Lattelecom bezvadu interneta (WiFi*) sakaru plūsmas apjoms šogad salīdzinājumā ar 2005.gadu pieauga par 15%, bet uzņēmuma ieņēmumi no pakalpojuma sniegšanas par 30%, liecina apkopotie dati ceturtdien, 14.decembrī.

Lattelecom bezvadu internetu regulāri izmanto vidēji apmēram 500 lietotāju mēnesī, bet neregulāri - vairāki tūkstoši. Palielinoties bezvadu piekļuves vietu skaitam visā Latvijā un palielinot bezvadu interneta ātrumu, lietotāju skaits varētu pieaugt par 40 - 50%. Aktīvāk bezvadu internets tiek lietots gada siltajos mēnešos, mazāk ziemā.

Lattelecom šogad sāka nodrošināt bezvadu interneta pārklājumu, izmantojot arī taksofonu tīklu. Šobrīd šādi ir aprīkoti apmēram 100 taksofoni Rīgas centrālajā daļā, visas Brīvības ielas garumā, kā arī Jomas ielā Jūrmalā un citās lielajās Latvijas pilsētās - Daugavpilī, Liepājā, Rēzeknē, Valmierā, Ventspilī un citur."Pēdējā laikā ievērojami auguši portatīvo datoru un citu mobilo ierīču, kas aprīkoti ar WiFi, pārdošanas apjomi. Mainās arī cilvēku ieradumi un pieaug prasības pēc mobilitātes, tajā skaitā arī pēc bezvadu interneta. Šīs ir tendences ir aktuālas gan pasaulē, gan arī Latvijā", saka Lattelecom komercdirektora p.i. Jānis Ligers.

Lattelecom bezvadu interneta (WiFi*) sakaru plūsmas apjoms šogad salīdzinājumā ar 2005.gadu pieaudzis par 15%, bet uzņēmuma ieņēmumi no pakalpojuma sniegšanas par 30%, liecina Lattelecom dati.

Palielinoties bezvadu piekļuves vietu skaitam visā Latvijā un palielinot bezvadu interneta ātrumu, lietotāju skaits varētu pieaugt par 40 - 50%. Aktīvāk bezvadu internets tiek lietots gada siltajos mēnešos, mazāk ziemā.

Lattelecom šogad sāka nodrošināt bezvadu interneta pārklājumu, izmantojot arī taksofonu tīklu. Šobrīd šādi ir aprīkoti apmēram 100 taksofoni Rīgas centrālajā daļā, visas Brīvības ielas garumā, kā arī Jomas ielā Jūrmalā un citās lielajās Latvijas pilsētās - Daugavpilī, Liepājā, Rēzeknē, Valmierā, Ventspilī un citur.

"Pēdējā laikā ievērojami auguši portatīvo datoru un citu mobilo ierīču, kas aprīkoti ar WiFi, pārdošanas apjomi. Mainās arī cilvēku ieradumi un pieaug prasības pēc mobilitātes, tajā skaitā arī pēc bezvadu interneta. Šīs ir tendences ir aktuālas gan pasaulē, gan arī Latvijā", stāstīja Lattelecom komercdirektora p.i. Jānis Ligers.

Hansabanka jaunajā mācību gadā turpina pagājušajā gadā uzsākto bezvadu interneta WiFi nodrošināšanas projektu Latvijas augstskolām. 2005.gadā WiFi projektu Hansabanka uzsāka ciešā sadarbībā ar Lattelecom. Šogad ar Hansabankas finansiālo atbalstu ierīkotas jaunas Wifi uztveršanas zonas Latvijas Universitātē, Rīgas Tehniskajā universitātē un Baltijas Krievu Institūtā.

Latvijas Universitātē sadarbojoties ar uzņēmumu "Lanet" bezvadu interneta zonas ierīkotas 10 bibliotēkās.

Ar Lattelecom tehnisko atbalstu jaunas WiFi interneta zonas ierīkotas Rīgas Tehniskās universitātes studentu kopmītņu ēkās Āzenes ielā un Baltijas Krievu Institūta centrālajā ēkā Lomonosova ielā.

AS "Hansabanka" valdes loceklis, IT un produktu attīstības pārvaldes vadītājs Ģirts Bērziņš: "Mums kā inovāciju bankai ir svarīgi mudināt cilvēkus apgūt jaunās tehnoloģijas un iespējas, ko tās dod. Internets vairs nav eksotika, bet ikdienas nepieciešamība zināšanu sabiedrībā. Sevišķi svarīgi tas ir studentiem un pasniedzējiem, jo bez piekļuves augstskolu datu bāzēm, bibliotēkām un citiem tīmekļa resursiem mācības vienkārši nav iespējamas. Vēl viens apstāklis ir tas, ka pēdējo gadu laikā strauji pieaudzis portatīvo datoru skaits ar bezvadu interneta iespējām."

