Ekonomiskās problēmas daudzās valstīs, kas likušas ekspertiem malu malās sākt runas par jaunu krīzes vilni, nekavējoties ir atspoguļojušās arī liekpasta izplatītāju uzņēmējdarbībā, informē Kaspersky Lab, kas analizējis surogātpasta izplatītāju darbību šā gada septembrī.

Ekonomiskās konjunktūras pārmaiņas atspoguļojas, piemēram, liekpasta tematiskajā sastāvā. Tādējādi otrajā vietā popularitātes ziņā ir nonākuši nekustamā īpašuma pārdošanas piedāvājumi, kuru lielākā daļa ir māju Spānijā reklāma. Tas norāda uz nekustamā īpašuma pārdevēju mēģinājumu atrast noietu šīm mājām, kuru cena drīzumā var ievērojami samazināties. Līderpozīcijās joprojām ir ziņas par izglītības tematiem, bet pirmo trijnieku noslēdz surogātpasta izplatīšanas pakalpojumu reklāma. Populārāko tematu pirmajā piecniekā atkal iekļuvuši medicīnas preču un pakalpojumu piedāvājumi, kā arī luksusa preču atdarinājumu reklāma.

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv antivīrusu kompāniju Kaspersky Lab atsaucooties uz News.com informē, ka ptrdien prezentēta jauna tehnoloģija cīņai ar surogātpastu; tā paredzēta aktīvai pretdarbībai datoriem, kuri tiek izmantoti lielu surogātpasta apjomu sūtīšanai. Programma FairUCE konstatē, kuri datori ir surogātpasta avots, un visas nelūgtās vēstules nosūta tiem atpakaļ, tādā veidā palēninot to darbību un kavējot jauna surogātpasta sūtīšanu. Teorētiski vajadzētu būt tā, ka jo vairāk kāda sistēma «ražo» surogātpastu, jo vairāk trafika tā saņem atpakaļ no FairUCE, kuru IBM piedāvā bez maksas lejupielādēt savā tīkla vietnē. Pētījums, kuru veikusi kompānija IBM, liecina, ka 76% februārī nosūtītā e-pasta esot bijis surogātpasts, bet katra četrdesmit sestā vēstule tikusi bloķēta, jo tajā bijis vīruss vai cits ļaundabīgs saturs. Taču šie skaitļi, lai cik lieli tie būtu, patiesībā liecina, ka surogātpasta apjoms bijis mazāks nekā janvārī, kad surogātpasts veidoja 83% no visa e-pasta vēstuļu apjoma. Filtrēšanas tehnoloģija, kuru FairUCE izmanto -pasta vēstuļu «likumīguma» noteikšanai, izmanto identifikācijas datu kontroles instrumentus, konstatējot ceļu līdz surogātpasta avotam. Kad ir noteikta «vainīgā» datora IP adrese, sistēma izveido sūtītāja profilu. Marks Huberts, kurš vada IBM AlphaWorks – tiešsaistes grupu, ko IBM izmanto, lai izstrādātājiem un citiem interesentiem izplatītu FairUCE līdzīgas jaunās tehnoloģijas, apgalvo, ka surogātpasta sūtītāju sodīšana neesot kompānijas galvenais nolūks. «Izstrādājām šo tehnoloģiju galvenokārt tādēļ, lai saņēmējiem palīdzētu tikt vaļā no surogātpasta. Skaidrs, ka tas ir savā ziņā agresīvs paņēmiens, taču tas tīklā nerada lielu trafiku; mūsu nolūks nav pārējā trafika vai ienākošā e-pasta traucēšana. Mēs nevis mēģinām uzbrukt surogātpasta sūtītājiem, bet vienkārši palīdzam iztīrīt in-box.»

Jūnijā novērots daudz surogātpasta ar finanšu piramīdas MMM reklāmu. Aktīvo mēstuļu izplatīšanu, visticamāk, veicinājis MMM 2011 sabrukumus un jaunas struktūras – MMM 2012 – izveidošana, pieļauj datoru drošības kompānijas Kaspersky Lab eksperti.

