Šobrīd sociālo mediju platformas kā reklāmas kampaņu kanāli ir pieejami ikvienam interesentam. Protams, labākais ceļš ir algot aģentūru, kas visu izdarīs pasūtītāja uzdevumā - gan noformēs kampaņu, gan iesniegs rezultātu analīzi. Tomēr daži uzņēmumi izvēlas visu darīt paši. Kam pievērst uzmanību kampaņas veidošanas gaitā un kā novērtēt rezultātu?

Uzņēmums "Httpool" pārstāv tādas lielas sociālo mediju platformas kā Facebook, Twitter, Snapchat, LinkedIn un citas mazos tirgos, kur šo lielo sociālo mediju pārstāvniecības nav un nekad nebūs. Mums ir lieliska iespēja vērot uzņēmumu veiksmes un neveiksmes, skatīt tendences, kā arī piekļūt sociālo mediju platformu pētījumiem. Mēs arī paši daudz iedziļināmies un pētām, kas ir un kas nav efektīvi. Un te ir seši punkti, ko iesakām jebkuram sociālo mediju kampaņa plānotājam.

Izvēlies vienu mērķi

Veidojot kampaņu, ir iespēja izvēlēties, kāds būs tās mērķis. Parasti tas ir vērsts uz auditorijas palielināšanu, zīmola atpazīstamības vai pārdošanas veicināšanu. Uz šo izvēli noteikti nav attiecināms teiciens – vairāki zaķi ar vienu šāvienu. Izvēlētais mērķis noteiks, kā tālāk strādās sociālā medija algoritms. Turklāt ir svarīgi, lai izvēlētais mērķis arī atbalsta biznesa mērķi – kādu rezultātu uzņēmums sagaida no šīs kampaņas.

Kopumā visās ES valstīs aptuveni 6,6% iedzīvotāji nav šo valstu pilsoņi. Savukārt Latvijā 2011. gadā ārvalstu pilsoņi veidoja 17% no kopējā iedzīvotāju skaita, mūs pārspējot vien Kiprai un Luksemburgai, liecina Eurostat 2011. gada apkopotie dati.

12,8 miljoni Eiropas Savienības (ES) pilsoņu 2011. gadā dzīvoja kādā citā ES valstī, liecina ES statistikas biroja Eurostat apkopotie dati. Tāpat pēc pērnā gada statistikas datiem ES dzīvoja 20,5 miljoni ne ES pilsoņu, kas veidoja 4,1% no kopējā ES iedzīvotāju skaita.

Latvija ir viena no līderēm ārvvalstu pilsoņu skaita īpatsvarā pret visu iedzīvotāju skaitu. Latviju apsteidz vien Luksemburga, kur dzīvo 43% ārvalstu pilsoņu un Kipra – 20% ārvalstu pilsoņu. Tūdaļ aiz Latvijas seko Igaunija (16%). Mazāk kā 2% ārvalstu pilsoņu dzīvo tādās ES valstīs kā Polija, Lietuva, Bulgārija un Slovākija, savukārt skaitliski lielākais apjoms ārvalstu pilsoņu ir Vācijā (7,2 milj.), Spānijā (5,7 milj.), Itālijā (4,6 milj.), Lielbritānijā (4,5 milj.) un Francijā (3,8 milj.), lai arī šajās valstīs ārvalstu pilsoņu īpatsvars nav lielākais ES.

Pētījumu kompāniju TNS sadarbībā ar Eiropas Komisiju veikusi Flash Eirobarometra pētījumu, kurā noskaidrota ES dalībvalstu pilsoņu attieksme pret lietotu preču iegādi. Lielākā daļa eiropiešu atzīst, ka iegādātos lietotas grāmatas, kompaktdiskus (CD), DVD un videospēles (72%). Līdzīgi vairāk nekā puse eiropiešu iegādātos lietotas mēbeles (55%).

Lietotu grāmatu, kompaktdisku, DVD un videospēļu iegādi salīdzinoši visbiežāk apsvērtu Zviedrijas un Apvienotās Karalistes (81%), kā arī Somijas (79%) un Vācijas (78%) pilsoņi. Tomēr būtiski, ka šī ir biežāk norādītā atbilde visu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu vidū, izņemot Igauniju, kuras pilsoņi salīdzinoši biežāk apsvērtu tekstilizstrādājumu iegādi: šādu atbildi norādījuši 63% Igaunijas pilsoņu, kamēr lietotas grāmatas, kompaktdiskus, DVD un videospēles apsvērtu iegādāties 53% igauņu.

