Dānijas banka Jyske Bank paziņojusi, ka saviem klientiem piedāvās hipotekāro aizdevumu ar negatīvu procentu likmi, raksta MarketWatch.

Banka piedāvā 10 gadu fiksēto kredītu likmi mīnus 0,5% apmērā. Tādējādi klientam būs jāatmaksā mazāka summa, nekā viņš sākotnēji aizņēmies, protams, visi komisijas maksājumi, kas saistīti ar kredīta izsniegšanu, jāveic.

Par līdzīgu piedāvājumu Dānijā paziņojusi arī Somijas banka Nordea Bank, kas klientiem piedāvā 20 gadu fiksētu 0% likmi, un banka gatavojoties piedāvāt mājokļu kredītus uz 30 gadiem ar negatīvu likmi.

Patlaban Dānijā vidējā fiksētā hipotekāro kredītu likme uz 30 gadiem ir vien 0,5%.

«Luminor» ekonomists Pēteris Strautiņš norādīja, ka nav pazīmju, ka Latvijā tuvākā laikā varētu rasties līdzīga situācija. Arī tad, ja monetārā politika saglabājas tāda, kāda tā ir pašreiz vai kļūst vēl stimulējošāka, citiem vārdiem, ECB noteiktās likmes paliek pašreizējā līmenī vai vēl pazeminās, līdz tam varētu paiet vēl ilgs laiks.

Jau vairākus gadus globālais Mercer pensiju indekss izcēlis Nīderlandi un Dāniju kā valstis ar labākajām pensiju sistēmām pasaulē. Kas tās padara par “veiksmes stāstiem” un ko no tām varam mācīties Latvijā?

Konsekvents valsts atbalsts, iedzīvotāju izglītošana, ilggadējas krāšanas tradīcijas un darba devēju iesaistīšanās ir vieni no galvenajiem iemesliem, kāpēc Dānijā un Nīderlandē vecumdienām uzkrāj ievērojami vairāk iedzīvotāju nekā citās pasaules valstīs. Lai stimulētu arī Latvijas iedzīvotājus domāt par nodrošinātām vecumdienām, nepieciešams gan izpratnes veicināšana, gan darba devēju aktīvāka iesaiste, kā arī mācīšanās no veiksmīgām pensiju sistēmām Rietumvalstīs.

Pensijas pirmais līmenis – uzkrāj par valstī nodzīvoto vai nostrādāto

Arī Nīderlandē un Dānijā pensiju sistēmas sastāv no trīs līmeņiem, kur 1. līmenis ir valsts nodrošināta pensija. Tās apmērs ir atkarīgs nevis no samaksātajām sociālās apdrošināšanas iemaksām, kā tas ir Latvijā, bet gan no laika, ko persona ir nodzīvojusi vai strādājusi kādā no valstīm. Katrs nostrādātais vai nodzīvotais gads ļauj cilvēkam uzkrāt 2 % no valsts pensijas. Vienlaikus Nīderlandē tiek ņemti vērā arī iedzīvotāju dzīves apstākļi, piemēram, vientuļš pensionējies holandietis var saņemt pensiju līdz 70 % apmērā no minimālās mēnešalgas, kas šodien sasniedz apmēram 1300 eiro. Savukārt laulātie vai personas ar dzīvesbiedru var saņemt līdz 50 % no minimālās mēnešalgas.

Dānija no pirmdienas atcēlusi prasību par sejas masku valkāšanu gandrīz visās publiskās vietās.

Šādu soli atbalstīja valdība un gandrīz visas parlamentā pārstāvētās partijas.

Dānijas iedzīvotājiem turpmāk jāvalkā maskas tikai sabiedriskajā transportā tikai gadījumos, kad viņi stāv kājās.

Līdz 1.septembrim Dānija plāno pilnībā atteikties no masku valkāšanas.

Dānija cīņā ar Covid-19 noteiktos ierobežojumus pakāpeniski atvieglo kopš pavasara. Dānijā sabiedriskā dzīve ir gandrīz pilnībā atjaunojusies. Slēgti tikai naktsklubi, bet septembrī plānots atvērt arī tos.

Pēc ierobežojumu atvieglošanas jauno Covid-19 gadījumu skaits nedaudz pieauga, bet ne dramatiski. Pēdējās dienās vīrusa izplatīšanās temps atkal sarucis.

Svētdien Dānijā tika reģistrēti 315 jauni Covid-19 gadījumi, kas ir mazākais skaits kopš februāra. Tomēr tas daļēji varētu būt skaidrojams ar mazāku skaitu testu, kas tika veikts šajā dienā.

