Pat ja tiks atbalstīts opozīcijā esošā Jaunā laika piedāvājums samazināt to Rīgas pašvaldības uzņēmumu skaitu, kuriem būs padomes, neskartas paliks vairākas kompānijas, kuru padomēs šobrīd darbojas domes vadība un tai tuvu stāvošie, raksta laikraksts Dienas bizness.

Tiesa, viņu maciņos nākamgad vajadzētu ieripot mazākas summas, jo, lai gan Rīgas dome lēmusi par 15 % samazināt atalgojumu tikai pilsētas vadībai un deputātiem, nevis tās uzņēmumu vadībai, nākamgad stājas spēkā vairāki likumi un likumu grozījumi, kuru mērķis ir «samazināt finansējuma apjoma atlīdzības izmaksai 15 % no kopējā institūcijai», kas attieksies uz visām valsts un pašvaldības iestādēm, aģentūrām, uzņēmumiem. Tas gan automātiski nenozīmē algu samazināšanu, jo atlīdzību veido arī prēmijas, naudas balvas, piemaksas, pabalsti, dodoties atvaļinājumā utt. Vairāki neoficiāli avoti Db gan ir izteikuši aizdomas - nav izslēgts, ka nauda, kas tiks ietaupīta, samazinot atlīdzību, darbiniekiem varētu tikt kompensēta savādāk, piemēram, ar jaunu dienesta auto. Īpaši tas varētu attiekties uz iestādēm un uzņēmumiem, kas netiek tieši finansētas no valsts vai pašvaldības budžeta.

11.09.2007.

Plkst.14.00

Darba Kārtība:

1. Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā

2. Par Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta padotībā esošo izglītības iestāžu peldbaseinu izmantošanas maksas noteikšanu

3. Par pirmsskolas izglītības iestādes dibināšanu Rīgā, Pārslas ielā 16

4. Par izmaiņām Rīgas bāriņtiesas sastāvā un grozījumiem Rīgas domes 13.09.2005. lēmumā Nr.387 "Par Rīgas bāriņtiesas sastāvu"

5. Grozījumi Rīgas domes 21.02.2006. saistošajos noteikumos Nr.40 ''Par pašvaldības palīdzību audžuģimenei ''

6. Grozījumi Rīgas domes 25.10.2005. saistošajos noteikumos Nr.26 "Par svētku pabalstu politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem"

Rīgas domes vicemēriem šodien Rīgas mēram Jānim Birkam bija jāiesniedz konkrēti priekšlikumi izdevumu samazināšanai nākamajā gadā, tomēr izskanējušās idejas bija diametrāli atšķirīgas, līdz ar to nekas konkrēts pagaidām nav zināms.

Sākotnēji J. Birks bija uzdevis sagatavot priekšlikumus par to, kā varētu samazināt izdevumus nozaru departamentos. Vicemērs Jānis Dinevičs ierosināja apvienot Vides un Komunālo departamentu, tādējādi atbrīvojot apmēram 30 darbiniekus, varēšot ietaupīt apmēram pusmiljonu latu.

Savukārt Rīgas domes vicemērs Almers Ludviks Db pastāstīja, ka īsti neredz jēgu darbinieku samazināšanai departamentos, bet drīzāk būtu jāatbrīvo administratīvos domes darbiniekus, piemēram, juristus, grāmatvežus un finansistus, jo to skaits visā Rīgas domē esot pārlieku liels. Viņš norādīja, ka, piemēram, Rīgas domes finansistu pienākumus varētu pildīt Finanšu departaments.

Izmantojot savu ģeogrāfisko stāvokli starp Austrumiem un Rietumiem un ostas piedāvātās iespējas, Rīga kā biznesa centrs var pat pārspēt Frankfurti.

To Baltijas Infrastruktūras un jaunās enerģijas investīciju forumā teica Rīgas vicemērs Ainars Šlesers. Viņš atsaucās uz šī gada janvāra beigās panākto vienošanos ar Frankfurtes mesi, kas palīdzēs Rīgas piesaistīt pasākumus un notikumus ar starptautisku vērienu, bet pie Lidostas Rīga tiks izveidots izstāžu un konferenču centrs. Jāpiebilst, ka ideja par Rīgu kā finanšu un biznesa centru bija viena no A. Šlesera 2009. gada pašvaldību vēlēšanas kampaņas galvenajām tēzēm. Db.lv jau rakstīja, ka pirms neilga laika Rīgas vicemērs lepni prezentēja 2006. gada ideju, Tērbatas ielu pārveidot par gājēju ielu.

