Līdz ar ekonomikas augšupeju, uzlabojusies arī Latvijas iedzīvotāju finanšu rezerve, liecina Swedbank apkopotie dati.

Teju piektdaļai (17%) ir izdevies izveidot uzkrājumu trīs un vairāk algu apmērā (par 2% punktiem vairāk nekā pērn), savukārt katram desmitajam tas ir vienas līdz trīs algu robežās. Savukārt nekādu iekrājumu nav salīdzinoši nelielai sabiedrības daļai – 7%.

Pārējā iedzīvotāju daļa, aptuveni divas trešdaļas sabiedrības jeb 67% atzīst, ka viņu uzkrājums vērtējams apmēram vienas vidējās mēnešalgas apmērā. To, ka kopumā uzkrājumu veidošanas disciplīna pamazām uzlabojas, apstiprina arī paši iedzīvotāji. 53% aptaujāto norāda, ka veido uzkrājumus dažādiem mērķiem, turklāt pēdējo divu gadu laikā piektdaļa (19%) ir spējusi uzkrājumiem novirzīt vairāk naudas, nekā līdz šim, savukārt trešdaļa (34%) līdzšinējā apmērā.

Latvijas iedzīvotāji uzkrājumus galvenokārt veido neparedzētiem gadījumiem jeb «drošības spilvenam», rāda Swedbank aptaujas dati. Šādu motīvu vadīti uzkrājumus veido 71% respondentu, kas ir par 15 procentpunktiem vairāk nekā pērn. Savukārt, otrs populārākais mērķis ir rūpes par savām vecumdienām, kam šobrīd krāj trešdaļa jeb 32% iedzīvotāju.

Nepilna ceturtā daļa (24%) brīvos līdzekļus novirza savu sapņu realizēšanai, savukārt piektā daļa (19%) – rūpēm par bērnu nākotni. Zīmīgi, ka tikai katrs desmitais krājējs to dara peļņas nolūkos. Kopumā uzkrājumus kādam konkrētam nolūkam veido divas piektdaļas jeb 41% Latvijas iedzīvotāju.

«Krāšanas kultūra Latvijā attīstās pamazām, taču būtiski, ka arvien vairāk iedzīvotāju novērtē drošības sajūtu, ko sniedz uzkrājumu esamība. Analizējot datus, varam apgalvot, ka šobrīd Swedbank klientu vidū sasniegts vēsturiski lielākais uzkrājumu apjoms,» norāda Reinis Jansons, Swedbank Uzkrājumu un apdrošināšanas atbalsta daļas Latvijā vadītājs.

Ekonomikā daudz kas ir atkarīgs no iedzīvotāju gaumes, garastāvokļa un nākotnes redzējuma, tādēļ ekonomisti (un ne tikai) rūpīgi seko līdz sabiedrības viedokļu aptaujām, kā arī dažādiem iedzīvotāju redzējuma jeb noskaņojuma rādītājiem. Tas uzskatāmi bija vērojams saistībā ar vienu no 2016. gada aktuālajiem notikumiem – Apvienotās Karalistes referendumu par izstāšanos no Eiropas Savienības jeb Brexit. Jau krietnu laika periodu pirms paša referenduma norises Apvienotajā Karalistē tika veiktas neskaitāmas aptaujas, cenšoties prognozēt referenduma iznākumu.

Sabiedrības viedokļu aptaujas parasti ietver šauru jautājumu klāstu (piemēram, jau minētais Brexit), tādēļ, analizējot ekonomiskās attīstības tendences kopumā, ir nepieciešams plašāks ieskats par to kā sabiedrība vērtē ekonomikas pašreizējo stāvokli un tās tālāku attīstību. Šādu ieskatu sniedz noskaņojuma jeb konfidences rādītāji, kas ir iecienīti ne tikai to plašā klāsta un publicēšanas regularitātes dēļ (lielākā daļa rādītāju tiek publicēti reizi mēnesi), bet arī tādēļ, ka tie sniedz detalizētas atbildes par sabiedrības gaidām. Īpaši populāri ir patērētāju noskaņojuma rādītāji, kas atspoguļo sabiedrības redzējumu par nākotnes ienākumu (ne)stabilitāti un ekonomikas attīstību kopumā. Tie būtībā darbojās kā termometrs, kas mēra ekonomikas temperatūru un brīdina par atdzišanas un pārkaršanas riskiem. Ja iedzīvotāju nākotnes redzējums ir pozitīvs, tie nebaidīsies ienākumus atgriezt ekonomikā - patērējot un investējot. Savukārt situācijās, kad iedzīvotāji nākotnē raugās ar bažām, tie var uz laiku atteikties no noteiktu preču un pakalpojumu patēriņa, un piesardzības vadīti veidot uzkrājumus, kas kalpotu kā drošības spilvens nebaltām dienām. Tādējādi informācija par patērētāju noskaņojumu var palīdzēt izprast valsts ekonomisko situāciju, kā arī prognozēt tās tālāku attīstību. Lai saprastu, cik noderīgi ir patērētāju noskaņojuma rādītāji Latvijā, šajā rakstā centīšos rast atbildi uz jautājumu: vai patērētāju noskaņojuma rādītājus Latvijā var saukt par ekonomikas termometru?

