī izglītība un zinātniskā pētniecība elektromagnētiskās saderības un elektrodrošības jomā, informēja RTU.

Katra elektroiekārta - gludeklis, dators, televizors un pat kafijas automāts - izstaro elektromagnētiskos viļņus apkārtējā vidē, tādā veidā radot varbūtēju kaitējumu un traucējumus, savukārt vides elektromagnētiskais starojums un citi faktori var ietekmēt iekārtu darbību un drošību. LEITC, veicot produktu testēšanu, veicinās cilvēkam un videi draudzīgu produktu veidošanu, skaidro universitāte.

Šobrīd vēl norit Elektronikas centra interjera izveides darbi, notiek ēkas inženieraprīkojuma testēšana reālos darbības režīmos, tiek pabeigti apdares darbi un ēka tiek sagatavota nodošanai ekspluatācijā. Vēl nepieciešams ieklāt grīdas segumu, kā arī veikt pēdējos darbus esošās (VATP) un jaunās ēkas savienošanā, informē Ventspils brīvostas pārvalde.

Ventspils elektronikas centra ēka top Ventspils Augsto tehnoloģiju parka teritorijā un tā loģiski papildinās jau teritorijā esošo ražošanas un biroju ēku kompleksu. Viens no jaunās ēkas nomniekiem būs SIA Ventspils elektronikas fabrika, kas jau šobrīd strādā esošajā Ventspils Augsto tehnoloģiju parka ēkā, bet vēlas savu darbību Ventspilī paplašināt.

Elektronikas centru būvē SIA Abora sadarbībā ar Ventspils uzņēmumu SIA Pilsbūve pēc Ventspils brīvostas pārvaldes pasūtījuma. Kopējās būvniecības izmaksas plānotas ap 3 miljoniem eiro, no kuriem 40% segs Eiropas Reģionālās attīstības fonds. Aizdevumu centra būvniecībai sniedz Pohjola Bank plc filiāle Latvijā.

Elektronikas ražotāja Hanzas Elektronika, kā arī citu augsto tehnoloģiju ražošanas uzņēmumu īpašnieks Ilmārs Osmanis nodibinājis jaunu firmu SIA Mārupes Elektronikas tehnoloģijas, kas nodarbošoties ar produktu izstrādi, kā arī nelielu partiju produkcijas ražošanu, pastāstīja uzņēmējs.

Jaundibinātais uzņēmums nodarbošoties ar produktu izstrādi, kā arī mazo sēriju elektronikas ražošanu. Kā norādīja Osmanis, pašreizējais uzņēmums Hanzas Elektronika strādā ar lielāka apjoma ražošanas partijām.

Kā jau minēts nosaukumā, SIA Mārupes Elektronikas tehnoloģijas darbošoties Mārupes novadā, kur jau pašlaik notiekot sarunas par telpu īri. Ja telpas tiks laicīgi atrastas, tad, iespējams, uzņēmums darbu varētu sākt jau šoruden. Paredzams, ka jaunais uzņēmums apkalpos pašreizējo klientūru, norādīja Osmanis.

Uzņēmums SIA Mārupes Elektronikas tehnoloģijas nodibināts ar 20 000 eiro pamatkapitālu, no kura pagaidām apmaksāta puse, liecina Firmas.lv informācija. Kompānija pilnībā pieder SIA Hanzas Elektronika.

Milzīgās Japānas elektronikas kompānijas Sony, Matsushita, Hitachi un Toshiba, kas gadiem ilgi cīnījušās kā konkurentes, sajūtot pieaugošo konkurenci no Dienvidkorejas, Taivānas un Ķīnas ražotājiem, nolēmušas arvien vairāk strādāt kopīgi, vēsta International Herald Tribune.

"Japānai ir pārāk daudz lielu elektronikas uzņēmumu," sacīja Daivas Pētniecības institūta galvenais ekonomists Jutaka Harada. Viņš norādīja, ka Japānas tirgus ir pārlieku apgādāts.

Japāņu elektronikas kompānijām pieder vairāk nekā viena piektā daļa visa pasaules tirgus, kas pērn pārdošanas apjomos sasniedza 465 miljonus USD. Taču valsts elekronikas uzņēmumu pasaules tirgus daļa pēdējo gadu laikā samazinājusies, jo pieaugusi Dienvidkorejas ražotāju Samsung un LG dēļ.

Laikā, kad elektronikas ražotāji citās pasaules daļās cenšas specializēties, Japānas kompānijas arvien turpinājušas sacensties savā starpā. Rezultātā Japānas kompānijas piedzīvojušas smagu dublēšanos, lieku laika izšķiešanu un lielu tirgus fragmentāciju. Vairāki ražotāji arī izkrituši no tirgus un vairs nav vērtējami kā nozīmīgi.

Jaunajā «Ventspils Elektronikas centra» ēkā trešdien atklāta Ziemeļvalstīs modernākās elektronikas grupas «HansaMatrix» rūpnīca. Tajā grupas uzņēmums «Ventspils elektronikas fabrika» ražos tādus inovatīvus produktus, kā Lightspace telpisko attēlu displeju elementus, globālā mērogā atpazīstamību guvušos kompānijas «Helico Aerospace Industries» izstrādātos bezpilota lidaparātus AirDog un starptautisko tirgu iekarojušos kompānijas «Mikrotīkls» datu maršrutētājus, teikts paziņojumā medijiem.

