Mobilo un fiksēto telekomunikāciju operatora TRIATEL apgrozījums 2006. gadā sastāda 5,3 miljonus latu, kas salīdzinot ar 2005. gadu, ir pieaudzis par 61%. 2005. gadā apgrozījums bija 3,3 miljoni latu.

2006. gads ir bijis TRIATEL veiksmes gads, jo uzņēmums ir strauji audzis. Pagājušā gada laikā uzņēmuma klientu skaits ir dubultojies. TRIATEL tīkla pārklājums ir izbūvēts jau 80% Latvijas teritorijas un ir pieejams praktiski visiem Latvijas iedzīvotājiem. Uzņēmuma EBITDA (peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas) sastāda 580 tūkstošus Ls, kas, salīdzinot ar 2005. gadu, ir pieaugusi gandrīz četrkārtīgi.

"TRIATEL tikai 2005. gadā uzsāka savu darbību komercrežīmā. Pagājušajā gadā tīkla attīstībā investējām vairāk kā 2,7 miljonus latu. Ņemot vērā šos apstākļus un to, ka 2006. gadu TRIATEL beidza gandrīz bez zaudējumiem, Triatel ir sasniedzis ļoti labus rādītājus," norāda Telekom Baltija valdes priekšsēdētājs Mihails Zotovs.

Ikvienam mobilo un fiksēto telekomunikāciju operatora TRIATEL klientam ir pieejams jauns pakalpojums - datu pārraides viesabonēšana Maskavā.

TRIATEL klientiem turpmāk bez jebkādām papildus darbībām ir iespēja lietot mobilo internetu Maskavā, pie tam par ļoti izdevīgu cenu!

"TRIATEL uzņēmuma klientu skaits pagājušā gada laikā ir dubultojies un tas turpina pieaugt, kas apliecina to, ka klienti mums uzticas, bet tas arī mums dod stimulu arvien papildināt pakalpojumu klāstu. Jau tuvākajā laikā operatora pakalpojumu buķete tiks papildināta ar vēl jauniem, Latvijā līdz šim nepiedāvātājiem pakalpojumiem," norāda Telekom Baltija valdes priekšsēdētājs Mihails Zotovs.

TRIATEL ir plašākais tīkla pārklājums Latvijā, proti, tīkls ir izbūvēts jau vairāk kā 80% Latvijas teritorijas un ir pieejams praktiski visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tāpat Iepirkumu uzraudzības birojs ir atzinis, ka TRIATEL ir tiesīgs slēgt līgumu ar Satiksmes ministriju par platjoslas interneta infrastruktūras veidošanu Latvijā. TRIATEL uzvarētā konkursa ietvaros plānots, ka jau līdz nākamā gada jūlijam būs pieejams ātrs internets tajās Latvijas vietās, kur pieeja tam šobrīd ir ierobežota, tostarp arī attālajos lauku apvidos ar vāju ekonomisko attīstību un infrastruktūru.

Telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējs Triatel uzsācis uzņēmuma tīkla modernizāciju, kurā tiks ieguldīti četri miljoni ASV dolāru.

Tīkla modernizāciju Triatel līdz maija beigām turpinās Rīgā un Rīgas rajonā. Uzņēmums norāda, ka tīkla uzlabošanas rezultātā Triatel klienti iegūs desmit reizes ātrāku bezvadu datu pārraidi. Rīga un tās apkaime kā sākuma punkts modernizācijai izvēlēta lielā iedzīvotāju skaita dēļ.

«Triatel pagājušā gada beigās noslēdza līgumu ar kompāniju Huawei par tehnoloģiju iegādi, lai modernizētu uzņēmuma tīklu un kļūtu par modernāko CDMA datu pārraides tīklu pasaulē,» skaidro Triatel valdes priekšsēdētājs Raimonds Peļņa.

Viņš norādīja, ka uzņēmums pirmais pasaulē izmantos jaunākās CDMA datu pārraides tehnoloģijas EVDO Rev B2 tīkla modernizācijai. «Šobrīd jau ir piegādātas un notestētas jaunās bāzes stacijas, un tiek uzsākta tīkla izbūve,» sacīja R. Peļņa.