TNS sabiedrības uzvedības pētījumu eksperte Alise Lāce komentē - interesanti, ka salīdzinoši biežāk lietotu preču iegādi apsver vidēji gados jaunāki eiropieši, kamēr sievietes salīdzinoši biežāk norādījušas, ka iegādātos tekstilizstrādājumus (apģērbu, gultasveļu, aizkarus u.tml.).

Godprātīga nodokļu nomaksa ir ikviena Latvijas iedzīvotāja pamatpienākums, tāpēc ierasti patriotiskajā novembrī Finanšu ministrija (FM) sāk ikgadējo sociāli informatīvo kampaņu, skaidrojot, kāpēc nodokļi ir jāmaksā un kā tie tiek izlietoti.

Kampaņas atklāšanas pasākums notika ugunsdzēsēju depo – vietā, kura var pastāvēt un palīdzēt sabiedrībai, tieši pateicoties nodokļu maksātāju godprātībai. Šogad kampaņas primārā mērķauditorija ir jaunieši – topošie un esošie nodokļu maksātāji, savukārt tās nosaukums un galvenais sauklis – Nomaksāt! Nevis nemaksāt!.

«Latvijas labklājība ir katra mūsu valsts iedzīvotāja rokās. Mums ir ļoti daudz vajadzību, tomēr jāatceras, ka mums ir arī savi pienākumi. Un viens no mūsu pamatpienākumiem ir godprātīga nodokļu nomaksa. Valsts būs tik pārtikusi, cik paši to vēlēsimies panākt. Vēlos izteikt lielu pateicību visiem, kuri šos principus apzinās un ievēro. Man ir liels prieks, ka šajā kampaņā primāri uzrunājam jauniešus, kuri vēl tikai sāk apzināties lietu nozīmi un savas dzīves prioritātes. Ceru, ka pēc šīs kampaņas godprātīgu Latvijas iedzīvotāju skaits arvien palielināsies. Nodokļus vajag nomaksāt, nevis nemaksāt!» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Lai nodrošinātu ziemas dienestu darbu un sniega tīrīšanu Rīgā atsevišķās teritorijās, ielās un to posmos noteiktos diennakts laikos nepieciešamības gadījumā aizliegs transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu, informē Rīgas domes pārstāvji.

Ielas, kurās pagaidu ceļa zīme «Apstāties aizliegts», nepieciešamības gadījumā, tiks izvietota jebkurā diennakts laikā:

- Akadēmiķa Mstislava Keldiša ielā, posmā no Ilūkstes ielas līdz Ulbrokas ielai;

- Akas ielā, posmā no Ģertrūdes ielas līdz Tērbatas ielai;

- Akmeņu ielā, posmā no Jelgavas ielas līdz Mūkusalas ielai;

- Aleksandra Čaka ielā no Zemitāna ielas līdz Pērnava ielai;

- Andreja Saharova ielā, posmā no Rudens ielas līdz Lubānas ielai;

- Anniņmuižas bulvārī, posmā no Zentenes ielas līdz Jūrmalas gatvei (ielas labajā pusē);

- Anniņmuižas ielā no Gramzdas ielas līdz Rostokas ielai;

- Artilērijas ielā, posmā no Brīvības ielas līdz Jāņa Asara ielai;

Lielākā daļa Latvijas pilsoņu ir apmierināti ar savu pašreizējo dzīvi. 8% pilsoņu ir ļoti apmierināti, savukārt 52% pilsoņu ir diezgan apmierināti ar savu pašreizējo dzīvi.

To atklāj Eirobarometra pētījums, kuru tirgus, mediju un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia veica 2011.gada pavasarī.

Tomēr salīdzinoši liela daļa Latvijas pilsoņu atzīst, ka nav apmierināti ar savu pašreizējo dzīvi kopumā – 30% pilsoņu ir ne visai apmierināti, desmitā daļa (10%) Latvijas pilsoņu ir ļoti neapmierināti ar savu pašreizējo dzīvi.

