Vairāk nekā trešdaļa (36%) Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā ir piepelnījušies jeb guvuši ienākumus papildus pamatdarbam. Tomēr tas ir vismazāk no Baltijas valstīm –Igaunijā papildu peļņu guvuši 42% iedzīvotāju, savukārt Lietuvā – 52%, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā pētījuma dati.

Vidēji katrs trešais iedzīvotājs Baltijas valstīs, kurš līdz šim nav izmantojis savas zināšanas un prasmes ar mērķi gūt papildu ienākumus, tomēr gribētu to darīt. Galvenais stimuls strādājošajiem ir iespēja gūt papildu ienākumus – atbildi minējuši 69% Latvijas, 77% Lietuvas un 71% Igaunijas iedzīvotāju. Savukārt nākamā nozīmīgākā motivācija piepelnīties ir iespēja nodoties sev tīkamai nodarbei jebkurā vietā un laikā (nozīmīgi 39% Latvijā dzīvojošo, 48% - Igaunijā un 23% Lietuvā), kā arī apziņa, ka cilvēks īsteno sevi (attiecīgi 34% Latvijā, 36% Lietuvā un 28% Igaunijā dzīvojošo).

«Vairāk naudas savā vai ģimenes maciņā, protams, ir galvenais stimuls meklēt iespējas piepelnīties. Tomēr, lai gan vajadzība pēc papildu ienākumiem ir vienlīdz liela visās Baltijas valstīs, Lietuvas iedzīvotāji ir naskāki uz piepelnīšanos, kamēr cilvēki Latvijā papildu peļņas gūšanas iespējas joprojām izmanto samērā kūtri. Papildu peļņas gūšana, protams, prasa zināmu drosmi un apņēmību, ko redzam arī pētījuma datos. Taču jebkuram pelnītpriekam ir svarīgi atrast piemērotāko saimnieciskās darbības formu, lai varētu samaksāt nodokļus un darboties saskaņā ar likumdošanu. Vilcinoties ar savas darbības korektu noformēšanu, nav iespējama ilgtermiņa attīstība, līdz ar to ir arī ierobežotākas iespējas nopelnīt. Lai nopelnītu vairāk, ir svarīgi darboties likuma ietvaros un tam ir vairākas piemērotas formas,» uzsver Reinis Jansons, Swedbank Finanšu institūta vadītājs.

Kopīpašuma iedzīvotājiem ir tiesības pieprasīt no mājas apsaimniekotāja atskaites par naudas izlietojumu, norāda v/a Mājokļu aģentūra.

Pieaugošā maksa par dzīvokli un komunālajiem pakalpojumiem nevienu sen vairs nepārsteidz. Šobrīd iedzīvotājus vairāk satrauc jautājumi, kāpēc šī maksa ir tik augsta, vai tā ir adekvāta saņemtajiem pakalpojumiem un vai kāds kārtējo reizi nav gribējis iedzīvoties uz dzīvokļa īpašnieku rēķina.

Par dzīvoklī patērēto siltumu, ūdeni iedzīvotājiem lielākoties ir skaidrība, bet cik racionāli tiek izlietota nauda, kas jāmaksā par kopīpašuma apsaimniekošanas pakalpojumiem? Valsts aģentūras Mājokļu aģentūra un a/s Hansabanka veiktais pētījums Jauno projektu mājokļu kvalitāte, apsaimniekošanas kvalitāte un iedzīvotāju apmierinātība liecina, ka tikai mazāk nekā pusei iedzīvotāju (46%) ir pieejama informācija par apsaimniekošanas maksas izlietojumu. Par remontdarbu izmaksām paredzētās naudas izlietojumu informēti tikai 28,6% iedzīvotāju, bet par kopīpašuma apsaimniekošanas izdevumu uzkrājumu un izlietojumu ziņas ir tikai 26,6% jaunajos projektos dzīvojošo.

Gandrīz puse no visiem cilvēkiem pasaulē spiesti iztikt ar mazāk kā 5,50 ASV dolāriem (4,75 eiro) dienā, trešdien paziņojusi Pasaules Banka.

Ziņojumā, ar kuru Pasaules Banka nāk klajā reizi divos gados, sniegts plašāks skatījums uz nabadzību un secināts, ka galējā nabadzībā dzīvojošo pasaules iedzīvotāju joprojām ir «nepieņemami augsts», lai gan proporcionāli to daļa pēdējos gados ir sarukusi.

