Projekta Publisko interneta pieejas punktu izveide Rīgas plānošanas reģionā ietvaros uzstādīto publisko interneta punktu skaitu jūnijā ir papildinājuši 15 jauni publiskie interneta pieejas kioski.

Tie atrodas 7 Latvijas pilsētās un rajonos, t.s. mazajās pašvaldībās. Minēto projektu īsteno Nodibinājums Rīgas reģiona attīstības aģentūra (NRRAA) sadarbībā ar Rīgas domi, bet līdzfinansē Eiropas reģionālās attīstības fonds.

Iedzīvotāju brīvai interneta pieejai paredzētie interneta 15 kioski ir uzstādīti Jūrmalā (7), Mārupes pagastā (1), Limbažu rajonā (2), Salacgrīvā (2), Tukumā (1), Kandavā (1) un Slampes pagastā (1). Tāpat tuvākajās dienās tiks uzstādīti vēl 10 interneta kioski –Tukumā (5) un Ogres rajonā (5). Tādējādi interneta kiosku uzstādīšana Jūrmalā, Tukumā un Ogres rajonā tiks pabeigta. Projekta ietvaros maijā jau uzstādītas 45 datorizētas darba vietas 30 vietās pašvaldību teritorijās. Atlikušo iedzīvotājiem pieejamo interneta punktu ierīkošana turpināsies līdz šā gada jūlija beigām.

Satversmes tiesa 2016.gada 16.jūnijā atzina, ka norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijas mājaslapā neatbilst Satversmei, un Saeimai līdz 2017.gada februārim šī norma ir jāgroza.

Satversmes tiesa norāda, ka pašu parādnieku pamattiesību ierobežojums, publicējot viņu datus, ir atbilstošs Satversmei, taču norma nesamērīgi ierobežo parādnieku bērnu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Ko paredz norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu un par ko tika ierosināta lieta?

Uzturlīdzekļu garantijas fonda likuma 5.1 pants paredz, ka Fonda administrācijas mājaslapā publisko ziņas par vecāku, kurš nepilda tiesas nolēmumā vai notariālajā aktā noteikto pienākumu maksāt uzturlīdzekļus savam bērnam vismaz minimālo uzturlīdzekļu apmērā. Publicēts tiek parādnieka vārds, uzvārds, personas koda otrā daļa un dzimšanas gads. Šie dati tiek publicēti tikai tad, ja:

Satversmes tiesa 2016.gada 16.jūnijā atzina, ka norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijas mājaslapā neatbilst Satversmei, un Saeimai līdz 2017.gada februārim šī norma ir jāgroza.

Satversmes tiesa norāda, ka pašu parādnieku pamattiesību ierobežojums, publicējot viņu datus, ir atbilstošs Satversmei, taču norma nesamērīgi ierobežo parādnieku bērnu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Ko paredz norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu un par ko tika ierosināta lieta?

Uzturlīdzekļu garantijas fonda likuma 5.1 pants paredz, ka Fonda administrācijas mājaslapā publisko ziņas par vecāku, kurš nepilda tiesas nolēmumā vai notariālajā aktā noteikto pienākumu maksāt uzturlīdzekļus savam bērnam vismaz minimālo uzturlīdzekļu apmērā. Publicēts tiek parādnieka vārds, uzvārds, personas koda otrā daļa un dzimšanas gads. Šie dati tiek publicēti tikai tad, ja:

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kuri regulē procesu, kādā tiek pieņemtas ekspluatācijā jebkāda veida elektrostacijas, AS «Sadales tīkls» atļauja enerģijas ražošanas iekārtu pieslēgšanai elektrotīklam ir tikai viens posms no visa elektrostacijas pieslēgšanas procesa. Atzinums apliecina enerģijas ražošanas iekārtu un AS «Sadales tīkls» elektrotīkla kopējās darbības pārbaudi 72 h garumā un pēc atzinuma izsniegšanas dokumentu un elektrostacijas darbības pārbaude jāveic būvvaldei, norāda AS «Sadales tīkls» Preses sekretāre Tatjana Smirnova.

«AS «Sadales tīkls» uzdevums elektrostacijas pieslēgšanas procesā ir pārbaudīt, vai ražotāja uzstādītās enerģijas ražošanas iekārtas un izbūvētais pieslēgums atbilst AS «Sadales tīkls» izsniegtajiem tehniskajiem noteikumiem, un pārliecināties, ka ražošanas iekārtu pieslēgšana pie elektrotīkla neietekmēs citu klientu elektroapgādes drošumu un kvalitāti. AS «Sadales tīkls» atzinums neapliecina enerģijas ražotāja gatavību ražot elektroenerģiju vai siltumenerģiju, vai objekta nodošanu ekspluatācijā, jo enerģijas ražotāja komerciāla darbība, tajā skaitā - maksājumu saņemšana par saražoto un elektrotīklā nodoto enerģiju – tiek uzsākta tikai pēc tam, kad stacija ir nodota ekspluatācijā un pašvaldības būvvalde izdevusi aktu,» skaidro kompānijā.

