POS sistēmas pēdējo gadu laikā ir ieguvušas arvien lielāku uzņēmēju atzinību, lielā mērā pateicoties to spējai palielināt uzņēmuma peļņu un pārraudzīt finanses. POS jeb kases sistēmas sekmē uzņēmuma attīstību, integrējot gudru noliktavas pārvaldības sistēmu, analītiskas atskaites un plašas mārketinga iespējas. Turpini lasīt rakstu, kur pastāstīsim sīkāk par šīm un citām POS sistēmu sniegtajām priekšrocībām!

Kas ir POS termināls un kā tas atšķiras no kases aparāta?

Īsumā sakot, kases aparāts ir gaužām vienkārša ierīce, kas spēj nodrošināt pārdošanas funkcijas, drukāt čekus, uzskaitīt ienākošo un izejošo naudu, aprēķināt PVN un veidot vienkāršas atskaites. Savukārt POS termināls ir datorizēta sistēma, kas ne tikai nodrošina visas kases aparāta funkcijas, bet arī piedāvā vairākas papildus funkcijas kā preču pārvaldības un uzskaites sistēmu, lojalitātes programmu izstrādi, mārketinga moduli un vēl daudz citas noderīgas funkcijas, kas ļaus kāpināt uzņēmuma peļņu un kontrolēt finanses.

Tieši tāpēc POS sistēmas nodrošina plašāku funkcionalitāti nekā tradicionālie kases aparāti, pateicoties iespējām automatizēt ikdienas darbības. Turklāt jānorāda, ka strādāt ar POS ir daudz vienkāršāk un ātrāk nekā ar kases aparātu, ļaujot uzlabot uzņēmuma efektivitāti.

Pērn salīdzinājumā ar 2015. gadu POS termināļu skaits Latvijā ir pieaudzis par 16 %, sasniedzot 41 613 termināļus, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas dati. Vidēji ik mēnesi apritē ir nodoti 494 jauni POS termināļi.

Turklāt manāmi pieaug arī kopējais juridisko personu skaits, kas norēķiniem ar klientiem izmanto POS termināļus. 2016. gada sākumā 10 524 Latvijas tirgotāji nodrošinājuši 21 308 vietas ar POS norēķiniem, kas veidojis 4 % pieaugumu, salīdzinot ar 2015. gadu. Savukārt gada pēdējā mēnesī POS termināļus nodrošinājuši jau 13 087 tirgotāji 28 601 Latvijas vietā.

Kopumā gada laikā DNB bankas POS termināļi nodrošinājuši 12,5 miljonus transakciju ar kopējo apgrozījumu 170 miljoni eiro. No janvāra līdz martam šogad vidējais transakciju skaits mēnesī pārsniedz miljonu, bet vidējais mēneša apgrozījums – 12 miljonus eiro, pamazām apsteidzot pagājušā gada rādītājus.

„Cashback” pakalpojuma jeb skaidras naudas izņemšana ar maksajumu karti, izmantojot POS terminālus tirdzniecības vietās, ieviešana sabalansēs POS terminālu tirgu Latvijā, uzskata informāciju tehnoloģiju kompānijas, kas izstrādā maksājuma karšu sistēmas SIA „Point Transaction Systems” direktora Agris Štikāns. „Maksājuma karšu jeb POS terminālu skaita pieaugumu tirdzniecības vietās varētu sekmēt Valsts ieņēmuma dienesta (VID) un Latvijas vadošo banku izteiktas atbalsts „Cashback” pakalpojuma pilnīgai ieviešanai. POS terminālu tirgus attīstībā tas iezīmē jaunu tendenču nostiprināšanos, kā arī tirgus sabalansēšanu tuvākajā nākotnē, mazinot krasās atšķirības starp lauku rajoniem un Latvijas centrālo daļu." Pašreiz vidēji 60% no visiem maksājuma karšu termināliem tiek izmantoti Rīgā un Rīgas rajonā, bet 40% - lielākajās pilsētās un lauku apvidos. Tomēr valsts ekonomiskajai stabilitātei un caurskatāmiem naudas darījumiem būtiska ir POS terminālu tirgus vienmērīga attīstība. Lai to veicinātu, papildus primārajai maksājuma karšu terminālu funkcijai, kas garantē norēķinus ar karti, tiek piedāvāti jauni risinājumi, atbilstoši katra tirgus segmenta vajadzībām. Tā kā lauku rajonos un atsevišķās pilsētās ir nepietiekams skaits bankomātu, „Cashback” pakalpojums ir viena no alternatīvām, lai patērētājs varētu maksimāli izmantot visas maksājuma karšu funkcijas. Visās tirgū pieejamajos SIA „Point Transaction Systems” POS terminālu modeļu programmatūrās integrēta „Cashback” funkcija. Pakalpojuma aktivizēšanas iniciatīva jāuzņemas tirgotājam, vēršoties savas apkalpojošās bankas filiālē. Tomēr jāatzīst, ka līdz šim tirdzniecības vietu pārstāvju aktivitāte „Cashback” izmantošanā vērtējama kā zema, ko, visticamāk, ietekmējis gan mazo un vidējo tirgotāju mazais apgrozījums, lai no POS termināla izņemtu ievērojamas naudas summas, gan arī pircēju neinformētība par šāda servisa iespējām. Šodienas konkurences apstākļos, kad pakāpeniski pieaug arī maksājuma karšu lietotāju skaits, mazais un vidējais tirgotājs stratēģiski plāno un analizē visas klientu piesaistes metodes. Tirgotājs ir daudz atvērtāks POS termināla iegādei un, līdzīgi kā Skandināvijas valstīs, izprot tā nozīmi attiecību ar pircējiem veidošanā.

Līdz jūlija beigām norēķināties ar SEB bankas izsniegtajām bezkontakta maksājumu kartēm būs iespējams vairāk nekā 500 vietās Latvijā, kur tiks uzstādīti POS termināli ar bezkontakta maksājumu apstrādes funkciju, informē bankas pārstāve Jeļena Riļejeva.

Jūnijā SEB bankas POS terminālu skaits, kas nodrošina bezkontakta maksājumu pieņemšanu, pieauga līdz 255, bet līdz rudenim apmaksāt pirkumus ar bezkontakta maksājumu kartēm būs iespējams jau vairāk nekā 1000 vietās visā Latvijā.

«Bezkontakta maksājumu kartes SEB banka piedāvā saviem klientiem jau kopš 2013. gada - ar tām ir ērti un ātri maksāt par nelieliem pirkumiem, neievadot PIN kodu un neievietojot karti POS terminālī, bet vienkārši pietuvinot tam karti. Bezkontakta maksājumi ir plaši izplatīti pasaulē: Rietumu un Austrumu Eiropā, ASV, Kanādā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā, Kīnā un citur. No Eiropas valstīm bezkontakta norēķini ir populāri Čehijā - tur katru sekundi tiek veikts maksājums ar bezkontakta maksājumu karti. Polijā katrs trešais pirkums tiek veikts ar bezkontakta karti. Tāpat lielu popularitāti šāds norēķina veids guvis arī Spānijā un Ungārijā. Latvijā jaunā tehnoloģija aktīvi attīstās - SEB banka visiem jaunajiem klientiem-tirgotājiem šobrīd piedāvā POS terminālus, kas nodrošina bezkontakta maksājumu karšu pieņemšanu. Arī esošajiem klientiem līdzšinējie POS termināli tuvāko gadu laikā tiks pakāpeniski pilnībā nomainīti uz jaunajiem,» komentē SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Lai uzlabotu iepirkšanās pieredzi, pielāgojoties strauji augošajiem e-komercijas apjomiem un Covid–19 pandēmijas izaicinājumiem, banka Citadele ievieš uz Android sistēmas bāzētu POS termināli, kas apvienos vairākas funkcijas – tajos varēs veikt maksājumus, skenēt Covid-19 sertifikātus, kā arī ierīces funkcionalitāte nākotnē paredz to izmantot kā kases sistēmu.

Jaunā tipa POS terminālis ir veidots uz Android sistēmas bāzes, kas vienā ierīcē ļaus gan pieņemt maksājumus, gan izmantot viedtālrunim raksturīgās lietotnes, kā arī ar kameras funkciju veikt Covid-19 sertifikātu skenēšanu. Plānots, ka tuvākajā nākotnē šīs ierīces funkcionalitāte tiks papildināta ar kases aparāta darbību.

“Atšķirībā no tradicionālajiem POS termināliem šī ierīce ir aprīkota ar viedtālruņa funkcionalitāti un lielu, parocīgu ekrānu, kas atļauj šo sistēmu izmantot arī citiem praktiskiem mērķiem, kas mūsdienās aktuāli tirgotājiem. Mums ir ļoti svarīgi, lai mūsu klientiem būtu pieejami ērtākie rīki viņu biznesa vajadzībām, jo pat sīkākā aizķeršanās maksājumu pieņemšanā var likt zaudēt pircējus. Šim jaunajam POS terminālim ir liels potenciāls kļūt par “viss vienā” rīku un pirmā papildus funkcionalitāte, kuru vēlamies attīstīt ir integrēta kases sistēma, līdz ar to esam atvērti sadarbībai ar kases sistēmu uzturētājiem,” atklāj bankas Citadele Karšu un norēķinu operāciju daļas vadītājs Andris Lazdiņš.