Pēdējo desmit gadu laikā būtiski palielinājusies Latvijas iedzīvotāju pārliecība par uzkrājumu nepieciešamību – šobrīd jau 69% iedzīvotāju uzskata, ka ir svarīgi veidot uzkrājumus nebaltai dienai, kamēr 2011. gadā šādu viedokli pauda vien 55 %.

Tajā pašā laikā ceturtdaļai jeb 26 % Latvijas iedzīvotāju nav vispār nekādu finanšu rezervju, liecina "Swedbank" Finanšu Institūta veiktā aptauja.

Galvenais šķērslis, kāpēc daļa iedzīvotāju neveic uzkrājumus, likumsakarīgi, ir nepietiekami ienākumi, ko kā galveno iemeslu norādījuši 75 % aptaujāto, kuriem nav nekādu finanšu rezervju. Vienlaikus katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs atzinis, ka drīzāk dod priekšroku naudas tērēšanai, bet vēl tikpat lielai daļai grūtības sastāda ilgtermiņa plānošana un gaidīšana, līdz no nelielajām atlicinātajām summām laika gaitā izveidosies ievērojams uzkrājums.

Neatkarīgi no ienākumu apmēra lielākā daļa (67 %) aptaujāto sliecas piekrist apgalvojumam, ka vismaz 10 % no ienākumiem tērēt varētu prātīgāk. Kā rāda veiktās aptaujas dati, šobrīd Latvijā sasniegts vēsturiski augstākais uzkrājumu veidotāju īpatsvars sabiedrībā un lielākajai daļai – 74 % iedzīvotāju – ir izveidotas finanšu rezerves.

Vēl ne tik senā pagātnē ir laiks, kad Latvijas tautsaimniecības ārējā sektora analīzes pastāvīgs rūpju objekts bija ievērojama apmēra tekošā konta deficīts. Ar «ievērojams» domāti caurmērā padsmit un ap 20% no iekšzemes kopprodukta (IKP) laika periodā no 2005. līdz 2008. gadam.

2018. gada decembra sākumā publiskotie 3. ceturkšņa maksājumu bilances dati atklāja, ka Latvijā izveidojies tekošā konta deficīts 5.7% no IKP apmērā. Jāatzīst, šis jēdziens vai vismaz tā nozīmīgums no aprites bija teju izzudis jau labu brīdi. Šāds deficīts netika vērots kopš 2011. gada vidus, un arī tad tas bija vien īslaicīgs izņēmums. Vai tas nozīmētu, ka jaunākie dati ir satraucoši?

Šajā rakstā par to, ko rāda tekošā konta saldo un par ko ir vērts piedomāt, vērtējot tā lielumu un pārmaiņu virzienu, tostarp Latvijā.

Tekošā konta saldo: kas notiek pasaulē

Tekošais konts ir maksājumu bilances daļa, kas atspoguļo preču, pakalpojumu, sākotnējo ienākumu un otrreizējo ienākumu plūsmas starp konkrētas valsts rezidentiem un pārējo valstu rezidentiem. Tekošā konta atlikums jeb saldo parasti ir negatīvs situācijās, kad uzkrājumu apjoms valstī nespēj segt tajā veiktās investīcijas, un otrādi – pārpalikums atspoguļo situāciju, kad tiek veikti uzkrājumi, kas netiek ieguldīti vai tūlīt izlietoti patēriņam.

Pēdējo 12 mēnešu laikā uzkrājumu apjoms audzis trešdaļai Latvijas iedzīvotāju, tomēr vien 3% aptaujāto uzkrātā naudas summa palielinājusies būtiski, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja. Kopumā, lai gan lielākajai daļai mājsaimniecību ir izveidoti uzkrājumi, vairumā gadījumu tie ir nelieli un nodrošinātu iztiku ne ilgāk kā vienu mēnesi.

Saskaņā ar aptaujas datiem uzkrājumus veido 78% Latvijas iedzīvotāju. Liela daļa (42%) atzinuši, ka iekrātās naudas apjoms ļautu segt ikdienas izdevumus labākajā gadījumā vienu mēnesi. Ilgākam laika periodam, proti, aptuveni 3 mēnešiem, uzkrājumu pietiktu vien 16% aptaujāto. Tiesa, pozitīvi vērtējams fakts, ka piektajai daļai (20%) to būtu gana, lai iztiktu pusgadu vai pat ilgāk. Tajā pašā laikā teju tikpat lielai daļai Latvijas mājsaimniecību (22%) uzkrājumu nav vispār.