Lai izdzīvotu, liela daļa mazo interneta veikalu, visticamāk, uz laiku darbību pārtrauks, bet lielie nozares dalībnieki apvienosies.

Pirmie trīs gada mēneši būs ļoti smagi Latvijas ekonomikā un tai skaitā arī interneta veikaliem, interneta veikala 1A vadītājs Mareks Zuika.Tā Db pastāstīja Latvijas Interneta asociācijas (LIA) izpilddirektors Viesturs Plešs, vēršot uzmanību, ka pašreizējā ekonomiskā situācija «atsijās» daudzus interneta veikalus, kam nav pieredzes un resursu. Apvienošanās iespēju izskata viens no lielākajiem interneta veikaliem Latvijā Xnet. «Pašlaik izskatām iespēju piedāvāt tiem mūsu konkurentiem, kuri vēl nav uz bankrota sliekšņa, apvienoties ar Xnet, jo mēs šobrīd strādājam ar vienu no modernākajām sistēmām Latvijā un mums ir sakārtoti procesi, lai mēs spētu ar esošām izmaksām apkalpot vismaz trīs reizes vairāk pasūtījumu nekā šobrīd. Attiecīgi apvienojoties būtu iespēja šādiem veikaliem izdzīvot šajā grūtajā periodā,» tā e-veikala komercdirektors Mārtiņš Švāns. E-komercija nav izņēmums, un ekonomiskā situācija ietekmē arī interneta veikalu nozari Latvijā, Db norādīja aptaujātie nozares eksperti. Turklāt tāpat kā citās sfērās, arī šajā šogad ir pieļaujami interneta veikalu bankroti. «Arī līdz šim ik pa brīdim ir bankrotējis kāds interneta veikals. Šis gads, protams, nebūs izņēmums un bankrotu skaits varētu pat palielināties. Riska grupā jāuzsver tie, kas ņēmuši kredītus neapdomīgai attīstībai vai saistību nomaksai,» Db atzīmēja interneta veikala Neoshop vadītājs Ints Trifanovs. Kopumā interneta veikalu nozare Latvijā ir vērtējama vairāku desmitu miljonu latu apmērā, norāda LIA.

A/s Rīgas piena kombināts (RPK) noslēdzis līgumu ar ievērojamu Krievijas distributoru par salīdzinoši liela apjoma RPK produktu piegādi Krievijas tirgum.

Sortimentā līdzās krējumam Romaška, Lāses produktiem un sieram būs arī jogurti, biezpiens un kausētais siers, informē RPK sabiedrisko attiecību vadītāja Līga Rimšēviča.

Jau vairākus gadus uzņēmums attīstījis zīmolu Rižskij un tagad līdzās zīmoliem Romaška un Lāse RPK Krievijā startēs ar zīmolu Rīgas marka neatkarīgi no Rīgas domes veiktajām aktivitātēm.

Lai pārrunātu uzņēmuma eksporta plānus šim gadam un tā iesaistīšanos projektā Rīgas marka, šodien RPK apmeklēja Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs.

RPK eksporta apjoms ir aptuveni 20% no kopējā apgrozījuma, savukārt, eksports uz Krieviju ir 30% no kopējā eksporta apjoma. 2010. gadā ir plānots eksporta apjomu uz Krieviju palielināt vismaz 2 reizes.

Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju, Iepirkumu uzraudzības biroju, Konkurences padomi un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju 2019.gada nogalē izstrādāja informatīvo ziņojumu, un vēlāk arī uz tā balstītu rīcības plānu par publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanu.

Šo dokumentu izstrādes laikā gan iepriekšminētās iestādes, gan arī citas iestādes un nevalstiskās organizācijas kopā identificēja vairākus trūkumus, pašreizējā publisko iepirkumu regulējumā.Norādot, ka problēmas un būtiski izaicinājumi ir visā publisko iepirkumu sistēmā, sākot no iepirkuma dokumentācijas sagatavošanas līdz pat līguma izpildes kontrolei. Institūcijas identificēja vairākas pastāvošās problēmas iepirkumu procesā un visā sistēmā, tai skaitā gan normatīvo aktu piemērošanas kļūdas, gan sistēmas negatīvo ietekmi uz konkurenci, iepirkumu sadārdzinājumi, kā arī iepirkumu izpildes zemā kvalitāte.