Ziņojumā arī norādīts, ka ekonomiskās izaugsmes augļi tiek nevienlīdzīgi sadalīti starp valstīm un reģioniem.

Lai gan globālā izaugsme pēdējos gados ir gausa, kopējais nabadzībā dzīvojošo cilvēku skaits laikā no 2013.gada līdz 2015.gadam ir samazinājies par vairāk nekā 68 miljoniem, kas ir aptuveni tikpat daudz cilvēku, cik dzīvo Taizemē vai Lielbritānijā.

Tomēr neskatoties uz šo progresu, pašreizējās tendences liecina, ka līdz 2030.gadam var neizdoties sasniegt Pasaules Bankas mērķi samazināt galējā nabadzībā dzīvojošo cilvēku skaitu līdz 3% no pasaules iedzīvotāju kopskaita.

Vupertāles vides institūts ir izveidojis videi draudzīgo automobiļu sarakstu, kur pirmajās vietās savās automobiļu klasēs pagaidām dominē Honda un Toyota hibrīdi.

Institūta izveidotajā sarakstā kopumā iekļauti 100 dažādu marku modeļi, kuri ir nopērkami Vācijas tirgū. Kā jau to varēja paredzēt, uzvaras laurus savās automobiļu klasēs plūca Honda Insihgt, Toyota Prius un Lexus RX 450 h. Interesanti, ka limuzīnklasē japāņu tehnoloģijas ir cietušas sakāvi, proti, Lexus LS 600 h ir ierindots tikai trešajā pozīcijā, kapitulējot gan Mercedes S 400 Hybrid, gan BMW 730 d priekšā. Pats galvenais šī pētījuma secinājums, ka neatkarīgi no automašīnas klases, videi draudzīgo modeļu skaits ar katru gadu palielināšoties. Par to liecina autoražotāju milzīgā aktivitāte, kuri pēdējo gadu laikā ceļ galdā arvien jaunas tehnoloģijas, neaprobežojoties tikai ar benzīna un elektromotora hibrīdiem, bet turpinot, piemēram, attīstīt arī iekšdedzes dzinēju izmantošanas iespējas, īpaši tas attiecas uz vācu autoražotājiem. Jebkurā gadījumā, vides aizsardzība ilgtermiņā Eiropā solīšot jaunus modeļus arī nākotnē, kas turpmākajos gados būtu arī finansiāli pieejamāki plašai pircēju auditorijai.

2007. gadā ikdienas dzīvē vai darba vajadzībām datoru izmantoja 61% Rīgas iedzīvotāju, savukārt internetu lietoja 58% rīdzinieku, kas ir augstāks radītājs nekā iepriekšējos gados, liecina Rīgas domes Informācijas tehnoloģiju centra un SKDS veiktais pētījums. 2004. un 2005. gadā datoru izmantoja attiecīgi 56% un 57% Rīgā dzīvojošo, savukārt internetu lietoja 48% un 51% respondentu, Db.lv informēja Rīgas domes Informācijas tehnoloģiju centra sabiedrisko attiecību konsultants Gunārs Klēģers.

Pētījuma mērķis bija noskaidrot iedzīvotāju paradumus datora un interneta lietošanā, kā arī izpētīt viņu iespējas un vēlmes attiecībā uz informācijas saņemšanu par Rīgas pašvaldību un elektronisko pakalpojumu izmantošanu. Pētījuma rezultāti tiks ņemti vērā, plānojot un izstrādājot e-pakalpojumus un citus e-risinājumus, kas paredzēti Rīgas iedzīvotājiem.

Datora un interneta izmantošanas paradumi

Analizējot datus par datora un interneta izmantošanas paradumiem, pētījumā konstatēts, ka galvenie interneta izmantošanas nolūki bijuši dažāda veida informācijas meklēšana darbam, mācībām (to atzinuši 55% respondentu), dažādu dienas notikumu, jaunumu uzzināšana (55%), elektroniskā pasta un īsziņu nosūtīšana (51%).

Pirmo reizi, kopš Pasaules Banka sāka veikt globālo statistiku 1990. gadā, galējā nabadzībā dzīvojošo pasaules iedzīvotāju skaits ir krities zem 750 miljoniem.

