Ieguldot 1,4 miljonus eiro, metālapstrādes uzņēmumā Leax Rēzekne izveidots metāla rūdīšanas iecirknis ar rūdīto detaļu pēcapstrādi, augs uzņēmuma eksporta ieņēmumi.

Pērn aizsāktais investīciju projekts par jaunas ražošanas ēkas būvniecību 1000 m2 platībā, kuras infrastruktūra pielāgota metāla detaļu rūdīšanai, ir pabeigts. Rūdīšana nozīmē konkrētās detaļas virskārtu padarīt ievērojami cietāku un izturīgāku, nekā tā būtu bez rūdīšanas.

Divas krāsnis

«Šobrīd ir uzstādītas divas metāla rūdīšanas krāsnis ar to darbībai nepieciešamo infrastaruktūru, kas rada astoņas jaunas darba vietas,» skaidro SIA Leax Rēzekne tehniskais direktors Gints Jačuks. Viņš atzīst – lai arī abas divas metāla rūdīšanas krāsnis nav jaunas, tomēr tās ir aprīkotas ar jaunāko elektroniku, kā arī ar vadības sistēmām, tādējādi neatpaliekot no pilnīgi jaunām. «Līdz šim Leax grupā Baltijas reģionā visa detaļu rūdīšana notika Zviedrijā, Kopingā, tagad daudzas detaļas tiks rūdītas Rēzeknē,» ar lepnumu stāsta G. Jačuks. Viņš atzīst, ka pašlaik Rēzeknē saražotās detaļas masīnbūves kompānijā bija jāsūta rūdīt uz Zviedriju. «Rēzeknē tiks rūdītas ne tikai Latgalē, bet arī Piņķos (Leax Baltix) ražotās detaļas,» stāsta G. Jačuks. Viņš atzīst, ka Rēzekne atrodas izdevīgā ģeogrāfiskā stāvoklī, tāpēc Leax rūpnīcā rūdīšana varētu tikt veikta Krievijā, Sanktpēterburgā, saražotajām detaļām, kuras šobrīd tiek vestas rūdīt uz Kopingu. «Tas būtu lētāk un arī tuvāk,» tā par Rēzeknes priekšrocībām atbild G. Jačuks.

Sakārtota ielu infrastruktūra, Latgales vēstniecība Gors, jaunu veidolu un saturu ieguvusi augstskola – beidzamajos gados Rēzekne ir ieguvusi šādus vaibstus

Cerams, ka cilvēki to novērtēs un nebrauks prom, izsakās vairāki Rēzeknes uzņēmēji un organizāciju pārstāvji. Demogrāfiskie dati liecina par iedzīvotāju skaita samazināšanos – no 36,8 tūkst. 2005. gadā līdz 30 tūkst. pērn. Pēdējos gados Rēzeknē samazinājies bezdarba līmenis, pašlaik tas ir 15,7%, tomēr tas ir augstāks nekā valstī vidēji. Rādītājs, kas varētu viest mazliet optimisma, ir darba devēju skaits – tas ir bijis augošs kopš 2008. gada, kad pilsētā bija reģistrēti 1264 darba devēji, bet šogad to ir par 400 vairāk. Tiesa gan, pieaugums vairāk ir bijis uz mikrouzņēmumu rēķina. «Ja infrastruktūras projekti tiktu īstenoti dažus gadus ātrāk, varbūt Rēzekne nebūtu tik tukša kā tagad,» saka Rēzeknes Augstskolas Inženieru fakultātes dekāne Ērika Teirumnieka.

Majoru kultūras namā izstādītas vaska figūras

Jūrmalā, Majoru kultūras namā, Jomas ielā 35, atkal atvērta Vaska figūru izstāde, ko pēc divu gadu pārtraukuma ar atjaunotu saturu piedāvā firma MTU Fantasy no Igaunijas.

Atklās izstādi Neskartie. Latvijas tekstilmāksla

Ārzemju mākslas muzejā 7.jūlijā pl.17.00 tiks atklāta Latvijas Tekstilmākslas asociācijas rīkotā izstāde Neskartie. Latvijas tekstilmāksla.

Būs apskatāmi Tiroles mākslinieku darbi

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā no 11. jūlija līdz 2. augustam būs apskatāma Austrijas mākslas izstāde Audums un akmens.

Tieslietu ministrijas iecere Rēzeknē veidot Administratīvās rajona tiesas struktūrvienību – tiesu namu, izraisījusi Daugavpils amatpersonu neapmierinātību.

Daugavpils domes pārstāvis Jānis Lāčplēsis Ministru kabineta komitejas sēdē minēja, ka Rēzeknē tiesu nama izvietošanai nepieciešamās telpas plānots īrēt par nesamērīgi augstu maksu – 9 Ls par kvadrātmetru. "Šādas cenas Latgalē ir neadekvātas," viņš teica, piebilstot, ka jau tagad, kad Latgales apgabaltiesa izvietota Rēzeknē, notiekot valsts līdzekļu izšķērdēšana, jo ieslodzītie regulāri tiek konvojēti no Daugavpils uz apgabaltiesu Rēzeknē. Turklāt savulaik, līdz 1940. gadam Latgales apgabaltiesa jau esot atradusies Daugavpilī.

