Ventspils Zinātnes un inovāciju centra būvniecība tuvojas ekvatoram, tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs izsludinājis metu konkursu eksponātu dizainam

Iecerēts, ka jau 2022. gada pavasarī jaunais tūristu piesaistes magnēts – Ventspils Zinātnes un inovāciju centrs – sāks savu darbu. Tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs iecerējis izveidot 93 interaktīvu eksponātu, kas būs vērsti ne tikai uz viedajām tehnoloģijām, bet arī dabaszinātnēm – fiziku, matemātiku, ķīmiju, kā arī pasauli kopumā un cilvēku kā tās sastāvdaļu. Līdz ar Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveidi iecerēts radīt apmēram 120 jaunas darba vietas.

Ideja par Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveides nepieciešamību radās jau pirms teju 10 gadiem, lai rosinātu jauniešos interesi par tehnoloģijām un zinātni un Ventspilī piesaistītu tūristus gan no Latvijas, gan ārzemēm salīdzinoši tukšajos ziemas mēnešos.

Ventspils Digitālais centrs (VDC) papildināts ar Latvijā pirmo konteinera tipa datu centru.

Atšķirībā no citiem datu centriem, kas pēc būtības ir noliktavas tipa ēkas, konteineru tipa datu centrs ir modulārs, viegli paplašināms un, tā kā kapitālā celtniecība nav nepieciešama, arī ekonomiski daudz izdevīgāks, norāda VDC.

Jaunais datu centrs, cer VDC, sniegs iespēju efektīvi palielināt Ventspils Digitālā centra pakalpojumu klāstu ar dažādiem elektroniskajiem, kā arī perspektīvās programmatūras testēšanas pakalpojumiem, tādējādi aktīvāk un plašāk iesaistoties Eiropas mēroga e-pārvaldes un e-biznesa risinājumu izstrādē un attīstībā. Īpaša vērība tiks pievērsta mūžizglītības kursiem, kas, izmantojot interaktīvās multimediālās apmācības tehnoloģijas, būs pieejami arī iedzīvotājiem, kam mājās nav datora, taču ir televizors.

Ventspils Digitālais centrs izveidojis karuseli – interaktīvu informācijas attēlošanas sistēmu. Tā tapusi starptautiska projekta ietvaros.

Projekta laikā izstrādāta interaktīva tīmekļa lietotne, bet ar tās palīdzību - informācijas sistēma.

Karuselis ļauj pilsētas iedzīvotājiem un viesiem iepazīties ar aktuālo informāciju par notiekošo pilsētā, jaunākajiem domes lēmumiem un pakalpojumiem, kā arī par aktualitātēm un e-pakalpojumiem nacionālā un Eiropas mērogā, piemēram – darba piedāvājumiem, laika prognozi un citu saistošu informāciju. Informācija bez maksas ir pieejama ikvienam un tā laika gaitā tiks atjaunota un papildināta, informē projekta autori.

Pagaidām karuselis ir izvietots uz informatīvā ekrāna Ventspils Digitālā centra skatlogā, tomēr jau tuvākajā laikā tas būs pieejams arī Ventspils Tūrisma informācijas centrā un Pārventas bibliotēkā. Tā kā programma šobrīd tiek aktīvi testēta, tad ir izveidotas vairākas informatīvā satura bāzes, kuras Digitālā centra darbinieki var salīdzinoši viegli pilnveidot pēc jebkuras iestādes vēlmēm un uzstādīt uz tās rīcībā esošajiem ekrāniem. Karuseļos ir iespējams atainot informāciju no portālu un tīmekļa vietņu RSS barotnes, Facebook RSS barotnes, portāli Youtube un Vimeo, Twitter konti, Google kalendāri un citām.

Ventspils Digitālais centrs savā 10 gadu jubilejā sagādājis sev ļoti nozīmīgu dāvanu – ir uzstādīts un iekārtots Latvijā pirmais konteinera tipa datu centrs. Atšķirībā no citiem datu centriem, kas pēc būtības ir noliktavas tipa ēkas, konteineru tipa datu centrs ir modulārs, viegli paplašināms un, tā kā kapitālā celtniecība nav nepieciešama, arī ekonomiski daudz izdevīgāks.

