Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrā (RPNC) Tvaika ielā piektdien atklāta jauna psihiatriskās palīdzības nodaļa, informē RNPC.

Jaunā psihiatriskās ārstniecības nodaļa atrodas ēkā, kurai šogad aprit 110 gadi. Savulaik tā tika būvēta kā «nemierīgo vīriešu» nodaļa. Ēkas rekonstrukciju pabeidz gada laikā. Pēc pārbūves ēkas pirmajā stāvā atradīsies sieviešu palātas, otrajā - vīriešu.

«Jaunās nodaļas atklāšana ir nozīmīgs notikums Baltijā senākās un Latvijā lielākās psihiatriskās dziednīcas vēsturē - šī ir pirmā no iestādes vēsturiskajām ēkām, kura ir pilnībā rekonstruēta un modernizēta atbilstoši šodienas prasībām. Rekonstruētā ēka paredzēta 50 akūtu pacientu vietām, galvenokārt pacientiem ar pirmreizējām psihozēm, bet pirmais iespaids, nonākot ārstniecības iestādē, ir svarīgs, lai atveseļošanās process noritētu sekmīgi», uzsver RPNC valdes priekšsēdētājs Jānis Buģins.

Latvijā jau kopš 2005.gada 1.jūnija ir spēkā Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likums, kas paredz iespēju personām saņemt valsts nodrošinātu juridisko palīdzību - advokāta vai jurista pakalpojumus - noteiktos dzīves gadījumos un izvērtējot personas finansiālo situāciju.

No Juridiskās palīdzības administrācijas gada publiskajiem pārskatiem redzams, ka piešķirtais finansējums valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības nodrošināšanai 2016.gadā bija 2 035 198 eiro, no kuriem lielākā daļa - 1 874 801 eiro - izmantota personu aizstāvībai krimināllietās pēc procesa virzītāja uzaicinājuma.

Piešķirtais finansējums valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības nodrošināšanai 2017.gadā bija 1 930 688 eiro, no kuriem juridiskās palīdzības sniedzējiem izmaksāti 1 786 933 eiro, bet no tiem savukārt 1 660 579 eiro - personu aizstāvībai krimināllietās. Piešķirtais finansējums valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības nodrošināšanai 2018.gadā bija 726 526 eiro, no kuriem 1 598 541 eiro izmantots personu aizstāvībai krimināllietās pēc procesa virzītāja uzaicinājuma.

Apsverot jautājumu par tiesību aizsardzību tiesā, vienmēr aktuāls ir jautājums par juridiskās palīdzības izmaksām. Šo izmaksu segšana tiesas procesos ir guvusi dažādu risinājumu. Civillietās kopumā ir panākts līdzsvarots risinājums, kas motivē prasītājus nesniegt nepamatotas prasības, bet atbildētājus – laicīgi nokārtot savas saistības. Bažas raisa juridiskās palīdzības izdevumu atlīdzināšana tajos tiesas procesos, kuros privātpersona vēršas pret valsti.

Saeimā šobrīd tiek izskatīti interesanti grozījumi Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā. Atbilstoši grozījumu projektam par mantisko zaudējumu neuzskata ne tikai laiku un pūles, ko privātpersona veltījusi konkrētās lietas risināšanai, bet arī izmaksas, kas saistītas ar juridisko palīdzību.

Atklāti sakot, šāds likumprojekts šokē. Padomju laika izpratne par valsts rīcības nekļūdīgumu ir pagājusi un ir skaidrs, ka arī valsts var pieļaut kļūdas, radot privātpersonai tiesību aizskārumu. No tā nav pasargāts neviens. Bet nav saprotams, kāpēc kaitējuma atlīdzināšanas jautājumā valsts sevi grib nostādīt „vienlīdzīgākā” stāvoklī, salīdzinot ar pārējiem.

Tā sauktajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētie pārmet apsūdzības uzturētājam prokuroram Monvīdam Zelčam nespēju pamatot pēkšņo lēmumu grozīt apsūdzības un arī nespēju precīzi izskaidrot jauno apsūdzību būtību, turklāt tas notiekot pēc 11 gadu izmeklēšanas un trīs mēnešu lietas skatīšanas tiesā, raksta laikraksts Diena.

Tāpat prokurora atsevišķas rīcības un lūgums par tiesas sēžu atlikšanu radījuši aizdomas par centieniem novilcināt lietas izskatīšanu. Novembra pēdējā tiesas sēdē šķita, ka prokurors ar savu rīcību pat sadusmoja tiesnesi.

