Lai arī Valsts kontrole vairumā gadījumu pārbaudītajām iestādēm, kur redzama līdzekļu izšķērdēšana, izsaka dažādus ieteikumus, ar to ieviešanu īsti neveicas; pat smagāko pārkāpumu gadījumā reāli ietekmējošu instrumentu nav

Proti, nopietnāko pārkāpumu gadījumā Valsts kontrole (VK) vēršas tiesībsargājošās iestādēs, kas lemj par kriminālprocesa uzsākšanu, un pie iestādes vadības vai augstākajās institūcijās, piemēram, kapitāldaļu turētāja, kur tālākais atkarīgs no tā uzskatiem. Tādējādi, ja, piemēram, vadība pārmaiņas nevēlas, ieteikumu ieviešana ir visai apgrūtināta. Problēmas ar VK ieteikumu ieviešanu pamanījis arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, kurš secina: «Ja būtu kontrole par VK darbības efektivitāti, nāktos secināt, ka kontroles darbs nav efektīvs, ja reiz ieteikumi netiek ņemti vērā.»

Valsts policijas (VP) priekšnieks Armands Ruks ir pieņēmis lēmumu veikt Valsts policijas augstākā līmeņa amatpersonu rotāciju, informē VP.

No 2020.gada 26.oktobra dienesta interesēs Valsts policijas koledžas direktora amatā tiek pārcelts Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes amatpersona Ģirts Zalāns, savukārt līdzšinējā koledžas direktore Dina Tarāne tiek pārcelta Valsts policijas koledžas direktora vietnieka amatā. Savukārt no 2020.gada 1.novembra dienesta interesēs uz trīs gadiem tiek veikta rotācija starp Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes un Zemgales reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja priekšniekiem Andreju Sozinovu un Juri Staļģevicu.

Saskaņā ar "Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījumu vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma" 12. panta pirmās daļas 1. punktu, lai nodrošinātu efektīvu Valsts policijas koledžas uzdevumu un darba organizācijas uzlabošanas pasākumu realizāciju, kā arī ņemot vērā Valsts policijas attīstības koncepciju un, vērtējot situāciju Valsts policijas koledžā, kontekstā ar Valsts kontroles veiktajā revīzijā konstatēto, dienesta interesēs Valsts policijas koledžas direktora amatā no 2020.gada 26.oktobra līdz 2022.gada 16.janvārim tiek iecelts Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes amatpersona Ģirts Zalāns (pārvaldes priekšnieka vietnieks). Ģ. Zalānam ir ne tikai ilggadēja praktiskā darba pieredze Valsts policijā, bet arī gūta pedagoģiskā darba pieredze Valsts policijas koledžā, Rīgas Stradiņa universitātē un biznesa augstskolā "Turība".

Ar šodienu, 1.aprīli, Rīgas pilsētas Galvenā policijas pārvalde tiek pārdēvēta par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldi (VPRRP). Tiek mainīti arī Rīgas policijas iecirkņu nosaukumi, kas turpmāk atbildīs apkalpojamo mikrorajonu nosaukumiem, liecina sniegtā informācija medijiem.

Teritoriālās reformas rezultātā, ar šā gada 1.janvāri Rīgas pilsētas Galvenajai policijas pārvaldei tika pievienota Rīgas rajona policijas pārvalde, bet 1.aprīlī tiek mainīts arī tās nosaukums un adrese. Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes juridiskā adrese ir Gaujas iela 15, Rīga, LV 1026.

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvalde un tās vadība – priekšnieks Andris Dzenis un viņa vietnieki - Aleksandrs Bukēvičs, Valdis Kivkucāns un Jurijs Zubarevs atrodas Gaujas ielā 15, bet bijušajās Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes telpās, Aspazijas bulvārī 7, turpmāk atradīsies Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvalde un tās priekšnieks, VP RRP priekšnieka vietnieks, Ints Ķuzis.

Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks ir pieņēmis lēmumu, ka no 2022. gada 1. janvāra Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas Ekonomisko noziegumu pārvaldē, Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldē, kā arī Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldē dienesta interesēs notiks vadības rotācija.

Ņemot vērā dienesta nepieciešamību nodrošināt Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldei, Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldei uzlikto stratēģiski svarīgo ikdienas un nākotnes uzdevumu izpildi, kā arī to, ka minēto pārvalžu šī brīža priekšnieki jau ilgstoši pilda dienesta pienākumus savos amatos, Valsts policijas priekšnieks pieņēmis lēmumu dienesta interesēs veikt šo amatpersonu rotāciju.

“Esmu pārliecināts, ka šīs būs labas pārmaiņas. Šīs amatpersonas ir spēcīgi, pārliecināti un profesionāli vadītāji, kuri savos amatos ir atradušies jau ilgstoši, spējuši savas pārvaldes attīstīt un veiksmīgi organizēt to darbu. Viņu līdzšinējo profesionālo sniegumu ir pierādījuši viņu darba rezultāti un attieksme. Novērtējot šo cilvēku pieredzi un spēju palīdzēt Valsts policijai pilnveidoties, ir jāizmanto rotācijas princips, kas tiek pielietots arī starptautiski un ir viens no efektīvākajiem instrumentiem, kā veicināt Valsts policijas attīstību kopumā,” norāda A. Ruks.

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Šogad Dziesmu un deju svētkus apmeklēs 44% ekonomiski aktīvo rīdzinieku - kā skatītāji Dziesmu un deju svētkus apmeklēs 35% iedzīvotāju, bet kā dalībnieki - 9%.

Kādos no iepriekšējiem Dziesmu un deju svētkiem ir piedalījušies vairāk nekā 80% no aptaujātajiem rīdziniekiem, kuri šogad svētkos piedalīsies gan kā skatītāji, gan kā dalībnieki.

Dziesmu un deju svētki īpaši lielu popularitāti ir izpelnījušies vecāku cilvēku vidū. Ap 60% iedzīvotāju vecumā no 45 līdz 64 gadiem pasākumus noteikti apmeklēs gan kā skatītāji, gan kā dalībnieki. Vislielākā iedzīvotāju daļa jeb vairāk nekā divas trešdaļas, kas plāno apmeklēt Dziesmu un deju svētkus, ir vecumā pēc 65 gadiem. Aptaujāto jauniešu vidū tikai nepilni 40% plāno apmeklēt Dziesmu un deju svētkus gan kā skatītāji, gan kā dalībnieki.

Izstrādāts pilnīgi jauns Valsts policijas formas tērpu dizaina paraugs – mūsdienīgs un vizuāli atšķirīgs no tā, kāds bijis līdz šim.Jaunos formas tērpus plānots ieviest līdz 2019. gada beigām, informē VP.

«Viss būs atkarīgs no tā, kā mums veiksies darbi ar birokrātiskām lietām, bet, ja viss ritēs raiti, tad 2019. gada otrajā pusē un uz 101. Valsts policijas parādi policisti soļos jaunajās formās,» biznesa portālam Db.lv komentē Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.

To, cik varētu izmaksāt visu Valsts policijas darbinieku formas tērpu nomaiņa, I.Ķuzis vēl nevarēja precīzi pateikt: «Pagaidām šie ir prototipi un ja pakāpeniski pāriesim uz jaunajām formām, tad mēs varētu iekļauties esošajā finansējumā, pat bez papildus finanšu piesaistes».

Tiks rīkots iepirkums, kura laikā izvēlēsies komersantu, kurš arī noteiks formas tērpu izmaksas. I.Ķuzis norāda, ka viens policijas formas tērpa komplekts varētu izmaksāt aptuveni 1500 eiro.

