Somijas nekustamā īpašuma (NĪ) kompānija Realia Grupp pārpirkusi Igaunijas uzņēmumu Ober-Haus Real Estate, kura filiāle Latvijā ir Ober Haus Real Estate Latvia, db.lv informēja Ober Haus Real Estate Latvia Mārketinga asistente Baiba Laveiķe.

Ober-Haus pārņemšanas rezultātā Realia Grupp kļūs par lielāko NĪ kompāniju Centrāleiropā un Austrumeiropā, nodarbinot gandrīz 2 000 cilvēku Somijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā un Ukrainā.

Pols Oberšnaiders (Paul Oberschneider), Ober-Haus Real Estate Advisors dibinātājs un līdzīpašnieks, nākotnē fokusēsies uz nekustamā īpašuma attīstību. Oberšnaidera kunga attīstītāju kompānija Häuser-Oberschneider turpina būvēt tirdzniecības centrus Igaunijā un plāno jaunu mājokļu projektu attīstību Baltijas valstīs. Häuser-Oberschneider kopā ar Vilniaus Prekyba uzsāks jauna tirdzniecības centra celtniecību Pērnavā. Kompānijai pieder arī četri tirdzniecības centri Tallinā: Norde Centrum pilsētas centrā, divi Mustakivi iepirkšanās centri ar Rimi un Prisma, kā arī Tammsaare Selver. Häuser-Oberschneider pieder arī zemes gabals vēl vienam tirdzniecības centram Tallinā nākotnes attīstībai, kuru plānots uzsākt 2008.gadā

Nekustamo īpašumu pārvaldīšanas un starpniecības uzņēmums Ziemeļvalstīs Realia Group iegādājies Somijas nekustamā īpašuma pārvaldīšanas uzņēmumu Corbel, informē uzņēmuma pārstāvji.

Paplašināšanās ir daļa no Realia Group izaugsmes stratēģijas un ieceres kļūt par vadošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanas un starpniecības pakalpojumu sniedzēju Ziemeļvalstīs. Ziemeļu privātais kapitāla fonds Valedo Partners Fund I AB pārdeva uzņēmumu Corbel Holding Oy Realia Grupai. Pirkuma-pārdošanas līgums tika parakstīts 2016.gada 31.augustā.

Realia Group pakalpojumus sniedz ar meitas uzņēmumu Realia Isännöinti, Realia Management, Huoneistokeskus, Huoneistomarkkinointi, un SKV Kiinteistönvälitys Somijā, un Ober-Haus Real Estate Advisors Baltijas valstīs starpniecību.

Uzņēmums Corbel, kas dibināts 2008. gadā, sniedz pakalpojumus nekustamo īpašumu apsaimniekošanā un pārvaldīšanā, apkalpojot gan vietējos, gan starptautiskos īpašumu investorus, strādājot gan ar īpašniekiem, gan nomniekiem Somijā.

Latvijā sekmīgi darbojas Rīgas vācu skola, un šobrīd, tuvojoties pavasarim, skola gatavojas jaunajam mācību gadam, uzņemot skolā 5-9 gadus vecus bērnus, un komplektējot skolēnus 1., 2., kā arī 3. klasei, kas mācības varēs uzsākt 2017. gada 1. septembrī.

Rīgas vācu skola ir pirmā un līdz šim vienīgā skola Latvijā, kurā mācības notiek pēc Vācijas izglītības programmas, un tā ir akreditēta arī Latvijas izglītības sistēmā. Skola ir paredzēta gan Latvijas skolēniem, gan arī bērniem no citām valstīm, kuru vecāki uzturas Latvijā. Šobrīd skolā, pirmsskolas izglītošanās līmenī, darbojas bērni no 15 pasaules valstīm.

Izglītības sistēmas galvenās atšķirības, ko piedāvā Rīgas vācu skola, ir saistītas ar izglītošanās procesu un tā kvalitāti – mācību metodes ir virzītas ne tikai uz zināšanu ieguvi un uzkrāšanu, bet arī uz individuālu domāšanas procesa attīstīšanu plašākā kontekstā. Skolēnu skaits klasē tiek stingri noteikts, un tas ir ne vairāk 15.