Lai iegūtu informāciju, kādās ekstremālajās vietās tiek lietots internets, mobilo un fiksēto telekomunikāciju operators TRIATEL izsludinājis konkursu Tava ekstrēmākā interneta lietošanas vieta.

Konkursā var piedalīties ikviens TRIATEL pakalpojumu lietotājs.

"Ļoti bieži no saviem klientiem uzzinām visai neparastas interneta lietošanas vietas, piemēram, internetu vasarā lieto uz jahtas, ugunsdzēsēju tornī 30m augstumā un citur. Konkurss nenoslēgsies tikai ar apbalvošanu, bet tas būs sava veida pētījums par interneta lietošanas neparastajām vietām," stāstīja AS Telekom Baltija/ TRIATEL komercdirektors Raimonds Peļņa.

TRIATEL konkurss norisināsies trīs mēnešus - no šī gada 1. jūnija līdz 1. septembrim. Dalīties iespaidos par visekstrēmāko un interesantāko TRIATEL interneta lietošanas vietu vasarā, vienlaicīgi arī pretendējot uz balvām, var sūtot savu stāstu uz e-pastu: [email protected].

Trešās paaudzes bezvadu sakaru operators TRIATEL (AS "Telekom Baltija") uzsācis tehnoloģijas EV-DO Rev A testēšanu, kas ir ilgs vēl divus mēnešus. EV-DO Rev A ir trešās paaudzes sakaru tehnoloģija, kuras datu pārraides ātrumi sasniedz 3,1 Mb/s augšupielādei un 1,8 Mb/s lejupielādei.

Patlaban TRIATEL ir vienīgais operators Latvijā, kas izmanto šo tehnoloģiju. "EV-DO Rev A paaudze ir daudz stabilāka un ar lielākiem datu pārraides ātrumiem, nekā tehnoloģijas versija Rev 0, kuru izmantojam šobrīd. Patlaban tiek veikti testi vairākos Latvijas reģionos, lai noskaidrotu tās darbību dažādos apstākļos. Domāju, ka patērētājiem tehnoloģija būs pieejama šī gada beigās.", norāda TRIATEL komercdirektors Raimonds Peļņa. Viņš piebilst, ka tiek strādāts arī pie tehnoloģijas versijas Rev B attīstības, kuras datu pārraides ātrums sasniegs pat 10 Mb/s.

EV-DO tehnoloģija ir ļoti perspektīva pateicoties savām izaugsmes iespējām. Tehnoloģijas maksimālais lejupielādes ātrums teorētiski var sasniegt pat 73,5 Mb/s. EV - DO tehnoloģija no citām tehnoloģijām atšķiras ar plašāku signāla apraides teritoriju, līdz ar to tīkla izbūve ir lētāka un arī patērētājam ir jāmaksā mazāk. EV-DO tehnoloģija ļoti plaši tiek izmantota Krievijā, ASV, kā arī daudzās Eiropas valstīs - Igaunijā, Čehijā u.c.

Šī gada pirmajā pusē telekomunikāciju operatora AS Telekom Baltija/TRIATEL apgrozījums sasniedzis 3,3 miljonus latu, kas ir gandrīz par 40% vairāk nekā pērn šajā pašā laika periodā. Kompānijas komercdirektors Raimonds Peļņa norāda, ka aizvadītajā pusgadā visstraujāk augošie ienākumi bija no interneta pakalpojumiem.

Pateicoties CDMA tīkla 110 bāzes stacijām TRIATEL pārklājums sasniedz 87% Latvijas teritorijas, savukārt 65 bāzes stacijas ir nodrošinātas ar EV-DO tehnoloģiju, kas nodrošina Latvijā ātrāko bezvadu datu pārraidi - 2,4 Mbits/s, turklāt šis tīkls pārklāj 75% valsts teritorijas.

Kompānijas komercdirektors norāda, ka attīstības tempi ir strauji un jau tuvākajā laikā ikvienam Latvijas iedzīvotājam būs pieejams kvalitatīvs un ātrs internets: "Šobrīd tiek īstenots LR Satiksmes Ministrijas projekts "Platjoslu sakaru infrastruktūras attīstība lauku apvidos", kā ietvaros līdz 2008. gada jūlijam ir plānots nodot visus platjoslas piekļuves punktus visā Latvijas teritorijā. Šis projekts nodrošinās piekļuvi internetam un tā kvalitatīvu un ātru izmantošanu jeburā vietā Latvijā."

