Gandrīz katrs piektais Latvijas iedzīvotājs (17 %) vecumā no 15 līdz 74 gadiem kā dāvanu šajos Ziemassvētkos visvairāk vēlētos saņemt veselību. Šādu iezīmi rāda mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia šā gada decembra vidū veiktais Latvijas iedzīvotāju pētījums.

Gandrīz visi Latvijas iedzīvotāji svin Ziemassvētkus – kopumā 95 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem svin Ziemassvētkus, un visbiežāk tas tiek darīts vai nu pēc katra cilvēka individuālajām tradīcijām (63 %), vai arī pēc kristiešu tradīcijām (40 %). Savukārt katrs sestais iedzīvotājs (14 %) apgalvo, ka Ziemassvētkus svin pēc senlatviešu tradīcijām. Tomēr Latvijā ir 3 % respondentu, kuri Ziemassvētkus nesvin.

Pēc senlatviešu tradīcijām Ziemassvētkus salīdzinoši biežāk svin šādu sociāli demogrāfisko grupu pārstāvji - sievietes, respondenti ar augstāko vai vidējo izglītību, latvieši, vadītāji, vecākie speciālisti, iedzīvotāji vecuma grupā no 35 līdz 44 gadiem, kā arī respondenti, kuriem nav personīgo ienākumu vai arī tie ir no 100 līdz 200 latiem mēnesī.

Pareizticīgo Ziemassvētkus ir iespējams noteikt par atzīmējamo, nevis svētku dienu, kā to rosina Saskaņas centrs (SC), uzskata Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība).

Premjers intervijā Radio 101 norādīja, ka par pareizticīgo Ziemassvētku atzīšanu par svētku dienu tiek diskutēts ik gadu. Taču ir jāvērtē, kāda jaunai svētku dienai būtu ietekme uz valsts ekonomiku un budžetu. Premjers arī uzsvēra, ka Latvijas Darba devēju konfederācija nekad nav atbalstījusi jaunu svētku dienu radīšanu.

«Bet ir iespējami arī dažādi starprisinājumi, piemēram, pareizticīgo Ziemassvētkus noteikt par atzīmējamo dienu,» teica premjers.

SC kārtējo reizi ir sagatavojis grozījumus likumā par svētku, atceres un atzīmējamām dienām, rosinot noteikt pareizticīgo Ziemassvētkus 7.janvārī par svētku dienu.

Līdz ar referendumu par divvalodību ir aktualizējies jautājums par sabiedrības saliedētību un to, kā to veicināt. Pēc referenduma diskusijās izskanējis, ka viens no priekšlikumiem vienotības izjūtas veicināšanai starp dažādu tautību Latvijas iedzīvotājiem varētu būt pareizticīgo Ziemassvētku atzīšana par svētku dienu.

Visvairāk jeb 58% Latvijas iedzīvotāju Ziemassvētkus svinēs 24. decembrī, 8% Ziemassvētkus svinēs 7. janvārī pēc Pareizticīgās baznīcas kalendāra, bet ceturtā daļa Ziemassvētkus svinēs gan 24. decembrī, gan 7. janvārī. Savukārt Ziemassvētku galdā lielākā daļa iecerējuši likt dažādus salātus, saldumus un piparkūkas.

Vairāk nekā puse (68%) to Latvijas iedzīvotāju, kas plāno svinēt Ziemassvētkus, piedalīsies gan svētku ēdienu pagatavošanā, gan arī produktu iegādē. Biežāk par pārtikas iegādi un ēdienu pagatavošanu Ziemassvētku galdam rūpēsies sievietes, kuras vecākas par 55 gadiem un tie, kuru personīgie ienākumi ir līdz 200 latiem, liecina pētījumu aģentūras TNS veiktās aptaujas rezultāti.

Tas, ka jaunieši retāk iegādāsies un gatavos ēdienus svētku galdam, varētu būt apliecinājums tam, ka Ziemassvētki tiks svinēti kopā ar vecākiem ģimenes lokā, norāda patērētāju uzvedības pētījumu eksprete Sigita Kalnakārkle.

Svētku galdam Latvijas iedzīvotāji vidēji plāno tērēt 20-30 latus, apmeklējot trīs dažādas tirdzniecības vietas. Vairāk nekā puse aptaujāto plāno iepirkties veikalā Maxima (60,8%) un Rimi (54%), gandrīz trešdaļa (31%) pirkumu svētku galdam veiks tirgū, savukārt aptuveni desmitā daļa Latvijas iedzīvotāju produktus svētku galdam plāno iegādāties Top! (11%), Iki (11%) un Elvi (11%).

Pirmdien, 15. decembrī, no plkst. 9:00 līdz plkst. 18:00 Rīgā, pasta centrā Sakta Brīvības bulvārī 32, notiks Ziemassvētku pastmarkas pirmās dienas zīmogošana.

Jaunizdotajā pastmarkā uz zilgana ziemas fona attēlota koša svētku eglīte, kuras zaros mirdz krāsainas spuldzītes. Pastmarku rotā arī novēlējums – "Priecīgus Ziemassvētkus!". Kopā ar jauno pastmarku izdota arī pirmās dienas aploksne un speciālais zīmogs. Aploksnē uz gaišzila fona attēlotas krītošas sniegpārsliņas, arī speciālais zīmogs veidots sniegpārsliņas formā. Gan aploksni, gan speciālo zīmogu rotā uzraksts "Priecīgus Ziemassvētkus!".

Lai Ziemassvētkos katrā ģimenē iznāk brīdis pārdomām, novērtējot šogad paveikto, kā arī izvirzot jaunus mērķus un apņemšanās, apsveikumā Latvijas iedzīvotājiem norāda premjers Valdis Dombrovskis (V).

«Šos Ziemassvētkus Latvijā sagaidām ar padarīta darba sajūtu - veiksmīgi esam noslēguši starptautisko aizdevumu programmu. Vēlos pateikties Latvijas tautai par atbalstu valdības darbam, par mērķtiecību un saliedētību, kas Latvijā šos svētkus ļauj svinēt daudz stabilāk un drošāk nekā daudzās valstīs. Esam atguvuši varu paši lemt par savas valsts finansēm un ieguvuši iespēju pierādīt, ka no kļūdām esam mācījušies,» uzsver valdības vadītājs.

Viņš arī atzīmē, ka laikā, kad pasaulē joprojām notiek revolūcijas cilvēktiesību un demokrātiju vārdā, mūsu pienākums ir nostiprināt valsts pamatprincipus, kuru dēļ Latvijas valsts pastāv - Latvija ir demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts. Mēs varam būt lepni par paveikto, un mums ir pamats būt pārliecinātiem par Latvijas nākotni. Mūsu pienākums ir būt arī iecietīgiem un saliedētiem ar visiem, kuri Latviju uzskata par savām mājām, uzsvēris V. Dombrovskis.

Kāds vīrietis no Kanādas, kurš bija aizmirsis pasi, apgalvo, ka viņam izdevies šķērsot robežu ar ASV, izmantojot dokumenta kopiju, kas bija ieskenēta viņa iPad, vēsta BBC.

Martins Reičs (Martin Reisch) no Monreālas uz ASV robežas uzrādījis savi digitālo ierīci, jo netālu no robežas aptvēris, ka aizmirsis pasi.

Viņš robežsargam sacījis, ka dodas uz Vermontu, lai nogādātu Ziemassvētku dāvanas.

Reičs atzinis - viņš zina, ka robežsargs šādi rīkojies izņēmuma kārtā.

«Es domāju, ka vismaz mēģināšu,» Reičs stāstījis žurnālistiem. «Viņš paņēma iPad un ienesa mazajā robežas būdā. Viņš tur bija piecas, sešas minūtes. Tas šķita kā mūžība. Tad viņš atgriezās, sekoja ilga pauze līdz viņš novēlēja man priecīgus Ziemassvētkus,» turpinājis vīrietis.

2010. gads dzērienu ražošanas nozarei bijis notikumiem bagāts. Industrija saskārās ar vairākiem būtiskiem izaicinājumiem – plāniem paaugstināt nodokļus, ieviest PET depozīta sistēmu, aizliegt alus reklāmu elektroniskajos medijos u.c., kas ietekmēs nozares darbību arī 2011. gadā.

