Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Informācija par Rīgas Fondu biržas darbību 2007.gadā liecina, ka pērnā gada beigās Rīgas Fondu biržas akciju emitentu kapitalizācija bija 1,475 miljardi latu, kas ir par 3% vairāk nekā 2006. gada beigās.

Aizvadītais gads Rīgas Fondu biržā vērtējams kā veiksmīgs, jo pērn gan pieaudzis tirdzniecības apgrozījums, gan biržas indekss OMXR septembra vidū sasniedza savu visu laiku augstāko vērtību - 759,44 punktu atzīmi. Tiesa, finanšu tirgus pērn rudenī atvēsināja krīze ASV nekustamo īpašumu tirgū un tas, protams, arī ietekmēja Rīgas Fondu biržas rādītājus, Db.lv informēja Rīgas Fondu biržas Korporatīvo komunikāciju departamenta speciāliste Aija Brasliņa.

"Latvijas iedzīvotāji 2007.gadā sāka vairāk aizdomāties par to, ka naudu var ne tikai tērēt, bet to var arī ieguldīt. Akcijas ir viens no ieguldījumu veidiem, kas pasaulē ir ļoti populārs un ar augstu ienesīgumu. To mēs pagājušajā gadā varējām arī ļoti labi redzēt Baltijas vērtspapīru tirgū, jo veiksmīgi izvēloties uzņēmumu, kura akcijās ieguldīt, gada laikā bija iespējams nopelnīt pat trīs reizes vairāk, nekā sākotnēji investēts. Gada beigās gan arī varējām redzēt, ka, investējot akcijās, kurām ir augstāks ienesīgums, pastāv risks. Taču jāatceras, ka akciju tirgos šādas situācijas periodiski atkārtojas, tāpat kā kritumiem parasti seko cenu kāpumi," norāda Daiga Auziņa – Melalksne, Rīgas Fondu biržas vadītāja.

Notikumi Rīgas fondu biržā 2007.gada 3.ceturksnī, atbilstoši Rīgas Fondu biržas Korporatīvo komunikāciju departamenta vadītāja Āra Dreimaņa sniegtajai informācijai:

-Alternatīvajā akciju tirgū First North Latvijā pirmais Sertificētais konsultants

-Indekss sasniedz rekordu un turpina kāpumu

-OMX Derivatīvu biržā Stokholmā sāk piedāvāt tirdzniecību ar nākotnes līgumiem uz Baltijas tirgojamo indeksu OMX

-Pieaug tirdzniecības aktivitāte

-Jauni biržas biedri

Alternatīvajā vērtspapīru tirgū pirmais sertificētais konsultants

Septembrī Rīgas Fondu birža parakstīja līgumu ar korporatīvo finanšu uzņēmumu Eventus Partners (agrāk Biznesa Risinājumi), kas kļuvis par pirmo sertificēto konsultantu, kas drīkstēs pārstāvēt uzņēmumus alternatīvajā vērtspapīru tirgū First North Latvijā.

Viens no lielākajiem Rīgas Fondu biržas emitentiem - Latvijas kuģniecība - apsver akciju kotāciju Varšavas biržā, jo, iespējams, nevēlas pildīt informācijas atklāšanas prasības.

Varšavas biržas pārstāvis Marcins Prezlovskis (Marcin Przeszłowski) Db informēja, ka Varšavas biržai ar LK notiek sarunas un tā ir saņēmusi vēstuli, kurā biržas pārstāvji aicināti satikties ar uzņēmuma pārstāvjiem, taču patlaban tikšanās datums vēl nav zināms. Oficiāls pieteikums par vēlmi kotēt biržā akcijas nav saņemts, tā M. Prezlovskis. LK paziņojusi Rīgas biržai, ka regulāri interesējas par vērtspapīru tirgus norisēm reģionā. Lai detalizētāk izzinātu vērtspapīru tirgus situāciju, precīzāk izprastu tajā notiekošos procesus un sasaisti ar globālā tirgus aktualitātēm, LK atbildīgie eksperti un speciālisti vēlas mērķtiecīgi iepazīties ar šā tirgus ietekmīgākajām organizācijām un to piedāvātajām iespējām. Patlaban šādi jautājumi minētajā kontekstā LK vadības struktūrās nav skatīti vai pieņemti, teikts LK paziņojumā. LK lielākā akcionāra Ventspils naftas (VN) pārstāve Gundega Vārpa aģentūrai LETA teikusi, ka VN šobrīd neizskata iespēju savas akcijas kotēt citā biržā.

Ceturtdien daudzviet Francijā, Anglijā, Beniluksa valstīs un Vācijā pieredzēta augstākā gaisa temperatūra kopš mērījumu sākuma 18.-19.gadsimtā, lēš sinoptiķi.

Rietumeiropā valdošais karstums gan jūnijā, gan šomēnes saistīts ar svelmaina gaisa ienākšanu no Āfrikas. Spāniju tas sasniedz visai bieži, tādēļ tur šonedēļ nav apdraudēts absolūtais karstuma rekords, savukārt līdz Anglijai, Nīderlandei un Skandināvijai Āfrikas svelme nokļūst reti.

Meteorologi skaidro, ka globālā sasilšana karstuma viļņus padara intensīvākus, kā arī palielina to atkārtošanās biežumu.

Lielbritānijas meteoroloģijas dienests prognozē 60% varbūtību, ka vietām Anglijas dienvidos un austrumos termometra stabiņš pēcpusdienā pakāpsies līdz +39 grādiem, pārspējot Apvienotās Karalistes absolūto karstuma rekordu - 2003.gadā reģistrētos +38,5 grādus.

Mūzikas ierakstu kompānija Platforma Rekords tiesā iesniegusi maksātnespējas procesa pieteikumu, Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa 23.decembrī ierosinājusi maksātnespējas lietu.

Par Platforma Rekords administratori izvēlēta Svetlana Titova, taču viņa līdz 29.decembra dienas vidum no šiem pienākumiem vēl var atteikties, ziņo aģentūra LETA. Uzņēmuma publiskie tālruņa numuri nedarbojas.

Platforma Rekords 2009.gadā strādāja ar 360,3 tūkstošu latu apgrozījumu, kas ir par 35% mazāk, salīdzinot ar gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma zaudējumi bija 35,9 tūkstoši latu, kas ir 2,8 reizes vairāk nekā 2008.gadā, liecina Lursoft datubāzē publiskotais kompānijas darbības pārskats.

Uzņēmuma finanšu pārskata vadības ziņojumā teikts, ka apgrozījums pērn samazinājās saistībā ar vispārējo ekonomisko situāciju valstī. Platforma Rekords vadība gan bija plānojusi nostiprināt vietu Latvijas tirgū un vēstīja, ka iecerējusi sākt aktīvu Latvijas mūziķu popularizēšanu ārpus robežām, kā arī turpināt pārdošanu digitālā veidā.

Patlaban par Varšavas fondu biržu interesējas vairāki Baltijas uzņēmumi, atzīst Varšavas fondu biržas prezidents un izpilddirektors Ādams Maciejevskis.

Pašlaik Varšavas fondu biržā tiek kotēti trīs Lietuvas un divi Igaunijas uzņēmumi. No Igaunijas uzņēmumiem Varšavas biržā tiek kotēta azartspēļu kompānija Olympic Entertainment Group un apģērbu kompānija Silvano Fashion Group, savukārt no Lietuvas uzņēmumiem - aviācijas biznesa risinājumu grupa Avia Solutions Group, lauksaimniecības produktu ražotāja Agrowill Group, kā arī elektroenerģijas tirgotāja Inter Rao Lietuva.

Maciejevskis domā, ka arī kāds Latvijas uzņēmums sekos kaimiņvalstu uzņēmēju piemēram.