Tas ir samazinājums par vairāk nekā vienu miljardu iedzīvotāju pēdējo 25 gadu laikā. Šī gada 19.septembrī Pasaules Banka saskaņā ar jaunākajiem datiem informēja, ka galējais nabadzības līmenis kopš 2015. gada ir sarucis līdz 10 procentiem un samazinājums turpinājies pēdējo trīs gadu laikā.

Pasaules Banka galējo nabadzību definē kā iztikas minimumu mazāk nekā 1,90 dolāri dienā jeb 694 dolāri gadā.

Šī summa, kuras pamatā ir valstu ar zemu ienākumu līmeni noteiktie nabadzības rādītāji, ir nepieciešama, lai nodrošinātu minimālās pamatvajadzības. Šis skaitlis (1,90 dolāri dienā) kā galējas nabadzības slieksnis tika noteikts 1990. gadā, kad vairāk nekā 1,9 miljardi pasaules iedzīvotāju jeb 36 procenti dzīvoja zem galējas nabadzības sliekšņa. 2015. gadā kopējais galēji nabadzīgo iedzīvotāju skaits bija 736 miljoni.

Līdzīgi interneta izmantošanas pieaugumam informācijas iegūšanā, komunikācijā, preču iegādē, pakalpojumu rezervēšanā, pieaug arī internetbanku izmantošana norēķinu un citu finanšu darījumu veikšanai, liecina pētījums.

SEB Unibankas un E-Spy veiktais pētījums Baltijas valstīs liecina, ka Latvijā internetbanku savu finanšu pārlūkošanai, rēķinu veikšanai un citu finanšu pakalpojumu izmantošanai lieto 84% respondentu, Lietuvā – 91%, savukārt Igaunijā – 98%. Vismaz vienu reizi nedēļā savu internetbanku izmanto 48% Latvijas iedzīvotāju, 57% Lietuvas iedzīvotāju un 77% Igaunijas iedzīvotāju, kas apstiprina, ka interneta izmantošanas kultūra konkrētā valstī būtiski ietekmē arī internetbanku lietotāju īpatsvaru.

Vīrieši Latvijā raksturojami kā aktīvāki internetbanku lietotāji. 52% no aptaujātajiem vīriešiem un 46% sieviešu internetbanku lieto vismaz vienu reizi nedēļā. Latvijas galvaspilsētā internetbankas lieto 88% respondentu, ārpus Rīgas – 79%.

Igaunijā vidējais māju vecums ir lielāks nekā vidējais iedzīvotāju vecums valstī, liecina pagājušā gada nogalē veiktās tautskaites rezultāti.

Igaunijas Statistikas departamenta aplēses liecina, ka vidēji privātmājas un daudzdzīvokļu mājas Igaunijā būvētas 1965.gadā, bet, rēķinot vidējo mājokļa vecumu valstī, secināts, ka tas ir būvēts 1972.gadā. Vienlaikus vidējais Igaunijas iedzīvotājs ir dzimis 1979.gadā, tādējādi vidējais Igaunijas iedzīvotājs mīt mājoklī, kas atrodas pirms viņa dzimšanas uzbūvētā ēkā.

Lielākā daļa cilvēku Igaunijā dzīvo padomju laikā būvētā ēkā.

Igaunijā ir 557 146 dzīvojamie mājokļi, kas atrodas vairāk nekā 180 000 ēku.

2021.gada tautskaites rezultāti rāda, ka 94% Igaunijas iedzīvotāju mājoklī ir pieejama ūdens apgādes sistēma, 93% ir iespēja nomazgāties un 92% ir tualete. 71% Igaunijas iedzīvotāju mīt mājoklī ar centrālo apkuri. Savukārt daudzdzīvokļu mājās 99% iedzīvotāju ir ūdensapgāde un kanalizācija un 97% - iespēja nomazgāties.

Trim miljoniem Eiropas Savienības (ES) pilsoņu, kas dzīvo Lielbritānijā, nav pamata bažām par nākotni, atklātā vēstulē ES pilsoņiem atkārtoti apliecinājusi Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja.