Ir klāt pavasaris, un Rīgas vācu skola, kā ierasts šajā laikā, rīko atvērto durvju dienas – 23. martā no pulksten 14 līdz 19 un 24. martā no pulksten 11 līdz 14. Gaidām vecākus un pirmsskolas vecuma bērnus (no piecu gadu vecuma), kas šoruden vēlas sākt mācību gaitas. Rīgas vācu skola (Deutsche Schule Riga) ir starptautiskā privātskola, kas Latvijā veiksmīgi darbojas jau vairākus gadus, tā atrodas Rīgas centrā, Dzirnavu ielā 16.

Nākamajam – 2018./19. – mācību gadam Rīgas vācu skola 1. un 2. klasē uzņem jebkuras tautības bērnus vecumā no pieciem līdz astoņiem gadiem (kas dzimuši 2009.–2013. g.). Piecgadīgajiem Rīgas vācu skola iesaka apmeklēt skolas bērnudārzu (pirmsskolu).

Deutsche Schule Riga izglītojamie pabeigs skolu ar starptautiski atzītu Abitur (Vācijas vidusskolas diploms) un/vai International Baccalaureate (IB) diplomu.

Rīgas vācu skola ir pirmā un joprojām vienīgā skola Latvijā, kura sekmīgi darbojas saskaņā ar Vācijas valsts izglītības programmas standartiem. Būtiski, ka tā ir licenzēta arī Latvijas izglītības sistēmā. Skola ir starptautiska – tajā mācās gan Latvijas skolēni, gan citu valstu bērni, kuru vecāki uzturas Latvijā. Pašlaik skolā izglītojas bērni no 20 valstīm.

Vācu uzņēmumi Igaunijai, Latvijai un Lietuvai joprojām sniedz augstu vērtējumu un plāno turpmākas kapitāla un personāla investīcijas. Pēc iepriekšējo gadu eiforijas tomēr ir iestājies zināms ilūziju zudums.

Makroekonomisko rādītāju nestabilitāte, augošās izmaksas un izteikts darbaspēka trūkums Igaunijā, Latvijā un Lietuvā ievērojami apslāpējuši pozitīvo noskaņu. Tāds ir Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras Igaunijā, Latvijā un Lietuvā (AHK) ikgadējās konjunktūras aptaujas kopsavilkums. Aptaujā piedalījās 82 uzņēmumi no rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas jomām.Starp Vāciju un Baltijas valstīm pastāv tradicionāli labas ekonomiskās attiecības, kuras iepriekšējos gados attīstījušās ļoti dinamiski. No intensīvi aizvien augošā pieprasījuma pēc produktiem ar marku Made in Germany guva labumu ne tikai vācu piegādātāji, bet arī trijās Baltijas valstīs aktīvie vācu uzņēmumi. Pagājušajā gadā lielākā daļa uzņēmumu ar vācu kapitāldaļām guva nozīmīgu apgrozījuma un peļņas pieaugumu līdz pat 20 procentiem salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Atbilstoši tam aptaujas dalībnieki ir apmierināti un kopumā tikai 4 procenti aptaujāto vērtē pašreizējo situāciju kā sliktu. Arī sava uzņēmuma turpmākās attīstības novērtējums atspoguļo pozitīvas noskaņas. Optimisms ietekmē arī investīciju aktivitātes: lielākā daļa uzņēmumu grib palielināt investīciju apjomu vai turpināt investēt iepriekšējā gada līmenī. Turklāt gandrīz 40 procenti uzņēmumu plāno palielināt darbinieku skaitu.

Jau gandrīz gadu Latvijā darbu uzsākusi Rīgas vācu skola, un šobrīd tā gatavojas jaunajam mācību gadam, uzņemot skolā 5-7 gadus vecus bērnus, kas mācības varēs sākt jau 2016.gada 1. septembrī.

Šī būs pirmā reize Latvijā, kad mazie skolnieki varēs mācīties vācu valodā, saskaņā ar Vācijas valsts izglītības programmu, kas ir akreditēta arī Latvijas izglītības sistēmā. Skola ir paredzēta gan Latvijas skolēniem, gan arī bērniem no citām valstīm, kuru vecāki uzturas Latvijā, un šobrīd skolā, pirmsskolas izglītošanās līmenī, darbojas bērni no 9 pasaules valstīm.

Galvenās izglītības sistēmas atšķirības, ko piedāvā Vācu skola, ir saistītas ar izglītošanās procesa kvalitāti – visaptveroša pieeja izglītībai, kas virzīta ne tikai uz zināšanu ieguvi un uzkrāšanu, bet arī uz individuālu domāšanas procesa attīstīšanu plašākā kontekstā. Vienā klasē tiek uzņemti ne vairāk kā 15 bērni, līdz ar to, bērnam mācību procesā tiek nodrošināts daudz tiešāks, individuāls kontakts ar pedagogu, radot iespēju veidot arī kvalitatīvākas skolēna-pedagoga attiecības, kas ir ļoti būtiski izglītošanās procesā.

"Banku tirgū notiek nopietna cīņa. Saprotamu iemeslu dēļ nav ētiski minēt banku vārdus, kas piedāvā ļoti izdevīgus noteikumus. Tie ir četri nopietni darboņi tirgū, kas nosprauduši mērķi par katru cenu palielināt savu tirgus daļu," savā paziņojumā medijiem akcentē SIA Realia.

Rudens mēneši ir atdzīvinājuši Latvijas nekustamo īpašumu tirgu. To būtiski ir ietekmējusi banku savstarpējā sacensība par tirgu, kas ilgstoši notur interesi par labvēlīgiem aizdevumu noteikumiem, novērojusi SIA Realia.

"Pēdējā pusgada laikā ir ievērojami krities darījumu skaits. Galvenie cēloņi, no vienas puses, bija pircēju bailes no iespējamā cenu krituma un, no otras puses, bankas noraidīja daudzus aizdevumu lūgumus pircēju pirktspējas krituma dēļ, jo sakarā ar cenu celšanos daudzi vienkārši nespēja nopirkt īpašumus, un, tajā pat laikā, bankas padarīja būtiski stingrākus arī pašus aizdevumu noteikumus. Tās stingri pieturējās pie principa, ka ikmēneša aizdevumu summa nedrīkst pārsniegt 40 procentus no aizdevumu ņēmēja neto ienākumiem, un vairs netika ņemti vērā citi oficiāli nepierādāmi ienākumi. Kaut gan Latvijā nedeklarēto darba algu īpatsvars mazinās, tomēr tās sastāda būtisku daļu no kopējiem atalgojumiem, un tas liedza daudziem potenciāliem pircējiem iespēju iegādāties jaunu īpašumu. Tas viss noveda pie situācijas, ka pārdodamo objektu skaits pieauga - reāli, aptuveni par piektdaļu, kā arī cenas sāka pārdošanas spiediena rezultātā lēni kristies. Dažu procentu kritums mēnesī radīja nekustamo īpašumu cenu kritumu pusgada laikā kopumā par 15 procentiem. Būtiski ir atzīmēt, ka runa dotajā brīdī, pirmkārt, ir par Rīgas dzīvokļiem. Privātiem gruntsgabaliem un privātmājām cenu kritums nav tik ievērojams. Kā piemēru cenu kritumam var minēt 2-istabu dzīvokli paneļu mājā Juglā, kas vēl gada sākumā maksāja 80 000 eiro, bet tagad tā cena ir kritusies līdz 70 000 eiro.

Vācu investoru vērtējums par ekonomiskajiem procesiem Centrālajā un Austrumeiropā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir būtiski mainījies. It īpaši tas attiecināms uz Baltijas valstīm, kur pēc pēdējos gados piedzīvotās ekonomiskās eiforijas iestājies mērenāks attīstības temps, savukārt Balkānu reģionā optimisms pieņemas spēkā.