Tuvojoties svētkiem, sarosās gan lielie, gan mazie ražotāji un tirgotāji, piektdien, 22.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tuvojoties svētkiem, veikala Riija apgrozījums parasti palielinās par 35%, cilvēki vairāk pērk linu izstrādājumus – galdautus, brunčus, stāsta veikala vadītāja Evija Jonuša. «Ap šo laiku paši sevi dēvējam par saimniecības preču veikalu – jebkura lieta ir noderīga svinēšanai. Piedāvājam arī stīvinātus lina galdautus – tiem, kuri gatavi dažādiem laikapstākļiem. Tas ir šī gada jaunums – tie aizstās vaskadrānas, jo atgrūž gan mitrumu, gan netīrumus un kalpo ilgi. Neiztikt arī bez Latvijas keramiķu traukiem mielastam un lina apģērba ērtai svinēšanai, kā arī vilnas plediem, » viņa stāsta. Šogad līgotājiem būs iespēja iegādāties pledu ar Lielvārdes jostas rakstiem. Jaunums ir tautas tērps T-krekla formā un Natālijas Jansones radīti linu brunči. «Alternatīva tiem, kuri nevēlas vilkt smagos, austos tautiskos brunčus, » vērtē E. Jonuša.

Latvijā par nelegālu failu apmaiņu ierosināti astoņi kriminālprocesi

Reizi nedēļā parasti novelku kādu filmu vai dziesmu, LD saka Matīss (vārds mainīts). Viņam nav ne jausmas un ne mazākās intereses, kā tas vērtējams no likumdošanas puses.Failu apmaiņas servisu DC++ viņš izmanto jau piecus gadus. Tomēr tas nav likumīgi, un līdz šim policija par šādām darbībām jau ierosinājusi astoņus kriminālprocesus. «Interneta vietne tiek pārlūkota nepārtraukti,» LD brīdina Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieks Aleksandrs Buko. Plašāku informāciju, kā notiek pārbaudes, policija nesniedz. Maksimālais sods, ko šādos gadījumos var piemērot, ir visai bargs - 200 minimālo mēnešalgu vai septiņi gadi cietumā.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvalde 2006.gadā uzrādīja tās pastāvēšanas vēsturē vislielāko atklāto noziedzīgo nodarījumu skaita pieaugumu, tai skaitā, prioritārajos virzienos - cīņā pret naudas "atmazgāšanu", nodokļu krāpšanu, izvairīšanos no nodokļu nomaksas un ar šo noziedzīgo nodarījumu saistītās organizētās noziedzības apkarošanā.

Pagājušajā gadā VID Finanšu policijas pārvaldē lietvedībā tika pieņemti 1 272 kriminālprocesi, kas ir par 510 kriminālprocesiem jeb 67% vairāk nekā 2005.gadā. Aptuveni trešdaļa jeb 410 kriminālprocesi tika uzsākti par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, 434 kriminālprocesi - par pārkāpumiem maksātnespējas procesā, bet pārējie - par naudas "atmazgāšanu", krāpšanos ar nodokļiem, grāmatvedības noteikumu pārkāpumiem un citiem noziedzīgiem nodarījumiem valsts ieņēmumu jomā.

2006.gada laikā pieaudzis Finanšu policijas pārvaldē atklāto noziegumu skaits par naudas "atmazgāšanu" (2005.gadā - 2; 2006.gadā - 12), nodokļu krāpšanas gadījumu jomā (2005.gadā - 11; 2006.gadā - 33), bet par izvairīšanos no nodokļu nomaksas pieaugums ir 28% (2005.gadā - 60, 2007.gadā - 77).

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvalde 2006.gadā uzrādīja tās pastāvēšanas vēsturē vislielāko atklāto noziedzīgo nodarījumu skaita pieaugumu, tai skaitā, prioritārajos virzienos - cīņā pret naudas atmazgāšanu, nodokļu krāpšanu, izvairīšanos no nodokļu nomaksas un ar šo noziedzīgo nodarījumu saistītās organizētās noziedzības apkarošanā, Db.lv informēja VID Komunikācijas daļa.