Lai ļautu ebreju ticīgajiem – jūdaistiem – piedalīties Saeimas ārkārtas vēlēšanās, Saeima lēmusi, ka vairāki iecirkņi strādās nevis līdz astoņiem, bet desmitiem vakarā.

Jau rakstīts, ka ebreju reliģiskā kopiena bija lūgusi pagarināt vēlēšanu norises laiku, jo tās notiks sestdienā, 17. septembrī, kad ebrejiem ir sabats. Tā kā vēlēšanu iecirkņi tiktu slēgti astoņos, bet ebreju Sabata svētki beigtos 20:36 vakarā, vismaz 70 ticīgie ebreji nevarētu piedalīties Saeimas vēlēšanās, jo Sabatā visiem ticīgajiem ebreju draudzes locekļiem aizliegts veikt jebkādu darbu – arī balsot.

Saskaņā ar grozījumiem Saeimas vēlēšanu likumā, ko Saeima pieņēma divos lasījumos steidzamības kārtā, katrā pilsētā, izņemot Rīgu, Daugavpili un Liepāju, un katrā novadā tiks noteikts viens vēlēšanu iecirknis, kuru slēgs nevis pulksten astoņos vakarā, bet gan pulksten desmitos vakarā. Savukārt Rīgā, Daugavpilī un Liepājā šādi iecirkņi būs pat vairāki. Juridiskā komisija uzskatīja, ka šāda kārtība paplašinās iespējas un ļaus piedalīties Saeimas vēlēšanās gan vairākām ticīgo personu grupām, gan citiem Latvijas pilsoņiem – vēlētājiem.

Sēde Nr.103

13.09.2007.

Plkst.15.00

Prezidija sēžu zālē

Darba Kārtība:

1. Rīgas pašvaldības policijas ziņojums par situāciju pilsētā

2. Par ārvalstu komandējumiem

3. Par līdzekļu piešķiršanu divu deviņstāvu dzīvojamo māju Rīgā, Detlava Brantkalna ielā bez numura, projektēšanas darbiem

4. Par grozījumu Rīgas domes 16.11.2004. lēmumā Nr.3663 "Par likvidējamā Rīgas domes Rīgas Kurzemes rajona pašvaldības uzņēmuma "Kurzemes nami" mantu un saistībām"

5. Par Rīgas festivālu mērķprogrammai iesniegto 2008.gada projektu vērtēšanas komisijas izveidi

6. Par Rīgas pašvaldības aģentūras "Rīgas mājoklis" darbības un attīstības stratēģijas 2008.-2012.gadam apstiprināšanu

7. Par Rīgas pilsētas pašvaldības dzīvokļa īpašuma - neizīrēta dzīvokļa Nr.4 Rīgā, Maskavas ielā 104, un dzīvokļa īpašumā ietilpstošo kopīpašuma domājamo daļu no daudzdzīvokļu mājas un zemesgabala atsavināšanu

Sēde Nr.101

30.08.2007.

Plkst.15.00

Prezidija sēžu zālē

Darba Kārtība:

1. Rīgas pašvaldības policijas ziņojums par situāciju pilsētā

2. Par ārvalstu komandējumiem

3. Par politiski represētās personas statusa piešķiršanu Nadeždai Babņejevai

4. Par mazstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju Rīgā, Kokneses prospektā 1A, būvniecības ieceres akceptēšanu

5. Par zemesgabala Hipokrāta ielā bez numura (kadastra Nr.01001220335) un tam piegulošās teritorijas detālplānojuma izstrādes uzsākšanu, detālplānojuma teritorijas robežas un darba uzdevuma apstiprināšanu, kā arī sabiedriskās apspriešanas pirmā posma organizēšanu

6. Par Rīgas pilsētas pašvaldībai piederošā zemesgabala Rīgā, Visbijas prospektā (kadastra Nr.01000942026), iznomāšanu

Šodien, 2.oktobrī, Ministru kabinets (MK) apstiprinājis vairākus Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotos MK rīkojuma projektus par atteikumu nodot privatizācijai valsts nekustamos īpašumus un valstij piederošo valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību kapitāla daļas, Db.lv informēja Izglītības un zinātnes ministrija.