Pirmais notikums – sliktā graudu raža, ko ietekmēja karstā un sausā vasara. Šobrīd mēs tā «efektu» vēl īsti neizjūtam, taču būtiski to izjutīsim 2011. gadā, kad pieaugs izejvielu iepirkumu un produktu iepakojuma cenas. Galveno alus izejvielu cenu pieaugums varētu būt no 10% līdz 15%. Minēto iemeslu dēļ 2011.gads dzērienu industrijai var kļūt par vienu no grūtākajiem gadiem. Sliktā graudu raža noteikti radīs papildu spiedienu arī uz produktu cenām.

Otrais notikums – negaidītais akcīzes nodokļa paaugstinājums bezalkoholiskajiem dzērieniem. Šis valdības un Saeimas solis tiešām radīja neizpratni dzērienu ražotāju vidū, jo par šo jautājumu netika uzsāktas savlaicīgas diskusijas. Šķiet, idejas autori tā arī neaizdomājās, kā nodokļu paaugstināšana ietekmēs ne vien uzņēmumus, kas ražo un izplata bezalkoholiskos dzērienus, bet arī ar saistītās nozares un ekonomiku kopumā. Turklāt tieši patērētāji visdrīzāk būs tie, kas uz «saviem pleciem» iznesīs šo papildu nodokļa slogu. Pieņemtais lēmums nozīmē, ka divu gadu laikā akcīzes nodoklis ir pieaudzis par 160% (no 2 latiem līdz ieplānotajiem 5,2 latiem par 100 litriem)! Kā tas ietekmēs nodokļu ieņēmumus? Piemēram, 2009. gadā šo dzērienu patēriņš samazinājās par apmēram 27%, kā rezultātā samazinājās arī ieņēmumi no akcīzes nodokļa un gaidītais rezultāts netika sasniegts. Domāju, ka līdzīga situācija sagaidāma nākamajā gadā.

Gada nogalē jau tradicionāli izsludināts Gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena aptauja. Šoreiz Gada vārdam iesniegts vairāk pieteikumu nekā Nevārdam.

Pērn cilvēkiem visspilgtākie šķituši politiķu izteicieni pirms vēlēšanām. Taču tiek piedāvāti arī interesanti jaunvārdi, kā arī latviski meklējumi dažādiem latviešu valodā ienākušiem svešvārdiem, norāda Latvijas Radio.

Par gada nevārdiem ieteikti tādi vārdi kā «perkusijas», ko arvien biežāk sāk lietot sitaminstrumentu vietā, «reciklēšana», ko lieto vārda «pārstrāde» vietā, un vēl vairāki citi par nevēlamiem atzīti vārdi.

Viens no pieteikumiem Gada spārnotajam teicienam ir premjera Valda Dombrovska Jaungada uzrunā vairākkārt uzsvērtais Latvija var!. «Krāniem, būvniekiem jāstrādā lidostā!» - šis Aināra Šlesera izteikums arī iesniegts gada spārnotajam teicienam.

Juvelierizstrādājumu veikals Tokijā radījis ar Disneja varoņiem, piemēram, Mikiju un Pelnrušķīti, greznotu egli, kas turklāt veidota no tīra zelta, vēsta Reuters.

Kokam līdzīgais rotājums izgatavots no 40 kilogramiem zelta, tā augstums ir 2,4 metri, bet diametrs - 1,2 metri. Tas dekorēts ar 50 populāru Disneja varioņu siluetiem un zelta lentām.

Koks tiek pārdots par «nieka» 350 miljoniem jenu (4,2 miljoni ASV dolāru).

Tiem, kuriem kabatā ir mazāk naudas, veikals piedāvāja pieticīgāku kociņa versiju, kurai ir 20 Disneja varoņu, augstums - 25 cm. Tā maksājusi 2 miljonus jenu (243 000 ASV dolāru).

Lielākajam kokam pircējs vēl nav atradies, bet mazākā versija jau esot pārdota. Priecīgus Ziemassvētkus pircējam!

Sestdien, 24.novembrī, no plkst. 9:00 līdz plkst. 17:00, Rīgā, pasta centrā Sakta Brīvības bulvārī 32, notiks jauno pastmarku pirmās dienas zīmogošana. Jaunajā Ziemassvētku pastmarku sērijā ir izdotas 3 pastmarkas, liecina pasta sniegtā informācija medijiem.