Pērn jūnijā Latvijas uzņēmums - atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu grupa AS Eco Baltia - paziņoja, ka sāk sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) Polijā un plāno tam sekojošu akciju tirdzniecību Varšavas un Rīgas fondu biržās. Tomēr pēc tam uzņēmums starptautisko finanšu tirgu un globālās ekonomiskās situācijas dēļ atlika IPO.

Parex banka kļuvusi par pirmo fondu biržas OMX Nordic Exchange biedru

Stokholmā un Helsinkos, kas pārstāv Baltijas valstis. Tuvākajā laikā banka kļūs arī par fondu biržas biedru Kopenhāgenā. Patlaban fondu biržas OMX Nordic Exchange sastāvā ir 159 finanšu institūcijas no 13 pasaules valstīm.

„Mēs esam ļoti priecīgi sveikt Parex banku jaunā biržas locekļa statusā. Daudz augstāks dalības līmenis - tā ir lieliska iespēja bankai piedāvāt saviem klientiem tiešu un daudz vienkāršāku pieeju biržas darījumiem Skandināvijas tirgos,” komentēja Jukka Ruuska, fondu biržas OMX Nordic prezidente.

OMX Rīgas Fondu biržas valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne: "Parex banka ir pirmā no Baltijas valstu bankām, kura pilnā apmērā ir sākusi izmantot plašās iespējas, ko paver Rīgas Fondu biržas atrašanās OMX biržu grupā. Esam gandarīti, ka Parex klientiem OMX Ziemeļvalstu vērtspapīru tirgus tagad ir tikpat ērti pieejams kā Baltijas tirgus."

Parex banka kļuvusi par pirmo fondu biržas OMX Nordic Exchange biedru

Stokholmā un Helsinkos, kas pārstāv Baltijas valstis. Tuvākajā laikā banka kļūs arī par fondu biržas biedru Kopenhāgenā. Patlaban fondu biržas OMX Nordic Exchange sastāvā ir 159 finanšu institūcijas no 13 pasaules valstīm.

„Mēs esam ļoti priecīgi sveikt Parex banku jaunā biržas locekļa statusā. Daudz augstāks dalības līmenis - tā ir lieliska iespēja bankai piedāvāt saviem klientiem tiešu un daudz vienkāršāku pieeju biržas darījumiem Skandināvijas tirgos,” komentēja Jukka Ruuska, fondu biržas OMX Nordic prezidente.

OMX Rīgas Fondu biržas valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne: "Parex banka ir pirmā no Baltijas valstu bankām, kura pilnā apmērā ir sākusi izmantot plašās iespējas, ko paver Rīgas Fondu biržas atrašanās OMX biržu grupā. Esam gandarīti, ka Parex klientiem OMX Ziemeļvalstu vērtspapīru tirgus tagad ir tikpat ērti pieejams kā Baltijas tirgus."

Trešdien, 6. jūlijā, Bauskā notika Kohēzijas politikas Eiropas Savienības Struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) 2014. – 2020. gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejas ikgadējā izbraukuma sēde, kurā tika izskatīti aktuālie ES fondu ieviešanas jautājumi. Līdz šim ir apstiprināti 75 jeb gandrīz 70% ES fondu investīciju ieviešanai nepieciešamo Ministru kabineta (MK) noteikumu. Turpat ceturtdien, 7. jūlijā, notiks arī 2007. – 2013. gada plānošanas perioda ES fondu Uzraudzības komitejas sēde, informē Finanšu ministrijā.

«Katrs solis pretī ES fondu investīciju ieviešanai ir būtisks iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšanai un ekonomikas izaugsmei kopumā. Lai pēc iespējas ātri un kvalitatīvi ES fondu atbalsts sniegtu savu ieguldījumu, svarīgi visām nozaru ministrijām un nevalstiskajām organizācijām sekmīgi sadarboties, jo mums visiem ir viens mērķis – efektīvas ES fondu investīcijas,» norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.