MK rīkojuma projekts Par atteikumu nodot privatizācijai nekustamo īpašumu Rīgā, Kleistu ielā 75 paredz noraidīt Andra Kalniņa, Gundara Langrāta un sabiedrības ar ierobežotu atbildību MLO privatizācijas ierosinājumus un atteikt nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu Rīgā, Kleistu ielā 75.

MK rīkojuma projekts Par atteikumu nodot privatizācijai valsts nekustamo īpašumu Jūrmalā, Oskara Kalpaka prospektā 16 paredz noraidīt Jāņa Krūmiņa privatizācijas ierosinājumu un atteikt nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu Jūrmalā, Oskara Kalpaka prospektā 16.

Ministru kabineta rīkojuma projekts Par atteikumu nodot privatizācijai valstij piederošās sabiedrības ar ierobežotu atbildību Sporta centrs Mežaparkskapitāla daļas paredz noraidīt SIA JS Riska vadības grupa privatizācijas ierosinājumu un atteikt nodot privatizācijai valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību Sporta centrs Mežaparks.

Rīgas pašvaldības aģentūru Rīgas dārzi un parki pašvaldībai piederošajam mežu apsaimniekotājam Rīgas meži plānots pievienot līdz pavasarim – nākamā gada 1.aprīlim, atklāj Rīgas vicemērs Andris Ameriks.

Viņš klāstīja, ka pašlaik Rīgas meži pārvalda ārpus pilsētas esošās Rīgas pašvaldībai piederošās mežu teritorijas, kas ir divreiz lielākas par Rīgu – pašlaik Rīgas platība ir 30 tūkstoši hektāru, bet aiz Rīgas pilsētai pieder vēl 56 tūkstoši hektāru plašu teritoriju.

Par līdzekļiem, ko Rīgas meži nopelna no mežu izmantošanas, tiek kopti Rīgas pilsētas teritorijā esošie meži – Mežaparkā, Biķerniekos, Mangaļos un citviet, informēja vicemērs un norādīja, ka pašlaik "Rīgas meži" to dara ar saviem darbiniekiem un savu tehniku. Precīzi to pašu dara arī Rīgas dārzi un parki, tikai šī aģentūra pļauj un uztur kanālmalas un pilsētas parkus. «Rīgas dārzu un parku rīcībā ir tieši tāda pati tehnika kā Rīgas mežiem, lai gan to atbildībā ir nevis 4,5 tūkstoši hektāru pilsētas mežu, bet 270 hektāru kanālmalu, parku un skvēru teritoriju. Manuprāt, traktoriņš, ar ko tiek veikti šie darbi, varētu piederēt vienai organizācijai un vienu dienu sakopt vienu pilsētas zaļo zonu, bet citā kādu citu,» viņš paskaidroja.

Rīgas vicemērs Almers Ludviks rosina ierobežot pornogrāfijas demonstrēšanu skolu, baznīcu tuvumā un Vecrīgā.

Rīgas vicemērs Almers Ludviks (LPP/LC) uzskata, ka pašreiz topošie Rīgas domes saistošie noteikumi par darbības atļauju izsniegšanu iestādēm, kas nodarbojas ar pornogrāfiska rakstura materiālu tirdzniecību un demonstrēšanu ir pārāk vispārīgi. A. Ludviks aicina konkretizēt noteikumus un noteikt stingrākus ierobežojumus šāda rakstura vietām Rīgā tieši izglītības iestāžu un baznīcu tuvumā, kā arī paredzēt stingrākus nosacījumus šo iestāžu darbībai Vecrīgā, informēja Rīgas dome.

A. Ludviks atzīst, ka alternatīvs risinājums būtu ierobežot jebkāda veida reklāmas – izkārtnes un uzrakstus, kas liecinātu, ka konkrētajā vietā darbojas intīmpreču veikals vai erotikas salons. Pašreiz šādu iestāžu fasādi un logus nekautrīgi rotā reklāmas aicinājumi par ''jaunākajiem erotiskajiem piedāvājumiem”, ''jaunām video kabīnēm” un tamlīdzīgi. Vicemērs uzskata, ka ''īpaši skolu un baznīcu tuvumā tas nebūtu pieļaujams, jo negatīvi ietekmē bērnu, jauniešu un visas sabiedrības morāli”.

Lai gan Rīgas domes vadošās partijas ekonomikas attīstību definējušās par vienu no prioritātēm, speciāli izveidotā padome uzņēmējdarbības veicināšanai pastāv uz papīra.

Investīciju un uzņēmējdarbības veicināšanas padomes nolikums paredz, ka «sēdes tiek sasauktas atbilstoši nepieciešamībai, bet ne retāk kā reizi trijos mēnešos». Tomēr pēdējā sēde notikusi 2011. gada 31. martā – teju pirms trim gadiem, liecina pašvaldības informācija. Juridiski šī padome vēl pastāv, taču fiziski pēc tās vairs nekādas vajadzības neesot, DB atzīst Rīgas vicemērs un padomes vadītājs Andris Ameriks. Proti, padome tika izveidota iepriekšējā sasaukuma laikā, Saskaņas centram un partijai LPP/LC (daļa no tās biedriem pēc tam izveidoja partiju Gods kalpot Rīgai, kas kopā ar Saskaņas centru veiksmīgi startēja arī pašvaldību vēlēšanās 2013. gadā) pirmo reizi nākot pie varas galvaspilsētā, kad, kā saka A. Ameriks, jautājumu risināšanai bija nepieciešama koordinācija starpresoru līmenī. Šobrīd tas vairs neesot vajadzīgs, jo katrs departaments labi zinot, kas jādara. Arī uzņēmēji savas attiecības ar pašvaldību tagad risinot tieši ar atbildīgo struktūru, un, kā saka vicemērs, neesot dzirdēts, ka kādam uzņēmējam pret to būtu iebildumi.

Turpmāk no Rīgas domes puses maksimāli tiks atbalstīts ikviens investīciju projekts, jo tikai tā var izvest valsti no krīzes, ar šādu atziņu pēc tikšanās ar 40 Rīgas lielākajiem uzņēmumiem nāca klajā Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers.

«Strādāsim ar katru nozari atsevišķi, ar konkrētiem uzņēmējiem, lai veicinātu investīciju ienākšanu. Tikai tā var iziet no krīzes. Uzņēmēji nedrīkst vienkārši aizbraukt uz pāris gadiem atpūsties uz ārzemēm un tad pēc krīzes atgriezties. Viņiem šie divi gadi ir jāstrādā, lai izvestu valsti no problēmām,» tā A. Šlesers. Viņš pastāstīja forumā ar uzņēmējiem tika apspriestas konceptuālas idejas, tostarp birokrātijas mazināšanai.

SIA ITERA Latvija prezidents Juris Savickis gan pastāstīja, ka ne par ko konkrētu netika runāts, bet gan uzklausīti dažādi uzņēmēju viedokļi un vēlmes. «Mans ierosinājums ir tāds, ka vajag uztaisīt ļoti steidzīgi no lidostas līdz centram kārtīgu ceļu, jo, atlidojot no jebkura pasaules stūra, ir kauns braukt un skatīties uz to, kas ir,» tā J. Savickis.

Bandītiskie grupējumi ir pārkāpuši «sarkanās līnijas», bet valdības politika, iespējams, ir pasūtījums, LTV 1 raidījumā Labrīt, Latvija! atzina Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers.

Ainārs Šlesers. (Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB)Rīgā 80 taksometru kompāniju ir par daudz, un Rīgas pašvaldība ieteiks likumdošanas izmaiņas, lai ierobežotu licenču skaitu. Daudzu gadu garumā situācija nav risināta, visi zināja, ka bandītiskie grupējumi kontrolē taksometru biznesu, tomēr pēdējie notikumi liecina, ka bandītiskie grupējumi ir pārkāpuši «sarkanās līnijas», tāpēc laiks rīkoties radikālāk, atzina A. Šlesers. Pēc policijas nakts reida, kad pārbaudīti ap 300 taksometru, sūdzības par būtiskiem pārkāpumiem vairs neesot saņemtas. Tomēr vicemērs atzina, ka problēma nav atrisināta un jāveic izmaiņas likumdošanā, lai ierobežotu licenču skaitu. Balto «toyotu» lietā notiekot izmeklēšana, ja konstatēšot faktu, ka tiešām šauts no šīs kompānijas automašīnām, tad lemšot par iespējām atņemt licenci, klāstīja A. Šlesers.