"Sun Finance” ir finanšu tehnoloģiju (fintech) uzņēmums, kas nodarbojas ar kreditēšanu tiešsaistē. Grupa ir dibināta 2017. gadā un jau trešajā darbības gadā pārsniedza 100 miljonu eiro apgrozījuma robežu.

“Sun Finance” strādā 3 kontinentos un 7 valstīs, tostarp, Meksikā un Vjetnamā, bet šis gads, neraugoties uz Covid-19, kļūs par grupas rekorda izaugsmes gadu.

Par “Sun Finance” izaugsmi DB.lv stāsta grupas dibinātājs un vadītājs Toms Jurjevs.

Kas ir finanšu tehnoloģijas vai tiešsaistes kreditēšana?

Ja cilvēkam ir nepieciešams aizdevums, tad viņš var izvēlēties, kur to saņemt – bankā, patērējot tam nepieciešamo laiku, vai arī tiešsaistē mūsu uzņēmuma mājaslapā vai aplikācijā, tam patērējot aptuveni desmit minūtes.

Kā radās ideja par paša uzņēmumu?

Finanšu tehnoloģiju uzņēmumi visā pasaulē pēdējo desmit gadu laikā ir radušies daudz. “Sun Finance” vadošās komandas darba pieredze konkrētajā jomā ir pietiekami liela. Cilvēki ir strādājuši šajā jomā desmit un vairāk gadus. Arī pats esmu strādājis citā uzņēmumā kā vadošs darbinieks. Pienāca laiks, pirms “Sun Finance” dibināšanas, kad sapratu, ka pietiek sēdēt tikai pie vadības galda, gribu būt arī pie akcionāru galda. Toreiz sazinājos ar savu labāko draugu Emīlu Latkovski, kurš nu ir arī mans biznesa partneris, un šobrīd sēžam vienā kabinetā. Toreiz viņu aicināju līdzi dibināt start-up uzņēmumu finanšu tehnoloģiju jomā. Sākām mēs ar biznesu tepat Latvijā. Šo tirgu toreiz arī vislabāk pārzinājām. Mazu brīdi vēlāk uzsākām darbību Dānijā. Faktiski uzreiz pēc tam sekoja Polija, tad Kazahstāna un tālāk jau sekoja eksotiskākas valstis kā Meksika un Vjetnama. “Visjaunākā” valsts grupas portfelī, kurā esam uzsākuši darbu, ir Zviedrija.

Trīs Latvijas uzņēmumi - "IKTK", "Rodentia" un "Igate Būve" īstenojuši inovatīvu "zaļo risinājumu", no līmētā koka ražojot un uzbūvējot elektroauto uzlādes staciju Dānijā.

Stacija būvēta pēc Dānijas elektroauto uzlādes staciju un mobilitātes risinājumu kompānijas "CLEVER" pasūtījuma un to projektējis Dānijas arhitektu birojs "Cobe". Projekts paredz pēc vienota "zaļā" dizaina koncepta uzbūvēt ātrās uzlādes staciju tīklu visā Skandināvijā.

Elektroauto uzlādes staciju Orhusas ostā pie pasažieru prāmju piestātnes izgatavoja un uzbūvēja trīs Latvijas uzņēmumi, kas specializējas līmētā koka konstrukciju projektēšanā, ražošanā un būvniecībā. Līmētā koka konstrukciju projektēšanas birojs "Rodentia" konsultēja dāņu pasūtītāju un izstrādāja detalizācijas un ražošanas rasējumus, ražotājs "IKTK" Ozolnieku novadā no egles koksnes ražoja galvenās konstrukcijas, bet līmētā koka būvniecībā specializētā būvkompānija "Igate Būve" veica pārējo ražošanu, piegādi un gandrīz piecu metru augstās konstrukcijas būvniecību Dānijā.

Pieaugot Covid-19 gadījumu skaitam, Dānijas valdība ierobežojusi atļauto cilvēku skaitu publiskos pasākumos Kopenhāgenā un 16 apkārtējās pašvaldībās.

Dānijas veselības ministrs Magnuss Heunike pirmdien paziņoja, ka saslimušo skaita pieaugums ir satraucošs, un sacīja, ka Dānija virzās nepareizā virzienā.

Dānijā aizvadītajā diennaktī inficēšanas ar jauno koronavīrusu atklāta 230 cilvēkiem. Šī ir pirmā reize kopš aprīļa beigām, kad 24 stundu laikā atklāti vairāk nekā 200 jauni Covid-19 gadījumi.

