Turpinot Ķemeru attīstības vīziju, pabeigta Ķemeru parka pārbūves un restaurācijas būvprojekta izstrāde, informē SIA Livland Group pārstāve Ance Bērziņa.

2017.gada aprīlī SIA Livland Group uzsāka būvprojekta izstrādi Ķemeru parka pārbūvei un restaurācijai. Kopējā projektējamā parka platība ir ap 30 ha, tai skaitā parka teritorijai pieguļošās ielas.

Ķemeru parks ir valsts nozīmes kultūras un arhitektūras piemineklis Nr.5341. Izstrādājot labiekārtojuma priekšlikumu, īpaši ņemta vērā parka kultūrvēsturiskā un ainaviskā vērtība, kā arī pamatfunkcijas, kas nodrošina rekreācijas iespējas visām iedzīvotāju paaudzēm. Paredzēts saglabāt parka vēsturiskā plānojuma kompozīciju, balstoties uz 1933.-1936. gada koncepciju, kultūrvēsturiskās un ainaviskās vērtības, to sasaisti ar viesnīcu un blakus teritorijām, radot funkcionālu, harmonisku un arhitektoniski izteiksmīgu vidi, veselīgus un ērtus apstākļus apmeklētāju pilnvērtīgai rekreācijai.

Saeimas deputāti šodien nodeva izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā parlamentārās izmeklēšanas komisijas Ķemeru sanatorijas jautājumā priekšlikumu uzdot Ministru kabinetam rast tūlītēju risinājumu Ķemeru sanatorijas ēku «bojāejas apturēšanai».

Noslēdzot parlamentārās izmeklēšanas komisijas Ķemeru sanatorijas jautājumā darbu, komisijas deputāti attiecīgo uzdevumu bija virzījuši Saeimā kā patstāvīgo priekšlikumu, iepriekš informēja Saeimas Preses dienestā. Deputāti šodien nolēma to nodot izskatīšanai minētajā komisijā.

Lēmums paredz, ka, piedaloties ekspertiem, nepieciešams izvērtēt objekta attīstības perspektīvas un ar valsts un pašvaldības aktīvu iesaistīšanos nodrošināt Ķemeru sanatorijas kultūrvēsturiskā kompleksa darbības ilgtspēju, iepriekš informēja komisijas priekšsēdētājs Dāvis Stalts, uzsverot, ka ir jāmaina pasīvā attieksme pret Latvijai nozīmīgiem kultūrvēsturiskajiem objektiem.

Ķemeru sanatorijas kompleksa pārdošana Jūrmalas pilsētas domei bez izsoles ir pretēja tiesību aktu prasībām un kreditoru interesēm, Jūrmalas pašvaldībai nosūtītā vēstulē norāda SIA Ominasis Latvia mirušā īpašnieka Omāra Saliha Alhamdi mantojuma masas administratora pilnvarotās personas Latvijā - advokātu biroja Raidla Lejiņš&Norcous advokāti.

Aģentūras LETA rīcībā nonākušajā vēstulē lūgts pārskatīt lēmumu par Ķemeru sanatorijas kompleksa iegādi bez izsoles par objekta piespiedu pārdošanas vērtību.

Advokātu nosūtītajā vēstulē rakstīts, ka šāda rīcība varētu būt ne tikai pretrunā ar Maksātnespējas likumu, bet arī pārkāptu Satversmes 105.pantā noteiktās īpašuma tiesības, jo Ķemeru sanatorijas komplekss faktiski tiktu ekspropriēts bez taisnīgas un atbilstošas kompensācijas tās īpašniekiem. Šajā gadījumā Omāra Saliha Alhamdi mantojuma masas administrators būtu spiests tiesāties, lai nodrošinātu mantinieku tiesību un interešu aizsardzību Latvijā, rakstīts vēstulē.

Vēja enerģijas potenciāls Latvijā pašlaik netiek izmantots, taču perspektīvā vējš kļūs par būtisku spēlētāju enerģētikas sektorā un varēs aizstāt elektroenerģijas importu, tādējādi paaugstinot valsts energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Latvijas vēja parki valdes priekšsēdētājs Jānis Urtāns. Viņš norāda, ka iecerēto vēja parku izveide Latvijā prasa ne tikai daudz pūļu un zināšanu, lai varētu iegūt attiecīgās atļaujas, bet arī izskaidrošanas darbu.

