Karstajās vasaras dienās īpaši daudz darba ir Rīgas pašvaldības policijas (RPP) Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvaldes darbiniekiem, kuri vienlaikus uzrauga, lai viss būtu kārtībā Rīgas peldvietās, kā arī patrulē ar laivām Rīgas akvatorijā, informē RPP.

Pagaidām šovasar nav konstatēts daudz pārkāpumu, taču karstajās dienās gan Ķīšezerā, gan Daugavā parādās arvien vairāk atpūtnieku, tādēļ patrulēt nepieciešams biežāk. Vislielākās problēmas sagādā tieši vienas dienas atpūtnieki, kuri ar laivu vai kuteri izbrauc vien reizi vai divas reizes gadā.

Viens no biežākajiem pārkāpumiem ir nepietiekams glābšanas vestu skaits, tāpat bieži gadās, ka vecāki savus bērnus nav ieģērbuši glābšanas vestēs, lai gan likums nosaka, ka bērniem līdz 12 gadu vecumam veste kuģošanas laikā jānēsā obligāti. Mēdz būt arī atpūtnieki bez kuģošanas līdzekļa tiesībām, taču šādu pārkāpēju skaits pēdējos gados ir sarucis.

Valsts policijas (VP) Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvalde Zemgales apgabala prokuratūrai ir nodevusi kriminālprocesu par šā gada 25. janvāra rītā Jēkabpilī notikušo bruņoto laupīšanas uzbrukumu spēļu zālei Fēnikss, pēc kura izcēlās apšaude un tika nogalināts policists Andris Znotiņš, bet vēl divi citi policisti ievainoti, ziņo LETA.

Policijas lietvedībā atradās 25.janvārī sāktais kriminālprocess par bruņotu laupīšanu organizētā grupā, par policista Znotiņa slepkavību sevišķi pastiprinošos apstākļos un par divu VP amatpersonu slepkavības mēģinājumu vainu sevišķi pastiprinošos apstākļos, proti, mēģinājumu nošaut policistus laikā, kad viņi pildīja dienesta pienākumus un veica bruņotu noziedznieku aizturēšanu.

Kriminālprocess tika sākts pēc Krimināllikuma 118. panta 1. punktā un 176. panta 4. daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu sastāvu pazīmēm. 118. pants paredz atbildību par slepkavību sevišķi pastiprinošos apstākļos, un par šādu noziegumu var sodīt ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu uz laiku no 15 līdz 20 gadiem un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem, konfiscējot mantu. Savukārt 176. panta 4. daļa pants paredz atbildību par laupīšanu, ja tā izdarīta, lietojot šaujamieročus vai sprāgstošas vielas, vai ja tā saistīta ar smagu miesas bojājumu nodarīšanu cietušajam. Par šādu noziegumu var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no 10 līdz 17 gadiem.

Jaunākais Apple viedtālrunis iPhone 4S klajā nācis, sabiedrībā viešot dalītas jūtas. Kamēr paši uzticīgākie Apple fani joprojām ir sajūsmā par visu, ar ko ASV tehnoloģiju gigants nāk klajā, citi ir vīlušies ar Apple jaunāko veikumu.

Arī pēc vairāku ekspertu domām, iPhone 4S nav tas, ko sabiedrība gaidīja pēc vairākām ASV tehnoloģiju kompānijas jauno produktu prezentācijām, kas ikreiz mēdza satricināt pasauli.

Visticamāk, Apple izdosies pārdot miljoniem iPhone 4S, ņemot vērā, ka tā priekštecis ceturkšņa laikā pārdots 20 miljonos eksemplāru, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējiem iPhone, kas pārsnieguši viens otra pārdošanas rekordus, jaunākais Apple viedtālrunis varētu būt pirmā melnā avs iPhone ģimenē.

Pagājušās nedēļas nogalē Jūrmalā Valsts policija izņēmusi 40,5 kilogramus psihotropo vielu jeb «spaisa», kas bija paslēpts maisiņos puķu dobē vasarnīcas teritorijā. Aizdomās par šo vielu glabāšanu realizācijas nolūkā lielā apmērā aizturēts 31 gadu vecs vīrietis. Aizturētajam piemērots drošības līdzeklis apcietinājums.

Valsts policija bija saņēmusi operatīvo informāciju par to, ka Jūrmalā, Vārnukrogā, tiek glabātas narkotiskās vai psihotropās vielas lielā apmērā. Pārbaudot šo informāciju, sestdien, 18. martā, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Jūrmalas iecirkņa policisti ieradās minētajā vietā, lai veiktu kratīšanu. Kratīšanā piedalījās arī Rīgas Brasas iecirkņa policisti.

Policistu ierašanās brīdī vīrietis, kurš tiek turēts aizdomās par šo vielu glabāšanu realizācijas nolūkā, neatradās vasarnīcā. Kratīšanā, kas ilga visu dienu, policisti pie mājas atrada ar plēvēm pārklātu puķu dobi. Paceļot plēves, atklājās, ka apakšā atrodas apmēram pusotru metru dziļa bedre, kas pilna ar iepakojumiem ar nezināmas izcelsmes vielu. Sākotnējās ekspertīzes rezultāti liecina, ka tur atradušies 40 kilogramu un 458 grami psihotropo vielu ar ķīmisko formulu JWH-018.

Pieci policisti Filipīnās piespieduši tūristu no Vācijas nopirkt viņiem portatīvos datorus, draudot viņam ar viltus apsūdzībām terorismā un narkotiku glabāšanā, atsaucoties uz policijas sniegto informāciju, ziņo thelocal.de.

Incidents noticis Manilas finanšu rajonā Makati.

Vietējās policijas boss paudis sašutumu un sacījis, ka apsūdzētie policisti varētu būt veikuši līdzīgas izspiešanas arī pagātnē.

«Es esmu ne tikai satriekts. Es esmu dusmīgs, Dieva dēļ. Varbūt viņi šādas lietas ir darījuši jau gadiem ilgi,» viņš sacījis medijiem.

Pieci policisti vērsušies pie tūrista no Vācijas Makati iepirkšanās centrā 29.janvārī un sākotnēji apsūdzējuši viņu viltotu preču iegādē. Kad viņš to noliedzis, viņi apsūdzējuši nelaimīgo tūristu nelegālā narkotiku glabāšanā. Taču, kad arī tas tūristu nav nobiedējis, policisti draudējuši viņu arestēt par terorisma atbalstīšanu.

Siguldas policisti veikuši sankcionētu kratīšanu kādā Lēdurgas pagasta mājā, jo bija aizdomas, ka tajā ierīkota nelegāla alkohola un cigarešu tirdzniecības vieta. Liels bijis likuma sargu pārsteigums, kad papildus cigaretēm un alkoholam, viņi atraduši arī 32 mobilos tālruņus.

Piektdien, 15. jūlijā, Siguldas policisti veica sankcionētu kratīšanu kādā privātmājā Lēdurgas pagastā, jo bija aizdomas, ka tajā ir ierīkota tā saucamā «točka» jeb nelegāla akcizēto preču tirdzniecības vieta. Kratīšanas laikā policisti atrada un atsavināja aptuveni 9500 cigarešu ar Krievijas Federācijas akcīzes preču zīmēm un gandrīz 50 litru šķidruma ar spirtam raksturīgo smaku. Turpinot kratīšanu, policisti uzgāja arī 32 mobilos tālruņus, kuru izcelsmi likuma sargiem vēl jānoskaidro, liecina medijiem sniegtā informācija.

«Točkā» policisti sastapuši arī kādu 1960. gadā dzimušu sievieti, kura atzinusi nelegālu akcizēto preču tirdzniecību. Taču, kad likuma sargi sievietei jautājuši par mobilo tālruņu izcelsmi, viņa atbildējusi, ka tos atvedis viņas dēls.

