Plus Punkts bija nolemts bankrotam jau no brīža, kad iepriekšējais īpašnieks to izlēma pārdot, uzskata bijušā īpašnieka dāņu investoru kontrolētā uzņēmuma SIA Plus punkts Holding Ltd pārstāvis Filips Ļeonovs.

Plus Punkts sākotnēji nopirka tabakas produkcijas vairumtirdzniecības uzņēmuma īpašnieks SIA Greis, kuru pārstāv Nikolajs Tomēr Greis krīzes gadi nepagāja nemanāmi, un, lai radušās problēmas risinātu, bija jāšķiras no kāda aktīva, sākumā Narvesen grupai tika iedots monopols uz preses izplatīšanu, tad izvēlējās pārdot arī Plus Punkts tīklu, saka F. Ļeonovs.

Ideja iegādāties mazumtirdzniecības tīklu šķita pievilcīga angļu un dāņu investoru grupai, kuri bija gatavi ieguldīt līdzekļus, attīstot tīkla darbību Latvijā un Baltijas reģionā, padarot to par peļņu nesošu.

Pirms pārdošanas tika izpētīti finanšu dati, taču tie tika safabricēti, lai radītu maldīgu priekšstatu par kompānijas stāvokli un vērtību. Pēc datu izpētes pircējiem bija radušies jautājumi par informācijas ticamību, uz kuriem atbildes varēja sniegt tikai padziļināta datu un dokumentu izpēte, kā arī inventarizācija, par ko puses arī bija vienojušās, noslēdzot pirkuma līgumu 2012.gada septembrī, paredzot koriģēt iegādājamās kompānijas vērtību.

Analizējot SIA Plus punkts finanšu rādītājus, konstatēts, ka pēdējo sešu mēnešu laikā, kad uzņēmumu kontrolēja dāņu investors Lars Lundgārds Simonsens (Lars Lundgaard Simonsen), kurš pārstāv SIA Plus punkts pircējus SIA Plus Punkts Holding Ltd, uzņēmums darbojies ar ievērojamiem zaudējumiem, no uzņēmuma neskaidrā virzienā ir aizplūduši ievērojami finanšu līdzekļi, kā arī nav veikti maksājumi preču un pakalpojumu piegādātājiem.

Ņemot vērā šos apstākļus, SIA Plus Punkts šobrīd gatavo dokumentus maksātnespējas pieteikuma iesniegšanai tiesā, Db.lv informēja SIA Plus punkts valdes locekle Tatjana Takčidi.

2012. gada decembrī SIA Plus punkts Īpašnieks Ibofa Establishment noslēdza līgumu par SIA Plus punkts 100% kapitāla daļu pārdošanu Dānijas investoram, kuru pārstāvēja minētais L. L. Simonsens. Darījuma nodrošināšanai L.L.Simonsens piesaistīja AS SEB banka finansējumu. Kopējā darījuma summa saskaņā ar līgumu bija 6,5 miljoni eiro. Uz šo brīdi pirkuma līguma noteikumi nav izpildīti. Sakarā ar saistību neizpiles situāciju Ibofa Establishment apturēja darījumu un atjaunoja kontroli pār SIA Plus punkts kapitāla daļām, paziņojumā presei skaidro Takčidi.

Pamatojoties uz līguma saistību nepildīšanu, vairākos mazumtirdzniecības uzņēmuma SIA Plus punkts veikalos, kas atradās SIA Maxima Latvija tirdzniecības centros, ir atslēgta elektrība. To apstiprina Maxima Zīmola un komunikāciju departamenta direktore Viktorija Gulbe.

Viņa norāda, ka Maxima Latvija nomnieku īres līgumos ir nosacījums, kas paredz, ja nomnieks nepilda savas saistības, piemēram, ilgāku laika periodu nemaksā īres naudu par telpām, tad līgums tiek lauzts. «Šajā konkrētajā gadījumā īrnieks nav pildījis savas saistības, izveidojies parāds par nomas maksu un komunālajiem maksājumiem, tādēļ ar 17.septembri nomas līgums ir lauzts.»