Kā norāda TNS Latvia sabiedrības uzvedības pētījumu eksperte Dace Zolberga, kopumā visu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi ir ievērojami apmierinātāki ar savu pašreizējo dzīvi – absolūtais vairākums (79%) Eiropas Savienības valstu pilsoņi ir apmierināti ar savu pašreizējo dzīvi un tikai 21% pilsoņu kopumā nav apmierināti ar savu pašreizējo dzīvi.

Saeimas vēlēšanas strauji tuvojas un pavisam drīz mēs visi dosimies pie vēlēšanu urnām. Līdz tam, kā ieraksts, norisinās aktīva priekšvēlēšanu kampaņa, kuras laikā politiski spēki ar dažādām reklāmām un mārketinga trikiem cenšas pievērst vēlētāju uzmanību un pārliecināt balsot tieši par viņiem.

Šogad politiķi reklamējas mazāk uzbāzīgi un agresīvi, taču pietrūkst radošuma. Sabiedrība nav pārsteigta arī ar skaļiem melnā PR gadījumiem, lai gan iepriekš bija izskanējušas prognozes, ka šī būs melnākā priekšvēlēšanu kampaņa.

Nevarētu teikt, ka šī priekšvēlēšanu kampaņa kopumā iezīmējas ar ļoti gudru mārketingu, taču jāsaka, ka ir viens politiskais spēks, kurš šajā jomā ir galvas tiesu pārāks par citiem. Tajā pašā laikā dažas politiskās partijas izmanto ļoti novecojušas metodes, par ko 21. gs. atliek tikai pabrīnīties. Lai gan medijos tiek publicētas kandidātu savstarpējas telefona sarunas, kas parāda viņus neglaimojošā gaismā, vai arī informācija par aizdomīgiem finanšu darījumiem, tāda izteikti primitīva melnā PR nav. Nomelnojošās kampaņas jau nekur nav pazudušas, taču tās paliek elegantākas un rafinētākas. Atlikuši tikai daži politiķi, kas konkurentus atklāti sauc par zagļiem.

Eiropas Parlamenta (EP) Eiropas Pilsoņu balvas komiteja paziņojusi 2018. gada balvas laureātus no visas Eiropas Savienības (ES) - no Latvijas tā piešķirta kustībai «Iespējamā misija», informēja EP Informācijas birojs Latvijā.

Eiropas Pilsoņu balva ir Eiropas mēroga apbalvojums, ko EP ik gadu piešķir personām, grupām vai organizācijām par izciliem sasniegumiem un ieguldījumu, veicinot ES iedzīvotāju savstarpējo sapratni un saliedētību, sekmējot pārrobežu sadarbību ES ietvaros, kas stiprina Eiropas garu.Balvu piešķir arī par ikdienas darbību, kas apliecina un sabiedrībā nostiprina Eiropas Savienības Pamattiesību hartā paustās kopējās vērtības – cilvēka cieņu, brīvību, vienlīdzību un solidaritāti.

Kustības «Iespējamās misija» valdes priekšsēdētāja un dibinātāja Ingrīda Blūma saka: «Iespējamā misija 10 gadu laikā ir pierādījusi, ka izglītības sistēmai Latvijā var piesaistīt spējīgākos Latvijas un arī citu valstu augstskolu absolventus. Esmu pārliecināta, ka mūsu izglītība būs tik laba, cik labi ir mūsu skolotāji.»

Valdība līdz nākamā gada pavasarim varētu pagarināt ierobežojumu termiņu Krievijas pilsoņu ieceļošanai Latvijā, ņemot vērā to, ka Krievijas izraisītais drošības apdraudējums turpinās, izriet no Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotā rīkojuma projekta, kas pieejams Tiesību aktu portālā.

ĀM norāda, ka, ņemot vērā Krievijas sākto militāro iebrukumu Ukrainā, strauji audzis Krievijas pilsoņu skaits, kuri pa sauszemes robežu vēlējās ieceļot Eiropas Savienībā (ES).

ES Padomes ārlietu ministru neformālajā sanāksmē Prāgā 2022.gada 30.augustā un 31.augustā tika panākta vienošanās, ka, ņemot vērā sarežģīto ietekmi uz robežvalstīm, dalībvalstis nacionālā līmenī var veikt pasākumus, lai ierobežotu ieceļošanu ES saskaņā ar Eiropas Parlamenta un ES Padomes regulu, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām.