Lai atrisinātu satiksmes problēmas Rīgā, pilsētas vicemērs Jānis Dinevičs pieļauj iespēju ieviest iebraukšanas maksu par iebraukšanu pilsētā, kā arī attīstīt park & ride sistēmu un izbūvēt vairākas jaunas tramvaja līnijas.

Jānis Dinevičs Uzstājoties LSDSP rīkotā forumā Nākotnes Rīga — satiksme, J.Dinevicš pauda uzskatu, ka rīdziniekiem jādod iespēja izmantot priekšrocības, jo viņi ir nodokļu maksātāji, tāpēc viņiem varētu piešķirt rīdzinieku čipkartes, savukārt visiem pārējiem par iebraukšanu Rīgā būtu jāmaksā. J.Dinevičs aicināja arī izbūvēt «nopietnu un plaši attīstītu satiksmes infrastruktūru», slavējot Dienvidu tiltu kā «izteiksmīgu un skaistu akcentu». Nepieciešams ierobežot satiksmes plūsmu pilsētas centrā, attīstot park & ride sistēmu, taču to vicemērs ieteica attīstīt vienīgi tramvaja līniju tuvumā, jo trolejbusi un autobusi tāpat nonākot sastrēgumos un situāciju neuzlabojot. J.Dinevičs aizstāvēja ideju par 6. līnija tramvaja modernizāciju, pagarinot to līdz Berģiem un jaunas ātrgaitas tramvaja līnijas izveidi uz lidostu, par ko gan jāvienojas ar Mārupes pagastu.

Rīgā liels jaunu darba vietu skaita pieaugums paredzams nākamgad pēc vairāku projektu realizācijas vai to sākšanas, norāda Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers (LPP/LC).

Kā ziņots, Šlesers pirms vēlēšanām solīja četru gadu laikā Rīgā radīt 50 000 jaunu darba vietu.

Patlaban, gandrīz gadu pēc ievēlēšanas, vicemērs norāda, ka vēl šogad liels jaunu darba vietu skaits neesot gaidāms, bet tās noteikti izveidošoties nākamgad. «Šogad tiek sagatavoti daudzi nozīmīgi projekti, kuri drīz dos darbu,» sacīja Šlesers.

Kā piemērus vicemērs minēja Ziemeļu transporta koridoru, kas varētu dot vairāk nekā 10 000 darba vietu, ieceri būvēt vērienīgo izstāžu centru pie lidostas, kā arī vairākus projektus ostā, kas pašlaik esot «dienas kārtībā» un tikšot realizēti nākamgad, veicinot gan nodarbinātības, gan kravu apgrozījuma pieauguma.

Par Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdi šodien Aucē notikušajā LPS 24.kongresā atkārtoti tika ievēlēts Andris Jaunsleinis, kurš šo organizāciju vada jau 20 gadus.

Jaunsleinis bija vienīgais kandidāts uz LPS priekšsēža amatu.

Kongresa delegātiem tika izsniegti 170 vēlēšanu biļeteni, no kuriem balsošanas urnā tika iemesti 167 biļeteni, kuri visi tika atzīti par derīgiem. Par Jaunsleiņa kandidatūru nobalsoja 164 kongresa delegāti.

Uzrunājot kongresa delegātus, Jaunsleinis pateicās par milzīgo uzticību un apsolīja to godprātīgi izmantot LPS kopīgo problēmu risināšanā.

Ņemot vērā to, ka šodien no plkst. 5.00 Valsts policija ir slēgusi A. Deglava pārvadu, «Rīgas satiksme» aicina autovadītājus atturēties no iebraukšanas pilsētas centrālajā daļā ar saviem transportlīdzekļiem un aktīvi izmantot sabiedrisko transportu. «Rīgas satiksme» aicina izmantot iespēju atstāt savus spēkratus autobusu, trolejbusu un tramvaju galapunktu tuvumā.

