Centrālā statistikas pārvalde ir apkopojusi Mājsaimniecību budžetu pētījuma provizoriskos datus par mājsaimniecību materiālā stāvokļa pašnovērtējumiem. Pētījuma dati liecina, ka dominējošais sava materiālā stāvokļa novērtējums joprojām ir “neesam ne bagāti, ne nabadzīgi”. Šādu viedokli 2006.g. pauduši 62% Latvijas mājsaimniecību
Salīdzinot pērnā gadā sniegtos mājsaimniecību materiālā stāvokļa pašnovērtējumus, jāatzīmē to mājsaimniecību īpatsvara pieaugums, kuras sniegušas vērtējumu “neesam bagāti, bet dzīvojam labi”. Šādu mājsaimniecību īpatsvars gada laikā ir palielinājies par 3,4 procenta punktiem.
Mājsaimniecību īpatsvars, kuras savu materiālo stāvokli vērtē kā “neesam nabadzīgi, bet esam uz nabadzības sliekšņa” – samazinājies par 5,2 procenta punktiem, to, kuras izteikušas vērtējumu “esam nabadzīgi”- par 1,3 procenta punktu. Tas liecina, ka objektīvās izmaiņas materiālās labklājības līmenī radušās atspoguļojumu arī relatīvi subjektīvos vērtējumos.
Mājsaimniecību budžetu pētījuma dati liecina, ka dominējošais sava materiālā stāvokļa novērtējums joprojām ir “neesam ne bagāti, ne nabadzīgi”. Šādu viedokli 2006.g. pauduši 62% Latvijas mājsaimniecību, kas ir nedaudz vairāk nekā 2005.g. (59,1%).Nemainīgs un pavisam nenozīmīgs (0,1%) ir tādu mājsaimniecību īpatsvars, kas uzskata sevi par turīgām.
Ja mājsaimniecība dod savam materiālajam stāvoklim pašnovērtējumu - “mēs neesam ne bagāti, ne nabadzīgi”, tad tas nenozīmē, ka mājsaimniecība pieder pie vidusslāņa vai ir vidēji pārtikusi.
Materiālā stāvokļa pašnovērtējums dažādos Latvijas reģionos ir atšķirīgs. Vislielākais mājsaimniecību īpatsvars, kuras sniedz atbildi “neesam bagāti, bet dzīvojam labi” dzīvo Kurzemē (18%) un Rīgā (15%). Turpretī atbildes “esam uz nabadzības sliekšņa vai esam nabadzīgas” visvairāk izsaka Latgalē (35%). Taču salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, Latgalē dzīvojošo mājsaimniecību materiālā stāvokļa vērtējums ir uzlabojies.
Labāk nekā citas sociālekonomiskās grupas savu materiālo stāvokli vērtē uzņēmēju, pašnodarbināto un algotu darbu strādājošās mājsaimniecības, bet kritiskāk mājsaimniecības, kurām nav pastāvīgu iztikas līdzekļu avotu, kā arī pensionāru mājsaimniecības.
Mājsaimniecību budžetu pētījumā respondentiem tika lūgts atbildēt arī uz sekojošu jautājumu: "Kāda vismazākā naudas summa mēnesī Jūsu mājsaimniecībai ir vajadzīga, lai Jūs nejustos trūcīgi"? Atbildot uz šo jautājumu, mājsaimniecības atzīst, ka vidēji būtu nepieciešams Ls 192 uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Pilsētu mājsaimniecībām būtu nepieciešami Ls 212 (Rīgas mājsaimniecībām vēl vairāk - Ls 229), bet lauku mājsaimniecības iztiktu ar Ls 150 mēnesī uz vienu mājsaimniecības locekli. Pilnā iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza vērtība vidēji 2006.g. bija Ls116.92 mēnesī.
Jautājot mājsaimniecībām par to ekonomisko situāciju, kā tā ir mainījusies pēdējā gada laikā, 22% mājsaimniecību atzst, ka tā ir kļuvusi labāka. Bez izmaiņām savu ekonomisko situāciju vērtē 45% mājsaimniecību, bet 33% uzskata, ka viņu ekonomiskais stāvoklis ir kļuvis sliktāks.