Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv antivīrusu kompāniju Kaspersky Lab informē par jaunu vīrusu Net-Worm.Win32.Maslan.a. Datorvīrus satur komponenti, kas pārvērš datoru vadāmā zombijā. Pašlaik mazās izplatības dēļ tas tiek vērtēts ar zemu bīstamības pakāpi. Ievērības cienīgs šķiet fakts, ka tas no inficētajiem datoriem rīko sadalīto uzbrukumu (DDoS) Čečenijas nemiernieku lapām: kavkazcenter.com kavkazcenter.net kavkazcenter.info kavkaz.uk.com kavkaz.org.uk kavkaz.tv chechenpress.com chechenpress.info Viena no šīm lapām, kavkazcenter.com, pēdējā laikā ir bijusi uzmanības degpunktā. Šī lapa ir kļuvusi par vairāku tīkla uzbrukumu mērķi. Tā ir tikusi slēgta un izsviesta no vairākām valstīm, t.sk. Krievijas, Lietuvas, Igaunijas un Somijas. Patlaban tā darbojas Zviedrijā

Vējš, kas plosās šodien, 28.novembrī, un vakar, 27.novembrī, nav radījis AS Latvenergo energosistēmā transformatoru apakšstaciju atslēgšanos un elektroenerģijas piegādes traucējumus, liecina Latvenergo sniegtā informācija medijiem.

Kā ziņo Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras (LVĢMA) speciālisti, vakar, 27.novembrī, un šorīt, 28.novembrī, Latvijā plosās stiprs ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, kas brāzmās sasniedz 25 metrus sekundē.

AS Latvenergo brīdina iedzīvotājus, - netuvoties elektriskajām līnijām un citām elektroietaisēm, būt īpaši uzmanīgiem un piesardzīgiem pie elektrolīnijām, kuras atrodas mežu malās un stigās vai lielu koku tuvumā. Stiprā vēja ietekmē koki šajās vietās var lūzt un gāzties, iekaroties līnijās radīt bīstamas situācijas un apdraudēt cilvēku dzīvību.

Ņemot vērā sinoptiķu prognozes, ka vējš dienas laikā pakāpeniski pierims, Latvenergo aicina iedzīvotājus ievērot maksimālus drošības un piesardzības pasākumus.

Uzņēmums “Orkla Biscuit Production” pabeidzis iekārtu iegādi jaunajām ražošanas līnijām “Selgas” jaunajā cepumu un vafeļu ražotnē Ādažos.

Kopumā vafeļu un cepumu ražotnē būs 13 ražošanas līnijas. Uzņēmums parakstījis līgumus ar 12 piegādātājiem astoņās Eiropas valstīs par jaunu un daļēji jaunu ražošanas līniju, kā arī virtuves un izejmateriālu apstrādes iekārtu iegādi. Liela daļa izvēlēto piegādātāju saistīti ar Baltijas apakšuzņēmējiem.

“Covid-19 ir radījis daudz izaicinājumu, bet esam ieguvuši arī iespējas. Pandēmijas laikā esam veiksmīgi īstenojuši ļoti skrupulozu iepirkuma procedūru “Selgas” jaunās ražotnes iekārtām, pieejot šim procesam īpaši rūpīgi un veicot plašu izpēti. Veicām daudzpusīgu iepirkumu procesu, kurā izskatījām piedāvājumus vairākās valstīs, lai atrastu labākos risinājumus jaunajai ražotnei. Jo sevišķi iespaidīgi ir tas, ka paveicām šo darbu laikā, kad Eiropā plosās pandēmija, un spējām to īstenot noteiktajos laika un budžeta limitos,” skaidro SIA “Orkla Biscuit Production” un SIA “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Naktī uz piektdienu un piektdienas rītā Skotijā plosījies orkāns, vēja ātrums brāzmās piekrastē sasniedza 47 metrus sekundē, kalnos - 62 metrus sekundē, liecina dati no meteoroloģisko novērojumu stacijām.

Stiprākās vēja brāzmas - līdz 62,5 metriem sekundē - reģistrētas agrā rītā Kērgorma kalna virsotnē, 1245 metrus virs jūras līmeņa, ziņoja raidsabiedrība BBC.

Saskaņā ar BBC vēstīto Skotijā tika apturēta dzelzceļa satiksme, un vētra bez elektrības atstāja aptuveni 70 tūkstošus māju.