Kāda ir pašreizējā situācija ar vēja parku izveidi valsts mežos?

Saskaņā ar 2023. gada 28. novembra Latvijas valdības lēmumu SIA Latvijas vēja parki ir piešķirtas astoņas teritorijas ar kopējo platību 39 941 ha, lai tajās uzstādītu elektroenerģijas ģenerācijas jaudas 800 MW apmērā (aptuveni 120 vēja staciju torņi ar vienas turbīnas jaudu līdz 8MW). Ir noteiktas astoņas vēja parku lokācijas vietas — divas Kurzemē (Ventspils 1 un Ventspils 2) , divas — Vidzemē (Limbaži un Valmiera- Valka), divas Vidzemē - Zemgalē (Ogre- Aizkraukle- Bauska un Bauska - Ķekava - Ogre) un divas Latgalē (Balvi- Ludza un Augšdaugava).

Jūrmalā pabeigta 91 gadus senā Ķemeru ūdenstorņa pārbūve – tornis atjaunots tā vēsturiskajā veidolā, 42 metru augstumā ierīkota skatu platforma, informē Jūrmalas dome.

Līdz pavasarim ūdenstornī tiks iekārtota pastāvīgā ekspozīcija par Ķemeru kūrorta vēsturi. Durvis apmeklētājiem ūdenstornis un 20 hektāru plašais atjaunotais Ķemeru kultūrvēsturiskais parks vērs nākamā gada pavasarī.

Ķemeru ūdenstornis ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un vienīgais ūdenstornis Latvijā, kurā saglabāta tā pamatfunkcija – ūdenssaimniecības pakalpojumu nodrošināšana – un kurš darbosies kā publiski pieejams skatu tornis.

Būvdarbi tornī ir pabeigti, patlaban torņa ekspozīcijas iekārtošana, ko plānots pabeigt nākamā gada pavasarī. Ūdenstorņa pirmajā stāvā tiks izveidots tūrisma informācijas punkts, otrajā stāvā būs ekspozīcija par Ķemeru kūrorta vēsturi, savukārt trešajā stāvā un uz torņa jumta ir ierīkotas skatu platformas.

Iespējams, viens no lielajiem Ķemeru sanatorijas investora piesaistes klupšanas akmeņiem ir neattīstītā teritorija un infrastruktūra sanatorijas apkārtnē .

Vairāki investori, kas interesējušies par iespējamo Ķemeru sanatorijas iegādi, norādījuši, ka teritorija ap to nav attīstīta, un tieši tas, iespējams, kalpojis par vienu no iemesliem, kāpēc atteikties no sanatorijas iegādes, uzskata administrators Raivo Stumbergs. Viņš arī bilda – potenciālajiem investoriem neesot pārliecības, ka pašvaldība šo teritoriju attīstīs, jo, pēc uzņēmēju domām, viņiem nebūtu jānodarbojas ar visas apkārtnes infrastruktūras sakārtošanu, jo arī pašā sanatorijā ir jāiegulda samērā lieli līdzekļi. Savukārt Jūrmalas domē DB norādīja, ka neatkarīgi no tā, vai kāds investors iegādāsies Ķemeru sanatorijas kompleksu vai ne, atbilstoši pašvaldības iespējām tiks veikta infrastruktūras sakārtošana. Jūrmalas mērs Gatis Truksnis atzīmējis, ka atbalsta privātā investora piesaistīšanu Ķemeru kompleksa attīstīšanai un tādā gadījumā pašvaldība palīdzēs investoram ar infrastruktūru un apkārtnes iekārtošanu.

Ķemeros sākti pirmie atjaunošanas darbi Ķemeru ūdenstorņa pārbūvei un tam piegulošo ielu infrastruktūras pilnveidei, informē Jūrmalas dome.

Tāpat uzsākta skvēra labiekārtošana, kurā atrodas vēsturiskā skulptūra – cilnis «Tautu deja», kas tiks veidots kā publiski pieejama ūdens dzeršanas vieta. Restaurējot Ķemeru ūdenstorni, tajā ierīkos tūrisma informācijas punktu un skatu torni.

