Latvijas galvenie makroekonomiskie rādītāji 2000-2004 2000 2001 2002 2003 Periods 2003 P*2004 P* IKP (%) 6.8 7.9 6.1 7.4 I-IX 7.2-7.46.4-6.8 IKP faktiskājs cenās (milj. Ls) 4350 4810 5190 4200 I-IX 5750-58006300-6400 Inflācija (gada vidējā, %) 2.6 2.5 1.9 2.9 XII -3.4-3.6 Valsts konsolidētā kopbudžeta fiskālais deficīts, pārpalikums (% pret IKP) -2.8 -2.1 -2.5 0.2 I-IX -1.8-4.2 Maksājumu bilances tekošā konta saldo pret IKP (%) -6.9 -9.7 -7.8 -8.9 I-IX -18.6-17.2 Periodā saņemtās tiešās ārvalstu investīcijas (milj. Ls) 250 100 250 190 I-XI 200-210230-260 Uzkrātās tiešās ārvalstu invest_cijas (milj. Ls) 1280 1490 1630 1720 IX 1760-17801920-1950 Ārējās tirdzniecības bilance pret IKP (%) -18.5 -19.7 -20.9 -22.7 I-IX -45-42 Valsts parāds (milj. Ls) 570 710 760 850 XII -1050-1100 Kopējais valsts parāds pret IKP (%) 13.2 14.8 14.6 - - 14.716.8-17.2 Ārējais parāds pret IKP (%) 8 9.5 8.9 - - 7.311.3-11.7 Apstrādes rūpniecības pieaugums (%) 4.7 7.5 6.2 7.5 I-XI 7.5-7.67.0-9.0 Mazumtirdzniecības apgrozījums (%) 8.5 9.8 17.8 13 I-XI 12.9-13.110.0-12.0 Latvijas Bankas ārējās rezerves, izņemot zeltu (milj. USD) 850 1150 1240 1430 XII -- Oficiāli reģistrētais bezdarba līmenis (%) 7.8 7.7 8.5 8.6 XII -8.4-8.5 Oficiālais darba meklētāju īpatsvars (%) 14.4 13.1 12 10.7 VII-IX 10.5-11.09.5-10.5 Strādājošo reālās darba algas pieaugums (%) 3 3.5 6 7.5 VII-IX 7.8-8.27.0-9.0 Standard & Poor’s kredītreitings BBB BBB BBB+ BBB+ VII --

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas pie individuālā komersanta «Raibs gar acīm», lai vērotu, kā tiek veidotas papīra rozes.

Uzņēmums Raibs gar acīm dibināts 2006. gadā. Tas piedāvā dāvanu saiņošanas pakalpojumus un tam nepieciešamos aksesuārus, kā arī ar rokām veidotus papīra ziedus, apsveikumu kartiņas un citas svētku lietas.

Lāsma Kraņevska par savu uzņēmumu sapņoja jau studiju laikos. Sākotnēji viņa Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā studēja psiholoģiju, vēlāk nolēma apmeklēt arī floristikas nodarbības. Paralēli studijām L. Kraņevska strādāja apģērbu veikalā - sākotnēji par pārdevēju, vēlāk par veikala vadītāju, līdz sapratusi, ka vēlas veidot savu uzņēmumu. Tāpēc papildus ķērās pie projektu vadības apgūšanas un mazā biznesa kursiem.

Reiz Lāsma ievērojusi, ka tirdzniecības centrā Olimpia vairs nav dāvanu saiņošanas veikala, tāpēc izlēmusi nosūtīt Olimpia administrācijai piedāvājumu veikalā sniegt dāvanu saiņošanas pakalpojumus. Drīz vien saņēmusi uzaicinājumu uz interviju un atvērusi savu pirmo veikalu.

Dāvanu iesaiņošanas biznesu ietekmē iepirkšanās stila un vērtību maiņa, tāpēc šo pakalpojumu sniedzēji meklē dažādus risinājumus un paplašina produktu klāstu.

Attīstoties tirdzniecībai internetā, cilvēki retāk izmanto šo pakalpojumu veikalos un tirdzniecības centros. Gadu gaitā ir mainījusies cilvēku izpratne par vērtībām – vieni izvēlas dāvanu maisiņus, citi cenšas iepriecināt dāvanu saņēmēju ar pašu rokām veidotu iesaiņojumu, apejot šīs jomas meistarus. Tā kā pēdējā laikā vērojama tendence dāvināt naudu, kā arī teātra, koncerta vai dažādu izklaides pasākumu biļetes, šobrīd būtisks elements dāvanu saiņotāju portfelī ir t.s. tematiskās aploksnes.

Dāvanu saiņošanas uzņēmuma Raibs gar acīm vadītāja Lāsma Kraņevska atzīst, ka pēdējos gados pēc šī pakalpojuma pieprasījums ir mainījies, to ietekmējusi ikdienas steiga un ekonomija, kas liek izvēlēties dāvanu maisiņus un kastītes. «Visbiežāk mūsu pakalpojumus izvēlas, dodoties uz kādu īpašu pasākumu – kāzām, kristībām, apaļu jubileju vai arī tad, ja cilvēks ir iegādājies nestandarta izmēra dāvanu, kuru nevar ielikt ne dāvanu maisiņā, ne kastē,» viņa raksturo. Uzņēmums Raibs gar acīm darbojas jau 12 gadus, tam ir ir divi dāvanu iesaiņošanas veikali – grāmatu namā Valters un Rapa, kā arī modes un izklaides centrā Riga Plaza.

Uzņēmēji nevēlas pāriet uz jaunu lietojumprogrammatūras iegādes modeli, kurā tie faktiski šīs programmas abonētu. Par to liecina ASV izdarīts pētījums, raksta portāls Red Herring. Pētījumā konstatēts, ka lietotāji pārsvarā (64%) pieķērušies t.s. «pirkšanas» modelim, kur par programmatūras licenci tiek maksāts tikai vienu reizi (t.s. mūžīgā licence). Lielie programmatūras izstrādātāji, tostarp Microsoft, ir paziņojuši par pāreju uz t.s. abonēšanas modeli, kas saistīts ar mazākām izmaksām sākumā (par programmatūras piegādi maksā tikai pirmā perioda, piem., gada, maksu). Nozares analītiķi norāda, ka abonēšanas modelis ir izdevīgs izstrādātājiem, jo tas ilgtermiņā piesaista klientus un rada iespēju konkurēt ar mazmaksas t.s. atvērtā koda (open source) risinājumiem. Red Herring rakstā arī teikts, ka lietojumprogrammatūras abonēšana nākotnē būs arvien vairāk saistīta ar automātisku licenču reģistrēšanu un uzskaiti (caur internetu), tādēļ pasargājot uzņēmējus no nejaušām nobīdēm no licencēšanas noteikumiem gadījumā, ja tiek veikts programmatūras likumības audits (tādus veica ASV pēc uzņēmumu iniciatīves, lai novērstu skandālus).

Sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS 2003. gada decembrī veiktajā Latvijas iedzīvotāju aptaujā respondentiem lūdza novērtēt, kāds Latvijai un viņiem personīgi bijis aizejošais 2003. gads, kā arī izteikt prognozes par to, kāds Latvijai un viņiem personīgi būs nākamais — 2004. gads. Pētījums liecina, ka tikai aptuveni viena trešā daļa aptaujas dalībnieku norādījuši, ka aizejošais 2003. gads Latvijai bijis labāks kā iepriekšējais, 47 % uzskata, ka tas ir bijis tāds pats, bet viedoklis, ka gads ir bijis sliktāks pausts ievērojami retāk (13 %). Vairāk kā 1/3 daļa aptaujāto Latvijas iedzīvotāju prognozējuši, ka nākamais, 2004. gads, valstij kopumā būs labāks kā 2003. gads, nedaudz mazāk kā 1/3 daļa respondentu norādījuši, ka tas būs tāds pats, bet viedokli, ka nākamais gads varētu būt sliktāks kā iepriekšējais, pauduši tikai 14 % aptaujāto. Aptaujātajiem iedzīvotājiem tika lūgts arī novērtēt, kāds viņiem personīgi ir bijis aizejošais 2003. gads, un kāds, viņuprāt, būs nākamais — 2004. gads. Gandrīz 1/3 aptaujāto Latvijas iedzīvotāju norādījuši, ka aizejošais 2003. gads viņiem personīgi bijis labāks kā 2002. gads, 46 % respondentu atzīmējuši, ka tas bijis tāds pats, bet to, ka 2003.gads viņiem bijis sliktāks, norādījuši 20 %. Saskaņā ar aptaujas datiem, tikai 44 % aptaujāto Latvijas iedzīvotāju pauduši viedokli, ka nākamais 2004. gads personīgi viņiem būs labāks kā 2003. gads, aptuveni 20 % atzīmēja, ka tas būs tāds pats kā iepriekšējais, bet 11 % domā, ka tas būs sliktāks.

43% iedzīvotāju paredz, ka viņiem personīgi, bet 26% - ka Latvijai nākamais gads būs labāks par šo gadu, liecina 2016.gada decembrī pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas dati.

Gada nogalē 17% iedzīvotāju šo gadu Latvijai novērtē kā labāku, 24% uzskata, ka tas ir bijis sliktāks, bet 55% domā, ka tas ir bijis tāds pats kā iepriekšējais.

Šie vērtējumi kopumā ir sliktāki nekā pagājušā gada nogalē iegūtie. Pirms gada pozitīvas atbildes sniedza par 5 procentu punktiem vairāk iedzīvotāju - t.i. 22% iedzīvotāju 2015.gadu Latvijai vērtēja kā labāku par iepriekšējo, bet 15% to vērtēja kā sliktāku, kas ir krietni retāk nekā šī gada nogalē iegūtie 24%.

Vēsturiski vissliktākos aizvadītā gada novērtējumus Latvijas iedzīvotāji pauda 2009.gada nogalē, kad kopumā tikai 4% iedzīvotāju 2009.gadu Latvijai vērtēja kā labāku nekā iepriekšējo, bet 79% - kā sliktāku.

13.04.2003. 12:00 (svētdiena) . Muzikāls uzvedums "Kas ir Lieldienu Zaķis?" (ar "Baltais fonds" mākslinieku piedalīšanos) Bērnu pilsētiņā 13.04.2003. 13:00 (svētdiena) . Ventspils Daiļslidošanas kluba balvu izcīņas sacensības daiļslidošanā Ledus hallē 15.04.2003. 18:00 (otrdiena) . J.Vītola 140 gadu atcerei veltīts Ventspils Mūzikas vidusskolas audzēkņu koncerts Kultūras centra lielajā zālē 16.04.2003. 18:00 (trešdiena) . Latvijas čempionāts futbolā virslīgāFK "Ventspils" - FK "Auda" Olimpiskā centra stadionā 17.04.2003. (ceturtdiena) . Tautas sporta pasākums "Nāc un sporto"Novusa turnīrs 15:30 - sacensības orientēšanās sportā bērniem un jauniešiem vecumā līdz 18 gadiem (dalībnieku pulcēšanās pie 3 vsk.)17:30 - sacensības orientēšanās sportā pieaugušajiem (19 g. un vec.) pie autobusa pieturas "Ūdeka" (tālāk marķējums) 17.04.2003. (ceturtdiena) . Diskotēka. Karaoke.Spēlē DJ Māris, DJ Zhenja un J-OZO Landoras bārā "Jūras vārti" 17.04.2003. 19:00 (ceturtdiena) . Ineses Galantes koncerts KN "Jūras vārti" 18.04.2003. (piektdiena) 20.04.2003. Izstāde "Uzņēmējdienas Ventspilī" Vieglatlētikas manēžā 18.04.2003. (piektdiena) . DiskotēkaSpēlē DJ Lācis Landoras bārā "Jūras vārti" 19.04.2003. (sestdiena) . Diskotēka tiem, kam pāri 30.Dzied un joko "Mūžīgais Unisons".DJ Ivars Landoras bārā "Jūras vārti" 19.04.2003. 11:00 (sestdiena) . Ventspils pilsētas atklātais individuālais čempionāts galda tenisā Sporta hallē 19.04.2003. 17:00 (sestdiena) . Deju ansambļa "Liedags" (Ventspils), "Vaduguns" (Liepāja), "Sprīdītis" (Rīga) un "Vidzeme" (Madona) koncerts KN "Jūras vārti" 20.04.2003. (svētdiena) . Lieldienu svinības Piejūras brīvdabas muzejā 20.04.2003. 11:00 (svētdiena) . Ātrspēles čempionāts šahā Sporta hallē 20.04.2003. 12:00 (svētdiena) . Pasākums bērniem "Nāc nākdama Lielā diena" (I.Salava un Ziru pag. folkloras grupa) Bērnu pilsētiņā 20.04.2003. 14:00 (svētdiena) . Latvijas basketbola amatieru līga"Ventbunkers" - BK "I.O.S." Sporta hallē 20.04.2003. 22:00 (svētdiena) . Atpūtas vakars kopā ar Andri Skuju Kultūras centra lielajā zālē 21.04.2003. (pirmdiena) . Latvijas Nacionālā teātra izrāde "Pepija" KN "Jūras vārti" 21.04.2003. 11:00 (pirmdiena) . Kaķu izstāde (organizē klubs "Rebuss") Sporta hallē 21.04.2003. 18:00 (pirmdiena) . Latvijas Nacionālā teātra izrāde "Pepija" KN "Jūras vārti" Avots: Ventspils TIC

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Lielākais kadastrālo vērtību pieaugums no 2022.gada 1.janvāra gaidāms jaunajiem dzīvokļiem un lauksaimniecības zemei, liecina Valsts zemes dienesta (VZD) aprēķini par īpašumu kadastrālo vērtību izmaiņām pēc jauno kadastrālo vērtību stāšanās spēkā.

Kopumā jauno kadastrālo vērtību pieaugumu veidos vairāki faktori, trešdien mediju seminārā stāstīja VZD Nekustamā īpašuma vērtēšanas departamenta vecākā metodikas eksperte Elza Muraševa. Aptuveni 20% apmērā pieaugumu veido Saeimā 2017.gada 18.maijā pieņemtais likums "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā", kas iepriekš noteica kadastrālās vērtības aprēķinā piemērot koeficientu 0,85 (85% atbilstība nekustamā īpašuma tirgus līmenim uz noteikto atskaites punktu laikā), bet tagad kadastrālajai vērtībai jāatbilst tirgus vērtībai par 100%.

Tāpat kadastrālo vērtību pieaugumu veido nekustamo īpašumu tirgus cenu kāpums kopš 2013.gada, kas novērots lauksaimniecības zemei visā Latvijā, dzīvokļiem un savrupmājām lielajās pilsētās un Pierīgā, komercēkām un ražošanas objektiem Rīgā un Pierīgā). Vērtību pieaugumu rada arī iepriekš pietiekamā līmenī nenovērtētie objekti - jaunās ēkas, kas būvētas pēc 2000.gada un īpaši vērtīga novietojuma apbūves zemes pie ūdeņiem.

1.Kāpēc 2003.gadā tika pārtraukta Strenču koksnes pārstrādes ceha un Jērcēnu sīkkoksnes pārstrādes ceha darbība, ja tas 2003.finanšu gadā radīja a/s “Strenču MRS” LVL 99 087 lielus zaudējumus un ja ir vispārpieņemts, ka kokmateriālu pārstrāde var radīt lielāku pievienoto vērtību nekā apaļkoku tirdzniecība? 2003.gadā tika pārtraukta Strenču koksnes pārstrādes ceha un Jērcēnu sīkkoksnes pārstrādes ceha darbība balstoties uz 2003.gada 31.marta akcionāru pilnsapulces lēmumu (balsojums 100% par) - pilnvarot valdi pieņemt lēmumu par kokapstrādes cehu slēgšanu ar 2003.gada 1.jūliju. Kā Jūs minat, tad šī nozare Uzņēmumam 2003.finanšu gadā radīja zaudējumus, kuru tūlītēja likvidācija jau pašreiz ļauj uzlabot Uzņēmuma darbības finansu rezultātus. Jūs minat, ka ir vispārpieņemts, ka kokmateriālu pārstrāde var radīt lielāku pievienoto vērtību nekā apaļkoku tirdzniecība, tomēr kā nozares pārstāvji ar vairāku gadu darba stāžu vēlamies vērst Jūsu uzmanību sekojošiem aspektiem, kas liecināja par pieņemtā lēmuma pamatotību: a) koksnes pārstrāde, kas tika veikta Uzņēmumā pirms tās likvidēšanas bija nerentabla un nesa Uzņēmumam zaudējumus; b) turpmākā koksnes pārstrādes attīstība Uzņēmumā, lai panāktu rentablu darbību, nozīmētu pilnīgu infrastruktūras, ES prasībām atbilstošu koksnes pārstrādes tehnoloģiju un iekārtu nomaiņu. Tas viss prasītu ievērojamus finansiālos resursus; c) turpmākā darbībā Uzņēmums plāno specializēties tieši mežizstrādes pakalpojumu attīstīšanā, kurā Uzņēmuma vadība saskata vislielākās izaugsmes un attīstības perspektīvas. Uzņēmuma vadība uzskata, ka vienlaicīgi attīstīt kokmateriālu pārstrādi nav lietderīgi lielo ieguldījumu un tirgū pastāvošās asās konkurences dēļ gan resursu iegādē gan gatavās produkcijas realizācijā. 2. Pēc 2003.gada finanšu pārskata redzams, ka SIA “Pata AB” nav norēķinājusies ar a/s “Strenču MRS” par summu LVL 250 936. Lūdzu paskaidrot kādā ceļā šīs parāda saistības ir radušās un kā un kad tās plānots dzēst? Apaļkoksnes realizācija SIA “Pata AB” tiek veikta saskaņā ar līgumu, kas noslēgts starp Uzņēmumu un SIA “Pata AB” un paredz, ka norēķini par realizēto produkciju notiek 14 dienu laikā. 2004.gada sākumā SIA “Pata AB” ir pilnībā norēķinājusies ar Uzņēmumu par apaļkoksni, kas tika realizēta 2003.gada beigās, vēl jo vairāk - no SIA”Pata AB”esam saņēmuši priekšapmaksu par kokmateriāliem 2004. gada cirsmu fonda iegādei un pēc stāvokļa uz 2004.gada 31.martu A/S Strenču MRS ir parādā SIA “Pata AB” . 3. Lūdzu paskaidrot, kādēļ kopš 2002.gada a/s “Strenču MRS” ir būtiski samazinājusi skaidras naudas atlikumus? Uzņēmuma finansu un naudas līdzekļu vadības politika neparedz turēt lielus skaidrās naudas atlikumus Uzņēmuma kasē. Ja jautājums attiecās uz naudas līdzekļu atlikumu samazinājumu uz 2003.gada 31.decembri salīdzinājumā ar 2002.gada 31.decembri, tad naudas līdzekļu samazinājumam ir sekojošs izskaidrojums: a) 2003.gada laikā ir samazināti aizņēmumi pret kredītiestādēm un līzinga kompānijām LVL 122 tūkstoši apmērā; b) Uzņēmuma debitoru atlikums 2003.gada beigās bija par LVL 424 tūkstošiem lielāks kā 2002.gada beigu debitoru apjoms. 4. Kādu apsvērumu vai aprēķinu rezultātā, salīdzinot 2002.un 2003.gada finanšu pārskatus, ir būtiski samazināti uzkrājumi nedrošiem parādiem (no LVL 80 828 – 2002.gadā uz LVL 6 494 – 2003.gadā), ja tanī pat laikā parādu summa ir pieaugusi? 2003.gada laikā nav mainīta politika attiecībā uz uzkrājumu izveidošanu sliktajiem debitoriem. 2003.gadā no bilances tika izslēgti bezcerīgie debitori un tiem iepriekšējos gados izveidotie uzkrājumi. Uz 2003. gada 31.decembri pircēju un pasūtītāju parādi sastāvēja no zāģbaļķu un papīrmalkas pircējiem, kas regulāri veic maksājumus un kuriem attiecīgi nav bijis nepieciešams izveidot uzkrājumus. Debitoru kvalitāte 2003.gadā bija ievērojami uzlabojusies. 5. Kādi bija akcionāru apsvērumi, kad 2004.gada 20.maija akcionāru pilnsapulcē tika pieņemts lēmums nomainīt uzņēmuma revidentus un atteikties no starptautiski atzītas auditoru kompānijas pakalpojumiem? Saskaņā ar likuma “Par u