Vētra gājusi secen Anglijai, Londonas apkaimē nav reģistrētas par 18 metriem sekundē lielākas vēja brāzmas.

Vējš ar orkāna spēku plosās arī kalnos Centrāleiropā. Slovākijas augstākajās virsotnēs fiksētas vēja brāzmas līdz 48 metriem sekundē, vējš ar brāzmām virs 40 metriem sekundē skāris arī Alpus.

Tuvākajā diennaktī kalnu rajonos Vācijā, Austrijā, Čehijā un Ungārijā gaidāms vēl stiprāks vējš, brīdina sinoptiķi.

Kad 2019. gada nogalē parādījās informācija par Covid-19 izplatību Ķīnā, bija grūti iedomāties, ka pēc nepilniem četriem mēnešiem šis vīruss ietekmēs mūsu dzīvi.

Tā draudi likās ļoti tāli un nereāli. Nu jau Covid-19 plosās arī mūsu reģionā, parādot, cik trausla patiesībā ir pasaules ekonomika un mūsu ierastā dzīve. Uzņēmumi, kam ir sadarbības partneri Ķīnā, sajutuši šo krīzi ātrāk, bet tagad tā radījusi apvērsumu teju ikviena Latvijas uzņēmuma darbībā un iedzīvotāja ikdienā.

Lai samazinātu krīzes sekas, valsts piedāvā plašu finansiālā atbalsta programmu grūtībās nonākušajiem. Par valsts atbalsta programmām daudz stāstīts medijos. Taču cita informācija, kas pēdējās dienās nākusi no finanšu pakalpojumu uzraugu puses, nav guvusi tik plašu rezonansi, jo ir saprotama un domāta šauram profesionāļu lokam. Vēstījums no Eiropas un Latvijas banku un finanšu iestāžu uzraugiem ir pietiekami skaidrs - bankām ir jāatbalsta ekonomikas līdztekus valsts sniegtajam atbalstam ārkārtējā situācijā. Pateicoties 2008. gada finanšu krīzei, kapitāla pietiekamības un likviditātes novēršanas ziņā bankas šobrīd ir daudz stabilākas, kas ļaus tām kļūt par daļu no Covid-19 risinājuma, sniedzot atbalstu gan krīzes, gan sagaidāmās recesijas laikā.

ASV Jūtas štatu plosa mežu ugunsgrēki - liesmas nopostījušas jau vairāku Jūtas iedzīvotāju mājokļus, un patlaban policistu uzraudzībā dažiem iedzīvotājiem ļauts uz laiku apmeklēt savas mājvietas, vai to, kas no tām palicis, vēsta Reuters.

Jau pagājušās nedēļas beigās rakstīts, ka meža ugunsgrēki skāruši arī Kolrādo štatu, sasniedzot štata otras lielākās pilsētas Kolorādospringsas piepilsētas. Dabas katastrofas dēļ tika evakuēti 35 tūkstoši cilvēku. Ugunsgrēks nopostījis 35 ielas un iznīcinājis 346 mājas, kā arī laupījis viena cilvēka dzīvību, kļūstot par postošāko ugunsgrēku visa Kolorādo štata vēsturē.

Savvaļas ugunsgrēki plosās arī citās ASV pavalstīs – Montānā, Jūtā, Nevadā, Dienviddakotā un Kalifornijā.

Rīgā strādājošajiem ražotājiem varētu tikt piešķirtas nekustamā īpašuma nodokļa atlaides, katru gadījumu vērtējot atsevišķi. Šādu domu ir izteicis Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers (LPP/LC), un jāteic, ka tā ir visnotaļ atbalstāma.

Šķiet, grūti būtu atrast kādu uzņēmēju, kurš pateiktu, ka nevēlas izbaudīt nodokļu sloga samazināšanu. Jāatgādina, ka pirms pērn notikušajām pašvaldību vēlēšanām tieši Šlesera partija solīja parūpēties par diezgan ievērojama apjoma darbavietu radīšanu galvaspilsētā. Varētu teikt, ka nekustamā īpašuma nodokļa samazināšana ražotājiem būtu tāds kā pirmais solītis šajā virzienā. Respektīvi, darbavietu rašanos pašvaldība var veicināt, atbalstot tajā strādājošos uzņēmumus, nevis pašām sākot dibināt superkompānijas.

Tajā pašā laikā, ja, runājot par šo nodokli, vārdi pāraugtu arī darbos, būtu jāņem vērā vismaz pāris ļoti būtisku aspektu.