Minētajā kriminālprocesā kopumā par krāpšanu lielā apmērā un organizētā grupā apsūdzētas deviņas personas – bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, uzņēmējs Andris Šķēle, bijušais uzņēmuma Tet valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, bijušais Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Nils Freivalds, kā arī bijušais Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe. Apsūdzēts arī Lattelecom (Tet) tā laika komercdirektors Jānis Ligers, Biznesa daļas vadītājs Toms Ābele, Biznesa atbalsta daļas vadītājs Toms Meisītis un bijušais uzņēmuma Hannu Digital valdes loceklis Gintars Kavacis.

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs zaudējis daļas advokātu uzticību.

Tuvojoties Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas (LZAK) padomes (LZAP) vēlēšanām, kas paredzētas 6. maijā, tiek piedzīvota viena no retajām reizēm, kad Latvijas advokātu cunftes iekšējās attiecības un nesaskaņas tiek izlaistas publiskajā telpā. Tā var raksturot Dienas rīcībā nonākušo informāciju par daļas LZAK biedru asiem pārmetumiem pašreizējam LZAP vadītājam J. Rozenbergam.

Taču vienlaikus ir otra daļa kolēģijas biedru, kuri pozitīvi vērtē J. Rozenberga līdzšinējo darbību LZAP vadībā, akcentējot, ka J. Rozenbergs, neskatoties uz viņam paustajiem pārmetumiem, ir vienīgais kandidāts, kas noteiktajā termiņā izvirzīts LZAP vadītāja amatam.

Pārmet vienaldzību pret advokatūras interesēm

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Augusta sākumā spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka kārtību, kādā nodrošina apmācību pirmās palīdzības sniegšanā, un pirmās palīdzības sniegšanai nepieciešamo medicīnisko materiālu minimumu. Šie noteikumi tika izstrādāti ar mērķi noteikt vienotu kārtību pirmās palīdzības aptieciņu izvietojumam un skaita aprēķināšanai sabiedriskajās un darba vietās, kā arī precizēt pirmās palīdzības aptieciņas saturu.

Šī gada 3. augustā Saeimā tika pieņemti un 7. augustā spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kādā nodrošina apmācību pirmās palīdzības sniegšanā un pirmās palīdzības aptieciņas medicīnisko materiālu minimumu. Savukārt Ministru kabineta 2007.gada 2. oktobra noteikumi Nr. 669 «Noteikumi par apmācību pirmās palīdzības sniegšanā» zaudēja spēku šī gada 1. jūlijā, bet Ministru kabineta 2007.gada 2. oktobra noteikumi Nr.668 «Noteikumi par kārtību, kādā nodrošina apmācību pirmās palīdzības sniegšanā, un pirmās palīdzības sniegšanai nepieciešamo medicīnisko materiālu minimumu» zaudēja spēku 2010.gada 7. augustā līdz ar jauno noteikumu spēkā stāšanos.

Šodien Valsts sekretāru sanāksmē izsludināja noteikumus par juridiskās palīdzības pieprasījuma veidlapas paraugu. Tos izstrādājuši Tieslietu ministrijas un Juridiskās palīdzības administrācijas speciālisti saskaņā ar Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumu.

Saskaņā ar Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumu persona, kas vēlas saņemt juridisko palīdzību, iesniedz iesniegumu - aizpildītu juridiskās palīdzības pieprasījuma veidlapu. Ja nepieciešams, persona pievieno veidlapā minētās ziņas apliecinošo dokumentu kopijas.

Kā teikts TM sagatavotajā paskaidrojuma rakstā, pašreizējais juridiskās palīdzības pieprasījuma veidlapas paraugs ir apstiprināts ar Ministru kabineta noteikumiem, tomēr praksē ir konstatētas nepilnības. Līdz ar to rodas grūtības gan veidlapu aizpildīšanā pašām personām, gan arī Juridiskās palīdzības administrācijai, izvērtējot veidlapās iekļauto informāciju.

