2006. gadā Rīgas pilsētas pašvaldības iestādēm un Centrālajai administrācijai nav bijusi vienota atalgojuma sistēma, kaut arī tāda ir paredzēta normatīvajos aktos, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).
Vienotas sistēmas izstrāde personāla uzskaites, darba samaksas, finanšu vadības un uzskaites jomā uzsākta tikai 2006.gada aprīlī pēc Rīgas domes priekšsēdētāja rīkojuma. Saskaņā ar Rīgas pilsētas pašvaldības nolikumu vienotās sistēmas metodiskā vadība darba samaksas un uzskaites jomā jānodrošina Finanšu departamentam.
VK aicina sakārtot šo sistēmu, ieviešot arī efektīvu iekšējo kontroli.
VK secinājusi, ka darbinieku prēmēšanas un materiālās stimulēšanas piemērošanas regularitāte liecina, ka tā nav tieši atkarīga no darbinieku ieguldītā darba un sasniegtajiem rezultātiem. Iestādes kopējais prēmiju apjoms ir atkarīgs no tai piešķirtā budžeta apjoma. Šāda situācija izveidojusies tāpēc, ka Rīgas dome (RD) pašvaldības iestādēm nav noteikusi vienotus prēmiju piešķiršanas kritērijus. Katrā Rīgas pilsētas pašvaldības iestādē ir izstrādāta un ieviesta atšķirīga darba samaksas kārtība un materiālās stimulēšanas prakse.
VK atklājusi, ka, nosakot mēnešalgas Rīgas pašvaldības iestādēs, nav izvērtēti darbinieku amata pienākumi un veicamais darba apjoms, jo noteiktais atalgojuma apmērs ir būtiski palielināts, piešķirot piemaksas, prēmijas un cita veida sociālās garantijas - mēnešalgas īpatsvars no kopējās atalgojuma summas ir vidēji no 56,2% līdz 77,2%.
Finanšu departamentā par papildu darbu saņemtā darbinieku vienreizējā darba samaksa līdz 300% apmērā no mēneša darba algas neatbilst Darba likuma 65.panta prasībām, radot risku, ka darba samaksas lielums neatbilst faktiski izdarītajam darba apjomam, norāda VK.
VK arī konstatējusi, ka Labklājības departamentā nav ievērota darbinieku prēmēšanas nolikumā noteiktā kārtība, izmaksājot prēmijas darbiniekiem, kas attiecīgajā prēmēšanas periodā nav strādājuši.
Revīzijā secināts, ka netiek uzskaitīts un apmaksāts RD deputātu faktiski nostrādātais darba laiks, līdz ar to pastāv risks, ka deputāti saņem nepamatotu atlīdzību par faktiski neveiktiem deputātu pienākumiem.
Deputātu darba laika uzskaites tabelēs tiek uzrādītas tikai kavētās komiteju un domes sēžu stundas, nevis faktiski nostrādātais darba laiks. Darba samaksu veido starpība - no maksimāli iespējamā apmaksājamo darba stundu skaita tiek atskaitītas darba laika uzskaites tabelēs uzrādītās kavētās stundas.
Rīgas pilsētas pašvaldības iestādēs revidējamā laika posmā nebija nodrošināta vienota pieeja nodarbināto veselības apdrošināšanai. Dažādām darbinieku grupām ir iegādātas atšķirīgas veselības apdrošināšanas polises, kuru vērtība ir no Ls 76 līdz Ls 340.
VK arī norāda, ka, neieturot ienākuma nodokli no Rīgas domes deputātu, Centrālās administrācijas, Īpašuma un Finanšu departamentu un Kurzemes rajona izpilddirekcijas darbinieku ienākumiem no veselības apdrošināšanas un mācību maksas kompensācijas, tiek pārkāptas likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli 8.panta prasības.
Likumības revīzija Atalgojuma sistēma Rīgas pašvaldībā veikta par laika posmu no 2006. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim.