Jaunas recesijas risks ne tikai ASV, bet arī eirozonas perifērijā, kā arī Liebritānijā un Japānā sasniedzis jau 50%, sarunā ar ASV telekanālu CNN uzsvēris slavenais profesors un ekonomists, kurš paredzēja iepriekšējo finanšu krīzi, Nouriels Raubini.

Pirmās recesijas laikā bija pārāk daudz parādu privātajā sektorā, taču tagad to ir pārāk daudz valsts sektorā. «Ja jūs samazināt finanšu izdevumus, lai ietaupītu, jūs panākat lēnu ekonomikas izaugsmi. Pašlaik tā ir pārāk lēna – tas ir apmēram tā pat kā ar lidmašīnu, kas zaudē augstumu – jums ir divas iespējas – vai nu palielināt ātrumu, lai izrautos no augstuma zaudēšanas, vai arī turpināt krist,» klāsta ekonomists.

«Es baidos, ka pašlaik mēs jau esam brīvajā kritienā – tāpēc, ka iepriekšējos gados, kad vien bija kādas ekonomiskas nedienas, mēs esam izmantojuši jau visus pieejamos līdzekļus to risināšanai,» skaidro N. Raubini, akcentējot, ka pasaules līderu rīcībā nav palicis nekādu instrumentu, lai novērstu recesiju.

Iespēja, ka pasaule piedzīvos atkārtotu recesiju, kas var novest pie nekontrolētas eirozonas izjukšanas, ir lielāka nekā 50%, paziņojis pazīstamais ekonomists Nouriels Raubini, kurš pirms četriem gadiem paredzēja globālo finanšu krīzi.

«Manuprāt eksistē liela iespēja – vairāk nekā 50%, ka nākošo 12 mēnešu laikā pasaules attīstītās ekonomikas piedzīvos vēl vienu recesiju. Ja mēs aplūkojam situāciju ASV, Eiropā un Lielbritānijā – var redzēt, ka atkārtotas recesijas iespējas ir ievērojami pieaugušas,» paziņojis N. Raubini, vēsta Businesweek.

Tāpat ekonomists izteica iespēju, ka vēl vienai recesijai var būt neprognozējamas sekas, kas, iespējams, pat izraisītu eirozonas sabrukumu. «Ja mēs uzdodam jautājumu – vai recesija būs viegla, vai smaga – atbilde ir atkarīga no tā, kas notiek eirozonā,» stāstīja N. Raubini.

Eirozona patlaban pārdzīvo nopietnu sociālpolitisku fragmentāciju, kas var novest pie tālākas monetārās savienības nestabilitātes. Lielāko «cunami risku» patlaban sagādā Itālijas politiskā paralīzi, pavēstījis pazīstamais ekonomists, par doktoru Pastardienu sauktais Noriels Raubini.

Runājot Itālijā, N. Raubini norādīja, ka valsts iekšpolitiskā situācija atspoguļo lielākas problēmas, ar kurām patlaban saskaras Eiropas monetārā savienība. «Itālijā briest vētra. Itālijas vēlēšanu rezultāts ir signāls, kas liecina par to, ka lielākā daļa cilvēku ir noskaņoti pret taupības režīmu. Par to liecina ne tikai notikumi Itālijā – Lisabonā ielās protestēt devās pusmiljons cilvēku, Grieķijā bezdarbs ir 25%, Spānijā puse valsts jauniešu ir bez darba. Tas viss rada nemieru,» N. Raubini sacīto citē CNBC.

Ekonomists arī norādīja, ka ticamākais scenārijs, kādā atrisināsies politiskais saspīlējums Itālijā, ir jaunas vēlēšanas nākamo sešu mēnešu laikā. Tomēr tas radīšot visai drūmus apstākļus. «Politiskā neskaidrība tikai vairos ekonomisko nestabilitāti – mazāk investīciju, zema darba tirgus aktivitāte, samazināts iekšējais patēriņš. Ir liela iespēja, ka jaunie [politiskie spēki, kas uzvarēs atkārtotās vēlēšanās] būs daudz naidīgāk noskaņoti pret taupības režīmu. Tas radīs sadursmi Vācijas, Itālijas un Eiropas Centrālās bankas (ECB) starpā,» sacīja N. Raubini.