Noteikumu projektā ir precizēta juridiskās palīdzības pieprasījuma veidlapa, kā arī ir veiktas citas izmaiņas veidlapas struktūrā, kas ļaus uzlabot juridiskās palīdzības piešķiršanas procesu, kā arī veidlapa būs vieglāk uztverama un saprotama juridiskās palīdzības pieprasītājam. Piemēram, veidlapā vairs nebūs jānorāda, kā persona paredz turpmāko strīda risinājumu vai attīstību. Savukārt ar parakstu b��s jāapliecina, ka gadu pēc juridiskās palīdzības sniegšanas brīža Juridiskās palīdzības administrācija attiecībā uz personu varēs veikt īpašuma stāvokļa vai ienākumu līmeņa pārbaudi. Gadījumā, ja gadu pēc juridiskās palīdzības saņemšanas īpašuma stāvoklis vai ienākumu līmenis būs būtiski uzlabojies, personai būs pienākums atmaksāt valsts budžetā ar juridiskās palīdzības nodrošināšanu saistītos izdevumus

Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij) saistībā ar tiesvedību Anglijas tiesā cer no prasītājiem saņemt tiesāšanās izdevumu un zaudējumu kompensāciju vairāku simtu tūkstošu sterliņu mārciņu apmērā.

Kā šodien preses konferencē informēja Lembergs, lēmumam par kompensācijas apmēru vajadzētu būt zināmam aptuveni desmit dienu laikā pēc 19.jūnija, kad Anglijas un Velsas Apelācijas tiesa noraidīja Antonio Gramsci Shipping Corporation un 29 citu AS Latvijas kuģniecība (LK) meitassabiedrību iesniegto apelācijas sūdzību strīdā ar Lembergu par frakts līgumu, atkārtoti apstiprinot, ka pret viņu celtā prasība ir nepamatota un izbeidzama Anglijas tiesas jurisdikcijas neesamības dēļ.

«Pirmās instances tiesā es uzvarēju kompāniju Vitol šajā prasībā, viņi tiesas lēmumu pārsūdzēja apelācijas instances tiesā, un apelācijas instances tiesa arī viņu apelācijas sūdzību noraidīja. Jāsaka, ka tiesa bija plānota divas dienas, bet notika dažas stundas. Apelācijas instances tiesa trīs tiesnešu sastāvā pēc tam, kad bija noklausījusies prasītāju argumentus, noklausīšanos pārtrauca, jo uzskatīja par bezjēdzīgu tērēt laiku un klausīties vēl manus advokātus. Tiesa uzreiz turpat tiesas zālē pieņēma lēmumu, ka apelācijas sūdzība tiek noraidīta. Tas, protams, prasītājam bija milzīgs šoks, jo viņi domāja, ka divas dienas varēs skalot smadzenes tiesnešiem, bet no tā nekas neiznāca,» norādīja Lembergs.

Liepājā, Jūrmalas parkā, izvietotās Piejūras slimnīcas Psihiatriskās klīnikas darbinieki nosūtījuši atklātu vēstuli medijiem un valdībai, iestājoties pret slimnīcas pievienošanu Liepājas Reģionālajai slimnīcai.

Nepieciešams aizstāvēt pacientu intereses, jo pieņemtie lēmumi par tām nerunā vispār, lēmumu centrā ir tikai zemes un nekustamie īpašumi, kas pāries Liepājas pašvaldībai, norādīts vēstulē, komentējot Liepājas domes lēmumu par slimnīcu apvienošanu un nekustamā īpašuma pārņemšanu.

Latvijā nav precedenta, kad psihiatrisko palīdzību pilnā apjomā sniegtu pašvaldības slimnīca, uzsver mediķi. Viņi vērš uzmanību, ka slimnīcā ir arī pacienti, kas ārstējas piespiedu kārtā ar tiesas lēmumu. Tie ir psihiski slimi cilvēki, kas pēc kriminālnodarījumu veikšanas atbrīvoti no atbildības un tiesa viņiem noteikusi ārstēšanos stacionārā. Šo cilvēku uzraudzību var nodrošināt tikai specializētā klīnikā. Slimnīca apkalpo Rietumkurzemi ar iedzīvotāju skaitu ap 250 tūkstošiem. Pastāv bažas, ka, apvienojot psihiatriska un somatiska profila stacionārus, finansu plūsma, ko līdz šim saņēma Psihiatriskā klīnika, daļēji tiks novirzīta Liepājas Reģionālās slimnīcas budžeta deficīta lāpīšanai, sašaurinot pakalpojumu pieejamību psihiatrijā plaša reģiona iedzīvotājiem, pauž vēstules autori.

Izmitināšanas pakalpojumi būtu jāsniedz tikai sertificētiem un nodokļus maksājošiem uzņēmējiem vai privātpersonām, komentējot ekonomikas ministram doto uzdevumu līdz nākamā gada beigām izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par jauna īstermiņa īres mītņu reģistra izveidi vai esošo datubāžu pielāgošanu Eiropas Parlamenta regulai, sacīja Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) vadītājs Andris Kalniņš.

Viņš uzsvēra, ka LVRA jau vairāku gadu garumā aktīvi ir iestājusies par īstermiņa īres tirgus sakārtošu un reģistra izveidi, kā arī aicinājusi iesaistīties valdību. "Uzskatām, ka darbs pie tā ir jāveic nekavējoties, bez liekas vilcināšanās," norādīja Kalniņš, piebilstot, ka asociācija noteikti aktīvi piedalīsies Ekonomikas ministrijas (EM) izveidotajā darba grupā, lai kopīgi definētu, kādi ierobežojoši nosacījumi vai prasības būtu piemērojamas attiecībā uz īstermiņa īres mītnēm kā izmitināšanas pakalpojumu sniegšanas atsevišķu sektoru.

Kalniņš skaidroja, ka šādai iecerei ir potenciāls izskaust negodīgos tirgus spēlētājus, kas nozīmē godīgu konkurenci starp tradicionālajiem izmitinātājiem, piemēram, viesnīcām, un personīgo apartamentu īstermiņa izīrētājiem.

Pēdējos pāris gados jaundibinātu uzņēmumu skaits arvien palielinās un tas ir apsveicami, raugoties no ekonomikas attīstības aspekta. Katrs jauns uzņēmējs cer, ka viņa izlolotais bizness sasniegs labus rezultātus un peļņu, taču realitātē tas diemžēl ne visiem izdodas.

Nevēlos biedēt jauno uzņēmumu vadītājus, tomēr pašreizējā situācija maksātnespējas jomā mudina atgādināt, ka valdei kā uzņēmuma izpildinstitūcijai ir savi likumiskie pienākumi, par kuriem nedrīkstētu aizmirst, arī saskaroties ar finansiālām grūtībām.

Krietns un rūpīgs saimnieks ar atbildību

Prakse rāda, ka ne katrs no jaunajiem un arī vairs ne gluži jaunajiem uzņēmējiem apzinās, ka valdes priekšsēdētāja vai valdes locekļa statuss nes līdzi arī atbildību. Uzņēmuma valdes galvenais pienākums ir rūpēties par uzņēmuma darba organizāciju, lai īstenotu nospraustos mērķus un gūtu plānoto peļņu. Taču, ja dažādu iemeslu dēļ uzņēmums saskaras ar finansiālām grūtībām, valdes locekļiem savlaicīgi jākonstatē brīdis, kad jāpieņem lēmums par maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu. Komerclikumā ietvertā frāze – valdes loceklim savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam - nav emocionāls uzmundrinājums, bet gan noteikums, kura neievērošanai ir tiesiskas sekas.

Šodien 2008.gada 4.februārī Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments ir pielicis punktu tā dēvētajai Grinbergiādei – rakstveida procesā sakarā ar Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras prokurora Māra Lejas iesniegto kasācijas protestu tika izskatīta krimināllieta Aivara Lemberga apsūdzībā pēc Krimināllikuma 318.panta 2.daļas un 298.panta 2.daļas - atstājot spēkā Lembergu attaisnojošo spriedumu, Db.lv informēja zvērināts advokāts Armands Šūmanis.

Ar Kuldīgas rajona tiesas 2007.gada 22.maija spriedumu Aivars Lembergs tika atzīts par nevainīgu un pilnībā attaisnots viņam izvirzītajās apsūdzībās pēc Krimināllikuma 318.p.2.d. un 298.p.2.d.. Kuldīgas rajona tiesas attaisnojošo spriedumu 2007.gada 6.novembrī negrozītu atstāja Kurzemes apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija, kura izskatīja krimināllietu sakarā ar prokurora iesniegto apelācijas protestu.

Par Kurzemes apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas lēmumu prokurors Māris Leja iesniedza kasācijas protestu. Izskatot lietu kasācijas kārtībā, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts atstāja spēkā attaisnojošos tiesas nolēmumus un prokurora protestu noraidīja. Senāta nolēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

Advokātiem, kas sniedz valsts nodrošināto juridisko palīdzību, turpmāk būs lielāks atalgojums.

