Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Putins 18. martā parakstījis dokumentu par Krimas un Sevastopoles pievienošanu Krievijas Federācijai. Pirms tam Krievijas prezidents sniedza runu, kas vairākkārt tika pārtraukta ar aplausiem.

Jau ziņots, ka rietumvalstis nav atzinušas par leģitīmu Krimā notiekošo «referendumu», kurā tika lemts par Krimas pievienošanos Krievijas Federācijai.

Dokumentu par divu teritoriju pievienošanu Krievijai parakstīja V. Putins, Krimas premjerministrs Sergejs Aksjonovs un Krimas parlamenta spīkers Vladimirs Konstantinovs. Dokuments vēl jāapstiprina tiesai un abām parlamenta palātām.

Skaidrojot Krievijas oficiālo nostāju Ukrainas jautājumā, V. Putins pauda, ka Ukrainā tika pārkāpta sarkanā līnija - «rietumi rīkojās rupji un neprofesionāli».

V. Putins uzsvēra, ka rietumu partneriem jāpieņem, ka «Krievijai ir savas nacionālās intereses, kuras vajag cienīt». V. Putins arī pateicās Ķīnai un Indijai par to, ka «Krimas jautājums» tika izskatīts, ņemot vērā vēsturiskos apstākļus.

Trešdien demisionējusi Krievijas valdība, paziņojis premjerministrs Dmitrijs Medvedevs.

Prezidents Vladimirs Putins uzdevis līdzšinējai valdībai pildīt savus pienākumus līdz jaunas valdības iecelšanai.

Pēc Medvedeva teiktā, valdība atkāpusies saistībā ar Putina ierosinātajiem grozījumiem konstitūcijā, lai paplašinātu parlamenta pilnvaras, tam dodot tiesības apstiprināt premjeru un ministrus.

Putins paziņoja, ka nolēmis izveidot Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu un piedāvāt to Medvedevam.

"Dmitrijs Anatoļjevičs vienmēr nodarbojies ar šiem jautājumiem (..). Es uzskatu par iespējamu un lūdzu viņu, lai viņš nodarbotos ar tieši šāda veida, šīs kategorijas jautājumiem. Uzskatu to par iespējamu un izdarīšu to tuvākajā laikā - ieviesīšu Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu," paziņoja Putins.

Piektdien aprit gads, kopš Krievija, turpinot jau 2014.gadā sākto agresiju, sāka plašu, pilna apmēra militāru iebrukumu Ukrainā.

Karu pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles sāka Krievijas armija, kas kopš 2021.gada marta lielā skaitā bija izvietota netālu no Ukrainas robežas ar Krieviju, Baltkrieviju un Krievijas jau 2014.gadā okupēto Krimu. Karadarbība Ukrainas austrumos norisinājās jau kopš 2014.gada, kad Krievijas anektēja Krimu un veica agresiju Ukrainas austrumos. Gadu pēc kara sākuma Putins turpina apgalvot, ka Krievija karu neesot izraisījusi un visā ir vainīgi Rietumi.

Rietumvalstis jau pirms iebrukuma ziņoja par Krievijas plāniem. ASV prezidents Džo Baidens 19.februārī paziņoja, ka Putins ir nolēmis iebrukt Ukrainā, liecina notikumu hronoloģija.

Pēc gara "vēstures traktāta" 21.februārī Putins parakstīja dekrētus par okupēto Austrumukrainas teritoriju "neatkarības" atzīšanu. Šajā pašā dienā Putins uzdeva Aizsardzības ministrijai nodrošināt, lai Krievijas bruņotie spēki "uzturētu mieru" pašpasludinātajās Doņeckas un Luhanskas "tautas republikās" (DTR un LTR), kuru "neatkarību" Krievija atzinusi.

Krievijas premjerministrs Vladimirs Putins Davosas ekonomikas forumā apsolīja atvieglojumus naftas biznesam, atgādināja Eiropai par Ukrainu un kritizēja ASV kapitālismu, ziņo Dp.ru.