Mobilo un fiksēto telekomunikāciju operators Triatel pēdējo divu nedēļu laikā ir paplašinājis pārklājumu Saldū, Alūksnē, Balvos, Māļos un Krāslavā, Db.lv informēja uzņēmuma sabiedrisko attiecību konsultante Zane Puķe.

"Triatel šobrīd īsteno ar Satiksmes ministriju noslēgto līgumu par Platjoslas sakaru infrastruktūras attīstību, kura ietvaros līdz 2008. gada jūlijam ir plānots nodot visus platjoslas piekļuves punktus visā Latvijas teritorijā. Ņemot vērā Triatel attīstības plānu, paredzu, ka visiem Latvijas iedzīvotājiem internets un datu pārraide būs pieejama ievērojami ātrāk, iespējams jau sagaidot jauno 2008. gadu," tā AS Telekom Baltija/Triatel komercdirektors Raimonds Peļņa.

Pēdējo divu nedēļu laikā Triatel ir paplašinājis pārklājumu un jau šobrīd internets un datu pārraide ir pieejama Saldū, Alūksnē, Balvos, Māļos un Krāslavā. Tāpat ir izveidota vēl viena bāzes stacija Jelgavā.

Eiropas Komisija uzskata, ka Eiropai, jāreaģē uz informātikas revolūcijas nākamo vilni, kas turpmākajos gados kļūs arvien intensīvāks, kā liecina attīstības tendences — virtuāla draugošanās, pārliecinoša pāreja uz tiešsaistes uzņēmējdarbības pakalpojumiem, nomadiskie pakalpojumi, kuru pamatā ir GPS un mobilā televīzija, un viedtagu izmantojuma pieaugums.

Eiropas Komisijas ziņojums liecina, ka Eiropai ir visas iespējas izmantot šīs tendences, jo tās politika atbalsta atvērtus un konkurējošus telekomunikāciju tīklus, privātuma aizsardzību un drošību. Komisija uzsākusi sabiedrisko apspriešanos par attiecīgo iespēju izmantošanu – gan no politikas, gan privātsektora viedokļa. Komisijas ziņojumā norādīts jaunais platjoslas izmantojuma indekss, ar kuru salīdzina katrā valstī piedāvāto pakalpojumu pamatrādītājus, piemēram, platjoslas ātrumu, cenu, konkurenci un pārklājumu. Eiropas platjoslas ranga augšgalā ir Zviedrija un Nīderlande. Jaunais vērtējums papildina tradicionālo platjoslas izplatības indeksu, ko līdz šim izmantoja telekomunikāciju regulatori.

2013.gada maijā dažos attālākajos Latvijas reģionos iedzīvotāji var palikt bez interneta, jo noslēgsies Eiropas Savienības finansētais projekts, ko realizē Triatel. Noslēdzoties projektam, beigsies finansējums, tāpēc valstij ir jāpieņem stratēģiski nozīmīgs lēmums, kā atsevišķos valsts reģionos nodrošināt interneta pakalpojumu pieejamību.

Proti, Triatel pēc 2013.gada maija vairs nebūs pienākums uzturēt bāzes stacijas, kur uzņēmumam nav ekonomiska pamata.

Tāpēc Triatel norāda, ja Eiropa daļu no «vidējās jūdzes» finansējuma veltītu esošā tīkla uzturēšanai, tad Triatel varētu turpināt uzturēt interneta tīklu visā Latvijā.

Triatel ir uzsācis EVDO Rev B2 tīkla būvniecību, kur kopējās investīcijas tīkla modernizācijā veidos vismaz 4 miljonus ASV dolāru.

Īstenojot tīkla modernizāciju, bezvadu interneta ātrums lejuplādei sasniegs 24,5 Mbit/s, augšuplādei – 9 Mbit/s. Šobrīd datu pārraides ātrums ir 3,1 Mbit/s lejuplādei un 1,8 Mbit/s augšupielādei. Tīkla modernizāciju uzņēmums plāno veikt 2012.gada laikā, un modernizācijas darbus iecerēts sākt Rīgā un tās apkaimē.