Lai veicinātu ātrāku un efektīvu ES fondu investīciju ieguldīšanu ekonomikā, ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejas sēdē tika izskatīts ES fondu ieviešanas progress un citi aktuālie jautājumi. Tāpat gada laikā notikušas regulāras Uzraudzības komitejas apakškomiteju sēdes, kuru ietvaros ar partneriem sagatavoti lēmumi par investīciju nosacījumiem, kas pieņemti Uzraudzības komitejas rakstisko procedūru laikā. Tādējādi līdz 2016. gada 30. jūnijam jau ir izsludinātas 54 projektu iesniegumu atlases.

Konstatēti ļoti augsti riski jaunā Eiropas Savienības (ES) fondu 2021.-2027.gada perioda finansējuma ieguldīšanā Latvijas ekonomikā atbilstoši plānotajam, secināts ES fondu ministru tematiskajā komitejas sanāksmē.

Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji informēja aģentūru LETA, ka otrdien FM finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) vadībā visu ES fondu ieviešanā iesaistīto ministriju ministri tikās ES fondu ministru tematiskajā komitejas sanāksmē, lai apspriestu ES fondu ieviešanas statusu, konstatētos ieviešanas riskus un iespējamos risinājumus.

ES fondu ieviešanā iesaistītajām institūcijām 2023.gads bija īpaši intensīvs, kad paralēli jaunā ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda investīciju nosacījumu izstrādei bija jāveic virkne pasākumu sekmīgai ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda pabeigšanai, kā arī jāstrādā pie Atveseļošanas fonda plāna ieviešanas, pauž ministrijā.

Otrdien, 22. martā, Ministru kabinetā (MK) tika apstiprināts Finanšu ministrijas (FM) regulārais informatīvais ziņojums par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda, Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta, Norvēģijas finanšu instrumenta un Latvijas un Šveices sadarbības programmas investīciju progresu līdz 2015. gada 31.decembrim, informē FM.

ES fondu 2007.–2013. gada plānošanas perioda slēguma posmā prognozējams, ka Latvija būs spējusi pilnībā izmantot visas plānošanas periodā pieejamās ES fondu atbalsta investīciju iespējas.

Līdz ar 2015. gada 31. decembri noslēdzies 2007. – 2013. gada plānošanas perioda izmaksu attiecināmības periods. Šobrīd vēl tiek vērtēti atsevišķu projektu īstenotāju iesniegtie maksājumu pieprasījumi, tomēr paredzams, ka plānošanas periodā Latvija būs spējusi pilnībā izmantot pieejamo ES fondu finansējumu. Kopumā 2007. – 2013. gada plānošanas periodā līdz šī gada 29. februārim finansējuma saņēmējiem veikti maksājumi 4,45 miljardu eiro apmērā, kas ir 98,4% no kopējā pieejamā ES fondu finansējuma šajā periodā. Savukārt noslēgto līgumu apjoms ir 4,68 miljardi eiro jeb 103,5% no pieejamā ES fondu finansējuma. Tas nozīmē, ka līgumi ir slēgti par valsts piešķirto virssaistību apjomu.

Rīgas, Tallinas un Viļņas Fondu biržu kopīgi izveidotais Baltijas Fondu centrs (Fondu centrs) ir apkopojis informāciju uz 15. novembri par Fondu centra mājas lapā reģistrētajiem Latvijā publiski piedāvātajiem akciju fondiem un to vēsturisko ienesīgumu, Db.lv informēja Rīgas Fondu biržas Korporatīvo komunikāciju departamenta vadītājs Āris Dreimanis.

Fondu centrs esošajiem un potenciālajiem investoriem dod iespēju internetā Baltijas biržas mājas lapā www.omxgroup.com/balticfunds iegūt jaunāko informāciju par Latvijā publiski izplatīto ieguldījumu fondu daļu vērtību, vēsturisko ienesīgumu dažādos pārskata periodos, cenas svārstīgumu un citiem fondu darbības rādītājiem.

