Šā gada pirmajā ceturksnī ir izsniegta 381 licence un 11 atļaujas komercdarbībai ar akcīzes precēm, DB informēja VID Komunikācijas nodaļa.

Savukārt anulēta ir 301 licence, bet par konstatētajiem normatīvo aktu pārkāpumiem anulētas 94 licences, tai skaitā 52 licences alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai, 30 licences tabakas izstrādājumu mazumtirdzniecībai, piecas licences akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai, četras licences alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecībai un trīs – alus mazumtirdzniecībai.

Vairums licenču, proti, 58 anulētas par nodokļu deklarāciju neiesniegšanu noteiktajā termiņā. Kopumā uz 31.martu spēkā bija 9,6 tūkst. licenču darbībām ar akcīzes precēm un 17 sertifikāti par patstāvīgās mazās alus darītavas statusa piešķiršanu.

Visvairāk licences saņemtas alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu mazumtirdzniecībai. Marta beigās spēkā bija 216 licences alus mazumtirdzniecībai, 225 licences akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai un 155 licences naftas produktu mazumtirdzniecībai.

Pirmā pusgada finanšu rādītāji liecina, ka Latvijas ekonomika strukturāli nav gatava sekmīgi konkurēt pasaules līmenī.

Draud mīnuss

Šobrīd IKP izaugsme ir tikpat kā apstājusies, tā A. Vilks, kurš lēš, ka šogad pusgada izaugsme būs vien ap 2 %. Centrālā statistikas pārvalde (CSP) IKP ātro novērtējumu 2008. g. 2. cet. sniegs 8. augustā. IKP pieaugums šogad 1. cet. bija 3.3 %, bet eksperti neizslēz iespēju, ka 2. cet. IKP izmaiņas varētu uzrādīt arī mīnusa zīmi. Pēc P. Strautiņa teiktā, izaugsmes līkne tālāk uz leju varētu aiziet, ja ekonomika kopumā sekos mazumtirdzniecībai. A. Vilks uzskata, ka Latvijas ekonomikas velkoņi nu ir palikuši divi — eksports un tranzīts. Šogad maijā eksporta apjomi, salīdzinot ar aprīli, saruka par 8.3 %, bet, salīdzinot ar pērnā gada maiju, pieauga par 6.2 %, liecina CSP dati. Savukārt caur Latvijas ostām pusgadā pārkrauts par 2.6 % vairāk kravu (32.2 milj. tonnas) nekā pērn, bet Latvijas Dzelzceļš pārvadājis par 9.3 % vairāk kravu (27.83 milj. tonnu). «No abiem būs atkarīgs, vai ekonomika paliks plusos. Lai gan situācija izskatās padrūma, pēdējos mēnešos ir iezīmējušās vairākas pozitīvas lietas. Samazinoties uzpūstajam patēriņam, kritās importa apjomi un beidzot reāli samazinājās maksājumu bilances tekošā konta deficīts. Arī valdība vairs nesnauž un revidē gan budžetu, gan ieklausās uzņēmēju priekšlikumos. Šie faktori arī ir ļāvuši Latvijai noturēt kredītreitingus un turpināt piesaistīt investīcijas,» secina SEB bankas eksperts.

Papildu ierobežojumi legālā alkohola tirdzniecībai Rīgā, visticamāk, radītu negatīvas sekas gan iedzīvotājiem, gan tirgotājiem, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rīgas pašvaldība saņēmusi iedzīvotāju sūdzības par mazo veikalu un kafejnīcu darbību mikrorajonos, tāpēc tiek domāts, kādus pasākumus varētu ieviest, lai ierobežotu un sakārtotu legālā alkohola tirdzniecību pilsētā. Tomēr, šo jautājumu apspriežot Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejā, konkrēti risinājumi vai lēmumi netika pieņemti, tāpēc pagaidām jauni ierobežojumi netiks ieviesti. Komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais norāda, ka jautājums skar mazos veikaliņus tā saucamajos guļamrajonos, kuri kafejnīcu statusā alkoholu tirgo visu diennakti.