Kā aģentūru LETA informēja Lielbritānijas vēstniecībā Latvijā, Meja vēstulē pauž lepnumu par to, ka vairāk nekā trīs miljoni ES pilsoņu ir izvēlējušies apmesties uz dzīvi un pelnīt savu iztiku Lielbritānijā, piebilstot, ka augstu vērtē šo cilvēku lielo ieguldījumu gan valsts ekonomiskajā izaugsmē, gan sabiedriskajā dzīvē, gan kultūrā un valsts dzīvē kopumā. «Es apzinos, ka mūsu valsts daudz zaudētu, ja jūs to pamestu, un es vēlos, lai jūs paliekat,» norādījusi Meja.

«Tāpēc jau kopš paša sarunu sākuma par Lielbritānijas izstāšanos no ES esmu paudusi konsekventu nostāju attiecībā uz jūsu tiesībām – jūsu tiesību aizsardzība līdztekus ES dalībvalstīs dzīvojošo Lielbritānijas pilsoņu tiesībām vienmēr ir bijusi mana galvenā prioritāte,» teica premjere.

Latvijā šogad «mirušo» uzņēmumu skaits par vairāk nekā 50% pārsniedz «jaundzimušo» skaitu, pērn aizsākusies tendence pieņemas spēkā

To liecina SIA Lursoft apkopotie dati pēc Uzņēmumu reģistra ziņām.

Dati rāda, ka šā gada nepilnos septiņos mēnešos jau ir likvidēti 12 309 uzņēmumi, bet reģistrēti tikai 6127, tādējādi «mirušo» skaits par 16 182 pārsniedz jaundibināto uzņēmumu skaitu. Turklāt likvidēto pārsvars pār jaunreģistrētajiem salīdzinājumā ar 2016. un 2017. gada datiem pieaug. Ja pērn visā gadā «mirušo» uzņēmumu skaita pārsvars pār «dzimušajiem» sasniedza 6270, tad šogad nepilnos septiņos mēnešos tas jau ir 6182. Šogad jau ir likvidēti (12 309) vairāk nekā visa 2016. gada laikā (12 228).

Tendence saglabāsies

Vairāki DB aptaujātie uzskata, ka uzņēmumu skaita samazināšanās ir saistīta ar neaktīvo uzņēmumu likvidāciju, kam iemesls ir neveiksmīga uzņēmējdarbība, biznesa izmaksu pieaugums vienlaikus ar iedzīvotāju pirktspējas pārmaiņām un valstī dzīvojošo skaita sarukums. No Rīgas attālākajos reģionos par būtiskāko tiek minēts tirgus sarukums un patērētāju mazā pirktspēja. Proti, ja patērētāju skaits Latvijā kopumā sarūk, tad arī loģiski, ka tirgotājiem pieaug konkurence un kāds to nespēj izturēt. Savukārt tas, kurš pārdzīvojis konkurenta «nāvi», nevar būt drošs par rītdienu, jo potenciālo pircēju skaits sarūk un perspektīvā šis process turpināsies. Lauku veikalu liktenis pēc vairāku jomu optimizācijas, piemēram, mazo skolu slēgšanas, atrodas zem jautājuma zīmes, jo īpaši tāpēc, ka jaunu, stabilu darba vietu rašanās ir reta parādība, savukārt ļoti liels šajās vietās dzīvojošo skaits ir cienījamā vecumā.

2023. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 883 tūkst. iedzīvotāju – par 7,3 tūkst. vairāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn pieauga par 0,39 % salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,78 %, bet migrācijas dēļ palielinājās par 1,17 %. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veido 23,5 tūkstoši Ukrainas bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā.

Dzimstības lejupslīde turpinās

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 15 954 bērni – par 1 466 bērniem jeb 8,4 % mazāk nekā 2021. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā, bet nomira 30 731 cilvēks – par 3 869 jeb 11,2 % mazāk nekā gadu iepriekš.

Pērn, mazinoties saslimstībai ar Covid 19, mirstība ir nedaudz samazinājusies, bet tā pārsniedz laiku pirms pandēmijas. Līdz ar mirstības kritumu arī negatīvais dabiskā pieauguma rādītājs ir nedaudz samazinājies (no −17,2 tūkstošiem 2021. gadā līdz −14,8 tūkstošiem pērn), bet joprojām ir tuvs 1996.–1998. gadā reģistrētajam. Savukārt starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits palielinājās par 22 028 cilvēkiem, kas nebija noticis kopš neatkarības atgūšanas.