Šodien Ministru kabinets pieņēma noteikumus par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības samaksas apmēru, atlīdzināmiem izdevumiem un to izmaksas kārtību. Tos izstrādājusi ar tieslietu ministra rīkojumu izveidota darba grupa, kuras sastāvā bija pārstāvji no Juridiskās palīdzības administrācijas, tiesas, Ģenerālprokuratūras, Finanšu ministrijas un Latvijas Zvērinātu advokātu padomes.

Noteikumu galvenie mērķi ir efektivizēt Eiropas Savienības un nacionālajos normatīvajos aktos paredzētās fiziskas personas tiesības uz taisnīgu tiesas aizsardzību, kā arī izvērtēt pašreizējo valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības veidu pietiekamību un pārskatīt valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzējiem noteiktos juridiskās palīdzības samaksas apmērus. Līdz ar to juridiskās palīdzības sniedzēji tiks motivēti sniegt valsts apmaksāto juridisko palīdzību.

Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā konstatēts, ka Veselības ministrija (VM) nav izvērtējusi un novērsusi politikas plānošanas dokumentu neatbilstības un normatīvo aktu nepilnības neatliekamās medicīniskās palīdzības jomā.

Tā piemēram, lai arī politikas plānošanas dokumentā noteikts, ka vienots neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests tiks izveidots, apvienojot Katastrofu medicīnas centru ar pašvaldību līdzšinējā īpašumā esošajām neatliekamās medicīniskās palīdzības struktūrām, tomēr ministrija veidos jaunu tiešās pārvaldes iestādi.

Esošās Katastrofu medicīnas centra un jaunizveidojamā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta funkcijas un uzdevumi neatliekamās medicīniskās palīdzības jomā pārklājās, līdz ar to, radot valsts budžeta līdzekļu neefektīvas un neekonomiskas izlietošanas risku.

Revīzijā arī tika konstatēts, ka atsevišķās administratīvajās teritorijās neatliekamās medicīniskās palīdzības ārstniecības iestāžu brigādes nav izvietotas tā, lai nodrošinātu savlaicīgu un tiesību aktu normām atbilstošu neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu.

Lai izvairītos no domstarpībām starp uzņēmējiem un nodokļu administrāciju par piemērojamo PVN vienotam pakalpojumam, kuru veido vairāki pakalpojumi ar atšķirīgām šī nodokļa likmēm, būtu nepieciešamas izmaiņas PVN nodokļa normu piemērošanas noteikumos.

Šāds secinājums tiek balstīts uz to, ka pašlaik nedz Latvijas PVN likumā, nedz šī likuma normu piemērošanas reglamentējošajos Ministru kabineta noteikumos, nedz metodiskajos materiālos nav sniegtas vadlīnijas attiecībā uz vienota pakalpojuma jēdziena analīzi PVN vajadzībām. Tādējādi vienīgais instruments, uz ko viss balstās, ir Eiropas Savienības Tiesas spriedumi, kas būtībā kalpo kā precedents vienotā pakalpojuma PVN piemērošanai.

Uz šādu situāciju arī norāda Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums saistībā ar Igaunijas kompānijas Brandikultuur (OÜ Brändikultuur) un Latvijas nodokļu administrācijas strīdu par piemērojamo PVN un tā atmaksu 3070,77 eiro apmērā par 2011. gada vasarā notikušo konferenci Baltic Beach Hotel Jūrmalā. Lietas būtība ir tāda, ka Igaunijas nodokļu maksātājs sniedza citam Igaunijas nodokļu maksātājam konferences organizēšanas un vadības pakalpojumus. Sniegto pakalpojumu ietvarā papildus tika nodrošināti vēl tādi pakalpojumi kā naktsmītnes, restorāna pakalpojumi un konferenču telpu noma. Brandikultuur pieteica atmaksāt Latvijā samaksāto PVN, savukārt VID samaksātā PVN atmaksu Igaunijas nodokļa maksātājam atteica. VID atteikums atmaksāt priekšnodokli bija pamatots ar to, ka papildu sniegtie pakalpojumi ir uzskatāmi par tādiem pakalpojumiem, kuru sniegšanas vieta ir iekšzeme (Latvija), tātad Brandikultuur, pirms pakalpojuma sniegšanas bija jāreģistrējas Latvijas ar PVN apliekamo personu reģistrā. Brandikultuur VID atteikumu pārsūdzēja, kā rezultātā Administratīvajā apgabaltiesā tika apstiprināts, ka gala saņēmēja, cita Igaunijas nodokļa maksātāja, mērķis bija saņemt vienu vienotu pakalpojumu, nevis vairākus atsevišķus.