Atkal valūtu tirgū atgriezies sapnis par eiro un ASV dolāra paritāti, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šis gads pasaules valūtu tirgū ir bijis ļoti raibs, kur par dažādām tendencēm joprojām rūpējas vairāku centrālo banku īstenotā politika. Šis gads iesākās ar pamatīgiem satricinājumiem valūtu tirgū, kurus visai pēkšņi sagādāja Šveices centrālā banka, kas atteicās no savas iepriekšējās politikas iegrožot vietējā franka vērtības pieaugumu.

Vēl janvāra sākumā Šveices CB viceprezidents klāstīja, ka franka cenas kāpuma ierobežošanai ir jāpaliek par vienu no iestādes monetārās politikas pīlāriem. Šādas franka cenas izmaiņas raisīja pārdomas par mūsdienu finanšu sistēmas veselību un piemērotību ierindas investoram. Bija pārsteidzoši, ka tik stoiska centrālā banka samērā ilgi turētus solījumus atmet tik īsā laikā.

2008. gads notikumiem bagāts bijis arī Latvijas reģionos. Db piedāvā atskatīties uz notikumiem Kurzemē, kas saviļņojuši ne tikai reģionu, bet arī visas Latvijas biznesa vidi.

Janvāris

Liepājas mērs Uldis Sesks sarunās ar ministru prezidentu Ivaru Godmani un ekonomikas ministru Kasparu Gerhardu vienojušies par tālāku izpēti un plānošanu elektroenerģijas ražotnes būvniecībai Liepājā, akcentējot cietā kurināmā izmantošanu kā alternatīvu Krievijas gāzei.

Februāris

Pēc SIA Zaksi pasūtījuma Užavas pagastā pabeidz jaunas alus ražotnes būvniecību un sāk tehnoloģisko iekārtu montāžu. Ēkas projekts paredz tūristiem apskatāmu alus darīšanas procesu.

Par atkritumu apsaimniekošanas firmas SIA Eko Kurzeme īpašniekiem kļuvušas ar Īslandes kapitālu saistītas firmas, kas neslēpj savu vēlmi izveidot lielāko atkritumu apsaimniekotāju valstī, pārņemot vairāku lielo pilsētu atkritumu saimniecības.

Ministru prezidenta Ivara Godmaņa uzruna Latvijas Televīzijā 2007.gada 31.decembrī

Godātie Latvijas ļaudis!

Atļaujiet man Jūs uzrunāt šajās pēdējās aizejošā, 2007.gada minūtēs.

Vairums no Jums Jauno gadu sagaida tuvu un mīļu cilvēku lokā. Tie ir ļaudis, ar kuriem Jūs esat dalījuši priekus un bēdas, veiksmes un neveiksmes, cerības un vilšanās. Tie bijuši Jums līdzās gan baltās, gan ne tik baltās dienās. Tieši tāpat, kā Latvijas valsts.

Es teikšu tā: Latvijai šis ir bijis kontrastu gads. Ne jau balts no abiem galiem... un ne zaļš pa vidu. Drīzāk raibs. Latvijai tas nozīmējis gan strauju izaugsmi ekonomikā, gan skaļus skandālus politikā. Mēs esam pieredzējuši kā kredītu un līzingu eiforiju, tā arī ilūziju sabrukumu. Šis gads mūs visus ir mētājis no laimes uz nelaimi un atpakaļ. Un tomēr, ja man vajadzētu to raksturot ar vienu vienīgu frāzi, es teiktu: šis ir bijis vērtīgu mācību gads. Realitātes apjausmas gads.

Ieguldījumu plāni pēc kategorijām Darbības uzsākšanas datums Daļas vērtība, Ls 31/03/2003 Ienesīgums pēdējā 1 mēnesī, % gadā Ienesīgums pādējos 3 mēnešos, % gadā Ienesīgums pādējos 6 mēnešos, % gadā Ienesīgums par pēdējiem 12 mēnešiem, % gadā Ienesīgums kopš darbības sākuma, % gadā Neto aktīvu vērtība, Ls 31/03/2004 Tirgus daļa pēc aktīvu vērtības Tirgus daļa pēc aktīvu vērtības starp vienas kategorijas plāniem KONSERVATĪVIE PLĀNI Valsts kases ieguldījumu plāns 07.09.2001 1.15 4.51% 3.85% 3.35% 4.58% 5.51% 13287091.64 43.48% 86.07% Hansa pensiju ieguldījumu plāns “Stabilitāte” 07.01.2003 1.04 2.55% 3.95% 4.36% 3.85% 3.50% 1374451.12 4.50% 8.90% Parekss Universālais pensiju plāns 07.01.2003 1.07 7.45% 5.25% 5.15% 5.18% 5.89% 544811.29 1.78% 3.53% LVAIS “Daugava” 21.01.2003 1.07 4.47% 3.24% 4.02% 3.20% 5.82% 194359.35 0.64% 1.26% Baltikums konservatīvais ieguldījumu plāns 21.01.2003 1.06 2.73% 1.91% 2.55% 2.08% 4.77% 36017.62 0.12% 0.23% Suprema/EVLI ieguldījumu plāns "Jūrmala 1.00 241.42 0.00% 0.00% KOPĀ KONSERVATĪVIE PLĀNI * 4.43% 3.89% 3.51% 4.51% 15436972.44 50.51% 100.00% SABALANSĒTIE PLĀNI Optimus sabalansētais plāns 07.01.2003 1.05 3.62% 4.71% 4.36% 4.56% 4.26% 970955.30 3.18% 83.32% Optimus Latvijas plāns 07.01.2003 1.05 3.42% 3.99% 4.07% 3.89% 3.66% 189034.96 0.62% 16.22% LVAIS Venta 25.11.2003 1.00 4.82% 1.31% 0.51% 5288.61 0.02% 0.45% KOPĀ SABALANSĒTIE PLĀNI * 3.60% 4.57% 4.29% 4.43% 1165278.87 3.81% 100.00% AKTĪVIE PLĀNI Hansa pensiju ieguldījumu plāns “Dinamika” 07.01.2003 1.06 5.99% 6.87% 6.03% 5.72% 5.12% 7949229.88 26.01% 56.95% Optimus aktīvais plāns 07.01.2003 1.06 4.02% 5.58% 4.86% 5.45% 4.91% 3018112.65 9.88% 21.62% Parekss Aktīvais pensiju plāns 07.01.2003 1.09 7.87% 7.70% 7.02% 6.58% 7.11% 2289201.33 7.49% 16.40% Optimus Eiropas plāns 07.01.2003 1.06 3.41% 4.83% 4.39% 5.20% 4.70% 610284.93 2.00% 4.37%

Andrejs Livanovičs (Energy Consulting):

„Tas ir tāds pīķis kā Everests Himalajos. Tas bija ļoti trekns gads, ar kura augļiem man jāapietas daudz prātīgāk nekā Aigaram Kalvītim ar saviem treknajiem gadiem. Manā konsultāciju biznesā viens cikls ir 5-6 gadi. Tas nozīmē, ka es uz šīs peļņas rēķina dzīvoju iepriekšējos divus gadus un vēl dzīvošu 3-4 gadus. Jāturpina strādāt, un ar peļņu jāapietas ļoti prātīgi. Es to uztveru kā lielu debesu dāvanu, par kuru jābūt pateicīgam un ar kuru jāapietas ļoti prātīgi. 2008. gadā peļņa būs, taču daudzas reizes mazāka, bet 2009.gadā – vēl mazāka.”

Guntis Rāvis (Skonto būve):

Šogad pasaules lielākais dzērienu ražotājs The Coca-Cola Company atzīmē tā ikoniskās stikla pudeles dizaina simtgadi, informē Coca-Cola HBC Latvia pārstāve Dace Dricka.

Tālajā 1915.gadā Coca-Cola regulāri cīnījās ar konkurentiem, kas par katru cenu mēģinājuši to atdarināt. Šī iemesla dēļ kompānija izvirzīja radošu izaicinājumu ASV stikla ražotājiem – radīt tādu pudeli, kas tik ļoti atšķirtos no pārējām, ka to varētu atpazīt tumsā pēc taustes vai pat saplīsušu lauskās. Šajā izaicinošajā konkursā uzvarēja Root Glass Company, radot pudeles dizainu, kas ar tās iegareno formu un retajām iedobēm atgādināja kafijas pupiņu. Pudele tika patentēta 1915.gada 16.novembrī, un kopš tā laika veselu gadsimtu ir iezīmējusi ikoniskus un neaizmirstamus brīžus filmās, sociālajā vēsturē, dizainā un tēlotājmākslā.