Starptautiskā bezvadu tehnoloģiju uzņēmuma Ubiquiti Networks (UBNT) izveidotais patērētāju produktu izpētes centrs Latvijā gada laikā radījis bezvadu interneta sistēmu mājas vajadzībām, pastāstīja UBNT pārstāvniecības Latvijā vadītājs Kristaps Rikāns.

Latvijas inženieru radītā bezvadu interneta sistēma Amplifi ir paredzēta lietošanai mājās, nodrošinot jaudīgu un stabilu interneta pieslēgumu arī tad, ja tiek lietots daudz viedierīču. Sistēmas izstrādē investēti trīs miljoni eiro, un tā nule ir kļuvusi pieejama iepriekšējā pasūtīšanā.

«Mūsu mājās aizvien vairāk parādās ierīces, kurām vajag stabilu un ātru bezvadu interneta pieslēgumu, taču - jo vairāk ierīču tiek pieslēgtas rūterim, jo lēnāks tas kļūst. Amplifi risina tā dēvēto «pudeles kakla» problēmu un vienlaikus būtiski paplašina rādiusu, kurā pieejams pastāvīgs un ātrs bezvadu internets. Faktiski mājās kļūst iespējama tāda kvalitātes datu apraide, kāda parasti ir pieejama tikai uzņēmumiem, kas izmanto lieljaudas risinājumus,» skaidroja Rikāns.

Cilvēki internetu arvien biežāk lieto viedtālrunī, kas pielej eļļu diskusiju ugunī par to, vai mobilais internets spēj aizstāt fiksēto, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Fiksētā interneta piedāvātāji norāda, ka mobilais internets ir papildu, nevis pamatizvēle, savukārt mobilā interneta nodrošinātāji uzsver, ka tas stāv plecu pie pleca tradicionālajam internetam, un ir daļa klientu, kuri fiksētā pieslēguma vietā izvēlas mobilo. Tiesa, ieraudzīt objektīvu ainu pašlaik ir faktiski neiespējami – konkurences apstākļos uzņēmumi datus atklāj skopi.

Ar mobilo nepietiek

«Cilvēkiem ir svarīga piekļuve informācijai un savām lietojumprogrammām neatkarīgi no izmantotās ierīces vai interneta pieslēguma veida. Līdz ar mobilo internetu patērētājiem parādās vairāk izvēles iespēju interneta pakalpojumiem, bet fiksētā interneta lietošanas apjomu tas neietekmē – mobilais internets vairāk ir papildu iespēja, nevis pamatizvēle. Tas ir ērts, piemēram, esot ceļā. Tomēr, atgriežoties mājās vai citur, kur ir fiksētais internets, cilvēks parasti arī savu mobilo ierīci pārslēdz uz fiksēto internetu, jo tas parasti ir ātrāks, stabilāks un lētāks. Mobilais internets ir alternatīva arī tādos gadījumos, kad fiksēto internetu ierīkot nav iespējams vai arī tas ir ļoti dārgi. Tad jārēķinās ar mobilā interneta pakalpojuma augstāku cenu kopumā un, iespējams, kādiem apjoma limitiem,» saka Elizabete Podinska, Baltcom mārketinga vadītāja. Pēc viņas teiktā, mobilais internets vismaz šobrīd ir ievērojami dārgāks un, ņemot vērā tehnoloģiju attīstībai un tīkla pārklājuma izveidošanai nepieciešamās milzīgās investīcijas, mobilā interneta pakalpojumu cenu samazinājums tuvākajā laikā esot maz ticams. Pieredze liecinot, ka aktīvāko tehnoloģiju lietotāju vēlmes pēc datu pārraides un darbības ātruma vienmēr pārsniedzot tehnoloģiju sniegtās iespējas neatkarīgi no tā, cik ātri tās attīstās.

Latvijas telekomunikācijas uzņēmums MWTV sācis publiskās vietās Latvijā izvietot bezmaksas WiFi pieslēguma punktus.

Projekts M4 Open WiFi paredz, ka, lai 30 minūtes lietotu ātru un drošu interneta pieslēgumu, būs jānoskatās viena no 4 piedāvātajām reklāmām, kuras garums nepārsniedz 15 sekundes.