Visās pastmarkās attēloti bērni pie eglītes. Pirmajā pastmarkā ar nominālvērtību 22 santīmi attēloti bērni, kuri sniedz muzikālu priekšnesumu pie eglītes, bet pastmarkā ar nominālvērtību 31 santīms bērni pasniedz pašu gatavotus svētku pīrāgus un piparkūkas, savukārt uz pastmarkas ar nominālvērtību 45 santīmi redzami bērni, kuri dodas baudīt sniega priekus. Pastmarku dizaina autore ir māksliniece Maira Daņilāne.

Kopā ar Ziemassvētku pastmarkām izdota arī pirmās dienas aploksne un speciālais zīmogs. Aploksnē attēlots apsnidzis mežs, kas ietverts zilganā ar zvaigznēm rotātā svētku lentē, savukārt speciālo zīmogu rotā divi svētku zvani ar uzrakstu Priecīgus Ziemassvētkus!.

Klusajā laikā pirms Ziemassvētkiem it kā vajadzētu drusku distancēties no ierastajiem darbiem, labestīgi paskatīties visapkārt, ieelpot eglīšu un piparkūku smaržu – un vispār domāt tikai par kaut ko cēlu, jauku un ar ikdienu nesaistītu.

Gada visgarākajā naktī mēs esam (vismaz mums pašiem tā liekas) tikuši vaļā no viena nejaukā lietuvēna SVF izskatā. Vajadzētu būt mieram, klusumam un apgarotībai. Vajadzētu, taču prātā nāk rindas no politiski nekorektās variācijas par «Tālavas taurētāju»: «...un pēkšņi pa sapņiem tam liekas, ka slepeni soļi čab, kā šķēp’ tais’ šausmīg’ trobel’ un zirgiem zobe klab...» ...

Šādas asociācijas rodas, lasot pilsētas tēvu mierinošo stāstījumu par speciālistiem, kas atraduši, ka Tērbatas ielas izslēgšana no transporta aprites nekādas problēmas neradīs, ka viss jau būs labi, ka vienīgā problēma būs dienas vidū, ar auto izbraucot no pagalma, bet gan jau likumdevēji ar atpakaļejošu datumu pieņems likumu, ka kopš mēra laikiem Rīgā izbraukt no pagalmiem nav bijis atļauts. Vai kaut ko tādā garā.

Pareizticīgo Ziemassvētku padarīšana par oficiālu svētku dienu neietekmētu iekšzemes kopprodukta (IKP) apjomu, taču šī papildu brīviena var izvērsties pat par četrām brīvdienām, norāda Ekonomikas ministrija (EK). Aprēķini liecina, ka šādā gadījumā to izmaksas var sasniegt 28 miljonus latu.

Kā laikrakstam Diena skaidroja EM - viena brīvdiena faktiski neietekmētu IKP apjomu, taču, ņemot vērā, ka pareizticīgo Ziemassvētki tiek svinēti 7. janvārī, kas ir divas nedēļas pēc luterāņu un katoļu Ziemassvētkiem, kā arī nedēļu pēc divām Jaungada sagaidīšanas brīvdienām, ir varbūtība, ka daudzi privātie uzņēmumi gada pirmajā nedēļā nesāks strādāt ar pilnu atdevi.

Līdz ar to šī viena papildu brīvdiena var pārvērsties vismaz par trim vai pat četrām papildu brīvdienām, tas nozīmētu, ka budžeta ieņēmumi jau samazināsies nevis par 0,08%, bet gan 0,7% no IKP. Pēc Dienas aprēķiniem, ņemot vērā, ka nodokļu ieņēmumi Latvijā ir ap četriem miljardiem latu gadā, viena brīvdiena šos ieņēmumus samazinātu par 3,2 miljoniem latu, savukārt pesimistiskākajā scenārijā - pat par 28 miljoniem latu.

Publiskajā telpā izskanējušais ierosinājums noteikt pareizticīgo Ziemassvētkus 7.janvārī kā brīvdienu būtu bezatbildīgs un Latvijas ekonomikai radītu simtos miljonu latu mērāmu kaitējumu, komentēja investīciju baņķieris, IBS Prudentia partneris Ģirts Rungainis.

Viņš uzsver, ka, ieviešot Latvijā to brīvdienu režīmu, kāds patlaban vērojams Krievijā, un, ņemot vērā lielo krievu īpatsvaru Latvijas sabiedrībā, ekonomika varētu tikt paralizēta uz nedēļu - no Jaungada līdz 7.janvārim.