42 metrus augstā ūdenstorņa ēkas pirmajā stāvā būs tūrisma informācijas punkts, otrajā stāvā – izstāžu zāle, kurā veidos ekspozīciju par Ķemeru kūrorta vēsturi. Savukārt ēkas trešajā stāvā un uz ēkas jumta tiks izbūvētas skatu platformas ar norādēm par apkārtnē esošajiem apskates objektiem. Ūdenstornim tiks saglabāta arī tā pamatfunkcija – ūdenssaimniecība pakalpojumu nodrošināšana. Ķemeru ūdenstornis ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, celts pirms 90 gadiem, 1929.gadā. Tas atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa «Ķemeru kūrorts» teritorijā.

Maksātnespējīgās SIA Ominasis Latvia kreditoru sapulce šodien vienbalsīgi nolēma piekrist pārdot Ķemeru sanatorijas kompleksu bez izsoles Jūrmalas pilsētas domei, žurnālistiem sacīja administrators Ainars Kreics.

Ominasis Latvia mantas kopības summārā piespiedu pārdošanas vērtība ir 4,671 miljoni latu. Ķemeru sanatorijas kompleksa nekustamā īpašuma piespiedu pārdošanas vērtība ir 3 860 001 lats, kultūras priekšmetu piespiedu pārdošanas vērtība - 21,2 tūkst. latu, savukārt pārējās kustamās mantas pārdošanas vērtība sasniedz 24,7 tūkst. latu, kas kopā veido 3,905 miljonus latu.

Tāpat summai ir jāpieskaita pievienotās vērtības nodoklis 766 tūkst. latu apmērā, ar kuru cita starpā jāapliek nekustamais īpašums Jūrmalā, Tukuma ielā 42.

Jūrmalas pilsētas domes deputāti ārkārtas sēdē vienbalsīgi atbalstījuši lēmumu iegādāties Ķemeru sanatorijas kompleksu.

Jūrmalas pilsētas pašvaldības rīkotajā starptautiskajā arhitektūras metu konkursā Ķemeru dabas tūrisma centra vīzijas un meža parka labiekārtojuma ieceres izstrādei saņemti kopumā 11 pieteikumi, informē Jūrmalas pilsētas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietniece Elita Cepurīte.

«Līdz ar metu konkursa noslēgumu Jūrmala ir pietuvojusies jaunai nodaļai Ķemeru attīstības stāstā,» saka Jūrmalas pilsētas domes izpilddirektors Edgars Stobovs. «Ņemot vērā piedāvājumu plašo ģeogrāfiju, sagaidāms, ka ideju piedāvājums un teritorijas attīstības redzējums būs gana daudzveidīgs un interesants.»

FOTO: Ķemeru parks gaida rekonstrukciju

Konkursa žūrijas komisija piedāvājumus atvēra 3. oktobrī. Pašvaldībā norāda, ka par konkursu ir bijusi liela interese ne vien Latvijas arhitektiem, bet arī starptautiskā mērogā. Starp iesniegtajiem piedāvājumiem ir arī metu piedāvājumi no ārvalstu arhitektu birojiem. Iesniegtos piedāvājumus žūrijas komisija plāno izvērtēt un rezultātus paziņot līdz oktobra beigām.

Jūrmalas pilsētas domes deputāti šodien ārkārtas sēdē vienbalsīgi atbalstījuši lēmumu iegādāties Ķemeru sanatorijas kompleksu.

Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis (ZZS) skaidroja, ka pašvaldība Ķemeru sanatorijas kompleksu vēlas iegūt savā īpašumā, lai tajā saglabātu un atjaunotu sanatorijas un kūrorta funkciju, kas tādējādi palīdzētu arī apkaimes attīstībai. Pašvaldība jau tagad gatavojoties Ķemeru uzplaukumam, būvējot bērnudārzu ar 120 vietām, nevis tikai 40, kas atbilstu aktuālajam pieprasījumam.

