Cīņa par lielākām skolotāju algām, protesti pret nekustamā īpašuma nodokļa paaugstināšanu, jauniešu bezdarba mazināšana, konkurences radīšana dabasgāzes tirgū – tie visi ir labi zināmi politiķu solījumi pirms Latvijas Saeimas vēlēšanām.
Šajā pavasarī tie izskan ar jaunu sparu, tikai šoreiz pirms Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām. Tādējādi vēlētājiem tiek jauktas galvas, jo iekšpolitiskā dienaskārtība tiek piedēvēta Eiropai. Līdz ar to vēlētājiem, kuri domā, kam atdot savu balsi EP vēlēšanās, ir skaidri jāpasaka: Eiropas kompetencē nav nedz Latvijas nodokļu jautājumi, nedz veselības aprūpe un skolotāju algas. Arī jauniešu bezdarbs Latvijā netiks risināts EP. Ja Latvijas iedzīvotāji vēlas saprast, par kādiem jautājumiem spriež eiroparlamentārieši un kādu ieguldījumu tur varētu dot Latvijas pārstāvji, ir vērts ieskatīties EP Latvijas biroja mājaslapā, lai gūtu priekšstatu, kā norit darbs EP un par ko lemj parlamentārieši.
Būtiski ir saprast, ka EP lemj par visai Eiropas Savienībai būtiskiem jautājumiem, kur katrai valstij ir savas intereses. Un mūsu parlamentāriešu galvenais uzdevums ir šajos visam blokam svarīgajos jautājumos lobēt tieši Latvijas intereses. Taču par to, kā un par cik paaugstināt skolotāju un ārstu algas, nekādā gadījumā nelemj EP, tam arī nav teikšanas par to, kāda ir viena vai cita nodokļa likme katrā no dalībvalstīm. Tādēļ ir tikai nožēlojami, ka atsevišķi partiju kandidāti EP cenšas iebraukt ar iekšpolitisko dienaskārtību. Tādējādi mēs paliekam neziņā par to, kā viņi gatavojas aizstāvēt Latvijas intereses jautājumos, par kuriem tiešām lemj Briselē. Piemēram, daži no svarīgākajiem jautājumiem, par kuriem vēl šogad lems EP, tostarp arī Latvijas deputāti, būs par tirdzniecības tarifiem un sankcijām, par digitālo transformāciju un digitālo nodokli, iekšējo drošību, robežapsardzību un migrāciju, vides jautājumiem. Nemaz nerunājot par to, ka EP ievēlēs jaunu Eiropas Komisijas priekšsēdētāju.
Latvijas kandidāti tā vietā, lai stāstītu, kā EP grasās cīnīties par to, kas nemaz neietilpst viņu kompetencē, labāk būtu pastāstījuši, kādai EP politiskai grupai grasās pievienoties, jo tas ir vissvarīgākais instruments savas ietekmes vairošanai, un kuru no kandidātiem uz Eiropas Komisijas prezidenta amatu domā atbalstīt. Ir partiju kandidāti, kuriem ir pilna skaidrība, kas ir Eiropas Savienība un par kādiem jautājumiem tā lemj. Taču gana daudz ir tādu, kuri, tā vien šķiet, EP kompetenci īsti nespēj atšķirt no nacionālo parlamentu funkcijām. Ir par maz teikt: ievēliet mūs, lai tie citi sliktie nepārstāv Latviju Eiropā! Ir jāpasaka arī tas, ko pārstāvēsiet jūs, cienītie.
Vēlētājiem, kuri domā, kam atdot savas balsis, zināms palīgs varētu būt mūsu kandidātu atbilde, kādai EP grupai tie grasās pievienoties, jo tas nenoliedzami ir spēcīgs orientieris. EP, piedodiet, nav miskaste, kur var samest visus valstī sasāpējušos jautājumus. Tam ir savas funkcijas un kompetences, kas ir nodalītas no nacionālo valstu kompetencēm. Tādēļ neļausim mūs, vēlētājus, muļķot, ka cīņa par skolotāju algām notiks Briselē. Taču par to, kā pastiprināt bloka iekšējo drošību, ko iesākt ar migrāciju, kādas ir Latvijas intereses digitālajā un vides jomā, gan ir vērts runāt.