«Projekta M4 Open WiFi galvenais mērķis ir nodrošināt Latvijas iedzīvotajiem bezmaksas pieeju mūsdienīgam bezvadu internetam. Tik daudz tiek runāts par to, cik internetā brīvi pieejami mēs gribētu būt, taču realitāte ir tāda, ka nemaz tik brīvi internets Latvijas iedzīvotājiem nav pieejams,» stāsta SIA MWTV komercdirektors Normunds Tože.

«Bezmaksas internets ir pieejams dažās kafejnīcās, restorānos, tirdzniecības centros un viesnīcās, bet tas tomēr tikai daļēji ir bezmaksas, jo uzliek blakus pienākumus, piemēram, nopirkt kafejnīcā kafiju. Ir arī Lattelecom tīkls, taču tas ir par maksu. Vēl var izmantot arī mobilo internetu, taču tas nav tik ātrs kā dažkārt gribētos,» skaidro Tože.

Informāciju tehnoloģiju kompānija Hewlett-Packard (HP) iepazīstina ar jaunāko HP iPAQ ierīci HP iPAQ 514 Voice Messenger - gludas formas nelielu viedtālruni (smartphone), kas biznesa lietotājiem nodrošina pielāgojamu bezvadu e-pasta lietošanu, pateicoties ērtai balss vadībai un brīvroku funkcionalitātei.

HP iPAQ 514 Voice Messenger iekļautas interneta telefonijas balss pārraides iespējas, push e-pasts un jaunākā Windows Mobile 6 operētājsistēma. HP iPAQ Voice Messenger ieņem līderpozīcijas arī pēc baterijas darbības ilguma - ar pilnībā uzlādētu bateriju nepārrauktu sarunu režīmā darbības ilgums ir līdz sešām stundām. HP iPAQ 514 sērijas tālrunis ir pirmais HP jaunajā viedtālruņu grupā, kas palīdz īpaši steidzīgiem profesionāļiem pieslēgties tīklam no jebkuras vietas.

Ar vairāk nekā 20 balss komandām jaunais iPAQ nodrošina klientiem brīvroku funkcionalitāti. Izmantojot efektīvo balss atbildes (voice reply) iespēju, lietotāji var atbildēt uz saviem e-pastiem, nodiktējot un nosūtot atbildi balss formā, kas izslēdz nepieciešamību rakstīt. Lietotāji var arī noklausīties e-pasta un teksta ziņojumus, vadīt tālruņa un kalendāra uzdevumus, kā arī dot mutiski komandu lietojumprogrammu atvēršanai.

A/s Pasažieru vilciens gada laikā plāno ar bezvadu interneta ierīcēm aprīkot lielāko daļu – vismaz 180 – vilcienu vagonus, nodrošinot bezmaksas internetu, Db.lv stāstīja Pasažieru vilciens preses pārstāve Jana Priedniece.

Pašlaik a/s Pasažieru vilciens izsludinājusi sarunu procedūru, kuras ietvaros pretendenti līdz 18. oktobrim var pieteikties uzstādīt bezvadu interneta ierīces vagonos. Kopumā šim pasākumam Pasažieru vilciens paredz tērēt mazāk nekā 50 tūkstošus Ls, tomēr, ja visu pretendentu piedāvājumi pārsniegs Pasažieru vilciena prognozēto summu, tad uzņēmums izsludinās konkursu. Jāpiebilst, ka, summai nepārsniedzot 50 tūkst. Ls, uzņēmumam konkurss nav jāizsludina un var iztikt tikai ar sarunu procedūru.

Kopā a/s Pasažieru vilciens ir 238 vagoni, tādējādi, realizējot šo projektu, bezvadu internets būs pieejams lielākajā daļā vilcienu. Kā skaidroja J. Priedniece, bezvadu internets būs pieejams visos maršrutos, jo vagoni nav piesaistīti noteiktiem kursēšanas ceļiem. Plānots, ka jauninājums varētu tikt ieviests gada laikā.

Koksnes ķīmijas institūta zinātnieks Nikolajs Vederņikovs ir viens no zinošākajiem furfurola ražošanas tehnoloģiju speciālistiem pasaulē.Koksnes ķīmijas institūta zinātnieks Nikolajs Vederņikovs

Pēdējos gados Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūta Polisaharīdu laboratorijas vadītājs Nikolajs Vederņikovs ticis uzaicināts konsultēt pirmās furfurola rūpnīcas projektēšanu un darbības uzsākšanu Irānā, kā arī sniegt konsultācijas Ķīnā, kur ražo vairāk nekā 70 % no furfurola ieguves pasaulē.

Furfurols, kas tulkojumā no latīņu valodas burtiski nozīmē sēnalu eļļa, jo pirmo reizi to ieguva no sēnalām, ir vienīgais rūpnieciskā organiskā sintēzē izmantotais monomērs, ko iegūst nevis no naftas, bet no augu valsts izejvielām. Furfurols sekmīgi konkurē ar naftas ķīmijas produktiem kā polimēru iegūšanas izejviela.

No pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta Bior amata atkāpies līdzšinējais institūta direktors Rafaels Joffe, kurš direktora amatā bija kopš 1997. gada.

Pagaidām netiek atklāts, vai Bior direktors atkāpies saistībā ar atklātībā nākušo dārgo zušu mazuļu iepirkumu. Pēc šī skandāla zemkopības ministre Laimdota Straujuma izteica neuzticību institūta vadībai.

No šā gada 5. aprīļa līdz jauna direktora apstiprināšanai institūta darbību vadīs direktora vietniece laboratoriju jautājumos Olga Valciņa. Viņai ir ilggadēja darba pieredze zinātniskajā un administratīvajā darbā institūta struktūrās.

Notikušas izmaiņas arī institūta Zinātniskajā padomē, kas valsts vārdā pārvalda institūta darbību, ievēlēts institūta Pētniecības un attīstības departamenta direktors Aivars Bērziņš. Viņš uzskata, ka institūtā ciešāk jāsavieno zinātniskā un administratīvā pārvaldība.

Daudzpakalpojumu uzņēmuma “Tele2” un “Berg Research” veiktās aptaujas dati liecina, ka tikai aptuveni puse jeb katrs otrais Latvijas iedzīvotājs zina, kāds interneta ātrums ir viņa mājoklī. Turklāt gandrīz 40% nezina, cik ātrs internets viņiem patiesībā būtu nepieciešams.

No tiem respondentiem, kas zināja, cik ātrs internets viņiem būtu vajadzīgs, visvairāk jeb 30% atzina, ka viņiem būtu nepieciešams internets ar ātrumu no 100 līdz 500 Mbit/s. 14% ir pārliecināti, ka viņiem nepieciešams būtu vēl lielāks ātrums – vairāk nekā 500 Mbit/s, un tikpat daudz iedzīvotājiem pietiktu ar 50-100 Mbit/s.

“Kā rāda pētījuma dati, interneta lietotājiem ir visnotaļ vispārīgs priekšstats par to, kāds internets viņiem ir šobrīd un kāds viņiem būtu nepieciešams. Iemesli tam var būt dažādi – gan tas, ka nav pietiekamas izpratnes par interneta ātruma mērvienībām, gan arī fakts, ka lielākā daļa iedzīvotāju ir apmierināti ar interneta ātrumu, kas viņiem šobrīd ir pieejams,” stāsta “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Lattelekom lidostā Rīga izlidošanas zonā ierīkojis bezvadu interneta piekļuves zonu. Iespēja izmantot internetu caur portatīvo vai plaukstdatoru darbojas kopš nedēļas nogales, teikts Lattelekom paziņojumā. Interneta zonu izlidošanas telpās papildina līdzīga zona, kas klāj Lido restorāna telpas lidostas 3. stāvā. Lai izmantotu bezvadu pieslēgumu, vajadzīgs dators vai plaukstdators ar attiecīgu radio raidītāja–uztvērēja karti, kas darbojas pēc viena no parastiem 802.11 bezvadu sakaru standarta variantiem. Nesen bezvadu interneta zonu biznesā sevi pieteica Latvijas mobilais telefons (LMT), to bez maksas piedāvājot četros klientu apkalpošanas centros Rīgā. Tā kā šie centri nav parastākā vieta, kur cilvēki izmantotu bezvadu internetu, nozares pazinēji uzskata, ka LMT akcija ir solis, lai iekārdinātu lietotājus un ši pakalpojuma iespējamus pircējus – uzņēmumus, izklaides vietu īpašniekus, un dzīvojamo ēku saimniekus – bridim, kad LMT to piedāvās komerciāli. Arī mazais telekomunikāciju un informācijas tehnoloģiju uzņēmums SIA Mikrotīkls, Latvijas firma, kas nesen uzstādija bezvadu interneta tīkli Bagdādē, darbojas bezvadu interneta telpu tirgū.

Canon fotoprinteris Pixma TS8250 ar sešām tintes kasetnēm piešķir fotogrāfijām dzīvīgākas krāsas

Virzoties uz moderno bezpapīra koncepcijas biroju, daudzos uzņēmumos printeris kļūst aizvien mazāk noslogots, un dažviet ceļu līdz tam atceras vairs tikai spītīgākie papīra apdrukāšanas piekritēji. Tomēr ik pa laikam ikvienam šo to nākas izdrukāt, tādēļ arī ražotāji turpina laist tirgū aizvien jaunus modeļus un meklēt ceļu uz patērētāju sirdi un naudasmaku ar modernām funkcijām. Arī Canon pērnajā rudenī iepazīstināja ar jaunas produkcijas klāstu, kurā ar neparastu izskatu izceļas PixmaTS8250.

Kamēr liela daļa vienkāršo mājas printeru kļuvuši tik lēti, ka, šķiet, ražotājs nolēmis pelnīt vien ar tintes kasetņu tirgošanu, šim fotoprinteru sērijas drukātājam paredzēta cita misija. Tas nesola lētu ekspluatāciju, bet gan augstu kvalitāti.

Šogad bezvadu interneta (WiFi) lietotāju skaits pasaulē sasniegs 30 miljonus, kas ir vairāk nekā tris reizes lielāks par lietotāju skaitu 2003. gadā - 9.3 miljoni. Tā raksta interneta ziņu aģentūra News.com, atsaucoties uz pētniecības uzņēmuma Gartner jaunākiem pētījumiem. Gartner secina, ka straujā WiFi lietošanas izaugsme spiedīs uzņēmējus investēt šīs tehnoloģijas ieviešanā vai paplašināšanā. Vienā ziņā tas būšot neizbēgami, jo jau šobrīd aptuveni pusi jauno portatīvo datoru ražo ar iebūvētām bezvadu interneta piekļuves ierīcēm. Gartner pētījumā teikts, ka papildu investīcijas sevi atpelnīšot kāpinātā produktivitātē. Darbiniekiem, kam ir iespējas plaši lietot bezvadu internetu veikšot ik dienas 30 minūtes papildu darba. Analītiķi un pētnieki norāda, ka galvenais, ko uzņēmējiem jāpatur prātā investējot bezvadu internetā ir datu drošība un saprātīgas izmaksas par šo pakalpojumu. Tādēļ ieteicams izmantot t.s. virtuālā privātā tīkla tehnoloģiju nodrošinot piekļuvi darbvietas tīkla no ārpuses, kā arī ierīkot t.s. drošības ugunsmūri katrā portatīvajā datorā. Izvēloties bezvadu interneta pakalpojumu sniedzēju jāizvairās no ilgtermiņu līgumu slēgšanas un jāmeklē t.s. provaides, kas piedāvā plašas viesabonēšanas iespējas citos bezvadu interneta tīklos. Latvijā Lattelekom šobrid uztur aptuveni 40 publiskas bezvadu interneta piekļuves vietas restorānos, viesnīcās u.tml. Bez tam ir nezināms skaits t.s. karsto zonu (hot spots) kurus uztur citi pakalpojumu sniedzēji vai atsevišķi uzņēmumi un iestādes.

Latvijā ir pieejama pirmā bezvadu elektrība, ar kuru vienlaicīgi var uzlādēt divus mobilos tālruņus, iPhone, portatīvos datorus un citas neliela izmēra ierīces. Mēbeles Combo dizainu, kurā bezvadu elektrības tehnoloģija ir integrēta, ir izstrādājusi mēbeļu dizainere Elīna Bušmane.

Pašu bezvadu elektrības tehnoloģiju ir izstrādājusi Somijas kompānija PowerKiss. Ierīci veido divi komponenti – viens no tiem ir «gredzens», kuru tā īpašnieks var pārnēsāt līdzi. Otra tehnoloģijas sastāvdaļa ir iebūvēta mēbelē, vietā, kur integrēta tehnoloģija. Tā rada neredzamu elektrisku lauku noteiktā mēbeles zonā. Tad, kad «gredzens» tiek novietots uz šīs mēbeles zonas, automātiski sākas batarejas uzlāde. Laika posmā, kad ierīces «gredzens» nesaskaras ar mēbeli, eletrības pārraidīšana nenotiek.

PowerKiss tehnoloģija pieejama publiskajā telpā kafejnīcā Satori, kur atrodas arī koprades telpa pašnodarbinātajiem Birojnīca.

Pasaules līmeņa ražotni var izveidot arī ar vietējām zināšanām, nepiesaistot ārzemniekus. To pierādījis gāzbetona bloku ražotāja Aeroc izveidotājs Jāzeps Paplavskis.

Dzimis Dobeles pusē, Jāzeps Paplavskis jau vairāk nekā 40 gadus dzīvo Igaunijā. Vēl studiju gados Rīgas Politehniskajā institūtā viņš iepazinies ar savu nākamo dzīvesbiedri, igaunieti Vīvi, Tartu Universitātes Medicīnas fakultātes studenti. «Kad viņa beidza universitāti, mums vajadzēja pieņemt lēmumu, kur kopā dzīvot. Vienam no mums vajadzēja šķirties — vai nu man no Latvijas, vai viņai no Igaunijas.»