Vladimirs Putins V. Putins forumā pauda, ka ASV kapitālisms ir vainojams pasaules krīzē. Viņš atgādināja, ka pirms gada ASV delegāti uzsvēra ASV ekonomikas stabilitāti. "Es tikai vēlos Jums atgādināt, ka tikai pirms gada ASV delegāti, runājot no šīs tribīnes, uzsvēra ASV ekonomikas fundamentālo stabilitāti un tās bezmākoņu izredzes. Lai gan krīze vienkārši bija gaisā, vairums rāvās iegūt savu pīrāga gabalu, vai tas būtu viens dolārs vai miljards, un negribēja pamanīt pieaugošo vilni," norādīja V. Putins.

V. Putins atgādināja Eiropai par nesen notikušo konfliktu ar Ukrainu, kā rezultātā uz laiku gāzes piegāde Eiropai tika apturēta. "Izejas posmā no krīzes pasaules ekonomika var saskarties nepietiekamību, piemēram, energo resursos," sacīja V. Putins.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēstījis, ka viņam ir «tiesības» nosūtīt karaspēku uz Ukrainas teritoriju, taču viņš cerot, ka viņam «nevajadzēs šīs tiesības izmantot», ziņo BBC.

Ar šādu paziņojumu V. Putins nāca klajā Krievijas televīzijā drīz pēc sadursmēm Mariupolē, kur trešdienas naktī notika uzbrukums Ukrainas armijas bāzei un tika nogalināti trīs bruņoti kaujinieki.

Krievijas premjers Vladimirs Putins nācis klajā ar manifestu, kurā skaidrojis, kāpēc izvēlējies no jauna kļūt par valsts prezidentu, noraidījis ātru politisku izmaiņu iespējamību un ilustrējis sevi kā līderi, kuram būs jāvada Krievija cauri sāpīgai «turbulences zonai», kas nesen ir sākusies, vēsta New York Times.

V. Putina manifests nopublicēts laikrakstā Izvestia, un tajā Krievijas iedzīvotāji aicināti piedalīties dialogā ar valsts varasiestādēm un pievērsta uzmanība vidusšķiras lomai. Manifestā arī pausts, ka V. Putins negatavojas uzsākt sarunas ar opozīcijas pārstāvjiem, kuriem esot «skaidras vīzijas trūkums».

Krievijas premjers norāda, ka problēma, kas atkārtojas Krievijas vēsturē, ir vēlme izmaiņas sasniegt revolūcijas ceļā pretēji secīgai attīstībai. «Ne tikai Krievijas, bet arī visas pasaules pieredze liecina par tādu lēcienu kļūmīgiem rezultētiem,» akcentē V. Putins.

V. Putins arī uzsver, ka jauni līderi būs tieši tikpat uzņēmīgi pret korupciju, «parazītismu» un stagnāciju – problēmām, kas ir hroniskas Krievijas varasiestādēm. «Jebkurā izdevīgā mirklī iekārtas gāzēji mūsu acu priekšā kļūst par «pašapmierinātiem džentlmeņiem», kuri pretojas visām izmaiņām un greizsirdīgi aizstāv savu statusu un privilēģijas,» raksta V. Putins.

Finanšu piramīda MMM-2011 iekļuvusi augsta riska zonā un varētu sabrukt pēc pāris mēnešiem, raksta Газета.ру, kas apkopojusi četrus dažādus piramīdas sabrukšanas scenārijus.

Saskaņā ar piramdīdas izveidotāja Sergeja Mavrodi portālā ievietoto informāciju, finanšu piramīdai ir pievienojušies aptuveni 35 miljoni cilvēku. Pat, ja piramīdai pievienojušos cilvēku skaits ir desmit reizes mazāks, tā ir unikāla parādība Krievijas ekonomikā, raksta medijs. Jāatgādina, ka finanšu piramīda MMM-2011 darbojas arī Latvijā, un patlaban Saeimā plāno virzīt grozījumus likumos, lai aizliegtu krāpniecisku finanšu piramīdu reģistrāciju un darbību.

Kopumā MMM-2011 piramīdai ir atvērti 600 biroji 16 valstīs, un internetā atrodami 460 blogi saistībā ar šīs finanšu piramīdas darbību, vēsta medijs, kas arī apkopojis četrus iespējamus piramīdas sabrukuma scenārijus.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien paziņojis, ka nākamā gada martā paredzētajās vēlēšanās kandidēs uz vēl vienu sešus gadus ilgu pilnvaru termiņu Kremļa saimnieka krēslā.

Ziņa papildināta pēc 2.rindkopas.