Turpretim Čehija kā bija tā arī paliek – pievilcīgākā valsts vācu investoru vērtējumā. Tādas ir galvenās ikgadējās aptaujas atziņas, kas šogad tika veikta starp 928 uzņēmumiem, 13 Centrālās un Austrumeiropas valstīs.

Centrālā un Austrumeiropa kā reģions tiek uzskatīts par kontinenta dinamiskāko ekonomisko telpu, kas no gada gadā kļūst arvien atraktīvāks vācu investoriem. Jaunās ES dalībvalstis, NVS un Balkānu reģiona valstis, uzrādot iespaidīgus attīstības tempus arvien spēcīgāk integrējās pasaules ekonomikā, kļūst par nozīmīgu Vācijas sadarbības partneri. Vācijas kopējais eksporta apjoms uz Austrumeiropu pagājušajā gadā sasniedza 154 miljardus eiro. 16% no kopējā Vācijas importa un eksporta ir realizēti Austrumeiropas virzienā. Tas ir ievērojami augstāks rādītājs nekā līdz šim tradicionāli lielākais tirdzniecības apjoms ar Franciju un ASV. Runājot par tiešajām investīcijām, reģions ir priviliģēts vācu uzņēmēju vidū. Līdz 2007. gada beigām reģionā bija investēti 95 miljardi eiro jeb vairāk nekā viena desmitā daļa no kopējām vācu ārvalstu investīcijām. Pagājušajā gadā vien investīciju apjoms sastādīja turpat 15 miljardus eiro.

Latvija pārāk maz un neskaidri ir formulējusi savas priekšrocības ārvalstu investoru piesaistei, abas pārējās Baltijas valstis vairākos segmentos investoriem šķiet pievilcīgākas; Latviju iegāž arī jaunā nodokļu reforma

Tas izriet no vācu investoru DB sacītā. Jāpiebilst, kā Vācija ir Latvijas otrais lielākais preču importa un ceturtais lielākais preču eksporta partneris, 2016. gadā kopējam preču apgrozījumam, pēc CSP datiem, sasniedzot teju 2 miljardus eiro. Savukārt vācu tiešās investīcijas Latvijā 2016. gada beigās pārsniedza 585 miljonus eiro. Vācu investori līdz šim Latvijā ir dibinājuši 434 uzņēmumus, kas nodrošina gandrīz 7900 darba vietas, tā secināts Vācijas–Baltijas Tirdzniecības kameras (AHK) veiktajā pētījumā. Latvija, ņemot vērā vācu uzņēmumu skaitu, statistiski ieņem pirmo vietu Baltijas valstu vidū, neskatoties uz to, ka kaimiņvalstī Lietuvā ir izveidots salīdzinoši vairāk darba vietu.

Sākusies mājokļu tirdziecība t.s. jaunajā projektā Vecrīgā — Rīdzenes Rezidence, — ziņo Realia. Rīdzenes Rezidencē atradīsies 72 dzīvokļi, kuru platība būs no 70 līdz 250 m2. Ēkas augšējos stāvos atradīsies ekskluzīvi divlīmeņu dzīvokļi ar terasēm un balkoniem, bet ēkas pirmajā stāvā — restorāni, salonveikali un biroji; pazemes autostāvvieta. Realia informē, ka Rīdzenes Rezidence bus de Luxe klases nams, kura pakalpojumu sistēma ir radīta saskaņā ar pasaules luksus klases viesnīcu praksi un labākajām tradīcijām. Planots, ka māja tiks nodota ekspluatācijā 2007. gada janvārī. Projektu attīstītājs ir SIA Zaļais Fonds, būvdarbus veic Velve. Projekta tirdzniecība uzticēta Realia.

Iepriekš iespēju īrēt mājokli ar izpirkšanas tiesībām vairāk piedāvājuši jauno projektu attīstītāji, taču šobrīd tiek piedāvāts īrēt ar izpirkumu arī sērijveida dzīvokļus.