Papildus Kopenhāgenai un tās apkārtnei ierobežojumi attiecībā uz atļauto cilvēku skaitu publiskos pasākumos tiks pastiprināti arī Odensē, kur līdzšinējo 100 cilvēku vietā turpmāk būs atļauts pulcēties tikai 50.

Bāriem un restorāniem būs jābeidz darbs pusnaktī, nevis plkst.2 kā līdz šim.

Šie ierobežojumi būs spēkā līdz 22.septembrim, paziņoja Heunike.

Bērni ir mūsu nākotne – tam, domāju, piekrīt visi. Par to daudz runājam, bet vai arī darām? Protam “atskaitīties” par nobruģētām pilsētas ielām un jaunuzceltām ražotnēm, bet vai protam izmērīt atdevi investīcijām bērnos un pierādīt nodokļu maksātājiem un vēlētājiem, ka esam rīkojušies kā atbildīgi saimnieki?

Šie ieguldījumi nav tik ērti un taustāmi parādāmi kā infrastruktūras uzlabojumi.

Kāpēc mani tas satrauc? Jo nodrošinot ģimenes mēs nodrošinām ekonomiku. Šodienas ģeopolitiskajos apstākļos vairāk kā jebkad ir svarīgi, lai mums augtu kritiski domājoša, radoša un drosmīga jaunā paaudze. Finansējuma pieejamība noteikti ne vienmēr ir problēma – redzam, ka Eiropas Atveseļošanas fonds sniedz lieliskas iespējas pievērsties šai jomai, tomēr pagaidām esam apstājušies pie tā, ka primāri ieguldīsim infrastruktūrā. Vai atkal vēlamies tikai atķeksēt, ka esam īstermiņā izpildījuši Eiropas Savienības uzstādītos mērķus?

Mums šis finansējums būtu jāizmanto mērķtiecīgāk, ieguldot sabiedrības ilgtspējā – piemēram, investējot bērnos. Tā mēs varētu sasniegt pat 13% atdevi, jo cilvēki ir būtiskākais resurss, kurā vērts ieguldīt.

Rietumu pasaulē jau kādu laiku procentu likmes ir ļoti zemas. Turklāt pagaidām arī nākotnē, centrālajām bankām atrodoties konstantā eksperimentālā ekonomikas stimulēšanas stadijā, tās var šādas palikt.

Dažās vietās pasaulē aizņemties ir palicis īpaši izdevīgi. Tie ziņots, ka Dānijā “Nordea Bank” sākusi saviem klientiem piedāvāt hipotekāros aizdevumus uz 20 gadiem ar fiksētu nulles likmi.

“Bloomberg” ziņo, ka ar šādiem paziņojumiem klajā nākušas vēl divas bankas, kas darbojas šajā valstī. Katrā ziņā pasaule sākusi aizdzīvoties līdz agrāk visai neiedomājamai situācijai, kad pat visai gara termiņa aizdevumiem privātpersonām netiek iekasēti procentu maksājumi. Iespējams, šo pat nevarētu uzskatīt par skaļāko gadījumu.

Pirms laika Dānijā Jyske Bank ziņoja, ka 10 gadu hipotekārajam aizdevumiem piemēros negatīvu likmi -0,5% apmērā. Tas nozīmē, ka katru mēnesi summa, ko aizdevuma ņēmējs ir parāda bankai, samazinās. Tas gan nenozīmē, ka banka no šādas savas darbības obligāti cieš zaudējumus. Tā joprojām var nopelnīt no nodevām un maksām par dažādiem saistītajiem pakalpojumiem.

Darbaspēka nodokļu sloga apmērs uz vidējo algu Latvijā tikai pavisam nedaudz atpaliek no Somijas un Zviedrijas līmeņa, taču līdz Skandināvijas pilsoņu labklājībai ir tālu, līdztekus mūsu pirktspēja ir tuvāka Rumānijai vai Bulgārijai.

Šādas disonanses sekas ilgtermiņā būs postošas.

Augstākie darbaspēka nodokļi Baltijā

Darbaspēka nodokļu slogs uz vidējo algu Latvijā 2021. gadā bija 40,5%, salīdzinājumam – Igaunijā 38,1%, Lietuvā – 37,6%, liecina OECD dati. Zīmīgi, ka Lietuva ar zemāku slogu ekonomiskajā attīstībā ir apsteigusi Latviju, kura tagad jau ir pēdējā Baltijā. No Igaunijas, kuras darbaspēka nodokļu slogs visu laiku bijis konsekventi zemāks, mūs šķir nepārvarama plaisa ekonomiskajā attīstībā. Latvija bija un ir Ziemeļeiropas pirmajā trijniekā pēc darbaspēka nodokļu smaguma. Ironiski, bet varbūt par laimi mums, Igaunijā un Lietuvā šo nodokļu slogs 2021. gadā ir nedaudz pieaudzis, izlīdzinot konkurētspējas plaisu Baltijā, tomēr Latvija Igauniju apsteidz vairāk nekā par diviem procentpunktiem, bet Lietuvu – pat vairāk nekā par trim procentpunktiem.

Lai nodrošinātu racionālu zāļu lietošanu un mazinātu zāļu cenas, kā arī pacientu līdzmaksājumu apjomu, no 2020.gada 1.aprīļa kompensējamajiem medikamentiem receptē izrakstīs aktīvo vielu, informē Veselības ministrija.

Konkrētu zāļu nosaukumu varēs norādīt, ja tam būs ārstniecisks pamatojums pacienta veselībai. Savukārt aptiekām būs pienākums izsniegt zāles ar iespējami zemāko pacienta līdzmaksājumu. Rezultātā pacients nepārmaksās, pērkot dārgākus medikamentus, bet zāļu ražotāji būs vairāk ieinteresēti samazināt medikamenta cenu.

Šodien, 15.jūlijā, valdība apstiprināja Veselības ministrijas rosinātās izmaiņas Ministru kabineta (MK) noteikumos, kas nosaka kompensējamo zāļu un medicīnas ierīču apmaksas kārtību.

Grozījumu mērķis ir mazināt zāļu cenas un pacientu līdzmaksājumu apjomu un uzlabot zāļu pieejamību, jo katru gadu pacienti pārmaksā par zālēm neiegādājoties tikpat efektīvus, bet zemākas cenas līdzvērtīgas terapeitiskās efektivitātes zāles. Šobrīd zemākas cenas medikamentus lieto aptuveni 35 procenti pacientu. Statistikas dati liecina, ka 2017.gadā pacienti, iegādājoties nereferences medikamentus pārmaksājuši gandrīz 25 miljonus eiro. Lielu daļu no šīs summas viņi būtu varējuši ietaupīt, iegādājoties zemākas cenas līdzvērtīgas efektivitātes medikamentus. Līdz ar to izmaiņas sekmēs arī racionālu zāļu lietošanu.

Tieši šāds secinājums izriet no OECD datiem par dažādu Eiropas Savienības valstu izdevumiem darba tirgus programmām 2020. gadā, kad vairākums valstu faktiski dubultoja izdevumus pašmāju darba tirgus uzturēšanai, bet Latvija izdevumus palielināja 1,15 reizes, kas ir zemākais rādītājs visā ES.

Startā nokavē par apli

Latvijas sniegums, sākoties Covid-19 pandēmijai, kas paredzēja pamatīgu ietekmi uz darba tirgu, dažādus darba ierobežojumus, ir pielīdzināms kādām skriešanas sacensībām, kur visi startā izskrien ar pamatīgu ātrumu, bet viens sportists uz sava celiņa lēnā garā pastaigājas. Rezultāts jau ir paredzams pašā sākumā, jo novērojam, ka sportists sāk skriet tikai tad, kad visi ir nojoņojuši pirmo apli. 2020. gads pagaidām ir pēdējais pieejamais no OECD apkopotajiem datiem, bet tāpat ir zināms, ka 2021. gadā Latvija dažādās atbalsta jomās pamatīgi sarosījās. Iespējams, ka kaut kas arī no startā zaudētā tika saglābts, tomēr, ja saglābts būtu daudz, šobrīd sabiedrībā nebūtu tik asa diskusija par darbaspēka importa nepieciešamību.

Biedrība "Taureņa efekts" kļuvusi par pirmo labdarības organizāciju Latvijā, kas ziedojumus pieņem arī alternatīvā formātā: turpmāk ziedotājiem būs iespēja atbalstīt biedrību arī bartereiro veidā.

"Mēs pastāvīgi paplašinām iespējas veikt ziedojumus. Tagad mūsu biedrība ir kļuvusi arī par ABSI, lielākās FinTech tirdzniecības platformas Ziemeļeiropā, tirdzniecības platformas dalībnieku, un var pieņemt ziedojumus bartereiro veidā," saka Olga Kazaka, "Taureņa efekts" līdzdibinātāja.

Ziedojumi dažādos alternatīvos formātos jau sen vairs nav jaunums daudzviet pasaulē, tomēr Latvijā tā joprojām nav izplatīta prakse.