Valsts policijas Dobeles iecirkņa kriminālpolicijas darbinieki šā gada jūlija sākumā likvidēja divas marihuānas audzētavas – Dobeles novadā, Penkules pagastā un Ķeguma novadā, Ķegumā.

Uzsāktā kriminālprocesa ietvaros, sankcionētas kratīšanas laikā neapdzīvotas privātmājas teritorijā, speciāli ierīkotā siltumnīcā policisti atsavināja 69 marihuānas augu stādus un 54 nesen iestādītus jaunus augu stādus. Kopumā atsavināti 2045 grami neizžāvētas marihuānas.

Veicot tālākās izmeklēšanas darbības, policisti likvidēja vēl vienu marihuānas audzētavu Ķegumā, kura bija speciāli ierīkota privātmājā un blakus esošajā siltumnīcā. Sankcionētas kratīšanas laikā, privātmājā policisti atsavināja 16 marihuānas augu stādus un siltumnīcā – 5 marihuānas augu stādus. Papildus tam, policisti atsavināja arī vairākus iepakojumus ar jau izžāvētu zaļganbrūnu augu valsts izcelsmes vielu.

Pārvadātāji varētu taupīt līdzekļus, turpmāk nebraucot iekšā autoostās, kas savukārt radītu haosu un pašvaldību izdevumu palielināšanos.

Hipiji atgriežas

Ar optimismu sejā autoražotāji tradicionāli devušies uz Ženēvu, lai rādītu savus sasniegumus.

Aviācija

Lidosta gatava būvēt

Šovasar lidostā Rīga pasažieru pieaugums varētu sasniegt 350 tūkstošus.

Bankas

Par Komercbanku asociācijas vadītāju virzīs Bičevski

Komercbanku asociācijas vadītāja amatā virzīs Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski.

Pasaulē

Eiro bāzes procentu likmes varētu kāpt

ECB ziņo par gatavību cīņai ar inflāciju un iespējamu eiro likmes palielināšanu jau aprīlī.

Ziemassvētku sezona rotaļlietu nozarei ir izšķirošs laiks, jo vecāki, izliekoties par Ziemassvētku vecīti, steidz piepildīt savu bērnu sapņus.

Šogad daudzi rotaļlietu ražotāji, lai iegūtu klientus, turas pie jau izmēģinātām lietām, kam piešķirts kāds «svaigums».

CNBC izveidojis šajā Ziemassvētku sezonā Amerikā pieprasītāko rotaļlietu sarakstu. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, var pieņemt, ka vismaz daļa no šīm rotaļlietām būs iekļuvusi arī Latvijā dzīvojošo bērnu vēstulēs Ziemassvētku vecītim.

My Keepon

Ražotājs: Wow! Stuff

Cena: 50 ASV dolāri

Vecums: 6 gadi līdz 11 gadi

Mazs mikrofons, kas iebūvēts My Keepon, ļauj tam dzirdēt mūziku, ko īpašnieks atskaņo, vai ritmus un atbildēt. Tā reaģē arī uz piesitieniem, saspiešanu un kutināšanu.

Ap 300 t piena dienā neplūdīs uz Lietuvu, bet paliks Latvijā.

Šādu galveno ieguvumu sola jaunās kooperatīviem piederošās piena rūpnīcas realizētāja SIA Latvijas piens, kuras iesniegtā projekta realizēšanai Jelgavā Lauku atbalsta dienests (LAD) pirmdien devis zaļo gaismu. Tāpat jau skaļu publicitāti guvušā projekta īstenotāji sola 50-60 jaunas darba vietas un konkurētspējīgu eksporta produktu ražošanu.

Zinātnieki biznesam piedāvā gatavas idejas

Apģērbs, kas spēj savākt elektrību, piena produktu fotopasterizācija u.c. idejas gaida finansējumu.

Bankas

Bankas joprojām grēko

Atsevišķos gadījumos bankas joprojām grēko, liekot kredītā ņemto nekustamo īpašumu apdrošināt par lielāku summu nekā nepieciešams.

Latvijas liellopus izsolēs aizvien aktīvāk iepērk turki, par ko liecina pirmā Baltijas liellopu izsoļu nama darbības rezultāti. Pirms gada aktīvu darbību sākušais SIA Baltic Beef cattle auction (Baltijas liellopu izsoļu nams) šogad paplašinājis savu darbību, izvēršoties kaimiņvalstī Lietuvā, kur septembra vidū plānotas pirmās liellopu izsoles.

Kompānijas dibinātājs un līdzīpašnieks Kaspars Ādams Db pastāstīja, ka solis Lietuvas virzienā sperts, lai nodrošinātu lielāku klientu piesaisti un nodrošinātu vajadzīgos apjomus. Latvija pagaidām esot pārāk maza lielajā liellopu tirgū, tāpēc bijis jādomā par paplašināšanos.

Taujāts par līdzšinējo pieredzi izsoļu rīkošanā, K. Ādams stāsta, ka gājis labi un nevarot sūdzēties. Ja izsoļu nama darbības sākumā izdevies vienā reizē realizēt līdz 100 liellopiem, tad vēlāk apjoms pieaudzis līdz 150, savukārt paplašināto telpu kapacitāte būs ap 350 liellopu. Gada laikā mainījusies arī iepircēju ģeogrāfija – sākumā pašmāju liellopus pirkuši partneri no Vācijas, Holandes, Nīderlandes, tad šobrīd vērojama liela Turcijas pārstāvju aktivitāte. To varot skaidrot ar Turcijas valdības aktivitāti, kas vēlas veicināt vietējās lauksaimniecības attīstību, nodrošinot attiecīgu finansējumu. Tieši Turcijas pārstāvju aktīvās darbības dēļ cenas ir pieaugušas, bet problēma esot tā, ka «viņi tirgu apgriezuši ar kājām gaisā un daudz neskatās uz liellopu kvalitāti». K. Ādams cer, ka tas nebūs ilglaicīgi un to saprotot arī vietējie saimnieki, kas iegulda kvalitatīvu ganāmpulku attīstībā. Kā liecina izsoļu nama rezultāti, ja pērn rudenī bullīšu līdz viena gada vecumam svarā no 250 – 300 kg cena svārstījās ap 1.20 – 1.33 Ls/kg, tad šogad februārī un martā tā jau būtiski pārsniegusi 2 Ls/kg. Tiesa, pēdējos divos mēnešos tā atkal nedaudz sarukusi.

Ārzemnieki uzturēšanās atļauju Latvijā var iegūt, ne tikai iegādājoties nekustamos īpašumus, bet arī reģistrējot Latvijā uzņēmumu un sevi ieceļot tā valdē.

Situācija, kad Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija vienojās par priekšlikumu no Imigrācijas likuma izslēgt normu par uzturēšanās atļauju piešķiršanu nekustamo īpašumu pircējiem Latvijā no ārzemēm (ne ES), liek izvērtēt citas alternatīvas. Jāņem vērā, ka Saeima šobrīd vētī grozījumus minētajā likumā un vēlas noteikt stingrākus kritērijus uzturēšanās atļauju saņemšanai, taču netika atbalstīta ideja svītrot normu, kas dārgu nekustamo īpašumu pircējiem šādu privilēģiju likvidētu. Šobrīd uzturēšanās atļauju ļauj piešķirt ārzemniekiem (ārpus ES), kuri Latvijā iegādājas nekustamo īpašumu vismaz 100 000 Ls (Rīgā, Pierīgā un lielākajās pilsētās), vai 50 000 Ls vērtībā laukos. Šīs normas ietekmē ievērojams skaits nekustamo īpašumu Rīgā un tās apkaimē ieguvuši saimnieku, bet projektu attīstītāji - naudu, arī kredītu atdošanai.

Ja tu neesi draudzīgā pulciņā ar politiķiem, naudu sportam piesaistīt nav iespējams, atzīst kādreiz slavenais sportists, viens no basketbola kluba VEF Rīga dibinātājiem un īpašniekiem Valdis Valters. Šobrīd saistībā ar sportu viņš esot vairs tikai menedžeris savai mazmeitai, kura jau 10 gadus trenējās tenisā.

«Es aizeju tad, kad vairs neredzu, ko es konkrētajā vietā vēl varu izdarīt,» iemeslus skaidro Latvijas basketbola leģenda. Sarunā ar LD viņš skaidri pasaka – Latvijā sports nav bizness. «Vienīgā vieta, kur ar sportu var nopelnīt, ir Amerika. Tur viss ir sakārtots ar dažām līgām, translācijas tiesībām televīzijām un atribūtikas pārdošanu tā, ka var pelnīt. Protams, tagad krīzes laikā arī tur ir problēmas, un viņiem uz tām ir jāreaģē, samazinot izdevumus, bet vienalga – tas ir bizness.»

Valstsvīri cer, ka Latvija iekļūs uzņēmējdarbībai labvēlīgāko valstu divdesmitniekā, taču biznesam ar to nepietiek: uzņēmēji vēlas strādāt pirmā desmitnieka valstī. Latvijai jāveicina eksports un jāpiesaista investīcijas, jāatbalsta eksportējošie uzņēmumi un lielos investorus jāvilina ar atlaižu un īpašo nosacījumu ēsmu. To, vai jau ieviestie stimulējošie pasākumi ir pietiekami, rādīs tikai laiks. Bet situāciju krasi uzlabot var arī pavisam vienkāršas izmaiņas – birokrātijas samazināšana un procedūru paātrināšana, kur kaimiņvalstis nereti mums ir soli priekšā.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Pasaulē jau izskanējis, ka par vienu no labākajām darbavietām atzīts interneta milzis Google, kas darbiniekus vilina ar savu netradicionāli iekārtotajiem birojiem un pievilcīgajiem darba nosacījumiem. Taču Google uz papēžiem min arī sociālais portāls Facebook, kura galvenais birojs ir ne mazāk neordinārs.

GOOGLE

Google saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātus atvaļinājumus: pirmajā darba gadā 15 dienas, otrajā – 20 dienas un, sākot ar sesto darba gadu, 25 dienas gadā, kā arī 12 apmaksātas svētku brīvdienas.

Google visiem saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātu bērna kopšanas atvaļinājumu trīs mēnešu garumā, kā arī vēl papildus 6 nedēļas, ja darbinieks kompānijā strādā vairāk nekā gadu.

Visi Google darbinieki pēc nepieciešamības var saņemt neierobežotus apmaksātu slimības atvaļinājumus.

«Galamērķis ir pavisam naivs, lai apsardzes firmas nebūtu vajadzīgas,» saka Juris Rekšņa, apsardzes un detektīvfirmas SIA SSF Apsardze direktors.

Pagaidām tā nav, kaut arī vairums cilvēku ir godīgi, uzskata uzņēmuma vadītājs, bijušais Valsts policijas priekšnieks un Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs. Par uzņēmēju viņš kļuva 2006. gadā, līdz tam 20 gadus strādāja iekšlietu sistēmā.

SIA SSF Apsardze ir dibināta 2003. gadā, kā viens no trim Ventspils uzņēmējam Oļegam Stepanovam piederošā SSF holdinga uzņēmumiem. Kad 2006. gadā pēc atkāpšanās no Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra amata, J. Rekšņa pieņēma piedāvājumu izmēģināt spēkus privātā biznesā, SSF Apsardze aktīvi nestrādāja. Pēc tam diezgan strauji firma atrada savu vietu tirgū. Dažos gados apgrozījums pieauga pieckārtīgi - no aptuveni 120 tūkstošiem latu 2007. gadā līdz 705,8 tūkstošiem 2009. gadā. Peļņas ziņā līdz šim labākais uzņēmumam bijis 2009. gads, kad tika nopelnīti gandrīz 76 tūkstošus latu – desmitkārt vairāk nekā gadu iepriekš.

SIA Infoeksperts piesaka sevi ne vien kā jaunu uzņēmumu, bet arī drosmīgi iezīmē jaunu biznesa nišu - zīmola žurnālistiku, piektdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

«Tradicionālie masu informācijas līdzekļi paņem to informācijas daļu, kas viņiem ir aktuāla, kas palīdz attīstīt savu biznesu - mediju komercializēšanās ir neizbēgams fakts. Savukārt cilvēki sabiedriskās attiecības joprojām uztver kā reklāmu. Pētījumi liecina, ka 85% cilvēku cenšas izvairīties no reklāmas satura. Paliek tukšums - kā gan izstāstīt savu ziņu interesantā un auditorijai saprotamā valodā?» tā Līga Dzirnekle, SIA Infoeksperts līdzīpašniece.

Lai aizpildītu šo tukšumu, tapuši zīmola mediji un zīmola žurnālistika, kur apvienojas vairākas tendences: krīzes ietekmē uzņēmumiem nepieciešams aktīvāk komunicēt ar auditoriju un ir daudz nenodarbinātu žurnālistu. Tāpēc uzņēmumi piesaista profesionālas žurnālistu komandas, lai viņi sagatavotu žurnālistisku informāciju par kompānijas rūpju lokā esošajām sfērām un pasniegtu šīs ziņas gan klientam, gan produkta pircējam, gan akcionāram. «Tas arī ir mūsu darbības lauciņš - jāsaliek kopā uzņēmuma mērķi un vērtības, izvēlētā mērķauditorija, jāatrod tēmas, kas šajā rāmī cilvēkiem ir interesantas un jāpasniedz žurnālistikā pieņemtā veidā. Ja mēs paskatāmies uz sabiedrisko attiecību ziņām - tās top no vadības, kompānijas un produkta pārdošanas viedokļa, bet ne vienmēr tās interesē auditoriju un dažkārt nav interesanti pasniegtas,» Līga stāsta. «Ir sadalītas lomas - sabiedriskās attiecības, tradicionālie mediji, bet te uzrodas kaut kas, par ko nevar saprast, vai tas ir gulbis vai neglītais pīlēns. Mums jāpastāsta vīzija, ka šis neglītais pīlēns būs gulbis,» skaidro Līga. Amerikā zīmola žurnālistika jau esot paziņota par korporatīvo komunikāciju nākotni.

ES noteikumi kavē 104 milj. eiro izmantošanu Latvijas uzņēmumu kreditēšanai.

No atbalsta pasākuma, kurā mazajiem un vidējiem uzņēmumiem kopumā kredītu veidā ir pieejami 104 milj. eiro (73,1 milj. Ls), pagaidām aizdevumu saņēmušas vien dažas kompānijas, lai gan šī finanšu instrumenta ieviešana sākusies jau pērnā gada pavasarī.

Aizdevumiem paredzētos līdzekļus Latvijā pārvalda SEB banka (30 milj. eiro) un Swedbank (22 milj. eiro). Atbildīgo institūciju noteiktās prasības kredītu saņēmējiem ir pārlieku stingras, jo sevišķi tas attiecas uz Eiropas Komisijas izstrādātajiem ierobežojumiem, piemēram, aizliegumu atbalstīt uzņēmumus, kas nonākuši grūtībās.

Eiropas investīciju fonda (EIF) Reģionālā biznesa attīstības Ziemeļeiropas reģiona vadītājs Greiams Koups atzīst, ka virkne dažādu ierobežojumu kredītu došanai kavē banku iespējas izsniegt Eiropas investīciju fonda līdzfinansētos aizdevumus, bet prasības uzņēmumiem varētu tikt mīkstinātas tuvākajā laikā.

Šogad no visvairāk zagto automašīnu trijnieka izkritis BMW, ceturtdien informē laikraksts Dienas bizness.

Visvairāk zagto automašīnu TOP3 visus gadus bijis praktiski nemainīgs. Pirmajā vietā atradās Volkswagen markas automašīnas, otrajā - Audi, bet trešajā vietā - BMW. Tomēr šogad situācija nedaudz mainījusies, un trešo vietu ieņem Toyota, DB norāda Valsts policijas RRP Kriminālpolicijas pārstāvis Oskars Komuļs.

To apliecina arī ziņas, ka martā aizturēta autozagļu grupa pēc automašīnas Toyota Avensis zādzības. Zagļi ar to devušies Lietuvas virzienā. Policistiem ir aizdomas, ka aizturētie varētu būt saistīti arī ar citām automašīnu zādzībām un ka šī grupējuma dalībnieku skaits varētu būt lielāks.

Gan Satiksmes ministrs Uldis Augulis, gan airBaltic vadītājs Bertolds Fliks uzskata, ka par airBaltic un lidostas Rīga finansiālajām domstarpībām abām pusēm vēl ir iespējams vienoties līdz tiesai šās vasaras vidū.

Augulis pauda atzinību par to, ka lidosta Rīga Arņa Luhses vadībā ir iemācījusies sēsties ar airBaltic pie sarunu galda, nevis tikai strīdēties. Neesot pieļaujams, ka konfliktē divas valsts kompānijas. DB jau rakstīja, ka pašreizējās airBaltic prasības apmērs pret lidostu ir pārsniedzis 23 milj. Ls sakarā ar aviokompānijai atceltajām apjoma atlaidēm, kuras turpinot saņemt Īrijas zemo cenu kompānija Ryanair. Savukārt airBaltic ir parādā par lidostas Rīga pakalpojumiem 7-8 milj. Ls. Pagaidām gan netika minēts tas, kādā formā šīs savstarpējās pretenzijas varētu tikt atrisinātas - samaksājot vismaz daļu no parāda, atsakoties no prasības vai kā citādi.

Pērn dibinātā Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) SIA GI Termināls pārkrāvusi pirmos tūkstošus tonnu lejamkravu un plāno attīstību, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Īpašnieki sola trīs gadu laikā rekonstruēt naftas produktu pārkraušanas un uzglabāšanas bāzi un sakārtot ostas piestātni,

palielinot kravu apjomus līdz 12 tūkstošiem tonnu mēnesī.

GI Termināls specializējies minerāleļļu jeb bāzes eļļu pārkraušanā. Tās ir nelielu apjomu tranzītkravas, ko pa dzelzceļu ieved Latvijā no Krievijas un citām bijušajām padomju bloka valstīm, bet no Liepājas ostas tās tālāk ceļo uz Ziemeļeiropu, Vidusjūras reģionu, Tuvajiem Austrumiem, Rietumāfriku, Latīņameriku, ASV, Indiju.

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes darbiniekiem, sadarbojoties ar Speciālo uzdevumu bataljonu, izdevies aizturēt četrus jau agrāk sodītus noziedzniekus, pie kuriem atrasts arī, visticamāk, zagts Latvijas Republikas apbalvojums - Triju Zvaigžņu ordenis.

17. aprīļa agrā rīta Valsts policijas darbinieki saņēma izsaukumu uz kādu privātmāju Bajāru ielā. Kāds iedzīvotājs ziņoja, ka ēkā iekļuvuši zagļi un joprojām tur atrodas. Uz notikuma vietu nekavējoties devās patruļpolicijas darbinieki un trijatā ielenca māju, informē policijas pārstāvji.

Brīdī, kad no mājas izgāja viens no vīriešiem (dzimis 1980. gadā), policisti viņu uzreiz aizturēja. Mirkli vēlāk no ēkas izgāja otrs iespējamais zaglis un, izmantojot situāciju, kad policisti bija aizņemti ar pirmā aizturēšanu, metās bēgt, taču viens no policistiem bēglim dzinās pa pēdām. Pēc aptuveni divu kilometru skriešanas, policistam izdevies notvert bēgošo vīrieti (dzimis 1981.gadā).

Rīgas policijas darbinieki 14.septembrī aizturēja kādu vīrieti aizdomās par lifta spoļu zādzībām. Pie vīrieša policisti atrada instrumentus, ar kuriem, iespējams, aizdomās turamais veicis vairāk nekā desmit lifta spoļu zādzības no daudzdzīvokļu namiem Mežciemā.

Pēdējo mēnešu laikā policija reģistrējusi vairākas liftu spoļu zādzības Rīgas teritorijā. Rīgas policisti sadarbībā ar kriminālpolicijas darbiniekiem 14.septembra naktī veica pārbaudi vairākās Mežciema daudzdzīvokļu ēkās. Vienā no namiem policisti pamanīja, ka ir uzlauzta liftu telpa. Turpinot darbu, likumsargi pamanīja kādu aizdomīgu vīrieti un aizturēja viņu.

Policisti pie 1981.gadā dzimušā vīrieša atrada vairākus instrumentus, ar kuriem, iespējams, aizdomās turamais uzlauza lifta telpu ar mērķi nozagt lifta spoles, kuras vēlāk nodot krāsainā metāla uzpirkšanas vietā.

Rīgas policijas darbiniekiem ir pamatotas aizdomas, ka aizturētais veicis vairākus desmitus šāda veida zādzību ilgākā laika posmā Mežciema mikrorajonā. Aizdomās turamais jau agrāk nonācis policijas redzeslokā.

Ceļu policijā pašlaik dažviet Latvijā trūkst darbinieku, tāpēc plānots pārskatīt šīs struktūras darba organizāciju, «balstoties uz modernas valsts principiem», aģentūrai LETA pastāstīja Valsts policijas (VP) priekšnieks Ints Ķuzis.

Ķuzis stāstīja, ka Latvija ir maza valsts un pastāv atšķirības starp reģioniem. Ja Latgalē policisti gaida rindā uz darbu dienestā, tad policistu trūkums jūtams Kurzemē un Zemgalē. Policijas vadība esot veikusi pasākumus, lai Kurzemē policistu rindas papildinātu VP koledžas absolventi, kuri līdzīgi kā armijā pēc mācībām nosūtīti dienestam šajā reģionā. Šis projekts ir izdevies, jo vairums absolventu palika dzīvot Kurzemē.

Šobrīd kopumā VP nav nokomplektēti aptuveni 10% amata vietu, bet pēdējos divus gadus izteikts darbinieku trūkums jūtams Rīgas reģiona Ceļu policijā, kur šobrīd trūkst aptuveni 30% likumsargu. Ķuzis neatklāja, cik precīzi darbinieku trūkst, jo tā esot ierobežotas pieejamības informācija.

Elektroenerģijas padeves traucējumu dēļ kokapstrādes uzņēmums nespēj izpildīt pasūtījumus un sola sūdzēt tiesā Latvenergo.

«Ir pārkāptas visas iespējamās robežas, jo elektroenerģijas padeve nav normāla kopš pērnā gada 30. decembra, turklāt šā gada sākumā energopadeves nebija dabas stihijas dēļ, bet kopš 11. janvāra elektroenerģijas padeve vienu brīdi ir, bet otru - nav,» sašutis ir SIA Krauss valdes priekšsēdētājs Gatis Gulbis.

Viņš norāda, ka uzņēmuma dziļākas pārstrādes iecirknis Klintainē šā gada janvārī nespēs izpildīt pasūtījumus aptuveni par 0,3 milj. eiro. «Vidēji ik mēnesi neto apgrozījums ir ap 0,4 milj. eiro, taču janvārī produkcijas piegādes ārvalstu klientiem sasniegs labi ja 0,1 milj. eiro,» atzīst G. Gulbis.