Tiesnešu ētikas komisija, ko uz pirmo sēdi 7. maijā sasauca Augstākās tiesas priekšsēdētājs, par jaunizveidotās tiesnešu pašpārvaldes institūcijas priekšsēdētāju ievēlēja Visvaldi Sprudzānu, Zemgales apgabaltiesas tiesnesi, bet par vietnieci – Augstākās tiesas senatori Daci Mitu.

Ētikas komisijas locekļi, savstarpēji iepazīstoties un ieskicējot turpmāko Ētikas komisijas darbu, atzina, ka saprot lielo atbildību un cerības, ko tiesneši un arī sabiedrība likusi uz viņu darbu. Taču pieredzes, kā organizēt šādas komisijas darbu, Latvijā nav, un šobrīd vēl nav skaidras koncepcijas, kādā veidā komisija darbosies. Komisijas locekļi apzinās, ka tas darbs, ko viņi darīs, būs smags un publisks. Taču Dace Mita, ētikas komisijas priekšsēdētāja vietniece, uzskata, ka komisijas mērķim nav jābūt parādīt sabiedrībai, ka tiesneši kaut ko dara, svarīgāk, lai tiesneši savā darbā izmantotu komisijas sniegtās atziņas. Andris Guļāns, Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Ētikas komisijai vēlēja tikt galā ar tām problēmām, kuras nav izdevies atrisināt citām tiesnešu pašpārvaldes institūcijām. Viņaprāt no Ētikas komisijas tiesneši gaida palīdzību un atbalstu, bet sabiedrība – skaidrojumu par situācijām, kas rada nesapratni. A. Guļāns Ētikas komisijas locekļus salīdzināja ar celmlaužiem, kas Latvijā sāk jaunu lietu. No tā, kā jaunievēlētajai Ētikas komisijai izdosies iesākt darbu, veidosies šīs institūcijas autoritāte.

Lai kliedētu publiskajā telpā izskanējušo nepilnīgo un bieži vien arī nekorekto informāciju, Valsts ieņēmumu dienests (VID) skaidro, kādi ir nodokļu normatīvo aktu nosacījumi attiecībā uz naudu, kas tiek saņemta no radiniekiem vai citām personām ārvalstīs.

Galvenokārt to nosaka radniecības pakāpe ar personu, no kuras tiek saņemta nauda, pārskaitītās naudas summa un darījuma būtība. Ņemot to vērā, ir jārīkojas atbilstoši vienai no trim situācijām.

Saņemtā nauda nav jādeklarē un iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav jāmaksā, ja naudas pārskaitītāju ar saņēmēju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē (vecāki, brālis, māsa, vecvecāki, bērni, mazbērni, vecāku brālis/māsa, brāļa/māsas bērni u.c), un naudas pārskatījums no ārvalstīm tiek veikts vienas mājsaimniecības ietvaros un šīs mājsaimniecības izdevumu segšanai (piemēram, ārvalstīs strādājoši vecāki pārskaita saviem Latvijā dzīvojošiem bērniem, vecākiem vai vecvecākiem). Šādā gadījumā saņemtā nauda nav jādeklarē, jo pēc ekonomiskās būtības neveidojas ienākums.

Finanšu ministrija ir apkopojusi galvenās nodokļu izmaiņas, kas pieņemtas ar nodokļu likumu grozījumiem 2010. gada valsts budžetu pavadošo likumu paketē un kas stāsies spēkā 2010.gadā.

Kopumā nākamgad mūs sagaida 38 nodokļu izmaiņas.Kādi nodokļu palielinājumi mūs sagaida 2010. gadā?

30. maijā Rīgā noslepkavotais Mārtiņš Bunkus plašākai publikai bija maz zināms maksātnespējas administrators

Jau pirms diviem gadiem portāls pietiek.com skaidroja M. Bunkus saistību ar «netīrajām» lietām maksātnespējas procesos. Lai labāk izprastu M. Bunkus profesionālo darbību, Dienas Bizness publicē pietiek.com sarunu ar Mono grupas ilggadējo īpašnieku, uzņēmēju Mihailu Uļmanu.

Ir divas lielas problēmas. Viena ir skaidrie vai ne tik skaidrie sakari ar acīmredzamu ieinteresētību starp izpildvaras un valsts administratīvām struktūrām.

Ir maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus, kurš ir arī advokāts, kurš izmanto juridiskos absurdus, izmanto caurumus likumos un izmanto to, ka viņa brālis ir augsta Valsts ieņēmumu dienesta amatpersona.

Ja kādam uzņēmumam ir parāds VID, tad konkrēts cilvēks atnāk pie šāda administratora un piedāvā: piemēram, tev ir parāds VID 800 tūkstoši, tu man maksā 200 tūkstošus, es tev visu nokārtoju, un visi apmierināti.

Politiķi baidās, ka tiesu sistēma varētu būt pārāk spēcīga. Kam patiesībā kalpo Saeimā sēdošie tautas kalpi, ko Latvijā nozīmē būt «savējam» politiskajām aprindām, un — vai pie mums politiķi rēķinās ar demokrātiskas valsts tradīcijām, ko var izdarīt, ja īpašumā ir medijs?

Par to visu intervijā stāsta bijušais Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs, tagad — AT Senāta Administratīvo lietu departamenta senators Andris Guļāns.

Ekonomikas krīze ir ieviesusi savas korekcijas daudzās jomās. Kā tā ir ietekmējusi situāciju tiesu sistēmā?