Valūtu tirgus Lats šogad turpināja sagādāt galvassāpes eksportētāju grāmatvežiem. Par realizēto produkciju saņemtā valūta lielākoties izrādījās mazāk vērtīga nekā to rādīja Latvijas Bankas noteiktais grāmatvedības kurss. Sāpe joprojām tā pati vecā, grāmatvedības kurss (zaļā vidus līnija) ir tikai pieļaujamo svārstību koridora vidus atzīme, plus Latvijas Banka grāmatvedības kursu konkrētai dienai nosaka agri no rīta iepriekšējā darba dienā, bet tirgus nesnauž un situācija pēc kursa fiksēšanas līdz tā stāšanās spēkā brīdim bieži vien krasi izmainās, kas vieniem nes papildus grāmatvedības peļņu, bet citiem zaudējumus. Eiro ir šā gada veiksminieks. Pateicoties ASV ekonomikas vājumam, kas protams bremzēja arī globālās ekonomikas attīstību, eiro tomēr spēja piesaistīt investorus. Joprojām interesants ir fakts, ka ne jau eiro ir tas kuru visi tagad mīl (eiro zonas ekonomikas stāvoklis nav neko labāks par situāciju ASV), bet gan ASV dolārs ir nokļuvis nežēlastībā. Gada sākumā, kamēr vēl tirgū valdīja optimisms par ASV ekonomikas attīstību eiro bija vājš. Situācija mainījās ar ekonomikas datu apkopošanu par 1 ceturksni. Daudz krasākas izmaiņas sekoja pēc pirmā pusgada rezultātiem. Dolāram šis bija raibs gads. Lielas cerības gada sākumā beidzās ar vispārēju vilšanos par ASV ekonomikas attīstību un kārtējo, šogad gan vienīgo, dolāra bāzes procentu likmju samazināšanu. Gada beigās Irākas konflikts ir galvenais, kas izdara spiedienu uz dolāra vērtību. Paredzamie kara izdevumi iecirtīs krietnu robu ASV budžetā un nāksies rēķināties ar ASV iekšējās un ārējās drošības uzlabošanu, kas arī prasīs milzīgus papildlīdzekļus. Tieši tādēļ nākamā gada pirmais ceturksnis dolāram solās būt ļoti smags. Dolāru glābt var ātrs un mierīgā ceļā rasts konflikta risinājums. Uzmanība jāpievērš arī situācijas attīstībai Ziemeļkorejā. Kodolieroči nav joka lieta un izskatās ka pamazām veidojas Irākai līdzīgs scenārijs. Mārciņa uzvedas līdzīgi eiro, vienīgi diskusijas par mārciņas pievienošanos eiro zonai gremdēja tās vērtību pret eiro. Tieši tādēļ mārciņas vērtības kāpums pret latu nav tik liels kā eiro. Mārciņas nākotnes izredzes ir miglā tītas. Vieni mārciņu uzskata par drošu investīciju kamēr neatrisinās Irākas jautājums, citi jau tagad rēķina ka mārciņas vērtībai jābūt krietni zemākai pirms pievienoties eiro. Joprojām atklāts ir jautājums vai mārciņa vispār pievienosies eiro. 3 mēnešu procentu likmes (starpbanku tirgus depozītu puse) Latu 3 mēnešu procentu likmēm visu gadu bijusi tendence samazināties. Daļēji tās ir sekas virzībai uz ES. 5. decembrī no ECB beidzot tika sagaidīta rīcība uz kuru tirgus cerēja jau kopš vasaras. ECB pēc nedaudz vairāk kā gada pārtraukuma samazināja eiro bāzes procentu likmes, šoreiz par 0.5%. olāra procentu likmes joprojām pēdējo 40 gadu zemākajā līmenī. Šā gada vilšanās – likmju kritums (bāzes procentu likmju samazinājums par 0.5% 5. novembrī) pretēji gada sākumā prognozētajam likmju kāpumam. Akciju indeksiem viena vienīga lejupslīde: globālās ekonomikas attīstības tempa zuduma sekas, grāmatvedības skandāli, peļņas samazināšanās, izaugsmes prognožu korekcijas uz slikto pusi utt. Tādas bija pārsvarā masu medijos valdošās ziņas. Nedaudz eksotikas: Zelts arī viens no šā gada lielākajiem ieguvējiem. Gada nogalē ASV un Irākas konflikta saasināšanās krietni uzlaboja zelta cenu. Pagājušā gada beigās un šā gada sākumā jēlnaftas cena svārstījās ap 20 dolāriem par barelu, bet situācija pasaulē un it īpaši kara draudi Irākā pacēluši jēlnaftas cenu līdz 31.7 dolāriem par barelu. Veiksmīgu un panākumiem bagātu Jums 2003. gadu!!! NORDEA MARKETS Finašu nodaļas vadītājs: Uldis Zelmenis Valūtu tirgus: Andris Lāriņš Naudas un aizņēmuma kapitāla tirgus: Ģirts Polis Akciju tirgus: Jānis Ogsts Akciju tirgus: Linda Veite

Biznesa portāls Db.lv piedāvā aplūkot nedēļas statistiku Zemesgrāmatā laika posmā no 7. marta līdz 13. jūlijam.

Šodien viesnīcas Maritim telpās Rīgā, Slokas ielā 1 notika Parekss bankas akcionāru pilnsapulce, kuras darba kārtībā bija iekļauts bankas vadības ziņojums par 2003. gada darbības rezultātiem un bankas konsolidētā 2003. gada pārskata apstiprināšana. Pēc Parekss bankas prezidenta Valērija Kargina nolasītā vadības ziņojuma bankas akcionāri nobalsoja par bankas konsolidētā 2003. gada pārskata apstiprināšanu. Parekss bankas vadības ziņojumā teikts, ka 2003.gads Parekss bankai bija ļoti veiksmīgs — tās aktīvi pārsnieguši vienu miljardu latu robežu un peļņa sasniegusi bankas vēsturē vēl nebijušu apmēru — 13.423 miljonus latu. A/s Parekss bankas kapitāls un rezerves ir vairāk nekā 100 miljonu latu. Citi nozīmīgi sasniegumi ietver pieaugumu kapitālā un rezervēs par 51 %, izsniegto kredītu apjomā — par 33 %, neto pamatdarbības ienākumos — par 32 %. Saskaņā ar auditētiem rezultātiem Parekss banka ir otra pelnošākā starp bankām. Proti, vislielākā peļņa pērn ir bijusi Hansabankas grupai — 14,4 milj. Ls, savukārt Latvijas Unibankas grupa ir nopelnījusi 13,309 milj. Ls. 2002. gada 31. decembrī Parekss bankai bija divi akcionāri un 72 miljonu liels kapitāls, savukārt 2003.gada 31.decembrī Parekss bankai jau ir 62 akcionāri, un tās kapitāls pieaudzis līdz 108 miljoniem latu. Pārskata gadā veiktās akciju emisijas piesaistīja jaunus investorus, tajā skaitā Danske Capital Finland, Firebird un East Capital (Zviedrija) pārvaldītos fondus. 2003. gadā palielinājies Parekss bankas kredītportfelis. Tā, piemēram, privātpersonām mājokļa iegādei izsniegto kredītu apjoms 2003.gadā palielinājies vairāk nekā par 200 %, sasniedzot 61 miljonu latu, savukārt lielajiem uzņēmumiem izsniegto kredītu jomā īpaši izceļams Parekss bankas organizētais sindicētais kredīts VAS Latvenergo 2002. un 2003. gadā attiecīgi 15 miljonu latu un 21 miljonu latu apmērā, kas bija lielākais jebkad latos piešķirtais kredīts. 2003. gadā uzlaboti arī Parekss bankas reitingi. Moody's paaugstināja Parekss bankas finansiālās drošības reitingu no D uz D+, bet Fitch paaugstināja Parekss bankas atbalsta reitingu no 5 uz 3. Veiksmīga 2003.gadā bija arī Parekss grupā ietilpstošo uzņēmumu darbība — vērojama pakāpeniska Parex Bankas darbības izaugsme Lietuvas finanšu sektorā, savukārt 2003. gadā nodibinātais meitas uzņēmums Igaunijā Parex Kredit veicis aktīvu kreditēšanas darbību. 2003. gadā Parekss banka atvēra divas jaunas pārstāvniecības – Stokholmā (Zviedrija) un Tokijā (Japāna).