Uzbūvējot jauno elektronikas centra ēku, uzņēmums iegūst papildus 3500 kvadrātmetrus augstas kvalitātes ražošanas platības un komfortablas telpas darbiniekiem. Papildus tam «HansaMatrix» jaunas ražošanas līnijas izveidē investējuši vairāk nekā vienu miljonu eiro. Būtiska daļa no finansējuma nodrošināta no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras administrētās ES Struktūrfondu Augstas pievienotās vērtības (APV) programmas. Pusmiljonu eiro kredītu jaunu ražošanas iekārtu iegādei izsniedza banka «Citadele».

2014.gadā Ventspils rūpnīcā tika nodarbināti 90 darbinieki un saražota «HansaMatrix» produkcija 2,1 miljona eiro vērtībā. Līdz ar rūpnīcas paplašināšanos paredzēts darbinieku skaitu palielināt līdz aptuveni 130 un saražotās produkcijas apjomu vismaz divkāršot.

Starptautiskajā elektronikas izstādē CES 2012 Samsung Electronics prezentējis jaunus LED un plazmas televizorus, kuros iekļautās inovācijas uzlabo Smart televizoru funkcijas un piedāvā jaunus veidus, kā izmantot televizorus mājas izklaidei un kontrolēt to funkcijas ar balsi un žestiem.

Jauno ierīču iespēju klāstu varēs papildināt, pievienojot tām papildus rīkus un tos atjauninot. Inovācija varētu palīdzēt mazināt to pircēju bažas, kas satraukušies, ka viņu iegādātais televizors varētu strauji novecot.

Tiek cerēts, ka televizors arī turpmāk Dienvidkorejas tehnoloģiju gigantam nodrošinās līderpozīcijas pasaules televizoru ražotāju tirgū. Samsung Patērētēju elektronikas prezidents Bokeuns Iūns (Boo-keun Yoon) Starptautiskajā elektronikas konferencē Lasvegasā atklāja, ka patlaban kompānija Samsung katras divas sekundes pārdod divus televizorus.

Papildus televizora iespēju pievienošanai un atjaunināšanai Samsung televizora modelim ES8000 pievienojis arī Samsung Smart Interaction tehnoloģiju - TV platformu, kas spēj uztvert cilvēka žestus un atpazīt cilvēka seju un balsi.

Pirmdien, 17.martā, parakstīts līgums starp Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un Ventspils brīvostas pārvaldi par Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma saņemšanu divu jaunu ražošanas ēku būvniecības projektu īstenošanai Ventspilī.

Elektronikas centra un Tehnoloģiju centra būvniecība sāksies šopavasar un noslēgsies 2015.gada pirmajā pusē. Abas ražošanas ēkas – Elektronikas centrs (4300m2 platībā) un Tehnoloģiju centrs (4200m2 platībā) - tiks būvētas Ventspils Augsto tehnoloģiju parka teritorijā.

Elektronikas centra ēka būs vairāk piemērota elektronikas un elektrotehnikas ražotājiem, savukārt Tehnoloģiju centra ēka mašīnbūves, metālapstrādes, ķīmiskās rūpniecības, kā arī liela gabarīta izstrādājumu ražotājiem.

Šobrīd Ventspils brīvostas pārvalde strādā pie tā, lai informētu un piesaistītu potenciālos nomniekus jaunajām ražošanas ēkām. Interesi par telpu nomu esot izrādījuši jau vairāki uzņēmumi, apgalvo Ventspils brīvostas pārvalde. Viens no šiem uzņēmumiem ir SIA Hanzas elektronika, kam Ventspilī šobrīd pieder divi uzņēmumi - SIA Ventspils elektronikas fabrika un SIA Eurolcds.

SIA Baltic Embedded pamatprodukts ir industriālais minidators.

Tas gan nav paredzēts plaša patēriņa vajadzībām. «Tas ir ļoti mazs datoriņš ar jaudu, ar kādu pirms četriem gadiem strādāja «lielās kastēs». Tas uzprojektēts tā, lai šis dators nebūtu gala iekārta, bet būtu viena no iekārtām, ko integrē citos produktos,» stāsta Viesturs Zeps, SIA Baltic Embedded vadītājs un līdzīpašnieks. Uzņēmuma ražotais industriālais minidators pieteikts konkursa Eksporta un inovācijas balva 2013 kategorijā Inovatīvākais produkts.

Viens no minidatora izmantošanas piemēriem ir IP video novērošanas kamera vietās, kur nav stabila elektrības un interneta tīkla.

27.oktobrī Rīgas Jauno tehniķu centra telpās E.B.Upīša ielā 4 noritēs jauno elektronikas entuziastu, interešu pulciņu skolnieku konkurss-praktikums. Tas ir viens no nedaudzajiem Latvijas jaunatnei domātajiem pasākumiem, kas cenšas piesaistīt dabaszinātniski orientētus jaunos prātus elektronikas novirzienam, informēja SIA Argus Radiodetaļu Tirdzniecība mārketinga speciāliste Ginta Bakane.

Pēdējo gadu laikā elektronikas nozare ir strauji attīstījusies. Tomēr viena no būtiskākajām nozares problēmām ir darba spēka trūkums. Diemžēl jauniešu skaits, kas turpina studijas elektronikas un elektrotehnikas jomā, ir nepietiekoš, bet strauji aug pieprasījums pēc šīs novirziena speciālistiem.

Jauno elektronikas entuziastu, interešu pulciņu konkurss - praktikums ir viens no veiksmīgiem piemēriem, kā piesaistīt un motivēt jauniešus pievērsties tehnikas novirzienam. Konkursā dalībnieki saņems detaļu komplektus praktiska uzdevuma veikšanai. Jaunieši tiks vērtēti trijās vecuma grupās.

Konkursa atbalstītāji jau vairākus gadus ir uzņēmumi SAF Tehnika un Argus Radiodetaļu Tirdzniecība.