Pagājušajā gadā VID Finanšu policijas pārvaldē lietvedībā tika pieņemti 1 272 kriminālprocesi, kas ir par 510 kriminālprocesiem jeb 67% vairāk nekā 2005.gadā. Aptuveni trešdaļa jeb 410 kriminālprocesi tika uzsākti par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, 434 kriminālprocesi - par pārkāpumiem maksātnespējas procesā, bet pārējie - par naudas atmazgāšanu, krāpšanos ar nodokļiem, grāmatvedības noteikumu pārkāpumiem un citiem noziedzīgiem nodarījumiem valsts ieņēmumu jomā.

2006.gada laikā pieaudzis Finanšu policijas pārvaldē atklāto noziegumu skaits par naudas atmazgāšanu (2005.gadā - 2; 2006.gadā - 12), nodokļu krāpšanas gadījumu jomā (2005.gadā - 11; 2006.gadā - 33), bet par izvairīšanos no nodokļu nomaksas pieaugums ir 28% (2005.gadā - 60, 2007.gadā - 77).

Bolderājā, Stūrmaņu ielā 33A, trešdien atklāts jaunuzceltais Valsts un Rīgas pašvaldības policijas iecirknis, informē Rīgas domes (RD) Īpašuma departamenta Komunikācijas nodaļas vadītāja Baiba Gailīte.

Jaunuzceltā policijas iecirkņa būvniecības darbus pēc Rīgas domes Īpašuma departamenta pasūtījuma veica PS LNK INDUSTRIES Partnership”par nedaudz vairāk kā 500 tūkstoši eiro bez pievienotās vērtības nodokļu likmes.

Jaunais valsts un pašvaldības policijas iecirknis ir izvietots 2541 kvadrātmetru lielā teritorijā, kurā ir izveidotas arī 15 autostāvvietas policijas vajadzībām un 10 iecirkņa apmeklētājiem. Teritorijā ir ieklāts bruģis gandrīz 1120 kvadrātmetru platībā, kā arī veikta teritorijas apzaļumošana ar zālienu un apstādījumiem 624 kvadrātmetru platībā.

«Policijas iecirknis ir izveidots vienstāva ēkā ar kopējo platību 513 kvadrātmetri. Kopumā ēkā ir 40 telpas, no kurām lielākā daļa ir domātas policiju darbiniekiem, kā arī 2 pagaidu aizturēšanas kameras, nopratināšanas un aizturēšanas telpa, kā arī katlu, servera un dušas telpas. Ēkā ieskaitot darbiniekus vienlaicīgi var atrasties 100 cilvēki,» informēja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes amatpersonām tiks piešķirtas speciālas dienesta pakāpes. Tā otrdien, 13.februārī lēma Ministru kabinets, izskatot Finanšu ministrijas sagatavotos noteikumus par Valsts ieņēmumu dienesta finanšu policijas ierēdņu dienesta pakāpēm.

Atbilstoši Finanšu ministrijas sniegtajai informācijai, noteikumi regulē ne tikai dienesta pakāpju piešķiršanas un atņemšanas kārtību atbilstoši pretendentu darba pieredzei un izglītībai, bet arī VID finanšu policijas dienesta pakāpju gradāciju:

1. finanšu policijas ģenerālis;

2. finanšu policijas pulkvedis;

3. finanšu policijas pulkvežleitnants;

4. finanšu policijas majors;

5. finanšu policijas kapteinis;

6. finanšu policijas virsleitnants;

7. finanšu policijas leitnants.