Fondu centra datubāze interesentiem ir pieejama bez maksas. Tā ir labs palīgs investoriem un dod iespēju salīdzināt vairākus fondus savā starpā par identisku laika periodu, salīdzināt fondu cenu svārstīgumu, ņemt vērā valūtu, kādā tiek aprēķināta fonda vērtība.

Šā gada otrajā ceturksnī Rīgas fondu biržā ir notikuši vairāki jauni notikumi - atklāja alternatīvā vērtspapīru tirgu, indekss atsāka kāpumu, pieauga tirdzniecības aktivitāte, kā arī biržai pievienojās jauni biedri, Db.lv informēja OMX Group sabiedrisko attiecību speciāliste Aija Brasliņa.

Atklāj alternatīvo vērtspapīru tirgu

Rīgas Fondu birža 1.jūnijā atklāja alternatīvo vērtspapīru tirgu First North. Līdz ar First North infrastruktūras izveidošanu Latvijā arī vidējiem un maziem uzņēmumiem ir radīta iespēja strauji attīsties, izmantot akciju tirgus radītās iespējas. Vairāki Sertificētā konsultanta statusa kandidāti jau ir sākuši pārrunas ar uzņēmumiem par to akciju iekļaušanu First North.

Trīs galvenie uzņēmumu ieguvumi no dalības alternatīvajā tirgū ir izdevīgas finansējuma piesaistes iespējas, augstāka atpazīstamība un uzticamība sadarbības partneru acīs, liecina First North Ziemeļvalstu tirgū kotēto uzņēmumu vadības viedokļi.

Otrdien, 17. jūlijā, Rīgas fondu biržas oficiālajā sarakstā pēc 16. jūlija rekorda, kad Latvijas kuģniecības (LK) akcijas sasniedza visu laiku augstāko cenu, Latvijas kuģniecības akciju cena kritās par 2,88% jeb par 0,04 Ls, un biržas slēgšanas brīdī bija 1,35.

Vislielāko cenu pieaugumu Rīgas fondu biržas oficiālajā sarakstā piedzīvoja Ventspils Nafta, uzņēmuma akciju cenai palielinoties par 1,11%, sasniedzot 2,73 Ls.

Visvairāk darījumu tika veikti ar Latvijas kuģniecības akcijām - 46 -, pērkot un pārdodot 23 611 akcijas 32 375,38 Ls apjomā.

Ar Ventspils Naftas akcijām tika veikti 6 darījumi ar 9 565 akcijām 26 051,63 Ls apjomā.

Kopumā Rīgas fondu biržas oficiālajā sarakstā 17. jūlijā tika veikti 86 darījumi ar 39 068 akcijām 83 904,93 Ls apjomā.

Rīgas fondu biržas otrajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu - 15,00% - piedzīvoja Saldus mežrūpniecība. Ar 60 uzņēmuma akcijām tika veikts 1 darījums 621,00 Ls apjomā. Saldus mežrūpniecības akciju cena biržas slēgšanas brīdī bija 10,35 Ls.

Otrdien, 17. jūlijā, Rīgas fondu biržas oficiālajā sarakstā pēc 16. jūlija rekorda, kad Latvijas kuģniecības akcijas sasniedza visu laiku augstāko cenu, Latvijas kuģniecības akciju cena kritās par 2,88% jeb par 0,04 Ls, un biržas slēgšanas brīdī bija 1,35.

Vislielāko cenu pieaugumu Rīgas fondu biržas oficiālajā sarakstā piedzīvoja Ventspils Nafta, uzņēmuma akciju cenai palielinoties par 1,11%, sasniedzot 2,73 Ls.

Visvairāk darījumu tika veikti ar Latvijas kuģniecības akcijām - 46 -, pērkot un pārdodot 23 611 akcijas 32 375,38 Ls apjomā.