Telekomunikāciju komersants Triatel, kam valsts programmas ietvaros bija pienākums visā Latvijā ieviest un uzturēt bezvada interneta pieslēgumu, apsver iespēju atteiksies no pakalpojuma sniegšanas attālākos lauku reģionos, ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums De facto.

Uzņēmumā skaidro, ka mazā iedzīvotāju skaita dēļ interneta nodrošināšana nav rentabla Krievijas pierobežā un Kurzemes ziemeļu daļā.

«Mēs runājam par lauku reģioniem, kur klienti paliek mazāk. Uz vietas ir dažas mājsaimniecības, kurām būtu vajadzīgs pakalpojums, bet skaits nav pietiekams, lai rentabli varētu uzturēt tīklu,» vēlmi atslēgt internetu raidījumam skaidroja Telecom Baltija, kas darbojas ar zīmolu Triatel, valdes priekšsēdētājs Raimonds Peļņa.

Triatel bija pienākums internetu nodrošināt piecus gadus. Šovasar termiņš beidzies un kompānija var atteikties no zaudējumus nesošas darbības, norāda De facto.

Lai gan par 16% pērn audzis to iedzīvotāju skaits, kas regulāri lieto internetu, Latvijā informācijas sabiedrība ir zemākā līmenī nekā vidēji ES.

Tas secināts Eiropas Komisijas veiktā pētījumā par interneta izplatību Eiropas Savienībā (ES). Latvijā bijis trešais straujākais interneta regulāro lietotāju pieaugums ES valstu vidū, jo pērn internetu Latvijā regulāri lietoja 52% iedzīvotāju, kas bija par 16 procentpunktiem vairāk nekā 2006. gadā.

Izplatība tikai 15%

Pētījumā arī secināts, ka informācijas sabiedrība Latvijā ir zemākā līmenī nekā vidēji ES, jo platjoslas interneta izplatība Latvijā ir zemāka nekā vidēji citās ES valstīs. Proti, Latvijā šis rādītājs ir 15%, bet ES valstīs - 20%. Lietuvā šis rādītājs ir vēl zemāks - 13,7%, bet Igaunija mazliet pārsniedz ES vidējo platjoslas pieslēgumu skaitu - 21,2%. Latvijas Interneta asociācijas izpilddirektors Viesturs Plešs zemo platjoslu pieslēgumu īpatsvaru skaidro pavisam vienkārši: «Būtībā 3 gadu laikā, kad bija pieejams ES finansējums, nekas netika izdarīts. Faktiski tā ir Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta atbildība.» Viņš skaidro, ka pagājušogad mobilo sakaru operators Triatel uzvarēja projektā par platjoslas interneta izplatīšanu Latvijā, taču pārklājums vēl arvien nav sasniedzis 100%. Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta direktors Ivo Tukris gan nepiekrīt šiem pārmetumiem. «Pagaidām vēl neesmu iepazinies ar šo pētījumu, taču īsti negribētu piekrist rādītājiem. Jautājums ir par to, ko mēs saprotam ar jēdzienu «platjoslas pieslēgums». ES nav vienotas izpratnes, bet Latvijā par platjoslas pieslēgumu tiek saukts tās, kur lejupielādes ātrums ir vismaz 256 kBit/sec. Šis skaitlis jau tā ir mazs, un, manuprāt, absolūti lielākā daļa interneta pieslēguma Latvijā pat ir ātrāki nekā manis minētais,» skaidro Ivo Tukris. Viņš arī norāda, ka platjoslas pieejamība Latvijā jau ir sasniegusi 92%, turklāt pakalpojuma sniedzējs garantē lielāku interneta lejupielādes ātrumu nekā 256 kBit/sec.

Uzņēmums Telekom Baltija, kas plašāk pazīstams ar zīmolu Triatel, sācis piedāvāt unikālu pakalpojumu Latvijas telekomunikāciju tirgū – mobilo internetu ūdenstransporta līdzekļu īpašniekiem, kas pārvietojas pa Rīgas jūras līci un citiem valsts teritoriālajiem ūdeņiem.