Nouriels Raubini (Nouriel Roubini), Ņujorkas Universitātes profesors, kurš paredzēja globālo finanšu krīzi, uzskata, ka ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās attīstītajās ekonomikās galu galā apspiedīs atlabšanu arī jaunajos tirgos. Viņš arī esot noraizējies par piecām eirozonas valstīm, ziņo Bloomberg.

ASV ekonomiskā izaugsme līdz šā gada beigām varētu palēnināties līdz vienam procentam no 1,7% otrajā ceturksnī, jo fiskālie stimuli kļūst par fiskālo kavēkli, Raubini sacījis konferencē Kijevā. Gausā atlabšana ASV, Rietumeiropā un Japānā galu galā palēninās izaugsmi jaunajos tirgos, viņš prognozējis.

«Mans bāzes scenārijs ir, ka mums būs lēna, U - veida atveseļošanās attīstītajās ekonomikās, tomēr joprojām pastāv recesijas atkārtošanās varbūtība vai depresijas varbūtība kā Japānā pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados,» stāstījis Raubini, piebilstot: «Atlabšana attīstītajās ekonomikās joprojām ir ļoti nenoteikta.»

Nākamo trīs līdz piecu gadu laikā pastāv liela iespēja, ka daļa valstu izlems pamest eirozonu un notiks monetārās savienības sabrukums. Tas gan nenotiks pēkšņi, bet drīzāk izskatīsies kā vilciena avārija palēninājumā, uzskata pazīstamais ASV ekonomists Nouriels Raubini, kuram iepriekš izdevās paredzēt globālo finanšu krīzi.

Virzoties uz eirozonas sabrukumu pieaugs ekonomiskās grūtības, finanšu pārstrukturizācija, bet monetāro savienību sāks pamest dalībvalstis. «Atsevišķas valstis piedzīvos grūtības noteiktos laika posmos. Tas nebūs krass sabrukums,» intervijā laikrakstam Financial Times sacīja N. Raubini.

Līdz šim eirozona krīzes risināšanai ir spērusi tikai nelielus bērnu solīšus. «Problēma pašlaik ir tāda, ka eirozonā ir iestājusies atkārtota recesija. Tā ir sākusies ne tikai perifērijā, bet arī galvenajās kodola valstīs,» uzsvēra N. Raubini.

Ekonomists arī norādīja, ka līdz brīdim, kad netiks atjaunota ekonomikas izaugsme, nekādi finanšu taupības pasākumi nebūs pietiekoši. «Taupība īstermiņā krīzi tikai saasina, tas notiek tāpēc, ka tiek palielināti nodokļi un samazināti valdības tēriņi. Lai atjaunotu ekonomikas izaugsmi un padarītu eirozonu dzīvotspējīgu, nepieciešama vesela virkne savādāku pasākumu,» klāstīja ASV ekonomists.

Ungārijas Ekonomikas ministrija apsūdzējusi ekonomistu Norielu Raubini, kuš dažreiz tiek dēvēts par Dr. Pastardienu, saistībā ar nacionālās valūtas forinta vērtības krituma izraisīšanu. Forinta vērtība nedēļas sākumā samazinājās līdz zemākajam līmenim pēdējo septiņu mēnešu laikā.

Budapešta atsaucās uz N. Raubini kompānijas Roubini Global Economics aizvadītajā nedēļā investoriem izteikto rekomendāciju pārdot forintu, kam sekoja Ungārijas valūtas kritums līdz 295,36 forintiem par vienu eiro. Pazīstamā ekonomista kompānija ieteica pārdot forintu pēc tam, kad Ungārija nespēja panākt vienošanos ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF).

Ungārijas valdība norādīja, ka valūtas spekulanti izlēmuši uzbrukt forintam un izmantojuši N. Raubini ieteikumus kā attaisnojumu. Iepriekš valsts ekonomikas ministrs Ģērģs Matolči pauda, ka Ungārijai būtu jāatsakās no tradicionāliem ekonomikas modeļiem, ieskaitot mehānismus, kuri uztur forinta kursu, lai tādējādi apkarotu inflāciju. Tomēr vēlāk Ungārija paziņoja, ka forinta kursa kritumam nav nekāda sakara ar ministra izteikumiem, un visa atbildība gulstas uz N. Raubini.