Dažādi ierosinājumi

Rīgas domes Labklājības un Izglītības, kultūras un sporta departamenti piedāvā alkohola tirdzniecību nodalīt atsevišķi. Veikalā tiek pirkti alkoholiskie dzērieni aizvērtā veidā, līdzņemšanai, bet kafejnīca ir telpa, kas aprīkota ar iespēju uzkavēties un uz vietas lietot pieejamo produkciju, neparedzot to līdzņemšanai. Tajā arī nav iespējas iegādāties preces, kuras var nopirkt parastos veikalos. Savukārt veikals–kafejnīca ir telpa, kas ir atdalīta un kurā ir alkohola tirdzniecības ierobežojumi – līdz plkst. 22. Ir piedāvāts daudzveidot licences, kā arī pieejamajos dokumentos piedāvāts noteikt alkohola tirdzniecības aizliegumu alkoholu veikalā tirgot no plkst. 19 līdz plkst. 10, aizliegt alkoholu veikalos tirgot svētdienās, kā arī vairākkārt palielināt licences maksu kafejnīcām, ja alkohols tiek tirgots nakts laikā. Arī Rīgas pašvaldības policija (RPP) atzīmē, ka nepieciešams definēt vietas statusu, uz kurām attiecas izņēmums. RPP ieskatā, būtu jābūt trim licenču veidiem – mazumtirdzniecībai veikalā promnešanai, mazumtirdzniecībai kafejnīcā, bārā vai restorānā un mazumtirdzniecībai kafejnīcā, bārā, restorānā laikā no plkst. 22 līdz 8. Tai pašā laikā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāve Baiba Šmite-Roķe uzsver, ka ierobežojumi nerisinās problēmas, kas rodas alkohola lietošanas dēļ. Tieši otrādi – tie var palielināt nelegālā alkohola pārdošanas apjomus. Tas jau ir pierādījies. Proti, 2002. gadā Latvijā alkohola tirdzniecība pēc 22 tika aizliegta, bet alkohola patēriņš palielinājās. Savukārt 2009. gadā akcīzes nodoklis tika celts divas reizes, un patēriņš samazinājās. «Ierobežojot legālo patēriņu, alkohola patēriņš nemazinās, bet gan veicina nelegālā alkohola patēriņu,» uzsver B. Šmite-Roķe.

Uzņēmumu vadības programmatūras nozares lielākie izaicinājumi tuvākajā laikā būs risinājumu pielāgošana topošajai Windows 8 operētājsistēmai un iPad veida planšetdatoru lietotāju vajadzībām, norāda uzņēmumu vadības programmatūras kompānijas HansaWorld dibinātājs un vadītājs Karls Bulīns.

Būlins, kurš pēc izglītības ir programmētājs un datorzinātnieks, teica, ka Microsoft operētājsistēma Windows 8, kuru paredzēts piedāvāt tirgū šī gada gaitā, būtībā ir pilnīgi jauna sistēma, kas prasa apjomīgu Windows sistēmai paredzētas programmatūras pārrakstīšanu.

«Microsoft visu veco met ārā pa logu, un uzskatu, ka tas ir pareizi, jo Windows ir novecojis. Windows 8 ir labi konstruēts. To saku, jo parasti attiecos kritiski pret daudz ko no tā, ko Microsoft dara. Jaunais izskats, saskarnes dizains, kuru sauc Metro, ir pievilcīgs un vedina cilvēkus turpināt to lietot. Pirmais iespaids ir ļoti labs,» teica Bulīns. Viņš norādīja, ka aptuveni 75% no HansaWorld piedāvātajiem risinājumiem ir domāti darbam ar Windows operētājsistēmu.

No 19. līdz 21. oktobrim Ķīpsalā notiek izstādes «Māja. Dzīvoklis 2018» un «Vide un enerģija 2018».

Tajā tiks demonstrētas aktuālās tendences energoefektivitātes, būvniecības un nekustamo īpašumu jomā.Izstāžu dalībnieki piedāvās risinājumus gan lieliem infrastruktūras objektiem, gan ikvienai mājsaimniecībai, kas vēlas efektīvāk izmantot energoresursus, apsildīt telpas un renovēt mājokli.

Savu produkciju piedāvās «Baltijas durvis», «Bel-Door», «Ambe», «Iļģuciems», «Kalo būve», «WATEX», jumtu segumus prezentēs vadošie būvniecības uzņēmumi «Monier» un «Toode». Āra ekspozīcijā varēs aplūkot jau gatavas pirts mājiņas, lapenes, grilus un citas mājsaimniecībā noderīgas lietas.

Granulu apkures risinājumus piedāvās «Grandeg», «Duo Systems», «FAN», «AGB», bet biomasas apkures katlus un moduļveida katlumājas prezentēs «Anna Asistance», saules paneļus – «A J Power» un «NAPS Solar Systems». Nepieciešamo siltumam piedāvās izstādes «Māja. Dzīvoklis 2018» ilggadējie dalībnieki – «Intersol», «Akmens krāsnis», «Helmiks R», «Apkures katli» un citi.Viedais transports

Latvijas aviokompānija airBaltic šī gada 26. oktobrī sāks piedāvāt lidojumus saskaņā ar ziemas sezonas grafiku, kas turpināsies līdz pat 2009. gada 28. martam. Aviokompānija piedāvās četrus jaunus maršrutus, kā arī palielinās lidojumu skaitu deviņos maršrutos. Ziemas sezonā airBaltic piedāvās 49 maršrutus no Rīgas un 14 maršrutus no Viļņas.

Ziemas sezonā airBaltic piedāvās četrus jaunus maršrutus no Rīgas – uz Amsterdamu (Nīderlande, katru dienu), uz Hannoveri (Vācija, piecas reizes nedēļā), uz Tamperi (Somija, divas reizes dienā), kā arī uz Dubaiju (Apvienotie Arābu Emirāti, divas reizes nedēļā), Db.lv informē Jānis Vanags, Starptautiskās lidostas Rīga A/S Air Baltic Corporation Korporatīvo komunikāciju viceprezidents.

airBaltic prezidents un izpilddirektors Bertolts Fliks: „Ņemot vērā pieaugošo pieprasījumu, mēs atvērsim jaunus maršrutus un palielināsim lidojumu skaitu. airBaltic patlaban piedāvā lidojumus uz teju 50 galamērķiem, savukārt kopumā no lidostas Rīga var nokļūt vairāk nekā 60 galamērķos. Tāpēc arvien biežāk cilvēki no Igaunijas un Lietuvas izvēlas lidot caur Rīgu.”

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Valdība otrdien, 16.jūnijā, grozīja higiēnas un obligātās nekaitīguma prasības govs svaigpiena apritei nelielā apjomā, informē Zemkopības ministrijā.

Grozījumi nepieciešami tādēļ, ka ES kopš šāgada maija vairs nepastāv piena kvotas, līdz ar to noteikumi nosaka svaigpiena apmēru, ko svaigpiena ražotājs drīkst piegādāt tieši galapatērētājam vai mazumtirdzniecībai, un mainīta tiešās tirdzniecības svaigpiena uzskaite, dokumentējamās informācijas saturs un informācijas glabāšanas kārtība.

Izmaiņas noteikumos paredz, ka noteiktais svaigpiena apmērs, ko piena ražotājs turpmāk drīkstēs piegādāt tieši galapatērētājam vai mazumtirdzniecībai, būs pielīdzināts patlaban noteiktajam tiešās tirdzniecības kvotas lielumam.

Lai patērētāju nodrošinātu ar kvalitatīvu un nekaitīgu svaigpienu, piena ražotājam, iesniedzot Pārtikas un veterinārajā dienestā pieteikumu piena realizācijas atļaujas saņemšanai, būs jāiesniedz arī laboratoriskās testēšanas rezultāti, tostarp patogēnās mikrofloras testēšanas rezultāti.

No šodienas mainīta alkoholisko dzērienu tirdzniecības internetā kārtība, līdz ar to turpmāk alkoholiskos dzērienus internetā varēs tirgot tikai uzņēmuma tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē, aģentūru LETA informēja Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Līdz šim alkoholisko dzērienu tirdzniecība ar distances līgumu jeb internetā bija atļauta, izmantojot jebkādu distances saziņas līdzekli - telefonu, e-pastu, faksu un citus, taču no šodienas to var darīt tikai tirgotāja tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē, kas norādīta speciālajā atļaujā (licencē) alkoholisko dzērienu vai alus mazumtirdzniecībai.

Lai komersanti varētu turpināt tirgot alkoholiskos dzērienus internetā arī pēc 28.decembra, ir jāpārreģistrē esošā vai jāsaņem jauna licence, pretējā gadījumā alkoholisko dzērienu tirgošana internetā komersantam turpmāk būs liegta.

Lai šādu licenci pārreģistrētu, komersantam VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) (dokumentu grupa "Akcīzes preču licenču un sertifikātu iesniegumi") jāiesniedz iesniegums licences pārreģistrācijai saistībā ar jaunas darbības vietas - tīmekļvietne/mobilā lietotne - deklarēšanu. Citi dokumenti par tīmekļvietnes/mobilās lietotnes deklarēšanu iesniegumam nav jāpievieno.

Pētot vairākus pārtikas produkta segmentus, novērota gan cenu inflācija, gan deflācija, liecina «Maxima mazumtirdzniecības kompasa» dati par 2018. gada 1. ceturksni.

Latvijai raksturīgo augļu, ogu un dārzeņu PVN likmes izmaiņu rezultātā ir reģistrēta dārzeņu deflācija 16.8% apmērā un augļu inflācija 4.6% apmērā, kas veicina šo preču grupu pārdošanas apjoma pieaugumu. Prognozējams, ka, sākoties ābolu un bumbieru sezonai, augļu inflācija varētu samazināties.

«Arī šogad pārtikas cenu izmaiņas nosaka tendences pasaules tirgos, samazinoties galvenokārt cukura, piena un eļļas izstrādājumu cenai, bet palielinoties olu cenām. Cukura cenu indeksa kritums atstāja ļoti būtisku ietekmi uz cukura cenām Latvijā - šogad pirmajā ceturksnī kritums par - 32.2%. Taču ir jānorāda arī uz to, ka pasaulē ir vērojams liels svārstīgums cukura cenu indeksā un šāds cenu indekss varētu būt īslaicīgs. Turpretī 2018. gada pirmā ceturkšņa vidējā inflācija olām bija 19.6%. Tik liels cenu pieaugums ir saistīts ar piedāvājuma samazināšanos Eiropas tirgos,» stāsta Zane Kaktiņa, «Maxima Latvija» Biznesa analītikas departamenta vadītāja.

Aprīlī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 1,8% un importa – par 3,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Aprīlī Latvija eksportējusi preces 839,6 miljonu eiro apmērā, bet importējusi – par 1,040 miljardiem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance nedaudz uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties līdz 44,7%.

Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports aprīlī salīdzinājumā ar martu samazinājās par 10,1 miljoniem eiro jeb 15,7%. Lielākais kritums bija vērojams eksportā uz Uzbekistānu – par 5,9 miljoniem eiro jeb 75,6% (galvenokārt samazinājies eksports medikamentiem mazumtirdzniecībai), uz Somiju par 4 miljoniem eiro jeb 92,8% (galvenokārt samazinājies biodīzeļa un tā maisījumu izvedums).

Savukārt imports samazinājās par 8,9 miljoniem eiro jeb 7,3% - no Ungārijas par 4,2 miljoniem eiro jeb 51,3%, no Lietuvas par 3,2 miljoniem eiro jeb 16,8% (galvenokārt samazinājies ievedums medikamentiem mazumtirdzniecībai).

Restorāniem, kafejnīcām un citiem ēdināšanas uzņēmumiem izbraukuma tirdzniecība ir jāreģistrē Valsts ieņēmumu dienestā (VID), kā arī ir obligāti jāizsniedz pircējiem kases čeks, bet alkohola tirgošanai ir nepieciešama speciālā atļauja (licence), informē VID pārstāvji.

Ja uzņēmums ēdināšanas pakalpojumus sniedz izbraukumā ārpus savas pamatdarbības vietas, piemēram, brīvdabas koncertos, pilsētas svētkos vai sporta pasākumos, tad šī izbraukuma tirdzniecība pirms tam jāreģistrē VID kā struktūrvienība. Tas ir izdarāms tiešsaistē, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) sadaļā "Reģistri", izvēloties struktūrvienības veidu "Izbraukuma pakalpojums".

Ēdināšanas uzņēmumiem izbraukuma tirdzniecībā obligāti ir jāizmanto kases aparāts un jāizdrukā un jāizsniedz klientam kases čeks.

Īslaicīgi, līdz piecām darba dienām, izbraukumā drīkst izmantot to pašu kases aparātu, kas jau ir uzstādīts un reģistrēts pamata darba vietā. Tādā gadījumā pirms aparāta lietošanas uzsākšanas izbraukumā ēdinātājam VID EDS (sadaļā "Sarakste ar VID") ir jāiesniedz informācija par tirdzniecības vietu, periodu un "Grand Total" vērtību vai summārās atmiņas kopsummu. Tāpat pirms kases aparāta lietošanas atsākšanas pastāvīgajā darbības vietā (struktūrvienībā) VID EDS, sadaļā "Sarakste ar VID", ir jāiesniedz "Grand Total" vērtību vai summārās atmiņas kopsumma.

Mazumtirgotājiem aizejošais gads kopumā ir bijis veiksmīgs. Apgrozījumu ir izdevies audzēt par vidēji 7%, savukārt pārdošanas apjomus (cenu efekts izņemts) – par vidēji 4%, balstoties uz datiem par 11 mēnešiem.

Pārtikas preču pārdošanas apjomi šī gada janvāra-novembra periodā ir palielinājušies par 4.5%, salīdzinot ar gadu iepriekš, bet nepārtikas preču – par 4.2%. Savukārt nedaudz lēnāks pieaugums ir bijis auto degvielas pārdošanas apjomos – par 3.6%, ko, visticamāk, ierobežoja straujais degvielas cenu kāpums.

Pircēju rocības pieaugums pagaidām vēl spēj kompensēt pircēju skaita samazināšanos. Šogad vidējā neto alga Latvijā auga par aptuveni 10%, vidējā pensija par tuvu 8%, būtiski pārsniedzot inflāciju (nedaudz zem 3%). Arī nākamajā gadā pirktspēja turpinās uzlaboties, tomēr kāpums būs nedaudz lēnāks. Lēnāk augot gan iedzīvotāju ienākumiem, gan ekonomikai kopumā, gaidāms, ka nedaudz piebremzēs arī mazumtirdzniecības pārdošanas apjomu pieaugums. Tomēr kopumā arī nākamais gads solās būt gana labvēlīgs mazumtirgotājiem.

Paralēli valstī ieviestajai šķiroto atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrai Zaļā josta rod veidus, kā vēl plašāku sabiedrības daļu iesaistīt atkritumu šķirošanā un atkritumu pārstrādes veicināšanā. Par vienu no efektīvākajiem veidiem atzīts darbs ar izglītības iestādēm, ar dažādām izglītojošām aktivitātēm un izklaides pasākumiem sekmējot jauniešu interesi par videi draudzīgu dzīvesveidu.

Paralēli iepakojuma un videi kaitīgu preču apsaimniekošanai, neatņemama Zaļā josta ikdienas sastāvdaļa ir sabiedrības vides izglītība. Un nozīmīga mērķgrupa ir bērni un jaunieši, kas ir atvērti jaunām zināšanām, labprāt apgūst jaunas iemaņas un visu skolā apgūto steidz pavēstīt mājiniekiem. Tāpēc uzņēmuma rīkotie otrreizējo izejvielu vākšanas konkursi mācību iestādēm ir viens no veidiem, kā ne tikai runāt un mācīt par pareizu rīcību ar atkritumiem, bet arī ir praktisks instruments, kā atkritumu šķirošanā atraktīvā veidā iesaistīt visu ģimeni.

“Šķiroto atkritumu savākšanas infrastruktūra ir pieejama visā Latvijā, tāpēc mūsdienās vairs nav objektīvu argumentu atkritumus nešķirot,” norāda Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa. “Taču mūsu rīkotie konkursi skolēniem sniedz papildu iespēju savākt vēl vairāk vērtīgu otrreizējo izejvielu un šķūnīšos vai bēniņos gadiem krātos atkritumus pārvērst jaunos, otrreiz pārstrādātos izstrādājumos. Lai arī sabiedrības izpratne par atkritumu šķirošanas nepieciešamību ik gadu strauji aug, tomēr vēl joprojām iedzīvotājiem ir nepieciešams papildus stimuls izdarīt vides labā vēl vairāk,” atzīst J. Lapsa.

Nedēļas nogalē, no 1.līdz 3.februārim starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks starptautiskā tūrisma un aktīvās atpūtas izstāde Balttour 2019, informē pasākuma rīkotāji.

Izstādē plaši būs pārstāvēts gan Latvijas reģionu tūrisma piedāvājums, gan arī kaimiņvalstu Lietuvas un Igaunijas piedāvājums.