Tiesa, cik liels parāds ir izveidojies Plus punktam, Gulbe neatklāj. Tikmēr viņa atzīmē, ka Plus punkta tirdzniecības punktos patlaban ir atslēgta elektrība Maxima XXX veikalā Kārļa Ulmaņa gatvē 88a, Rīgā, un Maxima XX veikalā, kas atrodas Dzelzavas ielā 6A, Rīgā.

Preses vairumtirdzniecības un piegādes uzņēmums SIA Preses serviss pārtraucis preses izdevumu piegādes SIA Plus punkts tirdzniecības vietām, stāstīja SIA Preses serviss pārstāve Inga Samoviča.

Viņa norāda, ka Plus punkts atkārtoti nav norēķinājies par tam piegādātajiem preses izdevumiem un kopējā parāda summa patlaban sasniedz jau gandrīz 100 tūkst. latu.

«Tāpēc Preses serviss jau no piektdienas, 6. septembra, ir pārtraucis preses izdevumu piegādes Plus punkta tirdzniecības vietām un patlaban notiek jau iepriekš piegādāto preses izdevumu izņemšana no tirdzniecības,» atzīmē I. Samoviča.

Viņa arī uzsver, ka fakts, ka uzņēmuma Plus punkts vadība nav izrādījusi interesi vienoties par parāda atmaksu, kā arī samērā biežās šī uzņēmuma vadības maiņas rada bažas, ka uzņēmums drīzumā varētu izbeigt savu pastāvēšanu.

SEB banka impulsīvo preču mazumtirdzniecības ķēdes SIA Plus Punkts jaunajam īpašniekam SIA Plus Punkts Holding Ltd izsniegusi ilgtermiņa finansējumu, informēja bankas pārstāvji.

SEB bankas aizdevums tika izsniegts iegādes darījuma nodrošināšanai un Plus Punkts apgrozāmam kapitālam.

Kopējo aizdevuma summu puses neatklāj.

Šā gada martā par SIA Plus Punkts vienīgo īpašnieku kļuva SIA Plus Punkts Holding Ltd. Mazumtirdzniecības ķēdes iegāde veikta, SIA Plus Punkts Holding Ltd atpērkot kapitāldaļas no iepriekšējiem dalībniekiem.

Plus punkts valdes priekšsēdētaja Svetlana Kiseļova skaidro, ka iegādes darījuma mērķis un stratēģija ir attīstīt Plus Punkts Latvijā un uzbūvēt platformu turpmākai attīstībai Baltijas valstīs. Plus Punkts izaugsmes paaugstināšanai ir izvirzīti vairāki darbības virzieni: izveidot ātro uzkodu līniju, paplašināt privātā zīmola produktu loku, pārskatīt produktu klāstu, atvērt jaunas tirdzniecības vietas, kā arī veikt citas aktivitātes.

Pašreizējā mazumtirdzniecības uzņēmuma SIA Plus punkts īpašnieka uzņēmums SIA Ibofa Establishment tika pārņemts nelikumīgi, skaidro bijušā īpašnieka dāņu investoru kontrolētā uzņēmuma SIA Plus punkts Holding Ltd pārstāvis Filips Ļeonovs.

«Šī gada 28.augustā, apejot likumā noteikto kārtību, tika nomainīta uzņēmuma Plus punkts vadība, un tika sākts apzināti to novest līdz bankrotam. Būtībā Ibofa Establishment AG īpašnieks Nikolajs Kočujevskis pārdevis kaķi maisā ārvalstu investoram, bet tagad mēģina viņu apmelot,» viņš norāda paziņojumā, uzsverot, ka darījums par Plus punkta daļu iegādi tika gatavots jau ilgāku laiku pirms tā oficiālā datuma. Par Plus punkta mazumtirdzniecības tīklu interesi bija izrādījuši angļu un dāņu investori, kuri bija gatavi zaudējumus nesošajam tīklam veikt finansiālo injekciju, kā arī realizēt jaunas biznesa idejas, kas ļautu to glābt un padarītu par dzīvotspējīgu un pelnošu.

Tele2 ir pārtraucis līgumus un Zelta Zivtiņa priekšapmaksas karšu piegādi A/S Preses Apvienība/SIA Narvesen Baltija un SIA Plus Punkts.