Īrijas banku rekapitalizācija būs slikta, ja tiks veikta par valsts naudu, jo tā vēl vairāk mazinās valsts spēju finansēt sevi, sacījis Roubini Global Economics priekšsēdētājs Nouriels Raubini (Nouriel Roubini), ziņo CNBC.

Kā vēstīts, vēlu ceturtdien Īrija atklāja banku stresa testa rezultātus, kas liecina, ka kredītiestādēm nepieciešami vēl 24 miljardi eiro. Tas gan saskan ar tirgus prognozēm.

Īrijas valdība varētu maksāt 17,5 miljardus eiro, lai rekapitalizētu savas bankas, bet Eiropas Centrālā banka un Īrijas centrālā banka arī dos savu ieguldījumu finansējumā, pavēstījis valsts finanšu ministrs Mihaels Nonans (Michael Noonan).

Taču Raubini esot citādās domās. «Es neesmu pārliecināts, ka tas būs pietiekami,» viņš sacījis, piebilstot, ka nebūtu pareizi šo naudu ņemt no valsts.

Raubini arī sacījis - viņš ir noraizējies, ka gaidāmā procentu likmju paaugstināšana no Eiropas Centrālās bankas puses varētu kaitēt vājākajām eirozonas valstīm, kuru ekonomikas neaug.

Reitingi samazināti jau trim eirozonas valstīm – Grieķijai, Portugālei un Spānijai –pasaules finanšu krīzes pareģis Nouriels Raubini (Nouriel Raubini) uzskata, ka ar to vēl viss nebeigsies.

Grieķija ir tikai aisberga redzamā daļa daudz plašākām finanšu problēmām, norāda Nobela prēmijas laureāts ekonomikā N. Raubini, kurš paredzēja globālo finanšu krīzi vairāk nekā gadu pirms tās sākšanās. Viņš arī norāda, ka šajā gadījumā nepalīdzēs arī lielāki ienākumi no nodokļiem.

N. Raubini pat pieļauj iespēju, ka Grieķija pat varētu tikt izstumta no eirozonas valstu bloka, kas izraisītu eiro vērtības samazināšanos, padarot to par mazāk likvīdu valūtu.

Kredītreitingu samazināšana Grieķijā, Portugālē un Spānijā veicina investorus domāt, ka Eiropas budžeta deficīta krīze plešas plašumā, tādējādi radot spiedienu uz politiķiem, kas tagad spriež par ārkārtas finansējuma apjomiem, kas nepieciešami eirozonas finanšu problēmu risināšanai.

Demonstrācijas un sociālie nemieri, kas pieredzēti arābu pasaulē, Izraēlā, Grieķijā un nesen arī Apvienotajā Karalistē, nebeigsies. Tie izplatīsies uz citām attīstītajām ekonomikām un jaunattīstības tirgiem, uzskata ekonomists Nouriels Raubini, vēsta CNBC.

Raubini, profesors, kurš pirms četriem gadiem precīzi paredzēja globālo finanšu krīzi, teicis, ka pašreizējā pasaules ekonomikas sistēma - kapitālisms - paliks krīzē, kā jau ekonomists Kārlis Markss prognozēja vairāk nekā pirms simts gadiem. Tā tas būšot līdz tiks īstenotas lielas sistēmiskas reformas.

Pēc Raubini domām, gan sociālos nemierus, gan protesta akcijas izraisa tikai viens apstāklis, kas ir kapitālisma krīzes periods - ekonomikas sistēmas nopietnākā krīze kopš Lielās Depresijas pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados.

Visas tautas, kuras pieredzējušas sociālos nemierus un demonstrācijas, nomācot vienādas problēmas: pieaugošā nevienlīdzība, nabadzība, bezdarbs un bezcerība.

Dažādu ekonomikas apstākļu dēļ 2013.gadā pasaules ekonomikā gaidāma «perfekta vētra», uzskata ekonomists Nouriels Raubini (Nouriel Roubini), vēsta CNBC.