2018. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 934 tūkst. iedzīvotāju – par 15,7 tūkst. mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.Iedzīvotāju skaits 2017. gadā saruka par 0,8 % salīdzinājumā ar 1,0 % 2016. gadā. Pilsētnieku gada laikā kļuva par 8,3 tūkst. jeb 0,6 % mazāk, bet lauku iedzīvotāju – par 7,4 tūkst. jeb 1,2 % mazāk.

2017. gadā mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu par 7,9 tūkst., un šis rādītājs ir lielākais pēdējo četru gadu laikā (2016. gadā – 6,6 tūkst.). Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 20,8 tūkst. bērnu, kas ir par 1 140 mazāk nekā 2016. gadā, bet nomira 28,7 tūkstoši cilvēku, kas ir par 177 vairāk, salīdzinot ar 2016. gadu. Starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits 2017. gadā samazinājās par 7,8 tūkst. (2016. gadā – 12,2 tūkst.). Pērn Latvijā no citām valstīm ieradās 9,9 tūkst. cilvēku, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir par 1,6 tūkst. vairāk un izceļoja 17,7 tūkst. – par 2,9 tūkst. mazāk nekā 2016. gadā. Apmēram puse (55 %) no iebraukušajiem ir saistīti ar Latviju (piemēram, dzimuši Latvijā u.c.).

Elektronisko sakaru nozarē ieņēmumi pieaug, televīzijas pieslēgumu skaits mājsaimniecībās samazinās, balss sakaru pakalpojuma pieslēgumu skaits fiksētā tīklā turpina kristies, mobilo pakalpojumu pieslēgumu skaits pieaug, mobilā interneta patēriņš viens no augstākajiem starp OECD valstīm.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) skaidro, kā mainījušies elektronisko sakaru nozares rādītāji 2023. gadā.

“Ik gadu apkopojam nozares rādītājus par regulējamo elektronisko sakaru komersantu sniegtajiem balss sakaru, interneta, televīzijas un citiem pakalpojumiem. Atskatoties uz iepriekšējo gadu, lietotāju aktivitātē novērota pakāpeniska elektronisko sakaru pakalpojumu izvēles maiņa par labu mobilā tīkla pakalpojumiem, kā rezultātā rādītāji mobilā tīklā sasnieguši līdz šim augstāko līmeni,” komentē SPRK Elektronisko sakaru un pasta departamenta direktors Ivars Tauniņš.

Kopš 2020. gada kopējie ieņēmumi par sniegtajiem regulētajiem pakalpojumiem elektronisko sakaru nozarē katru gadu palielinās, sasniedzot 590 milj. eiro 2023. gadā – par 13% vairāk nekā 2020. gadā. Lielākie operatori joprojām nemainīgi – “Latvijas Mobilais Telefons” SIA, SIA “Tele2”, SIA “BITE Latvija” un SIA “Tet” –, tiem kopā veidojot 81% no visiem ieņēmumiem. Vienlaikus elektronisko sakaru komersantu skaits Latvijā turpina samazināties, aktīvo reģistrēto komersantu skaits 2023. gada beigās bija 207.

Ukrainas pilsoņi kļuvuši par Lietuvas lielāko ārvalstnieku kopienu, paziņojis Lietuvas Migrācijas departaments.

Saskaņā ar tā apkopotajiem datiem šā gada sākumā Lietuvā dzīvoja gandrīz 17 000 Ukrainas pilsoņi jeb par aptuveni 42% vairāk nekā pirms gada.

Lietuvā dzīvojošo Krievijas pilsoņu skaits šobrīd sasniedz gandrīz 12 500 jeb teju par 3% mazāk nekā 2018.gadā.

Aptuveni tikpat daudz Lietuvā ir Baltkrievijas pilsoņu, un viņu skaits gada laikā pieaudzis par trešo daļu.

Triju minēto valstu pilsoņi kopā veido 84% no visiem Lietuvā dzīvojošajiem ārvalstniekiem.

No Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm Lietuvā visvairāk dzīvo Latvijas, Vācijas un Polijas pilsoņi.