SIA Realia mārketinga vadītāja Evita Zemberga – Zakalovska informēja, ka šīs kompānijas piedāvājumā ir mājokļi bloku, paneļu, pirmskara vai mūra ēkās. Realia piedāvāto dzīvokļu īpašnieks ir kompānija FinInvest. Tās mājas lapā lasāms, ka tā ir izveidota 2004. gadā un ir specializējusies kredīta izsniegšanā pret nekustamo īpašumu ķīlu. Realia ir FinInvest sadarbības partneris, kas palīdz iztirgot dzīvokļus, strādāt ar potenciālajiem klientiem, konsultēt tos utt.

Pēc tam, kad pircējs izvēlas dzīvokli, viņš samaksā pirmo iemaksu 6 % apmērā no pirkuma summas, un tad ik mēnesi veic maksājumus; termiņš — pēc izvēles, līdz pat 20 gadiem. Pārsvarā piedāvātajos dzīvokļos pirms tirdzniecības tiek veikts kosmētiskais remonts. Ja cilvēks vairs nespēj turpināt maksāt ikmēneša maksājumus, tiek uzskatīts, ka viņš ir maksājis īri, — viņa skaidroja.

Par nekustamā īpašuma kompānijas Ober–Haus Real Estate Advisors darbību Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Polijā turpmāk atbildēs Tarmo Kase – viņš ir izvirzīts izpilddirektora pienākumu pildīšanai. Viņš arī turpinās savu darbu Ober–Haus Real Estate Estonia izpilddirektora amatā.

Kopš 1995. gada T. Kase ir strādājis un vadījis tādus uzņēmumus kā Olympic Entertainment Group, Essto Pagar (Igaunijas maiznīcas), Fazer Estonia un Jungent. Pirms darba Ober–Haus viņš bija Olympic Entertainment Group vadītājs, bet viņa pakļautībā bija 2500 darbinieku Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Rumānijā, Slovākijā, Ukrainā un Baltkrievijā.

«Tarmo piemīt nepieciešamās prasmes un enerģija, ar kuru virzīt uzņēmumu uz priekšu. Tagad, kad nekustamo īpašumu tirgus atkal atkopjas, redzam attīstības iespējas,» izteicies līdzšinējais uzņēmumu grupas izpilddirektors Pīters Morriss (Peter Morris). Sadarbībā ar lielākajiem Ober–Haus klientiem viņš turpmāk līdzinvestēšot jaunu projektu attīstībā, strādās pie citiem projektiem grupas mātes uzņēmumā Realia Group Oy Somijā, kā arī darbosies Ober–Haus uzraudzības padomē,

Publicēts "Ārvalstu investīciju vides indekss 2023"- ikgadējs pētījums, kuru 2015. gadā iniciēja Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) profesors Arnis Sauka sadarbībā ar Ārvalstu investoru padomi Latvijā (FICIL).

Pētījums, kurā piedalās lielākie ārvalstu investori Latvijā, tiek veikts jau devīto gadu pēc kārtas. Tā mērķis ir sniegt konstruktīvus priekšlikumus politikas veidotājiem biznesa vides uzlabošanai, kas ir noderīgi kā ārvalstu investoriem, tā vietējiem uzņēmējiem.

Kā norāda pētījuma autors, SSE Riga profesors A. Sauka, ārvalstu investori nav vienīgais, bet ir ļoti būtisks Latvijas konkurētspējas dzinējspēks. Proti, ārvalstu investori (uzņēmumi ar vismaz 50% ārvalstu kapitālu un kuru apgrozījums pārsniedz 145,000.0 EUR), kas ir 1/9 no kopējā Latvijas uzņēmumu skaita, samaksā aptuveni 40% no kopējā nodokļu apjoma, t.sk. 27% no kopējā sociālā nodokļa, un nodarbina 21% no kopējā darbaspēka Latvijā (Lursoft, 2022 dati).