Globālie fondiInternational Fund 2003.gada otrā pusgada rezultātu novērtējums: •Pārskata periodā fonda cena pieauga par 11,36%. •Globālās ekonomiskās situācijas pakāpeniska uzlabošanās, zemās procentu likmes lielākajās G7 valstīs un augstais likviditātes līmenis pasaules finanšu sistēmā izpaudās uzņēmumu finansu rādītāju pieaugumā un akciju cenu straujā kāpumā. •Ienesīguma likmju pieaugums negatīvi ietekmēja fonda obligāciju tirgus vērtību. Prognoze 2004 •Sakarā ar lielo ASV dolāra īpatsvaru fondā, īpaša uzmanība jāpievērš tieši prognozēm par ASV tirgus attīstību. ASV akciju tirgū ir sagaidāma turpmāka augšupeja (par 15%-20%), taču ne tik straujos tempos kā 2003. gadā. •ASV dolārs varētu turpināt lejupslīdi pret eiro līdz 1,35 – 1,40 līmenim. •Procentu likmes lielākajos pasaules fiksēta ienākuma vērtspapīru tirgos varētu pieaugt 2004. gada otrajā pusgadā, kas varētu negatīvi ietekmēt fonda ieguldījumus ilgtermiņa obligācijās. Global Fund 2003.gada otrā pusgada rezultātu novērtējums: •Fonda veiksmīgos rezultātus pārskata periodā (+12,86%) nodrošināja lielais ieguldījumu īpatsvars ASV un Lielbritānijas akciju tirgos. •Tā kā fonds neinvestē fiksēta ienākuma vērtspapīros, tā cenas pieaugums 2003. gada laikā pārsniedza International Fund cenas pieaugumu par 1,50%. Prognoze 2004 •Fonda darbības rezultātus visbūtiskāk ietekmēs ASV ekonomikas virzība. Tajos varētu atspoguļoties prognozējamais S&P indeksa kāpums par 15%-20%. •Bažas rada ASV dolāra vājināšanās tendence. ASVNorth America Fund 2003.gada otrā pusgada rezultātu novērtējums: •Straujie ASV ekonomikas attīstības tempi atspoguļojās akciju tirgus kāpumā. •Fonds savā ieguldījumu stratēģijā pieturējās pie S&P 500 indeksa proporcijām aktīvu izvietojumā, un fonda cena kopš 2003. gada 30. jūnija pieauga par 10,74%. Prognoze 2004 •Tiek prognozēta turpmāka ASV ekonomikas atkopšanās. IKP varētu pieaugt par 3.5 – 4%. •Inflācija ASV varētu pat pazemināties un tuvoties 1% līmenim. Procentu likmes varētu pieaugt tikai 2004. gada beigās. •Analītiķi prognozē S&P 500 indeksa kāpumu par 15%-20%. EiropaEurope Equity Fund 2003.gada otrā pusgada rezultātu novērtējums: •Eirozonas ekonomika 2003. gada pēdējā ceturksnī atkal uzrādīja pieaugumu. Lielbritānijas ekonomika visveiksmīgāk no pasaules vadošajām ekonomikām pārdzīvoja globālās ekonomikas pieaugumu tempu samazināšanos. •Fonda investīcijas tika izvietotas Financial Times Europe indeksa proporcijās, bet tā cenas pieaugums ASV dolāru izteiksmē (+17,79%) pārsniedza indeksa vērtības kāpumu (+12,60%) par 5,19%. Straujais eiro un sterliņu mārciņas kāpums uzlaboja jau tā veiksmīgos rezultātus. Prognoze 2004 •Eiropas ekonomika turpinās augt, taču ne tik strauji kā ASV. Eirozonas IKP pieaugums varētu sasniegt 1,5%, Lielbritānijas – ap 2,5%. •Akciju tirgus sekos tendencēm ASV. •Eiropas akciju tirgus indeksi varētu pieaugt par 20%. •Ja eiro turpinās strauji kāpt pret ASV dolāru, būtiski kritīsies Eiropas eksportētāju konkurētspēja salīdzinot ar konkurentiem no ASV un Āzijas valstīm, kas varētu atsaukties arī uzņēmumu finansu rādītājos. Nordic Fund 2003.gada otrā pusgada rezultātu novērtējums: •Pārskata periodā Ziemeļvalstu ekonomiskā attīstība bija straujāka nekā Eirozonā, kas arī izpaudās fonda rezultātos (+20,48% kopš 30.06.2003.). •Telekomunikāciju un informācijas tehnoloģiju sektoru lielais īpatsvars stimulēja pozitīvos rezultātus. Prognoze 2004 •Fonda rezultāti būs atkarīgi galvenokārt no Zviedrijas un Somijas akciju tirgiem, kuros ir ieguldīti ap 75% fonda līdzekļu. SEB paredz, ka Zviedrijas ekonomika attīstīsies straujāk nekā Eirozonas ekonomika. •Zviedrijas IKP varētu pieaugt par 2,1%. Inflācija nepārsniegs 1,5%. Zviedrijas kronas kurss nedaudz celsies. •Ziemeļvalstu akciju tirgus indeksi varētu pieaugt par vairāk nekā 20%, taču tehnoloģiju sektora lielais īpatsvars nozīmē arī lielu indeksu svārstību ris

Pētījumu centra SKDS 2007.gada decembra aptaujas dati liecina, ka gada laikā ir ievērojami samazinājies to Latvijas iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzskata, ka 2007. gads Latvijai ir bijis labāks par iepriekšējo – 2006.gadu. Turklāt iedzīvotāji, domājot par 2008. gadu, ir pesimistiski.

Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, to, ka aizejošais 2007.gads Latvijai bijis labāks nekā 2006.gads, norādīja 19% iedzīvotāju, bet vērtējumu, ka tas ir bijis sliktāks, pauduši 33% aptaujāto. Savukārt 42% uzskata, ka tas ir bijis tāds pats kā iepriekšējais.

2006.gada decembrī 34% aptaujāto uzskatīja, ka aizejošais gads Latvijai ir bijis labāks par iepriekšējo, tikai 17% to vērtēja kā sliktāku, bet 44% uzskatīja, ka tas ir bijis tās pats kā 2005.gads.