Jaunais datu centrs sniegs iespēju efektīvi palielināt Ventspils Digitālā centra pakalpojumu klāstu ar dažādiem elektroniskajiem, kā arī perspektīvās programmatūras testēšanas pakalpojumiem, tādējādi aktīvāk un plašāk iesaistoties Eiropas mēroga e-pārvaldes un e-biznesa risinājumu izstrādē un attīstībā. Īpaša vērība tiks pievērsta mūžizglītības kursiem, kas, izmantojot interaktīvās multimediālās apmācības tehnoloģijas, būs pieejami arī iedzīvotājiem, kam mājās nav datora, taču ir televizors.

"Datu centra izveide bija iespējama, pateicoties ilgstošam un rūpīgam plānošanas darbam. Bija nepieciešams piesaistīt finansējumu, izvēlēties tehnoloģiskos risinājumus konteinera konstrukcijai un serveru aparatūras ērtam izkārtojumam, kā arī atrast labu vietu konteinera novietošanai," stāsta Ventspils Digitālā centra direktors Egons Spalāns.

Laikā no 2012. gada oktobra līdz šī gada beigām Ventspils pilsētas pašvaldības iestāde “Ventspils Digitālais centrs” realizējusi projektu „Inovatīvo risinājumu izmēģinājumu centrs”. Projekta laikā izveidoti un praksē aprobēti jauni, uz modernām informācijas un komunikāciju tehnoloģijām balstīti pakalpojumi – iedzīvotāju, kuriem veselības stāvokļa dēļ ir nepieciešama uzraudzība mājās, dzīves kvalitātes uzlabošana un attālināta mājokļa uzraudzība un pārvaldība.

Ar attālinātās aprūpes pakalpojuma palīdzību radinieki, kuri nevar būt ik mirkli līdzās saviem tuviniekiem, kuriem ir nepieciešama aprūpe, attālināti var tos uzraudzīt un izsaukt palīdzību, ja rodas tāda nepieciešamība. Tādējādi cilvēki, kuri vairs nav spēka pilni, kuriem ir problēmas ar veselību vai dzīves gaitā iegūtas dažādas traumas, var droši pārvietoties, zinot, ka vienmēr pa rokai ir trauksmes poga, kuru var izmantot, ja būs nepieciešama palīdzība. Signāls, ka nepieciešama palīdzība, automātiski tie nosūtīts arī tad, ja cilvēks ilgstoši atrodas nekustīgā stāvoklī vai ir nokritis. Attālinātās aprūpes nodrošināšanai mājās tiek izvietoti īpaši sensori, kā arī ierīce sensoru signālu uztveršanai un trauksmes paziņošanai, izmantojot pieslēgumu Internet tīklam.

Datora klaviatūra ir diezgan plašs termins, pastāv daudz un dažāda veida klaviatūras, ieskatīsimies populārākās datora klaviatūru kategorijās, kas atvieglos iegādes procesu:

Multivides klaviatūra

Multivides klaviatūrā ir pogas, kas ļauj kontrolēt multivides atskaņošanu datorā. Varat ieslēgt vai izslēgt skaļumu, pāriet uz nākamo dziesmu vai videoklipu vai iepauzēt to. Katrai funkcijai ir īpaša poga vai taustiņu kombinācija. Dažām šāda tipa klaviatūrām ir arī īpašas pogas, lai atvērtu e-pasta vai interneta pārlūkprogrammu.

Mehāniskā klaviatūra

Tradicionālā mehāniskā klaviatūra ir ar atsperes principa taustiņu darbību. Mehāniskās klaviatūras taustiņu darbība ir gandrīz kā rakstāmmašīnai. Rakstnieki vai žurnālisti tieši šī iemesla dēļ labprāt izmanto savā darbā mehāniskās klaviatūras.