„Jau jūnijā veicām pirmos bezvadu interneta testus Rīgas jūras līcī, kā arī Baltijas jūrā. Kopumā rezultāti vērtējami kā ļoti labi,” norāda Triatel valdes priekšsēdētājs Raimonds Peļņa. „To pierāda fakts, ka aizvien vairāk un vairāk jahtu un citu ūdenstransporta līdzekļu īpašnieki sāk izmantot mūsu pakalpojumus. Turklāt pieprasījums pēc šī pakalpojuma liecina, ka Latvijas ūdenstransporta līdzekļu īpašniekiem jau labu laiku bija nepieciešama alternatīvu esošajiem sakariem uz ūdens.”

No šīs vasaras Triatel internets pieejams ne tikai uz sauszemes, bet darbojas arī visā Rīgas jūras līcī, kā arī līdz pat 40 kilometru attālumā no krasta līnijas. Šis pakalpojums ir piemērots kuģošanas vajadzībām gan mazo, gan lielo ūdenstransporta līdzekļu īpašniekiem. Līdz šim kuģošanai izmantoja dārgāko satelītinternetu, tāpēc Triatel nolēma izveidot alternatīvu datu pārraidi navigācijas un citām kuģošanas vajadzībām.

Telekom Baltija, kas strādā ar preču zīmi Triatel, pērn strādāja ar septiņu miljonu latu provizorisko apgrozījumu, kas ir par aptuveni 10% vairāk nekā pirms gada, šodien ziņo Dienas bizness.

Kompānijas provizoriskā peļņa bija aptuveni 200 tūkstoši latu, kas ir divas reizes lielāka nekā 2007.gadā, Db pavēstījis Triatel valdes priekšsēdētājs Raimonds Peļņa. Kompānija pagājušā gada darbību vērtē pozitīvi, lai gan gada pēdējā ceturksnī apgrozījuma pieauguma tempi nepieauga tik strauji kā iepriekš prognozēts. Tas, galvenokārt, skaidrojams ar to, ka samazinājās tarifi balss sakaru tirgū un Triatel mobilā interneta klientu skaits pērnā gada pēdējā ceturksnī nepieauga tik strauji kā iepriekšējos mēnešos.

«Kopumā pagājušais gads pagāja ļoti veiksmīgi. Ir izbūvēts tīkls un pašlaik Triatel pakalpojumi ir pieejami visā Latvijā,» sacīja R.Peļņa, vēršot uzmanību, ka šogad uzņēmums plāno uzsākt aktīvu darbību reģionos, kur uzņēmums līdz šim nav pārstāvēts. Kopējais Triatel klientu skaits gada laikā ir pieaudzis par aptuveni 30%, bet mobilā interneta klientu skaits ir divkāršojies.

Telekomunikāciju operators Telekom Baltija, kas plašāk pazīstams ar zīmolu Triatel, 2008. gada pirmajā pusgadā strādāja ar 3.7 miljonu latu lielu apgrozījumu, kas ir par 50% vairāk nekā pirms gada, kad tas bija 2.5 miljoni latu.

„Šī gada sākumā noslēdzām Triatel bezvadu telekomunikāciju tīkla izbūvi visā Latvijā, kas mums tagad ļauj kvalitatīvu bezvadu internetu piedāvāt pat tur, kur līdz šim citi telekomunikāciju operatori nevēlējās piedāvāt savus pakalpojumus. Tāpēc kopš gada sākuma galveno uzmanību esam pievērsuši jaunu klientu piesaistei un esošo klientu apkalpošanas kvalitātes pilnveidošanai visā valsts teritorijā,” apgrozījuma pieaugumu skaidro Triatel valdes priekšsēdētājs Raimonds Peļņa.

Triatel 2007. gada apgrozījums bija 6.3 milj. latu, kas ir par 16% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa sasniedza 100 000 latu – četras reizes pārsniedzot 2006. gada peļņas rādītājus. 2008. gada pirmajā pusgadā arī lietotāju skaits audzis aptuveni par 50%.

Telekomunikāciju operatora Telekom Baltija, kas plašāk pazīstams ar zīmolu Triatel, mobilā interneta tīkla pārklājums sasniedzis 92% valsts teritorijas, kas patlaban ir plašākais šāda veida tīkls valstī, Db uzzināja no Telekom Baltija.