Kā ziņots, pēc Trukšņa teiktā, lēmumprojekts par Ķemeru sanatorijas iegādi sagatavots, konsultējoties ar valdības un parlamenta pārstāvjiem, sapratni un atbalstu šādam solim izrādījušas arī Finanšu ministrija un Saeimas Budžeta komisija.

Aptuveni piecos gados degradētā Ķemeru teritorija varētu piedzīvot pārmaiņas, kļūt pievilcīga uzņēmējiem un tūristiem

Šāds redzējums ir Jūrmalas pilsētas pašvaldībai, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness. Jau pagājušā gada pavasarī pilsētas dome apstiprināja Ķemeru attīstības vīziju, kuras mērķis ir sabalansēta Ķemeru un Jaunķemeru teritorijas telpiskā attīstība atbilstoši pilsētas mērķiem. Tas sevī ietver rīcības plānu līdz pat 2030. gadam. Jau 2017. gadā ir plānots, ka apmeklētājiem būs pieejams viens no šīs Jūrmalas daļas simboliem, kas jau gadiem stāv tukšs, proti, Ķemeru sanatorija. Plānots, ka pašvaldība ar jauno Ķemeru sanatorijas īpašnieku – SIA Park Hotel Ķemeri – parakstīs vienošanos, atrunājot gan plānoto darbu laika grafiku, gan arī investīciju apmēru. Tiesa, kad tas varētu notikt, šobrīd nav zināms. Pašvaldība no savas puses nodrošinās ieguldījumus infrastruktūras sakārtošanā un pieguļošā Ķemeru kūrorta parka labiekārtošanā un attīstībā – publiskās infrastruktūras sakārtošanā, savukārt Ķemeru sanatorijas un kūrortpoliklīnikas ēku atjaunošana un viesnīcas darbības atjaunošana ir privātā investora rokās.

Par Ķemeru sanatorijas iegādi interesējas dažādu valstu viesnīcu un SPA operatori, kā arī nekustamo īpašumu attīstītāji ar mērķi attīstīt kūrorta kompleksu, atzina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Ekonomikas ministrija pirms aptuveni diviem mēnešiem uzdeva LIAA izstrādāt piedāvājumu potenciālajiem investoriem par Ķemeru sanatorijas kompleksa iegādi kūrortu tūrisma attīstībai un uzrunāt ārvalstu investorus, kas ir pauduši nopietnu interesi par šī biznesa attīstīšanu Latvijā. Pēc LIAA informācijas, par šī kompleksa iegādi interesējas 17 potenciālie investori - no Ķīnas, Krievijas, Kazahstānas, Azerbaidžānas un Lielbritānijas.

Potenciālo investoru vidū ir lielāko viesnīcu ķēžu pārstāvji, nekustamā īpašumu attīstītāji, profilaktiskās medicīnas un SPA centru operatori - stratēģiskie investori, kuriem ir starptautiska pieredze, zināšanas un resursi šādu projektu attīstīšanā. Tie ir nekustamā īpašuma un veselības aprūpes nozares pārstāvji, kuru interese un nākotnes redzējums lielā mērā sasauktos ar Ķemeru sanatorijas kā kūrorta iestādes funkciju saglabāšanu.

Jūrmalas pašvaldības deputāti šodien domes sēdē vienbalsīgi nolēmuši ierosināt Ķemeru sanatorijas ēkas un 12 zemesgabalu, uz kuriem atrodas minerālūdeņu dziļurbumi, atsavināšanu.

Šāds lēmums pieņemts, lai nodrošinātu kultūrvēsturiskā mantojuma un kūrorta resursu saglabāšanu sabiedrības interesēs.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja domes pārstāvis Reinholds Pelše, ar domes lēmumu pašvaldības juristiem uzdots sagatavot iespējamos variantus, kā panākt atsavināšanu. Iespējams, dome varētu rīkoties līdzīgi kā gadījumā ar Ķemeru poliklīnikas ēku, vēršoties Ministru kabinetā ar ierosinājumu īpašumu atsavināt, taču pašvaldības juristi uzskatot, ka šajā gadījumā ir iespējami arī citi ceļi. Konkrēts termiņš, kurā pašvaldības juristiem jāsagatavo priekšlikumi, gan šodien neesot noteikts, sacīja Pelše.