Bezvadu klaviatūra

Prokuratūra cēlusi apsūdzību pret bijušo Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāju un diviem esošiem komisijas darbiniekiem lietā par krāpšanu lielā apmērā, aģentūrai LETA apliecināja prokuratūrā.

Kā izriet no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) preses paziņojuma un aģentūras LETA iepriekš rakstītā, KNAB ieguvis pietiekamus pierādījumus, ka informācijas tehnoloģiju uzņēmuma "SOAAR" pārstāvis ar divu esošo un vienas bijušās CVK nodarbinātās personas atbalstu izkrāpa CVK budžeta līdzekļus lielos apmēros. Noziedzīgo darbību rezultātā CVK nodarīts ne mazāk kā 149 920 eiro mantiskais zaudējums.

KNAB pierādījumi liecina, ka uzņēmējs ar bijušās CVK priekšsēdētājas Kristīnes Bērziņas atbalstu, iespējams, veica darbības, lai konkrētais informāciju tehnoloģiju uzņēmums iepirkuma sarunu procedūras rezultātā iegūtu tiesības īstenot pakalpojumus, kas saistīti ar 2021.gada pašvaldības domes vēlēšanu vadības sistēmu nodrošināšanu.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) Gadskārtējās konferences "Zināšanu Arēna" laikā pasniegta tehnoloģiju nozares gada balva "Platīna pele 2019".

Par "Platīna pele 2019" laureātu kategorijā "Mākslīgā intelekta risinājums - sabiedrībai un biznesam" tika izvirzīta Kultūras informācijas sistēmu centra izveidotā platforma "Latvijas valsts pārvaldes valodas tehnoloģiju platforma Hugo.lv", ko izstrādāja valodu tehnoloģiju uzņēmums "Tilde".

Kategorijā "Uzņēmuma digitālā transformācija" uzvarēja AS "Sadales tīkls" pakalpojums "'Atstāj papīru citām vajadzībām! Tiekamies e-vidē - sadalestikls.lv''.

Savukārt, visaugstāko novērtējumu kategorijā "Valsts digitālā transformācija" ieguva Valsts reģionālās attīstības aģentūras un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas projekts "Oficiālā elektroniskā adrese", kura izstrādātāji ir AS "RIX Technologies", SIA "ABC Software", SIA "ZZ Dats" un Ventspils pašvaldības iestāde "Ventspils Digitālais centrs".

Neatkarīgi no tā, ko vēlies drukāt, ir pieejami visdažādākie printeri, kas spēs paveikt visu nepieciešamo. Taču zināt, kā izvēlēties printeri, ne vienmēr ir viegli, ņemot vērā milzīgo tirgū pieejamo iespēju skaitu. Lai palīdzētu, mēs esam izveidojuši nelielu rokasgrāmatu printera izvēlei ar vienkāršu skaidrojumu dažiem visbiežāk lietotajiem terminiem, kā arī ieteikumus, kas noderēs, izvēloties printeri. Lasi un uzzini vairāk turpinājumā!

#1 Tintes vai lāzera printeris?

Pirmais jautājums, uz kuru visiem printeru pircējiem ir jāatbild, ir vienkāršs – ko un cik daudz Tu plāno drukāt. Tintes printeros tiek izmantotas tintes kasetnes, kuras uz papīra tiek uzklātas mitras un ātri izžūst, savukārt lāzerprinteros tiek izmantots toneris – tintes putekļu veids, kas saķeras ar papīru, lai nodrošinātu ātru rezultātu un efektīvu resursu izmantošanu.

• Krāsu tintes printeris veido lielāko daļu tirgus vienkārši tāpēc, ka var drukāt gandrīz jebko: rakstītu tekstu, sektoru diagrammas, glancētas fotogrāfijas. Un mūsdienu tintes printeri un daudzfunkciju printeri ir ātri, bieži ar drukas ātrumu, kas konkurē vai pārspēj lāzera printerus.