„Mobilā interneta pakalpojuma būtība ir sniegt iespēju interneta lietotājam nebūt piesaistītam konkrētai vietai un laikam,” sacīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Raimonds Peļņa. „Tādēļ Triatel mobilais internets ir piemērots arī atpūtniekiem, kas vasaras sezonu pavada brīvā dabā vai arī vasarnīcās, kur nav pieejams kabeļinternets, kā arī tiem, kas vēlas apceļot Latviju.”

Triatel 2007. gada martā uzvarēja Satiksmes ministrijas rīkotajā konkursā par projekta Platjoslas sakaru infrastruktūras attīstība lauku apvidos īstenošanu. Projekta kopējās investīcijas sasniedz 15 milj. latu, no kuriem 11 milj. latu iegulda uzņēmums, bet atlikušo daļu finansē Eiropas reģionālās attīstības fonds un valsts budžets

Mobilo un fiksēto telekomunikāciju operators TRIATEL, sākot ar šī gada 1.februāri, uzsāk fiksēto tīklu pārejas posmu no septiņciparu uz astoņciparu numuriem, Db.lv informēja uzņēmums.

Uzsākot TRIATEL abonentu numuru maiņu uz astoņciparu fiksēto numerāciju, TRIATEL abonenta numura priekšā ir jāpievieno cipars „6”. Piemēram, uz šobrīd esošo numuru 78XXXXX turpmāk būs jāzvana 678XXXXX.

Lai klientiem nerastos komunikācijas traucējumi, TRIATEL pārejas posmā, kas ilgs līdz pat nākamā gada 31.jūlijam savā tīklā nodrošinās iespēju gan zvanīt uz septiņciparu un astoņciparu numuriem, gan arī saņemt zvanus no septiņciparu un astoņciparu numuriem.

Šī pāreja notiks pakāpeniski visā pārejas posma garumā, bet pēc nākamā gada 31. jūlija TRIATEL nodrošinās klientiem zvanīšanu un zvanu saņemšanu, kā arī īsziņu sūtīšanu, izmantojot tikai astoņciparu numurus.

Telekomunikāciju operators TRIATEL sācis piedāvāt Priekšapmaksas internetu, Db.lv infromēja uzņēmuma sabiedrisko attiecību konsultante Zane Puķe.

Priekšapmaksas internetam ir bezvadu pieslēgums, kuram nav regulāras abonēšanas maksas. Priekšapmaksas internets klientam ļauj plānot internetā pavadāmo laiku, kā arī samaksas apmēru, neslēdzot līgumus un nesaņemot rēķinus.

Priekšapmaksas interneta komplektā ietilpst modems Axesstel D-450, reģistrācijas karte, pieslēgšanās instrukcija un datu pārraides lietošanas noteikumi.

Iegādājoties modemu, klients saņem iespēju pirmos trīs mēnešus internetu lietot bezmaksas. Pakalpojuma pieslēgšanu klients varot izdarīt pats.

Lai lietotu pakalpojumu, klients savu kontu var papildināt veicot bankas definēto maksājumu uz TRIATEL norēķinu kontu, norādot modema pieslēguma kodu vai nopērkot papildināšanas karti Klientu apkalpošanas centros un pie dīleriem visā Latvijā.

Lai Latvijas iedzīvotāji varētu ikvienā vietā piekļūt pie interneta, telekomunikāciju operators TRIATEL piedāvā jaunu pakalpojumu Latvijā - Priekšapmaksas internetu.

Priekšapmaksas internetam ir bezvadu pieslēgums, iespēja piekļūt internetam ikvienā vietā, pilnīga klienta konfidencialitāte, vienkārša un ērta konta papildināšana, bet galvenais - nav regulāras abonēšanas maksas.

Priekšapmaksas internets klientam ļauj individuāli plānot internetā pavadāmo laiku, kā arī samaksas apmēru, neslēdzot līgumus un nesaņemot rēķinus.

Priekšapmaksas interneta komplektā ietilpst modems Axesstel D-450, reģistrācijas karte, pieslēgšanās instrukcija un datu pārraides lietošanas noteikumi.

Iegādājoties modemu, klients saņem iespēju pirmos trīs mēnešus internetu lietot bezmaksas. Pakalpojums ir viegli pieslēdzams - nepieciešams iegādāties modēmu, pieslēgt to pie datora un aktivizēt savu pieslēgumu internetā. Klients to var izdarīt pats.