«Lai gan pēdējā gada laikā Latvijā piedzīvota ekonomiskā izaugsme un kopējais atalgojuma līmenis audzis, jāņem vērā arī cenu līmeņa pieaugums, kas atstājis ietekmi uz naudas faktisko vērtību. Pēc statistikas datiem redzams, ka pieaugums ienākumu pusē bijis straujāks par izmaksu kāpumu, nodrošinot mājsaimniecību kopējās pirktspējas palielināšanos. Samaksājot «inflācijas nodevas», iedzīvotāju atlikums maciņā ir pozitīvs – vairāk varam atļauties iztērēt un arīdzan atlicināt uzkrājumiem. Kamēr daļai Latvijas iedzīvotāju ikmēneša ienākumu līmenis ir zems un uzkrājumu veidošana gluži objektīvu iemeslu dēļ nav prioritāte, citiem joprojām nav izveidojies paradums uzkrāt – tā vietā brīvie līdzekļi tiek novirzīti dzīves vides labiekārtošanai, ceļošanai vai dažādu statusa lietu iegādei,» norāda Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Uzkrājumu veidošanas kultūra Latvijā joprojām ir ļoti mazattīstīta. Šobrīd Latvijas iedzīvotāju uzkrājumi dzīvības apdrošināšanas produktos kopumā veido 400 miljonus eiro (kopā ar juridisko personu iemaksām), kas ir vien 11% no pensiju otrajā līmenī uzkrātajiem vairāk nekā 3 miljardiem eiro, un katru gadu uzkrājumi pieaug par mazāk nekā 10%.

2017. gadā SEB banka veica iedzīvotāju aptauju ar mērķi noskaidrot, cik finansiāli aizsargāti viņi jūtas. Secinājumi nebija iepriecinoši – 39% aptaujāto atzina, ka viņiem vispār nav nekādu uzkrājumu, bet 17% cilvēku uzkrājumu pietiktu ne vairāk kā mēnesim. Šajā situācijā iespēja saņemt nodokļu atvieglojumus noteikti ir būtiska papildu motivācija iedzīvotājiem veidot uzkrājumus. Ja būs iespēja saņemt nodokļu atvieglojumus par ieguldījumiem jebkurā Latvijā reģistrētā ieguldījumu fondā, ja ieguldītājs slēdz līgumu par ieguldījumu veikšanu vismaz 10 gadu garumā, arī tā būs laba motivācija uzkrājumu veidošanai.

Valstij kopā ar darba devējiem un finanšu sektoru ir nopietni jāstrādā, lai iedzīvotājos attīstītu uzkrājumu veidošanas kultūru. Šobrīd SEB Dzīvības apdrošināšana aktīvi skaidro iedzīvotājiem, kāpēc nepieciešams veidot uzkrājumus un kādas ir to iespējas. Skaidrs, ka lielāks ienesīgums uzkrājumiem saistīts ar lielāku risku, tāpēc sarunās par uzkrājumu veidošanu nav vietu liekām spekulācijām un demagoģijai, ar ko nodarbojas daži tirgus spēlētāji, bet svarīga ir jēgpilna konsultācija, ko mūsu darbinieki nodrošina klientiem.

Negatīvās tendences pasaules finanšu tirgos ietekmē arī uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas pakalpojumu, taču apdrošināšanas kompāniju pārstāvji norāda, ka šobrīd atbrīvoties no šiem ieguldījumiem nebūtu prātīgi, drīzāk tieši pretēji, un vērts veikt ieguldījumus.

Runājot par atlīdzības izmaksu gadījumā, ja polises īpašnieks miris no koronavīrusa, apdrošinātāji norāda, ka visdrīzāk tā tiks veikta.

Dzīvības apdrošināšana ar uzkrājuma veidošanu apvieno divus elementus – savas dzīvības apdrošināšanu un uzkrājuma veidošanu nākotnei. Veicot regulārus maksājumus, iespējams veidot uzkrājumu savas nākotnes finansiālai nodrošināšanai vai kāda noteikta mērķa vai sapņa īstenošanai, vienlaikus nodrošinot materiālu aizsardzību savai ģimenei personas nāves gadījumā, skaidro Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA).

Šī apdrošināšanas veida ietvaros ir iespēja veidot uzkrājumu ar garantētu jeb fiksētu peļņu (%) vai arī veidot uzkrājumu, kas piesaistīts ieguldījumu fondiem. Ieguldot līdzekļus fondos, ir iespējams nopelnīt vairāk, vienlaicīgi gan jāapzinās, ka peļņas iespējamība un apmērs ir atkarīgs no izvēlētās ieguldījumu stratēģijas un ieguldījumu fondu darbības rezultātiem.

“Santīmu nekrāsi, pie lata netiksi!” ir sadzīvisks sakāmvārds, ko izmatojam, lai īsi un kodolīgi atainotu krāšanas kultūras pamatprincipu.

Uzkrājumu veidošana ir svarīga ne tikai mūsu individuālajai labklājībai un finansiālajai neatkarībai, bet visas sabiedrības ekonomiskajai stabilitātei. Krāšanas paraduma attīstīšanos ietekmē daudz dažādu faktoru gan ārēji, kas saistīti ar sabiedrības vispārējo labklājību, politisko, ekonomisko un nodokļu sistēmu, gan ļoti individuāli, kur svarīga personīgā motivācija un ieradumi. Ik pa laikam sabiedrībā uzvirmo dažādi strāvojumi, kas aicina dzīvot šodienai un nedomāt par rītdienu, un neveicina krāšanas paradumu veidošanos, tomēr banku dati liecina, ka situācija pamazām uzlabojas. Privātpersonu uzkrājumu gada pieauguma temps 2020. gada dažos mēnešos pat sasniedzis 17%, tomēr šī gada pavasarī augstās inflācijas ietekmē pieaudzis vien par nepilnu procentu. Kas ir krāšanas kultūras pamatā un vai to esam pietiekami attīstījuši?

Lai gan Baltijas valstu, tostarp Latvijas, iedzīvotāju, uzkrājumu līmenis pēdējo gadu laikā ir ievērojami audzis, tomēr negaidītu dzīves pavērsienu gadījumā joprojām pastāv liels finansiālās stabilitātes zuduma risks.

Swedbank Finanšu institūta (SFI) sagatavotais indekss Baltijas valstu iedzīvotāju apdrošināšanas līmeņa novērtēšanai rāda, ka, no 100 iespējamajiem punktiem, Igaunijā indeksa rādījums ir 46, Lietuvā 45 un Latvijā 44 punkti, kopējo apdrošināšanas līmeni raksturojot kā vidēji zemu.

«Vērojams, ka vienam no finanšu pratības pamatlikumiem apdrošini to, kam nav uzkrājumu dzīvē seko salīdzinoši maza iedzīvotāju daļa. Situācija Baltijas valstīs drīzāk līdzinās sižetam no pasakas par trīs sivēntiņiem, kuri savu izpratni par finansiālās stabilitātes aizsardzību un nākotnes plānošanu parādīja, būvējot namiņus, izmantojot dažādus materiālus. Tikai Baltijas valstu gadījumā visi trīs ir saspiedušies salmu namiņā, cerot uz labāko iespējamo nākotnes perspektīvu. Mūsu aicinājums ir apsvērt pārvākšanos uz stabilāku namiņu,» norāda Swedbank Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons.

Pagājušajā gadā, tāpat kā iepriekšējos gados, Latvijā populārākais alkoholiskais dzēriens bijis kokteilis Cēsu Džons, bet populārākais alus – kompānijas Aldaris ražotais Apinītis Stiprais, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācija par populārākajiem patēriņam Latvijā nodotajiem alkoholiskajiem dzērieniem 2013. gadā.

Tādējādi abi dzērieni saglabājuši savas līderpozīcijas jau trīs gadus pēc kārtas.

Otrs populārākais alkoholiskais dzēriens bijis Rīgas šampanietis, bet trešajā vietā ierindojies dzirkstošais vīns Bosca. Piektais populārākais bijis Bonaparte, bet piecinieku noslēdz alkoholiskais kokteilis Cēsu 14%.

Otrs populārākais alus pērn bijis AS Cēsu alus ražotais Cēsu Premium, bet trešo vietu ieguvis SIA Cido grupa ražotais Līvu Rubenis. Ceturtais populārākais alus bijis Dzintara Lāčplēsis, bet populārāko piecinieku noslēdz AS Cēsu alus ražotais Cēsu Light.

2013.gadā patēriņam Latvijā nodoti 5,039 miljoni dekalitri (dal) alkoholisko dzērienu, kas par 1,35% pārsniedz 2012.gada rādītāju un par 5% pārsniedz 2011.gada rādītāju.

43% Eiropas iedzīvotāju paši neveido uzkrājumus pensijai, liecina "Insurance Europe" veiktā aptauja.

Tās laikā aptaujāti 10 tūkstoši iedzīvotāju 10 Eiropas valstīs.

62% no tiem, kuri nekrāj pensijai, uzsvēruši, ka ir ieinteresēti uzkrāt, bet 42% atzinuši, ka nevar atļauties atvēlēt naudu uzkrājumiem.

Aptaujas laikā atklāts, ka cilvēkiem vissvarīgākais, veicot uzkrājumus, ir līdzekļu drošība. Tāpat viņi vēlas iespēju uzkrājumu laikā tos palielināt vai pārtraukt, atstāt naudu mantojumā, viegli pārskaitīt vai viegli tiem piekļūt.

67% iedzīvotāju vēlas informāciju par pensiju produktiem saņemt digitāli. Visvairāk iedzīvotāji ieinteresēti saņemt informāciju par garantijām, izmaksām, komisijas maksām un investīciju ienesīgumu. Vismazāk aptaujāto vēlas saņemt informāciju par investīciju stratēģiju vai tās izmaiņām.