Šobrīd speciālās dienesta pakāpes tiek piešķirtas Iekšlietu ministrijas sistēmas (IM) un muitas iestāžu amatpersonām, bet VID finanšu policijas un IM iestāžu amatpersonām funkcijas, uzdevumi un darbības principi ir līdzīgi. Tā kā uz VID finanšu policiju bieži pārnāk strādāt vai tiek pārcelti kvalificēti ierēdņi no citām tiesību aizsardzības iestādēm, kurās tiek piešķirtas dienesta pakāpes, tad uzsākot darbu finanšu policijā, iepriekšējā darba vietā piešķirtā pakāpe tiks pielīdzināta finanšu policijas dienesta pakāpei, vai arī saglabāta - ja tā būs augstāka.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa uzskata, ka Rīgas brīvostas pārvaldnieka Leonīda Loginova atrašanās amatā nav attaisnojama, jo viņš nevēlas sakārtot institūcijas darbību.

Valsts kontrole arī apsver iespēju veikt jaunu revīziju Rīgas brīvostas pārvaldē, žurnālistiem sacīja Krūmiņa.

Viņa pauda neapmierinātību ar tempu, kādā Rīgas brīvostas pārvalde ievieš pēc Valsts kontroles revīzijas izteiktos priekšlikumus darbības uzlabošanai. Viņasprāt, ir acīmredzama nevēlēšanās kaut ko mainīt un tam iemesls ir kādas būtiskas intereses, kas liek atbildīgajām institūcijām, tostarp Satiksmes ministrijai, ieņemt konkrētu pozīciju.

Ir jāizvērtē, kāpēc ieteikumi netiek ieviesti, un, pēc Krūmiņas domām, ir divi varianti - vai nu ir profesionālā nespēja tos ieviest, vai arī tā ir vienkārša nevēlēšanās to darīt. «Tāpēc rodas jautājums, vai šāds vadītājs, kurš nevēlas sakārtot iestādi, ir uzskatāms par profesionāli un atstājams vadītāja amatā,» jautāja Krūmiņa, piebilstot, ka, viņasprāt, nebūtu pareizi šādu vadītāju amatā paturēt.

Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis pieņēmis lēmumu veikt Valsts policijas augstākā līmeņa vadības rotāciju. Tas esot saistīts ar jaunas karjeras plānošanas un attīstības sistēmas ieviešanu.

Lai īstenotu teorijas un prakses mijiedarbību, līdzšinējais Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Rauls Kviesītis no 25. martu tiek pārcelts Valsts policijas koledžas direktora amatā, savukārt līdzšinējais Valsts policijas koledžas direktors Artis Velšs dienesta interesēs pārcelts Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieka amatā.

Par Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieku tiks iecelts līdzšinējais Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins, savukārt Guntars Marķitāns – Valsts policijas Galvenās Kārtības policijas pārvaldes priekšnieks – par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieku.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores vietnieks noziedzības apkarošanas jomā Kaspars Čerņeckis pārcelts VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktora amatā, līdz ar to patlaban ģenerāldirektora vietnieka noziedzības apkarošanas jomā amats ir vakants, šodien preses konferencē par veiktajiem pasākumiem VID darbības efektivitātes uzlabošanai un korupcijas risku mazināšanai sacīja dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone.

Kopumā dažādas rotācijas skar 39 VID darbiniekus, tajā skaitā, 22 dažāda līmeņa vadītājus - 18 struktūrvienību vadītāji līdz 11.maijam tiks pārcelti citos VID amatos, bet vēl četri līdz 23.maijam sāks darbu ārpus VID.

No pārējiem 17 rotācijā iesaistītājiem VID darbiniekiem 14 cilvēki tiks pārcelti citos amatos VID, bet trīs - darbā ārpus VID.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) informēja, ka uz Tieslietu ministrijas iestādēm tiek pārcelti pieci līdzšinējie Finanšu policijas darbinieki - Māris Kaminskis, Jurģis Kijoneks, Aivijs Lagzdiņš, Viesturs Burkovskis un Miks Indāns. Šie darbinieki turpmāk strādās Ieslodzījuma vietu pārvaldes Tiesvedības daļā un Tiesiskā regulējuma daļā. «Abas daļas pamatā strādā ar nacionālajām un starptautiskajām institūcijām, kā arī piedalās normatīvo aktu izstrādē,» piebilda tieslietu ministrs.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) uzsākusi ēkas Gaujas ielā 15 atjaunošanas projekta izstrādi ar mērķi optimizēt Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes telpas un pielāgot ēku Valsts policijas vajadzībām.