SIA Ominasis Latvia maksātnespējas procesa administrators Ainars Kreics nosūtījis vēstuli Rietumu bankai, lūdzot atcelt pirkuma līgumu par gleznu un citu Ķemeru sanatorijai piederošu kultūrvēsturisku priekšmetu atsavināšanu.

Ņemot vērā, ka Rietumu banka, realizējot komercķīlas tiesības uz daļu Ķemeru sanatorijas kustamās mantas, pārdevusi gleznas, bibliotēkas grāmatas un citus vērtīgus priekšmetus par zemāku kopsummu nekā zvērināta tiesu izpildītāja norādītā vērtība, turklāt minēto priekšmetu iespējamā tirgus vērtība esot vēl lielāka, A.Kreics uzskata, ka bankai pārdošanas līgums būtu anulējams un pārdotie priekšmeti atdodami Ķemeru sanatorijai.

Savukārt Rietumu banka informējusi A. Kreici par komercķīlas tiesību realizēšanu uz mantu, kurai mēnesi pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas tika noņemts apķīlājums un kura atradās bankas valdījumā, taču banka nav uzrādījusi administratoram šo priekšmetu pārdošanu apliecinošus dokumentus.

Jūrmalā atklāts atjaunotais un pārbūvētais Ķemeru vēsturiskais parks - valsts nozīmes kultūras un arhitektūras piemineklis.

Atjaunošanas darbi veikti vairāk nekā 20 hektāru platībā, saglabājot parka kultūrvēsturiskās un ainaviskās vērtības, kā arī parka pamatfunkcijas.

Ķemeru parkam ir vairāk nekā 180 gadu vēsture - tā veidošana sākta līdz ar pirmās valsts peldu iestādes atklāšanu.

Parks atjaunots, saglabājot vēsturiskā plānojuma kompozīciju, izveidojot funkcionālu, harmonisku un arhitektoniski izteiksmīgu vidi, kā arī radot ērtus apstākļus apmeklētājiem.

Parka teritorijā atjaunots pastaigu celiņu tīkls, izbūvēti jauni pastaigu celiņi, labiekārtojumam izvietots vairāk nekā 180 atpūtas soliņu. Atbilstoši kūrorta stilistikai izmantots daudzveidīgs rožu un ziedošo krūmu sortiments. Apstādījumus parka plašajā teritorijā veido vairāk nekā 5000 rožu un hortenziju stādījumi un gandrīz 20 tūkstoši krāšņumaugu, kas parka apmeklētājus priecēs visu gadu. Iestādīts vairāk nekā 500 koku, tostarp ierīkota liepu stādījumu aleja.

Jūrmalas pilsēta sākusi būvprojekta izstrādi daudzfunkcionālā dabas tūrisma centra izveidei Ķemeros un mežaparka labiekārtojumam, informē pašvaldībā.

Tiek izstrādāts arī topošā izglītojošā dabas tūrisma centra ekspozīcijas tehniskais projekts. Dabas tūrisma centra izveide ir daļa no Jūrmalas pašvaldības Ķemeru attīstības plāniem, kas paredz kurortoloģijas atdzimšanu un dabas tūrisma attīstību, sakārtojot Ķemeru vēsturisko infrastruktūru un saglabājot unikālās Ķemeru dabas vērtības.

«Viens no būtiskiem virzieniem centra darbībā būs izglītība, dabaszinību apguves iespējas skolēniem, ko varēs īstenot ārpus izglītības iestāžu telpām. Centrs būs interaktīvs, izklaidējošs, izglītojošs un sabiedrību iesaistošs. Līdz ar dabas tūrisma centra attīstību ievērojami palielināsies tūrisma plūsma, un tas sekmēs arī jaunu tūrisma produktu un uzņēmējdarbības vides attīstību Jūrmalā kopumā,» uzskata domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis.

2017. gada aprīļa beigās Latvijā plānota jaunā izklaides parka Avārijas brigāde atklāšana. Par ideju, tās īstenošanu un finansējuma piesaisti intervijā biznesa portālam db.lv stāsta pārstāvis Mārtiņš Brezauckis.