Stiprā vēja ietekmē šodien Rīgā, no ēkas Merķeļa ielā 8, ir nobirušas fasādes apmetuma daļas.

Kā informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses pārstāve Viktorija Šembele, pirms plkst.11 uz glābšanas dienestu zvanīja kāds iedzīvotājs, kurš ziņoja, ka no ēkas Rīgā, Merķeļa ielā, krītot akmeņi.

Kā novēroja aģentūra LETA, no mājas, kas atrodas blakus Rīgas cirkam, uz ietves ir nokritušas fasādes apmetuma daļas. Šajā vietā arī iepriekš stipra vēja laikā uz trotuāra ir kritis apmetums.

Patlaban notikuma vieta ir norobežota.

Kā ziņots, šodien plkst.10.15 VUGD saņēma 100.izsaukumu saistībā ar stiprā vēja radītajiem postījumiem. Pirmais šāda veida izsaukums tika saņemts vakar ap plkst.14, pastāstīja Šembele.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) atzinis, ka nav spējis pilnībā apzināties Grieķijas starptautiskā aizdevuma noteikumu sekas uz valsts ekonomiku.

Fonds atzinis, ka pieļāvis kļūdas, analizējot situāciju Grieķijā, pārvērtējot parādu krīzes māktās valsts ekonomikas izaugsmes perspektīvas un baidoties no «finanšu infekcijas» izplatīšanās uz citām valstīm. «Pārskatot to, ko mēs visu laiku esam darījuši, var secināt, ka ir lietas, kuras būtu varējis paveikt citādāk,» atzinis SVF Grieķijas misijas vadītājs Pols Tomsens.

SVF speciālistiem savulaik bijušas šaubas par Grieķijas spējām apkalpot savu parādu, tomēr fonds nolēmis piedalīties Grieķijas glābšanā. Lai to izdarītu, nepieciešams, lai izpildītos četri kritēriji, un viens no tiem nosaka, ka jābūt lielai iespējai, ka attiecīgās valsts parāds vidējā termiņā ir ilgtspējīgs.

«Melnā nāve», kas šobrīd plosās Eiropā, negatīvi ietekmēs Ķīnas eksportu, lai gan tas, ka Ķīnai samērā maza daļa rezervju ir nominētas eiro, ierobežos kaitējumu valsts ārvalstu rezervēm, raksta viens no lielākajiem Ķīnas laikrakstiem, ko kontrolē Ķīnas Komunistiskā partija, People's Daily.

«Eirozonas parādu krīze jau šobrīd ir aktuāla vairāk nekā divus gadus un ir izplatījusies reģiona valstu vidū gluži kā «melnā nāve» 14. gadsimtā,» raksta laikraksts.

Lai gan laikraksts pavisam tieši neatspoguļo vadošo Ķīnas amatpersonu viedokļus, rakstītais pierāda, ka Ķīna sāk pastiprināti uztraukties par eirozonas parādu krīzes ietekmi uz valsts ekonomiku, raksta Reuters.

Tiek lēsts, ka aptuveni viena ceturtā daļa no Ķīnas ārvalstu rezervēm (kas ir vairāk nekā trīs triljoni eiro) tiek turētas eiro. Tāpat jāpiebilst, ka Eiropas Savienība Ķīnai ir lielākais tirdzniecības partneris – 2010. gadā Ķīna uz Eiropu eksportēja preces 281 miljarda eiro apmērā, kas bija par 18,9% vairāk nekā 2009. gadā.

Jau otro mēnesi Latvijas mājputni savu darbalaiku spiesti pavadīt tumsā un nebrīvē. Ierobežojumi mājputnu turēšanas noteikumos ieviesti, ņemot vērā kaimiņvalstīs strauji izplatījušos saslimstību ar putnu gripu. Slimība kļuvusi par iemeslu stingru biodrošības pasākumu ieviešanai Latvijā. Roku mazgāšana, apavu dezinficēšana, maiņas apģērbs un apavi, bet, galvenais, jebkādas saskares ar savvaļas putniem izslēgšana – tie ir tikai daži no būtiskākajiem biodrošības pasākumiem. Aizliegta arī jelkāda mājputnu un inkubējamu olu tirdzniecība, kā arī tirgi, izstādes un skates ar mājputnu piedalīšanos. Taču svarīgākais – mājputni jātur iekštelpās un tie nedrīkst nonākt saskarē ar savvaļas putniem.