Tika izlemts, ka ar Jāzepa specialitāti un valodu zināšanām pārcelties uz Igauniju būs vieglāk. «Man bija skaidrs, ka Igaunijā es uzreiz nevarēšu strādāt tādā organizācijā, kur jāzina igauņu valoda. Centos atrast darba vietu, kur varētu iztikt ar krievu valodu.»

25. oktobrī 13:00 Jelgavā, Kr.Barona ielā 40 SIA NDD atklās bezmaksas wi-fi piekļuves zonu. Tas ir pirmais gadījums Latvijā, kad bez papildus maksas tiks nodrošināts pastāvīgs publiskais bezvadu interneta pieslēgums vairāk kā vienas ēkas ietvaros, Db.lv informēja

"Pirmajā posmā wi-fi interneta pieslēgums tiks piedāvāts Kr.Barona ielas posmā no Mātera līdz Pulkveža O.Kalpaka ielai," Db.lv norādīja SIA NDD pārstāve Kristīne Spriedēja. Turpinot viņa norādīja, ka SIA NDD ir noslēgusi līgumu ar BeŽe productions, kas ir apņēmusies izvietot reklāmas jelgavā uz ielām kā arī vietējā laikrakstā. Nobeigumā K. Spriedēja uzsvēra, ka internets būs pilnīgi bez maksas.

Bezvadu interneta pieslēgums Latvijas informācijas tehnoloģiju jomā ir attīstījies dažādos virzienos – tiek piedāvāti gan risinājumi mobilo telefonu lietotājiem, gan arī stacionārie risinājumi krogos un kafejnīcās, tomēr lielākoties attīstība ir vērojama vienīgi galvaspilsētā. Ārpus Rīgas wi-fi pieslēgumu nodrošina tikai daži uzņēmumi un arī tādos gadījumos tas ir izmantojams vienīgi par papildus samaksu.

2007. gads Latvijas visbagātākajiem cilvēkiem solās būt ļoti veiksmīgs, un izņēmums varētu būt vienīgi tranzīta nozare, kā arī atsevišķi megauzņēmumi, kuros iestājusies neliela stagnācija, - šāds ir rezultāts Baltic Screen un korporatīvo finanšu kompānijas LAIKA STARS veiktajam pētījumam par Latvijas 100 bagātāko cilvēku biznesa izredzēm tuvākā gada laikā.

Tika izvērtēta virkne faktoru, kas ietekmē Latvijas 100 bagātākajiem uzņēmējiem piederošo īpašumu vērtību, un uz veiktās analīzes bāzes tika sagatavots iespējamais attīstības scenārijs - īpašumu vērtības izmaiņas. Uzņēmēju īpašumu vērtību ietekmē vairāki faktori, kuru izpausmes, lai gan līdzīgas pēc būtības, katru biznesu var ietekmēt savādāk.

Jāņem vērā, ka, prognozējot, kā mainīsies Latvijas 100 bagātāko cilvēku ienākumi, lielākoties tika analizēta publiski pieejamā informācija, un līdz ar to biznesa vērtības izmaiņas tika novērtētas oficiāli pieejamajai jeb caurspīdīgajai biznesa daļai.

Īrijas zemo cenu lidsabiedrība Ryanair lidmašīnās apsver iespēju ieviest bezvadu internetu, kā arī demonstrēt filmas un televīzijas raidījumus.

Līdz šim Rynair šādu iespēju lidmašīnās nepiedāvāja, jo uzskatīja, ka tas nenodrošinās pietiekošu daudzumu ienākumu, raksta Irish Independent. Patlaban aviokompānija pēta divus scenārijus – vienā no tiem pasažieriem lidojumu laikā tiks piedāvāts neierobežots internets, bet otrā - «slēgts», kas ļaus lidsabiedrības klientiem izmantot viedtālruņus, planšetdatorus un klēpjdatorus, lai piekļūtu Ryanair maksas izklaides bibliotēkai – filmām vai televīzijas raidījumiem.

Iekšēja interneta gadījumā pasažieri to varēšot izmantot arī, lai rezervētu viesnīcas vai noīrētu automašīnas savos galamērķos. Šāda sistēma būtu lētāka un lidsabiedrībai nodrošinātu lielākus papildienākumus, bet tās ieviešana nav tehnoloģiski sarežģīta. Savukārt neierobežots internets lidmašīnā būtu daudz lēnāks nekā cilvēki pieraduši to lietot.