Kopumā Lietuvā dzīvojošo ārvalstnieku skaits gada laikā pieaudzis par 17,5% un viņu īpatsvars Lietuvas iedzīvotāju kopējā skaitā nedaudz pārsniedz 2%.

Žurnāls Forbes Auto izveidojis sarakstu ar visdrošākajām ģimenes automašīnām pasaulē.

Kā raksta Forbes Auto, tad 12% cilvēku, kas izvēlas pirkt mašīnu, kā visaugstāko prioritāti ierindo drošības testu rezultātus.

Drošāko ģimenes automašīnu TOP 5:

Kia Sedona

NHTSA* - Visos frontālajos un sānu sadursmes testos iegūtas 5 zvaigznes;

IIHS** - vērtējums - Frontālajā testā - labi, sānu testā - labi, aizmugurējā testā labi;

ESP*** - Standarts;

Maksimālais sēdvietu skaits - 7;

Msrp**** - 20 695 Usd.

Honda Pilot (2008)

No 1. līdz 3.jūnijam Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze un Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar ASV parlamentu vadītāja Vaira Paegle uzturas darba vizītē ASV, lai tiktos ar ASV kongresmeņiem un administrācijas pārstāvjiem, kā arī ASV dzīvojošo latviešu kopienu. Saeimas priekšsēdētājs norāda, ka vizītes galvenais mērķis ir runāt par Latvijas pievienošanos ASV bezvīzu programmai, Db.lv informēja Saeimas Preses dienests.

Saeimas pārstāvji 2.jūnijā tikās ar ASV Tēvzemes drošības departamenta un Nacionālās drošības padomes pārstāvjiem, kā arī ar senatoru Džonu Kailu (Jon Kyl), kurš līdz šim ir bijis skeptisks par nepieciešamību iekļaut jaunas valstis ASV bezvīzu programmā.

Saeimas priekšsēdētājs informēja ASV pārstāvjus par pieņemtajiem likumprojektiem un par valdības paveikto, lai Latvija iespējami drīz varētu pievienoties bezvīzu programmai, kas ir viena no galvenajām tuvākā laika Latvijas ārpolitikas prioritātēm. "Latvija ir pateicīga ASV par ilglaicīgo atbalstu mūsu valsts neatkarībai, dalībai NATO un ilgtspējīgai attīstībai. Sadarbību ar ASV vērtējam kā stratēģisko partnerību, tāpēc Latvija ļoti augstu novērtētu vīzu režīma atcelšanu. Tas būtu ne tikai simbolisks solis, bet arī būtiski veicinātu ekonomisko sadarbību un abu valstu iedzīvotāju kontaktus".

Par trim nozīmīgākajām problēmām, vērtējot drošību, gaisa piesārņojumu, troksni, sabiedrisko transportu, veselības aprūpes, sociālos un izglītības pakalpojumus, bezdarbu, mājokļa apstākļus un ceļu infrastruktūru, sešās no astoņām lielajām pilsētām visbiežāk atzītās ir bezdarbs, ceļu infrastruktūra un veselības aprūpes pakalpojumi, secināts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktajā aptaujā, kurā piedalījās iedzīvotāji no Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Valmieras un Ventspils.

Tikai Ventspilī ir atšķirīgs iedzīvotāju vērtējums par trim galvenajām problēmām, kur pirmajā trijniekā minēts gaisa piesārņojums (61 % iedzīvotāju).

Bezdarbs ir problēma, kuru iedzīvotāji ir norādījuši kā galveno savā pilsētā, jo īpaši – Daugavpilī (91 %) un Rēzeknē (90 %). Vairāk nekā puse iedzīvotāju bezdarbu kā galveno problēmu minēja arī Liepājā (79 %), Ventspilī (77 %), Jēkabpilī (69 %), Jūrmalā (65 %) un Jelgavā (58 %). Bezdarbs mazāk par pusi iedzīvotāju uztrauca vienīgi Valmierā (49%).

Jaunieši – iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 30 gadiem – bezdarbu kā vienu no galvenajām problēmām visbiežāk bija norādījuši Daugavpilī, kur tā ir problēma 99 % jauniešu (+8 procentpunkti, salīdzinot ar visu iedzīvotāju vērtējumu), Jelgavā (+3 procentpunkti) un Ventspilī (+2 procentpunkti), retāk Jēkabpilī (-15 procentpunkti), Jūrmalā (-12 procentpunkti) un Valmierā (-14 procentpunkti). Rēzeknē jauniešu un visu iedzīvotāju vērtējums bija identisks.