Latvijas kalendārs internetā notikumi.lv izveidojis arī Latvijas notikumu kalendāru vācu valodā līdzās jau esošajām latviešu un angļu valodas versijām (www.notikumi.lv un www.eventguide.lv). Arī vācu valodā tā nosaukums ir www.eventguide.lv un tajā tiek ievietota informācija, kas var interesēt vācu tūristus vai vienkārši interesentus, kas vēlas uzzināt par aktuālākajām kultūras, sporta vai izklaides norisēm Latvijā. Vācijas tūristi 2004. gadā ieņēma trešo vietu no visiem Latviju apmeklējušiem tūristiem, tūlīt aiz Lietuvas un Igaunijas. Visvairāk vācieši interesējušies par Rīgu - 2004. gadā vācu tūristu skaits ir pieaudzis par 35%. Rīgā viņus interesē latviešu nacionālā virtuve un "Lido", Rīgas jūgendstila arhitektūra un kultūras pasākumi, piemēram, Latvijas Nacionālās operas piedāvājums. 2004. gadā vācu tūristi, kas apmeklēja Rīgu, atstāja šeit apmēram 1,6 milj. Ls, kas ir par 0,5 milj. vairāk nekā 2003. gadā. Vairāk kā 50% no visām ārvalstu tūristu pavadītajām gultas naktīm Latvijas laukos veidoja vācu tūristi. Diemžēl informācija par Latviju un tās piedāvājumu tūrisma, kultūras, izklaides un citās jomās vācu valodā internetā pieejama ļoti ierobežotā apjomā un dažādā kvalitātē. Ja Latvijas pilsētu un kultūras institūciju mājas lapās informācija angļu valodā vēl tiek tulkota un aktualizēta, tad informācija kvalitatīvā vācu valodā ir retums. Latvijas kalendārs internetā vācu valodā tapis ar daļēju Rīgas domes Kultūras pārvaldes finansiālu atbalstu.

Krāpnieki internetā kļūst arvien gudrāki un izdomā arvien jaunus veidus, kā iedzīvoties uz citu rēķina, sūtot viltus vēstules.

Par to pārliecinājies Jēkabs Klīdzējs, informātikas skolotājs, kurš nesen atvēris savu interneta veikalu Lotejk.lv, raksta Neatkarīgā Rīta Avīze. Mēneša laikā viņš saņēmis vairākas viltus vēstules, kurās pircēji no ārzemēm vēlas iegādāties, piemēram, portatīvos datorus. «Zīmīgi, ka viņi ir gatavi maksāt lielu summu par preces sūtīšanu un stāsta, ka viņu valstīs visi tāda modeļa datori ir izpirkti. Kad vajag maksāt, viņi atsūta mistisku bankas izdruku, ka nauda tiks pārskaitīta tad, kad prece būs piegādāta. Protams, es viņiem neko nesūtu,» stāstījis J. Klīdzējs. Viņš atklājis, ka līdzīga krāpšanas shēma ir arī Igaunijā.

"Nosakot nekustamā īpašuma pārdošanas cenu vajadzētu vadīties pēc reāli veiktajiem darījumiem, nevis pārdošanas piedāvājumiem, jo abu doto rādītāju starpība varētu būt ap divdesmit procentiem un neatbilstošas cenas noteikšana var būt par veiksmīgas pārdošanas traucēkli jau no paša sākuma," norāda SIA Realia.

SIA Realia izplatītais paziņojums medijiem: "Ļoti liela kļūda, ko daudzi pārdevēji pie pašreizējās tirgus situācijas pieļauj, ir sava pārdodamā nekustamā īpašuma cenas izveide, balstoties uz pārdošanas piedāvājumiem.