Aptaujas dati liecina, ka iedzīvotāju vērtējums 2007.gadā ir bijis viskritiskākais, kopš 1999.gada, kad tika uzsākti šāda veida sabiedriskās domas mērījumi.

Aizvadītas tikai pāris pirmās jaunā, cūkas gada dienas, taču jau pērnā gada nogalē bija skaidrs, ka šis gads mūsu valsts ekonomiskajā un politiskajā dzīvē ir gaidāms krietni vien kolorītāks un pat dažādiem iespējamajiem pavērsieniem bagātāks nekā pagājušais.

Vispirms jau jāatgādina, ka tieši šogad tiks ievēlēts jaunais Valsts prezidents.

Šeit iespējami divi attīstības scenāriji — vai nu tiks izspēlēts perfekts politiskās cīņas imitācijas teātris un šajā amatā ievēlēta persona, par ko jau savlaicīgi vienojusies koalīcija, vai arī gaidāms būtisks pārbaudījums A. Kalvīša valdībai. Taču ne mazāk svarīgi pavērsieni gaidāmi arī ekonomiskajā dzīvē. Jau ilgāku laiku faktiski nav noslēpums, ka jau no pavasara mums būs jārēķinās ar rekordlielu energoresursu tarifu kāpumu, kam likumsakarīgi sekos arī inflācijas kāpums teju visās tautsaimniecībai nozīmīgajās nozarēs, un, visticamāk, ka Finanšu ministrijas un Latvijas Bankas prognozētie gada inflācijas kāpumi (attiecīgi — 5,9 un 6,2 %) izrādīsies diezgan piezemēti.

Kolorādo štatā plūdos, kas pārspējuši pagājušā gadsimta četrdesmito gadu rekordu, bojā gājuši vismaz trīs cilvēki, ielas ir applūdušas, bet apdzīvotas vietas kalnos ir izolētas no pārējā štata, vēsta pasaules mediji.

«No kanjona lejup gāžas ūdens, un tam kaut kur ir jānoplūst - diemžēl pilsēta ir tieši ūdens straumes ceļā,» norāda Ešlija Heringa (Ashlee Herring), glābšanas dienesta pārstāve.

Kopumā līdz ceturtdienas vakaram aptuveni četri tūkstoši iedzīvotāju tika aicināti pārcelties uz augstāku apgabalu.

Piektdienas pēcpusdienā Buolderas apkaimē Kolorādo štatā ūdens līmenis turpināja pieaugt, un iedzīvotāji ir aicināti evakuēties, vēsta BBC. Ceļi ir slēgti, savukārt autoceļš 36 vietumis ir aizskalots pavisam. Vairākas apdzīvotas vietas pašlaik atrodas «uz salas».

Jaunais — E. Repšes vadītais — Ministru kabinets 2003. gada valsts budžeta likumprojektu izskatīšanai Saeimā plāno iesniegt šā gada 27. decembrī. To paredz pirmajā valdības sēdē E. Repšes izveidotās valdības izdarītie grozījumi šā gada 21. marta rīkojumā, kuri reglamentē valsts budžeta projekta un makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas pamatnostādņu 2003. — 2007. gadam izstrādes grafiku. Valdība arī izlēmusi, ka ministriju un citu centrālo valsts iestāžu priekšlikumi Saeimā iesniegtajam valsts budžeta projekta 2. lasījuma netiks pieņemti. Finansu ministrijai līdz 15. novembrim Ministru kabinetā jāiesniedz ne tikai aktualizēts makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas scenārijs 2003. — 2007. gadam, bet arī priekšlikumi grozījumiem likumos, kuriem jāstājās spēkā ar 2003. gada 1. janvāri, kā arī valdības un Latvijas Pašvaldību savienības 2003. gada domstarpību un vienošanās protokola projekts. Budžeta pieņemšanas grafiks Ministru kabinets akceptē 19.11.2002. — aktualizētu makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas scenāriju 2003. - 2007. gadam — priekšlikumus grozjumiem likumos, kuriem jāstājas spēkā ar 2003. gada 1. janvāri 19.11.2002. 26.11.2002. — valsts pamatbudžeta bāzes izdevumus 2003. gadam; — pasākumus vidēja termiņa budžeta prioritāšu īstenošanai; — priekšlikumus par iespējamajiem valsts pamatbudžeta izdevumu mērķa griestiem un valsts speciālā budžeta kontrolskaitļiem 2003. gadā; 24.12.2002. — likumprojektu «Par valsts budžetu 2003. gadam»,, kuru 27.12.2002 iesniedz Saeimā; — makroekonomiskās attīstības un fiskālās politika spamtnostādes 2003. - 2007. gadam; — MK noteikumus par pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda ieņemumiem un izdevumiem un to sadales kārtību 2003. gadā. Avots: Ministru kabinets

47% iedzīvotāju paredz, ka viņiem personīgi, bet 30% – ka Latvijai nākamais gads būs labāks par šo gadu, liecina decembrī pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas dati.

22% iedzīvotāju šo gadu Latvijai novērtē kā labāku, 15% uzskata, ka tas ir bijis sliktāks, bet 57% domā, ka tas ir bijis tāds pats kā iepriekšējais. Šie vērtējumi kopumā ir labāki nekā pagājušā gada nogalē iegūtie. Lai gan pirms gada pozitīvas atbildes sniedza par 1 procentu punktu vairāk iedzīvotāju – 23% iedzīvotāju 2014.gadu Latvijai vērtēja kā labāku par iepriekšējo, 22% to vērtēja kā sliktāku, kas ir krietni biežāk nekā šī gada nogalē iegūtie 15%.

Vēsturiski vissliktākos aizvadītā gada novērtējumus Latvijas iedzīvotāji pauda 2009.gada nogalē, kad kopumā tikai 4% iedzīvotāju 2009.gadu Latvijai vērtēja kā labāku nekā iepriekšējo, bet 79% - kā sliktāku. Savukārt vēsturiski vislabākos aizvadītā gada novērtējumus Latvijas iedzīvotāji pauda 2003.gada nogalē, kad kopumā 35% aptaujāto uzskatīja, ka 2003.gads Latvijai ir bijis labāks par iepriekšējo, bet tikai 13% – ka sliktāks.