Tieslietu ministrijas koncepcijas projekts "Par nacionālo normatīvo aktu pieejamības veicināšanu un elektronisko versiju autentiskuma atzīšanu" nerisina būtiskus jautājumus par likumdošanas aktu konsolidācijas leģitimitāti, paredz nepamatoti lielu finansējumu kārtējās valsts aģentūras izveidei un valsts iejaukšanos privātā sektora darbībā.

LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle: "Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) koncepcijas izstrādes un apstiprināšanas gaitā ir nākusi klajā ar virkni ierosinājumu - gan par politikas dokumenta saturu, gan plānotajām izmaksām. Diemžēl lielākā daļa no tām nav ņemtas vērā. Lemjot par šo jautājumu Ministru kabinets apliecinās izpratni par publisko un privāto partnerību, godīgu konkurenci mediju un izdevējdarbības nozarē, kā arī efektīvu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu."

Koncepcija paredz izveidot publiski pieejamu autoritatīvu normatīvo aktu datubāzi, kas ir apsveicami, jo elektroniskā forma ir vienīgais veids, kā nodrošināt aktuālu un efektīvu normatīvo aktu pieejamību, kā arī normatīvo aktu autentiskās konsolidētās versijas neapšaubāmi ir vienkāršākais veids, kuru pilsoņiem izmantot normatīvo aktu izpratnei.

Otrdien Ministru kabinets (MK), uzklausot Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto ziņojumu par Par Ekonomikas ministrijas un Zemkopības ministrijas kompetenču pārdali pārtikas preču marķēšanas jomā, uzdeva Zemkopības ministrijai no Ekonomikas ministrijas ar 2008.gada 1.janvāri pārņemt normatīvo aktu izstrādes funkcijas pārtikas preču marķēšanas jomā, Db.lv informēja ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Solveiga Lazovska.

Kā norādīts ZM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, pašlaik normatīvo aktu izstrāde tādā pārtikas aprites posmā kā pārtikas preču marķēšana ir gan Ekonomikas, gan Zemkopības ministrijas kompetencē. Ekonomikas ministrija ir atbildīga par vispārīgās pārtikas preču marķēšanas normatīvo aktu izstrādi, bet ZM izstrādā normatīvo aktu projektus par marķējuma prasībām konkrētām pārtikas produktu grupām, piemēram, gaļai, piena produktiem, augļu sulām, cukuram, kafijai un cigoriņu ekstraktam, diētiskajai pārtikai, dzeramajam ūdenim u.c.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Zemkopības ministrijas nolikums, ZM piedalās pārtikas aprites politikas izstrādāšanā un īstenošanā, izstrādājot normatīvo aktu projektus par valsts politikas realizāciju un valsts uzraudzības nodrošināšanu pārtikas apritē. Bez tam atbilstoši Pārtikas aprites uzraudzības likuma prasībām pārtikas aprites valsts uzraudzību un kontroli visos pārtikas aprites posmos veic ZM pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde - Pārtikas un veterinārais dienests, tajā skaitā arī pārtikas preču marķēšanas atbilstības kontroli normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

Latīņu teiciens «Mala herba cito crescit», kas tulkojumā no latīņu valodas nozīmē «slikta zāle ātri aug», visai precīzi raksturo Latvijas likumdevēja paradumu reizēm sasteigt un kampaņveidīgi veikt darbu normatīvo aktu izstrādes jomā, tādējādi apdraudot tiesību normu kvalitāti. Ar gandarījumu secināms, ka vismaz vienā šādā gadījumā likumdevējs ir paudis labo gribu apliecināt sabiedrībai izpratni par to, ka darba izpildes ātrums nav vērtējams augstāk par kvalitāti.

Pēc Zolitūdes traģēdijas īpaši aktualizējās jautājums par sen solītajām izmaiņām normatīvajos aktos, kas skar būvniecības jomu Latvijā. Pērnā gada nogalē toreizējais premjerministrs Valdis Dombrovskais izteicās, ka jaunais Būvniecības likums ietver regulējumu, kas šādām traģēdijām neļaus atkārtoties.