Mazie un vidējie uzņēmēji jau cēluši trauksmi par šiem ierobežojumiem, kas samazinājuši putnu dējību. Putniem ir grūtsirdība, tie paskatās pa logu, kur spīd saule, uzkāpj laktā, un viss; vistas neinteresējas ne par gaiļiem, ne cāļiem; neiešu putnus mocīt, tos visu pavasari turot iekšā, – šādi un līdzīgi komentāri atskan no zemnieku puses. Turklāt putniem nepieciešami gan zaļumi, gan citi vitamīni un minerālvielas. Lai spētu nodrošināt tos ar visu nepieciešamo, saimniekiem jāvelta dubultlielas pūles un, protams, ne mazums resursu. Te nu aktualizējies jautājums par iespēju tikt pie finansiālas palīdzības. Lai arī putnu gripa ir ne mazāk bīstama kā Āfrikas cūku mēris, biodrošības pasākumu īstenošanai pieejamais atbalsts ir krietni vien mazāks nekā cūkkopjiem. Salīdzinājumam – ja Āfrikas cūku mēra apkarošanai, tostarp biodrošībai, no 2010. gada līdz 2017. gadam piešķirti 17,22 miljoni eiro, tad institūtam BIOR putnu gripas sakarā šogad piešķirti vien 5400,16 eiro. Te der atgādināt, ka bīstamā cūku slimība jau krietnu laiku plosās Latvijā, bet putnu gripa, par laimi, nav konstatēta. Turklāt daļa putnkopju atzinuši, ka startēšana uz atbalstu biodrošībai ir birokrātijas klapatu pilna, tāpēc pat nepieteiksies uz šādu iespēju, iztiekot paši ar savu naudu. Daļa saimnieku tomēr nolēmuši laist vistas laukā par spīti aizliegumiem. Par to arī liecina Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) kontroles un novērojumi. Proti, aizlieguma laikā līdz šim veikta 491 pārbaude, un 61 gadījumā konstatēti pārkāpumi un neatbilstības. Pēc atkārtotām pārbaudēm gan pārkāpumi vairs nav konstatēti. Pagaidām PVD nav apkopojis informāciju, vai pārkāpējiem piemērots kāds sods un cik daudz šādu gadījumu bijis, – tas kļūs zināms pēc aizlieguma beigām 1. jūnijā. Taču PVD pārstāvji norāda – mērķis nav sodīt, bet izteikt brīdinājumu, nosakot termiņu pārkāpumu novēršanai. Taču skaidrs arī, ka nav iespējams konstatēt visus pārkāpējus, jo saimniece ar pāris vistām, iespējams, par šādiem aizliegumiem pat nav dzirdējusi. Katrā ziņā līdz 1. jūnijam putniem vēl jāpaciešas kūts tumsā, un tad tie varēs tikt brīvībā un dēt uz nebēdu. Jācer, ka grūtsirdība nebūs putnus nomocījusi un tie turpinās attaisnot saimnieku cerības uz pilniem olu groziem. Un jācer, ka līdz šim brīdim nekāda vistu dumpja kā populārajā filmā ar šādu pašu nosaukumu tomēr nebūs.

Diviem Meksikas iedzīvotājiem var nākties nākošos 30 gadus pavadīt cietumā, pēc tam, kad tie mikroblogošanas vietnē Twitter izplatīja nepatiesus ziņojumus, ka teroristi ieņēmuši vairākas skolas.

Abi Verakrūzas iedzīvotāji izraisījuši paniku un satiksmes negadījumus, jo vecāki metās glābt savus bērnus pēc ziņojumiem, ka bruņoti cilvēki uzbrūk vairākām skolām, vēsta AFP.

Verakrūzas pavalsts varasiestādes salīdzināja notikušo ar paniku, kādu ASV 1938. gadā izraisīja slavenais Orsona Velsa radioraidījums «Pasauļu kari». Taču haoss Verakrūzā esot bijis lielāks nekā tas, kurš norisinājās ASV.

«Šeit bija 26 ceļu satiksmes negadījumi, cilvēki pameta mašīnas ielas vidū, lai skrietu pēc saviem bērniem un ārkārtas palīdzības dienesti saņēma tik daudz zvanu, ka to tīkli tika pilnībā paralizēti,» norāda pavalsts pārstāvji.

Eiropas Komisija (EK) uzskata Krievijas aizliegumu dārzeņu importam no Eiropas Savienības (ES) par nesamērīgu un pieprasa to nekavējoties atcelt, lasāms komisijas izplatītajā paziņojumā.