AS Latvijas Jūras medicīnas centrs (LJMC) turpina piesaistīt jaunus vietējos un ārvalstu pacientus, liecina uzņēmuma pārskats Nasdaq Riga.

Par vienu no 2017. gada attīstības virzieniem pērn noteikta ārvalstīs dzīvojošo pacientu piesaiste. Šāda pieeja līdzās piedāvāto pakalpojumu pilnveidošanai 2017. gadā veicināja ārvalstu pacientu skaita pieaugumu, kā arī sekmēja to, ka LJMC ir iekļauts valsts oficiālajā Medicīnas tūrisma pakalpojumu sniedzēju reģistrā, ko veido Veselības inspekcija.

Līdzās veiksmīgajai ārvalstu pacientu piesaistei 2017. gadā aktīvi popularizējot maksas medicīnas pakalpojumus vietējiem iedzīvotājiem, LJMC nodrošināja arī Latvijā dzīvojošo pacientu skaita pieaugumu.

LJMC 2018. gadā ir noslēgti līgumi ar Nacionālo veselības dienestu par valsts apmaksāto medicīnas pakalpojumu sniegšanu 2018. gada budžetā paredzētajā apjomā.

Lielbritānija un Eiropas Komisija (EK) piektdien beidzot panākušas vienošanos par nosacījumiem, uz kādiem Apvienotā Karaliste izstāsies no Eiropas Savienības (ES).

Papildināts viss teksts

Sarunās panākts «apmierinošs progress» visos trijos svarīgākajos izstāšanās jautājumos, un EK iesaka ES dalībvalstīm pāriet uz «Breksita» saruna otro fāzi, kurā tiks spriests par bloka turpmākajām attiecībām ar Lielbritāniju, tostarp par pārejas periodu pēc Lielbritānijas aiziešanas no bloka un par jauno savstarpējās tirdzniecības līgumu, paziņojis EK prezidents Žans Klods Junkers.

Lai sarunās pārietu uz to otro posmu, Brisele pieprasīja vienoties par trīs izstāšanās pamatjautājumiem - par šobrīd Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu tiesībām, par tā dēvēto izstāšanās rēķinu un par Ziemeļīrijas robežu ar Īriju.

Galīgo lēmumu par pāreju sarunās pie abu pušu nākotnes attiecībām jāpieņem dalībvalstu līderiem, kas nākamnedēļ pulcēsies Briselē uz kārtējo samitu.

Šodien, 15.oktobrī, aprit 100 dienas kopš Valdis Zatlers Saeimā deva Valsts prezidenta zvērestu.

Līdz ar pirmo amatā stāšanās dienu, Valsts prezidents ir pildījis visus ar Satversmi uzliktos pienākumus, akcentē Prezidenta Preses dienests:

-reprezentējis valsti, pārstāvot Latviju starptautiskajās organizācijās, darba vizītēs apmeklējot tuvākās kaimiņvalstis, tiekoties ar ārvalstu amatpersonām, akreditējot ārvalstu vēstniekus, izsniedzot akreditācijas vēstules Latvijas vēstniekiem ārvalstīs;

-pildot Latvijas valsts bruņotā spēka augstākā vadoņa pienākumus, apmeklējis Latvijas armijas kareivjus viņu dienesta vietās Latvijā un Latvijas lielākajā starptautiskajā misijā Afganistānā;

Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts šodien, 23. augustā, valdībai iesniedzis informatīvo ziņojumu ar konkrētu rīcības plānu, lai veicinātu izceļojušo Latvijas iedzīvotāju atgriešanos Latvijā, Db.lv informēja Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts.

"Darba grupa, kas izstrādāja priekšlikumus, ir sagatavojusi realizējamas aktivitātes. Manuprāt, īstenojot tās, mēs varētu ietekmēt iedzīvotāju atgriešanos Latvijā un rast tādus apstākļus, kas veicinātu arī esošo Latvijas iedzīvotāju vēlmi palikt valstī. Viens no galvenajiem priekšlikumiem ir dubultpilsonības ieviešana ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas iedzīvotāju bērniem, kas veicinās saiknes saglabāšanu ar dzimteni, stimulējot ārvalstīs dzīvojošo vēl aktīvāku iesaistīšanos Latvijā notiekošajos procesos un viņu atgriešanos Latvijā," uzsver ministrs Oskars Kastēns.