Jau 2014.gada 16.janvārī laikraksta Dienas Bizness publikācijā esmu paudis bažas par to, kā valstī notiek normatīvo aktu izstrāde, uzsverot, ka likumdošanas ātrums nekādā gadījumā neaizstāj kvalitāti. Tieši Būvniecības likuma pieņemšanas steiga nozares speciālistus tobrīd satrauca visvairāk, jo brīdī, kad pēc nepilna mēneša Būvniecības likumam būtu jāstājas spēkā, nebija izstrādāti un pieņemti vairāki šo likumu pavadošie dokumenti. 2013.gada decembrī publiski izskanēja, un toreizējais ministru prezidents Valdis Dombrovskis apstiprināja, ka vēl jāpieņem 29 tiesību akti, lai nodrošinātu jaunā Būvniecības likuma darbību. Valdis Dombrovskis toreiz pauda pārliecību, ka tas tiks izdarīts, kā arī mierināja sabiedrību, ka visi Būvniecības likumu pavadošie Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti jau decembrī.

2007.gada 15.maijā SIA Famar-Desi, kam pieder lielveikali Būvniecības ABC, iesniegusi parsūdzēšanas pieteikumu Administratīvā rajona tiesai par Ekonomikas ministrijas Patērētāju tiesību aizsardzības centra 2007.gada 17.aprīļa lēmumu Nr. E03-RIG-132, ar kuru SIA Famar-Desi tiek piemērots naudas sods 5000 latu apmērā.

Db.lv jau vēstīja, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, izvērtējot administratīvās lietas materiālus, kas saitīti ar SIA Famar-Desi veikalu Būvniecības ABC reklāmas materiāliem, konstatēja, ka minētajā reklāmā pausta diskriminācija pret cilvēku viņa rases, ādas krāsas, nacionālās vai sociālās izcelšanās dēļ, kas ir pretrunā ar Reklāmas likuma 4. panta otrās daļas 1. punktu.

Pārsūdzēšanas pieteikums pamatots saskaņā ar LR Administratīvā procesa likuma 76.p., 77.p., 78.p., 79.p., 84.p., 86.p., 125.p., 126.p. un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 280.p., 281.p., 283.p., 285.p., 286.p, un tiek lūgts apturēt lēmumu Nr.E03-RIG-132 izpildi, atcelt Patērētāju tiesību aizsardzības centra 2007.gada 17.aprīļa lēmumu Nr.E03-RIG-132 un piedzīt no Atbildētāja Patērētāju tiesību aizsardzības centra par labu Pieteicējam, SIA Famar-Desi nomaksāto valsts nodevu desmit latu apmērā", informēja SIA Famar-Desi, lielveikalu Būvniecības ABC mārketinga nodaļas vadītāja Ināra Apsalone.

2023.gadā Latvijā bija nodarbināti 884,2 tūkstoši jeb 64,2% iedzīvotāju¹ vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Salīdzinot ar 2022.gadu, pērn nodarbinātības līmenis palielinājies par 0,3 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits samazinājies par 2,0 tūkstošiem.

Lielākais nodarbināto skaita samazinājums bija vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības; automobiļu un motociklu remonta nozarē; valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās apdrošināšanas jomā, kā arī apstrādes rūpniecībā.

2023.gada 4. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 877,7 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 13,2 tūkstošiem mazāk nekā 3. ceturksnī. Nodarbinātības līmenis bija 64,0%, kas ir 0,7 procentpunktiem zemāks nekā 3. ceturksnī.

Nodarbināto skaits vecuma grupā no 75 līdz 89 gadiem 2023.gadā bija 5,7 tūkstoši (4. ceturksnī - 6,3 tūkstoši). Turpmāk tekstā informācija tiks atspoguļota par personām vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem.