SIA Programmatūras testēšanas laboratorija, ko Eiropas Savienības fondu atbalstīta projekta ietvaros izveidojusi IT nozares SIA DPA, sadarbojoties ar Latvijas Universitātes (LU) Datorikas fakultāti, noslēgusi 3,5 milj. Ls apjomīgu iepirkumu konkursu par testēšanas laboratorijas iekārtu kompleksa piegādi, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Lai izveidotu lielas informācijas sistēmas, piemēram, banku sistēmas, to izveidotājam jau programmatūras izstrādes sākuma stadijā ir jāiegulda apjomīgi līdzekļi datortehnikā, bet parasti šādu apjomīgu sistēmu izstrāde ilgst vien aptuveni gadu - pēc tam sistēmas testēšanai iegādātā datortehnika vairs nav nepieciešama. Tādējādi sistēmu izstrādātāji nereti neveic pilnīgu testēšanu vai arī veic to, ieguldot lielus līdzekļus, Db.lv skaidroja SIA DPA vadītājs Juris Vilders.

Viņš norādīja – patlaban «tuvākajā apkārtnē programmatūras testēšanas pakalpojumi tiek sniegti maz». «Mēs domājam piedāvāt testēšanas pakalpojumu, samazinot programmas izstrādātāju izmaksas, tādēļ ceram, ka testēšanas laboratoriju izmantos daudzi,» norādīja J. Vilders.

Taivānas ražotājs ASUS nācis klajā ar jaunu biznesa datora modeli ASUS M3700 jeb viss vienā (all-in-one), ko jau atzinīgi novērtējuši vairāki vietējie uzņēmēji.

Datortehnika mūsdienās ir jebkura biznesa neatņemam sastāvdaļa, tāpēc svarīgi, lai tā ne tikai apmierinātu visas uzņēmuma vajadzības, bet būtu arī nopērkama par finansiāli izdevīgu cenu, norāda Aigars Paegle, Sherlog Latvija vadītājs. ASUS šajā gadījumā trāpījis desmitniekā - jaunais viss vienā modelis ir gan ērts, jaudīgs, funkcionāls un vizuāli pievilcīgs, gan atbilstošs klientu finanšu prasībām, teic A.Paegle, kurš novērtē arī citas ražotāja piedāvātās iespējas tajā skaitā premium garantijas programmas un augstās kvalitātes servisu.

Apmierina vajadzības

Šā gada deviņos mēnešos AS Latvijas Jūras medicīnas centrs zaudējumi sasnieguši 232 tūkstošus latu, kas ir par 69% vairāk nekā pirms gada, liecina uzņēmuma pārskats NASDAQ OMX Riga.

Kompānijas apgrozījums palielinājies par nepilniem 2% līdz 2,6 miljoniem latu.

Kā skaidro uzņēmuma pārstāvji, aprīļa beigās ERAF projekta ietvaros pabeigta bijušā stacionārās aprūpes korpusa Patversmes ielā rekonstrukcija un renovācija, lai sniegtu ambulatoros medicīnas pakalpojumus, kā arī ir iegādāts medicīniskais aprīkojums, mēbeles un datortehnika dienas stacionāram un ģimenes ārstu kabinetiem. Projekta kopējās izmaksas bijušas 660 tūkstoši latu, no kuriem ERAF finansējums bija 436 tūkstoši latu.

Veikto investīciju ēkās un aparatūrā rezultātā nolietojuma apjoms šā gada 3. ceturksnī ir palielinājies par 10 tūkstošiem latu mēnesī salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu. Ņemot vērā, ka atdeve no jaunā ambulatorā korpusa ir sagaidāma tikai šā gada pēdējā ceturksnī, visi papildus izdevumi būtiski palielinājuši deviņu mēnešu zaudējumus, uzsver uzņēmuma pārstāvji.

Valsts policijas (VP) vajadzībām par vairāk nekā 572 tūkstošiem latu tiks iegādāta datortehnika, liecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centra noslēgtā iepirkumu konkursa rezultāti.

Kopumā konkursā savus piedāvājumus iesniedza divi uzņēmumi, no kuriem par uzvarētāju tika izvēlēta a/s Capital, piedāvājot zemāko cenu.

Jau rakstīts, ka iepriekš iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis izteicās, ka tehniskais nodrošinājums ir viens no motivācijas faktoriem, kas iekļauts VP attīstības koncepcijā, kura paredz arī celt policijas prestižu, nodrošinot kvalitatīvus darba apstākļus. Iepriekš tika pausts, ka VP Kurzemes reģions, Vidzemes reģions, Latgales reģions un Zemgales reģions saņems katrs pa 114 jauniem datoriem, Rīgas reģions - 417 datorus, VP koledža - 60 datorus, bet Kriminālistikas pārvalde - 95 datorus.

Šonedēļ likvidēts viens no pasaulē ietekmīgākajiem hakeru forumiem – Darkode. Starptautiskas operācijas laikā aizturētas 28 personas un veiktas 37 kratīšanas, kurās atsavināts liels daudzums datoru, datu nesēju un citu tehnisko ierīču. Operācijā piedalījās arī Latvijas Valsts policija (VP), liecina medijiem sniegtā informācija.

Starptautisko operāciju ar Eiropola Eiropas kibernoziegumu centra atbalstu vadīja Federālais izmeklēšanas birojs (FIB), un operācijā kopā piedalījās 20* valstu tiesībsargājošās iestādes. Visas izmeklēšanas darbības tika koordinētas no komandcentriem, kurus bija izveidojuši FIB darbinieki Pitsburgā, ASV un Eiropola darbinieki Hāgā, Nīderlandē. Latvijā atsevišķas izmeklēšanas darbības veica VP Starptautiskā sadarbības biroja un Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes amatpersonas.

Operācijas laikā tika pārņemta foruma vadība un foruma mājaslapā tika izvietots paziņojums, ka forums ir aizturēts. Tāpat operācijas laikā tika veiktas 37 kratīšanas 18 valstīs un kopā aizturētas 28 personas, kā arī izņemts liels daudzums datoru, datu nesēju un citu tehnisko ierīču.

«Patlaban norisinās darbs pie noliktavu jaudu palielināšanas, kā arī preču izsniegšanas punkta atvēršanas Daugavas labajā krastā,» stāsta 1A.LV interneta veikalu pārvaldošā uzņēmuma SIA Mobilukss valdes loceklis Mareks Zuika.

Jauno preču izsniegšanas punktu Daugavas labajā krastā plānots atklāt tuvāko divu mēnešu laikā. Šobrīd tiek izraudzīta precīza tā atrašanās vieta. Tā mērķis ir atvieglot preču izņemšanu Daugavas labajā krastā esošajiem 1A.LV klientiem.

Lūgts komentēt sūtījumu piegādātāja DPD Latvija jauninājumu - piegādes tajā pašā dienā (šobrīd pakalpojums pieejams juridiskajām personām Rīgā Pickup tīkla ietvaros (automatizētie paku termināli un Paku Bode punkti)), M. Zuika norādīja: «Interneta veikala 1A.LV piegādes pakalpojums «piegāde tajā pašā dienā» darbojas kopš 2014. gada, kas nozīmēja, ja prece tiek pasūtīta no rīta, tā ir noliktavā, to saņemt var tās pašas dienas pēcpusdienā 1A.LV klientu apkalpošanas centrā. «Šobrīd šo pakalpojumu izziņojis viens no mūsu lielākajiem loģistikas partneriem – DPD, par ko ļoti priecājamies. Lielākie ieguvēji būs mūsu klienti, kas savu pasūtīto preci varēs saņemt ne tikai Mūkusalas ielā, bet arī sev tuvākajā pakomātā vai Paku bodes punktā.»

Ķīpsalas hallē oktobrī norisināsies biznesa tehnoloģiju izstāde un konferences Riga Comm 2018, kur varēs iegūt praktiskas zināšanas par jaunākajām tehnoloģijām un inovācijām.

«Veidojot «Riga Comm» saturu, ļoti domājām par mūsu apmeklētāju vajadzībām. Tās ir ļoti dažādas, tāpēc piedāvājam 10 konferences dažādām interesēm – sākot no mārketinga, produktivitātes un finanšu tehnoloģijām līdz pat mākslīgajam intelektam. Ņemot vērā apmeklētāju vēlmes, šogad būs arī reāli uzņēmumu pieredzes stāsti un diskusijas,» stāsta «Riga Comm» vadītājs Andris Breške.

Abās «Riga Comm» norises dienās - 11. un 12. oktobrī - uz sešām skatuvēm notiks daudzveidīgas konferences.

Uz Executive skatuves 11. oktobrī Vadītāju forumā pulcēsies uzņēmēji, IT un cita līmeņa vadītāji, lai diskutētu par pieaugošo informācijas tehnoloģiju lomu ikvienas organizācijas vadības procesos. 12. oktobrī Lietu interneta konferencē aplūkos ļoti plašu tēmu loku – sākot no savienotajām automašīnām, viedo pilsētu DNS un lietu interneta drošību līdz pat biohakingam. «Cilvēka organisms ir kā komplekss dators, un, to iepazīstot, varam tajā bioloģiski ielauzties un uzlabot,» norāda Kaspars Vendelis, viens no konferences lektoriem – biohacking.lv kustības līdzdibinātājs.

Publicitātes foto

Attālinātā darba uzplaukumā uzņēmumi saprot, ka paši nespēj apkopt darbinieku datorus, un tas rada pieprasījumu pēc ārpakalpojumu sniedzējiem.

Koronavīrusa pandēmija īsā laikā ienesa nozīmīgas korekcijas neskaitāmās nozarēs, arī informācijas tehnoloģiju un datortehnikas apkalpošanā. Pēc skarbas mācības saņemšanas uzņēmumi ir sapratuši, ka ar šo biznesa pastāvēšanai kritiski svarīgo jautājumu nedrīkst jokoties, un tagad tiecas nodot rūpes par datorsistēmām ārpakalpojuma sniedzēju rokās.

Marta vidus uzņēmumu vadītājiem un par digitālajiem risinājumiem atbildīgajiem cilvēkiem ilgi paliks atmiņā. Dažās dienās nācās atrisināt problēmas, kam nepietika apņēmības, laika un resursu gadiem ilgi, turklāt nemitīgi saskaroties ar aizvien jauniem izaicinājumiem. Runa ir par drošas digitālās vides izveidošanu uzņēmumā, kam darbinieki varētu pieslēgties arī no ārpuses un efektīvi strādāt.

Kuldīgā taps Kurzemes telpiskās plānošanas un ilgtspējīgās attīstības centrs.

Ar Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas valdības atbalstu Kuldīgas novada dome un RTU īsteno projektu, kura galvenais nolūks ir mūsdienīgot teritorijas plānošanu, izmantojot grafiskās, modelēšanas u.c. datorprogrammas, laikrakstam Kurzemnieks skaidrojis Kurzemes Attīstības aģentūras (KAA ) vadītājs Kaspars Rasa. Centrā galvenais ieguvums būšot datortehnika un modelēšanas programmas – ievadot attiecīgus datus, tās ļaušot modelēt dabas un sociāli ekonomiskos procesus, redzēt, kā mainītos zemes izmantošana, applūstošās teritorijas, iedzīvotāju skaits, satiksmes intensitāte, pakalpojumu pieejamība utt. RTU Telpiskās un reģionālās attīstības pētījumu centrs par projekta naudu veidos t.s. telpiskās simulācijas laboratoriju. Šis projekts ļaujot arī novada pašvaldībai izremontēt daļu ēkas Pilsētas laukumā 3, uz kurieni pārcelsies KAA un kur būs arī semināru telpas

Iecavas pusē policija aizturējusi divus starptautiskā meklēšanā izsludinātus Rumānijas pilsoņus, uz kuriem krīt aizdomu ēna saistībā ar Somijā veiktām motorlaivu dzinēju zādzībām, kuru zaudējums tiek lēsts 70 tūkstošu eiro apmērā.

Policija iepriekš bija saņēmusi informāciju no Somijas varasiestādēm, ka Latvijas teritorijā, iespējams, atrodas divi Rumānijas pilsoņi, kuru transportlīdzekļos varētu atrasties motorlaivu dzinēji un citas mantas, kas nozagtas no veikaliem Somijā. Somijas policija uz aizdomu pamata par laivu veikalu apzagšanu informēja citas Šengenas zonas dalībvalstis.

Divi Rumānijas pilsoņi aizturēti aizvadītajā sestdienā. Katrs no viņiem pārvietojās ar savu automašīnu. Vienā no tām tika konstatētas meklēšanā izsludinātās mantas - Ford Transit automašīnā atradās dažādi motorlaivu dzinēji, datortehnika un citas lietas. Policija konstatēja, ka par kādu no dzinējiem Šengenas informācijas sistēmā atrodas Somijas policijas iekļautais brīdinājums. Tas nepārprotami liecināja, ka visa transportlīdzekļos esošā krava ir noziedzīgas izcelsmes, norāda VP pārstāvji.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild virtuālās vides drošības risinājumu izstrādātāja Kaspersky Lab vadītājs Baltijas valstīs Andis Šteinmanis. Kaspersky Lab darbojas vairāk nekā 200 valstīs, tā aizsardzību izmanto 400 miljoni lietotāju visā pasaulē, 1/3 no uzņēmuma darbiniekiem ir nodarbināti izpētē un produktu izstrādē.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Kaspersky Lab ir relatīvi jauns uzņēmums – šogad atzīmējām 18. dzimšanas dienu. Tieši tāda arī ir gaisotne uzņēmuma iekšienē – jauneklīga un enerģiska. Man patīk apzināties, ka esmu šādā komandā, protams kā papildu faktors ir tas, ka ik dienu ar mums ir uzņēmuma dibinātājs un zīmols – Jevgēņijs Kasperskis, kuru pazīstu personīgi.

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja otrdien, 15. augustā, akceptēja četrus Rīgas domes lēmumprojektu par atkritumu savākšanas un šķirošanas laukumu izveidi, informē Rīgas domes (RD) Sabiedrisko attiecību nodaļa.

SIA EKO STEEL vēlas veidot jaunu atkritumu savākšanas, pārstrādes, uzglabāšanas un reģenerācijas laukumu Atlasa ielā 6. Pašvaldībā norāda, ka uzņēmums plāno nodarboties ar nolietoto transportlīdzekļu savākšanu, pārstrādi un īslaicīgu uzglabāšanu, kā arī dažāda veida atsevišķu bīstamo un nebīstamo atkritumu (krāsaino un melno metālu, akumulatoru, elektrisko un elektronisko iekārtu, nolietotu riepu, būvniecības atkritumu (nelielos daudzumos), izlietotā iepakojuma, naftas produktu saturošo atkritumu) savākšanu un īslaicīgu uzglabāšanu. Atkritumu apsaimniekošanu iecerēts balstīt uz atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un realizēšanai. Plānota arī elektrisko un elektronisko iekārtu reģenerācija.

CSDD darbinieki saskārušies ar kādas personas nesankcionētu mēģinājumu piekļūt Transportlīdzekļu reģistram un mēģinājumu izspiest naudu, taču sadarbībā ar Valsts policiju likumsargiem izdevies aizturēt iespējamo vainīgo, informē CSDD

Būtiski, ka personai nav izdevies piekļūt CSDD reģistrā esošajiem datiem un nav notikusi datu noplūde.

Jānorāda, ka reģistra izmantošana ir normatīvi regulēta, kurā daļa informācijas ir publiski pieejama, taču ir arī ierobežotas pieejamības informācija. Pateicoties CSDD darbinieku profesionālajai rīcībai, piekļūšanas mēģinājums nekavējoties atklāts un par to ziņots Valsts policijai, kuras kompetencē ir tālāko izmeklēšanas darbību veikšana.

Saņemot informāciju par notikušo incidentu, Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas amatpersonas nekavējoties uzsāka kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 183.panta pirmās daļas, 241.panta trešās daļas un 15.panta ceturtās daļas, proti, par informācijas sistēmas darbības traucēšanas mēģinājumu un izspiešanas mēģinājumu mantkārīgos nolūkos.

Bitcoin revolucionārā ienākšana valūtu pasaulē aizsākās pirms gadu desmita, nu tas sen izaudzis no bērna autiņiem. Raugoties uz bitmonētas panākumiem, radušies arī sekotāji - eksistē daudzas citas kriptovalūtas, piemēram, NEO, litecoin un ethereum, tomēr bitcoins ir vispazīstamākā virtuālā kriptovalūta.

Kriptovalūta ir digitālā valūta, kas dzīvo savu patstāvīgu dzīvi - bez centrālo banku vadošajiem norādījumiem un regulējumiem. Līdzšinējās pasaules valūtas ir pakļautas stingriem noteikumiem, bet kripto ķēdes regulē paši lietotāji.

Kriptovalūta ir izvietota blokķēžu tehnoloģiju pasaulē. Tajā ir savi noteikumi un procesi - bitcoinus var iegūt ar rakšanas (mining) palīdzību, saņemot atalgojumu par padarīto darbu.

Bitmonētu rakšana ir pa spēkam jebkuram, lai gan ir vajadzīgi ieguldījumi datortehnikā un programmatūrā. Jebkuru darījumu blokķēdē apstiprina vairāki sistēmas dalībnieki, tāpēc nekāda banku vai regulatora uzraudzība vienkārši nav vajadzīga. Vienkārši izsakoties, bitcoins ir decentralizēta kriptovalūta, ar netraucētu attīstības ciklu. Jāpiebilst, ka bitcoinus var arī iegādāties par naudu, proti, iemainīt pret eiro, dolāriem un citām valūtām. Tāpēc kriptovalūtas ir kļuvušas par daudzu iecienītu investīciju mērķi.

Latvijas informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums Datakom pagājušajā gadā strādāja ar 4,44 milj. Ls apgrozījumu, kas ir 2,3 reizes vairāk nekā 2009.gadā, bet uzņēmuma peļņa pieauga līdz 179,3 tūkst. Ls, liecina Lursoft dati.

«Kopumā ar pērnā gada rezultātiem varam būt ļoti apmierināti. Daudz strādājām pie kompetences un zināšanu bāzes paplašināšanas, esam auguši skaitliski,» DB skaidro Datakom valdes loceklis Uldis Semeiks.

Datakom galvenie pamatdarbības virzieni ir kritisko informāciju sistēmu (IS) infrastruktūras (datortehnika un programmatūra) dizainēšana un izveide, IS infrastruktūras uzturēšana un programmatūras izstrāde, uzturēšana.

«Esam ieguvuši jaunu pieredzi dažādos projektos un to skaits 2010.gadā ir ievērojami palielinājies. Strādājām pie iekšējo procesu efektivitātes uzlabošanas, un turpināsim to darīt arī 2011.gadā,» atzīmē U. Semeiks.

2012. gadā Igaunijas uzņēmējdarbības sektora kopējā peļņa veidoja 2,9 miljardus eiro, kas ir par 7% vairāk nekā iepriekšējā gadā, citējot Statistics Estonia, ziņo BBN.

Lielāko devumu kopējā peļņas pieaugumā nodrošināja būvniecības, nekustamā īpašuma, administratīvo un atbalsta pakalpojumu, kā arī mazumtirdzniecības nozare.

Tikmēr peļņas samazinājums pērn, salīdzinot ar 2011. gadu, bija vērojams enerģētikas un ražošanas nozarē.

Ražošanas nozare nodrošina vislielāko īpatsvaru no kopējās uzņēmējdarbības sektora peļņas. Gada laikā ražošanas uzņēmumu peļņa Igaunijā sarukusi par 6%, lielākoties, jo samazinājās peļņa elektronikas, koka un metāla produktu ražošanas nozarēs.

Pērn uzņēmumu kopējās izmaksas Igaunijā auga par 10%, savukārt personāla izmaksas palielinājās par 11%. Uzņēmumā nodarbināto skaits, kā arī nostrādāto stundu skaits gada laikā pieaudzis par 4%.