Kāda augstāko aprindu dāma pavaicāja Heinem: – Kas jādara, lai iemācītos runāt franciski? – Tas nav grūti, – dzejnieks atbildēja, – vienkārši vācu vārdu vietā jālieto franču.

Kompānija M.A.R.I.D.I. pateicas visiem, kas ir uzticējušies programmaiQuick Teacher, un par godu programmas 5 gadu esamībai ES valstīs piedāvā svešvalodu mācības par īpašu jubilejas cenu.

Jebkuras svešvalodas zināšanas pat vienkāršā sarunvalodas līmenī būtiski atvieglo mums dzīvi dažādu braucienu laikā, kā arī ceļ mūsu vērtību darba devēja acīs. Katrs izvēlas savu mācīšanās paņēmienu, un mēs atzīstam, ka jebkurš no tiem var būt iedarbīgs.

No 2003. gada pavasara Baltijas valstu iedzīvotājiem tiek piedāvāta svešvalodu intensīvās apguves metodikaQuick Teacher. Sākumā tās radītāji piedāvāja apgūt tikai angļu, vācu un krievu valodu, bet tagad pēc šīs metodikas ir iespējams mācīties jau vairāk nekā 10 valodu – arī itāļu, spāņu, franču, somu un japāņu, turklāt metodikas radītājiem padomā ir vēl ķīniešu un arābu valoda.

"Neesmu gatavs tērēt naudu jaunas svešvalodas apguvei" - tā apgalvo katrs ceturtais jeb 25% Latvijas iedzīvotāju vecuma grupā no 25 līdz 44 gadiem, liecina tirgus un sabiedriskās domas pētījuma centra SKDS janvārī veiktā iedzīvotāju aptauja. Cena par vienu svešvalodas nodarbību ir amplitūdā no Ls 3 līdz Ls 19.

Savukārt tie minētās vecuma grupas iedzīvotāji, kas ir gatavi ieguldīt līdzekļus sevis izglītošanā, nevar to atļauties - tikai 10% aptaujāto vecuma grupā no 25 līdz 44 gadiem ir gatavi maksāt par svešvalodas apguvi summu, kas lielāka par 200 latiem, lielākais vairums - zem 100 latiem, kas ir ievērojami mazāk nekā reālais apmācību tirgus piedāvājums. Par visērtāko svešvalodas apguves veidu lielākā daļa aptaujāto uzskata mācības valodu kursos (32%) vai nodarbības pie privātskolotāja (30%).

Quick Teacher mārketinga direktors Deniss Razžigajevs stāstīja, ka "no pirmā acu uzmetiena aptaujas rezultāti neizbrīna - jo lielāka naudas summa, jo mazāks cilvēku skaits ir gatavs to tērēt, kā arī nepārsteidz izvēlētās svešvalodu apguves metodes. Satraucošs ir fakts, ka tā summa, ko iedzīvotāji ir gatavi ieguldīt svešvalodas apguvē, ir daudz par maz, ja salīdzina ar svešvalodu apmācību cenām."

Kopumā visās ES valstīs aptuveni 6,6% iedzīvotāji nav šo valstu pilsoņi. Savukārt Latvijā 2011. gadā ārvalstu pilsoņi veidoja 17% no kopējā iedzīvotāju skaita, mūs pārspējot vien Kiprai un Luksemburgai, liecina Eurostat 2011. gada apkopotie dati.

12,8 miljoni Eiropas Savienības (ES) pilsoņu 2011. gadā dzīvoja kādā citā ES valstī, liecina ES statistikas biroja Eurostat apkopotie dati. Tāpat pēc pērnā gada statistikas datiem ES dzīvoja 20,5 miljoni ne ES pilsoņu, kas veidoja 4,1% no kopējā ES iedzīvotāju skaita.

Latvija ir viena no līderēm ārvvalstu pilsoņu skaita īpatsvarā pret visu iedzīvotāju skaitu. Latviju apsteidz vien Luksemburga, kur dzīvo 43% ārvalstu pilsoņu un Kipra – 20% ārvalstu pilsoņu. Tūdaļ aiz Latvijas seko Igaunija (16%). Mazāk kā 2% ārvalstu pilsoņu dzīvo tādās ES valstīs kā Polija, Lietuva, Bulgārija un Slovākija, savukārt skaitliski lielākais apjoms ārvalstu pilsoņu ir Vācijā (7,2 milj.), Spānijā (5,7 milj.), Itālijā (4,6 milj.), Lielbritānijā (4,5 milj.) un Francijā (3,8 milj.), lai arī šajās valstīs ārvalstu pilsoņu īpatsvars nav lielākais ES.