Projekta iecere paredz Valsts policijas struktūrvienības, kas pašlaik atrodas septiņās dažādās ēkās, pārvietot uz divām blakus esošām ēkām vienā adresē, un policijas darbiniekiem nodrošināt mūsdienīgus un energoefektivitātes prasībām atbilstošus darba apstākļi, uzlabot struktūrvienību sadarbību un komunikāciju, informē valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Projekta izstrāde uzsākta ar mērķi Valsts policiju centralizēt divās blakus esošās ēkās vienā adresē iepriekšējo septiņu ēku vietā trīs adresēs. Ēkās, kuras šobrīd lieto valsts policijas iestādes – Stabu ielā 89, Gaujas ielā 15 k-1 un Klusā ielā 12, 12 k-1, 12 k-2, 12 k-3 ir zema energoefektivitāte un to vidējais nolietojums ir 40%.

Ceļu policijā pašlaik dažviet Latvijā trūkst darbinieku, tāpēc plānots pārskatīt šīs struktūras darba organizāciju, «balstoties uz modernas valsts principiem», aģentūrai LETA pastāstīja Valsts policijas (VP) priekšnieks Ints Ķuzis.

Ķuzis stāstīja, ka Latvija ir maza valsts un pastāv atšķirības starp reģioniem. Ja Latgalē policisti gaida rindā uz darbu dienestā, tad policistu trūkums jūtams Kurzemē un Zemgalē. Policijas vadība esot veikusi pasākumus, lai Kurzemē policistu rindas papildinātu VP koledžas absolventi, kuri līdzīgi kā armijā pēc mācībām nosūtīti dienestam šajā reģionā. Šis projekts ir izdevies, jo vairums absolventu palika dzīvot Kurzemē.

Šobrīd kopumā VP nav nokomplektēti aptuveni 10% amata vietu, bet pēdējos divus gadus izteikts darbinieku trūkums jūtams Rīgas reģiona Ceļu policijā, kur šobrīd trūkst aptuveni 30% likumsargu. Ķuzis neatklāja, cik precīzi darbinieku trūkst, jo tā esot ierobežotas pieejamības informācija.

Neskatoties uz to, ka no 27.novembra līdz 29.novembrim, Rīgā notiks NATO sammits, kura nodrošināšanā tiek iesaistīts liels skaits Valsts policijas darbinieku, jau no rītdienas Valsts policijas darbinieki strādās pastiprinātā režīmā, lai maksimāli efektīvi nodrošinātu sabiedrisko kārtību un ceļu satiksmes drošību, Db.lv informēja Valsts policijā.

Valsts policija ir sagatavojusi īpašu sabiedriskās kārtības sargāšanas plānu, kas ļaušot maksimāli efektīvi kontrolēt notiekošo. Lai arī lielākā uzmanība tiks pievērsta sabiedriskās kārtības uzturēšanai sammita norises vietā, policijas darbinieki turpinās veikt savus tiešos dienesta pienākumus visā Latvijas teritorijā, kā arī ceļu policijas darbinieki turpinās kontrolēt un organizēt drošību uz Latvijas autoceļiem. Jebkurš pilsonis varēšot griezties policijas iecirknī ar saviem jautājumiem un iesniegumiem.

Par kārtību rūpēsies gan Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes, gan Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes darbinieki un teritoriālo policijas pārvalžu darbinieki.

Saistībā ar noteiktajām prasībām neatbilstošu veselības stāvokli pēc 26 gadiem Valsts policijā (VP) dienestu pārtrauc Valsts policijas Galvenās Kārtības policijas pārvaldes priekšnieks, Valsts policijas priekšnieka vietnieks, ģenerālis Artis Velšs, informē VP.