Ar 2011. gadu Latvija plāno ieviest valsts oficiālo elektronisko publikāciju, piešķirot tai juridiski saistošu oficiālās publikācijas statusu. Turklāt visa valsts oficiālā informācija tiks publicēta vienotā interneta vietnē, kurā būs pieejami likumi, Ministru kabineta (MK) noteikumi, valsts sludinājumi u.c. iedzīvotājiem saistoša informācija. Valsts gādās arī par informācijas sistematizāciju. Šādu risinājumu piedāvā dokumenta projekts «Valsts oficiālo elektronisko publikāciju pieejamības veicināšanas koncepcija». Kāds ir sabiedrības ieguvums? Oficiālā e-publikācija būtiski uzlabo valsts informācijas pieejamības jautājumu un ar jauno tiesisko statusu garantē e-vidē sniegtās informācijas ticamību, drošumu un izmantošanas iespēju. Svarīgs faktors – vienuviet publicēta informācija ir lietotājam (sabiedrībai) ērts un draudzīgs valsts pakalpojums.

Koncepcijas gala variants sakņojas vairākus gadus ilgā diskusijā par oficiālās publikācijas formu, saturu un ceļu pie iedzīvotājiem. Paralēli diskutētais problēmjautājums – kas par ko maksā šobrīd un nākotnē. Lai rastu sabiedrības vajadzībām un valsts interesēm atbilstošāko risinājumu, dokumentā izvērtētas iespējamās alternatīvas. Tajā arī secināts: nav pieļaujami, ka valsts oficiālo informāciju iedzīvotājiem sniegtu par maksu, jo nedrīkst rasties situācija, ka cilvēkam ir pienākums zināt ārējos normatīvos aktus, bet to zināšana ir atkarīga no viņa materiālā stāvokļa (ja nav naudas, nevar īstenot savas tiesības, jo tās nezina). Visiem indivīdiem ir jānodrošina vienāda oficiālo publikāciju pieejamība neatkarīgi no mantiskā stāvokļa, turklāt oficiālajai informācijai jābūt skaidrai un saprotamai ikvienam. Lai to nodrošinātu, konceptuāli jāatrisina jautājums par oficiālās e-publikācijas finansēšanas modeli. Koncepcijas projektā analizēti divi varbūtējie mehānismi: pārejas laikā saglabāts pašreizējais finansēšanas modelis, kad Latvijas Vēstneša maksas pakalpojumi sedz izmaksas arī par tiesību aktu publikācijām vai arī valsts budžets dotē tiesību aktu publicēšanu.

Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki - par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Latvijas Banka piemērojusi "LPB Bank" 2 016 342 eiro soda naudu, vienlaikus noslēdzot administratīvo līgumu, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Latvijas Banka ar "LPB Bank" noslēgusi administratīvo līgumu, kas paredz, ka "LPB Bank" veiks vairākus tiesiskos pienākumus saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas normatīvo aktu prasību ievērošanu un iekšējās kontroles sistēmas uzlabošanu.

Vienlaikus par konstatētajiem normatīvo aktu pārkāpumiem un iekšējās kontroles sistēmas trūkumiem kredītiestādei piemērota soda nauda 2 016 342 eiro apmērā. Līgums noslēgts, jo "LPB Bank" ir atzinusi Latvijas Bankas pārbaudē konstatētos pārkāpumus NILLTPF novēršanas jomā un ir veikusi mērķtiecīgus pasākumus šo pārkāpumu novēršanai.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu AS "PrivatBank" piemērot soda naudu 768 653 eiro par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas normatīvo aktu prasību pārkāpumiem, un bankai noteikti vairāki tiesiskie pienākumi konstatēto pārkāpumu un trūkumu novēršanai, informē FKTK.

FKTK pēc 2020.gadā veiktajām pārbaudēm secinājusi, ka "PrivatBank" jāstiprina iekšējā pārvaldība, jāuzlabo iekšējās kontroles sistēma, jāievieš un jāpilnveido darbības jomai atbilstoša riska pārvaldības kultūra un jānodrošina iekšējā audita funkcijas pilnvērtīga darbība.

FKTK saistībā ar pārbaudē konstatētajiem pārkāpumiem vērtēja arī atbildīgo amatpersonu atbildību, kā rezultātā izteikts brīdinājums "PrivatBank" valdes loceklei, bijušajai valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājai Ingai Rumbai.

FKTK pārbaudēs vērtēja iekšējo pārvaldību un normatīvo aktu prasību ievērošanu NILLTPF novēršanas jomā, kā arī starptautisko un nacionālo sankciju reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu.