Nordea banka parakstījusi savstarpēju vienošanos ar kompāniju First Data Latvia (FDL), kas paredz veikalos, kuros ir instalēti POS (point of sale) termināli, klientiem varēs izmaksāt skaidru naudu – gluži kā bankomātos.

Saskaņā ar noslēgto līgumu šāds pakalpojums visu banku klientiem varētu būt pieejams jau šī gada beigās.

«Pēc Nordea statistikas patreiz apmēram 80 % no visām bankas karšu veiktajām transakcijām tiek veiktas veikalu POS terminālos, atlikušie 20% darījumu notiek bankomātos, internetā un citos kanālos, starp kuriem noteikti dominē bankomāti. Jaunā iespēja – ar veikala POS termināla transakcijas palīdzību papildu pirkumam izņemt arī skaidru naudu – jau vairākus gadus veiksmīgi darbojas gan Skandināvijas valstīs, gan citur Eiropā,» tā Nordea bankas karšu pārdošanas un produktu attīstības vadītāja Kitija Jansone. Viņa atzina, ka vislielākie ieguvēji noteikti būs lauku iedzīvotāji, kas dzīvo reģionos vai vietās, kur tuvumā nav pieejami bankomāti. Tāpat klientu iegūs ar to, ka naudas izņemšanu varēs veikt ar pirkuma transakciju – tā teikt «neatejot no kases». «Bankām ilgtermiņā, mēs ticam, šī iespēja liks arī pārdomāt par bankomātu efektivitāti, un neizslēdzam – rūpīgi apsvērt vienota bankomātu tīkla izveidošanas lietderību, kā tas, piemēram, ir Somijā. Tādā veidā būtiski samazinot savas izmaksas un fokusējoties uz pamatdarbu, nevis skaidras naudas apkalpošanu un inkasāciju. Pārdevējiem, savukārt, tas samazinātu inkasācijas izmaksas», tā K. Jansone.

Kredītiestāžu, e-naudas institūciju, Latvijas Bankas, VAS Latvijas Pasts un Valsts kases kopējie klientu maksājumi 2014. gadā salīdzinājumā ar 2013. gadu skaita ziņā pieauga par 12,3% līdz 334,3 miljoniem eiro, bet to apjoms bija 442 miljardi eiro (samazinājums par 23,7% salīdzinājumā ar 2013. gadu), liecina centrālās bankas statistika.

Kopējais klientu maksājumu skaits uz vienu iedzīvotāju Latvijā 2014. gadā bija 168. Skaita kāpumu galvenokārt noteica būtiskais karšu maksājumu skaita kāpums, savukārt apjoma kritumu izraisīja dažu kredītiestāžu klientu nerezidentu maksājumu aktivitātes samazinājums liela apjoma kredīta pārvedumu ārvalstu valūtās veikšanā.

Latvijā pērn turpinājās 2013. gada tendence – visvairāk lietotais maksāšanas instruments bija maksājumi ar kartēm (191 miljons). Tie veidoja 57,1% no kopējā klientu maksājumu skaita. Klientu kredīta pārvedumu skaits bija 138,3 miljoni jeb 41,4% no kopējiem klientu maksājumiem. Pārējos maksāšanas līdzekļus (tiešā debeta maksājumus, čeku maksājumus un e-naudas maksājumus) iedzīvotāji lietoja samērā maz.

Lai arī POS termināļu pārdošanas un nomas rādītāji Latvijā ik gadu pieaug, joprojām ir liels skaits tirdzniecības vietu, kurās nav iespējams norēķināties ar maksājumu karti. Pēc Verifone Baltic datiem pašreiz Latvijā ir apmēram 30% tirdzniecības vietu, kurās nav uzstādīts POS terminālis.

2014.gadā pārdoto bezskaidras naudas norēķinu ierīču skaits Latvijā pieaudzis par nepilniem 10%, bet iznomāto POS termināļu skaits – par aptuveni 20%, liecina Verifone Baltic rādītāji.

«Lielākā daļa (90%) tirgotāju Latvijā dod priekšroku termināļu nomai, jo tad nav jāuztraucas par termināļa nomaiņu bojājuma gadījumā vai saistībā ar izmaiņām likumdošanā noteiktajām prasībām. Nomaiņas riskus uzņemas tirgotāju apkalpojošā organizācija. Arī pasaules tendences liecina par pieaugošu POS termināļu nomas popularitāti līdzīgu iemeslu dēļ,» uzsver Verifone Baltic direktors Agris Štikāns.

Atbilstoši Eiropas Savienības komisijas deleģētajai regulai par pastiprinātām prasībām internetbankas karšu izmantošanā, PNB Banka šogad ieviesīs papildu drošības sistēmu internetbankas pakalpojumiem, informē bankas pārstāvji.

Klienti, kuri autorizācijai internetbankā šobrīd izmanto kodu kartes vai SMS-PIN, tiek aicināti pakāpeniski izvēlēties drošākus autorizācijas rīkus.

Pēc PNB Bankas datiem, šobrīd kodu kartes aktīvi izmanto tikai 3% no visiem klientiem, savukārt, lai autorizētos internetbankā ar SMS-PIN - 47%. Jau pagājušajā gadā tika novērota tendence, ka klienti izvēlas drošākus autorizācijas rīkus, vai arī veic maksājumus klātienē, kādā no bankas filiālēm visa Latvijā.

«Lai veicinātu pakāpenisku pāreju uz drošākiem autorizācijas rīkiem, no šī gada 18. marta PNB bankas klientiem, kuri autorizācijai internetbankā izmanto kodu karti, ikdienas norēķinu limits tiks samazināts līdz 20 eiro, bet mēneša limits - līdz 40 eiro. Pārejas periods ieviests, lai mudinātu klientus laicīgi izvēlēties drošus autorizācijas rīkus un neatlikt to uz pēdējo brīdi. Informējam, ka sākot no šī gada 17. jūnija, izmantojot kodu kartes autorizācijai internetbankā, vairs nevarēs veikt maksājumus - tikai pārskatīt kontu izrakstus, lasīt bankas paziņojumus, pieteikt jaunus bankas produktus un tamlīdzīgi,» skaidro PNB Bankas produktu attīstības un pārdošanas departamenta vadītāja Karīna Ribuša - Viļuma.

Lai izdzīvotu, liela daļa mazo interneta veikalu, visticamāk, uz laiku darbību pārtrauks, bet lielie nozares dalībnieki apvienosies.

Pirmie trīs gada mēneši būs ļoti smagi Latvijas ekonomikā un tai skaitā arī interneta veikaliem, interneta veikala 1A vadītājs Mareks Zuika.Tā Db pastāstīja Latvijas Interneta asociācijas (LIA) izpilddirektors Viesturs Plešs, vēršot uzmanību, ka pašreizējā ekonomiskā situācija «atsijās» daudzus interneta veikalus, kam nav pieredzes un resursu. Apvienošanās iespēju izskata viens no lielākajiem interneta veikaliem Latvijā Xnet. «Pašlaik izskatām iespēju piedāvāt tiem mūsu konkurentiem, kuri vēl nav uz bankrota sliekšņa, apvienoties ar Xnet, jo mēs šobrīd strādājam ar vienu no modernākajām sistēmām Latvijā un mums ir sakārtoti procesi, lai mēs spētu ar esošām izmaksām apkalpot vismaz trīs reizes vairāk pasūtījumu nekā šobrīd. Attiecīgi apvienojoties būtu iespēja šādiem veikaliem izdzīvot šajā grūtajā periodā,» tā e-veikala komercdirektors Mārtiņš Švāns. E-komercija nav izņēmums, un ekonomiskā situācija ietekmē arī interneta veikalu nozari Latvijā, Db norādīja aptaujātie nozares eksperti. Turklāt tāpat kā citās sfērās, arī šajā šogad ir pieļaujami interneta veikalu bankroti. «Arī līdz šim ik pa brīdim ir bankrotējis kāds interneta veikals. Šis gads, protams, nebūs izņēmums un bankrotu skaits varētu pat palielināties. Riska grupā jāuzsver tie, kas ņēmuši kredītus neapdomīgai attīstībai vai saistību nomaksai,» Db atzīmēja interneta veikala Neoshop vadītājs Ints Trifanovs. Kopumā interneta veikalu nozare Latvijā ir vērtējama vairāku desmitu miljonu latu apmērā, norāda LIA.

85% iedzīvotāju prioritāri norēķinās ar maksājumu kartēm, savukārt svarīgākais šajos norēķinos ir transakciju ātrums, noskaidrots Drošu elektronisko maksājumu risinājumu izstrādātāja Point Transaction Systems veiktajā aptaujā.

Transakciju ātrumu kā vissvarīgāko POS termināļa funkciju nosauc 58% respondentu, otrajā vietā atstājot ērtas tastatūras nepieciešamību (25%).

Kā vismazāk svarīgā POS termināļa funkcija respondentu vidū tika norādīta nepieciešamība pēc liela un izgaismota displeja, tomēr šo kā vissvarīgāko funkciju atzinuši 11,1 % respondentu.