"Mēs varam un mums ir jāstrādā pie tā, lai nodrošinātu ikvienam pēc iespējas ērtākas ziedojuma metodes. Progresīvās valstīs jau sen ir populāri ziedojumi virtuālajā valūtā: UNICEF sniedz iespēju ziedot Bitcoin (BTC), Ethereum (ETH) un Litecoin (LTC) veidā. Pēc ANO Bērnu fonda datiem, kriptovalūtas ziedojumi pozitīvi ietekmē bērnu dzīvi visā pasaulē: tie palīdz nodrošināt izglītību Sīrijas konflikta laikā, piegādāt pārtiku Klusā okeāna reģiona valstīs un atbrīvot bērnus no militārā dienesta Dienvidsudānā.

Dānijā no trešdienas vienkopus varēs tikties ne vairāk kā pieci cilvēki, otrdien pavēstīja valdība, mudinot arī atcelt privātās sanāksmes, lai mazinātu Covid-19 izplatības riskus.

"Mūs skārusi jauna un biedējoša pandēmijas attīstība - koronavīrusa Lielbritānijas mutācija, kas ir īpaši lipīgs paveids," sacīja premjerministre Mete Frederiksena.

Ja līdz šim vienkopus pulcēties varēja ne vairāk kā desmit cilvēki, tad turpmāk - ne vairāk kā pieci. Šī prasība stājas spēkā trešdien un būs spēkā līdz 17.janvārim.

Valdība mudina netikties ar vairāk kā pieciem citu mājsaimniecību cilvēkiem, un strādāt no mājām, kad vien tas ir iespējams, norādīja premjere.

Cilvēkiem tiek ieteikts ievērot divu metru distanci iepērkoties.

Dānijā tiek novērota jaunā, lipīgākā, sākotnēji Lielbritānijā konstatētā koronavīrusa paveida izplatīšanās.

Konronavīrusa jaunais paveids februāra vidū Dānijā būs kļuvis par dominējošo, prognozēja Dānijas veselības ministrs Magnuss Heunike.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" ziemas sezonā, kas sāksies 2023.gada oktobra beigās, atvērs sezonālo bāzi Laspalmasā, Grankanārijā, Spānijā, informē "airBaltic" pārstāvji.

Tādējādi ziemas sezonā divas lidsabiedrības lidmašīnas "Airbus A220-300" tiks bāzētas Grankanārijas lidostā, veicot tiešos lidojumus uz desmit galamērķiem. Biļetes jaunajos maršrutos būs iespējams rezervēt no 21.jūnija.

"airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss norāda, ka, gatavojoties gaidāmajai ziemas sezonai, "airBaltic" vienmēr rūpīgi analizē tirgus dinamiku. Ziemas mēnešos, kad kopējais pasažieru pieprasījums pasaulē parasti ir mazāks, lidsabiedrība ir noteikusi iespēju optimizēt darbību, lai tā būtu pēc iespējas efektīvāka, izveidojot sezonālu bāzi un veicot lidojumus ar divām lidmašīnām no Laspalmasas.

Lidsabiedrībā skaidro, ka, bāzējot divas lidmašīnas Laspalmasā, "airBaltic" demonstrē stratēģiju, lai optimizētu apkalpes rotāciju efektivitāti un maksimāli palielinātu lidmašīnu izmantošanu, izmantojot tās maršrutos caur lidsabiedrības jau esošajām bāzēm un apkalpotajām pilsētām.

Dienas Biznesa TOP500 elektronikas un elektrotehnikas nozares trešais lielākais uzņēmums Latvijā SIA AE Partner šo gadu uzsāk ar paplašināšanās plāniem Liepājas ražotnē un sadarbību ar jauniem un ilgtspējīgiem partneriem.

Tā stāstā par uzņēmumu atklāj AE Partner prokūriste Jolanta Pavītola. 2003. gadā uzņēmums Plus Process Liepaja (šodien AE Partner ) izveidojās kā Dānijas uzņēmuma Plus Proces Controls meitas uzņēmums, kura vadībā stājās Klauss Ravns (Claus Ravn). 2007. gadā organizatoriskā struktūra mainījās.

Latvijas uzņēmuma līdzšinējais vadītājs Klauss Ravns un viņa kolēģis no Dānijas Mihaēls Holms (Michael Holm), divi entuziasti, apvienojās un atpirka Latvijas uzņēmuma daļu, neilgi pēc tam iegādājoties arī pašu mātes uzņēmumu Dānijā. Iepriekšējie uzņēmuma īpašnieki bija nolēmuši savu nākotni veltīt kam citam, kā rezultātā meita kļuva par mammu. K. Ravns un M.Holms kā vienlīdzīgi īpašnieki vadīja AE Partner līdz 2018.gada vidum, kad Mihaēls Holms nolēma pievērsties pavisam citādam dzīves stilam un izvēlēties citus izaicinājumus. K. Ravnam šodien pieder 89% uzņēmuma daļu, kas joprojām atrodas gan Latvijā, gan Dānijā.