Valsts kontrole revīzijā konstatējusi, ka RP SIA Rīgas satiksme braukšanas tarifus nav aprēķinājusi atbilstoši normatīvo aktu prasībām, Db.lv informēja Valsts kontroles Komunikācijas daļas vadītāja Inga Ozoliņa.

Valsts kontrole atklājusi, ka RP SIA Rīgas satiksme grāmatvedības uzskaite nav iekārtota atbilstoši sabiedrisko pakalpojumu veidiem un nav pilnībā nodalīta no pārējās komercdarbības, kas nozīmē, ka braukšanas tarifu aprēķināšanā nav ievērotas normatīvo aktu prasības.

Sabiedriskā transporta pakalpojumiem Rīgas pilsētā un Rīgas rajona robežās ir noteikti divi tarifi, ko nosaka divi regulatori (Rīgas pilsētas un Rīgas rajona), bet atsevišķa grāmatvedības uzskaite par katru tarifu veidu netiek veikta.

Valsts kontrole norāda uz risku, ka vieni un tie paši izdevumi tiek iekļauti gan Rīgas pilsētas, gan Rīgas rajona pasažieru pārvadājumu tarifā, sagatavojot to aprēķinus un prognozējot izmaksas. Valsts kontrole iesaka grāmatvedības uzskaiti pilnībā nodalīt no kopējās komercdarbības atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) izdevis rīkojumu par Nila Ušakova (S) atstādināšanu no Rīgas domes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas, liecina informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis».

Pūces rīkojumā uzskaitīti vairāki Ušakova kā Rīgas mēra un kā pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» kapitāla daļu turētāja pārstāvja izdarīti pārkāpumi. Piemēram, sagatavojot pārskatu par Rīgas pilsētas pašvaldības 2017.gada budžeta izpildi, attiecībā uz «Rīgas satiksmes» finanšu datiem esot nepareizi iegrāmatoti 18,43 miljoni eiro. Rezultātā līdzekļi neesot izlietoti saskaņā ar pašvaldības konsolidētajā kopbudžetā paredzēto mērķi.

TIEŠRAIDE: Nila Ušakova preses brīfings

Saistībā ar šo gadījumu Ušakovs esot pārkāpis vairākas Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma, Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma, likuma «Par grāmatvedību», Likuma par budžetu un finanšu vadību, kā arī likuma «Par pašvaldību budžetiem» normas.

Šā gada 11. aprīlī SIA Komerccentrs DATI grupa un AS Exigen Services Latvia pārstāvji devās sveikt SIA Audita pakalpojumu centrs darbinieku, jo šī uzņēmuma darbinieks šā gada 9. aprīlī plkst. 10:21 atvēra 5 000 000. dokumentu NAIS WWW versijas datu bāzē, liecina sniegtā informācija medijiem.

SIA Audita pakalpojumu centrs darbinieks 9. aprīlī atvēra Latvijas Republikas Ministru kabineta Noteikumus nr. 762 – Kārtība, kādā veicami iepirkumi, kuru paredzamā līgumcena ir lielāka par 1000 LVL, bet mazāka par 10 000LVL, kas arī bija 5 000 000. atvērtais dokuments.

Pagājušā gada 9. martā tika atvērts 4 000 000. dokuments, kuru atvēra LR Veselības ministrijas darbinieks.

NAIS (Normatīvo aktu informācijas sistēma) ir Latvijas Republikas normatīvo aktu, tās teritorijā spēkā esošu starptautisko normatīvo aktu un Rīgas Domes tiesību aktu datorizēta sistēma, kas piedāvā normatīvo aktu aktuālās redakcijas, normatīvo aktu vēsturi, kā arī dokumentu tekstus pirms grozījumu veikšanas.

Ostu komersantus pārstāvošās biedrības uzsver, ka pašlaik Satiksmes ministrijas (SM) virzītajai ostu reformai pastāv būtiski šķēršļi, lai likumprojekts tā pašreizējā (atjaunotā) redakcijā tiktu virzīts apstiprināšanai Ministru kabineta sēdē bez Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes ārkārtas sēdes sasaukšanas.

Atklātā vēstulē trīs lielo ostu (Rīgas, Ventspils un Liepājas) komersantus pārstāvošās biedrības, vēršoties pie Ministru kabineta (MK), Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes locekļiem, koalīcijas attīstības komitejas dalībniekiem un citām atbildīgajām amatpersonām, rosina Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu sasaukt ārkārtas Padomes sēdi, lai lemtu par Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātā likumprojekta “Grozījumi Likumā par ostām” turpmāko virzību un izstrādi atbilstoši vienotai izpratnei par Latvijas ostu turpmāko attīstību.

Padome ir tā institūcija, kura Ministru prezidenta, šīs institūcijas priekšsēdētāja, uzraudzībā īsteno valsts politiku ostu attīstībā un koordinē visu ostu darbību. Turklāt viens no tās galvenajiem uzdevumiem ir izvērtēt politikas plānošanas dokumentus un normatīvo aktu projektus, kas ietekmē Latvijas ostu, tranzīta un loģistikas sektora attīstību, un sniegt atzinumu par tiem. Diemžēl Padome nav sasaukta jau kopš pagājušā gada, lai gan Nolikums to paredz reizi ceturksnī, norāda komersanti - Latvijas Stividorkompāniju asociācijas vadītājs Uldis Papāns, Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāvis Dainis Babulis, Liepājas ostas nomnieku asociācijas vadītājs Jānis Ēlerts un biedrības “Baltijas asociācija – Transports un Loģistika” valdes locekļi Ivars Landmanis un Aivars Gobiņš.

Konstatējot vairākkārtējus normatīvo aktu pārkāpumus teritorijas plānošanas, būvniecības, zemes izmantošanas un zemes reformas pabeigšanas jomā, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns nolēmis rosināt sagatavot un virzīt izskatīšanai Saeimā likumprojektu par Ķekavas pagasta padomes atlaišanu, liecina sniegtā informācija medijiem.

Likums Par pašvaldībām paredz, ka Saeima var atlaist domi (padomi), ja tā atkārtoti nepilda vai pārkāpj Satversmi, likumus, Ministru kabineta noteikumus vai arī nepilda tiesas spriedumus.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM), konstatējot būtiskus pārkāpumus Ķekavas pagasta teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes procesā, veica pārbaudi arī būvniecības, zemes izmantošanas un zemes reformas pabeigšanas jomā, konstatējot, ka Ķekavas pagasta padome ir pārkāpusi ne tikai likumus un Ministru kabineta noteikumus, bet arī pašas pašvaldības pieņemtos ārējos normatīvos aktus – saistošos noteikumus.

Teritorijas plānošanas jomā kopumā prettiesiski ar Ķekavas pagasta padomes sēdes lēmumiem mainīta plānotā (atļautā) izmantošana 194 nekustamajiem īpašumiem. Tāpat ar detālplānojumu prettiesiski veikta zemes sadale, kopumā ar detālplānojumiem pašvaldība prettiesiski izveidojusi vismaz 88 apbūves gabalus dzīvojamo māju būvniecībai. Konstatējot trūkumus teritorijas plānošanas procesā, ministrs E.Zalāns jau 22.februārī izdeva rīkojumu, ar kuru apturēta Ķekavas pagasta teritorijas plānojuma grozījumu darbība.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns pieprasījis Rīgas rajona Ķekavas pagasta padomei sasaukt ārkārtas sēdi, lai lemtu par Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) pārbaudē konstatēto prettiesisko lēmumu būvniecības, teritorijas plānošanas un zemes sadales jomā atcelšanu, liecina sniegtā informācija medijiem.

Pašvaldībai par prettiesisko lēmumu atcelšanu bija jālemj pēc ministra šā gada 22.februāra rīkojuma, ar kuru tika apturēta Ķekavas pagasta teritorijas plānojuma (2003. – 2015.) grozījumu darbība. Ņemot vērā to, ka šāda rīcība nesekoja arī pēc RAPLM sagatavotā ziņojuma par pieļautajiem normatīvo aktu pārkāpumiem, E.Zalāns pieprasa nekavējoties sasaukt Ķekavas pagasta padomes ārkārtas sēdi.