Tirgotāju vidū lielākā daļa jeb 56% respondentu uzskata, ka svarīgākā POS termināļa funkcija ir darbības ātrums, savukārt trešdaļa jeb 37% uzskata, ka liela loma ir arī ērtai tastatūrai, kas ievērojami samazina viena klienta apkalpošanā patērēto laiku. Mazsvarīgākā termināļa īpašība tirgotāju vidū ir tā dizains, tikai 7% tirgotāju atzīmēja šo POS termināļa funkcija kā nepieciešamu.

Baltijas valstīs krāpniecība ar iekšzemē izdotām maksājumu kartēm 2016. gadā bijusi viena no zemākajām Eiropā, informē Latvijas Bankas maksājumu sistēmu eksperte Kristīne Grīviņa.

Latvijā uz 100 000 maksājumiem bija vidēji četri krāpnieciski maksājumi, Igaunijā un Lietuvā – vidēji trīs. Vidējais rādītājs eiro zonas valstīs - 22 krāpnieciski karšu maksājumi uz 100 000 maksājumiem, liecina Eiropas Centrālās bankas publicētais 5. karšu krāpniecības ziņojums par krāpšanas tendencēm vienotajā eiro maksājumu telpā SEPA. Statistiskie dati ir apkopoti no aktīvajām eiro zonas karšu maksājumu shēmām par 2016.gadu.

Kopējais ar SEPA telpā izdotām kartēm visā pasaulē veikto krāpniecisko maksājumu apjoms 2016. gadā sasniedza 1,8 miljardus eiro (salīdzinājumā ar 2015. gadu tas samazinājies par 0,4%), tomēr šo darījumu skaits 2016. gadā pieaudzis būtiski - par 27,2% un sasniedza 17,3 miljonus.

Aizvien vairāk ārvalstu pircēju un aizvien vairāk tiešā ārvalstu finansējuma, bez Latvijas kredītiestāžu starpniecības, - tās ir galvenās tendences, ko uzrāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā pagājušā gada otrajā pusgadā.

Vienlaikus, neraugoties uz runām par briestošo krīzi nozarē, īpaši lielo darījumu ir bijis vairāk nekā iepriekš: ja pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, tad otrajā – jau 51. Tādējādi gandrīz atkārtots 2006. gada otrā pusgada rekords – tad bija notikuši vismaz 55 darījumi ar oficiāli uzrādīto summu virs miljona latu katram.

Ballītes beigas?

Pagājušā gada otrais pusgads nav nesis tādus rekordus kā tirdzniecības centra Domina un tā zemes platību pārdošana par 103 miljoniem latu pirmajā pusgadā. Apjomīgākais redzamais darījums (neskaitot darījumus, kad tiek pārdotas uzņēmumu kapitāldaļas, kam piesieti konkrēti nekustamie īpašumi) ir bijis desmitkārt mazāks – Palazzo Italia ēkas un zemes īpašnieku maiņa, darījuma summai pārsniedzot 10 miljonus latu.

Valsts policija izstrādājusi ieteikumus e-pasta korespondences un interneta vides drošībai.

"Interneta vide mūsdienās piedāvā dažādas iespējas saņemt pakalpojumus, kā arī brīvi sazināties ar citām personām. Ņemot vērā interneta pieslēgumu popularitāti, komersanti arvien paplašina savu internetā piedāvāto pakalpojumu klāstu.

Izmantojot interneta vidi dažādu darbību veikšanai, ir jāņem vērā šīs vides specifiskās īpatnības – parasti šajā vidē komersanti interneta resursu ietvaros savus klientus nodala pēc atsevišķu lietotāju principa. Parasti lietotājs iegūst tiesības piekļūt savam kontam (profilam) un pakalpojumiem ievadot kādu konkrētu tikai sev zināmu lietotājvārdu un paroli, tomēr, citreiz aizsardzība tiek papildināta izmantojot numurētu pieejas kodu kartes, kodu kalkulatorus, vienreiz izmantojamos kodus, kā tas ir internetbanku gadījumā.

Iegādes un apvienošanās darījumi (M&A) ir nozīmīgs posms biznesa attīstībā, kas vieniem nozīmē sekmīgas investīcijas, citiem būtisku izaugsmes potenciālu, bet vēl kādam – biznesa (vai tā daļas) pārdošanu, lai ieguldītu jaunās idejās un projektos. Katrai no šādu darījumu pusēm ir savas intereses un vajadzības, taču ir arī kas vienojošs visiem: jo pamatīgāka un rūpīgāka būs sagatavošanās M&A darījumam, jo lielāki būs ieguvumi gan pircēju, gan pārdevēju pusē.

Starp daudzām lietām, kam jāpievērš uzmanība M&A darījumu kontekstā, šajā rakstā īpaši akcentēju nozīmīgākos nodokļu un uzņēmuma struktūras jautājumus.

Nodokļu padziļinātā izpēte (due diligence)

Padziļinātā izpēte ir detalizēta uzņēmuma un tā finanšu uzskaites pārbaude, kas veikta pirms pirkšanas–pārdošanas darījuma. Mērķa uzņēmuma padziļinātā izpēte ietver vairākus aspektus, t.sk. arī nodokļu padziļinātu izpēti ar mērķi identificēt nodokļu riskus un sniegt rekomendācijas, kā tos novērst, vai nodrošināt cenas pārskatīšanu darījumā (nodokļu risks rada iespēju pārskatīt cenu, ko gatavs maksāt pārdevējs).

Nodokļu izpēte parasti tiek veikta par pēdējiem trim gadiem vai no uzņēmuma reģistrēšanas brīža, galvenokārt, pārbaudot pievienotās vērtības nodokļa (PVN), uzņēmumu ienākuma nodokļa ( UIN), iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) piemērošanas un nomaksas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajam. Katrā izpētē tiek noteikts risku līmenis (slieksnis), pēc kura nodokļu izpēte koncentrējas uz tam atbilstošiem darījumiem un būtiskajiem konkrētā uzņēmuma darbības aspektiem, veicot datu un dokumentu analīzi, kā arī intervējot uzņēmuma pārstāvjus.

Neviens tirgotājs praktiski nevar iztikt bez norēķinu karšu termināla. Latvijas patērētāji ir skaidri parādījuši, ka arvien vairāk viņi priekšroku dod bezskaidras naudas norēķiniem - vairāk nekā 90% cilvēku dod priekšroku šai maksāšanas metodei. Tomēr, izvēloties maksājumu termināla pakalpojuma sniedzēju un pašu terminālu, tirgotājam ir jāpieņem apdomīgs lēmums, ņemot vērā savas vajadzības un iespējas.

Valts Zutis, reDevice īpašnieks, stāsta, ka šogad viņi ir kļuvuši par MakeCommerce klientu, izmantojot gan maksājumu termināļus, gan interneta veikala maksājumu pieņemšanu. "Mēs kā startups vienmēr meklējam gan izdevīgākos, gan mūsu klientam, gan mums pašiem ērtāk lietojamos risinājumus. Iespēja sagatavot maksājuma saiti, ko nosūtīt klientam par papildus piemaksām ir tiešām ērts risinājums abām iesaistītajām pusēm. Makecommerce kopējais risinājums ļauj gan ērti un pārskatāmi klientiem norēķināties mūsu e-komercijas vidē, gan arī norēķināties uz vietas veikalā izmantojot POS termināli. Redzēt visus maksājumus un datus vienuviet ļoti atvieglo mūsu grāmatvedību un uzskaiti."

AS SEB banka bezkontakta kartes klientiem sāka piedāvāt 2013. gadā, un šobrīd ir izsniegusi jau vairāk nekā 2500 bezkontakta kartes, informē bankas pārstāvji.

Bezkontakta karte tiek izsniegta ar starptautisko MasterCard zīmolu. Ar SEB bankas bezkontakta kartēm norēķinus var veikt vairāk nekā 130 tirdzniecības vietās Latvijā, kurās esošie SEB karšu pieņemšanas termināli jau nodrošina bezkontakta karšu pieņemšanu, kā arī ārvalstīs. SEB bankas klienti, kuri ikdienā izmanto MasterCard Dinamo kartes, 2016. gada pirmajā ceturksnī gan Latvijā, gan ārzemēs ir veikuši pirkumus 1,8 miljonu eiro apmērā.

Bezkontakta karte ļauj norēķināties bez PIN koda ievadīšanas, pietuvinot karti terminālam, ja vien tirgotājs nodrošina šādu pakalpojumu. POS termināli, ko SEB banka piedāvā jaunajiem tirgotājiem, nodrošina iespēju norēķināties ar bezkontakta kartēm. Šobrīd vienīgā banka, kas Latvijā nodrošina bezkontakta karšu izsniegšanu, ir SEB banka, līdz ar to tirgotāju atsaucība esošo karšu pieņemšanas terminālu pielāgošanā ir ļoti būtiska, lai bezkontakta karšu lietošana Latvijā attīstītos, norāda bankas pārstāvji.