«Rīgas satiksme» aicina izmantot iespēju atstāt savus transportlīdzekļus lielveikalu autostāvvietās pie pilsētas robežām, kur šāda iespēja tiek piedāvāta un atbilst šo uzņēmumu politikai, t. i., netiek prasīta maksa par ilgstošāku stāvēšanu, ja no šīm vietām ir iespēja pārsēsties uz Rīgas sabiedrisko transportu. «Rīgas satiksme» arī aicina izmantot AS «Pasažieru vilciens» piedāvātos pakalpojums, lai nokļūtu pilsētas centrā. Vienlaikus «Rīgas satiksme» aicina autovadītājus ievērot ceļu satiksmes noteikumus un atgādina, ka apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanas gadījumā personai var piemērot administratīvo sodu, bet, pārkāpjot privāto autostāvvietu noteikumus, – to operatoru noteiktos līgumsodus.

Lēmums par pašvaldības uzņēmuma Rīgas siltums privatizāciju, par ko interese ir franču uzņēmumam Dalkia, netiks pieņemts agrāk kā pēc 10. Saeimas vēlēšanām, lai šo lēmumu nepolitizētu, intervijā Telegraf saka Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers (LPP/LC).

«Līdz vēlēšanām mēs lēmumu nepieņemsim. Mēs gribam Rīgas siltumu, kur 51% piederētu Rīgas domei un būtu labs akcionāru līgums ar Dalkiu,» saka A. Šlesers. Viņš arī pauž savu pozīciju, ka gadījumā, ja darījums notiktu, franču uzņēmumam varētu atdot Rīgas siltuma (RS) menedžmentu. Bet par RS privatizācijas cenu varēšot spriest pēc padziļināta audita un novērtēšanas.

«Jā, menedžmenta kontrole var piederēt viņiem [Dalkia], bet ne pār stratēģiskiem lēmumiem! Tos ir jākontrolē abiem akcionāriem. Ko mēs no tā iegūtu? Pirmkārt, dome no francūžiem dabūs lielu naudu. Otrkārt, 51%, Rīgas siltuma piederētu mūsu kopuzņēmumam. Bet politiska lēmuma šobrīd nav un priekšvēlēšanu laikā to droši vien nepieņems, tādēļ ka ikviens solis šodien tiek politizēts,» saka A. Šlesers.

Ir jābūt trakam, lai mēģinātu iegūt prettiesisku labumu no Salu tilta rekonstrukcijas iepirkuma, jo procedūra tiek ļoti rūpīgi uzraudzīta, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR).

Jautāts, vai pieļauj, ka Rīgas domes Satiksmes departamenta amatpersonām ir doti kukuļi, lai uzvarētu konkursā par darbiem uz Salu tilta, Ameriks atbildēja, ka šāda iespēja ir ļoti maz ticama.

Viņš uzsvēra, ka jau daudzus gadus Rīgas domes veiktie iepirkumi tiek ļoti rūpīgi uzraudzīti, lai maksimāli izslēgtu negodprātīgas rīcības riskus. «Tiek sludināts konkurss, tālāk tas tiek skaņots ar Iepirkumu [uzraudzības] biroju (IUB), tālāk tiek parakstīti attiecīgi visi dokumenti. Nu tad, manuprāt, ir jābūt trakam, lai vēl pa vidu iejauktos un mēģinātu kaut kādu labumu sev dabūt,» sacīja Ameriks.

Savu viedokli Ameriks argumentēja arī ar to, ka Rīgas domes Satiksmes departamentā strādājošie pārsvarā esot gados jauni cilvēki, un «liktos absolūti stulbi, ka šādi cilvēki mēģinātu savas karjeras sākumā kaut kādā veidā iegūt sev labumus no tā».

Rīgas dome būtībā atteikusies no reiz skaļi pieteiktās idejas sadarbībā ar Messe Frankfurt būvēt vērienīgu konferenču centru pie lidostas Rīga.