Raubini, kurš paredzēja 2008.gada finanšu krīzi, sacījis, ka ASV, Eiropas valstis un citas valstis ir kļuvušas pietiekami lietpratīgas attiecībā uz to problēmām, tādēļ patiesā krīze līdz 2013.gadam nav gaidāma.

Taču, kad tas notiks, sekas, visticamāk, būšot sāpīgas.

«Mana prognoze par perfektu vētru nav attiecībā uz šo gadu vai nākamo gadu, bet 2013.gadu,» sacījis ekonomists, norādot, ka ir problēmas ASV, Ķīna «pārkarst», tāpēc galu galā gaidāma smaga piezemēšanās.

Tuvākā termiņā Raubini redz lēnu, bet stabilu izaugsmi ASV, bet kā negatīvie faktori turpinās būt bezdarbs un mājokļi.

Itālijas pieņemtie taupības pasākumi, iespējams, nespēs nodrošināt to, ka valsts aizņemšanās izmaksas saglabāsies pieņemamā līmenī, tāpēc, ja vien netiks pielietota apņēmīga rīcība, valsts saskaras ar jūtamu maksātnespējas un eirozonas pamešanas risku, izteicies ekonomists Nouriels Raubini.

«Es domāju, ka nākamo 12 mēnešu laikā ir liela iespēja, ka Itālijas «Plāns A» nedarbosies,» N. Raubini stāstīja aģentūrai Reuters. «Itālijai varētu piespiest parādu rekonstrukciju un pēc tam arī tai nāktos pamest eirozonu. Ir ļoti iespējams, ka Itālija zaudēs pieeju tirgus resursiem un nespēs to atgūt,» norāda ekonomists, kurš ieguvis pasaules slavu ar savu 2008. gada krīzes paredzējumu.

Tāpat ekonomists uzskata, ka Eiropas Finansiālās stabilitātes fonds (EFSF), kuru Eiropas valstis izveidojušas, lai cīnītos ar parādu krīzi, ir «joks». Tāpat šis apzīmējums attiecas arī uz mēģinājumu palielināt EFSF līdz vienam triljonam eiro, stāstīja N. Raubini, norādot, ka Starptautiskajam Valūtas fondam un Eiropai kopā nebūs tik daudz naudas, lai atrisinātu parādu krīzi.

Izsverot sekas aiziešanai no eirozonas, ietekmīgi Somijas politiķi un uzņēmēji nonākuši pie slēdziena, ka Helsinkiem tas ir izdevīgāk, uzskata pazīstamais ASV ekonomists Nuriels Raubini.

Savā blogā N. Raubini, kurš tiek dēvēts arī par Doktoru Pastardienu, aicina apsvērt vairākus faktorus. Pirmkārt, citas Ziemeļvalstis ir ārpus eirozonas un jūtas lieliski – Norvēģija un Islande nav pat Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, Dānija atteikusies no eiro ieviešanas, bet Zviedrija to pagaidām neplāno darīt. Tā kā neviena Ziemeļvalsts nav Eiropas monetārās savienības dalībniece, kāds labums no eiro ir Somijai, vaicā N. Raubini.

Otrkārt, lai gan Somiju pēc izstāšanās no eirozonas varētu piespiest pamest arī ES, Helsinki var saglabāt eirozonas un ES labumus bez lielām papildus izmaksām – piesaistot savu valūtu eiro un noslēdzot brīvās tirdzniecības līgumus. Treškārt – izstājoties, Somija varētu izvairīties no zaudējumiem, kurus rada dalība eirozonā – Helsinkiem vairs nevajadzētu piedalīties citu valstu glābšanā, bet ceturtkārt – Somijā ir politiķu un uzņēmēju aprindas, kas pret eiro noskaņoti visai skeptiski.

Grieķija un citi «atpalicēji» eirozonā tuvāko gadu laikā varētu būt spiesti atteikties no vienotās valūtas, lai stimulētu savu ekonomisko izaugsmi. Šādu prognozi izteicis Ņujorkas Universitātes profesors un Nobela prēmijas ekonomikā laureāts Nouriels Raubini (Nouriel Roubini), vēsta Bloomberg.