Esošā akcionāru struktūra traucē Lattelecom attīstību, jo katram no esošajiem akcionāriem ir savi tālejošie mērķi. Turklāt Lattelecom starptautiskajā tirgū ir pietiekami spēcīgs konkurents saviem īpašniekiem Zviedru telekomunikāciju kompānijai TeliaSonera.

Piedāvājums, kas pašlaik ir izteikts saistībā ar Lattelecom pārdošanu paredz, ka darījuma rezultātā uzņēmuma darbinieki un vadība kopā ar privātā kapitāla fonda iegūst 100% Lattelecom, bet TeliaSonera 100% Latvijas Mobilā telefona.

Tā intervijā Db norādīja finanšu konsultāciju un aktīvu pārvaldes kompānijas Lazard (Francija), kas nodarbojas ar Lattelecom pārdošanas darījuma sagatavošanu un finansējuma piesaisti no uzņēmuma darbinieku un vadības puses, rīkotājdirektors Vincents Stradiks (Vincent Le Stradic).

Kas šobrīd notiek ar Lattelecom vadības izteikto piedāvājumu uzņēmuma akcionāriem, piedāvājot iespēju darbiniekiem un vadībai izpirkt 100% uzņēmuma daļu. Kādi ir tuvākie mērķi, kas ir jāizdara? Kādi ir jūsu pašreizējie uzdevumi darījumā?

Šī gada sākumā Swedbank POS termināļu tīklā ieviesta funkcija, kas ļauj pieņemt Ķīnas maksājumu sistēmas UnionPay norēķinu kartes, informē Swedbank pārstāvis Jānis Krops.

Šis jauninājums paver iespējas Ķīnas tūristiem tagad arī pie Latvijas tirgotājiem norēķināties ar pasaulē lielākās maksājumu karšu organizācijas UnionPay kartēm. Tirgotāju ievērībai - papildu darbības nav jāveic, jo šī funkcija Swedbank POS termināļu tīklā tiek aktivizēta automātiski.

UnionPay ir Ķīnas banku karšu industrijas asociācija un lielākā maksājumu karšu organizācija pasaulē pēc izsniegto karšu skaita. Kopumā tā ir izsniegusi ap 7 mljrd. maksājumu karšu vairāk nekā 49 pasaules valstīs; tostarp teju 100 milj. maksājumu kartes izsniegtas ārpus kontinentālās Ķīnas. UnionPay sadarbojas ar vairāk nekā 1800 institūcijām visā pasaulē, tās izsniegtās kartes pieņem vairāk nekā 170 valstīs 51 milj. tirgotāju.

Kopš maija beigām pircēji Rīgā un citās lielākajās pilsētās ieteikuši vairāk nekā 200 tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietas, kurās tie vēlas iespēju norēķināties ar maksājumu kartēm, taču pašlaik tā nav pieejama, informē SEB banka.

Visbiežāk vēlmi norēķināties ar maksājumu karti izrādījuši maiznīcas Mārtiņa beķerejas klienti un Centrāltirgus apmeklētāji. Mēneša laikā klientu ieteikumam atsaukušies turpat 50 uzņēmumu, ieviešot savā ikdienas darbībā SEB bankas piedāvātos POS termināļus.

SEB bankas izveidotajā lietotnē pircēju atzīmētās vietas liecina, ka lielākā interese par iespējām norēķināties bez skaidras naudas ir saistīta ar tādām biznesa jomām kā skaistumkopšana, sabiedriskā ēdināšana un autoservisi. Kopumā pircēji atzīmējuši dažādas tirdzniecības vietas vairāk nekā 1000 reižu, no kurām vispopulārākā ir maiznīca Mārtiņa beķereja, kas atzīmēta 160 reizes, un Rīgas Centrāltirgus, kuru iedzīvotāji atzīmējuši 40 reizes.

Pērn Ventspils ostā strādājošajiem termināļiem nedaudz pieaudzis kravu apjoms, un arī šogad tam vajadzētu būt aptuveni tādā pašā līmenī, jo nekādu signālu par straujām pārmaiņām nav.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ilggadējais Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis. Viņš norāda, ka konkurence starp ostām ir nepieciešama, jo tā rada sava veida dzinējspēku – attīstībai, izaugsmei, efektivitātei.

Kāda ir situācija ar kravām Ventspils ostā?

2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu pārkrauto kravu apjoms Ventspils ostas termināļos pieauga par 1,5% jeb 0,3 milj. tonnu un sasniedza 20,33 milj. t. Kravu pieauguma pamatā ir lielāki Krievijas akmeņogļu pārkraušanas apjomi.