Ar Ventspils Naftas akcijām tika veikti 6 darījumi ar 9 565 akcijām 26 051,63 Ls apjomā.

Kopumā Rīgas fondu biržas oficiālajā sarakstā 17. jūlijā tika veikti 86 darījumi ar 39 068 akcijām 83 904,93 Ls apjomā.

Rīgas fondu biržas otrajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu - 15,00% - piedzīvoja Saldus mežrūpniecība. Ar 60 uzņēmuma akcijām tika veikts 1 darījums 621,00 Ls apjomā. Saldus mežrūpniecības akciju cena biržas slēgšanas brīdī bija 10,35 Ls.

Rīgas Fondu biržas valde nolēmusi sākot ar 1.augustu pārcelt Latvijas gāzes kotētās akcijas no Biržas Oficiālā uz Otro sarakstu, liecina paziņojums biržā.

Biržas noteikumi Par finanšu instrumentu iekļaušanu un tirdzniecību biržas regulētajos tirgos nosaka, ka sabiedrībai, kuras akcijas tiek kotētas Biržas Oficiālajā sarakstā, ir jānodrošina, ka visā akciju kotēšanas laikā, brīvā publiskā apgrozībā ir pietiekams skaits akciju - vismaz 25 % no biržā iekļauto akciju skaita, vai arī brīvā publiskā apgrozībā esošo akciju kapitalizācijai jāpārsniedz 25 miljoni eiro. Šī prasības mērķis ir nodrošināt augstāku likviditāti Baltijas Oficiālā sarakstā.

Brīvā publiskā apgrozībā esošo akciju skaitu un kapitalizāciju birža aprēķina divas reizes gadā - 30. aprīlī un 31. oktobrī. Ja Oficiālajā sarakstā kotētajam uzņēmumam tiek konstatēta neatbilstība Oficiālā saraksta kvantitatīvajām prasībām, tam tiek dots sešu mēnešu laiks novērst radušos neatbilstību.

Latvijas sekmes ES fondu ieviešanā pēdējā gada laikā ir vērtējamas kā ļoti augstas, ņemot vērā, cik šis ir bijis izaicinājumiem bagāts gads, atzīst Eiropas Komisijas Reģionālās un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāta Igaunijas, Somijas un Latvijas nodaļas vadītāja Angela Martinesa Sarasola.

Ceturtdien, 24.novembrī, notika Kohēzijas politikas Eiropas Savienības Struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) 2014.-2020.gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejas sēde, kurā tika izskatīts ES fondu ieviešanas progress un citi aktuālie jautājumi.

«Latvija var lepoties ar visu 30 Eiropas Komisijas izvirzīto priekšnosacījumu ES fondu ieviešanai izpildi, Ministru kabineta noteikumu apstiprināšanu par vairāk nekā 80% ES fondu finansējuma un sasniegto ES fondu ieviešanas progresu, Latvijai ieņemot trešo vietu ES pēc saņemtajiem starpposmu maksājumiem. Nākamie soļi un izaicinājumi ir projektu ieviešanas apjoma un kvalitātes kāpināšana, slēdzot arvien jaunus projektu līgumus un nodrošinot ES fondu veiksmīgai ieviešanai nepieciešamo naudas plūsmu,» norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa pasludinājusi mūzikas ierakstu kompānija Platforma Rekords maksātnespējas procesu, liecina ieraksts Maksātnespējas reģistra mājas lapā.

Kreditori savus prasījumus pret parādnieku var iesniegt maksātnespējas administratoram Svetlania Titovai līdz šā gada 3.februārim.

DB jau rakstīja, ka Platforma Rekords pērn strādājusi ar 360,3 tūkst. Ls lielu apgrozījumu, kas ir par 35% mazāk, salīdzinot ar gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma zaudējumi bija 35,9 tūkst. Ls, kas ir 2,8 reizes vairāk nekā 2008.gadā, liecina Lursoft datubāzē publiskotā informācija.