Svešvalodu mācīšanās ne tikai sagādā prieku un to zināšana ne tikai atvieglo komunikāciju ārzemēs atvaļinājuma laikā, bet, brīvi pārvaldot otru valodu, ir vieglāk spert pirmo soli veiksmīgas karjeras virzienā. Pašlaik darba devēji par vienu no būtiskākajām iemaņām uzskata otrās vai trešās svešvalodas zināšanas. Valodas ne tikai palīdz nodrošināt veiksmīgu sadarbību un komunikāciju ar ārvalstu klientiem un partneriem, bet arī veicina personīgo un profesionālo izaugsmi.

Prast un saprast vēl vienu valodu nozīmē iegūt daudz jaunu iespēju. Prasme komunicēt vairākās valodās ļauj labāk orientēties globālajā tirgū, apzināt un saprast starptautisko klientu, piegādātāju un partneru vēlmes un vajadzības. Iespēja komunicēt tieši, bez tulka vai tulkošanas biroja starpniecības, novērš iespējamos pārpratumus un ar informācijas apmaiņu saistītos konfliktus, kā arī ļauj būtiski ietaupīt. Tieši svešvalodas zināšanas darba devēji vērtē visaugstāk, tādēļ, ja esat jaunu karjeras iespēju meklējumos, pārliecinieties par to, ka jūsu zināšanas ir pietiekamas.

Speciālisti bieži vien saskaras ar problēmu atrast savai svešvalodu kompetences uzlabošanai pietiekami kvalitatīvus kursus vai seminārus, jo lielākā daļa tiešsaistes kursu tiek piedāvāta svešvalodā. Vēlme uzzināt vairāk un uzlabot savu profesionālo kvalifikāciju ir galvenais iemesls, kādēļ cilvēki izvēlas svešvalodu kursus. Protot svešvalodu, jūs varēsiet ne tikai efektīvāk komunicēt ar ārvalstu partneriem, bet arī, izmantojot dažādas tiešsaistes mācību platformas, iemācīties jebko – no zīmēšanas un programmēšanas pamatiem līdz pat datu analīzei. Svešvalodu zināšanas ļauj apgūt plašu iemaņu spektru, pat neizejot no mājām.

Pētījumu kompāniju TNS sadarbībā ar Eiropas Komisiju veikusi Flash Eirobarometra pētījumu, kurā noskaidrota ES dalībvalstu pilsoņu attieksme pret lietotu preču iegādi. Lielākā daļa eiropiešu atzīst, ka iegādātos lietotas grāmatas, kompaktdiskus (CD), DVD un videospēles (72%). Līdzīgi vairāk nekā puse eiropiešu iegādātos lietotas mēbeles (55%).

Lietotu grāmatu, kompaktdisku, DVD un videospēļu iegādi salīdzinoši visbiežāk apsvērtu Zviedrijas un Apvienotās Karalistes (81%), kā arī Somijas (79%) un Vācijas (78%) pilsoņi. Tomēr būtiski, ka šī ir biežāk norādītā atbilde visu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu vidū, izņemot Igauniju, kuras pilsoņi salīdzinoši biežāk apsvērtu tekstilizstrādājumu iegādi: šādu atbildi norādījuši 63% Igaunijas pilsoņu, kamēr lietotas grāmatas, kompaktdiskus, DVD un videospēles apsvērtu iegādāties 53% igauņu.

TNS sabiedrības uzvedības pētījumu eksperte Alise Lāce komentē - interesanti, ka salīdzinoši biežāk lietotu preču iegādi apsver vidēji gados jaunāki eiropieši, kamēr sievietes salīdzinoši biežāk norādījušas, ka iegādātos tekstilizstrādājumus (apģērbu, gultasveļu, aizkarus u.tml.).

Invaliditāte (82%), čigānu izcelsme (73%) un vecums virs 50 gadiem (72%) Latvijas sabiedrībā līdzīgi kā Eiropā visbiežāk tiek vērtēti kā trūkumi (traucēklis). Šādus rezultātus sniedz Eirobarometra pētījums, kuru veic Eiropas Komisija sadarbībā ar TNS Opinion & Social (Latvijā šo pētījumu veic mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia).

Salīdzinot ar Eiropas Savienību, Latvijā retāk kā trūkumu (traucēkli) vērtē citu etnisko izcelsmi (30%), piederību citai reliģijai (16%) un piederību sieviešu dzimumam (14%). Latvijā homoseksuālismu salīdzinoši retāk uzskata par traucēkli nekā tas ir vidēji Eiropas Savienībā – attiecīgi 42% un 54%.

Domājot par to, kuras grupas biežāk cieš diskriminācijas dēļ, lielākā daļa Latvijas pilsoņu uzskata, ka Latvijā daudz biežāk izplatīta ir diskriminācija vecuma (55%) un invaliditātes (51%) dēļ.

Izņemot rādītāju par diskrimināciju invaliditātes dēļ, Latvijas pilsoņu vērtējums par diskrimināciju valstī ievērojami atšķiras no vidējiem rādītājiem Eiropas Savienībā. Latvijas iedzīvotāji izjūt mazāku diskrimināciju nekā vidēji Eiropas Savienībā tādās jomās, kā etniskā izcelsme (29%), reliģiskā piederība (10%), dzimums (21%) un seksuālā orientācija (32%). Savukārt salīdzinoši lielāka daļa Latvijas pilsoņu uzskata, ka diskriminācija vecuma dēļ valstī ir plaši izplatīta (55%), kas ir par 9 procentu punktiem vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā.

Lai nodrošinātu ziemas dienestu darbu un sniega tīrīšanu Rīgā atsevišķās teritorijās, ielās un to posmos noteiktos diennakts laikos nepieciešamības gadījumā aizliegs transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu, informē Rīgas domes pārstāvji.

Ielas, kurās pagaidu ceļa zīme «Apstāties aizliegts», nepieciešamības gadījumā, tiks izvietota jebkurā diennakts laikā:

- Akadēmiķa Mstislava Keldiša ielā, posmā no Ilūkstes ielas līdz Ulbrokas ielai;

- Akas ielā, posmā no Ģertrūdes ielas līdz Tērbatas ielai;

- Akmeņu ielā, posmā no Jelgavas ielas līdz Mūkusalas ielai;

- Aleksandra Čaka ielā no Zemitāna ielas līdz Pērnava ielai;

- Andreja Saharova ielā, posmā no Rudens ielas līdz Lubānas ielai;

- Anniņmuižas bulvārī, posmā no Zentenes ielas līdz Jūrmalas gatvei (ielas labajā pusē);

- Anniņmuižas ielā no Gramzdas ielas līdz Rostokas ielai;

- Artilērijas ielā, posmā no Brīvības ielas līdz Jāņa Asara ielai;

Latvijas Pirmā partija un Latvijas ceļš (LPP/LC) apvienības Saeimas frakcijas deputāti un ministri ierosina koalīcijā lemt par izmaiņām likumos, kas atļautu piešķirt dubultpilsonību ārvalstīs dzimušo vai laulībā ar citas valsts pilsoni dzimušo Latvijas pilsoņu bērniem, kas dotu iespēju Latvijas pilsoņu bērniem tiesības atgriezties Latvijā, ziņo LPP/LC preses sekretārs Edgars Vaikulis.

Pagājušajā nedēļā Latvijas sabiedrība ir saņēmusi vairākas satraucošas ziņas, kurās atklājies vecāku – Latvijas pilsoņu – un viņu ārvalstīs dzimušo vai laulībā ar citas valsts pilsoni dzimušo bērnu beztiesiskums.

"Pēc šķiršanās no vīra, Inga Gruse kopā ar bērnu – Vācijas pilsoni – vēlas atgriezties Latvijā, Liepājā. Vācijas tiesa nosaka liegumu mātei ar bērnu pārcelties uz dzīvi citā valstī, tātad arī atgriezties Latvijā."

"Īrijā nogalināta Latvijas pilsone Baiba Saulīte. Īrijas tiesa nolemj, ka viņas bērnu – Īrijas pilsoņu – aizbildnis būs viņas bijušā vīra Hasana Hasana, iespējamā sievas slepkavas, māsa, tikai tāpēc, ka dzīvo Īrijā."

LPP/LC uzskata, ka ir nepieciešams mainīt līdzšinējo savu pilsoņu aizstāvību un turpmāk pieteikt Latvijas pilsoņu interešu ievērošanu tik pat kategoriski, kā to pēdējā laikā nodemonstrējušas citas valstis, sevišķi, ja tas skar bērnu tiesības augt ar vienu no saviem vecākiem Latvijā.

Visdrīzāk Jūs jau esat dzirdējuši par svešvalodu apguves multimēdiju kompleksu CD-ROM diskā Quick Teacher: iespējams esat lasījuši informāciju latviešu presē vai apmeklējuši interneta lapu www.QT.lv, vai, iespējams, par Quick Teacher Jums ir stāstījuši paziņas. Quick Teacher apsola, ka Jūs iemācīsieties svešvalodu 2 mēnešos. Šodien mēs piedāvājam Jums uzzināt cik lielā mērā tas atbilst patiesībai un iepazīties ar Lietuvas lietotāju viedokļiem par šo programmu. Lietotāji atbildēja uz anketas jautājumiem: kur uzzināja par programmu; kas tajā patika, kas nē; kādi ir panākumi apmācībā. Līvija KALĒJA

Administratore JolantaSTUNGIENE:

Šo programmu man piedāvāja vīrs. Pēc viņa domām, lietojot programmu var sasniegt vēlamos rezultātus. Mācīties bija interesanti un galvenais – neapnika, mācības kļuva kā spēle. Ir interesanti, ka var tulkot no lietuviešu valodas uz angļu un otrādi. Garlaicīgi bija mācīties tikai gramatiku. Katru dienu mācībām veltīju pa 1-1,5 stundām. Es atcerējos to, ko jau zināju iepriekš un tāpat iemācījos daudz jaunu vārdu.

Visdrīzāk Jūs jau esat dzirdējuši par svešvalodu apguves multimēdiju kompleksu CD-ROM diskā Quick Teacher: iespējams esat lasījuši informāciju latviešu presē vai apmeklējuši interneta lapuwww.QT.lv, vai, iespējams, par Quick Teacher Jums ir stāstījuši paziņas. Quick Teacher apsola, ka Jūs iemācīsieties svešvalodu 2 mēnešos. Šodien mēs piedāvājam Jums uzzināt cik lielā mērā tas atbilst patiesībai un iepazīties ar Lietuvas lietotāju viedokļiem par šo programmu.

Lietotāji atbildēja uz anketas jautājumiem: kur uzzināja par programmu; kas tajā patika, kas nē; kādi ir panākumi apmācībā.

Līvija KALĒJA

AdministratoreJolantaSTUNGIENE:

Šo programmu man piedāvāja vīrs. Pēc viņa domām, lietojot programmu var sasniegt vēlamos rezultātus. Mācīties bija interesanti un galvenais – neapnika, mācības kļuva kā spēle. Ir interesanti, ka var tulkot no lietuviešu valodas uz angļu un otrādi. Garlaicīgi bija mācīties tikai gramatiku. Katru dienu mācībām veltīju pa 1-1,5 stundām. Es atcerējos to, ko jau zināju iepriekš un tāpat iemācījos daudz jaunu vārdu.

UAB “Straujos” tehniskā centra direktorsPetrasSAKALAUSKAS:

Visdrīzāk Jūs jau esat dzirdējuši par svešvalodu apguves multimēdiju kompleksu CD-ROM diskā Quick Teacher: iespējams esat lasījuši informāciju latviešu presē vai apmeklējuši interneta lapuwww.QT.lv, vai, iespējams, par Quick Teacher Jums ir stāstījuši paziņas. Quick Teacher apsola, ka Jūs iemācīsieties svešvalodu 2 mēnešos. Šodien mēs piedāvājam Jums uzzināt cik lielā mērā tas atbilst patiesībai un iepazīties ar Lietuvas lietotāju viedokļiem par šo programmu.

Lietotāji atbildēja uz anketas jautājumiem: kur uzzināja par programmu; kas tajā patika, kas nē; kādi ir panākumi apmācībā.

Līvija KALĒJA

AdministratoreJolantaSTUNGIENE:

Šo programmu man piedāvāja vīrs. Pēc viņa domām, lietojot programmu var sasniegt vēlamos rezultātus. Mācīties bija interesanti un galvenais – neapnika, mācības kļuva kā spēle. Ir interesanti, ka var tulkot no lietuviešu valodas uz angļu un otrādi. Garlaicīgi bija mācīties tikai gramatiku. Katru dienu mācībām veltīju pa 1-1,5 stundām. Es atcerējos to, ko jau zināju iepriekš un tāpat iemācījos daudz jaunu vārdu.

UAB “Straujos” tehniskā centra direktorsPetrasSAKALAUSKAS:

Uz [email protected] pienāk daudz jautājumi par Quick Teacher izstrādātāju – kompāniju M.A.R.I.D.I. Apkopojot Jūsu jautājumus, šodien mēs mēģināsim uz tiem atbildēt. Ja kāds jautājums paliks neatbildēts, Jūs jebkurā laikā varat to uzdot pa e-mail vai pa telefonu 7 50 99 99. Mēs noteikti uz to atbildēsim. Līvija Kalēja

M.a.r.i.d.i

Kompānija M.A.R.I.D.I tika dibināta 2001. gadā. Sākumā – kā oficiālais Quick Teacher distributors Latvijā. Vēlāk kļuva par oficiālo distributoru Baltijā. Pēc tam – ekskluzīvais pārstāvis Eiropas Savienības teritorijā. Dotajā brīdī kompānijai M.A.R.I.D.I pieder Quick Teacher autortiesības un tirdzniecības zīme visā pasaulē. Kopš 2004. gada programmas lietotāju skaits ir pieaudzis gandrīz 15 reizes. Kompānija strādā Vācijā, Austrijā, Šveicē, Anglijā, Īrijā, Somijā, Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Krievijā, Ukrainā, Kazahstānā, Baltkrievijā un citās NVS valstīs. 90% M.A.R.I.D.I darbinieku pārvalda minimums trīs valodas.

Lielākā daļa Latvijas pilsoņu ir apmierināti ar savu pašreizējo dzīvi. 8% pilsoņu ir ļoti apmierināti, savukārt 52% pilsoņu ir diezgan apmierināti ar savu pašreizējo dzīvi.

To atklāj Eirobarometra pētījums, kuru tirgus, mediju un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia veica 2011.gada pavasarī.

Tomēr salīdzinoši liela daļa Latvijas pilsoņu atzīst, ka nav apmierināti ar savu pašreizējo dzīvi kopumā – 30% pilsoņu ir ne visai apmierināti, desmitā daļa (10%) Latvijas pilsoņu ir ļoti neapmierināti ar savu pašreizējo dzīvi.

Kā norāda TNS Latvia sabiedrības uzvedības pētījumu eksperte Dace Zolberga, kopumā visu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi ir ievērojami apmierinātāki ar savu pašreizējo dzīvi – absolūtais vairākums (79%) Eiropas Savienības valstu pilsoņi ir apmierināti ar savu pašreizējo dzīvi un tikai 21% pilsoņu kopumā nav apmierināti ar savu pašreizējo dzīvi.

Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš uzskata, ka Pilsoņu diena jāsvin datumā, kas vienotu visus Latvijas pilsoņus. Tādēļ nav pieņemams īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās Oskara Kastēna izteiktais priekšlikums Pilsoņu dienu atzīmēt 3. augustā. G.Bērziņš uzskata, ka šādi priekšlikumi sabiedrības saskaņu Latvijā nevis veicina, bet ir sabiedrību šķeļoši.

O.Kastēns ir rosinājis Pilsoņu dienu atzīmēt 3. augustā, jo šajā dienā 1995. gadā Ministru kabinetā tika apstiprināts rīkojums par Latvijas pilsonības piešķiršanu naturalizācijas kārtībā pirmajiem 103 pilsonības pretendentiem. Tomēr šis datums ir nozīmīgs tikai tiem Latvijas pilsoņiem, kuri pilsonību ieguvuši naturalizācijas kārtībā.

"Pilsoņu dienai jābūt visu Latvijas pilsoņu svētkiem, tādēļ tā būtu jāsvin datumā, kas nozīmīgs visiem Latvijas pilsoņiem, nevis tikai tiem, kas pilsonību ieguvuši naturalizējoties," uzsver G.Bērziņš.

Naturalizācijas pārvaldē izveidota darba grupa, kura izvērtē iespējamos datumus, kuros varētu tikt svinēta Pilsoņu diena. Daži no izvērtētajiem datumiem ir 5. septembris, kad 1919. gadā tika publicēts likums par pavalstniecību, 17.-18. aprīlis. kad 1920. gadā notika Satversmes sapulces vēlēšanas, 26. janvāris, kad 1921. gadā Latvija tika atzīta de iure un 15. februāris, kad 1922. gadā tika pieņemta Satversme.

ES dalībvalstīs kopumā galvenie iemesli, lai apgūtu svešvalodu ir saistīti gan ar praktiskiem ieguvumiem, piemēram, lai izmantotu svešvalodu ārzemēs (tostarp darījuma braucienos ārzemēs) (32 %) vai, lai varētu strādāt citā valstī (27 %), gan ar tādiem ieguvumiem, kā lai lietotu atvaļinājumos ārzemēs (35 %) vai, lai gūtu personisku gandarījumu (27 %), noskaidrots TNS Latvia pētījumā. Savukārt Latvijā dominē praktiskie motīvi, proti, būtiskākie iemesli, lai apgūtu svešvalodu, ir - lai varētu strādāt citā valstī (36 %), lai atrastu labāku darbu Latvijā (35 %) un lai izmantotu svešvalodu ārzemēs (tostarp darījuma braucienos ārzemēs) (32 %).

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Valdība līdz nākamā gada pavasarim varētu pagarināt ierobežojumu termiņu Krievijas pilsoņu ieceļošanai Latvijā, ņemot vērā to, ka Krievijas izraisītais drošības apdraudējums turpinās, izriet no Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotā rīkojuma projekta, kas pieejams Tiesību aktu portālā.

ĀM norāda, ka, ņemot vērā Krievijas sākto militāro iebrukumu Ukrainā, strauji audzis Krievijas pilsoņu skaits, kuri pa sauszemes robežu vēlējās ieceļot Eiropas Savienībā (ES).

ES Padomes ārlietu ministru neformālajā sanāksmē Prāgā 2022.gada 30.augustā un 31.augustā tika panākta vienošanās, ka, ņemot vērā sarežģīto ietekmi uz robežvalstīm, dalībvalstis nacionālā līmenī var veikt pasākumus, lai ierobežotu ieceļošanu ES saskaņā ar Eiropas Parlamenta un ES Padomes regulu, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām.

Ievērojot minēto vienošanos, Latvija, Igaunija, Lietuva un Polija koordinēti veica izmaiņas nacionālajos tiesību aktos, lai ierobežotu Krievijas pilsoņu, kuri ilgstoši ir atbalstījuši un turpina atbalstīt Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīma agresīvās darbības un ir līdzatbildīgi par Krievijas agresiju Ukrainā, ieceļošanu.

Eiropas Parlamenta (EP) Eiropas Pilsoņu balvas komiteja paziņojusi 2018. gada balvas laureātus no visas Eiropas Savienības (ES) - no Latvijas tā piešķirta kustībai «Iespējamā misija», informēja EP Informācijas birojs Latvijā.

Eiropas Pilsoņu balva ir Eiropas mēroga apbalvojums, ko EP ik gadu piešķir personām, grupām vai organizācijām par izciliem sasniegumiem un ieguldījumu, veicinot ES iedzīvotāju savstarpējo sapratni un saliedētību, sekmējot pārrobežu sadarbību ES ietvaros, kas stiprina Eiropas garu.Balvu piešķir arī par ikdienas darbību, kas apliecina un sabiedrībā nostiprina Eiropas Savienības Pamattiesību hartā paustās kopējās vērtības – cilvēka cieņu, brīvību, vienlīdzību un solidaritāti.

Kustības «Iespējamās misija» valdes priekšsēdētāja un dibinātāja Ingrīda Blūma saka: «Iespējamā misija 10 gadu laikā ir pierādījusi, ka izglītības sistēmai Latvijā var piesaistīt spējīgākos Latvijas un arī citu valstu augstskolu absolventus. Esmu pārliecināta, ka mūsu izglītība būs tik laba, cik labi ir mūsu skolotāji.»

Šā gada pirmajā pusgadā izsniegtas 133 465 pases, kas ir par 10 693 pasēm vairāk nekā pērn šajā periodā. Tas skaidrojams ar to, ka palielinājies pasu skaits, kas izsniegtas ceļošanai uz ārzemēm bērniem līdz 15 gadu vecumam, apgalvo Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) Pasu nodaļas vadītāja Dzintra Peneze.

No šā gada pirmajā pusgadā izsniegtajām pasēm 123 248 bija Latvijas pilsoņu, 10 168 Latvijas nepilsoņu un 49 bezvalstnieku pases.

34% pilsoņu no 15 gadu vecuma kā iemeslu jaunas pases saņemšanai minējuši iepriekšējās pases derīguma termiņa beigšanos, 17% personu pases saņēmuši pirmo reizi, 16% pilsoņu pases saņēmuši, jo iepriekšējā pase nav bijusi derīga ceļošanai, 9% vēlējušies saņemt jaunā parauga pasi, 8% bērnu līdz 15 gadiem beidzies pases derīguma termiņš, 6% iepriekšējā pase zudusi, 4% mainījies personvārds, 3% naturalizējušies un 3% minējuši citu iemeslu.

48% nepilsoņu kā iemeslu jaunas pases saņemšanai minējuši, ka iepriekšējā pase nav derīga ceļošanai. 18% personu iepriekšējās pases nozaudējuši, 10% pases saņēma pirmo reizi, 7% bērnu līdz 15 gadiem beidzies pases derīguma termiņš, 6% mainījuši personvārdu, 6 % vēlējušies saņemt jaunā parauga pasi un 5% minējuši citu iemeslu.

Tautas nobalsošanā par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē līdz pulksten 20 piedalījās vairāk nekā 981 tūkstoši pilsoņu jeb 63,55% balsstiesīgo, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati.

Vidzemē līdz pulksten 20 bija nobalsojuši vairāk nekā 275 tūkstoši pilsoņu jeb 67,30% balsstiesīgo, Latgalē – vairāk nekā 130 tūkstoši balsstiesīgo jeb 55,27% no kopējo balsstiesīgo skaita, Kurzemē – vairāk nekā 134 tūkstoši pilsoņu jeb 65,66% no kopējā vēlētāju skaita, savukārt Zemgalē divas stundas pirms iecirkņu slēgšanas referendumā piedalījās 147 tūkstoši pilsoņu jeb 63,42% balsstiesīgo. Rīgā referendumā nobalsojuši vairāk nekā 294 tūkstoši pilsoņu jeb 72,07% balsstiesīgo.

Jau rakstīts, ka saskaņā ar CVK datiem līdz pulksten 16 referendumā piedalījusies vairāk nekā puse (51%) balsstiesīgo. Līdz pulksten 12 bija nobalsojuši 27% balsstiesīgo, bet pirmajā stundā kopš vēlēšanu atvēršanas – 1,65% balsstiesīgo.

Pirms vēlēšanām tiek runāts, ka tiek īstenotas dažādas politiskos konkurentus nomelnojošas kampaņas, kurās tiek izplatīta negatīva informācija par citu politisko partiju kandidātiem. Vairāk nekā puse (53%) Latvijas ekonomiski aktīvo pilsoņu vecumā no 18 līdz 55 gadiem atzīst, ka ir pamanījuši šādas konkurentus nomelnošanas aktivitātes.

To atklāj tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, 2011.gada septembrī veiktais pētījums.

30% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, kuriem ir LR pilsonība, atzīmē, ka nav pamanījuši politiskos konkurentus nomelnojošas akcijas, savukārt 17% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju nav pārliecināti, vai ir redzējuši politiķus nomelnojošas akcijas.

Piektā daļa (21%) pilsoņu, kuri ir pamanījuši kādas politiskos konkurentus nomelnojošas akcijas, atzīst, ka šāda informācija ietekmē viņu izvēli, par kuru partiju balsot Saeimas vēlēšanās – 5% pilsoņu noteikti ietekmē, savukārt 16% pilsoņu drīzāk ietekmē, pieņemot lēmumu, par kuru politisko partiju balsot Saeimas vēlēšanās.

Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā, Rīgas Valsts 2.ģimnāzijā, Rīgas Valsts 3.ģimnāzijā, Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā un Āgenskalna Valsts ģimnāzijā kopumā par 4,4 miljoniem eiro līdz 2019.gada 1.septembrim uzlabos mācību vidi, liecina Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Investīciju plāns 2017.-2019.gadam.

Mācību vides uzlabošana piecās ģimnāzijā tiks veikta, nodrošinot ergonomiskas mācību vides ierīkošanu un inovatīvu informācijas un komunikāciju tehnoloģijas risinājumu ieviešanu. No 4,4 miljoniem eiro teju 2,6 miljonus eiro paredzēts piesaistīt no Eiropas Savienības (ES) struktūrfondiem, bet 1,8 miljonus eiro tērēt no pašvaldības budžeta.

Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā 7.-12.klasēs 2016./2017.mācību gadā mācās 1067 skolēni, Rīgas Valsts 2.ģimnāzijā - 801 skolēns, Rīgas Valsts 3.ģimnāzijā - 815 skolēni, Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā - 698 skolēni un Āgenskalna Valsts ģimnāzijā - 857 skolēni.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments skaidro, ka valsts ģimnāzijās izglītojamo mācību sasniegumu vidējais procentuālais novērtējums centralizētajos eksāmenos ir augstāks nekā vidējais procentuālais novērtējums valstī. Šīs ģimnāzijas veic pedagogu tālākizglītības un metodiskā centra funkcijas, sniedz vispārējās izglītības iestādēm un pedagogiem metodisko atbalstu izglītības procesa organizēšanā pedagoģijas un skolvadības jautājumos, atbalsta izglītojamo sadarbību zinātniskās pētniecības jomā valsts un starptautiskā līmenī, pedagogi iesaistās valsts izglītības politikas un izglītības attīstības stratēģijas veidošanā (valsts pārbaudījumu vērtēšanā, izglītības satura izveidē, mācību literatūras izvērtēšanā) pašvaldību vai valsts līmenī.

Nacionālās apvienības virzītie grozījumi Darba likumā paredz, ka darba devēji nedrīkst izvirzīt nepamatotas prasības par svešvalodu zināšanām. Grozījumus vakar Saeima nodevusi izskatīšanai Sociālo un darba lietu komisijai.

Tiesa, nav saprotams, kādēļ grozījumi aprobežojas tikai ar ierobežojumiem svešvalodu prasmēm, varētu taču arī noteikt, lai nepamatoti neprasa autovadītāja apliecību, lai neizvirza nepamatotas prasības par augstāko izglītību utt. Ja ironiju met pie malas, tad šie grozījumi to apstiprināšanas gadījumā varētu nozīmēt nemitīgus tiesvedības procesus. Jo teju ikvienā gadījumā varēs sūdzēties par nepamatotām svešvalodu prasībām. Un darba devējs varēs taisnoties, ka nav kamielis un viņam tiešām darbam nepieciešamas šādas prasmes. Un tad gudri vīri un sievas vērtēs, vai tiešām valodu vajag zināt vai nē. Izklausās diezgan absurdi un «atsit» padomju laikus.

Arvien vairāk cittautiešu vēlas palikt dzīvot Latvijā, noskaidrots pētījumā par trešo valstu pilsoņu portretu Latvijā.

Pēdējo gadu laikā gan termiņuzturēšanās atļauju (TUA), gan pastāvīgo uzturēšanās atļauju (PUA) īpašnieki arvien biežāk plāno palikt Latvijā ilgāku laiku vai pavisam. Pētījumā norādīts, ka 2009.gadā palikt Latvijā uz dzīvi vēlējās 33,2% TUA īpašnieku, savukārt šogad to vēlējās jau 52,3%.

Aptuveni 11 reizes sarucis to TUA īpašnieku skaits, kuri Latvijā vēlētos uzturēties ne ilgāk par vienu gadu.

Savukārt PUA īpašnieku vidū šogad Latvijā uz dzīvi vēlējās palikt 81,1%.

Pētījumā noskaidrots, ka 60% trešo valstu pilsoņu ar TUA un PUA jūtas saistīti ar Latviju. Piederības sajūtu Latvijai ietekmē uzturēšanās ilgums Latvijā un latviešu valodas mācīšanās pieredze.

85% no visiem ārzemniekiem, kuri pameta Latviju pēdējo četru gadu laikā, bija Krievijas pilsoņi.

Vērtējot 50 lielāko Latvijas iedzīvotāju valstspiederības grupu skaitliskā lieluma izmaiņas pēdējo četru gadu laikā, var secināt, ka skaitliski visvairāk samazinās Latvijas pilsoņu un Latvijas nepilsoņu skaits.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datu apkopojums par Fizisko personu reģistrā iekļauto informāciju liecina, ka 2019. gada 1. janvārī reģistrā bija iekļauti 1775,8 tūkstoši Latvijas pilsoņu, bet 2023. gada 1. janvārī Fizisko personu reģistrā iekļauto Latvijas pilsoņu skaits bija samazinājies par 41,3 tūkstošiem (-2,3%), nokrītot līdz 1734,6 tūkstošiem. Vēl straujāk samazinājās Latvijas nepilsoņu skaits. 2019. gada sākumā reģistrā bija 224,7 tūkstoši Latvijas nepilsoņu.