Savukārt Rēzeknes domes pārstāvji argumentē, ka Daugavpilī administratīvās rajona tiesas izvietošanai tiek piedāvātas telpas, kam nepieciešams remonts un tas radīšot valstij papildu izdevumus. Turklāt Latgales iedzīvotājiem Rēzekne esot daudz ērtāk pieejama nekā Daugavpils.

LOSP informē par organizāciju plānotajām aktivitātēm • 24.jūlijā Latvijas Lauku tūrisma asociācija "Lauku ceļotājs" dodas pa Latvijas novadiem apsekot saimniecības, kuras iekļaut netradicionālajā tūrisma ceļvedī “Lauku labumi”. Apsekojumu plāns: 10. -11.07. Kurzeme; 24. -25.07. Vidzeme; 28. -29.07. Latgale. • 24. jūlijā, plkst. 10.00 – 15.00 Latvijas Bioloģisko lauksaimniecības asociācija rīko darba grupu par biškopības, zivkopības, sēņu audzēšanas un vides veselības saimniecību, tēju un diedzējumu grupām – LVAEI. • 24.Jūlijā. Dobeles LKB sadarbībā ar Dobeles lauksaimnieku apvienību organizē info dienu par tēmu “Jurista padomi zemes pirkšanā, pārdošanā un nomāšanā”, lektore – Dobeles rajona juriste Aiva Sproģe: 24.07.2006. , plkst. 10.00 - Auru pagasta padomē; plkst. 12.30 - Penkules pagasta, pasta ēkā; 27.07.2006. , plkst. 10.00 - Tērvetes pagasta kultūras namā; plkst. 13.00 - Bikstu pagasta padomē. • 24. jūlijā, Latvijas Augļkopju asociācija rīko “Dārza dienas” z/s "Jomas" Jaunsātu pag - ogu (upeņu) novākšanas kombaina demonstrācija, 27.07. plkst 10.00 z/s "Kalnanoras" Ikšķile - “Dārzu dienas” - agrotehnika un augu aizsardzība ābelēm, bumbierēm, ķiršiem, plūmēm. • 25 - 26. jūlijā Latvijas Zemnieku federācija organizē pieredzes apmaiņas braucienu uz Lietuvu, kur tiks apskatītas dažādu nozaru saimniecības. • 25. – 26. jūlijam Madonas RLA pārstāve D. Karavaičuka dodas LOSP organizētajā pieredzes apmaiņas braucienā uz Lietuvas Republiku. • 27. jūlijā Madonas rajona lauksaimnieku apvienības biedru R. Meldera z/s „Līvi” un D. Karavaičukas saimniecību „TD Sveķi” apmeklēs Valmieras LKB darbinieki, lai iepazītos ar kazu un trušu audzēšanas un labturības noteikumiem. • 27. – 28. jūlijā, Valkas rajona lauksaimnieku apvienība rīko pieredzes apmaiņas braucienu uz Lietuvas saimniecībām. • No 28. jūlija līdz 3.augustam Višķu profesionālajā vidusskolā Jauno Zemnieku klubs sadarbībā ar Daugavpils RLA un konsultāciju biroju organizē nometni jauniešiem, kam ir interese par lauksaimniecību. • 28. jūlijā, plkst. 10.00 Latvijas Augļkopju asociācija rīko “Smiltsērkšķu dienu” Augļkopības institūta telpās. Kontaktinformācija: • 1. augustā, plkst. 10.00 Ventspils Lauku Konsultāciju Birojs rīko “Profesionālā apmācība 2005, 2006” Mārketinga pētījumi tūrisma nozarē. • 2.augustā, plkst. 10.00 Ventspils Lauku Konsultāciju Birojs rīko “Profesionālo apmācību 2005, 2006” Ekskursija par naktsmītnēm Ventspilī. • 2. augustā Cēsu zemnieku apvienība rīko Cēsu rajona Lauku sieviešu vasaras skola „Prieks-3”. • 2. augustā, plkst. 10.00 Krimūnu pagastā, Dobeles LKB rīko pagastu lauku attīstības speciālistu informācijas dienu.

Kā ziņo Latgales tūrisma projekta* vadītāja Liene Amantova, aprīlī tika uzsākta mācību kursu organizēšana Latgale tūrisma uzņēmējiem. Visiem Latgales tūrisma uzņēmējiem nu ir dota apgūt labas zināšanas bezmaksas kursos tūrisma mārketingā, sanitārijas un higiēnas prasībām tūrisma uzņēmumos. Kursi notiek Daugavpilī un Rēzeknē – Latgales lielākajos centros, lai no visiem Latgales rajoniem kursu dalībniekiem būtu visērtākā piekļūšana. Kuros piedalās uzņēmēji no visas Latgales – Rēzeknes, Balviem, Krāslavas, Ludzas, Daugavpils, Preiļiem un pat Jēkabpils. Tuvākajā laikā kursi notiek Rēzeknē un Daugavpilī: 24.aprīlī no 10.00 Atbrīvošanas alejas 90, Rēzeknē un 25.aprīlī no 10.00 Latgales transporta koledžas telpas Strādnieku ielā 16, Daugavpilī. Kursus par ekskursiju vadīšanas metodoloģiju, fokusējoties uz lauku tūrisma uzņēmēju vajadzībām vadīs Latvijas Gidu asociācijas valdes locekle, metodiķe, ekskursiju vadītāja, RA lektore Guna Puriņa. 8.maijā Daugavpilī un 9.maijā Rēzeknē Rēzeknes augstskolas pasniedzēja Inese Silicka vadīs kursus "Ēdināšanas organizācija". "Vides sakopšana un ainavu veidošana" - 8.maijā Rēzeknē un 9.maijā Daugavpilī, ko vadīs Ilze Grudule, LMA Rēzeknes filiāles pasniedzēja. Un 15. un 16.maijā, Rēzeknē - Aivars Mackevičs par tūrisma partnerības psiholoģiskiem aspektiem. Vēl paredzēti kursi ekotūrismā, angļu un vācu valodās, kā arī datorkursi, par kuru norises laikiem var uzzināt visos Latgales tūrisma informācijas centros. Tam vēl papildus, lai uzņēmēji varētu ne tikai mācīties teorētiski, projekta ietvaros paredzēta arī mācību ekskursija uz Kurzemi, kurā piedalīties – arī par brīvu aicināti Latgales tūrisma uzņēmēji. Braucienam paredzētas 2 dienas: 22.-23.maijs. Latgales tūrisma uzņēmējiem, kuriem ir interese piedalīties, lūdzam pieteikties tuvākajā tūrisma informācijas centrā. * projekts ir apstiprināts finansējuma saņemšanai no ES Phare 2000 Ekonomiskās un sociālās kohēzijas programmas līdzekļiem. Projekts apvieno visus septiņus Latgales rajonus un divas pilsētas – Rēzekni un Daugavpili.