Lai atgūtu konkurētspēju tādās valstīs kā Spānija, Portugāle un Itālija, nepieciešama reāla eirozonas samazināšana. Eiro nākotnē būs valūta mazākā skaitā valstu, kurām ir spēcīgi finansiālie un ekonomiskie pamati, lēš N. Raubini.

«Samazināt budžeta deficītu no 13% līdz 3% Grieķijā, manuprāt, ir neiespējamā misija. Es pat neizslēgtu iespēju, ka tuvāko gadu laikā viens vai vairāki eirozonas atpalicēji varētu būt spiesti izstāties no šīs monetārās savienības,» intervijā Bloomberg Television sacīja N. Raubini.

Runājot tieši par Grieķiju, ekonomists norāda, ka finanšu problēmu skartajai valstij nebūs iespējams samazināt tēriņus un pacelt nodokļus tādā līmenī, kā solīts starptautiskajiem aizdevējiem. «Paaugstinot nodokļus un samazinot tēriņus īstermiņā, iekšzemes kopprodukts saruks vēl straujāk. Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) Grieķijai prognozē lejupslīdi vēl tuvāko divu – trīs gadu laikā. Cik daudz taupības un lejupslīdes valsts var panest?»

Ir maldīgi uzskatīt, ka Grieķijas privātie kreditori, kas Atēnu parādu pārstrukturizācijas ietvaros uzņemas pamatīgu savu investīciju «griezumu», ir zaudētāji, kamēr valsts sektora ieguldījumi ir aizsargāti, uzskata pazīstamais ekonomists Nouriels Raubini, vēsta CNBC.

Ekonomists norāda, ka darījums par parādu restrukturizāciju, kura ietvaros privātie kreditori būs spiesti piedzīvot zaudējumus vairāk nekā 50% apmērā, patiesībā ir ļoti labs.

«Realitāte ir tāda, ka privātie kreditori saņems ļoti jauku darījumu, kamēr lielākā daļa esošo un nākotnes zaudējumu tiek pārcelti uz valsts sektoru,» rakstā Financial Times norādīja N. Raubini. Viņš arī uzsvēra, ka valsts sektors jau iepriekš uzsācis savu personīgo parādu pārstrukturizāciju.

«Valsts sektors parādu restrukturizāciju uzsāka daudz agrāk nekā privātais sektors. Tika pagarināti maksājumu termiņi un vairākkārt samazinātas procentu likmes,» skaidro ekonomists.

Eiropai nepieciešams palielināt līdzekļu apjomu, kas veltīti parādu krīzes apkarošanai, un iepludināt ekonomikā divus triljonus eiro pirms nav par vēlu, sarunā ar Bloomberg paziņojis Nouriels Raubini, kurš pirms četriem gadiem paredzēja globālo finanšu krīzi.

«Es esmu ļoti norūpējies par notikumu izkļūšanu ārpus kontroles,» klāstīja N. Raubini. «Nepieciešams milzīgs līdzekļu iepludinājums, vismaz divu triljonu eiro apmērā, taču nedrīkst ar to vilcināties. Tas jāizdara nākošo nedēļu laikā,» uzsver N. Raubini.

«Problēma nav tikai ar Grieķiju, bet ar to, ka istabā ir divi lieli ziloņi – Itālija un Spānija. Tie ir pārāk lieli, lai atļautu tiem krist, bet arī pārāk lieli, lai glābtu,» stāsta ekonomists.

Lai nepieļautu situācijas pasliktināšanos, nepieciešams spert pamatīgus soļus. Nepieciešams ne tikai mainīt Eiropas Centrālās bankas politiku un likmes, samazināt eiro vērtību, rekapitalizēt Eiropas bankas un «ļaut Grieķijai pamest eirozonu», bet arī piemērot liela apmēra finanšu stimulu galvenajām eirozonas valstīm, lai nepieļautu recesiju visās Eiropas valstīs.

Valstu parādu krīze pasliktināsies un problēmas radīsies arī lielākām ekonomikām, piemēram, ASV un Japānai, kur fiskālā politika ir uz neilgtspējīga ceļa, uzskata Ņujorkas Universitātes ekonomikas profesors Nouriels Raubini, kurš paredzēja arī kredītu krīzes sākšanos, vēsta cnbc.com.