Sagaidāms, ka Covid-19 epidēmija Dānijā tuvākajā laikā beigsies, prognozēts pētnieku ziņojumā, tā autoriem vienlaikus brīdinot par nopietnu otrā viļņa risku.

Ziņojumu klajā laidusi veselības pārvalde SSI, kas darbojas Veselības ministrijas pakļautībā un ir atbildīga par infekcijas slimību monitoringu.

"Pastāv liela iespējamība, ka epidēmija beigsies pati no sevis, ja pašreizējais sarukuma līmenis saglabāsies," teikts ziņojumā.

Ārvalstu tirgi lēnām mīkstina ierobežojumus 

Daudzu uzņēmumu darbu ietekmē ne tikai Latvijas valdības noteiktie ierobežojumi koronavīrusa izplatības...

Sagaidāms, ka epidēmija beigsies, arī ja uzņēmumi atsāks darbu un tiks ievērota sociālā distancēšanās, teikts ziņojumā, kurā arī uzsvērts - tā tas notiks īstermiņā.

Norādot, ka imunitātes līmenis Dānijas iedzīvotāju vidū ir zems, ziņojumā politiķiem, kuri apsver ierobežojumu atcelšanas otro fāzi, pausts arī brīdinājums - pastāv "vērā ņemams risks, ka vēlāk sekos otrs epidēmijas vilnis".

15.aprīlī Dānijā darbu atsāka bērnudārzi, jaunāko klašu skolēni atgriezās skolās, ievērojot stingras sociālās distancēšanās un higiēnas vadlīnijas.

Slimības reprodukcijas koeficients kopš tā laika pieaudzis no 0,6 līdz 0,9, liecina SSI aplēses, tomēr tas, ka koeficients joprojām ir mazāks par vienu, nozīmē, ka jaunu inficēšanās gadījumu skaits turpina sarukt.

Dānijā apstiprināti vairāk nekā 10 000 koronavīrusa gadījumu, 506 sasirgušie aizgājuši no dzīves.

Dānija no piektdienas mīkstina Covid-19 dēļ noteiktos iebraukšanas noteikumus tūristiem.

Iepriekš pieprasītais svarīgais iebraukšanas iemesls, piemēram, tuvu radinieku vai partneru apmeklēšana, vairs neattieksies uz cilvēkiem no Eiropas Savienības (ES) un Šengenas zonas valstīm.

Šī pārmaiņa attiecas uz tūristiem no valstīm, kur situācija ar jauno koronavīrusu netiek uzskatīta par pārāk nopietnu.

Dānijas Ārlietu ministrija tomēr ceturtdienas vakarā paziņoja, ka tūristiem un citiem iebraucējiem vēl ir jāveic testi un jādodas karantīnā pēc ierašanās Dānijā, ja viņi nav vakcinēti pret Covid-19 un nav atveseļojušies no šīs slimības.

Tūristi un citi iebraucēji no Vācijas-Dānijas robežas zonas un Zviedrijas pierobežas rajoniem varēs neievērot karantīnas režīmu. Viņiem iebraukšanai pietiks ar negatīvu testu, kas nav vecāks par 72 stundām.

Dānijas valdība nolēmusi atcelt gandrīz visus ierobežojumus, kas noteikti cīņā ar Covid-19, un no piektdienas vairums iestāžu drīkstēs atsākt darbu.

Naktsklubi un diskotēkas ir vienīgie izņēmumi. Tie arī turpmāk paliks slēgti.

Dānijā arī turpmāk cilvēkiem būs jāievēro sociālā distancēšanās, daudzās vietās būs jāuzrāda pierādījums par vakcinēšanos pret Covid-19, negatīvs Covid-19 tests vai pierādījums par Covid-19 pārslimošanu.

Restorāni, bāri, sporta zāles un daudzas citas vietas Dānijā jau ir atvērtas, un vairums skolēnu jau labu laiku mācās skolās klātienē.

Tagad arī universitāšu studenti drīkstēs apmeklēt lekcijas klātienē, un arī vakarskolās un mūzikas skolās mācības atsāksies normālā režīmā.

Tiks atvērtas arī saunas, peldbaseini, zoodārzu telpas un izklaides parki. Atļautas būs arī citas sporta un atpūtas aktivitātes.

Šobrīd cena par vienu hektāru lauksaimniecības zemes Latvijā ir viena no zemākajām Eiropā, bet topa augšgalā ir Nīderlande, secināts nekustamo īpašumu nozares uzņēmums “Latio” sadarbībā ar jomas vadošajiem pētniekiem 2021. gada sākumā izanalizētajā apskatā.

Nedaudz zemākas cenas nekā Latvijai ir tikai Slovākijā un Horvātijā.

“Eiropā pastāv ievērojama starpība starp lauksaimniecības zemju cenām dažādās valstīs. Nīderlandē tie ir aptuveni 70 tūkstoši eiro par hektāru, Itālijas ziemeļos 60 tūkstoši, bet turpat netālu – Francijā tikai vidēji 6000 eiro. Atšķirību veido zemes apstrādes intensitāte noteiktās teritorijās dažādās valstīs, piemēram, dārzeņu un augļu ražošanas vai lopkopības ietekmē cenas ir augstākas nekā graudkopības vai ekstensīvās lopkopības reģionos. Latvija šobrīd iepaliek no kaimiņvalstīm tikai vienā parametrā - cenā par aramzemes hektāru, nedaudz apsteidzot Igauniju,” skaidro Sandijs Lūkins, “Latio” Mežu pārdošanas nodaļas vadītājs.

Dānijas policija pārtraukusi izmeklēšanu par "Nord Stream" sabotāžu Baltijas jūrā 2022.gada septembrī, pirmdien paziņojusi Kopenhāgenas policija.

"Pamatojoties uz izmeklēšanas rezultātiem, varasiestādes var secināt, ka cauruļvadu sabotāža bija tīša," paziņoja policija, vienlaikus norādot, ka nav rasts nepieciešamais pamats krimināllietas turpināšanai Dānijā.

Zviedrija jau februāra sākumā izbeidza izmeklēšanu, norādot, ka lieta neietilpst Zviedrijas jurisdikcijā.

Izmeklēšana par "Nord Stream" sabotāžu turpinās Vācijā.

2022.gada 26.septembrī Baltijas jūrā notika vairākas eksplozijas, sabojājot abus "Nord Stream" cauruļvadus un izraisot četras noplūdes. Saistībā ar notikušo tika sāktas izmeklēšanas Zviedrijā, Vācijā un Dānijā. Zviedrija 2022.gada novembrī apstiprināja sākotnējās aizdomas, ka notikusi sabotāžu.

Investējot 200 tūkstošus eiro produktu izstrādē un 2 miljonus eiro jaunās ražošanas līnijās, Latvijas piena pārstrādes uzņēmums "Food Union" šosezon ir radījis 10 jaunus saldējuma veidus, informē uzņēmumā.

Jaunie saldējuma veidi izstrādāti un ražoti Latvijā primāri pašmāju tirgum, taču daļa jaunumu priecēs pircējus arī Lietuvā, Igaunijā un Norvēģijā un Dānijā.

"Food Union grupas Saldējuma kompetences centrs, kas atrodas Rīgā, Latvijā, uzņem apgriezienus. Šosezon mūsu Eiropas uzņēmumi laiž klajā vairāk nekā 100 jaunus produktus, no kuriem daļa ir izstrādāti šeit. Tāpat mēs audzējam ražošanas kapacitāti - šovasar Eiropas uzņēmumiem Lietuvā, Igaunijā, Norvēģijā, Dānijā un Rumānijā plānojam saražot saldējuma produkciju 2000 tonnu apmērā, kas ir aptuveni puse no tā, cik ražojam Latvijas tirgum. Un mēs plānojam šo apjomu pakāpeniski audzēt, vienlaikus stiprinot produktu izpētes un izstrādes kompetences," uzsver Normunds Staņēvičs, Food Union vadītājs Eiropā.

Bagātākās valstīs cilvēki ir vidēji laimīgāki; vienlaikus ir svarīgi izvērtēt, kā turība tiek pārvērsta labklājībā.

Tā uzsver Meiks Vikings (Meik Wiking), Dānijā bāzētā laimes izpētes institūta The Happiness Research Institute vadītājs un grāmatu The Little Book of Hygge, The Little Book of Lykke, The Art of Making Memories un The Key to Happiness autors. Uzņēmumu īpašniekiem un vadītājiem ir vērts pievērst uzmanību darbinieku labsajūtai, jo laimīgāki darbinieki ir produktīvāki, radoši, mazāk dienu pavada slimojot. Vairāk par laimi un laimīgu darbinieku lomu biznesā un valsts attīstībā M. Vikings stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Jūs esat The Happiness Research Institute vadītājs. Kā jūs definējat laimi un kā to pētāt institūtā?

Mums ir plašs skatījums par to, kas ir laime. Tā var būt gan tas, kā cilvēks piedzīvo savu dzīvi kopumā un cik apmierināts ir, gan arī saistīta ar to, kādas emocijas pieredz. Mēs cenšamies to sadalīt un skatīties uz dažādām dimensijām, komponentēm, bet esam ieinteresēti tajā, kā cilvēki pieredz savu dzīvi, cik laimīgi viņi ir. Veidojot pētījumus, mums patīk sekot līdzi cilvēkiem laika gaitā, piemēram, es varētu sekot desmit tūkstošiem cilvēku Rīgā nākamos desmit gadus un skatīties, vai viņi tiek paaugstināti darbā, atlaisti, apprecas, izšķiras, kā tas ietekmē viņu laimes līmeni.

Dānija un Kanāda atrisinājušas gandrīz 50 gadus ilgušās domstarpības par Hansa salas piederību.

Abas puses otrdien vienošanās parakstīšanas ceremonijā Otavā oficiāli paziņoja par salas sadalīšanu aptuveni uz pusēm, tādējādi faktiski izveidojot "sauszemes robežu" starp Kanādu un Eiropas Savienību (ES).

"Arktika ir starptautiskās sadarbības piemērs, kur virsroku gūst likuma vara," norādīja Kanādas ārlietu ministre Malānija Džolija. "Kad tiek apdraudēja globālā drošība, ir īpaši svarīgi, ka tādas demokrātijas kā Kanāda un Dānija sadarbojas, lai kopā ar iedzimto tautām atrisinātu savas domstarpības saskaņā ar starptautiskajām tiesībām."

Teritoriālās domstarpības par sīko, tikai 1,3 kvadrātkilometrus lielo neapdzīvo saliņu, kas atrodas starp Kanādai piederošo Elsmīra salu un Dānijas karalistes sastāvā esošo autonomo Grenlandi, ilgušas kopš 1973.gada, kad starp Kanādu un Dāniju tika novilkta jūras robeža.

Lai ierobežotu koronavīrusa izplatību, Dānija slēgs kinoteātrus, teātrus un koncertzāles un ierobežos restorānu darbības laiku.

"Mums jāierobežo mūsu aktivitātes. Mums visiem jāierobežo mūsu sociālie kontakti," piektdien sacīja Dānijas premjerministre Mete Fredriksena.

Viņa norādīja, ka Dānijā 24 stundu laikā reģistrēti vairāk nekā 11 000 jaunu Covid-19 gadījumu, kas ir jauns rekords.

Dānijā, kur tiek veikts vairāk Covid-19 testu nekā daudzās citās valstīs, apstiprināto koronavīrusa omikrona paveida gadījumu skaits ir viens no lielākajiem pasaulē. Pēdējo 24 stundu laikā reģistrēti 2500 omikrona paveida gadījumi.

Restorāniem un naktsklubiem, kas līdz šim varēja strādāt līdz pusnaktij, turpmāk būs atļauts strādāt tikai līdz plkst.23. Pēc plkst.22 būs aizliegts pārdot alkoholu.

Dānijā un Norvēģijā pēdējās nedēļās ir atkal strauji pieaudzis jauno Covid-19 gadījumu skaits, pavēstīja abu valstu iestādes.

Dānijas slimību kontroles institūcija - Valsts seruma institūts (SSI) - ceturtdien ziņoja, ka oktobra pirmajās divās nedēļās Covid-19 gadījumu skaits pieaudzis par 73%. Tas pārsvarā noticis galvaspilsētas Kopenhāgenas reģionā.

Norvēģijā cilvēku skaits ar pozitīviem Covid-19 testiem vienas nedēļas laikā pieaudzis par 53%.

To Covid-19 infekcijas gadījumu skaits, kad nepieciešama ārstēšanās slimnīcā, abās valstīs tomēr ir zemā līmenī.

Dānija un Norvēģija pirms dažām nedēļām atcēla gandrīz visus Covid-19 ierobežojumus. Vairs nav nepieciešams valkāt sejas maskas, un netiek arī prasīts Covid-19 sertifikāts, lai apmeklētu restorānus un muzejus. Norvēģijā apmēram 87% no pieaugušajiem iedzīvotājiem ir saņēmuši abas Covid-19 vakcīnas.