Zemgalieši izstādē Balttour 2019 iesoļos ar vērienu, jo 2. februārī notiks krāšņa pašvaldību vai redzamāko tūrisma objektu talismanu parāde. Zemgales stendā varēs nodoties radošām nodarbēm, jo zemnieku saimniecība Vaidelotes iemācīs pagatavot īpašu garšvielu maisījumu, Anna Vanna piedāvās ziepju darbnīcu, Ozolnieku novada uzņēmums 5 masti mudinās pievērsties līdzsvara trenažierim, bet Aizkraukles nešpetnās raganas pārbaudīs apmeklētāju modrību.

Senā Hanzas pilsēta Koknese aicinās uzzināt, kas šogad jauns Kokneses viduslaiku pilsdrupās un Likteņdārzā, kā arī piedāvās vairākas radošās darbnīcas. Būs iespēja iepazīt dabīgās kosmētikas tapšanas ceļu un tējas vākšanas tradīcijas.

No 12. līdz 15.martam Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā norisināsies izstāde "Māja I 2020", kurā varēs uzzināt par jaunumiem būvniecībā un vērot jaunāko produktu demonstrēšanu.

Četrās izstādes dienās divās hallēs un āra ekspozīcijā ar jaunākajām būvniecības tehnoloģijām un risinājumiem mājas būvniecībai no pamatiem līdz jumtam iepazīstinās vadošie ražotāji, tiešie piegādātāji un lielākie būvmateriālu tirdzniecības lielveikali.

Savus aktuālos piedāvājumus "Mājā I" prezentēs vairāk nekā 400 uzņēmumu no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Baltkrievijas, Krievijas, Šveices, Čehijas un Lielbritānijas.

Būvmateriālus piedāvās ekovates ražotājs "Balticfloc", gāzbetona ražotājs "Bauroc", dabai draudzīgo, cementēto koka ēveļskaidu plātņu ražotājs "CEWOOD", "PAROC", "VASmann" un citi.

Plašā klāstā būs arī apdares materiāli - dažādu veidu iekšdurvis un ārdurvis, logi, vinila un koka grīdas, dažādi koka, mākslīgā akmens un stikla elementi gan iekšējai apdarei, gan māju fasādēm. Izstādē būs sastopami uzņēmumi "AKB Būve", "Brodoor", "Estēts", "i2", "Kāpņu stils", "PATA kokmateriāli", "Reaton", "Velux" un citi.

Cīņā ar pandēmiju joprojām nav mazinājies jautājums, kā palīdzēt uzņēmumiem. Jau vairāk kā gadu diendienā kopā ar uzņēmējiem, diskutējot un meklējot risinājumus, redzam, ka uzņēmumiem ļoti palīdzētu valsts atbalsts ceļā uz digitālo transformāciju. Tas būtu ilgtermiņa ieguldījums attīstībā, ne tikai īstermiņa palīdzība.

2020. gads ir pierādījis, ka vairumā gadījumu vienīgā ilgtspējīgā un ienesīgā biznesa stratēģija jebkura lieluma uzņēmumam ir digitālā stratēģija. Atbalstīt digitalizāciju – tas būtu vērtīgs virziens, kā valsts tandēmā ar finanšu iestādēm varētu palīdzēt uzņēmumiem, radot atbalsta mehānismus, daloties zināšanās, padomos, pieredzē, lai mainītu biznesa modeļus un, piemēram, pārslēgtos uz e-komerciju, modernizējot ražotni vai transformējot iekšējos procesus. Redzam, ka praktiskie padomi ceļā uz digitālo transformāciju reizēm pat ir vairāk nepieciešami nekā finansējums. Ja jāatbild uz jautājumu, vai valsts atbalsta programmas bija veiksmīgas, ar pārliecību apstiprinošu atbildi grūti sniegt. Svarīgi, lai atbalsts būtu tāds, kas palīdz uzņēmumiem šo periodu izmantot kā tramplīnu nākamajam posmam – pārmaiņām.

Visu novembri universālveikalā Stockmann notiks latviešu dizaina dienas.

Līdzās pasaules zīmoliem bērnu, sieviešu un mājas lietu nodaļās ar atpazīšanas zīmi Mūsējie! Būs iespējams iegādāties 16 Latvijas pazīstamāko dizaineru un dizaina zīmolu radītās preces.