N. Raubini rakstījis - viņš baidās, ka nespēja gūt mācību no kredītu krīzes, nozīmē, ka lielāka un bīstamāka krīze ir tepat aiz stūra.

«Tiek daudz runāts par labāku finanšu sistēmas regulējumu un uzraudzību, bet finanšu nozare ir atgriezusies ierastajā biznesā,» norādījis ekonomists, akcentējot risku, kādu uzņemas nozarē strādājošie, kā arī baņķieru un treideru «nepiedienīgās» prēmijas. Viņš arī rakstījis, ka finanšu nozare lobē pret labāku regulējumu un uzraudzību.

«Valdības runā par reformām, bet gandrīz neviena tās nav īstenojusi,» norādījis N. Raubini.

Viņš arī paudis viedokli, ka tie, kuri saka, ka nav iespējams redzēt tuvojošos aktīvu burbuli, runā aplamības. Tā saukto burbuļu tuvošanos esot viegli ieraudzīt un tiem ir līdzīgas īpašības jau kopš tulpju krīzes Nīderlandē 17.gadsimtā.

Roubini Global Economics (RGE), ekonomikas izpētes firma, kuras dibinātājs ir atzītais ekonomists Nouriels Raubini, izlikta pārdošanā, atsaucoties uz vārdā nenosauktiem informācijas avotiem, pie kuriem vērsusies investīciju banka, kas organizē firmas pārdošanu, ziņo CNBC.

RGE kopš dibināšanas esot strauji augusi. Raubini ir tās priekšsēdētājs. Tai ir vairāk nekā 85 darbinieki, un tā joprojām zaudē naudu.

Saskaņā ar cilvēku, kuri iepazinušies ar pārdošanas piedāvājumu, teikto firmas ieņēmumi šogad tiek plānoti 14 miljonu ASV dolāru apmērā, bet zaudējumi varētu sasniegt aptuveni 2 miljonus ASV dolāru. Nākamgad tiek prognozēts ieņēmumu pieaugums par 8%, kam sekošot ieņēmumu pieaugums par 40% 2013. gadā.

Raubini, kurš atrodas Korejā, nav atbildējis uz tālruņa zvaniem, bet firmas pārstāvis atteicies sniegt jebkādus komentārus.

Pretendentiem tiekot prasīts iesniegt cenas piedāvājumus, taču neesot skaidrs, vai kāds piedāvājums jau ir saņemts.

Doktors Pastardiena jeb ASV ekonomists Nuriels Raubini paliek uzticīgs savam pērnajam pravietojumam, ka īstās globālās ekonomiskās ziepes mums vēl priekšā – tās būšot 2013. gadā.

Pirms gada Db.lv jau atspoguļoja globālās ekonomikas un finanšu analīzes kompānijas Roubini Global Economics šefa kārtējo drūmo pareģojumu. Gada laikā viņa nostādnes palikušas nemainīgas; mainījušies ir tikai daži fakti, kas, šķiet, apstiprina ekonomikas kataklizmas tuvošanos.

Aģentūrai Bloomberg Raubini pauž, ka ES nesenais samits bijusi izgāšanās un, ja vien eirozonas valstu parādi netiks kopīgoti, ECB šo parādu nemonetizēs un EFSF/ESM glābšanas mehānismi netiks četrkāršoti, tad Itālijas un Spānijas parādzīmju ienesīgums celsies no dienas uz dienu, un krīze būs «ne pēc pusgada, bet divām nedēļām».

Grieķijas parādu krīze varētu būt tikai sākums plašākai valsts parādu krīzei, kas varētu postīt arī pasaules attīstītās ekonomikas, ieskaitot Japānu un ASV.

Šādu viedokli paudis Nobela prēmijas ekonomikā laureāts Nouriels Raubini (Nouriel Roubini), vēsta AFP.

Jaunā krīze varētu rasties ne tikai eirozonā, bet arī Lielbritānijā, ASV vai pat Japānā, skaidro N. Raubini.