Līdz šim praktiski visi aizstāvji "Trasta komercbankas" likvidācijas lietā visa pērnā gada laikā lūguši tiesai iespēju iepazīties ar lietiskajiem pierādījumiem, līdz advokāts Saulvedis Vārpiņš "Dienas Biznesam" izteica šaubas par to, ka prokuratūra pati tos nav redzējusi vai arī apskatījusi ar nelicencētu programmatūru.

Latvijas Republikas prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska "DB.lv" apstiprināja, ka dati pirms nodošanas tiesai apskatīti ar legālu bezmaksas programmas versiju. Prokuratūra, sagatavojot "Trasta komercbankas" likvidācijas lietu tiesai, elektroniskos dokumentus apskatījusi ar legālu bezmaksas datu apskates programmas "AccessData FTK Imager" versiju, taču tas nekliedē aizstāvības šaubas par prokuratūras darbu kopumā. Pēc informācijas tiesas sēdē šā gada janvārī rodas pamatotas šaubas, ka visus pierādījumus ar demo versiju bijis iespējams apskatīt.

Neapskatāmie pierādījumi

Līdz apsūdzības nolasīšanai no lietas tika atstādināts prokurors Uldis Cinkmanis, kuram pārmeta Kriminālprocesa likuma pārkāpšanu. Ģenerālprokurors U. Cinkmanim vēlāk izteica piezīmi, kas ir viens no disciplinārsodu veidiem. Lietu pārņēma U. Cinkmaņa kolēģe Zane Pavāre, tomēr no tā pieļauto kļūdu lietas sagatavošanas gaitā nekļuva mazāk. Precīzi to raksturoja I. Dzeņa norāde aizstāvjiem tiesas zālē pērn, ka lieta ir pieņemta tiesā un visiem kopā būtu jātiek ar to galā, noslēgumā izsakot cerību, ka aizstāvība prokuratūras kļūmes neizmantos ļaunprātīgi.

SIA «Auras centrs», kas uz sev piederoša zemesgabala Jelgavā vēlas izbūvēt lielveikalu «Depo», pārstāvis Administratīvās rajona tiesā atkārtoti izteicis noraidījumu visam tiesas sastāvam, motivējot to ar objektivitātes principu neievērošanu tiesas izmeklēšanā, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā šodien plkst.10 bija paredzēts turpināt skatīt lietu par trīs aktīvistu grupu lūgumu atcelt Jelgavas domes lēmumu, ar kuru atstāta spēkā lielveikala «Depo» būvniecībai izsniegtā būvatļauja.

Tomēr pirms lietas skatīšanas pēc būtības tika izteiks noraidījums tiesas sastāvam. Patlaban izsludināts pārtraukum līdz plkst.11.30, lai pieņemtu lēmumu par izteikto noraidījumu.

«Biju iesniedzis 23 jautājums Latvijas Arhitektu savienības ekspertam, taču tiesa uzdeva tikai piecus no tiem. Tāpat nav pieprasīts skaidrojums, kas ir »reprezentatīva celtne«, jo šāds termins minēts lokālplānojumā. Tādējādi rodas aizdomas, ka tiesa objektīvi neveic izmeklēšanas darbības, turklāt rīkojas ļoti pasīvi, nepieprasot visus nepieciešamos dokumentus,» tiesas sēdē norādīja «Auras centra» pārstāvis Henrihs Damroze.

Ministru kabinets šodien akceptēja grozījumus Kriminālprocesa likumā (turpmāk - KPL), Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā un Advokatūras likumā, lai precizētu kārtību, kādā tiek organizēta valsts apmaksātā aizstāvība kriminālprocesā.

Grozījumus normatīvajos aktos izstrādājusi ar tieslietu ministra 2007. gada 10.janvāra rīkojumu izveidota starpinstitūciju darba grupa, kurā piedalījās pārstāvji no Augstākās tiesas, Rīgas apgabaltiesas, Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas, Ģenerālprokuratūras, Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (turpmāk - LZAP) un Juridiskās palīdzības administrācijas (turpmāk - JPA).