Ievērojot minēto vienošanos, Latvija, Igaunija, Lietuva un Polija koordinēti veica izmaiņas nacionālajos tiesību aktos, lai ierobežotu Krievijas pilsoņu, kuri ilgstoši ir atbalstījuši un turpina atbalstīt Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīma agresīvās darbības un ir līdzatbildīgi par Krievijas agresiju Ukrainā, ieceļošanu.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar reklāmas aģentūru DDB Latvia un vairāku nozaru asociācijām šodien sākusi ilgtermiņa kampaņu Latvijas labums, aicinot iedzīvotājus veicināt valsts ekonomiku, iegādājoties Latvijā ražotus produktus un preces.

Šodien preses konferencē kampaņas idejas autori norādīja, ka šī nebūs īstermiņa kampaņa un tās mērķis ir stāstīt par to, kā ar mazām ikdienas izvēlēm šodien iespējams uzlabot savu un Latvijas ikdienu rīt. Kampaņas laikā Latvijā ražotas preces un produkti tiks atzīmēti ar uzlīmi, etiķeti vai plakātu Latvijas labums.

«Katrreiz, izvēloties produktu no ārzemēm, mēs aizsūtām cilvēku prom no Latvijas. Tāpēc atstāj svešos produktus plauktā un savējos cilvēkus mājās. Ja katrs no mums pirks vietējās preces tikai par 10% vairāk, kopā izglābsim 20 000 darba vietu,» uzsver kampaņas autori.

Kampaņas mērķis ir mainīt Latvijas iedzīvotāju iepirkšanās paradumus - izvēlēties vietējā ražojuma preces un produktus, uzsvēra LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Iepirkumu Uzraudzības birojs (IUB) aizliedzis Tūrisma attīstības valsts aģentūrai (TAVA) slēgt līgumu ar SIA Creative Media Services par starptautiskās kultūras tūrisma reklāmas kampaņas izstrādāšanu un īstenošanu 2013./2014. gadā, liecina paziņojums IUB mājaslapā.

Sūdzību IUB iesniedza SIA Inspired, kura skaidroja, ka, iepazīstoties ar iepirkuma komisijas protokolu, secināts, ka iepirkuma komisijas locekļu starpā pastāv šaubas par iepirkuma procedūras atbilstību labas pārvaldības praksei, turklāt iepirkuma komisija nav vienojusies par vienotiem vērtēšanas principiem un vienotas prakses piemērošanu attiecībā uz visiem pretendentiem, lai nodrošinātu godīgu vērtējumu. Iesniedzējs norādīja, ka viens iepirkuma komisijas loceklis nepiekrīt tam, ka komisija ir izpildījusi Ekonomikas ministrijas dienesta pārbaudes rezultātā ierosināto, proti, ka katrs iepirkuma komisijas loceklis argumentēti ir pamatojis katru vērtēšanas kritēriju.

Tautas nobalsošanā par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē līdz pulksten 20 piedalījās vairāk nekā 981 tūkstoši pilsoņu jeb 63,55% balsstiesīgo, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati.

Vidzemē līdz pulksten 20 bija nobalsojuši vairāk nekā 275 tūkstoši pilsoņu jeb 67,30% balsstiesīgo, Latgalē – vairāk nekā 130 tūkstoši balsstiesīgo jeb 55,27% no kopējo balsstiesīgo skaita, Kurzemē – vairāk nekā 134 tūkstoši pilsoņu jeb 65,66% no kopējā vēlētāju skaita, savukārt Zemgalē divas stundas pirms iecirkņu slēgšanas referendumā piedalījās 147 tūkstoši pilsoņu jeb 63,42% balsstiesīgo. Rīgā referendumā nobalsojuši vairāk nekā 294 tūkstoši pilsoņu jeb 72,07% balsstiesīgo.

Jau rakstīts, ka saskaņā ar CVK datiem līdz pulksten 16 referendumā piedalījusies vairāk nekā puse (51%) balsstiesīgo. Līdz pulksten 12 bija nobalsojuši 27% balsstiesīgo, bet pirmajā stundā kopš vēlēšanu atvēršanas – 1,65% balsstiesīgo.

Arvien vairāk cittautiešu vēlas palikt dzīvot Latvijā, noskaidrots pētījumā par trešo valstu pilsoņu portretu Latvijā.