Viņš, runājot konferences laikā Londonas Ekonomikas augstskolā, norāda, ka, neskatoties uz to, ka vērojamas ekonomikas atlabšanas problēmas, daudzas valstis joprojām nav atrisinājušas patiesās problēmas. «Krīzes nākamais posms varētu būt valsts parādu krīze, kas varētu novest pie atkārtotas ekonomiskās lejupslīdes,» tā viņš.

N. Raubini arī atkārtoja, ka «pastāv iespēja monetārās savienības sabrukšanai», norādot, ka «vienā vai vairākās eirozonas valstīs varētu būt gaidāms defolts».

Eirozona atsakās pieņemt faktu, ka atsevišķas tās dalībvalstis ir bankrotējušas, kā arī nespēj izdzīvot un nodrošināt ekonomisko izaugsmi monetārās savienības ietvaros, uzskata pazīstamais ekonomists Noriels Raubini.

Situāciju nākamgad pasliktinās arī spriedze, kas saistīta ar eiro, un tas izraisīs nesaskaņas eirozonas dalībvalstu vidū, Financial Times interneta vietnē publicētajā rakstā norāda ekonomists. Savukārt eirozonas parādu krīze attīstīsies pēc «nekārtīgā» scenārija.

Ekonomists akcentē, ka politiskie apsvērumi neļaus eirozonas valstu līderiem pieņemt smagus lēmumus, kas radīs daudzas problēmas. «Nākamgad kļūs skaidrs, ka «bundžas spārdīšana pa ceļu» ir spēle, kurā var tikai zaudēt,» raksta nesenās krīzes pareģis.

N. Raubini arī uzskata, ka nākamgad Ķīnas ekonomiku var sagaidīt «cietā piezemēšanās», bet ASV nākamā gada beigās piedzīvos atkārtotu recesiju.

Risks, ka Ēģiptes nedienas varētu izplesties uz citām pasaules daļām ir pieaudzis, un dumpim ir negatīva ietekme uz izaugsmi, kā arī tas veicina cenu pieaugumu, sacījis ekonomists Nouriels Raubini, ziņo CNBC.

Kā vēstīts, protestētāji Ēģiptē pieprasa prezidenta Hosni Mubaraka atkāpšanos, kurš valdījis valstī jau 30 gadus.

Raubini norādījis, ka notikumus Ēģiptē ietekmējuši notikumi Tunisijā, un «ģeopolitiskais risks pieaug». «Tam ir negatīva ietekme uz izaugsmi un pieaugošo inflāciju. Tas viss nav labi,» stāstījis ekonomists.

Taču viņš piebildis, ka situācija vēl nav tik nopietna, lai novestu pie vēl vienas lejupslīdes.

Pēc Raubini domām, protesti varētu pāriet uz citām valstīm, piemēram, Indiju, Pakistānu, Ķīnu un pat Latīņameriku, kur «varētu mest izaicinājumu tādiem režīmiem kā Čavesa» (Venecuēlas prezidents Ugo Čavess).

Žurnāls Forbes par pasaulē ietekmīgāko ekonomistu atzinis Ņujorkas Biznesa skolas profesoru, ASV prezidenta Baraka Obamas padomdevēju ekonomikas jautājumos, analītiskās kompānijas Roubini Global Economics Monitor direktoru padomes priekšsēdētāju un Nobela prēmijas ekonomikā laureātu Nouriels Raubini (Nouriel Roubini).

N. Raubini jau 2005. gadā paredzēja, ka ASV sprāgs hipotekāro kredītu burbulis, atstājot ietekmi uz pasaules tirgiem un rezultējoties globālā ekonomikas krīzē. 1990. gadā N. Raubini arī prognozēja drīzu sabrukumu pasaules jaunajos tirgos. Vairumā gadījumu viņa prognozes ir pesimistiskas.

Iepriekš The Times šo ekonomistu ierindoja arī savā 100 pasaulē izcilāko iedzīvotāju saraksta kategorijā «domātājs».

Forbes pasaulē ietekmīgāko ekonomistu sarakstā iekļuvuši arī ASV Centrālās bankas vadītājs Bens Bernanke (Ben Bernanke) un Nobela prēmijas laureāts Pols Krugmans (Paul Krugman).