Kā teikts Advokatūras likuma grozījumu anotācijā, no KPL un Valsts nodrošinātā juridiskās palīdzības likuma regulējuma viennozīmīgi neizriet, ka institūcija, kurai uzticēta juridiskās palīdzības nodrošināšana, ir JPA. Līdz ar ko praksē pastāv problēma, ka procesa virzītājs vēršas JPA, lūdzot nodrošināt personām, kurām ir tiesības uz aizstāvību, valsts nodrošinātu aizstāvību kriminālprocesā. Savukārt JPA saskaņā ar pašreizējo normatīvo aktu regulējumu nevar nodrošināt aizstāvja norīkošanu kriminālprocesā, tādēļ tā vēršas ar ierosinājumu LZAP nodrošināt advokātu aizstāvības veikšanai. Turklāt advokātiem ir maza interese slēgt ar JPA līgumus - no 2005. gada 1. oktobra līdz 2007. gada 1. jūnijam 93 zvērināti advokāti noslēguši juridiskās palīdzības līgumus ar JPA. Savukārt, lai nodrošinātu KPL normu īstenošanu, JPA jānoslēdz juridiskās palīdzības līgumi vismaz ar 200 - 250 advokātiem.

Vēl pirms bija aprāvusies advokāta Andra Grūtupa dzīve, viņa biroju jau kādu laiku de facto vadīja Viktors Tihonovs. Pēc Grūtupa aiziešanas aizsaulē tika nomainīta arī plāksnīte pie biroja durvīm, un viņa birojs pilnīgi oficiāli kļuva par Tihonova biroju.

Jūsu vadītā advokātu biroja darbu šobrīd var iedalīt divās daļās – pirms un pēc Andra Grūtupa. Vai pašreiz biroja darbā ir jūtamas kādas izmaiņas?

Var piekrist, ka no formālās puses viens posms ir noslēdzies, bet otrs iesācies, jo Grūtupa kunga biroja vairs nav, bet vai ir notikušas kādas kardinālas izmaiņas? Ceru, ka nē! Vismaz saistībā ar darba apjomu un lietu sarežģītību ceru, ka izmaiņas uz slikto pusi nebūs. Reāli es vadīju biroju jau kādu laiku pirms šī nelāgā notikuma. Mūsu prioritāte bija un būs civiltiesības. Tagad gan cenšamies paņemt arī kādu interesantu krimināllietu, un pēdējo gadu laikā apgriezienus uzņēmis arī darbs ar administratīvajām lietām, bet pamatdarbs vienmēr ir bijis civillietas.

Šī gada 17. februārī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā, ar kuru atzina juridisko personu tiesības uz atbrīvojumu no valsts nodevas samaksas vispārējās jurisdikcijas tiesās, dodot laiku likumdevējam līdz šī gada 1. oktobrim ieviest atbilstošu tiesisko regulējumu. 1. oktobris jau pagājis, tomēr no Tieslietu ministrijas (TM), kas ir atbildīga par tiesu un tiesību politikas nozari valstī, nemana nekādu iniciatīvu un rīcību, lai šo spriedumu savlaicīgi izpildītu.

Satversmes tiesa lietu skatīja pēc kāda ārvalstu komersanta pieteikuma, kuram par prasības pieteikuma iesniegšanu Latvijas tiesā tika noteikts maksāt valsts nodevu gandrīz 177 tūkstošu eiro apmērā. Nespējot samaksāt tik lielu valsts nodevu, komersantam faktiski nebija iespējas iesniegt iecerēto prasību un nodrošināt lietas izskatīšanu tiesā. Likuma regulējums arī neparedzēja tiesai iespēju attiecīgo nodevu samazināt.

Formāla atbilde

Diena vērsās tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres birojā ar lūgumu sniegt ministres viedokli par situāciju un izskaidrot, kādēļ joprojām nav izpildīts Satversmes tiesas spriedums, kad to plānots izpildīt, kā arī to, vai ministre vispār personīgi ir informēta, ka spriedums joprojām nav izpildīts un vai tiks prasīta atbildība no attiecīgajām ministrijas amatpersonām. Diemžēl pašas ministres viedoklis, tostarp atbildes uz viņai personīgi adresētajiem jautājumiem saņemti netika, un atbildi – jāatzīst – valsts pārvaldei ierasti formālā stilā sniedza TM valsts sekretārs Mihails Papsujevičs.

Tieslietu padomes izveidotā ekspertu komisija secinājusi, ka Rīgas rajona tiesas tiesnesis Raimonds Buls, kādreizējā Siguldas tiesas, tagad Rīgas rajona tiesas tiesnese Valija Grebežniece un Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese Jolanta Zaškina maksātnespējas procesos vairākkārtīgi ir pieņēmuši lēmumus, kas ir klajā pretrunā ar tiesu normām un godaprātu, teikts ekspertu komisijas publicētajā ziņojumā.