Akciju sabiedrība “Pasažieru vilciens informē, ka tilta kapitālremonta laikā dzelzceļa posmā Rēzekne – Zilupe 9.augustā un pārmiju nomaiņas dēļ Viļānu stacijā 11.augustā paredzētas izmaiņas vilcienu Rīga-Zilupe-Rīga kustības sarakstā. 9.augustā un 11. augustā dīzeļvilciens Nr.608 Rīga-Rēzekne-Zilupe no Rīgas tiks norīkots nevis plkst.8:00, kā parasti darba dienās, bet gan 2 stundas agrāk - plkst.6:10. 9.augustā minētais vilciens Nr.608 Rīga (plkst.6:10)-Zilupe kursēs tikai līdz Rēzeknei (Rēzeknē pienāks plkst.10:17), 11. augustā – līdz Zilupei. No Jāņavārtiem vilciens aties plkst.6:20, no Salaspils – 6:32, no Ogres – 6:46, no Lielvārdes – 7:00, no Skrīveriem – 7:18, no Aizkraukles – 7:28, no Kokneses – 7:38, no Pļaviņām – 8:18, no Krustpils – 8:36, no Kūkām – 8:51, no Mežāres – 9:01, no Atašienes – 9:11, no Stirnienes – 9:28, no Varakļāniem – 9:38, no Viļāniem – 9:52, no Sakstagala – 10:04 un Rēzeknē pienāks plkst.10:17. No Rēzeknes 2.stacijas 11.augustā vilciens izbrauks plkst.10:18, no Taudejāņiem – 10:28, no Cirmas – 10:35, no Ludzas - 10:47, no Istalsnas – 10:56, no Nerzas – 11:06, no Briģiem – 11:14 un Zilupē pienāks plkst.11:20. Minētajās dienās būs izmaiņas arī vilciena Nr.607 Zilupe (plkst.15:35)-Rīga (20:38) sarakstā. 11.augustā vilciens no Zilupes aties plkst.17:24 (gandrīz 2 stundas vēlāk nekā ierasts), savukārt 9.augustā kursēs tikai no Rēzeknes plkst.18:31. 11.augustā minētais vilciens Nr.607 Zilupe (plkst.17:24)-Rīga no Briģiem aties plkst.17:31, no Nerzas – 17:40, no Istalsnas – 17:51, no Ludzas - 18:01, no Cirmas – 18:13, no Taudejāņiem – 18:20, no Rēzeknes-2 - 18:31, no Sakstagala – 18:46, no Viļāniem – 19:04, no Varakļāniem – 19:15, no Stirnienes – 19:25, no Atašienes – 19:44, no Mežāres – 19:56, no Kūkām – 20:12, no Krustpils – 20:27, no Pļaviņām – 20:57, no Alotenes – 21:07, no Kokneses – 21:16, no Aizkraukles – 21:27, no Ogres – 22:09, no Jāņavārtiem - 22:31 un Rīgā pienāks plkst.22:41. 9.augustā vilciens Nr.607 kursēs maršrutā Rēzekne-Rīga atbilstoši iepriekš minētajam 11.augusta kustības sarakstam (no Rēzeknes aties plkst.18:31, Rīgā pienāks plkst.22:41). Atgādinām, ka sliežu remontdarbu dēļ posmā Atašiene-Stirniene, par ko ziņojām iepriekš, darba dienās līdz 1.novembrim ir atcelts vilciens Nr.603 Rēzekne (plkst.12:25)-Rīga (16:18).

No 27. maija maršrutā Rīga-Rēzekne-Rīga kursēs modernizētais trīs vagonu dīzeļvilciens Rēzekne ar paaugstinātu komforta līmeni un numurētām sēdvietām. Vilciens pieturēs Ogres, Pļaviņu, Krustpils un Viļānu stacijā un ceļu no Rīgas līdz Rēzeknei veiks aptuveni 3 stundās pašreizējo 4 stundu vietā. Šis reiss papildinās ekspreša reisu maršrutā Rīga-Liepāja, un pasažieriem, braucot no Rēzeknes, būs iespējams bez pārsēšanās nokļūt no Rēzeknes Liepājā.

Vilcienā katram pasažierim ir izveidota individuāla, numurēta sēdvieta. Kopumā vilcienā ir 210 sēdvietas. Divi vagoni aprīkoti ar TV ekrāniem, un pasažieru ērtībai vilcienā uzstādīts arī kafijas automāts.

A/s Pasažieru vilciens valdes priekšsēdētāja Linda Baltiņa: "Šī reisa atklāšana ir ļoti nozīmīga ne vien uzņēmumam, bet arī mūsu pasažieriem, jo mēs soli pa solim veidojam mūsdienu prasībām atbilstošu vilcienu kustību. Tagad mūsu pasažieriem būs lieliska iespēja bez pārsēšanās nokļūt no Rēzeknes līdz Liepājai, kas ir pirmais šāda veida reiss, taču, domājams, ne pēdējais. Turklāt šajā maršrutā kursēs paaugstināta komforta līmeņa vilciens, kas nodrošinās pasažieriem daudz patīkamāku un ērtāku ceļojumu. "

SIA Leax Rēzekne investē 12 miljonus eiro jaunā ražošanas līnijā un iekāpj vieglo automašīnu detaļu segmentā

Uzņēmums ir noslēdzis vērienīgu sadarbības līgumu ar autobūves kompāniju Volvo Cars Corporation par detaļu ražošanu elektromašīnām, kas tiks sākta šā gada beigās. Līdz šim SIA Leax Rēzekne izgatavoja detaļas galvenokārt kravas automašīnām. Ražošanas telpu paplašināšana un moderna aprīkojuma iegāde pacels uzņēmumu nākamajā attīstības līmenī un ļaus būtiski palielināt konkurētspēju un apgrozījumu, norāda Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas SIA Leax Rēzekne vadītājs Gints Jacuks.

Leax Rēzekne ir viens no diviem Zviedrijas koncerna Leax Group AB uzņēmumiem Latvijā. Otrs – Leax Baltix – darbojas Babītes novada Piņķos. Zviedrijas koncernam pieder arī metālapstrādes uzņēmumi Zviedrijā, Vācijā, Ungārijā, Brazīlijā un Ķīnā. Uzņēmums Rēzeknē nodarbojas ar sērijveida metālapstrādes pakalpojumu veikšanu. Tā galvenā tirgus niša ir vidēja izmēra rotējošu detaļu ražošana. «Mēs neražojam masveidā ļoti mazas detaļiņas, kā arī neesam ļoti lielu detaļu ražošanas segmentā, kur ir nepieciešami lieli darbagaldi. Esam kaut kur pa vidu un ražojam sērijveida produkciju, sākot no simts detaļām. Tas ir regulārs darbs, kas atkārtojas visu konkrēto līgumu darbības laiku, pat gadu desmitiem, gan mūsu, gan grupas uzņēmumu ietvaros,» klāsta G. Jacuks.

Pašlaik vasaras nometnes darbinieku bērniem rīko vien retais uzņēmums .

Pirms krīzes uzņēmumi daudz aktīvāk rīkoja nometnes savu darbinieku bērniem, tomēr patlaban aktivitāte ir panīkusi, nav gaidāms būtisks uzplaukums šajā jomā.

Daži vēl rīko

Pagaidām liela aktivitāte no uzņēmēju puses nometņu rīkošanā darbinieku bērniem nav manāma, atzīst nometņu organizatori, stāstot, ka pirms vairākiem gadiem, kad ekonomiku vēl nebija skārusi krīze, šādu praksi varēja manīt daudz biežāk. Tomēr tie uzņēmumi, kas rīko šādas nometnes, iedalāmi divās grupās – tie, kuri piedāvā nometnes visu darbinieku bērniem un tādi, kas piedāvā šādu atpūtu tikai daļai darbinieku bērnu, piemēram, tiem darbiniekiem, kas guvuši īpašus sasniegumus. Tomēr kopumā tādu kompāniju ir maz. Kā stāsta nometņu organizatora Mirandas nometnes vadītāja Lolita Osipova, uzņēmums agrāk rīkoja slēgtās nometnes dažādu kompāniju darbinieku bērniem, tomēr krīzes laika ietekmē šāda rīkošana tika pārtraukta. «Vienīgais, kas turpināja darboties un joprojām darbojas, – dažas arodbiedrības apmaksā savu biedru bērnu dalību nometnēs pilnībā vai daļēji,» novērojusi L. Osipova.

Latvijas valdība nav spērusi pat ne pussoli 2018.gada pasaules čempionāta rīkošanai, tāpēc kopumā zaudējums Dānijai nav liels pārsteigums, atzina Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents Kirovs Lipmans.

Balsojumā Dānijas kandidatūra saņēma 95 balsis, kamēr Latvija tika vien pie 12 balsīm.

Latviju Starptautiskās Hokeja federācijas (IIHF) kongresā pārstāvēja vien Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR), tikmēr no Dānijas ieradušies gan divi ministri, gan arī Kopenhāgenas un Herningas pilsētu mēri.

«Valdība neizdarīja pat ne pussoli, un izrādās, ka tikai man vajag čempionātu,» atzina Lipmans. «Es tiešām gribēju, lai čempionāts notiktu, bet balsotājiem nebija pārliecības, ka mūsu valdība ir ieinteresēta.»

Pērn oktobrī Ministru kabinets atbalstīja Latvijas Hokeja federācijas vēlmi 2018.gadā Latvijā rīkot pasaules hokeja čempionātu un deleģēja toreizējo Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V) nosūtīt atbalsta vēstuli Starptautiskajai Hokeja federācijai (IIHF).

Papīrlietu un suvenīru ražotājs NicePlace un izdevniecība Mansards apvienojušies kopīgā projektā un izveidojuši veikalu un kultūrtelpu NicePlace Mansards.

NicePlace īpašnieki Zane un Valts Ernštreiti meklēja vietu sava firmas veikala izveidei, lai Rīgā kaut kur būtu iespējams nopirkt visu, ko uzņēmums ražo. Viņi uzzināja, ka arī izdevniecība Mansards meklē sev telpas veikalam, un saprata, ka abiem uzņēmumiem ir tematiski līdzīgi produkti – NicePlace ir papīrlietas un Latvijas suvenīri, Mansardam – grāmatas, turklāt, «sametoties» kopā, iespējas ir plašākas. «Galvenais arguments bija tas, ka mums bija vitāli nepieciešams savs veikals.

Negribējās nonākt situācijā, ka ir jāmaksā milzīga nomas maksa, un pelnām tikai tam, lai to nosegtu. Kad radās ideja veidot veikalu kopā ar Jāni Ogu un Mansardu, atvēziens kļuva lielāks,» stāsta Valts.

Kāzas ir ne vien svētki jaunajam pārim un viesiem, bet arī garantēts bizness kāzu aģentūrām, fotogrāfiem, svinību vietām, ēdinātājiem, floristiem un citiem kāzu rīkošanā iesaistītiem uzņēmējiem. Kāzu aģentūru vidū valda liela konkurence, un saskaņā ar portāla precos.lv datiem Latvijā ir 16 kāzu aģentūru un vairākas privātpersonas, kas piedāvā kāzu rīkošanas pakalpojumus, trešdien raksta laikraksts Diena.

Aptaujātās kāzu aģentūras stāsta, ka par klientu trūkumu sūdzēties nevar un, lai gan pārsvarā kāzu svinības tiek rīkotas no maija līdz septembrim, darba kāzu sagatavošanā netrūkst arī ziemā. Jāteic, ka Latvijas kāzu aģentūru pakalpojumus mēdz izmantot ne tikai mūsu valsts pāri, bet arī pāri no Skandināvijas, Krievijas, Vācijas un citām valstīm.

Kāzu aģentūras Mīlestība īpašniece un direktore Dace Miezīte stāsta, ka biznesu iespējams plānot, jo pāri līgumu ar aģentūru par svinību rīkošanu slēdz aptuveni pusotru gadu pirms kāzām. Aģentūra piedāvā pilnu pakalpojumu spektru, sākot no laulību gredzeniem, floristiem, fotogrāfiem un vakara vadītājiem līdz svinību vietas dekorēšanai un transporta organizēšanai. D. Miezīte stāsta, ka klienti, kas izvēlas kāzu rīkošanai piesaistīt aģentūru, parasti tai uztic visu kāzu organizēšanu. «Vidēji mēs sarīkojam līdz 50 kāzām gadā, vasaras vidū ir nedēļas nogales, kad mums ir piecas kāzas vienlaikus. Ja runājam par mūsu pakalpojumu izmaksām, tās sastāv no divām daļām: samaksa par pakalpojumiem un noteikts procents no kopējām izmaksām,» klāsta D. Miezīte.

LOSP informē par organizāciju plānotajām aktivitātēm • 19.augustā Dobeles, Bauskas un Jelgavas rajonu bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražotāji piedalīsies biedrības “Slow Food” rīkotajā pasākumā “Lauku meistars” Liepājā; • 22. augustā, plkst 10.00 Ventspils LKB, Ragaiņa iela 4a, Ventspils lauku konsultāciju birojs rīko semināru, “Profesionālā apmācība 2005, 2006” Kempingu attīstība Ventspilī un Ventspils rajonā. Kontaktinformācija: Artis Ziņģis, tel: 3662721; • 24.augustā, plkst 10.00, Ventspilī, Ventspils lauku konsultāciju birojs rīko semināru, “Profesionālā apmācība 2005, 2006” Ekskursija. Latvijas kempingu asociācijas biedri. Kontaktinformācija: Artis Ziņģis, tel: 3662721; • 24.augustā, plkst 11.00, ZS "Ābolkalni", Piltenes lauku teritorija, Ventspils rajons, Ventspils lauku konsultāciju birojs rīko semināru “Piena ganāmpulka apsaimniekošanas praktiskie aspekti un nagu slimības govīm". Kontaktinformācija: Artis Ziņģis, tel: 3662721; • 29.augustā, plkst 10.00, Ventspils LKB, Ragaiņa iela 4a, Ventspils lauku konsultāciju birojs rīko semināru, “Profesionālā apmācība 2005, 2006”, Viesnīcu, viesu māju, attīstības tendences Ventspilī un Ventspils rajonā. Kontaktinformācija: Artis Ziņģis, tel: 3662721; • 30. augustā, Dobeles lauku konsultāciju birojs Vītiņu pagastā rīko semināru “Apkārtējās vides sakārtošanas problēmas un risinājumi lopkopībā”. • SIA LLKC rīko semināru sēriju piensaimniekiem “Piena ganāmpulka apsaimniekošanas praktiskie aspekti. Nagu slimības govīm”, 21.08.06. - plkst.11.00 Krāslavā, 22.08.06. - plkst.10.00 Gulbenē, 23.08.06. - plkst. 10.00 Limbažos, 24.08.06. - plkst.11.00 Ventspilī, 25.08.06. - plkst. 10.00 Liepājā. Dalības maksa 15Ls.