Kā informē kompānija, Tele2 šādi ir spiests rīkoties, jo minētie mazumtirgotāji netika reaģējuši uz savstarpējos līgumos noteiktajā kārtībā izteikto pieprasījumu pārtraukt iekasēt no klientiem „apkalpošanas” maksu 10 santīmu apmērā par priekšapmaksas sarunu kartēm un čekiem.

Zināmu laiku Narvesen, Preses Apvienība un Plus Punkts tirgos to krājumos esošās Zelta Zivtiņas kartes, tomēr Tele2 joprojām aicina iegādāties Zelta Zivtiņas atjaunošanas kartes vietās, kur papildus maksa netiek iekasēta: Tele2 Klientu apkalpošanas centros, pie Tele2 dīleriem vai elektroniski mājas lapā www.zeltazivtina.lv, internetbankās un izmantojot pakalpojumu Zelta īsziņa, kā arī lielveikalos un citās tirdzniecības vietās, kur redzama Zelta Zivtiņas uzlīme. Izmantojot Zelta īsziņu un internetbanku pakalpojumus, klienti saņem par 5% vairāk naudas sarunām, turklāt no 15. maija Tele2 piešķir papildus 10% bonusu arī visiem tiem klientiem, kuri Zelta Zivtiņas karti papildina Tele2 Klientu apkalpošanas centros un pie dīleriem.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Mazumtirdzniecības uzņēmuma Plus punkts veikalos pirms vairākām dienām atkal apturēta e-talonu tirdzniecība, jo uzņēmums atkārtoti nav atmaksājis SIA Rīgas karte naudu, kas iekasēta par pārdotajām sabiedriskā transporta biļetēm.

Kā norāda Rīgas kartes valdes loceklis Aleksandrs Brandavs, Plus punktam uzkrājies aptuveni 90 000 latu liels parāds, kas izveidojies dažu dienu laikā. Kamēr uzņēmums šo parādu neatmaksās, biļešu tirdzniecības termināļi tajos būs slēgti.

Brandavs atzina, ka ir grūti prognozēt, kad e-talonu tirdzniecība Plus punkta veikalos varētu tikt atsākta, jo šī uzņēmuma vadību plosa nesaskaņasun "Rīgas kartei grūti atrast kādu, kas uzņēmumā vēlētos un spētu uzsākt sarunas par parāda atmaksu. Ņemot vērā līdzšinējo sadarbības pieredzi ar Plus punkta veikaliem, Rīgas karte vēlas, lai uzņēmums ne tikai atmaksā parādu, bet arī veido depozītu.

Mazumtirdzniecības kiosku tīklam Plus Punkts mainījies īpašnieks, 100% uzņēmuma kapitāldaļām nonākot Rīgas un Dānijas uzņēmumiem piederošās SIA Plus Punkts Holding Ltd pārvaldībā, tāpat ir iecelta arī jauna Plus Punkts valde un padome, liecina Lursoft dati.

Līdz šim SIA Plus Punkts pilnībā piederēja Lihtenšteinā reģistrētai kompānijai Ibofa Establishment, bet laikā no 2001. līdz 2003. gadam – Latvijas uzņēmumam SIA Greis. Jaunās īpašnieces SIA Plus Punkts Holding Ltd dalībnieki ir Rīgā reģistrētā SIA Chardell assets Management Ltd, kurai pieder 51% Plus Punkts Holding Ltd kapitāldaļu, SIA PP Invest (33%) un Dānijā reģistrēta kompānija Urban Investments ApS.

SIA Plus Punkts valdes priekšsēdētāja amatā iecelta Svetlana Kiseļova, bet valdes locekļa amata pienākumus pildīs uzņēmuma tirdzniecības vadītājs Raitis Kvēps. Savukārt valdi pametis līdzšinējais valdes loceklis Nikolajs Kočujevskis.

Pirms pāris nedēļām notikušajā starptautiskajā konferencē Spītējot apstākļiem: Baltijas valstu tautsaimniecības atveseļošanās pieredze Latvijas vadošās amatpersonas kārtējo reizi apliecināja, ka mūsu valsts stratēģija ir pievienoties eiro zonai, un Latvija nekad no tā neatkāpsies. Joprojām gan nav dzirdama plašāka diskusija par šo jautājumu.