Tie procesi, kas notiek visā valstī, ietekmē arī tiesu sistēmu, tajā strādājošos. No vienas puses, es saprotu, ka ir krīze, un mums visiem ir jādod sava artava, jācieš savi zaudējumi. Turklāt domāju, ka tiesu sistēmā strādājošie nav tik sliktā situācijā kā zemnieki vai skolotāji. Tajā pašā laikā budžeta un algu samazināšana, kas šobrīd notiek, ilgākā laika periodā atstās ļoti negatīvu iespaidu.

Augstākās tiesas tieneši ir nemierā ar to, ka valdība par tiesnešu atalgojumu lēmusi slepenībā, turklāt iekļaujot tiesnešus valsts pārvaldes darbinieku atalgojuma sistēmā.

Par to, ka tiesnešus plāno iekļaut vienotā valsts pārvaldes atalgojuma sistēmā, Augstākās tiesas tiesneši uzzinājuši tikai no aplinkus ceļiem. Arī dokumentu, kas liecina, ka tiesneši patiešām iekļauti šajā sistēmā, AT pārstāvjiem neviens nav rādījis. To kāds tienesis sameklējis Eiropas Centrālās bankas mājas lapā, kas esot vienīgais resurss, kur dokuments pieejams publiski.

Tiesneši AT ārkārtas Plēnuma sēdē vairakkārt uzsvēra, ka viņi nevēlas, lai turpinoties valsts izdevumu samazināšanas kampaņai, viņu algas tiktu saudzētas. Izstrādājot dokumentu, kuru plānots nosūtīt Saeimai un Ministru Kabinetam, liela vērība tika pievērsta detaļām, lai nekādā veidā neradītu iespaidu, ka tiesneši cīnās par savu algu nesamazināšanu.

Satraukumu radījuši pērn 1. decembrī Saeimā apstiprinātie nodokļu likuma grozījumi, kas ar 26% lielu iedzīvotāju ienākuma nodokli paredz aplikt dāvanas, kuru vērtība pārsniedz 1 000 latus un kuras saņemtas no cilvēkiem, ar kuriem to saņēmēju nesaista ne laulība, ne radniecība, vēsta Latvijas Avīze.

Finanšu ministrija atzīst, ka dāvanu saņemšanai konkrēts uzraudzīšanas mehānisms nav izdomāts, taču Finanšu ministrija aprēķinājusi, ka par dāvanām saņemtais nodoklis šogad valsts budžetā ienesīšot vairāk kā 3 miljonus latu.

Neskaidrības rada arī radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē, kas pēc juristu domām varētu radīt gan lielus pārpratumus, gan strīdus starp Valsts ieņēmuma dienesta darbiniekiem un nodokļa maksātājiem. Finanšu ministrijas Juridiskais departaments skaidro, ka par to, kam būs jāmaksā nodoklis, būšot atsevišķi paskaidrots Ministru kabineta noteiktajos grozījumos, kuri pašlaik tiek gatavoti.

Latvijas administratīvo tiesu tiesneši izveidojuši biedrību, lai apvienotu tiesnešus kopīgam darbam tiesnešu profesionālo interešu un tiesiskas valsts aizsardzībā, Db pavēstīja Augstākās tiesas tiesnesis Jānis Neimanis.

Par biedrības valdes priekšsēdētāju ievēlēja Senāta Administratīvo lietu departamenta senatoru, tiesību doktoru Jāni Neimani, par valdes biedriem – tiesnesi Kasparu Berķi no Administratīvās apgabaltiesas un tiesnesi Ilzi Freimani no Administratīvās rajona tiesas.

Administratīvie tiesneši secina, ka tiesneša pamatuzdevums tiesiskā valstī nav mainījies, tomēr pēdējo gadu laikā tiesneša darba veids un izpildījums ir būtiski mainījies. Neviena profesija, arī tiesneša, nevar pretoties laika pārmaiņām. Tā arī tiesu varu ietekmē jaunākās pārvaldes, saimnieciskās un ekonomiskās tendences. Izmaiņas ir notikušas gan tehnikas, gan komandas darba, tālākizglītības, sabiedrības informēšanas un pārvaldības jomās. Izmaiņas ienāk arī budžeta vadībā, izmaksu kontrolē un kvalitātes standartos.

Ja cilvēks Latvijā atļaujas kaut kam iebilst, viņam daudz kas var tikt piekabināts – stagnāts, pārāk vecs, ieguvis sliktu izglītību, bijušais komunists, čekists, Ventspils atbalstītājs… Tā uzskata kādreizējais izmeklētājs, uzņēmējs un Latvijas Juristu biedrības prezidents Aivars Borovkovs.

Savulaik viņš bija pazīstams kā viens no latviešiem, kuri tika iekļauti PSRS slavenajā Gdļjana – Ivanova grupā. Neatkarības gados, pārtraucot darbu valsts struktūrās, Aivars Borovkovs pievērsās jurista karjerai, kā arī uzņēmējdarbībai. Viņš faktiski vienmēr atļāvies, kā pats saka, palaist muti, pauzdams viedokli par valstī notiekošajiem procesiem, turklāt tādu, kas nereti ir pretējs valdošajam. Borovkovs pat lepojas ar to, ka publiski viņa izglītotības pakāpi apšaubījusi kādreizējā Valsts prezidente.