Ziņojums paredz dubultpilsonības pieļaujamības paplašināšanas ieviešanu ārvalstīs dzīvojošo Latvijas iedzīvotāju bērniem, kā arī izskatīt iespēju to piešķirt laulātajiem draugiem.

Pēdējā gada laikā, kad statistiķi Latvijā ir fiksējuši deflāciju, vislielāko cenu pazemināšanos izjutuši rīdzinieki, jo viņi 44% gadījumu uzskata, ka preces un pakalpojumus var nopirkt lētāk. Savukārt Latgalē cenu samazināšanos pamanījuši tikai 24%, kamēr 38% iedzīvotāju apgalvo, ka jutuši to pieaugumu.

Jaunākajā DnB NORD Latvijas barometrā noskaidrots, ka vēl salīdzinoši bieži (43% gadījumu) deflāciju izjutuši zemgalieši un kurzemnieki (40%). Cenu pieaugumu biežāk nekā pārējie pamanījuši vidzemnieki, no kuriem 36% sacīja, ka cenas ir ievērojami vai nedaudz paaugstinājušās, kā arī 35% Pierīgā dzīvojošo.

Jautājot respondentu viedokli par cenu kritumu vai pieaugumu tuvākajā nākotnē, DnB NORD Latvijas barometrā noskaidrots, ka visoptimistiskākie un vispesimistiskākie vienlaikus ir Pierīgā dzīvojošie. Viņi 20% gadījumos pauduši atbildi, ka cenas samazināsies, turpretim 35% domā, ka tās pieaugs, bet 32% uzskata, ka saglabāsies nemainīgas.

Dažus dzirkstošos vīnus varbūt labāk pārdot izsolē nekā izšaut gaisā, kādās jubilejas svinībās. Žurnāls Forbes apkopojis sarakstu ar iekārojamākajiem vīniem pasaulē.

Nemainīgi par iecienītāko dzirkstošo vīnu pasaulē žurnāls Forbes ir atzinis Krug. Krug šajā sarakstā ir ieņēmis pirmās piecas pozīcijas.

10 iecienītākie dzirkstošie vīni pasaulē.

Cena - 2 350 GBP (2 075 LVL);

Pārdodot pēc 12 mēnešiem cena pieaug par - 56.7%.

2. Krug 1985

Cena - 2 340 GBP (2 066 LVL);

Pārdodot pēc 12 mēnešiem cena pieaug par - 52.4%.

3. Krug 1990

Cena - 2 200 GBP (1 942 LVL);

Pārdodot pēc 12 mēnešiem cena pieaug par - 51.7%.

4. Krug 1988

Cena - 2 400 GBP (2 119 LVL);

Pārdodot pēc 12 mēnešiem cena pieaug par - 50.5%.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Uzņēmumi 2021. gadā nodarbināja 709 595 strādājošos, kas ir par 64 179 jeb 8,3% mazāk nekā 2014. gadā, salīdzinoši strauji nodarbināto skaits sarucis pēdējo gadu – Covid-19 pandēmijas laikā.

To rāda SIA Lursoft pētījums pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem. Latvijā reģistrētajos uzņēmumos pērn bija nodarbināti teju 710 tūkstoši strādājošo, kas ir par 2% mazāk nekā 2020. gadā, liecina VID sniegtā informācija. No tiem 12% bija nodarbināti mazumtirdzniecības sektorā. Otra darbinieku skaita ziņā ietilpīgākā nozare 2021. gadā bijusi veselības aizsardzība.

“Nodarbināto skaita kritums par vairāk nekā 64 000 astoņu gadu laikā ir milzīgs, un tas ir sava veida jautājums par to, kas un kā notiek valstī,” pārsteigumu pauž bijušais Mazo un vidējo uzņēmumu sadarbības padomes priekšsēdētājs Andris Lasmanis. Viņaprāt, nodarbināto skaita sarukuma iemesli uzņēmumos ir jāmeklē Latvijas iedzīvotāju skaita izmaiņās.