Pieeja internetam Eiropas Savienībā (ES) šogad bija 79% mājsaimniecību, savukārt Latvijā - 72%, liecina ES statistikas biroja Eurostat apkopotie dati.

Interneta pieejamība Latvijā ir 11.zemākā no visām dalībvalstīm.

Saskaņā ar Eurostat datiem interneta pieejamība pēdējo trīs gadu laikā ir piedzīvojusi būtisku kāpumu - 2007.gadā pieeja internetam bija 55% mājsaimniecību.

Vislielākais interneta pieejamības īpatsvars šogad reģistrēts Nīderlandē - 95%, Luksemburgā - 94%, kā arī Zviedrijā un Dānijā - 93%.

Tikmēr vismazākais interneta piekļuves īpatsvars fiksēts Bulgārijā - 54%, Grieķijā - 56% un Rumānijā - 58%.

Lietuvā internets pieejams 65% mājsaimniecību, kas ir septītais zemākais līmenis ES.

Savukārt Igaunijā pieeja internetam šogad bijusi 80% mājsaimniecību, kas ir 11.augstākais līmenis ES.

Trešās paaudzes (3G) bezvadu sakaru operators Triatel ir izveidojis EV-DO Rev A interneta datu pārraides tīklu, kas patlaban ir šīs tehnoloģijas ātrākā datu pārraides versija Latvijā, Db.lv norādīja AS Telekom Baltija/TRIATEL komunikācijas vadītāja Lita Grafa.

Tā spēj nodrošināt līdz pat 3.1 Mbit/s lielu ātrumu datu lejupielādei un 1.8 Mbit/s augšupielādei.

„Ar EV-DO Rev A versiju ir aprīkotas interneta bāzes stacijas Āgenskalnā, Mežaparkā, Mežciemā, Daugavgrīvā, kā arī Inčukalnā. Tas nozīmē, ka interneta lietotāji šajos rajonos var lejupielādēt lielākus failus ar lielāku ātrumu. Mēs sekojam līdzi mūsu klientu vajadzībām un savus piedāvātos pakalpojumus arvien pilnveidojam. Jau tagad norit aktīvs darbs pie nākamās versijas izstrādes Rev B, kuras datu pārraides ātrums sasniegs pat 10 Mb/s”, informē Triatel komercdirektors Raimonds Peļņa. Viņš arī norāda, ka tehnoloģija pati par sevi ir salīdzinoši novatoriska un ļoti perspektīva – tās maksimālais lejupielādes ātrums teorētiski var sasniegt pat 73,5 Mb/s.

IKT nozarē jau vairākus gadus plaši tiek attīstīta resursu koplietošana, kas ļauj izmantot augstākas kvalitātes un pieejamības infrastruktūru un pakalpojumus, neieguldot to izveidē savus līdzekļus. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir šādas koplietojamas infrastruktūras uzturētājs, uzņēmējiem piedāvā optiskā tīkla koplietošanu, eParaskta un e-Identitātes platformas, datu pārraides risinājumus, bet valsts iestādēm ir virkne efektīvu pakalpojumu ieskaitot, kiberdrošības risinājumus.

Par resursu koplietošanu, ikdienas darbu, kiberdrošību un iedzīvotāju izglītošanu Dienas Bizness saruna ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu.

LVRTC ir viens no valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu kompetenču centriem, kā arī sniedz Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus publiskā sektora spēlētājiem. Ko tas praktiski nozīmē, ko darāt un ko no tā iegūst uzņēmumi, sabiedrība?

Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra uzdevums ir nodrošināt valsts pārvaldes iestādēm tehnisko līdzekļu kopumu - nepieciešamo skaitļošanas, datu glabāšanas un elektronisko sakaru tīkla informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru, lai nodrošinātu informācijas sistēmu darbību augstā konfidencialitātes, integritātes un pieejamības līmenī. Mēs nesniedzam pakalpojumu gala lietotājam. Starp mums un sabiedrību ir valsts pārvalde un tas, ko gala lietotājs, proti, sabiedrība pēc mūs paveiktā izjūt vai neizjūt, ir dažādu informācijas sistēmu darbības pieejamība vai nepieejamība. Proti, sistēmas vai nu darbojas stabili vai arī kaut kas nav īsti labi. Mūsu uzdevums ir panākt, lai tās sistēmas, kas ir mūsu pārziņā, ir pieejamas.