SIA Hansa Internets attīstībai piesaistīto kredītu nevar izmantot, jo Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) pārtraukusi garantiju izsniegšanu.

Sākotnēji attīstība finansēta no saimnieciskās darbības naudas plūsmas, izvairoties no ārējiem finansējuma avotiem (kredīts, līzings, investīcijas). Taču šāda veida dzīvošana no «rokas mutē» ne tikai kavēja attīstību, bet arī radīja problēmas uzņēmuma likviditātē. Izstrādāts biznesa plāns, uzņēmumu grupā kopumā 2007. gadā attīstībā ieguldīti ap 100 tūkst. Ls, 2008. gadā - 105 tūkst. Ls. Bez garantijām

Bez garantijām

Kavējas ministrija

Pēc telefoniskas sarunas ar LGA pārstāvi Hansa Internets ieguvis informāciju, ka visi nepieciešamie dokumenti EM ir iesniegti, bet EM kavējas ar to apstiprināšanu. «Mūsu skatījumā valdības darbi ir pilnīgi pretēji vārdiem, ka nepieciešams pēc iespējas ātrāk un vairāk kreditēt uzņēmējdarbību, lai «sildītu ekonomiku»,» uzskata uzņēmējs. Uzņēmums, viņaprāt, kļūst pats par savu un birokrātijas ķīlnieku. «Varētu jau kādu laiku apturēt attīstību, bet ko darīt ar darbiniekiem - atlaist? Nauda projekta rakstīšanai arī iztērēta. Turklāt pašreiz interneta provaidēšanā ir «aizejošā vilciena brīdis» - vēl ir iespēja tajā ielēkt,» skaidro M. Kalniņš. Viņš norāda, ka, liekot klientam, kas pieteicies pakalpojumam, gaidīt rindā uz pieslēgšanu, tas aiziet pie konkurenta, kā arī izplata antireklāmu par uzņēmuma «bankrotēšanas plāniem». Pašreizējā ekonomiskā situācija tā jau neesot medusmaize, un kavēšanās, birokrātiska laika vilkšana ir galīgi nevietā, uzskata uzņēmējs.

Arhitekta un uzņēmēja Ulda Pīlēna kopīgi ar domubiedriem veidotais Integrālās izglītības institūts atradīsies Ķīpsalā

Ideja par Integrālās izglītības institūta (I³) izveidi uzņēmējam Uldim Pīlēnam radusies pirms nepilna gada, plašāk iepazīstoties ar viena no pasaules izcilākajiem vadībpratības teorētiķiem un praktiķiem, ekonomista Otto Šarmera grāmatu «U teorija». Institūtu attīstīt aktīvi palīdz arī U. Pīlēna dzīvesbiedre Ilze Pīlēna, kā arī labs draugs un domubiedrs teologs Juris Rubenis ar dzīvesbiedri Ingu Rubeni. Institūts jau kopš šā gada vasaras ir rīkojis testa seminārus, taču tagad oficiāli atklāta arī I³ pagaidu mājvieta Ķīpsalā, Tīklu ielā 5. Šajā ēkā gan institūts atradīsies tikai uz laiku, jo jau 2019. gada vasarā to plānots pārcelt uz U. Pīlēna speciāli šai iecerei projektēto ēku, kas arī atradīsies Ķīpsalā un būs veidota stikla olas formātā, simbolizējot dzīvību, pārveidi un emocionālo inteliģenci. «Pats olas jēdziens atnāca kaut kur no kosmosa, bet pēc tam radās arī skaidrojums, kāpēc ēkai būs tieši tāda forma. Ir tā, ja olu sasit no ārpuses, tā iet bojā, bet, ja no iekšpuses- rodas jauna dzīvība. Šis skaidrojums labi ilustrē arī mūsu institūta darbības formulu, kas ir virzīta uz cilvēka iekšējās izaugsmes veicināšanu,» stāsta U. Pīlēns, viņš skaidro, ka viss ēkas, kas kopā ar tai pievienoto hoteli aizņems aptuveni 1000 m2, koncepts ir zaļš- gan pati ēka būs apzaļumota un izmantos saules paneļus, gan arī visa teritorija būs zaļa. Ēkas jumts būs atverams, lai vēl vairāk dotu iespēju saskarsmei ar apkārtējo vidi un visumu. Ēkā būs arī speciālas telpas meditācijai un jogas nodarbībām «Esmu novērojis, ka šobrīd modernos birojos tiek ierīkotas meditācijas un bērnu spēlēšanās telpas. Tās palīdz cīnīties pret izdegšanu un dzīvot un strādāt ilgtspējīgi,» paskaidro U. Pīlēns.