Ģenerālprokuratūras prokuroru grupa pabeigusi resorisko pārbaudi par žurnālista L.Lapsas iesniegtajās izdrukās atšifrētajām un J.Brūkleņa grāmatā Tiesāšanās kā ķēķis publicētajām tiesnešu telefonsarunām ar zvērinātu advokātu A.Grūtupu un A.Grūtupa biroja darbiniekiem, informēja Prokuratūras preses centrs.

Prokuratūras paziņojuma teksts: "Kaut arī iesniegtajās izdrukās telefonsarunu atšifrējumi nav precīzi un vairākos gadījumos neatspoguļo sarunu saturu, pārbaudes rezultāti ir pietiekami konstatējumam, ka iesniegtajās izdrukās atšifrētās un J.Brūkleņa grāmatā Tiesāšanās kā ķēķis publicētās telefonsarunas starp tiesnešiem, advokātu A.Grūtupu un A.Grūtupa biroja darbiniekiem ir notikušas, sarunās minētie konkrētie fakti sakrīt ar konkrētu civillietu materiāliem, arī SIA Lattelekom zvanu izdruku analīze apstiprina, ka izejošie zvani no zvērināta advokāta A.Grūtupa biroja atbilst telefonsarunu atšifrējumu izdrukās norādītajiem datumiem.

Vairāki Latvijas tiesneši atbalsta tieslietu ministra ieceri atcelt tiesnešu imunitāti administratīvo pārkāpumu lietās, informē

Tiesu administrācija.

Rēzeknes tiesas tiesneši pašreizējo kārtību uzskata par nelietderīgu laika izšķiešanu. Izskatīšanai Tiesnešu disciplinārkolēģijā tiek nosūtīti arī materiāli par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, par kuriem piemēro brīdinājumu vai pat atbrīvo no soda. Racionālāk par šādu pārkāpumu būtu piemērot tādus pašus sodus kā visiem pārējiem autovadītājiem.

«Gadījumos, kad tiesnesis ir izdarījis pārkāpumu, kas grauj sabiedrības uzticību tiesai, piemēram, vadījis transporta līdzekli alkohola reibumā, tiesas priekšsēdētājam, pēc lēmuma par tiesneša sodīšanas stāšanās likumīgā spēkā, būtu pienākums ierosināt pret tiesnesi disciplinārlietu. Manuprāt, tas nebūtu dubultās nesodīšanas principa pārkāpums,» uzskata Rēzeknes tiesas priekšsēdētāja p.i. Aija Jermacāne.

Aicinām iepazīt Latgali kā iespējamo reģionu jūsu biznesa izaugsmes paplašināšanai un jaunu iespēju akumulēšanai. Latgales speciālā ekonomiskā zona (Latgales SEZ) ir risinājums, lai ikviens uzņēmējs varētu izmantot mūsdienu ekonomikas priekšrocības un plānotie uzņēmuma izaugsmes procesi norisinātos maksimāli īsākos termiņos, ar iespējami efektīvāku valsts un pašvaldību atbalstu. Mēs piedāvājam izmantot jūsu biznesa attīstībai Latgales unikālo kodu: strauji pieaugošo jauno cilvēku skaitu, kas iegūst augstāko izglītību; tehnisko un augsto tehnoloģiju jomas speciālistu īpatsvaru aktīvā darbaspēka vidū; sabalansēto un labi integrēto transporta infrastruktūras tīklu; dzelzceļa satiksmes pieejamību un ātrgaitas optisko internetu. Tas nodrošinās auglīgu vidi plaša spektra uzņēmējdarbības izvietošanai, attīstībai un ražošanas bāzes izveidei.

Kas ir Latgales speciālā ekonomiskā zona?

Latgales SEZ uzņēmuma statuss un nodokļu atlaides, atbilstoši normatīvajam regulējumam, var tikt piešķirtas uzņēmumiem, kas reģistrēti un darbojas Latgales reģionā. Latgales SEZ pārvaldība notiek centralizēti ar Latgales plānošanas reģiona starpniecību.

Latgales speciālās ekonomiskās zonas galvenā priekšrocība – uzņēmumu var atvērt un attīstīt jebkurā reģiona teritorijā, jo SEZ statuss Latgalē var tikt piešķirts neatkarīgi no tā atrašanās vietas un platības. Turklāt, lai kapitālsabiedrība varētu attīstīties, Latgales SEZ uzņēmējiem, sadalot uzņēmuma finanšu plūsmu, ir iespēja paplašināt savu darbību arī ārpus Latgales SEZ teritorijas. Savukārt citu reģionu uzņēmējiem – ienākt Latgales SEZ, nedibinot jaunu uzņēmumu.

Krasās atšķirības no pārējiem reģioniem ir uzpūstas – citur dzīvojošie Latgales personā ir atraduši peramo sunīti, latviskās saimes melno avi

Mežizstrāde kā vienīgais iztikas avots un ģimeņu balstītājs, dzeršana un tukši pusnoplīsuši dzīvokļi vai mājeles, kuru īpašniekiem nav izdevies no tām atbrīvoties, sēstoties lidmašīnā savās peļņas gaitās ārpus Latvijas. Lauki un meži, ko kā pilnas iepirkumu somas no Latvijas iznesuši ārzemnieki. Tā nav tikai Latgale.

Latgali no pārējās valsts nešķir Berlīnes mūris, un arī stereotipos novalkātās puspatiesības drīzāk atgremo gadus divdesmit vecas ainiņas, nekā rāda, kas īsti notiek Latgalē. DB, pošoties uz Latgali, uzrunātais a/s Preiļu siers valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts strikti atteicās no intervijas, piebilstot, ka presē valda uzskats – «cilvēki Latgalē tikai nupat nokāpuši no kokiem», un ironiski piebilstot, ka «tā arī jāturpina rakstīt».

Vakar valdībā bija pievērsta uzmanība Latgales reģiona izaug­smei, kas paredzēta Ministru kabineta pieņemtajā rīcības plānā 2012. – 2013. gadam. Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes vadītājs, Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks, kurš bija ielūgts Ministru kabinetā, nav slēpis, ka ne tikai viņam, bet arī kolēģiem citās pašvaldībās nav skaidrs, kas ir reģionālā attīstība, raksta laikraksts Latvijas Avīze.

Vai lauku teritorijās kursēs autobuss vismaz trīs reizes nedēļā, kurām mazajām lauku skolām ir nākotne, kurām – nav, kurās vietās laukos būs banku filiāles... Piemēram, Krāslavā patlaban esot tikai viena banka, pie kuras, kā pastāstījis G. Upenieks, cilvēki stāvot garā rindā. Šāda aina neesot pievilcīga jaunajai paaudzei, lai tur dzīvotu un strādātu.

G. Upenieks apgalvojis, ka ārvalstu investori interesējas par Latgali un neesot slēpis, ka Latvija joprojām ārzemēs tiekot uzskatīta par valsti, kur ir diezgan augsts korupcijas līmenis.

Reiz pie Krāslavas novada domes priekšsēdētāja ieradušies investori no Vācijas un nepārprotami painteresējušies, cik liels kukulis jādod, lai pavērtos durvis uz Latgali. Upenieks stāstījis, ka juties ļoti neērti, tāpat kā vācieši, kurus informējuši tie ārvalstu uzņēmēji, kuriem kukuļi pieprasīti.

Tehnoloģiju kompānijai Apple sarežģījies uzvaras gājiens pa pasaules tiesas zālēm, kurās tā aizstāv savas tiesības uz patentiem un preču zīmēm. Jaunākajā strīdā Apple sanācis «uzrauties» uz skeptiskas tiesneses.

Kopš aizvadītā gada Apple cenšas pierādīt, ka tās tiešsaistes veikala App Store nosaukums ir ar autortiesībām aizsargājama frāze un citām kompānijām jāpārtrauc izmantot līdzīgi nosaukumi. Aizvadītā gada martā Apple tiesā iesūdzēja kompāniju Amazon, kura neilgi pirms tam bija atvērusi Android operētājsistēmas tiešsaistes veikalu Amazon Appstore.

Kalifornijas tiesā Apple sanācis saskarties ar visai skeptisku tiesnesi Filisu Hamiltoni (Phyllis Hamilton), kura paudusi šaubas, ka Apple vispār izdosies pierādīt, ka Amazon ar savu tiešsaistes veikalu var maldināt patērētājus, raksta Ars Technica. Tiesnesi neesot pārliecinājuši Apple izvēlētie argumenti.

Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Juris Stukāns nolēmis nerosināt disciplinārlietas pret tiem tiesnešiem, kas saskaņā ar Ģenerālprokuratūras atzinumu tā dēvētajā telefona sarunu skandālā ir pārkāpuši tiesnešu ētikas kodeksa normas, liecina sniegtā informācija medijiem.

"Man nav pamata apšaubīt Ģenerālprokuratūras atzinumā izteiktos secinājumus, taču saskaņā ar Tiesnešu disciplinārās atbildības likumu attiecībā uz šiem pārkāpumiem ir iestājies noilgums, un pret tiesnešiem nevar ierosināt disciplinārlietas," atzīst J.Stukāns.

Šādu lēmumu J.Stukāns ir pieņēmis pēc Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnešu sanāksmes šī gada 1.aprīlī, kuras laikā tiesneši ir atzinuši, ka ikviens ētikas kanonu pārkāpums ir nosodāms un tiesnešu darbā nav pieļaujama rīcība, kas kompromitē tiesnesi un ir šķērslis pozitīvam priekšstatam par tiesu kopumā.

Pirms tam visiem Civillietu tiesas kolēģijas tiesnešiem bija iespēja iepazīties ar Ģenerālprokuratūras atzinumu un paust savu nostāju šajā jautājumā. Lielākā daļa tiesnešu uzskata, ka atzinumā atspoguļotie apstākļi neliecina par korektu Latvijas tiesnešu ētikas kodeksa normu ievērošanu. Tiesneši ir secinājuši, ka šobrīd tikai katrs pats var izvērtēt savu rīcību un būt sev soģis attiecībā uz desmit gadus veciem notikumiem.

Par Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētaju ceturtdien ievēlēts ST tiesnesis Aldis Laviņš.

Šoreiz Laviņš bija vienīgais izvirzītais kandidāts. Par Laviņa kandidatūru balsoja pieci, bet pret - divi ST tiesneši.

Laviņš paziņojumā paudis pagodinājumu uzņemties tiesas priekšsēdētāja pienākumus.

"Brīdī, kad Eiropā piedzīvojam uzbrukumu brīvībai, demokrātijai un tiesiskumam, ir svarīgi nodrošināt visaptverošu likuma varu. ST turpinās 25 gadu laikā iedibinātās tiesas spriešanas tradīcijas, lai aizstāvētu demokrātiskas tiesiskas valsts vērtības un likuma varu," norādīja Laviņš.