Tekstilražotājs ARS TELA, kurš kopā ar citiem Latvijas dizaineriem un dizaindarbnīcām piedalās Latviešu dizaina dienās, pasākuma laikā piedāvās lina izstrādājumus neparastās faktūrās un nebijušās materiālu kombinācijās. Tieši lins ir galvenais materiāls, ar kuru piecus gadus jau strādā ARS TELA un to augsti novērtējuši pircēji un dizaina noteicēji Eiropā, informē uzņēmuma ģenerāldirektore Alvida Kauliņa. Tāpat kompānija piedāvās mājas tekstilu un modes aksesuārus, tostarp vienu no svarīgākajiem aksesuāriem rudens – ziemas sezonā– šalles.

Izsolē atkārtoti piedāvās iegādāties maksātnespējīgā piena pārstrādes uzņēmuma SIA "Elpa" ražošanas iekārtas un nekustamos īpašumus, teikts paziņojumā oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Izsolē, kas sāksies ceturtdien, 4.aprīlī, plkst.13 un noslēgsies 2023.gada 4.maijā plkst.13, "Elpas" maksātnespējas procesa administratore Daina Zaķe kā lietu kopību piedāvās iegādāties ieķīlāto kustamo mantu: piena pārstrādes un siera ražošanas iekārtas un nekustamos īpašumus.

Lietu kopības novērtējums un izsoles sākumcena ir 382 160 eiro. Izsoles cena nav apliekama ar pievienotās vērtības nodokli (PVN). Izsoles solis ir 4000 eiro.

Kopumā izsolē tiks piedāvātas 154 iekārtu pozīcijas un īpašumi Kazdangā un Kazdangas pagastā.

Tostarp Kazdangā piedāvās iegādāties - kantori-ēdnīcu Bērzu gatvē 4A, kā arī īpašumus Darba gatvē 5B, Bērzu gatvē 4 un Bērzu gatvē 9A.

Jaunajā tūrisma sezonā Liepājā iecerēts akcentēt etnisko tūrismu un pakalpojumus cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Tāpat tūrisma nozare cer uz gardēžiem.

Liepājas Jūrmalas parkā līdz tūrisma sezonas sākumam būs uzstādītas divas taktilās kartes. Zilā karoga pludmalē būs izveidota peldvieta cilvēkiem ar kustību traucējumiem: ratiņkrēsliem piemērota laipa ļaus nokļūt pludmalē, bet īpašā krēslā invalīdi varēs izbaudīt peldi jūrā. Šī peldvieta būs aprīkota ar audio bojām.

Jaunums ekskursiju piedāvājumā būs Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja izveidotais pilsētas apskates maršruts neredzīgajiem un vājredzīgajiem īpaši apmācītu gidu pavadībā. Tas iekļauj nozīmīgākos Liepājas centra apskates objektus un sniedz iespēju izjust Liepāju ar dzirdi, tausti un ožu. Papildu drošību pilsētā sniedz ar skaņas signāliem aprīkotie luksofori pie gājēju pārejām un citi vides pieejamības elementi.

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic pirmdien,18. aprīlī, uzsāks pirmo šīsvasaras reisu no Rīgas uz Gdaņsku Polijā. Šāds galamērķis piedāvās tranzīta savienojumus caur Ziemeļu tranzītmezglu Rīgā uz galamērķiem Skandināvijā, Krievijā, NVS valstīs un Tuvajos Austrumos.

«Rīga – Gdaņska ir pirmais jaunais vasaras reiss. Tas piedāvās [..] tranzītu tūristiem un uzņēmējiem caur Rīgu un tālāk uz Skandināviju, Krieviju, NVS un Tuvajiem austrumiem. Tāpat jaunais reiss piesaistīs lielāku skaitu ceļotāju Gdaņskai, kas atrodas Polijas ziemeļos un pie jūras,» jaunā reisa atklāšanu komentē airBaltic komercdirektors Tero Taskila.

airBaltic piedāvās lidojumus no Rīgas uz Gdaņsku četras reizes nedēļā – pirmdienā, trešdienā, ceturtdienā un svētdienā. Aviokompānija lidojumus veiks ar Fokker 50 lidmašīnu, un tie ilgs aptuveni vienu stundu un divdesmit minūtes. Vienvirziena biļešu cena būs no LVL 27 (EUR 39), ieskaitot lidostu nodevas un transakcijas maksu.