Pasaules ekonomiku nākamo desmit gadu laikā skars vēl pāris finanšu krīzes, jo finanšu reformas nenotiek pareizajā virzienā un netiek darīts pietiekami daudz, brīdinājis Nobela prēmijas ekonomikā laureāts Nouriels Raubini (Nouriel Roubini), ziņo CNBC.

«Nekas nav būtiski mainījies,» akcentējis N. Raubini.

Viņaprāt, pat ja pasaules ekonomika atkārtoti neieslīgs recesijā, ietekme tik un tā būs jūtama.

«Mēs jau esam situācijā, kas šķitīs kā recesija, [pat] ja mēs tādā nebūsim,» viņš stāstījis, un piebildis, ka, ja ekonomiskie dati pārsteigs ar kritumu, sekas varētu būt šoks reālajai ekonomikai.

Vēl nesen N. Raubini, kurš ir arī Ņujorkas universitātes profesors, reportieriem Toronto sacīja, ka iespēja ASV nākamā gada laikā atkārtoti ieslīgt recesijā ir 40%. Un Kanāda nebūs imūna, viņš piebilda.

Eirozonas izveide, neraugoties uz grūtībām, ar kurām tā ir saskārusies, ir jāuzlūko kā veiksmes stāsts, tostarp arī Latvijas pieci gadi ir eirozonā ir jāvērtē kā veiksmīgi, atzina Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.

Vienlaikus viņš atzina, ka pirms 20 gadiem, kad sāka darboties eirozona, daudzi neiedomājās, cik tas ir sarežģīts projekts. «Kā parādīja iepriekšējā krīze, virkne lietu nebija atrisinātas, par tām pat neviens nebija iedomājies. Tādēļ ir jāsaprot, ka šis ir ļoti komplicēts projekts un tas, ka pēc 20 gadiem šī zona joprojām eksistē, eiro ir otra lielākā starptautiskā rezervju valūta un ir valstis, kuras eirozonā grib iestāties, ir veiksmes stāsts,» uzsvēra Kazāks.

Viņš arī norādīja, ka pēc iepriekšējās krīzes daudz kas vēl ir jādara, lai eirozonas darbību uzlabotu, bet ļoti daudz ir arī paveikts. Turklāt krīze skaidri parādīja, ka Eiropā ir griba monetāro savienību saglabāt. «Tas gan nenozīmē, ka eirozonas izveidē viss jau ir izdarīts. Rīga vēl nav gatava. Izaicinājumu vēl aizvien ir ļoti, ļoti daudz,» atzina Kazāks.

Eiropas vienotā valūta var izdzīvot tikai tādā gadījumā, ja eirozonas valstis darbojas politiski un ekonomiski saskaņoti. Eiropa, kura zaudēs šo saskaņotību, var atkātot PSRS likteni un eiro – rubļa likteni, publikācijā The Financial Times uzsver HSBC vecākais ekonomists Stīvens Kings.

Ekonomists norāda uz paralēlēm ar PSRS sabrukumu 90-to gadu sākumā, kad «politiskās vienotības vājināšanās izraisīja pilnīgu rubļa krahu, kurš kādu laiku bija vienīgais maksāšanas līdzeklis jaunajās republikās». Toreiz izskatījās, ka visas bijušās PSRS republikas (izņemot Baltijas valstis, kuras centās attālināties no Maskavas ietekmes pēc iespējas tālāk) lieliski jūtas rubļa zonā.

Taču 1993. gadā rubļa zona radikāli samazinājās – jaunās republikas, sākot ar Armēniju un Azerbaidžānu un beidzot ar Baltkrieviju un Gruziju, ieviesa savas valūtas.

Iemesli tam bija dažādi, norāda ekonomists – dažas republikas uzskatīja, ka personīgā valūta ir svarīgs neatkarības simbols, bet citas savu valūtu ieviesa pateicoties milzīgajam budžeta deficīta spiedienam. Šim valstīm nebija pieejas starptautiskajiem kapitāla tirgiem, un tās bija spiestas finansēt savu budžeta deficītu vai nu veicot aizņēmumus no citām bijušās impērijas valstīm, vai arī iedarbinot naudas drukāšanas mašīnas.