RAPLM, izvērtējot teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes procesu un citus ar būvniecību, teritorijas plānošanu un zemes sadali saistītus lēmumus, konstatējusi daudzskaitlīgus un sistemātiskus normatīvo aktu pārkāpumus. Ķekavas pagasta pašvaldība ir pieņēmusi virkni prettiesisku lēmumu, kas neatbilst Ķekavas pagasta teritorijas plānojumam, kā arī citu būvniecību un teritorijas plānošanu regulējošo normatīvo aktu prasībām, norāda ministrija.

Latvijas Banka piemēro 260 000 eiro soda naudu "Reģionālajai investīciju bankai" un noslēgusi ar banku administratīvo līgumu, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Administratīvais līgumus paredz, ka AS "Reģionālā investīciju banka" veiks tiesiskos pienākumus saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas normatīvo aktu prasību ievērošanu un iekšējās kontroles sistēmas uzlabošanu. Vienlaikus par konstatētajiem normatīvo aktu pārkāpumiem un iekšējās kontroles sistēmas trūkumiem kredītiestādei piemērota soda nauda 259 867 eiro apmērā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija 2022.gadā veica pārbaudi, kurā konstatēja atsevišķus iekšējās kontroles sistēmas darbības trūkumus un NILLTPF novēršanas normatīvo aktu pārkāpumus, kas saistīti ar nepietiekamu augsta riska klientu no augsta riska valstīm izpēti un to darījumu uzraudzību.

Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) izstrādāts un kopš 3.marta stājies spēkā jauns PVD inspekciju plāns. Tas paredz retākas PVD pārbaudes uzņēmumos, kas iepriekš novērtēti kā pilnībā atbilstoši pārtikas apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasībām, Db.lv informēja PVD preses sekretāre Solveiga Smiltene.

Visi Pārtikas un veterinārajā dienestā reģistrētie vai atzītie pārtikas uzņēmumi pēc pēdējās inspekcijas rezultātiem tiek sadalīti trīs grupās:

A – pilnībā atbilst pārtikas apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasībām;

B – atbilst pārtikas apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasībām, taču konstatētas neatbilstības, kas neietekmē pārtikas nekaitīgumu un drošumu;

C – neatbilst pārtikas apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasībām.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārbaužu rezultāti kopš 2007. gada vasaras ir pieejami ikvienam interneta lietotājam (lai iegūtu minēto informāciju, jāatver sākumlapa PVD mājas lapā http://www.pvd.gov.lv/ , tad Datu bāzes un PVD uzraudzībai pakļauto uzņēmumu reģistrs. Pērn PVD inspektori veica vairāk nekā 40 000 pārbaužu pārtikas aprites uzņēmumos, konstatējot, ka 27 % no uzņēmumiem atbilst A grupai, bet 72 % atbilst B grupai. Tikai 171 uzņēmums jeb 1% no pārbaudītajiem uzņēmumiem novērtēts kā neatbilstošs normatīvo aktu prasībām.

Latvijas Bankas uzraudzības komiteja lēmusi piemērot maksātnespējīgās "Baltic International Bank" bijušajam valdes priekšsēdētājam Viktoram Bolbatam soda naudu 31 731 eiro apmērā.

Savukārt valdes loceklim Edgaram Voļskim un par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas jomas pārraudzību atbildīgajai valdes loceklei Andai Saukānei izteikt brīdinājumu, informēja Latvijas Bankas pārstāvji.

Latvijas Banka uzrauga "Baltic International Bank" likvidācijas un maksātnespējas procesu, un, lai gan kredītiestādes darbība ir izbeigta, tomēr likvidācijas procesā konstatētie fakti apliecinājuši savulaik Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) veiktajās prudenciālās un NILLTPF novēršanas jomas pārbaudēs konstatētos normatīvo aktu pārkāpumus un to, ka kredītiestādes valdes locekļi nav nodrošinājuši normatīvo aktu ievērošanu, savukārt valdes priekšsēdētājs veicis tādas darbības, par kurām bija jāapzinās, ka to rezultātā tiek pārkāptas normatīvo aktu prasības.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu piemērot soda naudu AS "Baltic International Bank" 1,556 miljonu eiro apmērā par trūkumiem bankas iekšējās kontroles sistēmā, informē FKTK.