Komisijas nosūtītajā vēstulē Krievijas varasiestādēm norādīts, ka pēdējie Spānijas un Vācijas gurķu pārbaužu rezultāti liecina, ka tie nav vainojami pie E. coli uzliesmojuma Eiropā.

Vēstulē tiek atgādināts, ka infekcija plosās tikai salīdzinoši nelielā reģionā – Vācijas ziemeļu daļā, kā arī to, ka brīdinājums par Spānijas gurķiem ir izņemts no Ātrās reaģēšanas sistēmas attiecībā uz pārtiku un barību (RASFF). Tā pat komisija norāda, ka tā informē savus tirdzniecības partnerus par visiem notikumiem, kas saistīti ar infekcijas izplatīšanos un arī turpinās to darīt.

Tikmēr Krievija ir izvirzījusi savus nosacījumus tam, lai tiktu atcelts dārzeņu importa aizliegums, vēsta Interfax.

Andris Lāriņš, Nordea Markets analitiķis Eiro cena Latvijā šodien grozās pie LB intervences atzīmes. Ņemot vērā, ka vēl neviena banka starpbanku tirgū par vienu eiro nemaksā mazāk par Latvijas Banku, iespējams, Latvijas Banka valūtu tirgū vēl joprojām šajā gadā nav iesaistījusies. Uz augšu vien pamazām dodas latu procentu likmes. Pēc ilgāka pārtraukuma atkal visu termiņu latu Rigibor procentu likmes ir virs 3% atzīmes. Eiro cena šajā sakarā var arī palikt pie LB intervences atzīmes. Pasaulē eiro cena strauji samazinās. Ja vēl vakar izdevās palēkties pie 1.310 dolāru atzīmes, tad jau šodien vērojama eiro cenas svārstīšanās zem 1.295 dolāru līmeņa. Tirgus dalībnieki spekulējot uz ASV procentu likmju izaugsmi eiro maina uz dolāriem. Ja Jums kredīts ir dolāros, bet ieņēmumi latos, atlikusī summa, kura ir jāatmaksā Jūsu kredītiestādei kopš šā gada pirmās darba dienas ir pieaugusi par vairāk kā 3.5%. Dolāra cena šodien Latvijā sasniedza pagājušā gada oktobra vidū redzētos ciparus. Nepilnās trīs nedēļās dolāram pateicoties lata piesaistei pie eiro izdevies nodeldēt pagājušajā gadā divos ar pusi mēnešos zaudēto. Ja lats joprojām būtu piesaistīts pie SDR valūtu groza (tie gan bija laiki), tad šodien dolāra cena tirgū būtu aptuveni 52.2 santīmi nevis dienas vidū novērotie 53.7 santīmi. Protams, situācija ASV joprojām nav būtiski mainījusies un cik strauji kāpusi, dolāra cena var arī tik pat strauji vēlreiz krist, bet ir svarīgi apzināties dolāra cenas izmaiņu risku, kurš Latvijā ar 1. janvāri ir strauji mainījies ne uz to labo pusi. Datu frontē šodien pakluss. Politiskajā frontē šodien ASV vēsturē līdz šim visdārgāk izmaksājusī (sakarā ar drošības pasākumiem) prezidenta inaugurācija. ASV vēsturē šī būs 64 inaugurācija. Bušs ir 43 ASV prezidents. Pateicoties eiro vērtības krišanai pret dolāru savs labums ticis arī mārciņai. Mārciņas cena pret dolāru ir samazinājusies, bet šis samazinājums procentuāli ir nedaudz mazāks nekā eiro cenas samazinājums. Rezultātā mārciņas vērtība Latvijā ir pieaugusi un vēl vakar pārsniedza 1.000 lata atzīmi. Šodien dienas vidū mārciņas vērtība jau svārstījās virs 1.002 latu atzīmes. Nesen publicētie dati turpina atbalstīt mārciņu attiecībās ar eiro kaut vai tāpēc, ka mārciņai ir procentu likmju pārsvars un tas vēl var pieaugt. Attiecībās ar dolāru pagaidām dominē eiforija attiecībā uz dolāru procentu likmju nākotni, kā rezultātā mārciņas cena ir 1.867 dolāru līmenī. Kad mārciņas vērtība bija virs lata iepriekšējā reizē, tās cena dolāros bija 1.95 dolāru rajonā (SDR nomaiņa ar eiro arī te nospēlējusi būtisku lomu). Eiro cena atkāpusies pie 9.020 kronu līmeņa. Izmaiņas joprojām šajā frontē minimālas. Kronas cena Latvijā joprojām minimāli virs 7.7 santīmu līmeņa. Kamēr vētra plosās dolāra un eiro attiecībās eiro/kronas attiecības var nosaukt par mierīgu ostu. Bet vai tā būs ilgi? Inflācija Krievijā šā gada pirmajās 17 dienās sasniegusi 1.9%. 2004. gadā kopējā janvāra inflācija bija 1.8%. Krievija plāno gada inflācijas rādītāju noturēt 8.5% robe?ās. Eiro cena Krievijā šodien atkāpusies pie 36.5 rubļu atzīmes (vainīgas eiro un dolāra attiecības). Vidējā svērtā dolāra cena rītdienas norēķiniem Krievijas bir?ās šodien bija 28.1594 rubļu līmenī. Atkal samazinājušies Krievijas komercbanku rubļu atlikumi Krievijas CB. Šodienas rādītājs ir 286.5 miljardi rubļu.