Pēdējo gadu laikā gan termiņuzturēšanās atļauju (TUA), gan pastāvīgo uzturēšanās atļauju (PUA) īpašnieki arvien biežāk plāno palikt Latvijā ilgāku laiku vai pavisam. Pētījumā norādīts, ka 2009.gadā palikt Latvijā uz dzīvi vēlējās 33,2% TUA īpašnieku, savukārt šogad to vēlējās jau 52,3%.

Aptuveni 11 reizes sarucis to TUA īpašnieku skaits, kuri Latvijā vēlētos uzturēties ne ilgāk par vienu gadu.

Savukārt PUA īpašnieku vidū šogad Latvijā uz dzīvi vēlējās palikt 81,1%.

Pētījumā noskaidrots, ka 60% trešo valstu pilsoņu ar TUA un PUA jūtas saistīti ar Latviju. Piederības sajūtu Latvijai ietekmē uzturēšanās ilgums Latvijā un latviešu valodas mācīšanās pieredze.

85% no visiem ārzemniekiem, kuri pameta Latviju pēdējo četru gadu laikā, bija Krievijas pilsoņi.

Vērtējot 50 lielāko Latvijas iedzīvotāju valstspiederības grupu skaitliskā lieluma izmaiņas pēdējo četru gadu laikā, var secināt, ka skaitliski visvairāk samazinās Latvijas pilsoņu un Latvijas nepilsoņu skaits.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datu apkopojums par Fizisko personu reģistrā iekļauto informāciju liecina, ka 2019. gada 1. janvārī reģistrā bija iekļauti 1775,8 tūkstoši Latvijas pilsoņu, bet 2023. gada 1. janvārī Fizisko personu reģistrā iekļauto Latvijas pilsoņu skaits bija samazinājies par 41,3 tūkstošiem (-2,3%), nokrītot līdz 1734,6 tūkstošiem. Vēl straujāk samazinājās Latvijas nepilsoņu skaits. 2019. gada sākumā reģistrā bija 224,7 tūkstoši Latvijas nepilsoņu.

Tikai 16% Latvijas pilsoņu uzskata, ka lietas Latvijā pašreiz virzās pareizā virzienā, 61% Latvijas pilsoņu uzskata, ka Latvijā lietas virzās nepareizā virzienā, savukārt piektā daļa (19%) pilsoņu nepiekrīt ne vienam, ne otram variantam.

To atklāj Eirobarometra pētījums, kuru tirgus, mediju un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia veica 2011.gada pavasarī.

4% aptaujāto nav konkrēta viedokļa jautājumā par lietu virzību Latvijā.

Savukārt Latvijas pilsoņi ir ievērojami pārliecinātāki par pareizu lietu virzību Eiropas Savienībā – 40% Latvijas pilsoņu uzskata, ka Eiropas Savienībā lietas virzās pareizā virzienā. Piektā daļa (22%) uzskata, ka lietas virzās nepareizā virzienā, tikpat daudz (23%) nepiekrīt ne vienam, ne otram viedoklim. 15% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Kopumā Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi ievērojami biežāk nekā Latvijas pilsoņi pārliecināti par lietu pareizu virzību savā valstī – attiecīgi 28% uzskata, ka valstī lietas virzās pareizā virzienā, savukārt 51% ES valstu pilsoņu uzskata, ka lietas valstī virzās nepareizā virzienā.

Imigrācija Lielbritānijā sarukusi līdz zemākajam līmenim pēdējo sešu gadu laikā, liecina ceturtdien publiskotie valdības statistikas dati.

Šo samazinājumu pamatā izraisījis to Eiropas Savienības (ES) pilsoņu skaita kritums, kas ieceļo Lielbritānijā, lai strādātu.

Britu mediji vēsta, ka valstī ieceļojošo citu ES dalībvalstu pilsoņu skaits ir zemākais kopš 2003.gada, un to ES pilsoņu skaits, kas no Lielbritānijas izceļojuši ir par 48 000 lielāks par ieceļojušo skaitu.

"Imigrācija no ES ir mazinājusies kopš 2016.gada," kad notika referendums par izstāšanos no bloka, norāda Nacionālais statistikas birojs (ONS).

Kopš jūnija no Lielbritānijas izceļojis 151 000 ES pilsoņu, un tas ir augstākais rādītājs pēdējo desmit gadu laikā.

Tajā pašā laikā neto imigrācija no citām valstīm pēdējo sešu gadu laikā ir pamazām pieaugusi, jo arvien lielāks skaits ārpus ES esošo valstu pilsoņu ierodas Lielbritānijā, lai studētu.

Latvijas faktu februārī veiktajā aptaujā Valsts prezidents Andris Bērziņš, kuru pozitīvi vai drīzāk pozitīvi vērtē 55,6% aptaujāto pilsoņu un gandrīz tāpat - arī visi respondenti, popularitātes ziņā ir apsteidzis premjeru Valdi Dombrovski un Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu (abi Vienotība).

Par to šodien vēsta laikraksts Diena.

Valdības vadītāju pozitīvi vai drīzāk pozitīvi vērtējot 50% pilsoņu un 47,3% no visiem aptaujātajiem, bet Saeimas priekšsēdētāju - 35,8% pilsoņu un 33,7% no visiem respondentiem.

Drīzāk negatīvi vai negatīvi par Valsts prezidentu izteikušies 29,2% pilsoņu, par premjeru - 40,8%, bet par Saeimas priekšsēdi - 44,8% pilsoņu.

Valsts prezidents A. Bērziņš ir nodrošinājis sev pozitīvu vērtējumu ne tikai ar savu amatu, kas vienmēr bijis sabiedrībai pievilcīgs, bet arī ar to, ka viņš savā ziņā ir «emocionāli tiešs un nepastarpināts». Valsts prezidents nav runātājs, bet varbūt tieši ar to, ka «nav sagatavots un iepakots, daudziem cilvēkiem ir pievilcīgs», Dienai pieļāvis Latvijas faktu direktors Aigars Freimanis. Uz premjeru V. Dombrovski, viņaprāt, varētu attiecināt apzīmējumu «stabilitātes garants», kaut arī šiem vārdiem ir specifiska pieskaņa un V. Dombrovskis sevi tā nesauc, bet daļa sabiedrības viņu tieši tā uztverot, norādīja A. Freimanis.

Trim miljoniem Eiropas Savienības (ES) pilsoņu, kas dzīvo Lielbritānijā, nav pamata bažām par nākotni, atklātā vēstulē ES pilsoņiem atkārtoti apliecinājusi Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja.

Kā aģentūru LETA informēja Lielbritānijas vēstniecībā Latvijā, Meja vēstulē pauž lepnumu par to, ka vairāk nekā trīs miljoni ES pilsoņu ir izvēlējušies apmesties uz dzīvi un pelnīt savu iztiku Lielbritānijā, piebilstot, ka augstu vērtē šo cilvēku lielo ieguldījumu gan valsts ekonomiskajā izaugsmē, gan sabiedriskajā dzīvē, gan kultūrā un valsts dzīvē kopumā. «Es apzinos, ka mūsu valsts daudz zaudētu, ja jūs to pamestu, un es vēlos, lai jūs paliekat,» norādījusi Meja.

«Tāpēc jau kopš paša sarunu sākuma par Lielbritānijas izstāšanos no ES esmu paudusi konsekventu nostāju attiecībā uz jūsu tiesībām – jūsu tiesību aizsardzība līdztekus ES dalībvalstīs dzīvojošo Lielbritānijas pilsoņu tiesībām vienmēr ir bijusi mana galvenā prioritāte,» teica premjere.

Animācijas režisore Signe Baumane, pārciešot krietnus uztraukumus kampaņas pēdējās dienās un zaudējot piecus kilogramus svara, tomēr savākusi finansējumu savai jaunajai pilnmetrāžas animācijas filmai Mans laulību projekts – 30 dienu laikā 1562 atbalstītāji ieskaitījuši filmas kontā 132 773 USD, arī Latvijas palīdzība bijusi ievērojama.

ASV, Ņujorkā dzīvojošā Latvijas režisore, māksliniece un scenāriste Signe Baumane strādā pie savas otrās pilnmetrāžas filmas Mans laulību projekts / My Love Affair With Marriage, kas atbalstīta arī Nacionālā Kino centra projektu attīstīšanas konkursā, Signei sadarbojoties ar Latvijas filmu studiju Lokomotīve. Filma būs personisks stāsts, kura centrā ir autobiogrāfisks tēls – jauna sieviete Zelma, kura tic, ka mīlestība un laulība ir vissvarīgākās lietas dzīvē, tomēr vienmēr kaut kas «noiet greizi». Šobrīd finansējums nepieciešams filmas skaņu celiņa izveidošanai, komponista un aktieru honorāriem, skaņu ierakstu studijas īrei utt. Platformā Kickstarter nepieciešamā summa bija noteikta 124 670 USD apjomā, vēl nedēļu pirms kampaņas beigām trūka vairāk nekā puse.

Latvijas produkcijas izvēli veicinošās sociālās kampaņas Latvijas Labums ietvaros š.g. novembris pasludināts par Piena mēnesi - laiku kurā ikviens Latvijas iedzīvotājs aicināts mainīt paradumus un starp veikalu plauktos pieejamajiem produktiem izvēlēties, kā arī uzturā vairāk lietot tieši pašmāju piena produktus, informē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Sabiedrisko attiecību dienests.

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš uzsver, ka sociālās kampaņas Latvijas Labums ietvaros turpmāk ik mēnesi uzmanība tiks pastiprināti pievērsta kādas nozares produkcijas un pakalpojumu izcelšanai. Novembris kā Piena mēnesis ar saukli - «Pērc vietējo gotiņu ražojumus!» - šo tradīciju aizsāk.

Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks piesakot kampaņas novembra aktivitāti, vērš uzmanību uz situācijas nopietnību piena nozarē: «Pirms Krievijas noteiktā embargo ES, tai skaitā Latvijas piena produktiem, Latvijā bija augstākā piena iepirkuma cena - 30 centi. Šobrīd piena iepirkuma cena nokritusies līdz 23 centiem par kilogramu, līdz ar ko piena iepirkuma cena ir noslīdējusi zem pašizmaksas - 27 centiem. Piena pārstrādātāji turpina iepirkt pienu, taču nav skaidrības, kad un par kādu cenu produktus izdosies realizēt. Turpinās eksporta tirgu diversifikācija, nepieciešamā sertifikācija Ķīnas tirgus apguvei, tomēr tas ir ilgstošs process…»

Lai saņemtu Eiropas Parlamenta (EP) piekrišanu Lielbritānijas izstāšanās līgumam, ir jāgarantē pilsoņu tiesību aizsardzība, savā trešdien pieņemtajā rezolūcijā uzsvēris EP, tādējādi paužot bažas par iedzīvotāju tiesībām saistībā ar plānoto Brexit vienošanos, informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

Viņš skaidroja, ka EP īpaši pauž bažas par Lielbritānijā pašlaik īstenoto Eiropas Savienības (ES) pilsoņu uzturēšanās statusa nostiprināšanas shēmu. Deputāti ir noraizējušies par to, ka ES iedzīvotāji nesaņem fizisku apliecinājumu viņu tiesībām uzturēties Lielbritānijā, kā arī par shēmas, kas paredz fizisku pieteikumu iesniegšanu, ierobežoto pieejamību.

EP deputāti arī apšauba Izstāšanas līgumā paredzētās Lielbritānijas "neatkarīgās iestādes" patieso neatkarību un veidu, kā to plānots izveidot, norādot, ka viņi labprāt izveidotu kopēju EP un Lielbritānijas parlamenta izstāšanās kontroles mehānismu.

EP pieņemtais teksts aicina uzsākt informācijas kampaņas, lai iedzīvotājus sagatavotu, un mudina 27 ES dalībvalstu valdības pieņemt konsekventus pasākumus, lai aizsargātu Lielbritānijas pilsoņus to teritorijās.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) kampaņas "Ja Tev nav OC/TA - nebrauc!" ietvaros apkopotā statistika liecina, ka ceļu satiksmē piedalās aptuveni 1% neapdrošinātu transportlīdzekļu.

Lai skaidrotu sabiedrībai OCTA un tehniskās apskates savlaicīgas veikšanas nepieciešamību, kā arī mazinātu to autovadītāju skaitu, kas neiegādājas OCTA vai neveic transportlīdzekļa tehnisko apskati, oktobrī LTAB, sadarbībā ar CSDD un Valsts policiju, īstenoja sociālu kampaņu "Ja Tev nav OC/TA - nebrauc!". "Pirms kampaņas sākuma lēsām, ka kopējais transportlīdzekļu skaits, kas piedalās satiksmē bez derīgas OCTA, varētu būt ap 1 - 2%. Šādus secinājumus izdarījām, balstoties uz iepriekšējo kampaņu pieredzi un mums pieejamo statistiku, kas liecina, ka pērn 1,16% no visiem Latvijā reģistrētajiem CSNg bija izraisīti ar transportlīdzekli bez OCTA," skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins, piebilstot, ka izvērtējot datus starp dažādiem Latvijas reģioniem, secināts, ka, piemēram, Latgalē ar neapdrošinātu transportlīdzekli pērn izraisīti pat 1,85% CSNg, kamēr Kurzemē - vien 0,78%.

Kampaņas Nepērc svešu sākotnējās izmaksas ir 15 tūkst. Ls - par to Db.lv informēja viens no kampaņas iniciatoriem Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits.

Šobrīd kampaņā apvienojušies jau 17 ražotāji, galvenokārt pārtikas nozares uzņēmēji, bet kampaņā iesaistījusies arī Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR).

Kampaņai nepieciešamos līdzekļus sedz kampaņas dalībnieki.

Viens no kustības mērķiem ir panākt, lai 2014. gadā «Nepērc svešu» kļūst par dzīvesveidu. Paredzēts, ka kampaņas dalībnieki tuvākajā laikā apvienosies biedrībā.

«Aicinu katram būt sējējam katru dienu, lai pēc gadiem sabirst zelta graudi savejiem,» tā N. Skauģis.

Kampaņas līdzautors Ēriks Stendzenieks atzina, ka ļoti svarīgs kampaņas aspekts ir «neļauj ierēdnim pirkt svešu».

Noslēdzies Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) 9. jūlijā izsludinātais atklātais konkurss par starptautiskās kultūras tūrisma reklāmas kampaņas izstrādāšanu un īstenošanu 2013./2014. gadā, informē TAVA.

Iepirkuma komisija atzinusi, ka SIA Creative Media Services piedāvājums atklātajā konkursā ir atzīstams par saimnieciski visizdevīgāko. SIA Creative Media Services piedāvātā līgumcenair 317,18 tūkstoši latu bez PVN.

Par kampaņas mērķi tika izvirzīts uzdevums - veicināt Latvijas kā kultūras tūrisma galamērķa un Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas 2014.gadā atpazīstamību noteiktās mērķa grupās Latvijai prioritāros ārvalstu tirgos un ar publicitātes palīdzību ārvalstu masu medijos un sociālajos tīklos sekmēt ne tikai atbilstošo Latvijas tūrisma interneta resursu apmeklētību, bet arī ceļotāju skaita palielināšanos Latvijā ārpus aktīvās tūrisma sezonas.

Pavasaris nekustamo īpašumu tirgū ir aktīvs un karsts periods, tāpēc vadošais nekustamo īpašumu sludinājumu portāls City24.lv sadarbībā projektu attīstītājiem un pārdevējiem piedāvā jauno projektu kampaņu Karstie piedāvājumi! Kampaņa norisināsies no 1. līdz 30 aprīlim. Tās laikā interesentiem būs iespēja iepazīt plašo jauno projektu klāstu, izstaigāt tos virtuāli vai klātienē, un atrast savu jauno mājokli.

Jauno projektu kampaņa Karstie piedāvājumi ir ilggadēja City24.lv tradīcija, kas katru reizi rada vislielāko potenciālo pircēju interesi. Kampaņa norisinās viena mēneša garumā divas reizes gadā – pavasarī un rudenī, kad nekustamo īpašumu tirgū valda pastiprināta aktivitāte.

Jauno projektu piedāvājumu iespējams apskatīt kampaņas mājaslapā. Tur pārskatāmā veidā iespējams apskatīt visu kampaņas dalībnieku piedāvāto. Jaunums – lielāko daļu jauno projektu pavasara "karsto piedāvājumu" kampaņas laikā varēs apskatīt ne vien fotogrāfijas, bet arī izstaigāt 360 grādu virtuālajās tūrēs, kas ne tikai ļauj pilnvērtīgi iepazīt jebkuru īpašumu, bet arī veicina lēmuma pieņemšanu par tā iegādi.