Tajā skaidrots, ka ir vairāki apstākļi, kas liecina, ka maksātnespējas procesu pieteicēji varētu būt mērķtiecīgi mēģinājuši panākt lietas skatīšanu pie šiem tiesnešiem, savukārt šie tiesneši ir konsekventi lēmuši par labu pieteicējiem situācijās gan atklāti pārkāpjot likumu, gan izvēloties pieteicējam labvēlīgu interpretāciju strīdīgos jautājumos.

Ziņojumā arī norādīts, ka lietu izpētes gaitā apstiprinājās aizdomas, ka atsevišķās lietās pieteicēji ir apzināti mainījuši juridiskās adreses, lai panāktu sev vēlamo tiesu piekritību. «Sistemātiskums, lielais gadījumu skaits salīdzinoši īsā laika periodā, kā arī vienas un tās pašas iesaistītās personas nedod iespēju rast nevienu citu kaut cik racionālu skaidrojumu,» skaidrots ziņojumā.

Noteikumi, kas regulēs, kā labumu no dienesta automašīnas izmantošanas personiskām vajadzībām apliek ar nodokļiem, tiks pieņemti tikai trīs dienas pirms to spēkā stāšanās.

Proti, valdība šodien tā arī nespēja vienoties par šiem noteikumiem, tādēļ tie tiks pieņemti 28. decembrī, bet spēkā stāsies jau no 1.janvāra.

Apspriežot ieceri aplikt ar nodokļiem no dienesta automašīnu izmantošanas gūto labumu, ministri apšaubīja, vai izvēlēts labākais risinājums, jo Finanšu ministrija bija ierosinājusi to noteikt, vadoties tikai no motora tilpuma, nevis no izmantošanas biežuma.

Saskaņā Finanšu ministrijas versiju par kārtību, kādā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un sociālajām iemaksām tiek aplikts labums, ko darba ņēmējs guvis, lietojot dienesta automašīnu personiskajām vajadzībām, minimālā ar nodokļiem apliekamā summa būs 40 Ls mēnesī, bet maksimālā – 150 Ls mēnesī.

Pagājušajā gadā kopējais mazumtirdzniecības apjoms tiešās pārdošanas sektorā Latvijā ir pieaudzis par 5%, sasniedzot 65 miljonus eiro (neskaitot PVN), liecina Latvijas tiešās tirdzniecības asociācijas dati.

Turklāt tiešajā tirdzniecībā iesaistīto personu skaits ir palicis nemainīgs - aptuveni 63 tūkstoši cilvēku.

«Jau otro gadu pēc kārtas ir vērojams stabils tiešās pārdošanas tirgus pieaugums 5% apmērā, un tas pārsniedz kopējo mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugumu, kas pagājušajā gadā pieauga par 4%. Tiešās pārdošanas straujo izaugsmi veicina ne tikai mājsaimniecību ienākumu un privātā patēriņa palielināšanās, bet arī tiešās pārdošanas straujā digitalizācija», uzsver Baltijas Tiešās Tirdzniecības Asociāciju ģenerālsekretārs Gintautas Zaleckas.

Kā norāda Gintautas Zaleckas, šodien tiešās pārdošanas konsultantiem nav nepieciešams fiziski satikt savus klientus, lai iepazīstinātu ar kādu jaunu produktu vai nodrošinātu konsultāciju, jo to ir iespējams veikt ar interneta palīdzību. Starptautiska sociāli ekonomiska pētījuma rezultāti par tiešo pārdošanu, kas veikts 11 Eiropas valstu tirgos, atklāj, ka gan uzņēmumi, gan viņu izplatītāji arvien efektīvāk izmanto internetu, lai vadītu un attīstītu savu biznesu, kā arī, lai ātrāk sasniegtu savus klientus. Piemēram, kompānijas piedāvā izplatītājiem un klientiem virkni dažādu digitālo rīku, kas ļauj prezentēt un pasūtīt preces, līdz ar to produktu demonstrācijas, kas līdz šim ir viens no visizplatītākajiem tiešās pārdošanas veidiem, kļūst virtuālas, un pārdošanas darījumi notiek sociālajos tīklos, kā Facebook, Instagram vai citos.