"Kopš dienesta uzsākšanas 1993. gadā ir piedzīvots un izdzīvots tik daudz. Es priecājos, ka man ir bijusi unikāla iespēja strādāt kopā ar profesionāliem kolēģiem un sniegt savu ieguldījumu drošākas vides veidošanā Latvijas iedzīvotājiem, kā arī pieredzēt Valsts policijas kā iestādes attīstību. Mums noteikti ir, ar ko lepoties! Tomēr, esot vadības līmeņa amatos, kur veicamie pienākumi ir saistīti ar augstu darba intensitāti un atbildību, vienlaicīgi aptverot plašas kompetences jomas, darbs ir prasījis daudz spēka, enerģijas un diemžēl manā gadījumā - arī veselību. Šobrīd veselības uzlabošana ir mana galvenā prioritāte un es saprotu, ka tas vienlaicīgi neļautu turpināt man veikt amata pienākumus uz visiem simts procentiem," skaidro A.Velšs.

Ministru kabinets otrdien, 30. septembrī, piešķīra ģenerāļa pakāpi Valsts policijas priekšnieka vietniekam, Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšniekam Valdim Voinam.

V. Voins dienestu Iekšlietu ministrijas iestādēs uzsāka 1977. gada 1. oktobrī kā Ļeņingradas Ugunsdzēsības tehniskās skolas kursants.

No 1980. līdz 1992. gadam V. Voins dienēja dažādos amatos Iekšlietu ministrijas Ugunsdzēsības dienestā, bet pēc tam kļuva par Latvijas Policijas akadēmijas Ierindas nodaļas 1. kursa priekšnieku.

No 1994. līdz 2003.gadam V. Voins bija Iekšlietu ministrijas Valsts apsardzes dienesta priekšnieks, bet 2003. gadā - Valsts policijas Galvenās Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks, Ceļu policijas pārvaldes priekšnieks.

2003.gada novembrī V. Voins kļuva par Rīgas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieku, bet kopš šā gada sākuma viņš iecelts Valsts policijas priekšnieka vietnieka, Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieka amatā.

Latvijas IT uzņēmums "JARVA" radījis jaunu un inovatīvu tehnoloģisko produktu – pilnībā automatizētu sistēmu, kas var sniegt ievērojamu palīdzību Latvijas un arī citu valstu policijas dienestiem un uzlabot satiksmes drošību uz valsts ceļiem un ielām.

Jaunā tehnoloģija, kas darbojas pilnībā automatizētā režīmā, ļaus policijas darbiniekiem ceļu satiksmē konstatēt gan Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus, gan kontrolēt, vai automašīna, kas piedalās ceļu satiksmē, ir apdrošināta, tā nav zagta, vai, piemēram, tās īpašniekam nav liegtas vadītāja tiesības.

"Būtībā var teikt, ka esam radījuši "mobilo policijas iecirkni"," uzsver SIA "JARVA" valdes loceklis un IT nodaļas vadītājs Jānis Bērziņš, komentējot uzņēmuma izstrādāto jauno produktu, kuram līdzīgu šobrīd nav ne tikai Latvijā, bet visā reģionā.

"Pats svarīgākais, ka mūsu izstrādātās tehnoloģijas un inovatīvā pieeja policijas darba atvieglošanai varēs ievērojami uzlabot satiksmes drošību uz ceļiem, kā arī nodrošināt ātru un efektīvu kontroli, lai novērstu Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus," norāda uzņēmuma "JARVA" valdes loceklis. J.Bērziņš ir gandarīts, ka jau šobrīd par "EUNOMIA" tehnoloģiju un sistēmu ir ieinteresējušās vairākas vadošās ārvalstu kompānijas.