Tādēļ informatīvais ziņojums un pēcāk arī rīcības plāns koncentrējās uz mērķi panākt iepirkuma procesa atklātumu, piegādātāju brīvu konkurenci, piegādātāju godprātību, vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret piegādātājiem, kā arī pasūtītāja līdzekļu efektīvu izmantošanu.

Spēcīgā vētra, kas 23. novembra naktī uz pirmdienu, izraisīja elektroenerģijas piegādes traucējumus un atstāja bez elektrības aptuveni 25 000 AS Latvenergo klientu, informē uzņēmums.

Visvairāk klientu bez elektroenerģijas bija palikuši AS Sadales tīkls Ziemeļu reģionā – Valkā, Strenčos un Vidzemes jūrmalā. Kopā bija bojātas 748 transformatoru apakšstacijas un traucēta elektroapgāde aptuveni 7 480 klientiem.

Ziemeļaustrumu reģionā 24. novembra rītā bez sprieguma bija 319 transformatoru apakšstacijas un elektrības piegāde traucēta aptuveni 3 200 klientiem. Visvairāk vētra bija plosījusies Alūksnes rajonā, t.i. Malienas, Mālupes, Liepnas, Annas, Jaunannas, Zeltiņu un Zaicevas pagastos. Saspīlēta situācija bija vērojama arī AS Sadales tīkls Rietumu reģionā – Užavas apkārtnē, Zaņas pagastā, Aizputē, kur bez elektrības bija 286 transformatoru apakšstacijas, nepiegādājot elektroenerģiju aptuveni 2 900 klientiem.

Uzņēmējs Gatis Lazda ir vērsies ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā, norādot, ka AS “Sadales tīkls”, piemērojot jaunos tarifus, iekasē no galalietotājiem maksu par tādas pieslēguma jaudas uzturēšanu, ko uzņēmums patiesībā nemaz nenodrošina.

Līdz ar to “Sadales tīkls”, iespējams, noziedzīgā ceļā gūst virspeļņu, un ir jāvērtē šīs rīcības atbilstība Krimināllikuma 177. panta “Krāpšana” otrajā un trešajā daļā norādītajam noziedzīga nodarījuma sastāvam, teikts presei izplatītajā paziņojumā.

Uzņēmēja ieskatā nepieciešams arī izvērtēt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) amatpersonu rīcību atbilstoši Krimināllikuma 319. panta “Valsts amatpersonas bezdarbība” pirmajā un trešajā daļā norādītajam noziedzīgā nodarījuma sastāvam. 2023. gada 1. jūlijā stājās spēkā jaunie “Sadales tīkla” elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifi, kas mājsaimniecībām ievērojami sadārdzināja elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma izmantošanu. Jūlija rēķinā ir ieviesta jauna komponente – maksa par jaudas uzturēšanu (MJU). Iepriekš “Sadales tīkla” elektroenerģijas pakalpojumu tarifos tāda nebija iekļauta. Tā ir tarifa fiksētā daļa par jaudas uzturēšanu, ko ietekmē pieslēguma fāžu (F) skaits, pieslēguma slodze ampēros (A) un patērēto kilovatstundu apjoms (kWh).

Eiropas Savienības dalībvalstīm nacionālajā likumdošanā jāpārņem jauno publisko iepirkumu direktīvu prasības. No tām vairākas radītas, lai atvieglotu mazo un vidējo komersantu dalību iepirkumos, kā arī veicinātu ilgtspējīgu un inovatīvu risinājumu publiskajos pasūtījumos.

Olborgas universitātes Dānijā profesors Makss Rolfstams (Max Rolfstam) – viens no inovāciju publiskā iepirkuma pētniekiem – secinājis, ka, lai gan veiktās izmaiņas kopumā vērtējamas kā pozitīvas, pastāv virkne institucionālu faktoru, kas traucē pieejamo instrumentu izmantošanu publiskajos iepirkumos. Arī analizējot Latvijas situāciju, var secināt, ka direktīvas vai nacionālais publiskā iepirkuma regulējums nebūt nav galvenais faktors, kas ierobežo publisko iepirkumu budžetu efektīvāku un radošāku izmantošanu. Kā viens no būtiskākajiem šķēršļiem arvien ir zemākā cena kā galvenais kritērijs piedāvājumu vērtēšanai.

IKT pakalpojumu sniedzējs Bite Latvija pēc pusgadu ilgas cīņas saņēmis pozitīvu SPRK lēmumu, kas atļauj uzņēmumam ar grupā ietilpstošo uzņēmumu, elektronisko pakalpojumu sniedzēju Unistars kopīgi izmantot 5G attīstīšanai nepieciešamās frekvences, līdz ar to šobrīd visiem mobilo sakaru operatoriem ir iespējas attīstīt 5G tīklu.

Par Bite Latvija plāniem un tirgus redzējumu Dienas Biznesa jautājumi uzņēmuma izpilddirektoram Arūnam Mickevičam (Arunas Mickevicius).

Nupat SPRK atļāva Bite Latvija izmantot meitas uzņēmuma rīcībā esošo 5G frekvenci, un var teikt, ka tirgus ir vaļā. Esat gatavi? Kas notiek tālāk?

Jā, jautājums par 5G frekvences kopīgu izmantošanu ir noslēgts. Kopumā 5G tīkla attīstība ir mūsu stratēģiskā prioritāte. Līdz ar pozitīvu SPRK lēmumu aktīvi strādāsim pie tā, lai attīstītu mūsu 5G kopā ar partneri Ericsson, piedāvātu augstas kvalitātes 5G pakalpojumus kā mājsaimniecību, tā juridisku personu vajadzībām. Gaidot atļauju par 5G frekvenču kopīgu izmantošanu, mēs jau paralēli veicām priekšdarbus, sagatavojot tīklu 5G, aprīkojot bāzes stacijas ar nepieciešamajām iekārtām, kā arī strādājot pie pakalpojumu attīstīšanas. Līdz ar to 5G pakalpojumus mēs varējām nodrošināt pat ātrāk, ja vien nebūtu bijis tik ilgs apstiprināšanas process. Šobrīd varam teikt, ka esam gatavi startēt 5G tīklā ar jauniem piedāvājumiem, turklāt šobrīd mēs to ne tikai varam, bet arī drīkstam darīt. Par 5G komerciālajiem pakalpojumiem paziņosim šomēnes. Tuvāko piecu gadu laikā tīkla attīstībai budžetā esam paredzējuši aptuveni 70 miljonu eiro investīcijas. Jāpiebilst, ka šie 70 miljoni eiro ir iezīmēti atbilstoši šā brīža aprēķiniem par situāciju tirgū un šā brīža izmaksām, bet potenciāli runa varētu būt arī par lielāku summu. Līdz ar šiem ieguldījumiem esam iecerējuši nodrošināt modernāko nākamās paaudzes tīklu Latvijā. Plānojam, ka līdz 2023. gada beigām Bites tīklā būs 350 5G bāzes stacijas, mūsu 5G tīkls aptvers 30% Latvijas teritorijas un teju 50% Latvijas iedzīvotāju. Tuvākajā laikā plānojam atklāt 200 5G bāzes stacijas tādās Latvijas pilsētās kā Rīga un tās apkārtne, Jūrmala, Liepāja, Daugavpils, Rēzekne, Valmiera, Jelgava, Ventspils, Jēkabpils, Ogre, Sigulda, Kuldīga, Cēsis, Aizpute un citviet.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir izvērtējusi mobilā interneta pakalpojuma kvalitāti Latvijā.

Izvērtējot veiktos interneta pakalpojuma kvalitātes mērījumus Bite Latvija, LMT, Tele2 un Telekom Baltija mobilajos elektronisko sakaru tīklos, SPRK secina, ka kopumā interneta kvalitāte Latvijā atbilst noteiktajām kvalitātes prasībām. Latvijā mobilā interneta ātruma ziņā vērojama nozīmīga izaugsme, tomēr lietotājiem pieejamais interneta ātrums dažādās vietās ir izteikti atšķirīgs.

Interneta pakalpojuma kvalitātes mērījumos SPRK nosaka tādus parametrus kā pieslēguma ātrums (lejupielādes un augšupielādes), latentums, trīce un pakešu zuduma koeficients.

Interneta pakalpojuma kvalitātes mērījumus SPRK veic, izmantojot interneta pakalpojuma kvalitātes kontroles sistēmu, kas nodrošina pakalpojuma kvalitātes novērtējumu posmā starp pieslēguma punktu un Latvijas interneta apmaiņas punktu.

Ir aizvadīts grūts gads, kas nesis pēdējo gadu lielāko satricinājumu – Krievijas izvērstu plaša mēroga karu Ukrainā. Tas visā pasaulē atstājis paliekošu ietekmi arī uz energoapgādes nozari, tostarp nostiprinājis izpratni par kritiskās infrastruktūras un enerģētiskās neatkarības lielo nozīmi ikvienas valsts pastāvēšanā.

Šīs sūrās mācības kļuva par atskaites punktu vietējo atjaunīgo energoresursu attīstībā (AER) – Latvijā 2022. bijis rekordgads saules un vēja ģenerācijas attīstībā, diemžēl rekordgads arī energoresursu cenu lēcienos. Visstraujāko attīstību piedzīvoja mikroģenerācija jeb elektroenerģijas ražošana mājsaimniecībās, caur to akcentējot arī elektroenerģijas sadales sistēmas nozīmi zaļās ražošanas un enerģētiskās pašpietiekamības kontekstā. Izmaiņas sistēmā kopā ar ģeopolitiskās situācijas nestu vispārēju cenu pieaugumu radīja arī nepieciešamību pārskatīt līdzšinējos elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmas pakalpojumu tarifus, to veidošanas metodiku. Būtiski, ka abu elektroapgādes operatoru – AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) un AS "Sadales tīkls" – tarifu projekti tiek skatīti ciešā mijiedarbībā, kam ir liela nozīme, domājot par valsts kopējās energosistēmas turpmāku attīstību un ilgtspēju.

Jau tuvā nākotnē cilvēki lietos internetu vairāk no telefoniem un planšetēm nekā no datoriem. Tādēļ visiem uzņēmumiem būs jānodrošina adaptīvā vai responsīvā versija savai mājaslapai vai internetveikalam. Šajā rakstā apskatīsim, kas būtisks jāņem vērā, uzrunājot mobilā interneta auditoriju, ar ko atšķiras adaptīvā un responsīvā mājaslapas versija un kura piemērotāka katrā gadījumā. Raksts paredzēts biznesa, nevis IT auditorijai – uzņēmumu vadītājiem, mārketinga, pārdošanas un komunikācijas vadītājiem.

Lai arī lēnāk, prognozes ir piepildījušās

Pirms dažiem gadiem mēs bijām vieni no pirmajiem Latvijā, kas prognozēja adaptīvās vai responsīvās mājaslapas drīzu neizbēgamu nepieciešamību. Jāatzīst, ka mobilā interneta attīstība Latvijā notika lēnāk, nekā mēs prognozējām, tomēr šogad – 2014. gadā – sasniegts būtisks pagrieziena punkts.

Interneta lietotāji Latvijā 2014. gada vasarā

(Datu avots: Gemius; vizualizācija: Efumo)

2014. gadā mobilā interneta (viedtelefoni un planšetes) lietotāju skaits sasniedzis gandrīz pusi Latvijas interneta lietotāju auditorijas (1. grafiks), un var prognozēt, ka 2015.–2016. gadā mobilā interneta lietotāju īpatsvars pārsniegs datoru interneta lietotāju īpatsvaru.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme lūgs pārtraukt ar SIA Rīgas karte noslēgto līgumu par Rīgas maksas autostāvvietu uzlabojumiem, darbību un uzturēšanu, vienlaikus norādot uz pienākumu piemērot publisko iepirkumu regulējumu.

Tā liecina LETA rīcībā esošais IUB atzinums kādai amatpersonai.

IUB tika lūgts izvērtēt Rīgas satiksmes rīcības neatbilstību Publisko iepirkumu likuma prasībām, nododot visus Rīgas satiksmes autostāvvietu ieņēmumu pārvaldības jautājumus Rīgas kartei, nerīkojot iepirkumu likumā noteiktā kārtībā.

No amatpersonas vēstules IUB konstatēja, ka SIA CityCredit jeb Mobilly jau 2004.gadā uzvarēja iepirkumā par īsziņas norēķinu sistēmas izveidošanu un uzturēšanu Rīgas satiksmes autostāvvietās uz pieciem gadiem. 2010.gadā Rīgas satiksme izsludināja jaunu iepirkumu, tomēr tas tika pārtraukts, un CityCredit ar Rīgas satiksmi noslēdza vienošanos, ka iepriekš noslēgtais līgums ir spēkā līdz jaunas iepirkuma procedūras rezultātiem. Esošais līgums esot spēkā līdz šā gada jūnijam.

Pēc teju 20 gadiem AS «Sadales tīkls» pieņēmusi lēmumu mainīt darbinieku darba apģērbu un līdz šim tik ierastais bordo krāsas darba apģērbs tiks nomainīts uz spilgti dzeltenu, augstas redzamības darba apģērbu, kas kalpos darbiniekiem visos laika apstākļos un nodrošinās arī aizsardzību pret elektriskā loka iedarbību, informē uzņēmumā.

Šogad AS «Sadales tīkls» elektromontieriem plāno iegādāties 750 darba apģērbu komplektus ar aizsardzību pret elektrisko loku. Vidējās darba apģērba komplekta izmaksas ir 503 eiro vienam darbiniekam, kas ir par 10% mazāk kā līdz šim, kad vienam darbiniekam bija nepieciešams darba apģērba komplekts ar 15 dažādām apģērba vienībām. Kopumā elektromontieru vajadzībām paredzēts iegādāties aptuveni 1 315 darba apģērbu komplektus ar aizsardzību pret elektrisko loku, ko AS «Sadales tīkls» iegādāsies līdz 2020. gada beigām, Db.lv informēja uzņēmuma preses sekretāre Tatjana Smirnova.

Jaunie darba apģērbi tiks ieviesti pakāpeniski līdz 2022. gadam un līdz tam laikam tiks izmantoti abi – gan jaunie spilgti dzeltenie, gan arī līdz šim izmantotie bordo krāsas darba apģērbi. AS «Sadales tīkls» darbiniekus jaunajā darba apģērbā var identificēt pēc uzņēmuma logo, kas melnā krāsā izvietots krūšu zonā un uz muguras, darbinieka apliecības, kas šaubu gadījumā jālūdz uzrādīt, un uzņēmuma transportlīdzekļa, uz kura jābūt AS «Sadales tīkls» logo.

Jaunās publisko iepirkumu direktīvas tika izstrādātas, cita starpā, lai vienkāršotu publisko iepirkumu procedūras. Tātad arī ar mērķi padarīt publisko iepirkumu atvērtāku maziem un vidējiem komersantiem, kā arī radīt vairāk iespēju pasūtītājiem iepirkt ilgtspējīgas un inovatīvas preces un pakalpojumus.

Jaunās direktīvas tika pieņemtas arī ciešā saistībā ar Apvārsnis 2020 ietvarprogrammu, kuras ietvaros publiskam iepirkumam ir nozīmīga loma kā inovāciju politikas instrumentam, kas jau vairāk nekā dekādi tiek aktīvi diskutēts un arī īstenots vairākās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. Ņemot vērā publisko iepirkumu budžetu, kas saskaņā ar aplēsēm vidēji sastāda ap 20% no iekšzemes kopprodukta (1), publiskais iepirkums var un arī spēlē nozīmīgu lomu kā viens no instrumentiem inovāciju stimulēšanai. Tāpat tas var tikt efektīvi izmantots, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību.

Arī Latvijā inovāciju iepirkums var sekmēt ne tikai publisko resursu efektīvāku izmantošanu, bet arī inovācijas uzņēmumos un publiskajā sektorā. Tāpat inovāciju publiskais iepirkums var veicināt uzņēmumu ieguldījumus pētniecībā, attīstībā un inovācijā. Šajā jomā Latvija būtiski atpaliek no vidējā Eiropas līmeņa, pēc pēdējā Inovāciju savienības tablo datiem ieņemot 26.vietu starp 28 ES dalībvalstīm. Kādas tad priekšrocības sniedz jaunās direktīvas, salīdzinot ar 2004.gada direktīvām, un kā tās var sekmīgi izmantot, lai veicinātu inovatīvā un ilgtspējīgā iepirkuma aktīvāku izmantošanu?

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir izstrādājis un apstiprinājis Saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma izvēles kritērija piemērošanas ieteikumus, kuri tiek piemēroti, izvērtējot VID līgumattiecību partnerus.

Apzinoties, ka stingra nodokļu disciplīna publisko iepirkumu jomā ir visas sabiedrības interesēs, VID aicina arī citus valsts un pašvaldību publisko iepirkumu pasūtītājus atbildīgi vērtēt savus līgumpartnerus un vērīgi sekot Publisko iepirkumu likuma normām.

Ilgus gadus sabiedrībā dominējis viedoklis, ka publiskie iepirkumi nenorit godīgi un atbilstoši tiem izvirzītajiem mērķiem, jo vērtēšanas kritēriju izvēle un piemērošana bieži rada šaubas par pasūtītāja kritēriju pamatotību un pretendentu godaprātu.

VID ir ieinteresēts, lai nodokļi no ikviena publiskā iepirkuma atgrieztos pie tiem, kuri tos maksā. Tas nozīmē, ka ieguvējiem jābūt ne tikai pasūtītājam un pretendentam, kuru starpā noslēgts līgums, bet galvenokārt – sabiedrībai, par kuras samaksāto nodokļu naudu valsts iepirkums tiek veikts. Tāpēc VID aicina valsts un pašvaldību pārstāvjus atbildīgi izvērtēt publisko iepirkumu pretendentus, norāda dienesta pārstāvji.

Interneta izpētes uzņēmuma Gemius Latvia vadītāja Linda Egle stāsta par Latvijas iedzīvotāju interneta lietošanas paradumiem, par to, ko visbiežāk meklē google meklētājā, kā arī skaidro, kāds ir vidējais interneta lietotājs Latvijā.

80% Latvijas iedzīvotāju ir sasniedzami internetā

Latvieši ir aktīvi interneta lietotāji. Pirms vairākiem gadiem valdīja uzskats, ka internets ir domāts jauniešiem, tāpēc arī reklāmdevēji bieži svārstījās, vai likt reklāmu internetā vai nelikt, jo tādējādi sasniegtu tikai jauniešus. Šobrīd varu teikt, ka tā noteikti nav - arī vecāka gada gājuma cilvēki apgūst un lieto internetu. Šobrīd 80% Latvijas iedzīvotāju ir sasniedzami internetā. Tendences liecina - jo mazāka valsts, jo lielāka sasniedzamība. Noteikti var teikt, ka esam aktīvi lietotāji, lai gan par mums aktīvāki ir igauņi. Runājot skaitļos, Latvijā mēneša griezumā ir 1 430 000 aktīvie interneta lietotāji, kuri izmanto datoru; 800 000, kuri lieto internetu telefonā un apmēram 400 000 - planšetē, protams, jāatceras, ka šie skaitļi nav saskaitāmi, jo viens un tas pats cilvēks var lietot internetu gan datorā, gan telefonā, gan planšetē - šie dati pārklājas. Mēs mērām ne vien to, kā internets tiek lietots, bet arī reklāmas kampaņu efektivitāti internetā, piemēram, kuras vecuma grupas vairāk klikšķina uz baneriem. Esam noskaidrojuši, ka vairāk uz baneriem klikšķina vecuma grupa 55+, jaunieši skrien visam pāri ar acīm, viņu uzmanību piesaista bildes un video - viņi nav pieraduši lasīt garus tekstus, taču, ja 40+ vecuma grupas cilvēku ieinteresēs informācija banerī, viņš uz tā uzklikšķinās un uzzinās par konkrēto piedāvājumu visu iespējamo informāciju. Vidējā un vecākā paaudze ir pieradusi pie avīžu laika, viņi ir gatavi lasīt un iedziļināties.

Kopš Latvijas vēstniecības atklāšanas Uzbekistānā 1992.gadā ir iegūta nenovērtējama pieredze darbam Centrālāzijas reģionā, kas pakāpeniski radīja iespēju paplašināt Latvijas pārstāvniecību vēl četrās reģiona valstīs – Kirgizstānā, Tadžikistānā, Afganistānā un Turkmenistānā.

Reģionā ir specifiska biznesa un sadzīves vide, kura, šķiet, dažbrīd rada nepārvaramus šķēršļus biznesa kontaktu dibināšanai. Tomēr prakse rāda, ka ir radīti nepieciešamie priekšnoteikumi veiksmīgai un ilglaicīgai ekonomiskai sadarbībai.

Pēdējo trīs gados, kopš Eiropas Savienības (ES) stratēģijas Centrālāzijas reģionā pieņemšanas, ES dalībvalstis ir uzsākušas jaunu politisko un ekonomisko attiecību posmu ar Centrālāzijas reģiona valstīm. Tāpēc var uzskatīt, ka Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera valsts vizīte Tadžikistānā jūlijā ir loģisks turpinājums pērn oktobrī notikušajai prezidenta valsts vizītei Centrālāzijas reģiona valstīs – Kazahstānā, Uzbekistānā un Turkmenistānā, un nozīmīgs politisks stimuls un atbalsts divpusējo ekonomisko sakaru veicināšanai. Jāatzīst, ka tieši politiskais atbalsts augstā līmenī ir viens no svarīgākajiem ekonomiskās sadarbības katalizatoriem Centrālāzijas reģionā. Latvijas prezidents ir pirmais ES dalībvalstu prezidents, kurš apmeklējis Centrālāzijas valstis valsts vizītes ietvaros.

Mūsdienu mainīgajā pasaulē investīcijām ir ļoti liela loma efektīvas, jaudīgas un ienesīgas tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai. Tās ir nozīmīgs faktors ražošanas sekmēšanai un nodarbinātības veicināšanai, tādējādi stiprinot valsts ekonomisko attīstību, t.sk. konkurētspēju. Izaugsmes gados privātais sektors investē aktīvāk, savukārt krīzes laikā privātās investīcijas kļūst piezemētas pastāvošās nenoteiktības dēļ.

Tādā laikā tautsaimniecības stimulēšanai ļoti svarīgas ir investīcijas no valdības puses. Ierasti tās aptver sabiedrībai tādas nozīmīgas jomas kā transporta infrastruktūra, aizsardzība, izglītība, veselība un arī kultūra, kur privātā sektora investīcijas piesaistīt ir problemātiski.

Biznesa vidē investīcijas tiek veiktas, lai balstītu un attīstītu uzņēmējdarbību, investējot jaunās, uzlabotās ražošanas iekārtās vai pakalpojumu sniegšanas aprīkojumā, darbinieku profesionalitātes paaugstināšanā. Savukārt valdības investīciju mērķis ir nodrošināt ērtu, kvalitatīvu infrastruktūru un valsts nozīmes pakalpojumus nodokļu maksātājiem un sabiedrībai kopumā. Turklāt attīstīta infrastruktūra ir svarīgs priekšnosacījums jaunu privāto investīciju piesaistīšanā. Parasti publiskās investīcijas galvenokārt veic tādās jomās, kur privātās investīcijas nenonāk, piemēram, ceļu un tiltu būvēšanai, izglītības iestāžu un ārstniecības iestāžu būvniecībai un uzturēšanai, un tās izpaužas gan valsts, gan pašvaldību līmenī.

Interneta izpētes un konsultāciju uzņēmums Gemius publicējis datus par Latvijas interneta auditoriju 2014. gadā. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī aizvadītajā gadā internetā dominēja sievietes. Decembrī katra sieviete pieslēdzās internetam vidēji 107 reizes un pavadīja tajā par stundu vairāk laika nekā vīrieši. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir pieaudzis interneta lietotāju vecums.

Ja iepriekšējos gados lielāko daļu interneta auditorijas veidoja gados jauni cilvēki (15 līdz 34 gadi), tad aizvadītā gada tendence rāda, ka interneta lietotāju vecums pieaug. Decembrī teju puse (46 procenti) no visiem interneta lietotājiem bija vecuma grupā no 25 līdz 44 gadiem. Atskatoties uz statistikas datiem vairāku gadu griezumā, skaidri redzams, ka ievērojami sarucis interneta lietotāju skaits vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem - salīdzinot jaunāko statistiku ar pirmajiem auditorijas datiem 2006.gadā, auditorijas daļa vecumā no 15 līdz 24 gadiem ir samazinājusies par 18 procentiem.

Saskaņā ar gemiusAudience pētījuma datiem, 2014.gada decembrī sievietes veidoja 52 procentus no visas interneta auditorijas, kamēr vīrieši nedaudz mazāk - 48 procentus. Sievietes bija arī tās, kas pavadīja internetā visvairāk laika (vidēji 23 stundas un 10 minūtes no datoriem), kamēr vīrieši sērfoja internetā par stundu mazāk, vidēji 21 stundu un 49 minūtes.

Latvijas bankas pēdējos piecos gados piedzīvojušas nozīmīgas pārmaiņas. Lielākā daļa banku pakalpojumu klientiem ir pieejami digitāli, piedāvājot modernākas maksājumu iespējas. Stiprināta arī starptautiskā reputācija, veidojot ilgtspējīgākus biznesa modeļus un aizejot no transakciju “nauda ienāk, nauda aiziet” pieejas, ko joprojām dažreiz kāds aplami mēdz saukt par “investīcijām”.

Pēdējos divos gados darbs ieguldīts, lai no formālas pieejas, kas plaši un pamatoti kritizēta savas neelastības dēļ, risku pārvaldībā pārietu uz riskos balstītu pieeju. Pozitīvās pārmaiņas bijušas labas sadarbības rezultāts starp nozari un atbildīgajām iestādēm Latvijā un arī starptautiski.

Latvijas finanšu iestādes dažādās diskusijās bieži tikušas salīdzinātas ar kaimiņvalstīm, norādot gan uz atšķirīgām prasībām, gan dažādiem pieejamajiem resursiem prasību izpildei. Uzsvērta pārlieku stingra un formāla pieeja, negatīva ietekme uz konkurētspēju reģionā, rezultātā mazinot investīciju piesaistes iespējas. Finanšu nozares asociācija sadarbībā ar Lietuvas, Igaunijas, Zviedrijas un Polijas partnerorganizācijām veica pētījumu, kas salīdzina Latvijas risinājumus finanšu pakalpojumu pieejamībā un atbilstības nodrošināšanā ar kaimiņvalstīm un starptautiskajiem standartiem. Pētījumā vērtētas un apkopotas minēto partnerorganizāciju sniegtās atbildes par dažādiem ar finanšu pakalpojumu sniegšanu saistītiem segmentiem – depozīti un finansēšana, aizdevumi, parādu atgūšana, maksājumu pakalpojumi, neklātienes identifikācija, it īpaši naudas atmazgāšanas novēršanas un sankciju izpildes prasību īstenošana.