2019. gada pirmajos mēnešos aina ir iepriecinoša, jo vairākos ostā strādājošajos termināļos kravu apjoms ir būtiski pieaudzis. Un atkal šis pieaugums noticis, pateicoties stividorkompāniju spējai piesaistīt vairāk tieši akmeņogļu kravu. Minētais ļauj optimistiski raudzīties nākotnē, jo nekādu pazīmju, ka situācija varētu radikāli mainīties, nav. Protams, ir novērojama kravu sezonalitāte, un akmeņ- ogles ir viena no šādām kravām. Varbūt piesardzīgi, bet visā 2019. gadā Ventspils ostu termināļos prognozētais kravu apjoms tiek lēsts ap 20 milj. tonnu, kas ir aptuveni tas pats, kas pārkrauts 2018.un arī 2017. gadā. Ventspils brīvosta ir ieinteresēta, lai būtu lielāki kravu apjomi, kas nozīmē arī lielākus ienākumus ostu nodevās un vairāk darba stividoriem un citiem pakalpojumu sniedzējiem, kas rezultēsies darba vietās, darba algās un, galu galā, arī lielākos nodokļu maksājumos.

Pērn decembrī Ventspils brīvostas termināļos pārkrauti 1,5 miljoni tonnu kravu, līdz ar to gadā kopā visos termināļos kravu apgrozījums sasniedzis 22,5 miljonus tonnu, informē Ventspils brīvostas pārvalde.

Savukārt Ventspils brīvostas pārvalde 2015.gadā īstenojusi vienu no apjomīgākajām investīciju programmām, nodrošinot ostas termināļiem un rūpnieciskajiem uzņēmumiem vislabākos apstākļus darbības attīstībai.

Kopējais kravu apgrozījums Ventspils brīvostas termināļos 2015.gadā būtiski atpaliek no veiksmīgāko gadu rādītājiem un nesasniedz arī gada sākumā plānoto apjomu. Būtiski kravu apgrozījums samazinājies trīs termināļos, kas arī galvenokārt ietekmē visas ostas kravu apgrozījuma rādītājus. Par 2 miljoniem tonnu jeb 17% samazinājies SIA Ventspils Nafta termināls apgrozījums, kas nesasniedz pat pusi no termināļa jaudas. 2015.gadā SIA Ventspils Nafta termināls pārkrauti 9,7 miljoni tonnu, kas ir būtiski mazāk nekā agrākos gados. Tā 1983.gadā terminālī gadā pārkrāva pat 34,3 miljonus tonnu. AS Baltic Coal Terminal šogad pārkrauti tikai 1,9 miljoni tonnu akmeņogļu, kas ir par 45% jeb par 1,5 miljoniem tonnu mazāk nekā iepriekšējā gadā un nesasniedz pat trešdaļu termināļa jaudas. 2015.gadā AS Baltic Coal Terminal bijušas 249 dīkstāves dienas.

Šā gada februārī Ventspils brīvostas termināļos pārkrauts 2,1 miljons tonnu kravu, informē brīvostas pārstāvji.

Tas ir lielākais viena mēneša kravu apjoms Ventspils ostā kopš pagājušā gada maija. Kopējais kravu apgrozījums divu mēnešu laikā Ventspils brīvostas termināļos sasniedzis 3,9 miljonus tonnu.

Kravu apgrozījums Ventspils brīvostas termināļos 2016.gada februārī nedaudz atpaliek no pagājušā gada februāra, tomēr tas pārsniedz pēdējo astoņu mēnešu kravu apgrozījuma rādītājus. Būtiski kravu apgrozījums salīdzinājumā ar pagājušo gadu samazinājies divos termināļos, kas arī galvenokārt ietekmē visas ostas kopējo kravu apjomu. Par 562 tūkstošiem tonnu jeb 24% samazinājies SIA Ventspils Nafta termināls kravu apgrozījums, kas nesasniedz pat pusi no termināļa jaudas. AS Baltic Coal Terminal pārkrauts par 438 tūkstošiem tonnu jeb 40% mazāk nekā pagājušā gada pirmajos mēnešos un arī šeit netiek izmantota pat puse termināļa jaudas. Salīdzinot ar iespējamo jaudu, minimāla darbība vērojama AS Kālija parks, kur divos mēnešos pārkrauti 35 tūkstoši tonnu, kas nozīmē, ka tiek izmantoti vien 3% termināļa jaudas. Salīdzinoši mazāks, bet tomēr samazinājums ir arī AS Ventspils tirdzniecības osta (par 55 tūkstošiem tonnu jeb 11%), SIA Ventamonjaks (par 19 tūkstošiem tonnu jeb 24%), SIA Ventall Termināls (par 14 tūkstošiem tonnu jeb 6%) un SIA Noord Natie Ventspils Terminals (par 39 tūkstošiem tonnu jeb 10%).