Ministru Kabinets šā gada 29.jūnija sēdē, izskatot jautājumu "Par valsts autoceļu attīstību no 2020. līdz 2040.gadam" nu jau tradicionāli izlēma neko neizlemt un Satiksmes ministra prezentēto jauno stratēģiju tālākiem 20 gadiem tikai "pieņemt zināšanai".

Valdību nemulsināja, ka šādas stratēģijas nepieciešamība izriet no Artura Krišjāņa Kariņa Valdības deklarācijas 89. punkta un Autoceļu padome jau pirms gada, 2020.gada 18.jūnijā nepieredzētā vienprātībā stratēģiju atbalstīja. Valdība mums ir izlēmīga, sabiedrības viedoklis to neietekmē.

Minētais valdības protokollēmums ignorē pat Satiksmes ministra iesniegtajā dokumentā uzskaitītās likumdošanas problēmas, par kurām valdība tagad ir devusi signālu - tās nav jārisina, pietiek, ka mēs tagad par tām zinām. Maģiskā formula "pieņemt zināšanai" ir ļoti ērta, tā neuzliek saistības, nekas nav jāuzlabo, tā neprasa nekādu piepūli un ļauj rīkoties, kā kurā brīdī ir izdevīgāk.

Lindstrom Tukumā izvietotajā darba apģērba ražotnē Prodem 2021. gadā saražotas 300 000 apģērba vienību. 95% no saražotā apjoma pērn eksportēts, bet 5% tiek realizēts vietējā tirgū.

Vienlaikus tekstila nozarē šī gada lielākie izaicinājumi saistīti ar izejvielu deficītu un piegāžu kavēšanos.

Neskatoties uz to, ka jau vairāk nekā divus gadus pasaulē plosās pandēmija un uzņēmumi piedzīvo vēl nepieredzētu krīzi, savulaik laicīgi pieņemtie lēmumi Lindstrom darba apģērba ražotnei Prodem ļāvuši ne tikai noturēt veiksmīgu uzņēmuma darbību, bet arī audzēt saražotā darba apģērba apjomus.

Lielākais Prodem eksporta tirgus ir Somija, kur tiek eksportētas trīs ceturtdaļas no saražotā sortimenta, tāpat nozīmīgs ir arī Baltijas tirgus. Savukārt, vērtējot uz vietas Prodem ražotā darba apģērba pieprasījumu Latvijas tirgū, aizvadīto divu gadu laikā realizētais darba apģērba apjoms palicis nemainīgs.

Kā ziņo Jelgavas Pils salas zirgu ganāmpulka īpašnieks un uzraugs Einārs Nordmanis, Zemgalē šopavasar ļoti izplatījies herpes vīruss, kas īpaši bīstams grūsnām ķēvēm un jaundzimušiem kumeļiem.

Pastāv liela varbūtība, ka vīruss jau ievazāts arī Pils salā, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas. Tādēļ kategoriska prasība līdz 15.jūnijam Pils salas pļavās aiz ganību aplokiem bez īpašas vajadzības neatrasties, zirgiem netuvoties un nekādā gadījumā tos nebarot.