8 ES dalībvalstis apsteidz ASV platjoslas pakalpojumu ieviešanas ziņā, teikts Komisijas ziņojumā par telekomunikācijām

Kā norādīts Eiropas Komisijas 13. ziņojumā par sasniegto vienotā telekomunikāciju tirgus jomā, Dānija, Nīderlande, Somija un Zviedrija ir pasaulē vadošās valstis platjoslas pakalpojumu ieviešanā — šo valstu platjoslas pakalpojumu izplatības rādītājs 2007. gada beigās pārsniedza 30 %.

Izplatības rādītājs visās šajās ES dalībvalstīs, kā arī Apvienotajā Karalistē, Beļģijā, Luksemburgā un Francijā 2007. gada jūlijā pārsniedza ASV platjoslas pakalpojumu izplatības rādītāju (22,1 %). 2007. gadā platjoslas līniju skaits Eiropas Savienībā pieauga par 19 miljoniem, kas atbilst vairāk nekā 50 000 mājsaimniecībām katru dienu. Platjoslas nozares kopējo ieņēmumu apjoms tiek lēsts 62 miljardu eiro apmērā, un Eiropas kopējais platjoslas pakalpojumu izplatības līmenis sasniedza 20 %. Tomēr patērētājiem varētu piedāvāt ievērojami vairāk priekšrocību no vienotā tirgus, konkurences palielināšanās un regulējuma sloga samazināšanas tirgus dalībniekiem.

No 4.marta stājas spēkā jauni platjoslas optiskā tīkla izmantošanas tarifi elektronisko sakaru operatoriem.

Tīkla izmantošanas tarifs jau no pirmā kilometra tiek samazināts par 30%, kas pozitīvi ietekmēs tos operatorus, kuri izmanto nelielus platjoslas optiskā tīkla posmus pakalpojumu nodrošināšanai iedzīvotājiem, informē ERAF līdzfinansētā platjoslas optiskā tīkla izbūves projekta īstenotājs VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC).

Platjoslas optiskā tīkla tarifu izmaksas veido tikai infrastruktūras uzturēšanas un operatoriem sniegtā pakalpojuma nodrošināšanas izmaksas. Ik gadu LVRTC atbilstoši likumā noteiktajam pārskata un pārapstiprina platjoslas pakalpojumu tarifus, taču līdz šim tie netika būtiski grozīti.

Patlaban vairāk nekā puse eiropiešu regulāri izmanto internetu, 80 % lietotāju ir platjoslas pieslēgums un 60 % publisko iestāžu pakalpojumu ES ir pilnībā pieejami tiešsaistē. Eiropā notikusī straujā platjoslas pakalpojumu ieviešana ir nodrošinājusi to, ka divām trešdaļām skolu un pusei ārstu ir pieejams ātrdarbīgs interneta pieslēgums.

Šādi secinājumi iekļauti Eiropas Komisijas ziņojumā par līdz šim gūtajiem rezultātiem saistībā ar i2010, ES stratēģiju izaugsmei un nodarbinātībai informācijas sabiedrībā.

Šī 2005. gadā pieņemtā stratēģija ir nodrošinājusi ciešu apņemšanos veicināt IKT (informācijas un komunikāciju tehnoloģiju) attīstību ES un valstu līmenī.

ES informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu komisāre Viviāna Redinga: "Ir īpaši iepriecinoši, ka ātrdarbīgs platjoslas pieslēgums tagad ir pieejams 77 % ES uzņēmumu, 67 % skolu un 48 % ārstu. Tomēr dažas ES teritorijas daļas joprojām atpaliek, un tajās tikai daļēji ir pieejami minētie pakalpojumi. Tāpēc visām ES dalībvalstīm ir jāstrādā vairāk, lai novērstu šīs atšķirības un pilnveidotu pārrobežu sakaru pakalpojumus, kā arī uzlabotu pakalpojumu pieejamību laukos un attālos reģionos."