Plaši tiek tiražēts apgalvojums, ka Latvija, balsojot par pievienošanos Eiropas Savienībai, automātiski nobalsojusi arī par eiro ieviešanu. Es labi atceros šo balsojumu un tad, kad balsoju, nebija jautājuma par to vai atblastu vai nē eiro ieviešanu. Tādēļ šos apgalvojumus nekā savādāk nevar uztvert kā vienīgi par spekulāciju.

Spekulācija ir arī apgalvojumi, ka uzņēmēji viennozīmīgi atbalsta eiro ieviešanu. Uzņēmējiem viedoklis ir dažāds un, tāpat kā sabiedrībā kopumā, tas nebūt nav viennozīmīgi pozitīvs. Sabiedrības aptaujas rāda, ka eiro nav populārs. Iespējams, ka beidzot valdība sapratusi, ka eiro ieviešana par katru cenu nav vajadzīga. Vismaz valdības vadītāja un finanšu ministra izvairīgie komentāri par šo jautājumu, beidzot ir ļāvuši noprast, ka eiro ieviesīs, izejot no pragmatiskiem apsvērumiem un to izvērtēs šī gada beigās un nākamā gada sākumā.

Pēc divu gadu pārtraukuma šopavasar atkal notiks Latvijā un arī Eiropā lielākais bērnu un jauniešu festivāls “Zelta Zivtiņas Čempionāts”.

22. martā, Čempionāts savu 16. sezonu atklāj ar moto “Ko nevar viens, var visa klase!”, aicinot skolēnus aizdomāties par to, cik nozīmīgi ir iestāties par Latvijai un pasaulei svarīgiem jautājumiem – sākot no zaļā dzīvesveida un dabas aizsardzības, beidzot ar dzimumu līdztiesību un aktīvu līdzdalību dažādos sabiedriskajos un politiskajos procesos, lai veidotu ilgtspējīgu sabiedrību.

“Pandēmijas dēļ pēdējie divi “Zelta Zivtiņas Čempionāti” norisinājās savādākā formātā, liekot uzsvaru uz ģimeņu stiprināšanu un vienotību. Šogad ar prieku atgriežamies pie Čempionāta, kādu to ir iepazinuši vairāk nekā viens miljons skolēnu, skolotāju, vecāku, atbalstītāju un organizatoru čempionāta iepriekšējos piecpadsmit norises gados. “Zelta Zivtiņas Čempionāts” ir “Tele2” vērienīgākā un ilggadējākā sociālā iniciatīva, kas ir lieliska platforma, kurā bērniem un jauniešiem parādīt, cik svarīga ir vienota un saliedēta komanda, cik būtiski ir veicināt un attīstīt līderu prasmes, kā arī stiprināt tās vērtības, kas svarīgas demokrātiskai un ilgtspējīgai sabiedrībai. Iedrošināt jauniešus domāt un iestāties par šīm vērtībām un apzināties spēcīgas, vienotas komandas lomu ir īpaši būtiski pašreizējos apstākļos,” saka “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

Patlaban SIA Plus punkts veic pārrunas ar SIA Preses serviss un preses piegāde tiks atjaunota tuvākajā laikā, norādīts Plus Punkta paziņojumā.

«Līguma izpildes laikā periodiski rodas dažādas domstarpības, kuras puses parasti atrisināja līgumā paredzētajā strīdu izskatīšanas kārtībā. Arī šobrīd ir dažādi skatījumi uz vairākiem komercdarbības jautājumiem, kā tas dažreiz notiek starp partneriem,» norāda Plus Punkts pārstāve Svetlana Kiseļova.

«Mūs pārsteidz, ka šoreiz, lai risinātu iekšējas viedokļu atšķirības, Preses serviss nolēmis izmantot masu mediju starpniecību, apejot līgumā noteiktu strīdu izskatīšanas kārtību un neievērojot komercinformācijas konfidencialitātes principu, tajā pašā laikā noraidot visus mēģinājumus atrisināt nesaskaņu līguma noteikumu ietvaros,» norāda Plus Punkta pārstāve.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) no rītdienas līdz apstākļu noskaidrošanai apturējusi impulsīvo preču un preses tirgotāja SIA Plus Punkts maksājumu pakalpojumu sniegšanu. FKTK pārbaudes laikā uzņēmuma pārstāvji nav varējuši nodrošināt aktuālo informāciju par Plus Punkts finansiālo stāvokli un tās darbību maksājumu pakalpojumu jomā.