Viens no Latvijas vadošajiem IT uzņēmumiem “JARVA” ir radījis jaunu un inovatīvu tehnoloģisko produktu – pilnībā automatizētu sistēmu, kas var sniegt ievērojamu palīdzību Latvijas un arī citu valstu policijas dienestiem un uzlabot satiksmes drošību uz valsts ceļiem un ielām. Jaunā tehnoloģija, kas darbojas pilnībā automatizētā režīmā, ļaus policijas darbiniekiem ceļu satiksmē konstatēt gan Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus, gan kontrolēt, vai automašīna, kas piedalās ceļu satiksmē, ir apdrošināta, tā nav zagta, vai, piemēram, tās īpašniekam nav liegtas vadītāja tiesības.

“Būtībā var teikt, ka esam radījuši “mobilo policijas iecirkni”,” uzsver SIA “JARVA” valdes loceklis un IT nodaļas vadītājs Jānis Bērziņš, komentējot uzņēmuma izstrādāto jauno produktu, kuram līdzīgu šobrīd nav ne tikai Latvijā, bet visā reģionā. “Pats svarīgākais, ka mūsu izstrādātās tehnoloģijas un inovatīvā pieeja policijas darba atvieglošanai varēs ievērojami uzlabot satiksmes drošību uz ceļiem, kā arī nodrošināt ātru un efektīvu kontroli, lai novērstu Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus,” norāda uzņēmuma “JARVA” valdes loceklis. Jānis Bērziņš ir gandarīts, ka jau šobrīd par “EUNOMIA” tehnoloģiju un sistēmu ir ieinteresējušās vairākas vadošās ārvalstu kompānijas.

Iekšējās drošības birojs (IDB) aizdomās par kukuļošanu aizturējis trīs personas - Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieka vietnieku un divas privātpersonas, no kurām viena ir bijušais Valsts policijas darbinieks, aģentūru LETA informēja IDB.

IDB rīcībā ir informācija, ka kukuļdevējs, kura interesēs tika izbeigta pret viņu sāktā administratīvā lieta, ar starpnieka palīdzību deva kukuli Valsts policijas amatpersonai.

Visām trim personām piemērots aizdomās turētās personas statuss un drošības līdzekļi, kas nav saistīti ar brīvības atņemšanu, tai skaitā policijas darbiniekam piemērots aizliegums pildīt amata pienākumus.

Izmeklēšanas interesēs plašāku informāciju IDB nesniedz.

Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis ar preses pārstāves Simonas Grāvītes starpniecību aģentūrai LETA norādīja, ka jebkura policijas darbinieka aizturēšana aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir ārkārtas gadījums, kas ietekmē policijas reputāciju.

Valsts policija (VP) prezentējusi savu jauno vizuālo identitāti, kas tapusi sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju.

Līdz ar to mainīsies policijas autotransporta trafarējums.

Latvijas Mākslas akadēmijas studenti gandrīz gadu strādāja pie Valsts policijas uzdevuma – izveidot jaunu trafarējuma dizainu policijas operatīvajam transportam, kas būtu mūsdienīgs. Latvijas Mākslas akadēmijas studentu grupas kopumā izstrādāja sešus interesantus, profesionālus un prasībām atbilstošus piedāvājumus, no kuriem policijas un akadēmijas ekspertu atzinību tomēr guva Latvijas Mākslas akadēmijas Funkcionālā dizaina nodaļas studentes Megijas Jurevicas un Sallijas Štāles, doc. Maijas Rozenfeldes un prof. Ingūnas Eleres vadībā, veidotais dizains.

Jaunajā dizainā attēloti likteņupes Daugavas straumes ritmi. Kustība un dinamika, kas izriet no upes steigas, simbolizē virzību uz priekšu nākotnē. Šie elementi stilizētā veidā asociējas arī ar Laimas zīmi jeb Laimas slotiņu. Tā simbolizē mūžību un ritmu, dvēseles sargātāju. Zīme ir veiksmes, svētības un laimes simbols.