Rīgas rīkotajos svētkos gadu no gada līdzdarbojas vieni un tie paši uzņēmumi un organizācijas; pašvaldības atbalsts citu iecerētām kultūras aktivitātēm – simbolisks.

Tas secināms, pētot Rīgas domes kultūras finansēšanas konkursu rezultātus.

Finansiāli ietilpīgākais ir Rīgas pašvaldības organizētais tradicionālo kultūras pasākumu finansēšanas konkurss, kas uzskatāms par tādu kā Rīgas domes pasūtījumu dažādu svētku, piemēram, Jaungada sagaidīšanas, Rīgas svētku vai Lieldienu organizēšanai. Papildu tam tiek rīkoti konkursi, kuros uz finansiālu atbalstu var cerēt gan dažādi amatieru kolektīvi, gan privātas kultūras iniciatīvas. Regulāri noteiktā laika posmā notiekošu pasākumu atbal- stam finansējums pieejams arī Rīgas festivālu mērķprogrammas finansēšanas konkursā. Tajā atbalstītiem pasākumiem šogad piešķirti 308,8 tūkst. eiro.

Pēc Satversmes aizsardzības biroja (SAB) atzinuma būvniecības uzņēmums "Monum" ar tā piesaistītajiem partneriem izslēgts no elektrības pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) bateriju sistēmu iepirkuma, vēsta LTV raidījums "De facto".

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka AST pagājušajā nedēļā parakstīja 77,07 miljonus eiro vērtu līgumu par elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas (BESS) piegādi un uzstādīšanu apakšstacijās Tumē un Rēzeknē ar Vācijas uzņēmumu "Rolls-Royce Solutions".

Kā vēsta LTV, iepirkuma gaitā no pretendentiem tika izslēgts par dažiem miljoniem lētāks piedāvājums no "Monum", jo sadarbību nav rekomendējis SAB, savukārt uzvarētāja piedāvājumā esot redzamas saites ar "būvnieku karteli", kas gan nav bijis pamats pretendentu izslēgt.

Kopumā pēdējā konkursā piedāvājumus iesnieguši trīs pretendenti - itāļu "Nidec ASI", Vācijā reģistrētais "Rolls-Royce Solutions" un "Monum", kas piedāvāja darbus izdarīt vislētāk - par 74,6 miljoniem eiro. Taču viņus no iepirkuma izslēdza, pamatojoties uz rekomendāciju no SAB. Atzinums bijis negatīvs nevis par pašu "Monum", bet gan tā piesaistītu partneri.

Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas (RSEZ) komercsabiedrību gada balvas konkursā par 2014. gada darbības rezultātiem Gada uzņēmuma apbalvojums piešķirts divām RSEZ komercsabiedrībām - metālapstrādes uzņēmumam SIA LEAX un uzņēmumam Rēzeknes Dzirnavnieks, informē RSEZ pārstāve Skaidrīte Baltace.

Pašvaldību kopīgās iestādes Rēzeknes speciālās ekonomiskas zonas pārvalde RSEZ komercsabiedrību gada balvas mērķis ir atzinīgi novērtēt un godināt sekmīgākos komersantus, izvērtējot uzņēmumu iepriekšējā gada darbības rezultātus, t.sk. veiktās investīcijas ražošanas uzlabošanā, saražotās, arī eksportētās produkcijas apjomu, nomaksāto nodokļu apjomu, utt. Uzņēmumi tiek vērtēti lielo/vidējo un mazo komercsabiedrību grupās.

Metālapstrādes uzņēmumam SIA LEAX Rēzekne RSEZ apbalvojumi piešķirti nominācijās Lielākais eksportētājs, Gada inovācijas, Lielākais nodokļu maksātājs, Gada investīcijas, Straujāk augošais uzņēmums, Gada ražotājs. LEAX Rēzekne pārstāv vienu no LEAX Group metālapstrādes uzņēmumiem Latvijā un Zviedrijā, otra ražotne Latvijā darbojas Rīgas reģiona Babītē. 2014. gadā LEAX Rēzekne apgrozījums bija 11,13 miljoni eiro.

Aizvadītajā gadā vidējā mēneša neto darba samaksa Rēzeknē privātajā sektorā komersantiem ar nodarbināto skaitu mazāk nekā 50 bija 267 lati, kas ir par 88 latiem mazāka nekā vidēji Latvijā, liecina informācija Rēzeknes domes pārskatā par darbu 2011.gadā.

Aizvadītajā gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, vidējā mēneša neto darba samaksa Rēzeknē privātajā sektorā pieaugusi par astoņiem latiem. Vidējā mēneša neto darba samaksa privātajā sektorā pērn Rēzeknē bijusi augstāka nekā vidēji Latgalē (255 lati).

Savukārt sabiedriskajā sektorā mēneša vidējā neto darba samaksa šajā laika periodā Rēzeknē bija 267 lati, kas ir par pieciem latiem vairāk nekā gadu iepriekš, bet par 81 latu mazāk nekā vidēji Latvijā, liecina pārskats. Latgalē vidēji sabiedriskajā sektorā mēneša vidējā neto darba alga pērn bijusi 259 lati.