Atbildīgā vetārste docente Evija Liepiņa-Reine, kas Pils salā zirgus pieskata jau kopš 2010.gada, Zemgales Ziņām stāsta, ka ganāmpulkā plosās dzīvnieku slimība, kuras nosaukums ir rinopneimonija jeb zirgu herpes vīruss abortu formā. Īsā laikā – divās trīs nedēļās – četrās dzemdībās nav izdzīvojuši 3 kumeļi, taču «uz rindas» stāv vēl 17 grūsnas ķēves, tā ka nekas nav beidzies.

Ukrainas bērniem, kas zaudējuši karā tēvu, Latvijā tiek sniegta emocionālā rehabilitācija, otrdien raksta laikraksts Diena.

Jau otrā Ukrainas bērnu grupa iziet divu nedēļu ilgu rehabilitācijas kursu Latvijā. Šajā grupā lielākā daļa bērnu karā ir zaudējusi tēvu. Kaut gan, satiekoties ar Dienu, viņi ir dzīvespriecīgi un runātīgi, kara šausmas var manīt viņu rokdarbos. Bērni zīmē un no plastilīna veido nožogojumus, reizēm sarunās ar speciālistiem viņi atklāj asinsstindzinošus fragmentus no piedzīvotā. Ukraina viņiem ir tik dziļi sirdī, ka pat rokasnaudu, kas tiek piešķirta ikdienas tēriņiem, viņi krāj, lai vestu uz dzimteni.

Diena devās uz Sociālās integrācijas valsts aģentūru (SIVA) bērnus apciemot - nevis, lai «ielīstu dvēselē», bet gan vienkārši parunātos par iespaidiem šeit, Latvijā.

Indonēzijas prezidents Susilo Bambans Judojono atvainojies Singapūrai un Malaizijai par mežu ugunsgrēkiem, kuru dēļ plašas teritorijas abās valstīs pārklājis smogs, kas kļuvis par smagāko Dienvidaustrumāzijas gaisa piesārņojuma krīzi pēdējo 16 gadu laikā.

Indonēzijas prezidents atvainojies pirmdienas vakarā, kad smogs bija pārklājis Malaizijas galvaspilsētu Kualalumpuru. Savukārt Singapūrā, kura jau vairākas dienas cīnās ar gaisa piesārņojumu, situācija bijusi labāka, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi. «Kā prezidents es atvainojos un ceru uz mūsu draugu Singapūrā un Malaizijā sapratni,» sacījis Indonēzijas prezidents. Susilo Bambans Judojono arī uzsvēris, ka viņa valsts dara visu, lai savaldītu mežu ugunsgrēkus kas plosās Sumatras salā. Lai cīnītos ar katastrofu, Indonēzija izmantojot armiju un nepieciešamo darbu veikšanai piešķīrusi 20 miljonus ASV dolāru.

Līdz šim par postošāko Atlantijas okeāna vētru ASV vēsturē uzskatītā viesuļvētra Irma pēc ASV Floridas štata sasniegšanas svētdien mazinājusi savu spēku, toties izraisījusi milzu plūdus, vēsta ārvalstu mediji.

ASV Nacionālais Viesuļvētru centrs prognozē, ka pirmdien vētra virzīsies tālāk pāri Floridas ziemeļiem un Džordžijas dienvidrietumiem.

Viesuļvētras plosās aptuveni 650 kilometrus platumā un tās maksimālais vēja ātrums ir 49 metri sekundē.

Irmas izraisītajos satiksmes negadījumos Floridā miruši trīs cilvēki, Karību jūras salās gājuši bojā 25 cilvēki.

Bez elektroapgādes Karību salās ir vairāk nekā pusotrs miljons klientu, miljoniem cilvēku evakuējušies. Floridā dots rīkojums evakuēties teju trešdaļai štata iedzīvotāju jeb sešiem miljoniem.

Lasi Vēl:

Irma Francijai piederošajās salās nodarījusi postījumus vairāk nekā 200 miljonu eiro apmērā

Ēģiptei importēto kviešu krājumu ir atlicis mazāk nekā diviem mēnešiem, aģentūrai Reuters paziņojis valsts nu jau bijušais valsts Sagādes ministrs Basems Ouda, kas tika atstādināts līdz ar Muhameda Mursija valdības krišanu.

Ministrs ziņoja, ka Ēģiptei palicis aptuveni 500 tūkst. tonnu importēto kviešu, kas būtu pietiekami vien termiņam, kas ir mazāks par diviem mēnešiem. Tiesa gan, valstij vēl esot aptuveni trīs milj. tonnu vietēji izaudzēto zemākas kvalitātes kviešu graudu krājumi (tos esot nepieciešams sajaukt ar importētajiem kviešiem, lai vispār no tiem varētu cept maizi).