Jaunais izklaides parks būs paredzēts ģimenēm ar bērniem līdz 14 gadu vecumam. Parka teritorija aptver vairāk nekā 24 ha un tas atradīsies Lielvārdes novadā, autoceļa Tīnūži - Koknese malā, pretī nobrauktuvei uz Lēdmani. Parks piedāvās Avārijas brigādes pilsētiņu, dinozauru taku, ūdens spēļu laukumu, leļļu taku. Tāpat parkā būs virvju trase, mazā autoskola bērniem, karuseļi un piepūšamās atrakcijas.

- Kad radās ideja par šāda atrakciju parka projektu? Cik ilgs ir bijis process no idejas līdz tās īstenošanai?

Ideja par to, ka Latvijā vajag savu tematisko atpūtas parku radās jau 2014.gadā, kopā ar bērniem apmeklējot dažādus atpūtas un izklaides objektus ģimenēm. Bet skaidrāka vīzija par to, ko tieši un kādā veidā attīstīt, izkristalizējās tikai 2015. gada vidū. Tad arī pieņēmu lēmumu pilnā mērā veltīt savu darbu šim projektam. Viens no uzstādījumiem sev bija radīt tādu parku, kurā būtu patīkami pavadīt brīvo laiku un atgriezties tur atkārtoti. Parka pirmo posmu atklāsim 2017. gada pavasarī.

Pieczvaigžņu viesnīcai Park Hotel Ķemeri, kas atradīsies bijušajā Ķemeru sanatorijā, joprojām tiek meklēts operators,

biznesa portālam pastāstīja Lotfi Abid, SIA Park Hotel Kemeri projekta vadītājs.

Iepriekš tika ziņots, ka līgumu ar viesnīcas operatoru plānots noslēgt jau vasaras sākumā. Tagad kā iespējamais laiks tiek minēts nākamā gada janvāris.

Šobrīd pārrunu ceļā tiekot analizēti pasaules atpazīstamākie viesnīcu operatori ar pieredzi kūrortu industrijā. 2019. gada janvārī tiks noslēgts līgums ar vienu no operatoriem un uzsākti viesnīcas tālākie labiekārtošanas darbi, balstoties uz izvēlētā viesnīcu operatora standartiem. Šobrīd notiek pārrunas ar trim starptautiskiem viesnīcu operatoriem, taču konkrēti nosaukumi netiek atklāti.

Līdz šim viesnīcas ēkā noritējuši remontdarbi, lai sagatavotu to rekonstrukcijai – ierīkota apkures sistēma, kas nestrādāja vairāku gadu garumā, atjaunoti logi, savesta kārtībā drenāžas sistēma, tiek izstrādāti un saskaņoti nepieciešamie tehniskie, tehnoloģiskie un dizaina projekti. Objekta rekonstrukcijas un tehnoloģisko projektu izstrādē piedalījušies starptautiskie un vietējie vadošie eksperti wellness jomā. Tam visam bija nepieciešami gandrīz divi gadi. Viesnīcā ir ar mēbelēm labiekārtoti četri viesnīcas pilotnumuri (Junior Suit, Corner Suit, Standard Double un Standart Twin numuri). Kā mēbeļu, materiālu, aprīkojuma piegādātājus un sadarbības partnerus SIA Park Hotel Kemeri ir izvēlējies Latvijas uzņēmumus.

Jūnija sākumā a/s Augstsprieguma tīkls izsludināja iepirkuma procedūru augstsprieguma līnijas Kurzemes loks 3. posma projektēšanas un būvniecības darbiem. Šajā posmā plānots līniju būvēt cauri Ķemeru Nacionālajam parkam, un šis fakts izraisījis gan iedzīvotāju, gan Jūrmalas domes iebildumus, tomēr ar Ministru kabineta lēmumu šim projektam noteikts Nacionālo interešu objekta statuss. Pat šopavasar sāktā tiesvedība neaptur projekta virzīšanos uz priekšu. Paredzams, ka tehniskā projekta izstrāde varētu tikt sākta 2016. Gadā, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