Rēzeknes domes pārskatā norādīts, ka pilsētā strādājošo salīdzinoši zemā darba samaksa veicinot vietējā darbaspēka migrāciju uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm vai Latvijas reģioniem.

Programma Brigāde izsludinājusi radošās uzņēmējdarbības konkursu Cēsīs un Rēzeknē. Mākslā un kultūrā balstītu uzņēmējdarbības projektu labākās idejas varēs saņemt balvu līdz 2500 Ls sava biznesa attīstīšanai.

Rēzeknē par konkursu plašāk varēs uzzināt programmas Brigāde rīkotā darbnīcā 12 martā, plkst. 12 Rēzeknes pilsētas domes lielajā zālē Atbrīvošanas alejā 93.

Savukārt Cēsīs Brigādes darbnīca paredzēta 14, martā, plkst. 11 Bērnu Zinātnes centra Z(in)oo 2.stāvā, Poruka ielā 8.

Abās pilsētās Brigādes darbnīcā norisināsies radošo uzņēmētspēju veicināšanas ekspertes Vitas Brakovskas bezmaksas meistarklase «Praktiskais radošums uzņēmējdarbībā - mīti, patiesība un prakse».

Biznesa ideju autori var savas idejas iesniegt laikā no 6. līdz 22. martam. Vairāk par programmu Rēzeknē var uzzināt pilsētas domes mājas lapā rezekne.lv, savukārt par konkursu Cēsīs – portālā zinis.lv.

Šodien Rēzeknē, Ziemeļu ielas galā, atklātā ceļu būves uzņēmuma SIA Matthai Latvija jaunā asfalta ražotne vienā stundā spēs saražot līdz 160 tonnām asfalta, atklājot ražotni, atzina Vācijas koncerna Matthäi Bauunternehmen GmbH&Co.KG ceļu būves uzņēmumu grupas pārstāvis un Matthai Latvija tiešais vadītājs Jovits Gurčus.

Esam lepni, ka varam iepazīstināt ar savu asfalta ražotni, jo tas ir nozīmīgs solis uzņēmuma konkurētspējas uzlabošanā un tālākā attīstībā. Rēzekne par ražotnes atrašanās vietu izvēlēta tādēļ, ka ir otra lielākā zona, kurā Latvijas Valsts ceļi plāno rekonstruēt valsts galvenos un pašvaldību autoceļus ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu. Tuvākajos novados notiek intensīva ielu rekonstrukcija, un nākotnē ir paredzams straujš asfalta pieprasījuma pieaugums šajā reģionā, uzsvēra Gurčus.

Jaunā ražotne tapusi piecos mēnešos. Līdz ar tās nodošanu ekspluatācijā Rēzeknē viens būvgružu lauks ir pārtapis vēl vienā sakārtotā teritorijā. Jaunajai asfalta ražotnei ir arī sava laboratorija, kurā tiek pārbaudīta saražotā asfalta kvalitāte, kā arī citi būvniecībā nepieciešamie birstošie materiāli, lai uz ceļa tiktu uzklāts atbilstošs produkts.

Pašreizējā situācija rada gan problēmas, gan iespējas, bet izšķirošā nozīme ir spējai paredzēt notikumu gaitu.

Tā vienojās laikraksta Dienas bizness sadarbībā ar Latvijas investīciju attīstības aģentūru (LIAA) rīkotās konferences Kā strādāt pārmaiņu laikā Latgalē dalībnieki. Šī bija noslēdzošā reģionālā konference par godu straujāk augošajiem uzņēmumiem - Gazelēm. Pašreiz ir īstais laiks uzņēmumiem izvērtēt savas iespējas un tālākos attīstības virzienus, uzsvēra LIAA klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Ilga Kikjauka. LIAA ne tikai administrē Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu ieviešanu, bet tai ir arī tādi darbības virzieni kā eksporta un inovāciju veicināšana. «2009.gada pirmajā pusē uzņēmējiem būs pieejams riska kapitāla fonds, gan kredīti un garantijas no ES,» stāsta I.Kikjauka.

Ekspluatācijā nenodotajā Gaismas pilī izstādīti Rīgas bilžu grāmatu kvadriennāles Attēlu stāsts laureātu darbi. Tie nav pieejami plašākai publikai.

Kā pastāstīja Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Bērnu literatūras centra vadītāja Silvija Tretjakova, izstādi iespējams parādīt apmeklētājiem - bibliotēkas potenciālajiem sadarbības partneriem - tikai īpašās grupās, pēc to instruēšanas par drošības noteikumiem. Kaut arī procedūra ir sarežģīta, izstādi katru dienu redzot kāda cilvēku grupa, kas nāk novērtēt telpu piemērotību saviem pasākumiem.

LNB sabiedrisko attiecību speciālists Augusts Zilberts paskaidroja, ka kvadriennāles dalībnieku izstāde bijusi paredzēta, lai žūrija varētu izvērtēt iesniegtos darbus. Tā, pēc viņa teiktā, nav paredzēta plašākai auditorijai. Zilberts pauda cerību, ka nākamā pasākuma - Rīgas fotomēneša portfolio skates - laikā 9.maijā Gaismas pils būs nodota ekspluatācijā.

