Ņemot vērā lasītāju lielo interesi par LaMPA uzsākto cīņu ar failu apmaiņas programmas DC++ serveru uzturētājiem un tā rezultātā slēgto UniNet serveri, jautājām policijai, kas notiks ar tiem serveru uzturētājiem, kas atteiksies labprātīgi slēgt savus serverus.
Valsts policijas preses un sabiedrisko attiecību biroja priekšniece Ieva Zvīdre Db.lv skaidroja, ka šobrīd EPP 7.nodaļai (EPP Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības nodaļa) nav pietiekoša tehniskā nodrošinājuma, lai sekmīgu cīnītos ar habiem, torentiem u.t.t. Tehniskais nodrošinājums tiek solīts, taču līdz šim nav saņemts.
LaMPa informēs EPP par starpniekiem, kuri atsakās izpildīt likumīgās prasības, šos starpniekus var saukt pie kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikuma 148.p., par autortiesību tīšu pārkāpšanu, ņemot vērā, ka brīdinājums ir izteikts, bet nav ņemts vērā.
Šajā jomā uz doto brīdi praktiski nav tiesu prakses, taču EPP ir gatava uzsākt cīņu pret likumpārkāpējiem.
Saistībā ar individuālajiem lietotājiem situācija ir sarežģītāka, jo policija nevar veikt pārbaudes dzīvesvietās, privātīpašumā ja vien tur nav reģistrēta uzņēmējdarbība, taču, ja persona nonāk policijas redzeslokā, savācot pietiekamus pierādījumus, uzsākot kriminālprocesu un saņemot tiesneša atļauju var veikt kratīšanas privātpersonu dzīvesvietās u.t.t.
Cīņa ar nelegālu datorprogrammu izmantošanu, izplatīšanu notiek ļoti aktīvi un veiksmīgi, cieša sadarbība izveidojusies ar "BSA" un tās biedriem, pēc mūsu domām prioritāte nav tikai datorprogrammas, bet kompleksa Intelektuālā īpašuma tirgus sakārtošana. Tiek gatavotas izmaiņas virknē likumu, kas būtiski atvieglos policijas darbu, kā arī veicinās sabiedrības attieksmes veidošanos pret Intelektuālo īpašumu.
Latvijas Interneta asociācijas (LIA) izpilddirektors Viesturs Plešs pieļauj, ka organizācijas aktivitāšu dēļ varētu notikt serveru legalizācija — IPS atradīs mehānismu kā nodrošināt, lai lietotāji ar DC++ programmatūras palīdzību veiktu tikai legālo failu apmaiņu. Viņš gan uzskata, ka IPS uzdevums ir nodrošināt datu pārraidi un tie neatbild par interneta saturu, tādēļ autortiesību aģentūrām jāstrādā tieši ar lietotājiem, raksta Laikraksts Diena.
"P2P (peer—to—peer) tīklu attīstība visā pasaulē iet soli priekšā autortiesību aģentūrām un tur diemžēl neko nevar darīt," saka V.Plešs. To apliecina arī J.Bordāns, sakot, ka jautājums par digitālo mūziku ir mainīgs — tas visu laiku attīstās, turklāt no abām pusēm.
Pēc LIA pārstāvja teiktā, sadarbība ar tiesībsargājošajām iestādēm, ko paredzēts iestrādāt likumos ar minētajiem grozījumiem, faktiski jau notiek, tomēr viņš piekrīt, ka grozījumu pieņemšana to padarīs efektīvāku.