Ēģipte ir pasaulē lielākā kviešu importēja un jāņem vērā, ka valsts plaši subsidē maizes ražošanu. Savukārt nemieri Ēģiptē izraisījuši dažāda rakstura finansiālas grūtības (piemēram, šo valsti kopš Arābu pavasara apmeklē mazāk tūristu), kuru dēļ valsts nespēj norēķināties par savu kviešu importu.

Skandināvijā un Igaunijā piektdienas rītā plosās vētra Ivars. Zviedrijā bez elektroapgādes palikuši desmitiem tūkstoši iedzīvotāju, vēsta pasaules mediji.

Zviedrijā vējš norāvis ēkām jumtus, licis policijai slēgt ceļus un ierobežot satiksmi, vēsta thelocal.se. Kopumā valstī bez elektroapgādes palikuši 55 tūkstoši mājsaimniecību.

Medijs ERR ziņo, ka Igaunijā elektropiegādes traucējumi ir 65 tūkstošiem mājsaimniecību, bet tiek paredzēts, ka šis skaits varētu pieaugt, jo vējš aizvien vēl ir spēcīgs, ziņo ERR.

Tāpat Ivars plosījies arī citur Ziemeļeiropā. Vēja brāzmas Zviedrijas kalnos sasniedza 46 metrus sekundē, bet daudzviet tas bija aptuveni 30 metrus sekundē stiprs. Savukārt Igaunijā, kuru vētra sasniedza agrā piektdienas rītā, vēja ātrums piekrastē bija līdz 32 metriem sekundē, informē mediji.

Grieķijā pie Atēnām plosās meža ugunsgrēki, kuros līdz šim bojā gājuši vismaz 50 cilvēki, bet smagus ievainojumus guvuši vairāk nekā 150 cilvēki, vēsta ārvalstu mediji. Iepriekš tika ziņots par 24 bojāgājušajiem, taču upuru skaits turpina pieaugt.

Ar liesmām cīnās vairāk nekā 300 ugunsdzēsēji, izmantojot arī lidmašīnas un helikopterus. Reģionā izsludināta ārkārtas situācija, daudzviet bloķēti galvenie ceļi.

Liesmas nopostījušas mājas un automašīnas. Zvejnieki, krasta apsardze un atpūtnieki gumijas laivās izglābuši vairāk nekā 700 cilvēku, kuri no liesmām glābušies pludmalēs un klintīs.

Ārvalstu mediji ziņo, ka aptuveni 600 bērnu evakuēti no brīvdienu nometnēm šajā rajonā. Pārtraucot vizīti Bosnijā, pie glābēju brigādēm ieradās arī Grieķijas premjers Aleksis Ciprs. Grieķija arī lūgusi citas ES valstis nosūtīt papildspēkus cīņai pret meža ugunsgrēkiem. Cīņu ar liesmām apgrūtina spēcīgais vējš un svelme, kas tuvojas 40 grādu atzīmei.

Uzņēmēju optimisms šobrīd ļoti strauji ir atguvies, un vērojams, ka daudzi uzņēmumi atkal meklē līdzekļus darbības nodrošināšanai un attīstībai, tomēr finansējums šobrīd ir kļuvis par nedaudz lielāku deficītu nekā iepriekš, un nauda kļuvusi dārgāka, intervijā žurnālam "Dienas Bizness" atzīst uzņēmumu finansētāja "Capitalia" vadītājs Juris Grišins.

"Lielākoties redzam īstermiņa un vidēja termiņa investīciju darījumus, un tādi šobrīd notiek pietiekami daudz – kompānijas aizņemas apgrozāmajiem līdzekļiem, pasūtījumu vai darījumu izpildei. Kopumā tirgū vērojams, ka uzņēmēji piebremzē jaunus, lielus investīciju projektus, ja vien tie nav nozarēs, kas ieguva no šīs situācijas. Projektus, kas tika uzsākti pirms krīzes, daudzi finišē, taču jaunie ilgtermiņa projekti pagaidām ir nogaidīšanas statusā. Patlaban pasaulē vēl pandēmija nav beigusies, un daudzi lielie uzņēmumi strādā uz eksportu, kas aizvien ir bremzēts uz tām valstīm, kur vīruss vēl plosās, jāņem arī vērā, ka kapitāla piedāvātāji ir piesardzīgāki nekā iepriekš," stāsta J. Grišins.