«Es piedāvāšu savu kandidatūru uz Krievijas Federācijas prezidenta amatu,» Ņižņijnovgorodā tiekoties ar autorūpnīcas GAZ strādniekiem, pavēstīja Putins.

Sagaidāms, ka pie varas 18 gadus bijušais Putins vēlēšanās gūs vieglu uzvaru, ņemot vērā, ka mediji atrodas teju pilnīgā Kremļa kontrolē.

Neraugoties uz plašo problēmu spektru, tādu kā korupcija, nabadzība un sliktā veselības aprūpe, 65 gadus vecā līdera atbalsta reitings turas 80% līmenī.

Putins šobrīd īpaši cenšas uzrunāt gados jaunos valsts pilsoņus, šādi reaģējot uz šogad notikušajām jauniešu masveida protesta akcijām pret elites korupciju, kurā tiek apsūdzēts arī premjerministrs Dmitrijs Medvedevs.

Krievijas premjerministrs Vladimirs Putins nedēļas nogalē ierosinājis atbrīvot enerģiju Japānai, palielinot gāzes piegādes Eiropai, un piedāvājis Japānas kompānijām «šķēli» no Sibīrijas gāzes nozares, raksta Reuters.

Putins, pasaulē lielākās enerģijas ražotājas līderis, piedāvājis Japānas kompānijām daļas divos Sibīrijas gāzes laukos, kuru kopējās rezerves ir aptuveni 3,2 triljoni kubikmetru (tcm), vairāk nekā pasaules gāzes patēriņš gadā.

Putins teicis, ka Gazprom ir gatava palielināt gāzes piegādes Eiropai par 60 miljoniem kubilmetru (mcm) dienā, lai ļautu vairāk sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) kravām doties uz Japānu.

«Mēs palielināsim cauruļvadu gāzes piegādes Eiropai, bet LNG tankkuģi, kas paredzēti Eiropai, var apgriezties un tā vietā doties uz Japānu,» Putins sacījis tikšanās laikā Dienvidsahalīnā - 1000 kilometrus uz ziemeļiem no Japānas zemestrīces bojātās Fukušimas atomelektrostacijas.

Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers ceturtdien atzinīgi novērtēja Krievijas prezidenta Vladimira Putina «konstruktīvo toni» Ukrainas jautājumā.

Ar šādu paziņojumu Vācijas ārlietu ministrs nāca klajā, reaģējot uz Putina aicinājumu promaskaviskajiem separātistiem atlikt 11.maijā ieplānotos referendumus par plašākas autonomijas iegūšanu vai pat neatkarību no Kijevas.

«Es atzinīgi vērtēju konstruktīvo toni, ko prezidents Putins izmantoja pēc sanāksmes ar EDSO prezidentu Didjē Burkhalteru,» teikts Vācijas ārlietu ministra paziņojumā, kurā aicināts nekavējoties ieviest «Maskavā pārrunāto».

«Situācija ir kritiska, taču joprojām ir izredzes izvairīties no jaunas vardarbības eskalācijas un ar diplomātiskiem līdzekļiem censties panākt, ka netiek pilnībā zaudēta kontrole Ukrainas austrumos,» sacīja ministrs.

Apritējuši pieci gadi, kopš Latvija ir pievienojusies eirozonai, un ir vērts atskatīties, kas kopš tā laika eirozonā mainījies finanšu stabilitātes jomā.

Jāteic, ka tieši pēdējos piecos gados eiro zonas un līdz ar to arī Latvijas finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanas jomā notikušas iespaidīgas, fundamentālas pārmaiņas.

Šīs pārmaiņas eiro zonā galvenokārt saistāmas ar Banku savienības izveidi. Banku savienība nozīmē, ka tās dalībvalstīs tiek īstenota:

Vienotā banku uzraudzība, atveseļošana un noregulējums balstās uz vienotu regulējošo prasību kopumu[2] (Single rule book), kurā ietverti:

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Krievijas prezidents Vladimirs Putins brīdinājis ASV un tās sabiedrotos saistībā ar iespējamu uzbrukumu Sīrijai, norādot, ka tā būs agresija.

Vienlaikus Krievija varētu piekrist ANO rezolūcijai, kas pilnvarotu militārus pasākumus pret Sīriju, ja režīma atbildība ķīmisko ieroču pielietošanā tiktu pilnībā un neapšaubāmi pierādīta, sarunā ar AP norādījis V. Putins.