Lai izvairītos no nepareizas domāšanas, pirmkārt, būtu nepieciešams izskaidrot šo divu jēdzienu nozīmi. Pārdošanas piedāvājuma cena, ir cena, par kuru nekustamā īpašuma īpašnieks vai tā mākleris īpašumu tirgo. Darījuma cena ir cena, par kuru reāli tiks veikts vai jau ir veikts darījums ar konkrēto īpašumu. Lielākajiem nekustamā īpašuma birojiem šāda informācija ir pieejama un tie ir gatavi ar šo informāciju dalīties ar klientiem.

Neskatoties uz daudz kritizēto, uzņēmējdarbībai vispārēji nelabvēlīgo situāciju vācu investori paliek uzticīgi Baltijas valstīm.

Smagās ekonomiskās krīzes dēļ vācu uzņēmēji Baltijas valstīs skeptiski raugās nākotnē, vienlaikus ir pieaugusi arī neapmierinātība ar uzņēmējdarbības vispārējo situāciju, liecina Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras Igaunijā, Latvijā un Lietuvā (AHK) ikgadējās konjunktūras aptaujas, kurā šogad piedalījās 118 uzņēmumi.

80 % no aptaujātajiem aktuālo ekonomisko situāciju Igaunijā, Latvijā un Lietuvā vērtē kā sliktu. Vēl pesimistiskākas prognozes ir nākamajam gadam. Deviņi no desmit aptaujātiem vācu uzņēmumiem sagaida 2009. gadā ekonomiskās situācijas pasliktināšanos Baltijas valstīs, pārējie aptaujātie cer, ka situācija labākajā gadījumā saglabāsies nemainīga.

Izvērtējot galvenos ekonomikas konkurētspējas virzītājus 2020. gadā, ārvalstu investori Latvijā vislēnāko progresu saskata nenoteiktības mazināšanas, nodokļu sistēmas, kā arī demogrāfijas jomās, secināts jaunākajā FICIL Ārvalstu investīciju vides indeksa pētījumā.

Investori joprojām norāda uz būtiskiem trūkumiem neētiskas vai nelikumīgas rīcības novēršanā, kā arī uzņēmējdarbības likumdošanas kvalitātē. Savukārt daudz pozitīvāk tiek vērtēts progress attiecībā uz finanšu sektora stabilitāti, valdības atbalstu un komunikāciju ar politikas veidotājiem.

Nedaudz vairāk kā puse no 44 lielāko ārvalstu uzņēmumu pārstāvjiem, kas piedalījās pētījumā, vismaz daļēju progresu atzina arī darbaspēka pieejamības, izglītības un zinātnes kvalitātes, veselības aprūpes un tieslietu sistēmas jomās.

“Šis ir pirmais gads, kad salīdzinoši pozitīvāk tiek vērtēta tieši darbaspēka pieejamība. Tomēr tas, visticamāk, ir Covid-19 pandēmijas ietekmes rezultāts: lai arī skaitliski darbaspēka pieejamība ir uzlabojusies, darbaspēka efektivitāte ir novērtēta zemāk kā iepriekšējā gadā. Arī uzlabojumi izglītības un zinātnes kvalitātes, veselības un tieslietu jomās vairāk ir saistīti ar iesāktajām reformām, kā arī ar jau izdarīto, tomēr labu rezultātu sasniegšanai te vēl ir daudz darāmā. Piemēram, tieslietu sistēmas jomā investori liek lielas cerības uz ekonomisko lietu tiesas izveidi, uzsverot, ka vēl praktiski jāredz, kā šī tiesa strādās,” uzsver pētījuma autors, Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka.

Somijas nekustamā īpašuma kompānijas Realia nopirkusi Igaunijas uzņēmumu Ober-Haus ar domu, ka tas ļaus viņiem veiksmīgāk iekarot Krievijas tirgu, piektdien ziņo Igaunijas biznesa laikraksts Äripäev.

Somijas Realia vadītājs Risto Kihala (Risto Kyhala) pastāstījis laikrakstam, ka uzņēmuma ir lieli plāni saistībā ar Krieviju. Risto norādijis, ka Ober-Haus zināšanas šajos plānos būs ļoti noderīgas.