Bankai noteikti vairāki tiesiskie pienākumi, tostarp noteiktajā termiņā ir jāiesniedz FKTK izvērtēšanai pasākumu plāns konstatēto pārkāpumu un trūkumu novēršanai, kā arī jāveic iekšējās kontroles sistēmas neatkarīgs izvērtējums.

FKTK 2018. gadā bankā veica klātienes pārbaudi, kā arī pēc tam klātienes mērķa pārbaudi, kuru laikā FKTK konstatēja, ka bankas iekšējās kontroles sistēmas pilnībā neatbilst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (turpmāk – NILLTPFN) normatīvo aktu prasībām.

Banka nebija izveidojusi tādu savas darbības riskiem atbilstošu iekšējās kontroles sistēmu NILLTPFN jomā, kas nodrošinātu efektīvu normatīvo aktu prasību ievērošanu, piemēram: banka vairākos gadījumos nebija veikusi pietiekamas darbības, lai pārliecinātos, vai norādītais patiesais labuma guvējs ir klienta patiesais labuma guvējs.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu piemērot soda naudu Rigensis Bank AS 1,029 miljonu eiro apmērā, liecina FKTK paziņojums.

Sods piemērots par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) normatīvo aktu prasību pārkāpumiem, kā arī par NILLTPFN jomu atbildīgajam valdes loceklim Renāram Degro izteikt brīdinājumu. Bankai noteikti vairāki tiesiskie pienākumi, tostarp noteiktajā termiņā ir jāiesniedz FKTK izvērtēšanai pasākumu plāns konstatēto pārkāpumu un trūkumu novēršanai, jāveic iekšējās kontroles sistēmas neatkarīgs izvērtējums un klientu bāzes revīzija.

FKTK bankā veica klātienes pārbaudes, kuru laikā izskatīti klientu darījumi līdz 2019. gada februārim. Veiktajās pārbaudēs FKTK ir konstatējusi virkni pārkāpumu, kas saistīti ar iekšējās kontroles sistēmu, klientu bāzes riskiem un to pārvaldību. Pārkāpumi liecina par nopietniem trūkumiem bankas iekšējās kontroles sistēmā NILLTPFN jomā, jo tie ir atklāti būtiskākajos klientu izpētes un darījumu uzraudzības elementos. Banka nebija izveidojusi tādu savas darbības riskiem atbilstošu iekšējās kontroles sistēmu NILLTPFN jomā, kas nodrošinātu efektīvu normatīvo aktu prasību ievērošanu.

Saeima ceturtdien vakarā pirmajā lasījumā atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu.

Par likumprojektu nobalsoja 53 deputāti, savukārt pret bija 40 deputāti.

Kā jau iepriekš bija pauduši, pret likumprojektu balsoja vairākums no "KPV LV" deputātiem. Savukārt par Rīgas domes atlaišanu nobalsoja arī viens no aktīvākajiem koalīcijas kritiķiem, parlamenta deputāts Aldis Gobzems, kurš gan arī kritizēja likumdošanas procesu šajā jautājumā.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta galīgajam lasījumam noteikts 3.janvāris un izskatīšana Saeimas sēdē noteikta 16.janvārī.

Deputātu vairākums tāpat piekrita likumprojektu noteikt par steidzamu, tādējādi tas tiks skatīts divos nevis trīs lasījumos.

Debates par Rīgas domes atlaišanas likumprojektu ilga aptuveni trīs stundas, opozīcijas deputātiem asi kritizējot koalīcijas vēlmi pēc iespējas ātrāk panākt likumprojekta izskatīšanu un pašvaldības atlaišanu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) ir apturējis Ogres novada domes pieņemto lokālplānojumu zemesgabaliem Ogres novada Madlienas pagastā, kur tiek apsvērtas iespējas veidot olu un olu produktu ražotni.

Jaunu olu produkcijas ražotni Latvijā vēlas veidot Ukrainas un Latvijas investoru grupas "Ovostar Union" uzņēmums "Gallusman", ražotnes atrašanās vietai izskatot vairākus variantus - Ogres, Valkas un Tukuma novadus. Uzņēmums ražotnes izveidē līdz 2026.gadam plāno investēt vismaz 85 miljonus eiro un radot līdz 200 jaunu darbavietu. "Gallusman" iecerējusi Latvijā izveidot vistu novietņu kompleksu un olu un olu produktu ražotni, kur kopumā būtu līdz astoņiem miljoniem vistu.