Uzņēmuma finanšu pārskata vadības ziņojumā teikts, ka apgrozījums pērn samazinājās saistībā ar vispārējo ekonomisko situāciju valstī. Platforma Rekords vadība gan bija plānojusi nostiprināt vietu Latvijas tirgū un vēstīja, ka iecerējusi sākt aktīvu Latvijas mūziķu popularizēšanu ārpus robežām, kā arī turpināt pārdošanu digitālā veidā.

Piektdien (28. septembrī) Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja uzņēmums Rytu skirstomieji tinklai, kura akciju cena palielinājās par 1,62%, sasniedzot 0,89 LVL par akciju. Savukārt vislielāko akciju cenas kritumu piedzīvoja Trigon Property Development, kuras akciju cena samazinājās par 7,03% un slēgšanas brīdī bija 1,67 LVL.

Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā 28. septembrī kopumā veikti 882 darījumi un tirgotas 971 109 akcijas, veidojot 1 438 936 LVL apgrozījumu.

Baltijas fondu biržas otrajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja uzņēmums Gubernija, kura akciju cena palielinājās par 9,59%. Savukārt vislielākais kritums bija Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīcai, kuras akciju cena samazinājās par 12,50% un slēgšanas brīdī bija 0,07 LVL.

28. septembrī Baltijas fondu biržas otrajā sarakstā vislielākais apgrozījums, kā arī visvairāk darījumi (55) tika veikti ar uzņēmuma Snoras akcijām - pērkot un pārdodot 53 164 akcijas 57 208,32 LVL apjomā.

Otrdien (25. septembrī) Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja uzņēmums Trigon Property Development, kura akciju cena palielinājās par 11,23%, sasniedzot 1,46 LVL par akciju. Savukārt vislielāko akciju cenas kritumu piedzīvoja Vilniaus Baldai, kuras akciju cena samazinājās par 6,21% un slēgšanas brīdī bija 4,58 LVL.

Ar uzņēmuma Olympic Entertainment Group un Arco Vara akcijām tika veikti visvairāk darījumi (134). Arī vislielākais apgrozījums Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā bija uzņēmuma Olympic Entertainment Group akcijām - 2 153 992,51 LVL.

Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā 25. septembrī kopumā veikti 1 022 darījumi un tirgotas 3 042 682 akcijas, veidojot 5 412 973,77 LVL apgrozījumu.

Baltijas fondu biržas otrajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja uzņēmums Lietuvos elektrine, kura akciju cena palielinājās par 6,15%. Savukārt vislielākais kritums bija uzņēmumam Vilkyškiu pienine, kura akciju cena samazinājās par 4,84% un slēgšanas brīdī bija 1,20 LVL.

Ceturtdien (26. septembrī) Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja uzņēmums Trigon Property Development, kura akciju cena palielinājās par 10,82%, sasniedzot 1,80 LVL par akciju. Savukārt vislielāko akciju cenas kritumu piedzīvoja SAF Tehnika, kuras akciju cena samazinājās par 2,28% un slēgšanas brīdī bija 3,85 LVL.

Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā 27. septembrī kopumā veikti 836 darījumi un tirgotas 1 057 752 akcijas, veidojot 3 149 882,84 LVL apgrozījumu.

Baltijas fondu biržas otrajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja uzņēmums Siguldas CMAS, kura akciju cena palielinājās par 7,78%. Savukārt vislielākais kritums bija uzņēmumam Lietuvos elektrine, kura akciju cena samazinājās par 2,29% un slēgšanas brīdī bija 1,30 LVL.

27. septembrī Baltijas fondu biržas otrajā sarakstā visielākais apgrozījums, kā arī visvairāk darījumi (74) tika veikti ar uzņēmuma Lietuvos energija akcijām - pērkot un pārdodot 53 187 akcijas 57 926,45 LVL apjomā.