Ir absurdi uzskatīt, ka Bašara Al Asada valdība būtu izmantojusi ķīmiskos ieročus situācijā, kad gūst virsroku pret nemierniekiem, paudis V. Putins. «Saskaņā ar mūsu redzējumu, ir absurdi uzskatīt, ka [Sīrijas] bruņotie spēki, kas šobrīd pārgājuši uzbrukumā un daudzās vietās ir ielenkuši un «piebeidz» tā sauktos nemierniekus, šādos apstākļos izmantotu aizliegtos ķīmiskos ieročus, labi zinādami, ka tas kļūtu par iemeslu ārvalstu spēka izmantošanai,» klāstīja Krievijas prezidents.

Rietumiem būtu jāapzinās, ka Krievijas karš dienvidaustrumu Ukrainā potenciāli ir bīstamāks par džihādistu grupējuma Islāma valsts (IV) radītajiem draudiem, jo būtībā var sagraut NATO, uzskata žurnāla Forbes apskatnieks Pols Gregorijs, kā vienu no iespējamākajiem Krievijas prezidenta Vladimira Putina mērķiem minot Baltiju un īpaši Latviju.

«Vai tiešām ASV un Eiropa cer - ja novājinātā Ukraina parakstīs miera līgumu, tas pieliks punktu Putina sapņiem par impērijas restaurēšanu? (..) Diemžēl šķiet, ka [Vācijas kanclere Angela] Merkele un [ASV prezidents Baraks] Obama spiež Ukrainu piekrist neizdevīgiem noteikumiem, kas Putinam uzdāvinās uz laiku laikiem destabilizētu, no Eiropas Savienības un NATO norobežotu Ukrainu. Un par to viņš maksās vienīgi ar sankcijām, kuras, kā viņš cer, pēc zināma laika tiks atkal atceltas,» raksta Gregorijs.

Apskatnieks atsaucies uz pazīstamā krievu analītiķa Andreja Piontkovska izteiktajām prognozēm, ka panākumi Ukrainas dienvidaustrumos var pamudināt Putinu izmēģināt šo taktiku arī citur un par viņa pirmo mērķi var kļūt Baltijas valstis. Turklāt šo valstu dalība Ziemeļatlantijas aliansē Krievijas prezidentu neatturēs, drīzāk vēl uzkurinās, solot iespēju faktiski sagraut savu lielāko pretinieku - NATO. Šāda avantūra saistīta ar milzīgu risku, taču ieguvumi būtu astronomiski, viņš spriedis.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins atrodas tādā stāvoklī, kad viņš ir «gatavs mirt kopā ar Krieviju», trešdien Ukrainas telekanālam Hromadske atzina pazīstamais Krievijas politologs Svjatoslavs Belkovskis.

Viņš arī norādīja, ka Putins Ukrainas prezidentu Petro Porošenko neuztver kā līdzvērtīgu sarunu partneri.

Ukraina nav galīgais mērķis, bet gan placdarms sarunām ar Rietumiem, skaidroja politologs. Caur Ukrainu Putins runā ar ASV prezidentu Baraku Obamu un vadošo rietumvalstu līderiem.

«Ir vajadzīgi cilvēki, kas spētu Putinu pārliecināt par politiskās līnijas maiņu. Šādi potenciālie kandidāti ir trīs - Romas pāvests Francisks, ASV eksprezidents Bils Klintons un Lielbritānijas ekspremjers Tonijs Blērs,» norādīja eksperts.

«Putins ir ļoti frustrēts, viņš ļoti cieš no tā, kas ar viņu notika, un viņš pieprasa kaut ko, kas varētu mazināt ļoti neveiksmīgās Austrālijas vizītes efektu,» skaidroja politologs.

26. novembra vakarā Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Putins ieradās divu dienu vizītē Francijā. Tūlīt pēc ierašanās V. Putins devās vakariņās kopā ar savu Francijas kolēģi Fransuā Fijonu. Nākamajā dienā oficiālās vizītes programmas ietvaros Krievijas premjeram bija pusdienas ar bijušo Francijas prezidentu Žaku Širaku. Taču tikšanās ar Francijas tagadējo prezidentu Nikolā Sarkozī netiek plānotā, jo viņš patlaban atrodas ārpus valsts.

27. novembrī V. Putins kopā ar Francijas premjerministru piedalījās 14 stundu ilgā sanāksmē, kurā tika runāts par Krievijas un Francijas savstarpējo sadarbību. Pēc tikšanās Krievijas premjers atzīmēja, ka krīzes iespaidā tirdzniecības apjomi Krievijas un Francijas starpā ievērojami samazinājušies, taču pavērušās jaunas iespējas jauniem projektiem. Putins arī uzsvēra veiksmīgo abu valstu sadarbību kosmosa nozarē, par piemēru minot Francijas pilsētā Gviānā topošo kosmodromu, kur nākotnē plānota Krievijas raķešu Sojuz-ST palaišana.

V. Putins pozitīvi izsakās arī par abu valstu sadarbību aviācijas nozarē, īpaši uzsverot Francijas un Krievijas kopīgo projektu, kurš paredz lidmašīnu SuperJet 100 ražošanu. Viņš izteica arī cerību, ka šīs lidmašīnas varētu tikt ražotas ne tikai Krievijas tirgum, bet arī citu valstu vajadzībām.

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Mēs nedzīvojam brīvā tirgus apstākļos, jo aizvien spēkā ir greizā shēma, kurā peļņa tiek privatizēta, bet zaudējumi – socializēti.

Finansists Tjerī Filiponā vēl pirms globālās finanšu krīzes no investīciju baņķiera kļuva par «labo baņķieri», kā 2011. gadā viņu nodēvēja prese, un Briselē nodibināja finanšu pakalpojumu klientu lobiju – nevalstisko organizāciju Finance Watch, kas gādā, lai Eiropas Savienības politikas veidotāji neatrastos tikai banku lobiju retorikas varā.

Vai Eiropas banku nožogošanas jeb strukturālās reformas virzība līdz šim ir apmierinoša?

Šī spēle vēl ne tuvu nav galā. Somijas centrālā baņķiera Erki Līkanena vadītā grupa ir Komisijai izstrādājusi virkni ieteikumu, kas atbalsta banku funkciju nošķiršanu, pasargājot noguldītāju naudu no spekulāciju riskiem. Nākamais solis ir EK priekšlikums. (Intervija notika pāris nedēļas pirms tā)

Nesenās finanšu problēmas Kiprā Krievijas investoriem demonstrējušas to, cik riskanti un nedroši var būt ieguldījumi Rietumu finanšu institūcijās, pavēstījis kaimiņvalsts prezidents Vladimirs Putins.

«Jo vairāk jūs savu valstu finanšu institūcijās vēršaties pret ārvalstu investoriem, jo labāk mums. Tas tāpēc, ka iebiedētie un aizvainotie nāks pie mūsu finanšu institūcijām un naudu turēs mūsu bankās,» sarunā ar Vācijas raidsabiedrību ARD sacīja V. Putins.

Uz jautājumu, vai Maskavu saniknojusi Eiropas Savienības nevēlēšanās lūgt palīdzību Krievijai Kipras jautājumā, lai gan salas finanšu sabrukums ietekmēja daudzus Latvijas kaimiņvalsts iedzīvotājus, V. Putins norādīja, ka nav saniknojusi.

«Tieši pretēji. Zināmā mērā es esmu apmierināts, tāpēc, ka šie notikumi demonstrēja to, cik riskanta un nedroša ir investīciju veikšana Rietumvalstu finanšu institūcijās,» klāstīja Krievijas prezidents.

To, kas šodien notiek krīzes skartajā Baltkrievijā, tās vadītāji un Krievijas finanšu vadība skaidro krasi atšķirīgi.

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko vakar, tiklīdz Krievijas premjers Vladimirs Putins parādījies uz sliekšņa, sāka stāstīt par neredzētu valsts IKP pieaugumu šogad – 1.5 %, ziņo rus.db.lv. Jā, sajūsminājies Putins, sakot, ka visās valstīs ir kritums, bet jums – pieaugums. Baltkrievijas ekonomikas brīnums abu valstu Ministru padomes kārtējās tikšanās laikā turpinājās neilgi.

Ticību brīnumam sagrāvis Krievijas vicepremjers un finanšu ministrs Aleksejs Kudrins, kurš, apelējot pie tā, ka Baltkrievija pārtraukusi stingras antikrīzes programmas ieviešanu, faktiski paredz valsts bankrotu jau šā gada beigās. Tā viņš skaidrojis, kāpēc Baltkrievijai nevajadzētu dot kredītus – ne 500 miljonus dolāru, ko, pēc Kudrina teiktā Minska pati atsakoties ņemt Krievijas rubļos, ne 9 miljardus dolārus, ko Krievijas kaimiņi pieprasījuši atomstacijas celtniecībai. Viņš arī piebildis, ka nevajadzētu saistīt kreditēšanas jautājumus ar Dienvidosetijas un Abhāzijas atzīšanu vai neatzīšanu.

Ar Kremļa palīdzību miljardieris Oļegs Deripaska, visticamāk, nekļūs par finanšu krīzes upuri un saglabās lielāko daļu savas impērijas.

Miljardieris atbrīvojies no savām saistībām pret ārvalstu kreditoriem, raksta InoPressa.ru, atsaucoties uz Wall Street Journal.

Nojaušamas dīvainas simbiozes attiecības starp Krievijas oligarhu un premjeru, kurš iepriekš solījies oligarhus izskaust kā šķiru. Šis aspekts palīdz arī saprast, kā Putina naftas režīms noturējies finanšu un ekonomiskās krīzes apstākļos, norāda WSJ.

Kad 2008. gadā sākās krīze, Krievijas biznesa eliti pārņēma bailes, ka Kremlis izmantos viņu grūto situāciju, lai sagrābtu galvenos aktīvus. Tomēr Krievijas varas struktūras rūpējās par miljardieru interešu aizstāvību, kuri kontrolē lielāko daļu rūpniecības. Bankrotu un nacionalizāciju vilnis, kuru daudzi gaidīja, novērtēts kā pārlieku bīstams, atzinis kāds anonīms valdības avots. Atbalstot miljardierus, valdība cerējusi izvairīties no masu atlaišanām. Deripaska ir viens no trim magnātiem, kas kontrolē rūpniecību Krievijā, tomēr sabiedrība viņu uzskatīja par galveno vaininieku smagajā ekonomiskajā situācijā. Krievijas TV pārraidīja sižetu, kurā Putins negaidītā vizītē apmeklē magnātu un liek viņam parakstīt līgumu par rūpnīcas darbības atjaunošanu, bet pēc tam miljardierim, kurš atgādinājis nogrēkojušos skolnieku, atprasījis savu pildspalvu. Vienlaikus šis grēkāzis ticis labi atalgots – tajā pašā nedēļā Kremlis akceptēja sava aizdevuma paplašināšanu virs 4.5 miljardiem dolāru, bet drīzumā atvēlēja vēl 600 miljonus dolāru lielas subsīdijas. Tikko Putins akceptējis 700 miljonus dolāru Rusala akciju IPO.

Krievijā svētdien notikušajās prezidenta vēlēšanās uzvarējis pašreizējais valsts galva Vladimirs Putins, nodrošinot sev vēl vienu sešu gadu amata termiņu, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas publiskotie provizoriskie rezultāti pēc 99% vēlēšanu komisiju protokolu apstrādes.

Pēc šiem rezultātiem, Putins ieguvis 76,65% balsu. Savukārt, pēc fonda «Sabiedriskā doma» aptaujas datiem, Putins saņēmis 77% balsu, bet, pēc VCIOM aptaujas datiem, 73,9% balsu.

Vakarā Putins ieradās netālu no Maskavas Kremļa esošajā Manēžas laukumā, kur notika Krimas aneksijas ceturtajai gadadienai veltīts mītiņš-koncerts «Krima. Sevastopole. Krievija». Sakot uzrunu no skatuves, Putins pateicās par viņam izrādīto atbalstu.

«Liels paldies jums par rezultātu,» viņš sacīja.

«Jūs esat mūsu kopīgā komanda, un es esmu jūsu komandas loceklis. Visi, kas šodien balsoja, ir mūsu kopīgā nacionālā komanda. Es tajā saskatu ne mazāk kā atzinību tam, kas izdarīts pēdējos gados ļoti sarežģītos apstākļos, redzu tajā mūsu cilvēku uzticību un cerību, ka mēs strādāsim tikpat saspringti, tikpat atbildīgi un vēl rezultatīvāk,» teica Putins.

Atšķirībā no banku virspeļņas solidaritātes maksājuma, kas ir terminēts laikā un nodrošinātu ienākumus tikai pāris gadus, Finanšu ministrijas (FM) piedāvātais īpašais uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) režīms ir ilgtspējīgāks un nodrošinātu stabilus budžeta ieņēmumus ilgtermiņā, uzskata finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Ministrs skaidro, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes īstenotās procentu likmju celšanas mērķis ir iegrožot inflāciju, tādējādi bremzējot ekonomisko aktivitāti. Latvijā inflācija beidzot sāk mazināties, gada inflācijai jūlijā sasniedzot 6,4%. Tā ir zemākā inflācija kopš 2021.gada beigām, un gada nogalē tā prognozēta 2-3% apmērā.

Tomēr tam ir blakus efekts - straujš banku peļņas kāpums, atzīst Ašeradens. Lai gan tā nav tikai Latvijai unikāla situācija, Ašeradena ieskatā skaidri redzams vietējo banku nespēja naudas cenas pieaugumu novadīt līdz noguldītājiem. Līdz ar to banku ievērojami lielāka peļņa tiek gūta, ļaujot kredītu likmēm augt straujāk par noguldījumu likmēm, nevis aktīvi kreditējot.

Volstrītā viņi to sauc par 9/15, kas ir finanšu versija 9/11 (11.septembris, kas vēsturē iegājis ar teroristu uzbrukumiem ASV).

Pagājušā gada 15.septembris bija diena, kad sabruka leģendārā ceturtā lielākā ASV investīciju banka Lehman Brothers, šokējot globālo finanšu sistēmu. Joprojām tiek diskutēts par to, kādēļ tika pieļauta Lehman Brothers bojāeja - ASV atbildīgās iestādes atteicās to glābt. Lehman Brothers nodarbināja aptuveni 25 tūkstošus cilvēku visā pasaulē.

«ASV bankas Lehman Brothers bankrots, krītošā naftas cena un globālās ekonomikas lejupslīde padara situāciju krietni haotisku un katra jauna diena var nest vai nu necerēti veiksmīgu kāpumu vai arī dramatisku akciju cenu kritumu. Līdz ar to investori visā pasaulē šobrīd ar drebošām rokām tuvojas saviem datoru ekrāniem. Arī Latvijā, » pagājušā gada 15.septembrī situāciju raksturoja LHV analītiķe Zane Tiltanova.

Nedrīkst pret visiem cilvēkiem, kuri Krievijā ir veiksmīgi attīstījuši biznesu, attiekties kā pret noziedzniekiem (iekļaut sankciju sarakstos), kuri veicinājuši, atbalstījuši pašreizējo režīmu un tā iebrukumu Ukrainā, jo tas neatbilst patiesībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Krievijas opozīcijas (Sojuz pravih sil) politiķis Leonīds Gozmans, kurš bija apcietināts par savu pozīciju – iestāšanos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ilgst jau gadu.

Kāpēc Krievijas biznesa elites vidū nav vienprātības, daži atbalsta vai klusē, bet citi neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet nenosoda to? Vai tie, kas nosoda karu Krievijā, vienkārši nezaudēs savu biznesu?

Jautājums ir ne tikai par to, vai uzņēmējiem, kuri kritizē karu, netiks atņemti uzņēmumi (aktīvi), kurus viņi daudzus gadus ir lolojuši, bet arī tas, vai tie netiks iznīcināti. Tāpat kā uzņēmējiem citās pasaules valstīs, arī Krievijas uzņēmējiem ir atbildības apziņa par saviem darbiniekiem, par viņu radīto rūpnīcu, veikalu. Es nedomāju, ka ir daudz uzņēmēju, kas apzināti atbalstītu karu. Gluži pretēji - bizness mīl mieru, nevis karu. Jā, varbūt ir cilvēki, kas gūst labumu no kara, jo karš viņiem ir izdevīgs, bet es nedomāju, ka šī kategorija veido ievērojamu uzņēmēju daļu. Daudzi uzņēmēji šādā situācijā dod priekšroku klusēšanai un vienkārši publiski neizpauž savu negatīvo attieksmi pret karu. Galu galā aktīva pretkara nostājas izpaušana var novest pie īpašuma konfiskācijas vai gadu gaitā radītā iznīcināšanas.