Spānijas kompānija Fon vēlas apvienot privātus bezvadu tīklus savstarpēji dalītā «tīklu tīklā», lai konkurētu ar trešās paaudzes (3G) mobilo telefoniju. Šajā projektā ar no interneta telefonijas kompānijas pārdošanā iegūto naudu arī iesaistījies Skype viens no dibinātājiem, zviedru uzņēmējs Niklas Zenstrēms (Niklas Zennström). Par to raksta zviedru biznesa avīze Dagens industri. Fon ideja ir pierunāt personas un uzņēmumus, kam ir bezvadu tīkls ar platjoslas pieslēgumu internetam, ar to dalīties ar citiem bezvadu tīkla turētājiem. Parasti «WiFi» tīkli sniedzas dažu desmit metru radiusā ap bezvadu rauteri-raidītāju. Praktiski Fon ideja nozīmē, ka Fon biedrs, atrodoties cita Fon biedra bezvadu tīklā, vārētu veikt bezmaksas vai mazmaksas zvanus caur internetu. Pieslēgumu arī varētu izmantot sērfošanai internetā. Pasākumā ari piedalās zviedru uzņēmējs un Rīgas ekonomikas augstskolas pasniedzējs Ula Alvārsons (Ola Ahlvarsson), kas kļuvis par Fon Zviedrijas pārstāvniecības vadītāju. Blakus N. Zenstrēmam, Fon arī atbalstījis interneta meklēšanas motors Google. Mobilo sakaru operatori, piedāvājot t.s. 3G pakalpojumus, arī sola ātru interneta pieslēgumu caur mobilo telefonu. Izmantojot HSDPA tehnoloģiju, tas varētu pat sasniegt 3 megabitus sekundē (Mbps). Fon uzskata, ka varētu piedāvāt vēl lielākus ātrumus, ja fiksētais pamatpieslēgums, kas «baro» bezvadu tīklu, ir pietiekami ātrs un nenoslogots.

Telekomunikāciju operators Telekom Baltija, kas plašāk pazīstams ar zīmolu Triatel, 2008. gada pirmajā pusgadā strādāja ar 3.7 miljonu latu lielu apgrozījumu, kas ir par 50% vairāk nekā pirms gada, kad tas bija 2.5 miljoni latu.

„Šī gada sākumā noslēdzām Triatel bezvadu telekomunikāciju tīkla izbūvi visā Latvijā, kas mums tagad ļauj kvalitatīvu bezvadu internetu piedāvāt pat tur, kur līdz šim citi telekomunikāciju operatori nevēlējās piedāvāt savus pakalpojumus. Tāpēc kopš gada sākuma galveno uzmanību esam pievērsuši jaunu klientu piesaistei un esošo klientu apkalpošanas kvalitātes pilnveidošanai visā valsts teritorijā,” apgrozījuma pieaugumu skaidro Triatel valdes priekšsēdētājs Raimonds Peļņa.

Triatel 2007. gada apgrozījums bija 6.3 milj. latu, kas ir par 16% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa sasniedza 100 000 latu – četras reizes pārsniedzot 2006. gada peļņas rādītājus. 2008. gada pirmajā pusgadā arī lietotāju skaits audzis aptuveni par 50%.

Lielākā daļa jeb 77 % Rīgā strādājošo bezvadu tīklu izmanto drošo WPA vai WPA2 šifrēšanu, savukārt Londonā tikai 62%. DPA veicis pētījumu, lai noskaidrotu, kāda ir kopējā situācija bezvadu tīklu drošības jomā Rīgā. Ļoti līdzīgu eksperimentu Londonas ielās ir veikuši IT drošības produktu un pakalpojumu uzņēmuma Sophos blogotāji no Naked Security.

«WEP šifrēšanu, kura dod tā saucamo «false sense of security», jeb «sajūtu, ka viss ir kārtībā, kaut gan patiesībā nav», Rīgā izmanto 7% bezvadu tīklu, savukārt Londonā — 17%, kas ir pat vairāk nekā divas reizes vairāk nekā pie mums,» skaidro DPA IT drošības auditors Didzis Balodis.

Savukārt bezvadu tīkli bez šifrēšanas, iekļaujot gan brīvpieejas punktus, gan vienkārši neaizsargātus tīklus, Rīgā ir 15%, bet Londonā 19% no visiem identificētajiem tīkliem.

DPA eksperti ar automašīnu izbraukāja brīvi izvēlētu maršrutu Rīgas ielās un pierakstīja ceļā sastapto bezvadu tīklu atrašanās vietas, to nosaukumus un arī šifrēšanas veidu, kādu šie bezvadu tīkli izmanto.