Kompleksā paredzētas 18 dējējvistu kūtis, deviņas jaunputnu kūtis, olu šķirotavas ēka, barības cehs ar graudu pirmapstrādi un noliktavu, kā arī deviņi graudu torņi. Kompleksā varētu tikt izbūvēta arī biogāzes stacija. Mēslu īslaicīgās uzglabāšanas laukumu vai biogāzes ražošanas laukumu plānots izveidot 100x280 metru lielā platībā.

Rīgas dome, apejot likumdošanu un pieņemot konkrētiem uzņēmumiem labvēlīgus grozījumus saistošajos noteikumos, piešķīruši tiesības atsevišķiem uzņēmumiem pārņemt vairākumu vides reklāmu tirgus Rīgā. Uz vienlīdzīgas konkurences pārkāpumiem saistībā ar šo situāciju jau 2012. un 2014.gadā norādījusi Konkurences padome (KP), taču Rīgas dome joprojām nav ņēmusi vērā KP norādījumus un tirgū vienlīdzīga konkurence nav nodrošināta, norāda KP.

Savulaik LTV vēstīja, ka Rīgas pašvaldības uzņēmumi bez konkursa atbalsta vides reklāmas uzņēmumu - ar Rīgas domes politisko vadību saistīto kompāniju Baltic Media Line, kas simtprocentīgi pieder uzņēmumam Pilsētas līnijas.

Rīgas dome ir deleģējusi tiesības pārvaldīt reklāmas izvietošanu trim kapitālsabiedrībām - pašvaldības SIA Rīgas satiksme, kas pārvalda reklāmas izvietošanu sabiedriskajā transportā un pieturvietās, pašvaldības aģentūrai Rīgas gaisma - reklāmas izvietošana uz apgaismes stabiem, un pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) - reklāmu izvietošana uz apsaimniekojamo namu sienām. Sabiedriskajā transportā reklāmu izvieto Pilsētas līnijas, bet uz apgaismes stabiem un RNP namiem, kā arī sabiedriskā transporta pieturvietu nojumju stendos - tās meitasuzņēmums Baltic Media Line. Minētie līgumi noslēgti bez atklātu konkursu izsludināšanas.

Eiropas Komisija šodien izvirzīja vairākus priekšlikumus, lai uzlabotu Kopienas tiesību aktu piemērošanu. Komisijas mērķis, kas veido daļu no Komisijas "labāka regulējuma" prioritārās pieejas, ir Kopienas tiesību aktu efektīvāka īstenošana un ātrāka iedzīvotāju un uzņēmumu sūdzību apstrādāšana. Lai saglabātu Eiropas konkurētspēju strauji mainīgā pasaulē, ir svarīgi, lai politikas veidošana atbilstu iedzīvotāju un uzņēmumu interesēm.

Komisija kā Līgumu uzraudzītāja piedāvā iespējamo uzlabojumu programmu. Tās mērķis ir, izmantojot dažādus instrumentus, noteikt ar īstenošanu saistītos jautājumus jaunu tiesību aktu sagatavošanas vai tiesību aktu grozīšanas procesā. Programmas mērķis ir panākt, lai dalībvalstis atkārtoti apņemtos uzlabot informācijas sniegšanu iedzīvotājiem un uzņēmumiem un viņu grūtību risināšanu. Ar šo programmu ir paredzēts mērķtiecīgāk novērst problēmas, palielināt efektivitāti, biežāk pieņemot lēmumus un nosakot prioritātes Komisijas ierosināto tiesas procesu pārvaldībā, kā arī paaugstināt pārredzamību tiesību aktu piemērošanā un izpildē. Ar šo programmu Komisija ierosina pastiprināt Kopienas tiesību aktu piemērošanas, pārvaldības un izpildes stratēģisko plānošanu, kā arī rezultātu pārskatīšanas procesu starp Komisiju, Parlamentu un Padomi.