Laviņš līdz šim bija ST priekšsēdētāja vietnieks, kurš uz laiku pildīja arī priekšsēdētāja amata pienākumus. Iepriekšējā ST priekšsēdētāja Sanita Osipova atstāja tiesneša amatu 11.februārī līdz ar pilnvaru termiņa beigām.

Saeimas pieņemtais lēmums neapstiprināt Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi Māri Vīgantu par Augstākās tiesas tiesnesi Administratīvo tiesnešu biedrība uzskata par atriebību viņam.

Kā liecina Administratīvo tiesnešu biedrības paziņojums, Saeimas lēmums ir atriebība tiesnesim Mārim Vīgantam par to, ka tiesu lietās tiesnesis ir ievērojis Latvijas Republikas Satversmes 83.pantā noteikto tiesneša padotību likumam un tiesībām. Tiesnesis Māris Vīgants ir pieņēmis daudzus nolēmumus dažādās lietās, tostarp par oligarha Aivara Lemberga apcietināšanu.

Biedrība arī uzskata, ka Saeimas lēmums ir pretējs tiesnešu pašpārvaldes institūcijas – Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumam, ka tiesnesis Māris Vīgants ir profesionāli piemērots Augstākās tiesas tiesneša amatam. Saeimas lēmums ir pretējs arī Augstākās tiesas priekšsēdētāja lēmumam virzīt Māri Vīgantu par Augstākās tiesas tiesnesi. Saeimas lēmums ir pretējs arī Saeimas Juridiskās komisijas politiskajam atzinumam par Māra Vīganta piemērotību Augstākās tiesas tiesneša amatam.

Tiesnešu disciplinārkolēģija izbeigusi pret Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesnesi Andreju Mihaļčenko ierosināto disciplinārlietu par tīšu likuma pārkāpumu. Disciplinārkolēģija konstatēja, ka no dienas, kad pārkāpums atklāts, pagājis likumā noteiktais termiņš, kad tiesnesim var uzlikt disciplinārsodu, liecina ieraksts Augstākās tiesas mājaslapā.

Disciplinārkolēģija atzina, ka tiesnesis A.Mihaļčenko pārkāpis Civilprocesa likuma 446.panta otrās daļas prasības, kas nosaka, ka, izbeidzoties pārsūdzēšanas termiņam, tiesnesis nekavējoties nosūta lietu ar blakus sūdzību tai tiesu instancei, kurai sūdzība adresēta. Tiesnesis A.Mihaļčenko civillietu ar iesniegto blakus sūdzību apgabaltiesai bija nosūtījis pēc gada un četriem mēnešiem.

Pārkāpums, par kuru ierosināta disciplinārlieta, tika atklāts pagājušā gada 12.septembrī. Pēc pārbaudes disciplinārlietu pret tiesnesi Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Sandra Strence ierosināja 12.februārī.

Atbilstoši likumam disciplinārsodu tiesnesim var uzlikt ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc disciplinārā pārkāpuma atklāšanas dienas. Līdz ar to pret tiesnesi A.Mihaļčenko ierosinātā disciplinārlieta tika izbeigta.Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmums nav pārsūdzams.

Nav iespējams Latvijā uztaisīt profesionālu sporta komandu par peļņas avotu. Sports Latvijā turas uz dullo pleciem, un es esmu viens no tiem, intervijā laikrakstam Dienas bizness saka pazīstamais uzņēmējs un Latvijas Futbola federācijas prezidents Guntis Indriksons.

Viņš vērtē situāciju Latvijas sportā, valsts attieksmi pret to un atzīst, ka krīze līdzēs daudziem sportistiem, kuri pēdējos gados dzīvojuši ārpus realitātes, atkal atgriezties uz zemes.

Nauda Latvijas sportā vienmēr bijusi maza un vienmēr būs maza - respektīvi, nebūs pietiekama. Varu tikai izteikt nožēlu, ka politiķi ne līdz galam šo lietu pareizi saprot. Katrs lats, kas tiek iedots sportam, pēc noteikta laika dod ietaupījumu valstij, ko tā tērē visādām negācijām, noziedzības apkarošanai, tiesām, cīņai ar narkomāniju un alkoholismu. Arī izglītības sistēma nopietni cieš no tā, ka daudzi bērni neizaug garīgi un fiziski veseli.

Vācijas patērētāju grupas ceturtdien tiesā iesniegušas valstī pirmo kolektīvo prasību saistībā ar autobūves koncerna «Volkswagen» tā dēvēto dīzeļgeitas skandālu.

Patērētāju asociācija VZBV norāda, ka šajā prasībā patērētāji apsūdz «Volkswagen» par tīša kaitējuma nodarīšanu klientiem, autoražotājam uzstādot programmatūras, kas sniedz maldīgu informāciju par kaitīgo izmešu apjomu.

VZBV un Vācijas lielākais autoklubs ADAC aizsācis šo ASV stila kolektīvo tiesas prāvu, iesniedzot prasību Braunšveigas augstākajā tiesā. Saskaņā ar juridiskajām vadlīnijām sākotnējā prasība pārstāvēs vien desmit neapmierinātus «Volkswagen» automašīnu īpašniekus.

Ja tiesneši šo tiesa prāvu uzskatīs par ticamu, un šāds lēmums varētu tikt pieņemt ne ilgāk kā divu nedēļu laikā, tad tieslietu varasiestādes ļaus tai pievienoties arī citiem. Šai prāvai drīkstēs pieteikties ikviens, kurš, sākot no 2008.gada novembra, iegādājies «Volkswagen», «Audi», «Škoda» vai «Seat» zīmola automašīnas, kas aprīkotas ar «EA 189» dīzeļdzinēju.

Privātuzņēmuma rīkotajos semināros Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesneši par atlīdzību dod padomus, kā kredītiestādēm nekļūdīties parādu piedziņas lietās, raksta Latvijas Avīze.

Semināra organizētāji – privātuzņēmums Merkurijs 1.9, piemēram, piedāvā klausītājiem Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesneses Agitas Dmitrenokas «praktisku nodarbību, kurā banku un citu kredītu iestāžu klausītāji saņems informāciju par tiesu praksi parādsaistību lietās – kādas kļūdas tiek pieļautas līgumos, kuru dēļ tiesa pieņem negatīvu lēmumu kredītiestādei». A. Dmitrenoka tāpat apgaismos, kā nepārkāpt kredītu ņēmēja tiesības pirmstiesas piedziņas procesā, kas vēlāk var ietekmēt tiesas procesu.

Jurists un Latvijas Kredītņēmēju apvienības pārstāvis Reinis Bērziņš pieļauj, ka tiesas zālē tie paši tiesneši tādējādi varētu izlemt par labu tiem pašiem, kurus pirms tam būs apmācījuši juridiskās gudrībās šajā seminārā.

22.janvārī Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas plenārsesijas laikā par tiesnesi no Latvijas Eiropas Cilvēktiesību tiesā uz sešiem gadiem tika pārvēlēta Ineta Ziemele, informēja Ārlietu ministrija.

I.Ziemele kā tiesnese no Latvijas Eiropas Cilvēktiesību tiesā strādā kopš 2005.gada 27.aprīļa. Tā kā šajā amatā viņa nomainīja iepriekšējo tiesnesi Egīlu Levitu, kas savu amatu atstāja pirms termiņa beigām, jaunās tiesneses pilnvaru laiks bija līdz šī termiņa beigām - 2007.gada oktobrim.

Saskaņā ar Eiropas cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 23.pantu tiesnešus ievēl uz sešiem gadiem.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir Eiropas Padomes institūcija, kurā tiesneši tiek ievēlēti no visām 47 dalībvalstīm. Pērn Eiropas Cilvēktiesību tiesa pasludinājusi 1503 spriedumus, no tiem 12 spriedumus pret Latviju. Salīdzinājumam: pret Lietuvu pasludināti 5 spriedumi, pret Igauniju - 3 spriedumi. No 12 pasludinātajiem spriedumiem pret Latviju 8 spriedumos tiesa ir konstatējusi vismaz vienu konvencijas pārkāpumu, 2 spriedumos konvencijas pārkāpumi nav konstatēti un 2 lietās tiesa ar spriedumu lietas ir svītrojusi no izskatāmo lietu saraksta saistībā ar to, ka situācija, par kuru sūdzējās iesniedzēji, ir tikusi atrisināta. Savukārt 8 lietās, kurās tiesa ir konstatējusi pārkāpumus, visvairāk ir bijuši konvencijas 5.panta pārkāpumi attiecībā uz pirmstiesas apcietinājuma ilgumu.

Ekonomisko lietu tiesa 25. maijā skaidrojumus un pierādījumus no aizskartās mantas īpašnieka uzskatīja par nebūtiskiem, tiesāšanās laikā netika izvērtēti arī papildus pierādījumi, kā rezultātā 4. jūnijā tā lēma par aptuveni 1,28 miljonu eiro konfiskāciju uzņēmumam Sarmal Oil Ltd.

Dienas Bizness aprīlī jau rakstīja par šo lietu, kas līdz iztiesāšanai, salīdzinoši ar citiem gadījumiem, nonāca ātrāk nekā parasti un šobrīd ir kļuvusi par vienu no pirmajiem publiskajiem precedentiem naudas konfiskācijas lietās, kuras lielā skaitā pēc Finanšu izlūkošanas dienesta iniciatīvas veidotas likvidējamo banku klientiem.

Kā nenoskaidroti līdzekļi kļūst par noziedzīgiem 

Uzņēmuma Sarmal Oil Ltd lieta par, iespējams, nenoskaidrotas izcelsmes līdzekļu konfiskāciju tūdaļ...

Steidzinātā prāvā ātrs nolēmums

Kā iepriekš Dienas Biznesam pauda Sarman Oil Ltd pārstāvis, zvērināts advokāts Kristaps Andersons. Sarmal Oil Ltd ir likvidējamās AS ABLV banka kreditors, par kura kontu FID interesi izrādīja 2020. gadā. Tā paša gada 31. augustā uzņēmuma līdzekļus FID iesaldēja, vēlāk lietu nosūtot uz policiju, kas, kā ierasts, ierosināja kriminālprocesu un uzlika naudai arestu.

Tālāk, redzot, ka noziedzīgu nodarījumu tik viegli atrast neizdosies vai, visticamāk, neizdosies atrast nemaz, lietā tiek izdalīts process par mantas konfiskāciju. Un tas viss šajā gadījumā noticis ļoti īsā laikā. K. Andersons izteica aizdomas par to, vai FID aizdomu pārbaude vispār ir notikusi izmeklēšanas laikā, jo atbildība par lietas apstākļu pārbaudi burtiski tikusi pārlikta uz tiesas pleciem. Proti, Sarmal Oil Ltd. sākotnēji iesniegtie skaidrojumi bija krieviski un angliski, izmeklēšana pieprasīja tos latviski, bet, kamēr tulkojums tika gatavots, lietu nodeva tiesai. Tulkotie materiāli tiesai iesniegti, tomēr nav tikuši izvērtēti.

Visi pārmetumi balansē uz ticamības robežas. Proti, konfiskācijas pamats ir aizdomas, ka manta iegūta noziedzīgi, bet noziegums nav pierādīts. Procesa virzītājam un daļēji arī tiesai, bez jebkāda saprātīga skaidrojuma aizdomīgi ir tas, ka patiesā labuma guvējs pusgadu atvērtajā kontā neveic darījumus. Sanāk amizanta situācija – ja tu atver kontu, slēdz darījumus un saņem naudu – slikti! Neslēdz darījumus un nesaņem naudu – atkal slikti! Diemžēl arī tiesa nespēj objektīvi pateikt, kā darījumu neveikšana kontā pierāda, ka vēlāk saņemtie naudas līdzekļi par reāli notikušiem darījumiem būtu atzīstami par noziedzīgi iegūtiem. Kā būtu bijis pareizi rīkoties, lai nerastos šādas nepamatotas aizdomas par taviem nodomiem?

Konfiscē uz aizdomu pamata

Izmeklēšana balstās uz to, ka 2016. gada 20. septembrī likvidējamā ABLV Bank uzņēmumam ir atvērts norēķinu konts, bet darījumi tajā veikti tikai laikā no 2017. gada 11. oktobra līdz 2018. gada 9. februārim, pie kam tie izmeklētājai šķituši aizdomīgi un bez ekonomiska pamatojuma.

Izmeklēšana norādījusi neatbilstības izrakstītajos rēķinos un norēķinu kārtībā. Pēc būtības tās ir lietas, kuras varētu likt skaidrot, tomēr pirmstiesas procesā tas nav darīts, jo, kā norāda advokāts, laikam nav būtiski pierādīt noziedzīga nodarījuma esamību un līdzekļu saistību ar šo noziedzīgo nodarījumu, bet gan konfiscēt līdzekļus uz pieņēmumu pamata.

Tiesas nolēmuma motīvu daļa apšauba konta atvēršanas Latvijā ekonomisko pamatotību, jo uzņēmuma darbība pamatā esot Gruzijā, Krievijā. Atzīst lielo vairumu izmeklēšanas secinājumu par aizdomīgām darbībām uzņēmuma kontos, papildus norādot dažādas aizdomu detaļas, piemēram, aizdomīgi, ka sadarbības partneriem nav interneta vietņu tiesa lemj naudu konfiscēt. Par aizdomu pamatojumu der FID norāde, ka Sarmal Oil Ltd. sadarbības partneri ir uzņēmumi ar čaulas pazīmēm. Tiesa konstatē, ka uzņēmumam nav materiāli tehniskās bāzes uzņēmējdarbības veikšanai un pieder tikai nauda. Pēc būtības tiesā nav nekā cita kā vien fakta legālā prezumpcija par to, ka nauda, iespējams, ir noziedzīgi iegūta.

Būs pārsūdzība

Advokāts K. Andersons Dienas Biznesam apgalvoja, ka pārsūdzība apgabaltiesā būs, jo tiesa savā lēmumā ir pretrunīga un pēc būtības "kopē izmeklētāju aizdomas", kas savukārt kopējusi FID aizdomas.

"Rodas sajūta, ka vari skaidrot ko un kā gribi, taču FID un procesa virzītājas pieņēmumus un šaubas novērst nevarēs. Var sniegt daudz un dažādus pierādījumus par notikušiem darījumiem, preču piegādes un transportēšanas dokumentus, bet procesa virzītājs vienmēr pateiks - "ziniet, ar to nepietiek, lai novērstu šaubas par līdzekļu izcelsmi". Iespējams, ar laiku izkristalizēsies kritēriji, kādi dokumenti un pierādījumi būs pietiekami, lai 21.gadsimtā pamatotu klienta tiesības atvērt kontu Latvijā vai jebkurā citā bankā pēc patikas, ja uzticamies tieši šai bankai. Diemžēl, arī tiesa savā lēmumā nonāk dažādās pretrunās, kas, acīmredzot, būs jāpārvērtē augstākas instances tiesai," sacīja K. Andersons.

AML tiesāšanās ķēķis

Dienas Bizness jau iepriekš rakstīja, ka visa pamatā ir Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma proliferācijas novēršanas (NILLTPFN) likums, atsevišķi panti Kriminālprocesa likumā un Krimināllikumā, kas 2019. gada nogalē tika pielāgoti tieši naudas konfiskācijas vajadzībām. Proti, pierādīšanas nasta tika pārlikta uz aizskartās mantas īpašnieku. Normālā kārtībā par noziedzīgu nodarījumu – to pierāda valsts un apsūdzētais aizstāvas. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu procesa gadījumā patiesa apsūdzētā nemaz nav. Ir tikai aizdomas par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem un aizskartās mantas īpašnieks, tas, kura nauda ir iesaldēta, bet iespējamais noziegums tiek nodalīts pavisam citā procesā. Secīgi, to pat nav nozīmes pierādīt, ja naudu ir iespējams paņemt atsevišķi. Līdz ar procesu sadalīšanu pāri paliek tikai aizdomas, kas likumos ir ieviestas kā pietiekams pamats konfiscēšanai, bet vaina par noziedzīgu nodarījumu ir otršķirīgs mērķis.

Visa ķeza sākās vēl 2018. gadā, kad Latvijai tika izteikti konkrēti pārmetumi par nepietiekamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu pieskatīšanu. FID vadībā stājās Ilze Znotiņa un tika sagatavota vesela likumu izmaiņu pakete, kas summāri sāka strādāt līdz ar šā gada 1. janvāri. I. Znotiņa ir piedalījusies praktiski visu saistīto likumu izmaiņās, bijusi klāt Saeimas komisiju sēdēs, nereti atgādinājusi deputātiem, ka nenobalsojot par konkrētām izmaiņām Latvija nonāks "pelēkajā zonā".

Šā gada sākumā NILLTPFN likums tika atvērts atkārtoti, jo ar premjera frāzi - "riskos balstīts banku darbs" vien nekas nesanāk. Nauda no Latvijas tirgus turas atstatu, jo cilvēki, kuriem tā pieder labi saprot, ka nav nekas jāpārkāpj, lai tā tiktu atņemta. Likuma izmaiņu debašu laikā I. Znotiņa uz deputātu Gati Eglīti izdarīja līdzīgu spiedienu, kā bija pieradusi pēdējos divos gados rīkoties ar Juridiskās komisijas un Krimināltiesību apakškomisijas deputātiem. Proti, deputāti, kas mēģina sakārtot noteikumus vai kaut ko saprast citādi ir naudas atmazgātāju pārstāvji. G. Eglītis iesniedza sūdzību tiesā par goda un cieņas aizskaršanu, bet vēlāk 23. aprīlī tikās ar I. Znotiņu tiešās debatēs ziņu portālā Delfi.lv. No visas sarunas, kas bija visnotaļ asa, uz tiesvedību ir attiecināms viens I. Znotiņas retorisks jautājums: "Vai Jūs tiešām domājat, ka konkrētie tiesneši, kas pieņem lēmumus par mantas arestu, izmeklētāji, izmeklēšanas iestāžu vadītāji, prokurori, un tiesneši pēc tam, kad viņi skatās jau konfiskācijas lietas, visi tik vienoti noziedzīgi iecerējuši Latvijas budžetu līdz izsīkumam?".

Ievērojot, ka pati I. Znotiņa ir vadījusi Latvijas tiesnešu apmācības apskatāmajā jautājumā, zina visu likumdošanu un ir praktiskais šīs likumdošanas radītājs, lai arī balsojuši ir deputāti, nepārprotams ir viens fakts. Nav runa par taisnīgumu, jo tiesiskums jau ir pakārtots, runa ir par budžetu. Tiesneši rīkojas adekvāti, kā likums to paredz – ja "ir aizdomas" un nav "ticamu skaidrojumu", tad līdzekļus konfiscē. Aizdomu kritēriji ir definēti FID vadlīnijās, bet skaidrojumi ticamības kritērijiem ir meklējami vien izmeklētāju un tiesnešu sirdsapziņā. Sarmal Oil Ltd. Lieta labi parāda šīs sistēmas kļūmi. Proti, noziegums nav atklāts un sods personai neseko, ir atņemti līdzekļi, bet pierādījumi par to, ka tie tiešām ir noziedzīgi iegūtu, no tiesas lēmuma neseko.

Saeima šodien ģenerālprokurora amatā apstiprināja Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāju Juri Stukānu.

Saeimas Juridiskā komisija iepriekš vienbalsīgi atbalstīja lēmumprojektu pat Stukāna apstiprināšanu šajā amatā.

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāju Stukānu ģenerālprokurora amatam iepriekš izvirzīja Tieslietu padome.

Ģenerālprokurora amatam virza tiesnesi Stukānu 

Tieslietu padome par piemērotāko ģenerālprokurora amata kandidātu nolēma virzīt Rīgas apgabaltiesas...

1972.gadā dzimušais Stukāns pats ir Tieslietu padomes loceklis. Tieslietu padomē viņš varēs darboties, arī ieņemot ģenerālprokurora amatu.

Stukāns savulaik strādājis Iekšlietu ministrijas Informācijas centrā, kā arī Tieslietu ministrijas Publisko tiesību departamenta Kriminālo un procesuālo tiesību nodaļā

Tāpat viņš strādājis par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi un tiesas priekšsēdētāja vietnieku. Stukāns arī iepriekš bijis Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs.

Stukāns savulaik studējis nu jau likvidētajā Latvijas Policijas akadēmijā un Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē. Pagājušā gadā ar Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās zinātnes promocijas padomes lēmumu viņam piešķirts tiesību zinātnes doktora zinātniskais krimināltiesību apakšnozarē.

Stukāns prot krievu, angļu un vācu valodas.

Stukāns pērn deklarējis 51 856 eiro ienākumus, no kuriem lielākā daļa veidoja alga par darbu tiesā.

Stukāna parādsaistības veidoja 83 300 eiro. Bankā tiesnesis uzkrājis 23 223 eiro.

Amatpersonas valdījumā ir 2018.gada izlaiduma automašīna "Nissan", bet īpašumā dzīvoklis Rīgā, kā arī zeme un ēkas Skultes pagastā un Ludzā.

Stukāns iepriekš paziņojis, ka viņa vadībā prokuratūru sagaidīs lielas reformas.

Pašreizējā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera pilnvaru termiņš beidzas 11.jūlijā.