Zemesgabali, uz kuriem, saskaņā ar nodomu protokolu, kuru 2010. gadā parakstīja toreizējais Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers un Frankfurtes pie Mainas vicemērs Edvīns Švarcs, bija paredzēts izbūvēt ap 30 tūkst. kvadrāmetrus plašu izstāžu un konferenču centru, nodoti izsolei. Colliers International Advisors organizētā izsole, kurā īpašuma sākumcena noteikta 4,046 milj. Ls, notiks 31. maijā.

«Jau sākotnēji doma bija pilnīgi skaidra, proti, ka ne Rīgas dome, ne Rīgas pilsētbūvnieks projekta realizācijā nepiedalās ar savu finansējumu, pašvaldība ieguldīs tikai zemi, savukārt centra realizācija notiks par privāta investora līdzekļiem,» atbildot uz Dienas Biznesa jautājumu, kas nogājis greizi ar ideju par aptuveni 100 milj. eiro lielām investīcijām centra izveidē, saka Ivars Gaters, bijušais Rīgas pilsētbūvnieka valdes priekšsēdētājs.

Rīgas mērs Jānis Birks un pašreizējais domes sasaukums ir situācijas ķīlnieki, raksturojot Valsts kontroles secinājumus par Dienvidu tilta būvniecību, norāda mēra pārstāve.

Mērs uzskata, ka atbildība jāuzņemas iepriekšējā sasaukuma Rīgas domes vadībai, ziņo Latvijas radio. Arī J.Birka preses sekretāre Kristīne Liepa atgādināja, ka Rīgas domei nav ticis piešķirts ne valsts, ne Eiropas Savienības finansējums Dienvidu tilta būvniecībai, turklāt lēmumus par tilta būvniecību esot pieņēmis iepriekšējais sasaukums toreizējā mēra Gundara Bojāra vadībā.

J.Birks jau kopš 2001. gada, tātad jau iepriekšējā sasaukumā, bija Rīgas domes deputāts. Savukārt šī sasaukuma laikā no 2005.-2007. gadam tieši J.Birks kā vicemērs bija atbildīgs par satiksmes jautājumiem, savukārt viņa partijas biedrs kopš 2005. gada Andrejs Požarnovs joprojām vada Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteju. K.Liepa gan uzsvēra, ka šis ir attīstības jautājums, par ko pašvaldībā atbild Tautas partijas pārstāvis, vicemērs Andris Ārgalis.

Lucavsalas eko kopiena kopā ar apvienību Free Riga šodien plāno sākt parakstu vākšanu, pieprasot atcelt Rīgas domes lēmumu par pašvaldības īpašumu izpārdošanu un aicinot izziņot plašu sabiedrisko apspriešanu par Lucavsalas teritorijas turpmāko attīstību, savukārt Vides aizsardzības klubs (VAK) gatavo sūdzību tiesībsargam par to, ka Rīgas domes deputāti liedz iedzīvotājiem iespēju izteikties.

VAK viceprezidente Elita Krūmiņa norādīja, ka jautājumā par Lucavsalas pārdošanu Rīgas dome iespēju iedzīvotājiem izteikties liegusi divreiz - vispirms Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejā, kurā Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) paskaidrojis, ka Rīgas domei neesot tādas prakses uzklausīt cilvēkus no malas, otru reizi - domes sēdē, kad tika pieņemts gala lēmums par Lucavsalas pārdošanu. Ar koalīcijas deputātu balsu vairākumu tika nobalsots pret biedrības Jumpravsala priekšsēdētājas Rasmas Griņas uzklausīšanu.

«Deputātiem ir uzspļaut uz cilvēkiem. Lēmums par Lucavsalas atsavināšanu, par to neinformējot cilvēkus, ir amorāla rīcība. Vēl nedēļu iepriekš [Rīgas dome] lielījās, ka Rīgas iedzīvotāji beidzot redz sociāldemokrātisku politiku, bet pēc tam aptīra tos, kas nav tik labi situēti,» uzskata Krūmiņa.

Rīgas vicemērs A. Ludviks: „Līdzībās runājot, mūsu pilsēta ir kā līgava, par kuru precinieki dzirdējuši sliktas tenkas. Nevarētu teikt, ka tā ir gluži tikumīga mātes meita, bet pieredzējusi, skaista un gudra gan."

Rīgai ir lieliski resursi, labs potenciāls tūrisma attīstībai un ārvalstu viesu piesaistei – tāds ir viens no ārvalstu tūrisma ekspertu atzinumiem, ar ko iepazinās Rīgas vicemērs A. Ludviks (LPP/LC). Tieši bagātais kultūras mantojums, radoša pieeja uzņēmējdarbībai, pilsētas tuvums lidostai, tīrība un drošība esot Rīgas tūrisma stiprās puses.

Ar Rīgas domes finansiālo atbalstu uz Rīgu no 23. – 30. septembrim tika uzaicināti 160 ārvalstu tūrisma eksperti no 26 valstīm - tūrisma izglītības iestāžu pasniedzēji, pētnieki, pašvaldību pārstāvji, lai izvērtētu pilsētas tūrisma produktu piedāvājuma un servisu kvalitāti mūsu pilsētā un tuvākajos reģionos. Vērtējums ataino Rīgas stiprās puses, trūkumus, kā arī iespējas.

Kaut arī līdz pašvaldību vēlēšanām vēl ir gads, Rīgas domes valdošā koalīcija jau sākusi aktīvu savu labo darbu reklamēšanu, turklāt mērs un vicemērs gandrīz visos materiālos redzami kopā. Katru mēnesi rīdzinieku pastkastēs parādīsies krāsaini informatīvi biļeteni divās valodās Tava Rīga, ko finansē apvienība Saskaņas centrs (SC), taču Rīgas domes vadībai komplimentāri raksti parādās arī medijos bez norādes, ka tās būtu apmaksātas publikācijas, vēsta laikraksts Diena.

Domes vadība arī noliedzot, ka par šādām publikācijām maksātu.

Pirmajā bukletā Tava Rīga Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) dzēlīgi kritizējot ekspertus, šo vārdu liekot pēdiņās, kuri uzskatot, ka ikviens domes labais darbs tiek paveikts tikai saistībā ar vēlēšanām. «Šiem ekspertiem ir grūti saprast, ka var vienkārši normāli un mierīgi, lai cik tas izklausītos teikts ar patosu, strādāt rīdzinieku labā,» pauž N. Ušakovs, pamatojot, kāpēc bukletu izdod SC.

Mērs uzskatot, ka šāds izdevums pildot pašvaldības funkciju. Bukletā izteikties ļauts arī no LPP/LC ievēlētajam vicemēram Andrim Amerikam, kurš šobrīd vada partiju Gods kalpot Rīgai (GKR). Viņš skaidro, ka SC piedāvājis vietu bukletā, par to neprasot naudu: «Es domāju, ka tas ir pareizs gājiens. Vai tad SC ir vienīgā partija, kas dara labos darbus?» Jautāts, vai šis buklets jau ir priekšvēlēšanu reklāma, vicemērs atbildējis: «Tas ir tāpat kā ar matu - ja zupā, tad viens mats ir daudz, bet, ja uz galvas, tad viens mats ir maz.»

Latvijas lielākie būvnieki šogad plāno pabeigt dažādu dzīvojamo ēku būvniecību, savukārt biroju segmentā jorpojām klusums .

Tiesa gan, aktivitāte ir manāma arī vairākos atšķirīgos segmentos, piemēram, februārī ekspluatācijā plānots nodot SIA Getliņi EKO siltumnīcas 2.kārtu. To būvē Arčers, un projektēšanas un būvniecības izmaksas lēstas 3,56 miljonu eiro (2,5 miljonu latu) apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Tāpat jau janvārī ekspluatācijā paredzēts nodot beramkravu termināli Riga Bulk Terminal, ko par aptuveni 20 miljoniem eiro būvē LNK Industries, taču galvenokārt būvnieku pasūtījumu portfelī dominē dzīvojamās un atpūtas ēkas Rīgā un Jūrmalā.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka pērn deviņos mēnešos, salīdzinot ar 2012. gada deviņiem mēnešiem, ēku būvniecības apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 4,9%. Pieaugums dzīvojamo māju būvniecībā veidoja 71,7%, bet administratīvo ēku būvniecībā – 71,4%.