«Ekonomika būtu mazefektīva, jo tauta būtu paralizēta gadumijas dzeršanā,» uzskata Rungainis, piebilstot, ka «tie, kuri patlaban par šo ideju bezatbildīgi spriež, ir vai nu vientieši vai kaitnieki».

Eksperts akcentē, ka šo svētku noteikšana par brīvdienu kalpotu kā nopietns signāls investoriem, kuri patlaban varētu izvērtēt, kurā no Baltijas valstīm izvērst savu darbību.

Kad gaisā virmo pašu ceptu piparkūku un pīrāgu smarža, tiek rotāta eglīte un rūpētas Ziemassvētku dāvanas, pavisam nemanot piezogas bērnības sajūtas.

Kāds atceras Ziemassvētku vecīša gaidīšanu, citam nāk prātā Salatēti un Sniegbaltīte, kas ieradās nevis Ziemassvētkos, bet gan Vecgada vakarā. Bez pantiņa skatīšanas pie eglītes saviesīgos pasākumos nav izšmaucis neviens. Arī ticību vecītim un bailes no žagariem droši vien ir piedzīvojis ikviens bērns. Iespējams, ka kāds Ziemassvētku vecītim tic vēl šobaltdien. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, kuri stāsta par savām atmiņām, par Ziemassvētkiem un to īpašo gaisotni, kas piepildīja viņu mājas un sirdis šajā skaistajā brīnumu gaidīšanas laikā.

Ilze Siliņa, Statoil Fuel & Retail Latvia izpilddirektore

Kad gaisā virmo pašu ceptu piparkūku un pīrāgu smarža, tiek rotāta eglīte un rūpētas Ziemassvētku dāvanas, pavisam nemanot piezogas bērnības sajūtas.

Kāds atceras Ziemassvētku vecīša gaidīšanu, citam nāk prātā Salatēti un Sniegbaltīte, kas ieradās nevis Ziemassvētkos, bet gan Vecgada vakarā. Bez pantiņa skatīšanas pie eglītes saviesīgos pasākumos nav izšmaucis neviens. Arī ticību vecītim un bailes no žagariem droši vien ir piedzīvojis ikviens bērns. Iespējams, ka kāds Ziemassvētku vecītim tic vēl šobaltdien. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, kuri stāsta par savām atmiņām, par Ziemassvētkiem un to īpašo gaisotni, kas piepildīja viņu mājas un sirdis šajā skaistajā brīnumu gaidīšanas laikā.

Kārlis Danēvičs, SEB bankas valdes loceklis, finanšu direktors

Arī šogad, līdzīgi kā pagājušajā gadā, aptuveni katrs desmitais Ziemassvētkus svinošais Latvijas iedzīvotājs kā dāvanu šajos svētkos visvairāk vēlētos saņemt mobilo telefonu vai priekšapmaksas kartes (10 %), liecina mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia veiktā aptauja.

Mazāk kā 5 % svinētāju šajos Ziemassvētkos kā dāvanu visvairāk gribētu saņemt sadzīves tehniku, ceļojumu, braucienu, mieru, saticību, mīlestību, kā arī virkni citu lietu.

No nemateriālām parādībām biežāk tik minēts, ka cilvēki gribētu saņemt veselību (8 %), mieru, saticību, mīlestību (3 %) un laimi (2 %).

Mobilo telefonu vai priekšapmaksas kartes dāvanā galvenokārt vēlas saņemt jaunieši (15-24 gadi), kamēr gados vecākie cilvēki (50-74 gadi) ir tie, kuri visbiežāk kā vēlamo dāvanu Ziemassvētkos min laimi un veselību.

Tuvojas vieni no gaidītākajiem latviešu svētkiem – Jāņi. Pētījums Aldara Papardes indekss atklāj, ka alus dzeršana ir populārākā tradīcija Jāņos, turklāt tieši alus ir populārākais dzēriens, kuru šajos svētkos izvēlas pieaugušie – 62%. Arī alus darītāju pārdošanas rādītāji liecina, ka tieši Jāņi ir alus pārdošanas veiksmīgākais laiks. Bet kā ir citās Eiropas valstīs? Kad tur alus ir iecienītākais dzēriens?

Piemēram, Lietuvā alus dzeršanas tradīcijas uz Vasaras saulgriežiem nav tik izteiktas kā Latvijā. To zināmā mērā var skaidrot ar brīvdienu skaitu, jo Lietuvā šajos svētkos ir tikai viena oficiālā brīvdiena. Turklāt, atšķirībā no Latvijas, alus tradīcijas šajā valstī ir izteiktas visa gada garumā. Par to liecina arī fakts, ka Lietuvā ir lielāks alus patēriņš uz vienu iedzīvotāju nekā Latvijā. Daudz alus tiek patērēts arī citās vasaras oficiālajās brīvdienās, īpaši Jūras svētkos Klaipēdā un lielu sporta notikumu laikā.

Līdzīga situācija ir arī Igaunijā, kur alus ir populārākais dzēriens visa gada garumā, it īpaši brīvdienās un dažādos svētkos. Vasarā alus patēriņš ir lielāks, tai skaitā Vasaras saulgriežos. Igaunijā notiek arī vairāki ar alu saistīti festivāli. Piemēram, jau vairāk nekā 10 gadus jūlija vidū Igaunijā notiek populārais Õllesummer (Alus vasaras) festivāls. Līdzīgs, bet mērogos nedaudz mazāks alus festivāls notiek arī Sāremā – Õlletoober festivāls.

Sociālais projekts "Parunāsim" decembrī saņēma 482 zvanus, no kuriem 62 bija tieši Ziemassvētku laikā. Vidējais svētku sarunas ilgums bija ap 25 minūtēm.

Pirms gada, 2018. gada decembrī, "Parunāsim" saņēma 93 zvanus, no kuriem 24 bija Ziemassvētkos. "Šajos svētkos joprojām bija aktuāli zvani, ka tuvinieki nav pildījuši solījumus un atbraukuši ciemos, tas ir radījis cilvēkiem depresīvas un skumjas sajūtas. Gada pastāvīgie zvanītāji zvanīja, lai novēlētu priecīgus svētkus un lai izdodas turpināt sarunas ar tiem, kuriem tās ikdienā ir nepieciešamas. Interesanti, ka šoreiz runātāji arī uzsvēra, ka televīzijā esošās reklāmas ir ļoti kaitinošas, jo sliktā finansiālā stāvokļa dēļ paši nevar atļauties tās lietas, kas tiek reklamētas un tas rada ļoti nepatīkamas sajūtas," zina teikt Inga Muižniece, klientu servisa vēstniecības "Sonido" valdes locekle.

Vīriešu veļas zīmols "tom àdam" drīzumā plāno uzsākt tirdzniecību uni-sex pidžamām, kas šūtas no ekoloģiski inovatīva auduma, kas ir radīts no rožu krūma, informē zīmola attīstītājs Toms Ādams Vītoliņš.

Daļa no pidžamām ir ražotas, izmantojot rožu krūmus, un otra daļa ir no "tencel", kas ir dabiska šķiedra, kuras izejmateriāls ir koksne. Asimilācijas cikls ļauj izmantotajam šķīdinātājam pārstrādāties gandrīz 100%. Tas nozīmē, ka ražošanas procesā nerodas indīgas vielas, kas varētu piesārņot gaisu vai ūdeni, norāda dizainers. Tādā veidā produkcija tiek padarīta ekoloģiski draudzīga.

Pēc T.Ā.Vītoliņa domām, tas būs ļoti piemērots apģērbs tieši šim laikam, kad visi uzturas mājās. Pidžamu audums tiek izstrādāts Portugālē, pie viena no senākajiem Portugāles kreklu audumu ražotājiem. Tas ir ģimenes uzņēmums, kas ir vēl viens svarīgs faktors sadarbībai.

Vēlot priecīgus svētkus, db.lv piedāvā dažu Latvijas uzņēmēju novēlējumus Latvijas biznesa videi.

«Tautsaimniecības attīstībai trīs lietas ir obligātas – cilvēki, finanšu resursi un tehnoloģijas. Turoties pie šīs domas, es mums visiem vēlu vairāk dzīvesprieka un laimes brīžu ikdienā, ambīcijas un veiksmi biznesā un atvērtu, gudru prātu, par nākamo gadu domājot.» -Latvijas Krājbankas prezidents Ivars Priedītis

«Gribētos, lai vairāk latviešu no jauna atklātu arī tādu klasisku vērtību kā pozitīvu emociju lādiņš, ko iespējams saņemt (turklāt atkārtoti!) pēc labas grāmatas izlasīšanas. Jo grāmatas lasīšanas process ir gan prāta «vingrošana», gan izjūtu gamma, ko nav iespējams gūt nekādā citā veidā. Tāpēc pierakstīsimies tuvējā bibliotēkā, izlasīsim to, kas jau sapirkts iepriekšējos darbīgās steigas gados un tomēr nopirksim vismaz pāris jaunu grāmatu sev, kādam labam cilvēkam vai ziedosim bibliotēkām.» -SIA Jāņa Rozes apgāds direktore Renāte Punka

Šis gads ASV akciju tirgos, ekonomikā un darba tirgū salīdzināms ar amerikāņu kalniņiem - indeksi sasnieguši rekordus, strauji krituši un atkal sasnieguši rekordus.

Tomēr eksperti uzskata, ka ASV akciju tirgus šajā gadā vēl varētu investoriem sagādāt priecīgus brīžus, ASV akciju indeksam "Standard&Poor’s 500" turpinot pieaugt.

Viens iemesls, kādēļ tirgus var pieaugt, ir potenciālā vakcīna pret Covid-19 - jebkura vakcīna vai cits, efektīvs ārstniecisks līdzeklis - var veicināt optimismu tirgus dalībnieku vidū, un līdz ar to stimulēt ekonomikas atveseļošanos 2021.gadā.

Jāatzīmē, ka kopš paniskās izpārdošanas martā akciju cenas ir pieaugušas par vairāk nekā 50%.

"Goldman Sachs" paredz, ka līdz gada beigām indeksa vērtība varētu sasniegt 3600 punktus.

Saskaņā ar "Goldman Sachs" ekspertu prognozēm, investori lielāku uzmanību vērsīs uz 2021.gadā paredzamo atveseļošanos, un "Standard&Poor’s 500" ietilpstošo kompāniju ienākumi atgūsies, pieaugot par 30%, savukārt IKP nākamgad palielināsies par 6,4%.

#Dividendes kļuvušas brangākas; tām gan tāpat var izrādīties arvien grūtāk konkurēt ar augošajām fiksētā ienesīguma likmēm.

Dividendes kļuvušas brangākas; tām gan tāpat var izrādīties arvien grūtāk konkurēt ar augošajām fiksētā ienesīguma likmēm

Investoriem pēdējo gadu laikā atmaksājies likt likmes uz akciju cenu izaugsmi. Tiesa gan, šajā tirgū iespējams pelnīt ne tikai ar uzņēmumu akciju vērtību pieaugumu. Daudzas kompānijas savus akcionārus atalgo arī ar dividendēm.

Šajā ziņā 2017. bija rekordgads - Janus Henderson Global Dividend Index apkopotie dati liecina, ka globālā mērogā uzņēmumi pērn izmaksājuši dividendes 1,3 triljonu ASV dolāru apmērā, kas ir jauns vēsturiskais maksimums un par 7,7% vairāk nekā vēl iepriekšējā gadā. Rezultātā dividenžu apmērs audzis straujākajos tempos kopš 2014. gada, kam palīdzējusi straujāka pasaules ekonomikas izaugsme un uzņēmēju pārliecības par nākotni palielināšanās. Tiek norādīts, ka sevišķi strauji audzis biznesa optimisms Āzijā un ASV.

Ja Jums šķiet, ka nezināt nevienu pantiņu, ko noskaitīt pie eglītes Ziemassvētku vakarā, vai tie jau visiem ir apnikuši un baidāties, ka ar tiem nedabūsit dāvanu no Ziemassvētku vecīša, tad Db.lv piedāvā ierosmei finanšu Ziemassvētku pantiņus. Un, protams, priecīgus svētkus!

Dienas Bizness dzejo!Db.lv aicina lasītājus komentāros dalīties ar savējiem Ziemassvētku pantņiem, kuriem būtu kāds biznesa pipariņš klāt. Ziemassvētku vecītis rupjos pantiņus dzēsīs ārā.

Dienas Bizness dzejo!Dienas Bizness dzejo!Dienas Bizness dzejo!Dienas Bizness dzejo!Dienas Bizness dzejo!Zaķēns mežā ezi sauc: