Nav šaubu, ka valoda var atklāt cilvēku domāšanu un personību. Tāpēc darba intervija ir un būs neaizvietojams rīks, lai iepazītu un izvērtētu potenciālos uzņēmuma darbiniekus. Labs intervētājs noteikti ir arī uzmanīgs klausītājs. Gan tas, ko darba kandidāts mums stāsta, gan viņa ķermeņa valoda pasaka pietiekami daudz.
Tāpat personāla atlases speciālisti ir raduši sadzirdēt un uztvert īpaši zīmīgas vietas sarunā – piemēram, kad intervējamais sūdzas par pašreizējo darbavietu (kas var norādīt uz negatīvu vai nelojālu attieksmi), kad katru sasniegumu apraksta kā personīgo uzvaru (diez vai būs komandas spēlētājs), daudz lieto ciešamās kārtas izteiksmi (iespējams, izvairās no atbildības), pārtrauc citus (tātad nepacietīgs) u.c.
Izrādās, ka ir vērts klausīties vēl uzmanīgāk – un, protams, ne tikai darba intervijās, bet jebkurās pārrunās. Amerikāņu sociālpsihologs, pagājušajā gadā iznākušās grāmatas «Vietniekvārdu slepenā dzīve» autors Džeimss Pennebeikers (James Pennebaker), izmantojot speciāli veidotu datorprogrammu, ir konstatējis, ka vēl vairāk nekā saturiskie vārdi cilvēka personību atklāj tas, kā viņš izmanto palīgvārdus – vietniekvārdus, prievārdus, saikļus.
Tie ir gandrīz nemanāmi, tomēr daudz pasaka par runātāja emocionālo stāvokli. godīgumu, domāšanas stilu un attieksmi pret pasauli. Saturiskie vārdi ir tie, ar kuriem mēs paužam idejas, bet palīgvārdi palīdz noformēt un saīsināt valodu, skaidro zinātnieks. To lietošanai ir nepieciešamas sociālās spējas, un tie smadzenēs tiek uztverti atšķirīgos veidos. Tie ir atslēga, lai uztvertu attiecības starp runātāju, objektu un citiem cilvēkiem. Datoranalīze atšķirības palīgvārdu lietošanā uzrāda daudz precīzāk, ietverot arī nianses, ko mūsu ausis nespēj uztvert, tomēr dažas pazīmes var sadzirdēt arī tāpat.
Piemēram, var ieklausīties, kā kandidāts darba intervijā runā par kolēģiem iepriekšējā darbavietā – vietniekvārdu «mēs» vai «viņi» izvēle pastāstīs par cilvēka attiecībām ar grupu. «Mēs» lietošana pateiks, ka cilvēks psiholoģiski ir juties kā komandas daļa. Pretēji tam, vārda «viņi» lietošana paudīs distanci un liks šaubīties par to, ka darba kandidāts ir komandas spēlētājs.
Palīgvārdi norāda, uz ko cilvēks koncentrē savu uzmanību. Bieža vietniekvārda «es» lietošana ir zīme, ka persona vairāk fokusējas uz sevi pašu, izolējas no citiem. Tas var atklāties, piemēram, tik «nevainīgos» teikumos kā «Es domāju, ka ārā ir karsts», tā vietā, lai teiktu vienkārši «Ārā ir karsts». Izpētīts, ka depresīvi cilvēki izmanto vārdu «es» daudz biežāk nekā emocionāli stabili cilvēki. Arī cilvēki zemākā statusā un tie, kuri jūtas nedroši, daudz biežāk lieto «es». Savukārt tie, kuri melo, biežāk saka «mēs» «es» vietā vai lieto teikumus vispār bez personas vietniekvārda. Tā vietā, lai teiktu: «Es nepaņēmu grāmatu», melis teiks: «Tas nav nekas tāds, ko godīgs cilvēks darītu.»
Lielākoties darba kandidāti uz interviju nāk ar sagatavotām atbildēm par savu iepriekšējo pieredzi un sasniegumiem. Viņi ir izdomājuši, KO stāstīs, tomēr ne mazāk svarīgi ir arī – KĀ, un tieši palīgvārdu lietošana ir tas, ko mēs savā runā kontrolējam vismazāk. Šie mazie vārdiņi neapzināti veido mūsu valodas stilu, un tajos var slēpties liela nozīme. Tāpēc klausīšanās prasmes ir tik būtiskas jebkuram vadītājam un personāla speciālistam.