A/s Augstsprieguma tīkls mājaslapā lasāms teksts, ka «projektēšanas un būvniecības darbus plānots sākt tikai pēc augsti kvalificētas inženiertehniskās izpētes un visi darbi tiks veikti dabai maksimāli draudzīgā veidā, ņemot vērā faktu, ka elektropārvades līnija šķērsos Ķemeru Nacionālo parku un aizsargājamas dabas teritorijas». Tāpat uzsvērts, ka piedāvātos elektropārvades līnijas būvniecības risinājumus Ķemeru Nacionālā parka teritorijā ar virkni papildu nosacījumiem ir jau akceptējusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pakļautībā esošā Dabas aizsardzības pārvalde un savu atzinumu projektam ir devis arī Vides pārraudzības valsts birojs. Projekta pretinieki joprojām pauž bažas, ka vērienīgo darbu rezultātā var tikt nodarīts ļaunums videi un tām vērtībām, kuru dēļ Ķemeru Nacionālais parks vispār izveidots.

Pēc Ķemeru sanatorijas apmeklējuma secinu, ka ar nelielām investīcijām sanatorija darbu var atsākt, atzīst Privatizācijas aģentūras (PA) valdes priekšsēdētājs Ansis Spridzāns.

Aicināts vērtēt PA atbildību Ķemeru sanatorijas privatizācijas procesā, Spridzāns norādīja, ka viņš laikā, kad tika slēgts līgums ar Ķemeru sanatorijas investoru SIA Ominasis Latvia, aģentūrā nestrādāja. Taču, vērojot patlaban notiekošo, viņš pauž pārliecību, ka atsevišķus dokumentus par īpašuma privatizāciju ir izstrādājuši cilvēki, kas nav bijuši kompetenti konkrētajos jautājumos.

Spridzāns atzina, ka kopumā investīcijas objektā ir atzītas, jo ir ieguldīti desmit miljoni latu. Tajā pašā laikā PA vadītājs pauda nožēlu, ka projekts nav veiksmīgi īstenojies saskaņā ar to līgumu, kāds sākumā tika noslēgts, un kā sākumā bija iecerēts.

Trešdien, 24.februārī, Jūrmalas pilsētas dome parakstījusi nodomu protokolu ar Ķemeru sanatorijas īpašniekiem SIA Park Hotel Ķemeri, kas apliecina pašvaldības un uzņēmuma nodomus par Ķemeru degradētās teritorijas sakārtošanu un infrastruktūras attīstību, informē domes pārstāvji.

Nodomu protokols paredz, ka Park Hotel Ķemeri plāno atjaunot Ķemeru sanatorijas kompleksu un uzsākt tajā viesnīcas un rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu līdz 2019.gada 1.oktobrim, radot vismaz 195 jaunas darba vietas. Savukārt pašvaldība ar Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējuma atbalstu apliecina nodomu sakārtot pieguļošo infrastruktūru – atjaunot vēsturisko Ķemeru parku, izveidot interaktīvu dabas tūrisma objektu, sakārtot ceļus un autostāvvietas.

«Ķemeru sanatorijas investoru nodomu apliecinājums ir būtisks nosacījums, lai pašvaldība piesaistītu Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus Ķemeru degradētās teritorijas sakārtošanai. Tikai partnerībā iespējams runāt par pilnvērtīgu, ekonomiski pamatotu un reālu attīstības scenāriju, lai tuvāko piecu gadu laikā Ķemeri atdzīvotos un atgūtu savu kādreizējo spozmi,» norāda Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis.

Patlaban Jūrmalas pašvaldība nav iesniegusi informāciju par turpmākajos gados nepieciešamo finansējumu Ķemeru sanatorijas ēkas kompleksa uzturēšanai un turpmāko redzējumu tā izmantošanai, pamatojot to ar finanšu aprēķiniem, informē Finanšu ministrija (FM).

Jūrmalai nav skaidra redzējuma par investīciju piesaisti un turpmāko rīcību, kā attīstīt šo kompleksu.

Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomes sēdē pagājušajā nedēļā tika skatīts Jūrmalas pilsētas domes pieteikums aizņēmuma Ķemeru sanatorijas iegādei. Tā bija otrā tikšanās reize ar Jūrmalas pašvaldības pārstāvjiem, kur tika pārrunāts Ķemeru sanatorijas iegādes jautājums.

Lai no valsts budžeta līdzekļiem tiktu piešķirts aizdevums sanatorijas ēkas kompleksa iegādei, Jūrmalas pilsētas domei ir jāsniedz argumentētas un juridiski korektas atbildes, radot pilnīgu pārliecību, ka izvēlētā darījuma forma ir likumīga un atbilst normatīvajām prasībām, skaidro FM.

Jūrmalā noslēgts sadarbības līgums starp Jūrmalas pilsētas domi un Ķemeru viesnīcas īpašnieku SIA Ominasis Latvia. Līgums bija viens no privatizācijas noteikumiem.

Noslēgtais sadarbības līgums ļaus investoram ātrāk pabeigt Ķemeru viesnīcas rekonstrukciju, līdz ar to ieliekot stabilu pamatu Ķemeru kā kūrorta atdzimšanai, uzskata Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Romualds Ražuks. Sadarbības līguma starp Jūrmalas pilsētas domi un sanatorijas īpašnieku Ominasis Latvia noslēgšana bija viens no privatizācijas nosacījumiem, ko privatizētājs nebija izpildījis, norāda Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētāja Iveta Zalpētere, izskatot gandarījumu, ka beidzot panākta vienošanās. Sadarbības līguma mērķis ir labvēlīgas vides attīstība Ķemeros, apkārtnes sakopšana un iedzīvotāju nodarbinātības veicināšana.

Saeimas Pieprasījumu komisija šodien nolēma rakstīt vēstuli ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram un tieslietu ministram Jānim Bordānam (VL-TB/LNNK), lai aicinātu viņus piedalīties trešdienas, 10.aprīļa, komisijas sēdē, kurā tiks skatīts jautājums saistībā ar Ķemeru sanatorijas investora SIA Ominasis Latvia pasludināto maksātnespēju.

Jūrmalas pilsētas tiesa 1.martā pasludināja Ominasis Latvia maksātnespēju, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

Kā aģentūrai LETA norādīja komisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks (RP), komisija lūgs ģenerālprokuroru rīkoties, ņemot vērā, ka tikai apmēram 4000 latu parāda dēļ tiek saplosīta 3,7 miljonus vērtā uzņemam piederošā manta. Vēstulē tieslietu ministram tiks lūgts izvērtēt iespēju rosināt disciplinārlietu pret tiesnesi, kura pieņēmusi lēmumu par maksātnespējas izsludināšanu.

Komisijas sēdē tika minēts, ka šis gadījums līdzinās tīklu Iki un Cento operatora Palink lietai, kad Augstākās tiesas Senāts atcēla rajona tiesas pasludināto maksātnespējas procesu.

Starptautiskajā arhitektūras metu konkursā Ķemeru dabas tūrisma centra vīzijas un meža parka labiekārtojuma ieceres izstrādei noteikti uzvarētāji, informē Jūrmalas domes pārstāve Zane Leite.

Pirmā vieta piešķirta SIA Lauder Architekts, otrā – apvienotajam SIA Outofbox, SIA Landshape, SIA H2E un SIA IE.LA piedāvājumam, savukārt par trešo labāko atzīts SIA “BB Studija”, Arhitektu firmas KUBS SIA un SIA Labie koki veikums. Kopumā metu konkursā tika saņemti 11 pieteikumi.

Konkursa Daudzfunkcionāla dabas tūrisma centra vīzija un meža parka labiekārtojuma iecere Ķemeros metiem bija jāietver arhitektoniskie un funkcionālie dabas tūrisma centra risinājumi un teritorijas kopējā ģenerālplāna attīstības priekšlikumi mežaparka ainavas izveidei un labiekārtojumam ar izziņas, izklaides, aktīvās un pasīvās atpūtas infrastruktūras elementiem.

Iesniegtos metus vērtēja starptautiska žūrija – vietējie un starptautiskie eksperti, projektētāji, arhitekti un Jūrmalas pašvaldības speciālisti. Metu konkursa kopējais godalgu fonds ir 30 000 eiro, pirmā godalga ir 15 000 eiro, otrā un trešā attiecīgi deviņi un seši tūkstoši eiro. Uzvarētāja metu paredzēts izmantot par pamatu turpmākai būvprojekta izstrādei.