Līdz ar ekonomiskās situācijas stabilizēšanos, bezdarba samazināšanos un ienākumu pieaugumu, pēdējos gados palielinājies arī iedzīvotājiem pieejamais naudas līdzekļu apjoms, liecina Swedbank veiktais paaudžu pētījums.

Tajā pašā laikā pētījums uzrāda, ka liela daļa (34%) Latvijas iedzīvotāju aizvien dzīvo no algas līdz algai jeb nauda pietiek tikai ikdienas vajadzību segšanai. Vēl piektdaļa (20%) savu finanšu situāciju raksturo kā svārstīgu - izdevumi regulāri pārsniedz ieņēmumus un biežāk sanāk aizņemties, nekā atlicināt naudu uzkrājumiem. Savukārt nepilna trešdaļa (28%) cilvēku savas finanses vērtē kā stabilas, un viņiem periodiski ir iespēja veikt arī uzkrājumus, bet tikai 18% spēj pilnībā sabalansēt ieņēmumus ar izdevumiem un veidot uzkrājumus. Vaicāti, kam šobrīd novirzītu papildus brīvi pieejamus 20 līdz 50 eiro mēnesī, visbiežākā atbilde ir par labu kādam pirkumam, nevis uzkrājuma veidošanai.

Neatkarīgi no finansiālās rocības vecāki vēlas bērniem sniegt atbalstu, līdz ar patstāvīgas dzīves uzsākšanu palīdzot nostāties uz savām kājām. Kā liecina DNB bankas īstenotā aptauja, aptuveni trešā daļa vecāku veido bērnam paredzētu naudas uzkrājumu, bet citi kā investīciju bērna nākotnē redz arī ģimenes nekustamo īpašumu un citus risinājumus.

Lai nodrošinātu saviem bērniem finansiālu labklājību nākotnē, trešā daļa aptaujāto (33,8%) atklāja, ka izveidojuši īpašu krājkontu, kura uzkrājums bērnam būs pieejams pēc pilngadības sasniegšanas. Katrs ceturtais (25,4%) uzkrājumu veido savā vai dzīvesbiedra krājkontā, bet teju tikpat liela daļa aptaujāto (25,2%) pastāstīja, ka iegādāts nekustamais īpašums, kas nākotnē varētu kalpot par finansiālu atbalstu bērnam.

Tikmēr aptuveni katrs sestais (15,6%) respondents izmanto uzkrājošu dzīvības apdrošināšanu, bet aptuveni katrs desmitais (11,8%) veido skaidras naudas uzkrājumu. Savukārt 14,9% respondentu atzina, ka naudas līdzekļus bērnu finansiālajai labklājībai nākotnē patlaban neatvēl.

Pēdējā laika ieraksti sociālajos tīklos liecina par to autoru sarūgtinājumu un vienlaikus neizpratni, uzzinot, ka viņu ieguldījumi uzkrājošajā apdrošināšanā un pensiju 2. un 3. līmenī pagājušajā gadā nav nesuši peļņu, bet gan radījuši zaudējumus. Seko jautājumi – kāpēc tā, kurš vainīgs un vai «krāt zeķē» nav izdevīgāk?

Pagājušais gads bija īpašs ar to, ka samazinājās ne tikai akciju, bet arī vairuma parāda vērtspapīru vērtība, kas vienlaikus notiek reti. Tas skaidrojams ar ASV Federālo rezervju sistēmas lēmumiem palielināt dolāru procentu likmes, kas tiešā veidā ietekmē parāda vērtspapīru vērtību. Rezultātā, neraugoties uz ieguldījumu diversifikāciju gan konservatīvākiem, gan riskantākiem ieguldījumu portfeļiem, tai skaitā pensiju plāniem, bija negatīva atdeve. Turklāt ne jau tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Labā ziņa ir tā, ka pēc izteikti negatīva decembra rezultāta janvāris ir sācies ar atkopšanos, akciju indeksiem pieaugot. Taču nervozitāte tirgū diemžēl saglabājas, un šis gads solās būt diezgan svārstīgs. Tajā pašā laikā skaidrs ir viens – «krāt zeķē» vienmēr ir bijis un būs visneizdevīgākais variants, jo inflācijas rezultātā nauda garantēti zaudēs daļu savas vērtības.

Latvijas iedzīvotāji nemainīgi jau vairāku gadu garumā par vislabāko ieguldījumu veidu uzskata nekustamo īpašumu, liecina Swedbank veiktā iedzīvotāju aptauja.

Teju puse iedzīvotāju primāri investētu (46%) nekustamā īpašuma iegādē (salīdzinājumam 2015.gadā – 49%). Tam seko ieguldījums zeltā, ko par optimālāko uzskata 26% iedzīvotāju, un uzkrājošās dzīvības apdrošināšanā (18%). Taču realitātē iedzīvotāji pēdējā gada laikā visbiežāk izvēlējušies naudu noguldīt krājkontā (31%), kam seko uzkrājumi pensiju 3.līmenī (28%) un uzkrājošās apdrošināšanas risinājums (15%). Nekustamajā īpašumā pēdējā gada laikā investējuši vien 9% respondentu. Zīmīgi, ka Latvijas iedzīvotāji tiešos ieguldījumus – akcijās (8%), ieguldījumu fondos (8%) vai obligācijās (4%) – izvēlas retāk. Tā vietā priekšroka tiek dota jau gataviem risinājumiem, kur ieguldījumu pārvaldnieks veic atbilstošu risku sadali un investē iedzīvotāju vietā.

Finanšu pratības indeksam, ko janvārī publiskoja Finanšu un kapitāla tirgus komisija, būtu vajadzējis daudz vairāk saviļņot sabiedrisko domu un izraisīt lielākas diskusijas, nekā tas reāli notika.

Pieredzei no iepriekšējās krīzes, kad dienas laikā daudzi cilvēki palika bez darba un ienākumiem, būtu vajadzējis radīt būtisku uzkrāšanas prasmes pieaugumu, un tomēr – nekā. Taču skaitļi ir nežēlīgi un satraucoši – Latvijā joprojām teju puse – 48% – no iedzīvotājiem neveido nekādus uzkrājumus. Turklāt laikā kopš 2014. gada šī proporcija nav mainījusies. Savus izdevumus gadījumā, ja zaudētu ienākumus, 31% iedzīvotāju nespētu segt pat mēnesi (!). Vēl 30% varētu iztikt nedaudz vairāk kā mēnesi. Un tālāk?

Šiem datiem būtu jāuztrauc ne tikai finanšu iestādes, kam reizēm tiek piedēvēta savtīga ieinteresētība, bet arī valdību. Ko kaut vai nelielas krīzes gadījumā darīs šie cilvēki bez jebkādiem uzkrājumiem? Prasīs valdībai pabalstus un jaunas "simtlatnieku" programmas.

Līdz ar ekonomiskās situācijas stabilizēšanos, bezdarba samazināšanos un ienākumu pieaugumu, pēdējos gados palielinājies arī iedzīvotājiem pieejamais naudas līdzekļu apjoms.

Swedbank dati liecina, ka daļa no tiem tiek mērķtiecīgi novirzīti uzkrājumu veidošanai. Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu līmenis sasniedzis vēsturiski lielāko apjomu, tai pat laikā lielai daļai cilvēku drošības spilvens joprojām ir nepietiekams un tā veidošanai līdzekļi tiek novirzīti neregulāri un/ vai pārāk mazos apmēros. Arī zemās depozītu procentu likmes ietekmējušas iedzīvotāju uzkrājumu un ieguldījumu paradumus, liekot meklēt alternatīvas iespējas.

Ja salīdzina Latvijas iedzīvotāju rīcībā esošo naudas līdzekļu apjomu banku norēķinu kontos un depozītos, tad 2010.gadā tie bija kopumā 4,01 miljards eiro jeb 1932 eiro uz vienu iedzīvotāju un 2015.gada nogalē jau kopumā 5,4 miljardi eiro jeb 2708 eiro uz vienu iedzīvotāju.

Neskatoties uz to, ka gada laikā no 40% līdz 36% samazinājies to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuriem uzkrājumu nav vispār, ceturtajai daļai iedzīvotāju uzkrājumi joprojām nepārsniedz vienas mēnešalgas apmēru, liecina SEB Dzīvības apdrošināšanas veiktas aptaujas dati.

Aptaujas rezultāti norāda, ka, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, šogad ir pieaugusi cilvēku gatavība veidot uzkrājumus – 39% respondentu atbildējuši, ka ir gatavi sākt veidot uzkrājumus tuvāko 12 mēnešu laikā (2014. gadā – 33%). Turklāt pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka optimālam uzkrājumu apjomam jeb tā saucamajam «drošības spilvenam», jābūt vismaz piecu mēnešalgu apmērā.

Visbiežāk gatavību sākt veidot uzkrājumus pauduši vīrieši, gados jauni cilvēki, kā arī iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem. Savukārt nepieciešamību veidot uzkrājumus vairāk nekā piecu mēnešalgu apmērā visbiežāk izsaka aptaujātie, kuri ir vecāki par 50 gadiem.

Lai gan šobrīd biežāk minētās izdevumu pozīcijas, kurām Latvijas iedzīvotāji no saviem ikmēneša ienākumiem tērē visvairāk, ir pārtikas un mājsaimniecības preču iegāde (90%), maksājumi par komunālajiem pakalpojumiem (75%), ar transportu saistīti izdevumi (56%), kā arī aizņēmumu apmaksa (37%), domājot par vecumdienām, cilvēki vēlētos, lai viņiem būtu līdzekļi veselības stiprināšanai (54%), ceļojumiem (52%), bērniem un mazbērniem (40%), kā arī kultūras un atpūtas pasākumu apmeklēšanai (33%) un hobijiem (21%).

Tā rāda jaunākā Swedbank pētījuma dati par iedzīvotāju uzkrājumu veidošanas paradumiem un plāniem pensijas gados.

Domājot par iztiku vecumdienās, 70% iedzīvotāju joprojām paļaujas uz valsts nodrošināto vecuma pensiju. Katrs trešais (29%) paļaujas uz darba algu, jo plāno turpināt darba gaitas arī pēc pensijas vecuma sasniegšanas. Savukārt katrs ceturtais respondents (25%) norādījis, ka, sasniedzot pensijas vecumu, plāno paļauties uz bērnu vai citu tuvinieku finansiālu atbalstu. 24% iedzīvotāju norādījuši, ka vecumdienās paļausies uz izmaksām no privātās (3.pensiju līmeņa) pensijas uzkrājumiem. Savukārt 20% norādījuši, ka plāno piedzīvot pārtikušas vecumdienas, iztiekot no cita veida finanšu uzkrājumiem. 12% paļaujas uz sociālo pabalstu nodrošinājumu. Savukārt 6% respondentu plāno iztikt no ienākumiem, kas gūti pēc kāda nekustamā īpašuma pārdošanas. 5% iedzīvotāju plāno piedzīvot pārtikušas vecumdienas, iztiekot no ienākumiem, kas gūti no darījumiem ar vērtspapīriem un akcijām. 11% aptaujāto norādījuši, ka nedomā, no kādiem līdzekļiem dzīvos, sasnieguši pensijas vecumu.

Trīs gadu laikā būtiski pieaugusi Latvijas sabiedrības izpratne par uzkrājumu veidošanas nozīmi, liecina Swedbank veiktā aptauja . No 2010.gada rudens par 7 procentpunktiem audzis uzkrājumu veidotāju īpatsvars (no 30% uz 37%) un vienlaikus par 9 procentpunktiem krities (no 28% uz 19%) to respondentu īpatsvars, kuri uzkrājumus neveido un neplāno to darīt.

Galvenā Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu veidošanas motivācija ir «drošības spilvens» nebaltām dienām (46%), kam seko ceļojumi (22%) un nodrošinājums vecumdienām (21%).

No Latvijas iedzīvotājiem, kuri veido uzkrājumus, jaunieši (15-19 gadi) atzinuši, ka galvenokārt krāj lielākam pirkumam (86%). Pirmajai iemaksai nekustamā īpašuma iegādei vidēji biežāk krāj iedzīvotāji vecumā no 20 līdz 29 gadiem (17%). Savukārt uzkrājumi bērnu nākotnei aktuālāki ir respondentiem vecumā no 30 līdz 39 gadiem – šo uzkrājumu mērķi atzīmējuši 28% šīs grupas respondentu. Veselība kā viena no uzkrājumu prioritātēm ir aktuālāka iedzīvotājiem vecumā no 40 līdz 74 gadiem, grupā no 40 līdz 49 to atzīmējuši 27%, no 50 līdz 74 gadiem – 32% respondentu.

Straujais cenu pieaugums un inflācijas kāpums pērn nesis būtiskas izmaiņas arī Latvijas apdrošināšanas tirgū. Līderos pārliecinoši izvirzījusies veselības apdrošināšana, kamēr dzīvības apdrošināšanā ar uzkrāšanu vērojama zināma piesardzība.

Apdrošināšanas sabiedrību parakstīto veselības apdrošināšanas prēmiju apmērs 2022. gada desmit mēnešos, salīdzinot ar šo pašu laika posmu pērn, palielinājies par 23%, kas vērtējams kā būtisks pieaugums. Tam ir divi iemesli. Pirmkārt, pēc COVID-19 pandēmijas ir ievērojami palielinājies pieprasījums pēc veselības apdrošināšanas (VA) polisēs iekļautajiem pakalpojumiem. Esam novērojuši, ka cilvēki vēlas nodrošināties, saņemt plašāku pakalpojumu klāstu, kas iepriekšējo divarpus gadu laikā bija ierobežoti vai liegti - tās ir maksas operācijas, diagnostiskie izmeklējumi u.c. Otrkārt – sakarā ar straujo inflācijas pieaugumu, kas Latvijā ir pārsniegusi 20%, un vispārējo cenu kāpumu, būtiski ir sadārdzinājušies ārstniecības iestāžu sniegtie pakalpojumi. Lai varētu tos apmaksāt, tirgū ir jūtami pieaugušas arī apdrošināšanas prēmijas, kas ir nodrošinājis VA izvirzīšanos apdrošināšanas tirgus līderos.

Visaugstākais uzkrājumu veidotāju līmenis Baltijas valstīs ir iedzīvotājiem Igaunijā (83%), kam seko Lietuva (66%) un Latvija (53%), secināts Swedbank Privātpersonu finanšu institūta Baltijas valstīs veiktajā pētījumā. Visās trijās Baltijas valstīs ir samazinājies to cilvēku īpatsvars, kuriem nav nekādu finanšu rezervju.

Pētījumā redzams, ka visbiežāk nauda tiek krāta bankas kontā, turklāt summas pārsvarā ir mazākas par 1000 eiro.

«Tālredzīga uzkrājumu veidošanas prakse māca, ka naudas rezervju apjomam būtu jābūt ģimenes trīs līdz sešu mēnešu ienākumu apjomā. Šā gada pirmajā pusē vidējā mēnešalga «uz rokas» Igaunijā bija 790 eiro, Latvijā 551 eiro un Lietuvā 527 eiro,» norāda institūta vadītāja Ieva Use-Cimmermane.

Galvenokārt cilvēki veido uzkrājumus tā saucamajām nebaltām dienām (67% latviešu un 62% igauņu un lietuviešu). Otrs populārākais uzkrājumu mērķis ir lielāku izdevumu segšanai, piemēram, ceļošanai vai plānotam pirkumam. Šiem seko krāšana jaunam mājoklim vai esošā mājokļa remontam, ar bērniem saistītiem izdevumiem un vecumdienām.

SEB bankas pētījums rāda, ka aptuveni 27% sieviešu Latvijā uzkrājumu nav*. Turklāt, sievietes, kuras veic uzkrājumus, biežāk domā par citiem, piemēram, krāj saviem bērniem, nevis savai finansiālajai neatkarībai. Sievietes bieži vien arī ieguldījumu riska izvēlē ir piesardzīgākas, taču neatbilstoša riska izvēle var novest pie tā, ka atdeve no ieguldījumiem ilgtermiņā būs mazāka.

Lai kļūtu finansiāli neatkarīgām, sievietēm ir jāpieņem lēmumi par uzkrājumu veidošanu, brīvo līdzekļu ieguldīšanu un dažkārt arī jāuzņemas atbilstošs risks.

Ir vairākas nozīmīgas barjeras, kas sievietēm ir jāpārvar ceļā uz savu finansiālo neatkarību. Tas ir zemāks atalgojums – sieviešu vidējā stundas alga ir zemāka visos izglītības līmeņos, visās nozarēs un amatu grupās. Vidējais atalgojums stundā sievietēm 2022. gadā bija par 17,1% mazāks nekā vidējais atalgojums vīriešiem (ES vidēji šis rādītājs bija 12,7%)**.

No iepriekš minētā izriet mazāks uzkrājums pensijas kapitālā, kā arī mazāk līdzekļu citu uzkrājumu un ieguldījumu veikšanai. Sievietēm daudz biežāk ir jāpārvar sabiedrības stereotipi, lai izlauztos līdz vadošiem amatiem, proti, izglītībā un karjerā ir jāiegulda vairāk laika un naudas. Šo faktoru saasina došanās bērnu kopšanas atvaļinājumā. Visbeidzot, sievietēm allaž ir jāpatur prātā “plāns B” gadījumā, ja viņas paliek par savu bērnu galvenajām uzturētājām. Tomēr neskatoties uz visām šīm barjerām, nav cita ceļa finansiālas neatkarības gūšanai, kā sākt ar pakāpenisku uzkrājuma veidošanu.

Latvijas pensiju sistēmu veido trīs līmeņi un saskaņā ar pašlaik valsts noteikto regulējumu – katru mēnesi no tavas bruto algas vai citiem ienākumiem, par kuriem tiek maksātas sociālās iemaksas – 6% tiek ieskaitīti pensiju 2. līmenī, ar mērķi šo naudu investēt dažādos finanšu instrumentos un uzkrāt lielāku pensiju.

Pensiju 2. līmeņa ieguldīšana nav tikai veids, kā nodrošināt finansiālai drošākas vecumdienas. Tā ir arī iespēja atbalstīt Latvijas un vietējo uzņēmumu ekonomikas izaugsmi. Tas nozīmē – daļa no tavām sociālās apdrošināšanas iemaksām tiek ieguldīta finanšu un kapitāla tirgū, tostarp vērtspapīros – vietējo uzņēmumu obligāciju emisijās, riska kapitālā un noguldījumos bankās. Šis ieguldījums savukārt palīdz nodrošināt tavas pensijas kapitāla vērtības pieaugumu nākotnē.

Kādēļ nevar vienkārši krāt naudu kontā, lai to pēc tam izmantotu pensijai?

Gadiem ejot, norēķinu kontā sakrātā nauda zaudēs vērtību inflācijas ietekmē. Savukārt, uzticot to pensiju 2. līmeņa plāna pārvaldniekam, šie līdzekļi tiks ieguldīti finanšu tirgū, kas ļaus palielināt ieguldījumu ienesīgumu ilgtermiņā. Šajā gadījumā darbojas princips “nauda pelna naudu”, un tavs pensijas kapitāls ilgtermiņā var ievērojami pieaugt un pārspēt inflācijas ietekmi, vai arī vismaz to daļēji kompensēt.