Trešdien (26. septembrī) Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja uzņēmums Trigon Property Development, kura akciju cena palielinājās par 11,06%, sasniedzot 1,62 LVL par akciju. Savukārt vislielāko akciju cenas kritumu piedzīvoja AS Viisnurk, kuras akciju cena samazinājās par 8,21% un slēgšanas brīdī bija 2,52 LVL.

Ar uzņēmuma Arco Vara akcijām tika veikti visvairāk darījumi (95), pērkot un pārdodot 52 384 akcijas 66 206,08 LVL apjomā. Savukārt vislielākais apgrozījums Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā bija uzņēmuma Olympic Entertainment Group akcijām - 365 478,68 LVL.

Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā 26. septembrī kopumā veikti 870 darījumi un tirgotas 1 133 450 akcijas, veidojot 2 234 624,62 LVL apgrozījumu.

Baltijas fondu biržas otrajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja uzņēmums Kauno energija, kura akciju cena palielinājās par 3,80%. Savukārt vislielākais kritums bija uzņēmumam Siguldas CMAS, kura akciju cena samazinājās par 7,69% un slēgšanas brīdī bija 1,80 LVL.

Vairums ieguldījumu fondu iepriekšējā gadā darbojās ar pozitīvu ienesīgumu, un to sniegumu lielā mērā ietekmēja fondu ieguldījumu valūta, proti, labāku sniegumu eiro izteiksmē uzrādīja tie fondi, kuru ieguldījumu valūta ir Krievijas rublis vai ASV dolārs, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.

Decembra beigās obligāciju fondu gada ienesīgums bija robežās no 0,4% līdz +38,6%. Šo fondu aktīvi gada laikā pieauga par 3.8%, gada beigās sasniedzot 180.4 milj. eiro. Obligāciju fondi pārsvarā fokusējas uz korporatīvajiem parāda vērtspapīriem augsta ienesīguma/ augsta riska (high yield) segmentā.

Jaukto fondu gada ienesīgums bija robežās no -0,5% līdz 7,2%. Šo fondu aktīvi gada laikā pieauga par 3.9%, decembra beigās sasniedzot 13,2 milj. eiro. Jauktie fondi galvenokārt bija ieguldījuši ieguldījumu fondu apliecībās un parāda vērtspapīros, kas gada beigās veidoja attiecīgi 57% un 43% no šo fondu kopējā vērtspapīru portfeļa.

Ieguldījumu fondiem 2016. gada deviņos mēnešos ļoti atšķirīgs ienesīgums dalījumā pēc ieguldījumu politikas un reģionālā fokusa, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati.

FKTK ir apkopojusi ieguldījumu fondu un alternatīvo ieguldījumu fondu darbības rezultātus 2016. gada deviņos mēnešos. Ieguldījumu fondu sniegums 2016. gada deviņos mēnešos bija izteikti atšķirīgs dalījumā pēc fondu ieguldījumu politikas kā arī pēc to reģionālā fokusa. Visi obligāciju fondi, izņemot vienu, 2016. gada deviņos mēnešos darbojās ar pozitīvu ienesīgumu, savukārt lielākā daļa akciju fondu ar negatīvu ienesīgumu. Līdzīgi kā iepriekšējā ceturksnī īpaši augsts ienesīgums bija tiem fondiem, kas 2014. gadā bija lielākie zaudētāji saistībā ar rubļa vērtības kritumu vai ieguldījumiem Krievijā.

Septembra beigās obligāciju fondu deviņu mēnešu ienesīgums bija robežās no -2% līdz 24.3%. Šo fondu kopējie aktīvi kopš gada sākuma samazinājās par 1.2% un septembra beigās sasniedza 172 milj. eiro. Obligāciju fondi pārsvarā fokusējas uz korporatīvajiem parāda vērtspapīriem augsta ienesīguma/ augsta riska (high yield) segmentā.