Izsolē piedāvās iegādāties maksātnespējīgā piena pārstādes uzņēmuma SIA "Elpa" ražošanas iekārtas un nekustamos īpašumus, teikts paziņojumos oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Izsolē, kas sāksies ceturtdien, 29.decembrī, plkst.13 un noslēgsies 2023.gada 30.janvārī plkst.13, "Elpas" maksātnespējas procesa administratore Daina Zaķe kā lietu kopību piedāvās iegādāties ieķīlāto kustamo mantu: piena pārstrādes un siera ražošanas iekārtas. Kopumā izsolē tiks piedāvātas 154 iekārtu pozīcijas.

Kustamās mantas novērtējums un arī pirmās izsoles sākumcena ir 262 300 eiro. Kustamās mantas izsoles cena ir apliekama ar pievienotās vērtības nodokli (PVN). Izsoles solis ir 7000 eiro.

Piedzinēji ir "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" un banka "Citadele".

Tāpat pirmajā izsolē, kas sāksies 29.decembrī plkst.13 un noslēgsies 2023.gada 30.janvārī plkst.13, kā lietu kopību piedāvās iegādāties "Elpai" piederošos ieķīlātos nekustamos īpašumus.

Pēdējā laikā pieaudzis ir pieprasījums pēc preču piegāžu tīkla vadības risinājumiem tirgotājiem, piegādātājiem un ražotājiem.

Turklāt interesi izrāda ne tikai topošie, bet arī esošie mazumtirdzniecības veikalu tīklu, loģistikas parku un noliktavu vadītāji, kā arī preču piegādātāji. «Ir jūtams, ka ekonomiskās krīzes laikā ar mazumtirdzniecību saistītajos uzņēmumos papildus nepieciešamībai kāpināt darba efektivitāti īpaši aktualizēsies un kļuvusi izteikti svarīga piegāžu tīkla plānošana. Ja iepriekš bija jāņem vērā esošais un vēsturiskais pieprasījums (sezonālās tendences, konkrētu produktu aprites ātrums u.tml.), tad šobrīd ir jāspēj prognozēt patērētāju vajadzību izmaiņas, ņemot vērā pirktspējas samazināšanos, un nekavējoties pielāgot loģistikas tīkla darbību,»atzīst Ludmila Černova, SIA TietoEnator, Mazumtirdzniecības un loģistikas nodaļas piegādes ķēžu biznesa virziena vadītāja.

Balstoties uz savu gandrīz 10 gadu pieredzi mākoņpakalpojumu tirgū, HORTUS Digital, sākot no šī gada rudens, saviem klientiem piedāvā pavisam jaunu, nomātu biznesa resursu pārvaldības (ERP – Enterprise Resource Planning) risinājumu klāstu - QuickStart. Piedāvājumā ir gatavi, nozarēm piemēroti risinājumi, kuru pamatā ir plaši pazīstamā Microsoft Dynamics NAV platforma. Unikālā QuickStart metodoloģija, ļauj ieviest šo sistēmu 2-3 nedēļu laikā, turklāt līdz 80% ietaupot ieviešanas izmaksas.

HORTUS Digital speciālisti norāda, ka viena no lielākajām kļūdām, ieviešot ERP risinājumus, ir pārspīlēta vidējā līmeņa vadītāju prasība pēc dažādiem specifiskiem sistēmas uzstādījumiem, kas aizņem daudz laika un prasa lielas izmaksas. Lai padarītu sistēmu ērtāk lietojamu un finansiāli pieejamāku – HORTUS Digital speciālisti ir izstrādājuši gatavus nozaru risinājumus pakalpojumu sniedzējiem, mazumtirdzniecībai, vairumtirdzniecībai, ražošanai un grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējiem. Šajos risinājumos ir sagatavota nozarei nepieciešamā specifiskā funkcionalitāte un nav nekā lieka, kas varētu traucēt lietotāja darbu. Tā ir iespēja uzņēmuma darbiniekiem ne tikai ātri uzsākt lietot pilnvērtīgu ERP sistēmu, bet arī laika gaitā racionāli izvērtēt esošo funkcionalitāti un nepieciešamības gadījumā to papildināt.