“Vietējie cilvēki šeit zin krievu valodu un apstākļus labāk nekā mēs. Līdz ar to mēs plānojam izplesties Krievijā. Patlaban koncetrējamies uz Sanktpēterbugu, bet arī Maskava ir ļoti svarīga.,” norāda Risto.

Iedzīvotāju izvēle par labu kādam no ciematu projektiem bieži vien iet maksātspējas pavadā, - teic nekustamo īpašumu kompānijas Realia projektu nodaļas vadītājs Uldis Petrovičs. Dārgāko īpašumu kategorijā lielāka maksātspējīgas publikas interese ir par Berģiem, Baltezera apkārtni, Jūrmalu. Seko Mārupe, Piņķi, Babīte, Rīgā Biķernieku ielas pats gals, Mucenieki. Lētāki īpašumi tiek piedāvāti Ulbrokā, Stopiņu pagastā, Garkalnē, Ādažos. Tomēr pircējiem svarīga ir ne tikai cena (nopirkt pēc iespējas lētāk), bet arvien vairāk tiek novērtēta un prasīta sakārtota infrastruktūra, sabiedrisko objektu tuvums un sasniedzamība, satiksme. Pircējiem ir svarīga sabalansētība starp atrašanās vietu, māju projektu, cenu, būvniecības kvalitāti, labiekārtojumu, ainavu utt. Pircēji kļūst arvien zinīgāki jautājumos, kas saistīti ar nekustamā īpašuma iegādi un arī būvniecību. Tādēļ tie projekti, kuros pircējam visas nianses ir skaidras un viegli izprotamas, ir daudz pieprasītāki un vieglāk realizējami, — viņš piebilst. Šobrīd lielākais īpatsvars tirgū ir ciematiem ar jau gatavām mājām (pēc U. Petroviča domām, — kādi 70 – 80 %), nedaudz ir projektu, kas paredz pārdot zemes gabalus ar pievilktām komunikācijām, un pavisam maz pārdošanā ir atlicis vienkārši saparcelētu zemes gabalu. Apbūves gabalu cena populārākajās vietās (eiro/m2) Jūrmalā 100 – 400 Baltezers 40 – 100 Berģi 30 – 80 Mārupe, Pinķi, Babīte 20 – 50 Citviet 10 – 40 Māju būvizmaksas: (ar pilnu apdari; lati/m2)` no 350 – 500 līdz 1000 Avots: Realia

Centra un Vecrīgas dzīvokļu cenas februārī kopumā nav būtiski mainījušās, - secina nekustamā īpašuma kompānija Realia. Ir mainījušās pircēju prasības, pircēji aizvien labāk sāk izprast, cik kas maksā un vai par konkrēto dzīvokli ir vērts izdot pārdevēja prasīto summu. Ja dzīvoklis atrodas labā vietā, pa logu paveras burvīgs skats, tad viņi arī ir gatavi maksāt pietiekami augstu cenu. Īres dzīvokļu tirgū nav vērojamas izmaiņas. Vecrīgā īres maksa svārstās no 10-13Ls/m2. Tuvajā centrā īres maksa ir 8-11 Ls/ m2, savukārt tālajā centrā un pagalma dzīvokļiem– 6Ls/m2. Dzīvokļu cenas Rīgas centrā un Vecrīgā (EUR/m2): Rajons Pārdošana Īre labā stāvoklī sliktā stāvoklī tuvais centrs* 3500-4000 1600-3000 8 - 11 tālais centrs(arī pagalmi)** 1500 1000-1500 6 Vecrīga 4500 4000 10 - 13 Avots: Realia * - Tuvais centrs ietver teritoriju no Raiņa bulv. līdz Ģertrūdes ielai un no Čaka ielas līdz Eksporta ielai un Hanzas ielai. ** - Tālais centrs ir visa pārējā Rīgas centra daļa ārpus minētajām tuvā centra robežām (Krasta iela, Lāčplēša iela, Valmieras iela, Pērnavas iela, Zirņu iela, Skanstes iela, Hanzas iela, Eksporta iela).