Uzņēmumi nākamā gada budžetus jau lielākoties galvenajās līnijās akceptējuši, atzīstot, ka, ņemot vērā šā gada neprognozējamās izmaksas, nākamgad situāciju ir grūti paredzēt.
Sarežģīts gads
Valstī lielākā gaļas pārstrādes a/s Rīgas Miesnieks valdes priekšsēdētājs Aldis Škutāns atzīst, ka no saimnieciskās darbības viedokļa šogad bijis daudz grūtāk strādāt nekā iepriekš, jo pieaugušas dažādas izmaksas un inflācija kāpusi, sasniedzot nebijušus rādītājus. Lielākā problēma esot darbaspēks, kurš vēloties inflācijas apjomiem atbilstošu algas kāpumu katru mēnesi. «Nākamais būs ļoti grūts gads, kas skars norises nozarē. Ja nebūs specializācijas un turpināsies izmaksu kāpums, nozari var pamest vairāki spēlētāji,» tā A. Škutāns. Rīgas Miesnieks budžetā izmaksas ielicis ar lielu rezervi, piemēram, darba algām paredzēts 20 % kāpums pēc nodokļu nomaksas. Ļoti uzmanīgi par notiekošo tautsaimniecībā ir arī citi uzņēmēji. Zvaigznes ABC valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka ņem vērā deviņdesmito gadu pieredzi, kad valstī ieplūdis daudz liekas naudas un bija saspringta ekonomiskā situācija. «Attīstības tempu gribētu straujāku, bet jāņem vērā pašreizējā nestabilitāte,» tā V. Kilbloka. Citi komersanti norāda, ka, neskatoties uz pieaugošajām izmaksām un divciparu inflāciju, lielam pesimismam nav pamata. Būvkompānijas Re&RE valdes priekšsēdētājs Ainārs Pauniņš Db sacīja, ka nākamā gada budžets galvenās līnijās jau akceptēts un tas veidots piesardzīgi konservatīvs. «Esam piesardzīgi par iespējamo apjomu būtisku pieaugumu - skaidrs, ka tas nebūs, bet arī krīzi nesaskatām. Tirgus attīstīsies, taču vairs ne tik strauji,» tā A. Pauniņš. Jostu nākamgad gan negatavojas sajozt a/s Trikātas siers valdes priekšsēdētājs Juris Kļaviņš, sakot, ka «pelnīt nav negods». Jautāts par nākamo gadu, uzņēmējs norāda, ka patlaban grūti ko prognozēt, bet skaidrs ir tas, ka drīzumā sagaidāms jauns cenu lēciens. Trikātas siers darbiniekiem algas ceļ vairāk par inflācijas procentu.
Daži pametīs nozari
«Pēc manā rīcībā esošās pašreizējās informācijas, Latviju pametīs no 3 līdz 8 nozares ražotājiem,» norāda Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas prezidents Guntis Strazds. Viņš norāda, ka ir jau zināmi vairāki uzņēmumi, kuri pateikuši, ka šā gada 31. decembris tiem ir pēdējā darbadiena. Tas ir saistīts ar darbaspēka izmaksu un energoresursu pieaugumu un palielināto nekustamā īpašuma nodokli. «Ja ražotājam zeme ir izdevīgā vietā, tad tam ir izdevīgāk to pārdot par miljoniem Ls un gūt milzīgu peļņu, nevis mocīties ar ražošanu, nodarbinot kādus 150 cilvēkus un pelnīt santīmus,» skaidro G. Strazds. Viņš norāda, ka šogad jau ražošanu pārtraukusi KLLT un vēl daži, bet 2006. gadā Latviju pameta Rēzekne Fashion. «Nozares ciparus šie aizgājēji neietekmēs, jo tie ir tā dēvētie pārstrādātāji, kas ieved izejvielas un šeit tikai pieliek tām vērtību, kas nerada milzīgas summas,» norāda G. Strazds. Viņš gan atzīst, ka šis process radīs mazāku nodarbinātību nozarē par pāris tūkstošiem, proti - 2006. gadā bija ap 20 000 strādājošo, šogad ap 18 000, bet 2008. gadā tikai kādi 15 000. «Bet kopējā izstrāde uz vienu strādājošo nozarē tikai pieaugs, un pēc tā būsim pat Eiropas vidējā rādītāja lielumā, kamēr labākajam ražotājam jau pašlaik izstrāde uz vienu strādājošo ir 40 000 Ls,» uzsver G. Strazds. «Pašreizējos apstākļos kaut ko prognozēt 2008. gadam ir neiespējami, jo ir skaidrs, ka darbaspēka un izejvielu izmaksas augs, bet nav skaidrs, par cik,» skaidro šķidrā metāla maisītāju ražotāja SIA MHDSKB komercdirektors Andris Strautmanis. Viņš atzīst, ka ir zināms, ka augs energoresursu cenas. Viņam arī bijusi cerība, ka valdība tomēr samazinās nodokļu slogu darba devējam, taču pagaidām šie solījumi ir palikuši tikai solījumu līmenī. «Līdzīgi ir ar valsts solīto eksporta atbalstu,» norāda A. Strautmanis.
Tirgotāji pozitīvi
«Uz nākamo gadu raugāmies vairāk pozitīvi, un ceram, ka valdībai izdosies atrast veidu, kā stabilizēt ekonomiku, lai nenonāktu krīzes situācijā,» saka Rimi Latvia vadītājs Valdis Turlais. Viņš uzsver, ka Rimi Latvia turpinās meklēt risinājumus, kā strādāt efektīvāk, bet nepārcentīsies un nesavilks jau tā ciešo jostu pārāk stingri - lai neciestu patērētājs, darbinieki un bizness kopumā. Aktuālākās problēmas, kas bremzē uzņēmuma attīstību, esot darbaspēka deficīts. V. Turlais norāda, ka problēmas sagādā arī plāni ieviest vienpusējas, tikai tirgotājus regulējošas izmaiņas Konkurences likumā. Arī Maxima Latvija attiecībā pret nākamo gadu ir noskaņoti diezgan pozitīvi, stāsta Maxima Latvia preses sekretārs Ivars Andiņš. Uzņēmuma nākamā gada prognozēs inflācija nākamgad tiek prognozēta zemāka nekā šogad. «Protams, mēs neskatāmies uz inflāciju tik gaiši kā Finanšu ministrija, bet tā noteikti nebūs tik augsta kā šogad,» uzsver I. Andiņš. Viņš arī norāda, ka aprēķini liecina, ka pāreja uz mazāku inflāciju un citām izmaiņām valsts ekonomikā notiks mierīgi, bez krasiem negatīviem pagriezieniem. To, ka uzņēmēju optimisms sarucis, liecina arī Latvijas uzņēmēju lietišķās aktivitātes indeksa nepieredzētais kritums - vērtība ir dramatiski samazinājusies trīs ceturkšņus pēc kārtas, sasniedzot zemāko līmeni pēdējo trīs gadu laikā, ziņo banka. Salīdzinot ar pagājušā gada pēdējo ceturksni, indeksa vērtība ir samazinājusies par 6,51 punktu, sasniedzot vairs tikai 54,37 punktu līmeni.
Prognozē smagu gadu2008. gads uzņēmējiem būs smagu pārbaudījumu gads, jo izmaksas turpinās pieaugt.
Tiesa, viedokļi atšķiras par to, kā un kas apturēs darbaspēka izmaksu skrējienu. Aptaujātie ekonomikas eksperti ir vienisprātis, ka 2008. gads nebūs viegls uzņēmējiem, jo izmaksu gaidāmais pieaugums apēdīs daļu peļņas. Lai saglabātu pašreizējo peļņas līmeni, daudziem nākšoties risināt sarežģītu rēbusu ar vairākiem nezināmajiem un balstoties uz vairākiem pieņēmumiem.
Jāsavelk jostas
2008. gadā daudziem būs jāsavelk jostas, jo solījums valsts sektorā solītā ienākumu līmeņa iesaldēšana slāpēs algu pieauguma tempu, secina IBS Prudentia partneris Jānis Lielcepure. «Uzņēmēju interesēs ir pelnīt, bet augošās izmaksas to liegs darīt, tāpēc bizness meklēs iespējas, kā apcirpt izmaksu pieauguma bāzi darba algu sadaļā,» uzskata J. Lielcepure. Viņaprāt, Latvija neizbēgs no pieaugoša inflācijas tempa, jo prognozētais 6 % cenu pieauguma līmenis ir pārāk optimistisks. Savu teikto viņš pamato ar to, ka naftas cenas ir pieaugušas, pat neraugoties uz USD vājumu. «Nebrīnīšos, ka tuvāko gadu laikā naftas cenas sasniegs 100 USD atzīmi par barelu,» norāda J. Lielcepure. Viņš atzīst, ka modernizēt un efektivizēt ražošanu 1-2 gadu laikā, pat šim mērķim novirzot visus ES struktūrfondu līdzekļus, nav īstenojams. Latvija nevar pārtapt par ražotājvalsti, kāda ir Vācija.
Krīze mainīs attieksmi
Cenu pieaugums 2008. gadā turpināsies gan energoresursu, gan citu izmaksu sektoros, secina SIA Laika stars direktors Vadims Jerošenko. Viņš norāda, ka iepriekšminētais izraisa vispārēju lavīnas efektu. Latvija iepeld arvien dziļākā ekonomiskajā krīzē, kur neizbēgams ir ne viena vien ražotāja bankrots un visas ekonomikas pārstrukturēšanās,» prognozē V. Jerošenko. Viņš pat pieļauj, ka mainīsies tautsaimniecības dzinējspēki, tāpēc darbinieki sāks izvēlēties nevis tos darbus, kur sola lielāku samaksu, bet gan kur šī samaksa ir stabila tiek garantēta ilgtermiņā. V. Jerošenko prognozē, ka darbaspēka izmaksu straujais pieaugums 2008. gadā rimsies. «Energoresursiem Latvijā ir vienas no viszemākajām cenām ES un līdz ar to tiem ir, kur augt,» prognozē V. Jerošenko.
Jāpārskata lēmums
Latvijā darbaspēks tomēr vidēji ir lētāks nekā ES. «Būsim spiesti pārliecināties, ka pie jautājuma par viesstrādnieku iebraukšanas režīma atvieglošanu valdībai nāksies atgriezties,» uzskata J. Lielcepure. Savu teikto viņš pamato ar to, ka ap 100 000 Latvijas iedzīvotāju pievieno vērtību citu valstu ekonomikai un līdz ar to šis darbaspēka deficīta robs ir jāaizpilda un alternatīvas nav. Viesstrādnieki risina darbaspēka pieejamību, bet neatrisina jautājumu par darbaspēka izmaksām.
.jpg)