Par uzlikto ierobežojumu atcelšanu varēs lemt tad, kad uzņēmums spēs pierādīt, ka tas var nodrošināt maksājumu pakalpojumu sniegšanu un ir izpildījusi pastāvošās saistības pret maksājumu pakalpojumu saņēmējiem, skaidro FKTK. SIA Plus Punkts šobrīd ir aizliegts pieņemt klientu naudas līdzekļus maksājumu pakalpojumu sniegšanai. Tai pašā laikā tās pienākums ir izpildīt līdz lēmuma spēkā stāšanās brīdim pieņemtos klientu maksājumu rīkojumus.

FKTK atzīmē, ka SIA Plus Punkts maksājumu pakalpojumu jomā ieņēma nelielu tirgus daļu - aptuveni 0,1% no visiem veiktajiem maksājumiem. SIA Plus Punkts piegādātājiem palicis parādā vairākus simtus tūkstošus latu.

Ogres rajona tiesa izskatījusi impulsīvo preču un preses tirgotāja SIA Plus Punkts maksātnespējas pieteikumu, un atzinusi uzņēmumu par maksātnespējīgu, liecina ieraksts Maksātnespējas reģistra mājaslapā.

Maksātnespējas process pasludināts šā gada 23.oktobrī, bet administratora pienākumus pildīs Maija Stoļarova. Savukārt kreditori savus pieteikumus var iesniegt mēneša laikā. DB jau rakstīja, ka oktobra vidū Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) apturēja SIA Plus Punkts maksājumu pakalpojumu sniegšanu. FKTK pārbaudes laikā uzņēmuma pārstāvji nav varējuši nodrošināt aktuālo informāciju par Plus Punkts finansiālo stāvokli un tās darbību maksājumu pakalpojumu jomā.

FKTK atzīmēja, ka SIA Plus Punkts maksājumu pakalpojumu jomā ieņēma nelielu tirgus daļu - aptuveni 0,1% no visiem veiktajiem maksājumiem. SIA Plus Punkts piegādātājiem palicis parādā vairākus simtus tūkstošus latu.

Pašvaldības SIA Rīgas satiksme meitasuzņēmums SIA Rīgas karte vērsies policijā, lai no SIA Plus punkts atgūtu 64 e-talona tirdzniecības termināļus, norāda uzņēmuma valdes loceklis Aleksadrs Brandavs.

Plus punkts joprojām nav atmaksājis naudu par pārdotajām sabiedriskā transporta biļetēm 87 000 latu apmērā, tāpēc Rīgas karte, visticamāk, pieteiksies kā viens no kreditoriem uzņēmuma ierosinātajā maksātnespējas procesā.

Brandavs norādīja, ka Rīgas kartei patlaban visvairāk rūp 64 e-talona tirdzniecības termināļu atgūšana, kas nodoti Plus punktam. Tā kā uzņēmums pats izvairās no jebkādas komunikācijas, Rīgas karte septembra nogalē vērsusies policijā, lai lūgtu palīdzību iekārtu atgūšanā un tos varētu izvietot citās vietās, lai nodrošinātu sabiedriskā transporta pasažieriem plašākas un ērtākas iespējas iegādāties biļetes iepriekšpārdošanā.

Mazumtirdzniecības kiosku tīkls Plus Punkts atkal pieder bijušajam īpašniekam - par tā 100% īpašnieku kļuvis uzņēmums Ibofa Establishment, liecina Lursoft dati.

Jāatgādina, ka martā 100% uzņēmuma kapitāldaļas nonāca Rīgas un Dānijas uzņēmumiem piederošās SIA Plus Punkts Holding Ltd pārvaldībā un tika iecelta jauna uzņēmuma valde un padome.

Savukārt augusta beigās valdē iecelta Tatjana Takčidi, nomainot līdzšinējo valdes priekšsēdētāju Svetlanu Kiseļovu un Raiti Kvēpu.

Ibofa Establishment reģistrēta Lihtenšteinā, un tās īpašumā Plus punkts bija no 2003. gada līdz pat šā gada sākumam.

Uzņēmuma pārstāvji komentārus pagaidām nesniedz, bet sola sniegt tuvāko dienu laikā.

Db.lv jau rakstīja, ka SIA Plus Punkts jaunie īpašnieki pēc uzņēmuma iegādes nāca klajā ar uzņēmuma attīstības plānu tuvākajiem pieciem gadiem, kas paredz Baltijas valstīs palielināt kopējo tirdzniecības vietu skaitu līdz 600 vienībām, bet pēc tam tika plānota uzņēmuma akciju emisija un to kotēšana vienā no oficiālajiem publiskiem sarakstiem.

Patlaban e-talonus joprojām nevar iegādāties daļā no SIA Plus punkts kioskiem, un arī Preses serviss vēl nav atjaunojis piegādes uz tiem, portāls db.lv uzzināja uzņēmumos.

E-talonu ieviesēja Rīgā SIA Rīgas karte mārketinga direktors Aleksandrs Brandavs pastāstīja, ka e-talonu tirdzniecība ir apturēta 70% Plus Punkts kiosku. E-talonu pārdošanas termināli tiks pieslēgti brīdī, kad Plus Punkts būs pilnībā nokārtojis savas parādsaistības, kas mērāmas aptuveni 100 tūkstošu latu apmērā.

Arī SIA Preses serviss pārstāvji norādīja, ka pagaidām samaksa nav saņemta, taču kompānijas pārstāvji cer, ka drīzumā maksājumus saņems un varēs atsākt piegādes.

Db.lv jau ziņoja, ka par SIA Plus Punkts 100% daļu īpašnieku ir kļuvis SIA Plus Punkts Holding Ltd, kuru kontrolē Dānijas investori.

Nesen noskatījos Krievijas dokumentālo filmu, kurā, visa cita starpā, tika apgalvots, ka t.s. lidojošie šķīvīši jebšu NLO patiesībā ir ASV / britu slepenais ierocis, ko izmanto spiegošanā un ārpolitisko mērķu sasniegšanā. Pietiekami nopietni ļaudis ar ekonomisko, finansiālo un politisko ietekmi stāstīja, ka valstis NLO izmanto arī, lai novērstu uzmanību no pašreizējām ekonomiskajām problēmām, un to parādīšanās biežums un raksti par tiem tādos respektablos izdevumos, kā The Guardian, norāda uz iespējamo finanšu tirgus krīzi un lielām pārmaiņām eksistējošajās finanšu paradigmās.

Domājams gan, ka nav jābūt lielam speciālistam, lai saprastu, ka pašreiz dzīvojam pārmaiņu laikā, kad mainās ne tikai finanšu, bet kopējais skatījumus uz ekonomikas un politikas procesiem kopumā. Diez vai kāds tagad var prognozēt, kāda būs pasaule pēc 5 –10 gadiem, bet var diezgan droši apgalvot, ka tā būs savādāka.

Pasaule vienmēr ir mainījusies, nekad nav stāvējusi uz vietas, un tieši tas tai ir palīdzējis izdzīvot. Pārmaiņas ir skārušas arī vienu no fundamentālākajiem pasaules aktīviem – zeltu, kas gadsimtu griežos ir bijis viens no centrālajiem valstu monetārās politikas instrumentiem, piedzīvojot kritumus un kāpumus, tomēr allaž saglabājot savu unikālu spīdumu un iekāres objekta statusu.

Uzņēmums SIA Plus Punkts nomainījis savu juridisko adresi, liecina Lursoft dati. Uzņēmuma jaunā juridiskā adrese atrodas Ogrē, Druvas iela 10.

Šī nav pirmā reize šogad, kad tiek mainīta uzņēmuma juridiskā adrese. Martā tā nomainīta no Ernesta Birznieka-Upīša ielas 18 Rīgā uz Aviācijas ielu 4.

SIA Plus Punkts reģistrēts 1996.gadā, un tā pamatkapitālu veido 1,572 miljoni latu.

2011.gadā SIA Plus Punkts strādājis ar 22,839 milj.Ls apgrozījumu un 358,828 tūkst.Ls peļņu. Lursoft datu bāzēs pieejamā informācija liecina, ka pārskatu par 2012.gadu uzņēmums vēl nav iesniedzis.

Db.lv jau rakstīja, ka mazumtirdzniecības uzņēmums SIA Plus punkts nonācis atpakaļ pie iepriekšējā īpašnieka - Lihtenšteinas kompānijas Ibofa Establishment, liecina Firmas.lv informācija.

Kavētu norēķinu dēļ pašvaldības SIA Rīgas satiksme meitasuzņēmums SIA Rīgas karte apturējusi e-talonu tirdzniecību SIA Plus punkts tirdzniecības vietās, apstiprināja Rīgas satiksmes preses sekretārs Viktors Zaķis.

Patlaban aptuveni puse biļešu tirdzniecības termināļu ir apturēti.

Kā ziņots, no 22.aprīļa preses vairumtirdzniecības un piegādes uzņēmums SIA Preses serviss apturējis jaunu preses izdevumu piegādi SIA Plus punkts tirdzniecības vietām, jo tirgotājs ir ilgstoši kavējis maksājumus par piegādātajiem preses izdevumiem.

Preses serviss pārstāvji portālam db.lv apstiprināja, ka joprojām maksājumi nav saņemti.

Preses izdevumu piegādes apturētas līdz brīdim, kamēr Plus punkts spēs pilnībā norēķināties par savām kavētajām parādsaistībām, kas pārsniedz 190 000 latu.

Par virsrakstā uzdoto jautājumu nerimstas strīdi jau no tiem laikiem, kad cilvēki zeltu sāka iegūt un izmantot savām vajadzībām.

Zelta kā rūpniecības metāla un konkrēta pielietojuma izejvielai patlaban ir tikai aptuveni 10% īpatsvars. Lauvas tiesu aizņem juveliernozare ar aptuveni 40% un finanšu nozare – aptuveni 50%. Pie kam, zelta izmantošana juveliernozares / finanšu nozarēs mainās atkarībā no ekonomiskās situācijas. Pirms 2007. gada krīzes, zelta izmantošana juveliernozarē pārsniedza 60%, taču pēc 2007. gada strauji pieaugušās zelta cenas mazināja cilvēku vēlmi un iespējas pirkt rotaslietas, vienlaicīgi liekot aizdomāties par savu līdzekļu pirktspējas saglabāšanu un pasargāšanu no visu veidu krīzēm un nelaimēm, kas palielināja pieprasījumu pēc zelta finanšu sektorā.

Bez snobisma, bet ar pretenziju uz pasaules klasi – tā varētu dēvēt Latvijas restorānu centienus vīna karšu izveidē.

«Lai izveidotu izcilu vīna karti, nepieciešams apsēsts vīnzinis, kam jāstrādā tandēmā ar šefpavāru un saprotošu un naudīgu restorāna īpašnieku. Vīna karte ir ļoti nozīmīgs instruments klientūras pievilināšanā, lojalitātes veicināšanā un, protams, rentabilitātes uzlabošanā,» uzsver Riga Wine&Champagne festivāla un konkursa Baltic Wine List Awards dibinātājs Aigars Nords.

Personības aspekts

Pirms vīna kartes izstrādāšanas jāapzinās, vai tā domāta vīna bāram, kafejnīcai, casual dining vai fine dining restorānam. Tāpat svarīgs faktors ir atrašanās vieta – Rīgā vai kādā lauku nostūrī, kas kļūst aizvien populārāk. Tas ietekmē to, kas būs gala patērētājs. «Līdz ko pieskaramies restorānu lauciņam, prātīgi būtu pārdomāt, kāds ir šefpavāra gatavoto maltīšu rokraksts. Protams, vīns un ēdiens iet roku rokā, līdz ar to lielai daļai vīna kartē atrodamo dzērienu jābūt pakārtotiem ēdienam, ko restorānā pasniedz. Viens no restorāna klientu visbiežāk uzdotajiem jautājumiem ir – kādu vīnu ieteiksiet pie šī ēdiena? Lai gan ir iesaistītas divas lielas personības – šefpavārs un vīnzinis, viņi nevar strādāt katrs savā lauciņā, un es uzskatu, ka pasaulē tas vēl pieklibo,» stāsta restorāna Vincents vadītājs vīnzinis Raimonds Tomsons. Savukārt itāļu restorāna Monterosso līdzīpašnieks, vīna veikala Art-Vino īpašnieks Zandis Klebais akcentē, ka, veidojot restorāna vīna karti, jāņem vērā trīs iesaistīto pušu intereses – uzņēmuma īpašnieka, kurš gribēs pēc iespējas vairāk nopelnīt, klientu, kuri vēlēsies maksāt pēc iespējas mazāk, un vīnziņa, zāles pārziņa vai viesmīļa, kurš vēlēsies būt interesants, parādīt savas zināšanas. «Rīga katrā ziņā nav nedz lielākā, nedz izsmalcinātākā pasaules pilsēta, līdz ar to veidot tādas vīna kartes, kādas ir restorānos Ņujorkā vai Japānā, ir lieki – tas būtu vai nu dārgs hobijs, vai ceļš uz bankrotu. Mūsdienās vīna pasaule ir ārkārtīgi plaša, un tā ar katru gadu kļūst vēl daudzpusīgāka, līdz ar to aptvert visu vienā kartē nav iespējams. Es mudinu specializēties. Piemēram, Monterosso ir pieejama Itālijas stila virtuve, un arī vīna kartē akcents ir uz Itāliju, kas ir tik plaša un vīna reģioniem bagāta valsts, ka pietiktu pozīciju vismaz pieciem restorāniem,» stāsta Z. Klebais. Tai pašā laikā ir jāsaprot, ka ne visiem restorāniem ir vēlme un vajadzība veidot plašu vīna karti. Piemēram, restorāna Gutenbergs terase vadītājs Sandis Solims teic, ka vīna kartes noteikti veido tie restorāni, kuru īpašnieki mīl vīnu un neļauj piegādātājiem izdarīt spiedienu. Viņš atklāj, ka sākumā nedaudz aizrāvies ar sava rakstura parādīšanu vīna kartē, bet restorāna viesus tas neuzrunāja, tāpēc vīna karti nācās pārstrādāt. «Būtiski ir saprast, kādā virzienā restorāns plāno savu attīstību, kāda ir tā virtuves specifika un viesis. Kad ir apzināts pieprasījums un aptuvenā vīzija, var ķerties klāt pie vīna kartes skeleta izveides un tālāk jau parādīt tajā savu īpašo rokrakstu,» pieredzē dalās restorāna Kolonāde. Mūsu stāsti vīnzinis Aigars Ozoliņš, kurš atjaunoto vīna karti viesu vērtējumam nodevis pirms diviem mēnešiem.

SIA Plus Punkts jaunie īpašnieki izstrādājuši uzņēmuma attīstības plānu tuvākajiem pieciem gadiem, kas paredz Baltijas valstīs palielināt kopējo tirdzniecības vietu skaitu līdz 600 vienībām, bet pēc tam plānota uzņēmuma akciju emisija un to kotēšana vienā no oficiālajiem publiskiem sarakstiem.

Uzņēmuma jaunie īpašnieki uzņēmuma attīstībai ir piesaistījuši Skandināvijas banku finansējumu. Attīstības plāns paredz līdz 2015. gadam Latvijā nomainīt vecas, neefektīvas tirdzniecības vietas un atvērt jaunas, lai to kopējais skaits sasniegtu 200. Iecerēts Plus Punkts komercdarbību uzsākt Igaunijas un Lietuvas tirgos, saglabājot līdzīgu konceptu – piedāvāt iedzīvotājiem ikdienas nepieciešamības preču klāstu. Līdz 2017.gadam uzņēmums plāno visā Baltijā palielināt kopējo tirdzniecības vietu skaitu līdz 600 vienībām.

Patlaban Plus Punkts tīklā ir 160 tirdzniecības vietas, un uzņēmums kopumā nodarbina ap 500 darbiniekiem.