Plašāko Baltijas valstu pārtikas izstādi «Riga Food 2004» 8.septembrī atklās Latvijas zemkopības ministrs Mārtiņš Roze. Izstādi apmeklēs arī citu valstu amatpersonas. 8.septembrī izstādē ieradīsies apmēram 60 ārvalstu uzņēmēji un diplomāti no Krievijas, Baltkrievijas, Ķīnas, Moldovas, Polijas, Slovākijas, Uzbekijas, Ukrainas, Čehijas un Igaunijas, kas piedalīsies biznesa forumā «Riga Food Meeting Point» Bet 9.septembrī konferenci «Veiksmīgas pārdošanas kopsakarības» un izstādi apmeklēs Mārtiņš Roze, Lietuvas lauksaimniecības ministrs Jeronims Kraujelis (Jeronimas Kraujelis), Igaunijas zemkopības ministrijas ģenerālsekretārs Ants Nots (Ants Noot) un Polijas Lauksaimniecības ministrijas Eiropas Savienības un starptautiskās sadarbības departamenta direktors Veslavs Zapedovskis (Wieslaw Zapedowski). Kostarikas Republikas ārlietu ministra vietnieks Marko Vinicio Vargas Pereira (Marco Vinicio Vargas Pereira) izteicis vēlmi savas vizītes Latvijā ietvaros izstādē «Riga Food 2004» iepazīties ar situāciju pārtikas nozarē. Jau ziņots, ka no 8. līdz 11. septembrim Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks 9. starptautiskā pārtikas, dzērienu, pārtikas pārstrādes, tehnoloģiju, iepakojuma, sabiedriskās ēdināšanas, veikalu aprīkojuma un servisa izstāde «Riga Food 2004». Šogad izstādē piedalīsies 557 dalībnieki no 33 valstīm. Pirmoreiz izstādei tiek veidots izstādes nozaru ceļvedis, kas apjomīgo izstādi ļaus padarīt pārskatāmāku un sev vajadzīgo ikviens varēs atrast ātrāk un ērtāk – katrai nozarei ceļvedī atvēlēts savs plāns.

Volvo Truck Latvia sadarbībā ar dizaina studiju RIJADA piedāvā izstādi Design Drive - Lauku šarms. Izstāde būs apskatāma Volvo FL kravas automašīnā, kas tiks novietota Rīgas ielās no 15.-18.oktobrim.

Izstādes organizatori norāda, ka Design Drive - Lauku šarms piedāvā jaunu skatījumu uz lietu mijiedarbību starp pilsētu un laukiem un atsedz dizaina domāšanā esošās mijiedarbības struktūras, piedāvājot darbiem līdzi filozofiskas interpretācijas.

Lauku šarmā tiekas dizaineri, ražotāji, amatnieki un dizaina lietotājs. Izstādes fokusā ir roku darbā radītu produktu kvalitāte, kas dzimusi amatniecības, lietišķās mākslas un dizaina krustpunktos, kā arī idejas attīstības procesa dokumentēšana no koncepta līdz produktam dažādās dizaina disciplīnās no rūpnieciskā dizaina līdz tautas mākslai.

Mūzikas klubs un bārs Artilērijas pagrabi Daugavpilī klientus apkalpo tikai latviešu un angļu valodā, tādā veidā pirmajā vietā turot savas vērtības.

Atpūtas vieta Daugavpilī izveidota 2013. gada oktobrī, taču ideja par to radusies jau 2010. gadā. Ilgu laiku aizņēmusi telpu atrašana. «Pirmo gadu nogaidījām un apskatījāmies, vai šīs telpas neapplūst, ņemot vērā, ka blakus ir Daugava un bārs atrodas pagrabā,» stāsta Artilērijas pagrabu saimnieks Andrejs Faibuševičs, kuram šis bizness ir kā hobijs. Ikdienā viņš nodarbojas ar zinātniskiem un klīniskiem pētījumiem farmācijā.

Viņam bijuši vairāki iemesli, kāpēc izveidot šādu bāru Daugavpilī. Viens no galvenajiem – ieviest mūzikas klubu kultūru, jo iepriekš pilsētā to klasiskā izpratnē (kā, piemēram, Pulkvedim neviens neraksta un Četri balti krekli Rīgā) nebija. Tāpat nav bijis nevienas latviešu vietas, kur gribētos aiziet. «Bija skaidrs – kas pirmais brauc, tas pirmais maļ. Agri vai vēlu tāpat šāda vieta būtu radusies. Man kā jauniešu tēvam tas bija svarīgi, jo zinu, kāda ir provinces, it sevišķi Latgales, bērnu problēma, kad viņi nonāk lielpilsētā. Nevar salīdzināt ar tiem, kuri atbrauc no Valmieras vai Liepājas, no nerusificētiem reģioniem. Es gribēju ieguldīt Daugavpils jaunatnē, lai viņi būtu psiholoģiski konkurētspējīgi ar saviem vienaudžiem Rīgā. Veiksmīga sakritība, un 2013. gadā Latgalē tika atvērti trīs kultūras objekti – Marka Rotko centrs Daugavpilī, Gors Rēzeknē un Artilērijas pagrabi,» stāsta bāra saimnieks. Kopējās investīcijas uzņēmējdarbības sākšanai bija aptuveni 20–25 tūkst. eiro, no tiem 10 tūkst. eiro iegūti, piesaistot Altum Šveices mikrokreditēšanas programmu.