Visās surogātpasta vēstulēs lietotāji tiek mudināti kļūt par skandalozā projekta dalībniekiem. Informācija par S. Mavrodi lolojumu tiekot izplatīta arī vāciski, tādējādi cerot piesaistīt klientus arī Vācijā.

Vasaras pirmais mēnesis kopumā bijis ievērojams ar surogātpasta daudzuma samazināšanos. Salīdzinājumā ar maiju, jūnijā tā īpatsvars sarucis gandrīz par 2% un kopējā e-pasta datplūsmā sasniedzis 71,9%. Vienlaikus parādījušies jauni paņēmieni, kā inficēt lietotāju datorus, izmantojot surogātpastu.

«Kopš atvaļinājumu sezonas sākuma internetā tiek aktīvi izplatīti ziņojumi, kas līdzinās viesnīcas rezervēšanas apstiprinājumam, kuros kaitīgais pielikums tiek uzdots par rezervēšanas informāciju. Lai nekļūtu par šādas krāpšanas upuri, jābūt piesardzīgiem, noformējot tūrisma braucienus tiešsaistē, un jāatceras, ka neviens liels pakalpojumu sniedzējs nesūta apstiprinājumus ZIP arhīvdatnē,» brīdina Kaspersky Lab.

Antivīrusu kompānija Kaspersky Lab ziņo, ka konstatēti pirmie surogātpasta sūtījumi, kuros par reklāmas informācijas nesējiem tiek izmantoti mp3 audiofaili. Šādu sūtījumu paraugus analītiķi konstatējuši Eiropas e-pasta trafikā.

Kompānijas ekspertu atklātais mp3 surogātpasts ierindojams tā sauktā "stock" surogātpasta kategorijā - tā mērķis ir noteiktas kompānijas akciju reklāma un vērtības palielināšana. Pirmoreiz šādi "stock" neprasītie sūtījumi parādījās pērnā gada augustā un kopš tā laika stabili ieņem pirmo vietu pēc inovatīvu piegādāšanas paņēmienu skaita; inovatīvās metodes ļaunprāši pielieto, lai apietu surogātpasta filtrus un citus līdzekļus, kas tiek izmantoti aizsardzībai pret neprasītiem sūtījumiem. Piemēram, tieši "stock" surogātpasta izplatītāji pirmie pielietoja neprasītu sūtījumu izplatīšanu PDF dokumentu un speciāli kropļotu grafisko failu veidā, kurus tobrīd surogātpasta filtri vēl nespēja detektēt.

Kopš šā gada augusta globālie surogātpasta apjomi samazinājušies par teju 50%, ko veicinājis surogātpastu izsūtīšanas robotu izstrādātāju arests, kā arī darbs pie cita veidu surogātpastu sistēmu slēgšanas, vēsta BBC.

Datorsistēmu drošības tehnoloģiju izstrādātāja Symantec veiktais pētījums liecina, ka surogātpasta apjomi globālajā tīmeklī pēdējo trīs mēnešu laikā samazinājušies par 47%. Līdzīgu tendenci novēroja arī kompānija Kaspersky Lab, kas ziņo, ka surogātpasts no visiem izsūtītajiem e-pastiem kopš šā gada jūlija veido vien 81,1%.

Pēdējo mēnešu laikā datorsistēmu drošības kompānijas veikušas vairākus veiksmīgus pasākumus pret surogātpasta izsūtīšanas sistēmu veidotājiem un uzturētājiem.

Par vienu no lielākajiem panākumiem tiek uzskatīts sistēmas Pushdo jeb Cutwail slēgšana. Šī surogātpasta sistēma darbojusies kopš 2007. gada, un tiek lēsts, ka caur to plūdusi aptuveni 10% liela daļa no globālā surogātpasta apjoma.

SIA Datoru drošības tehnoloģijas speciālisti Latvijā konstatējuši simtiem botu tīklā iesaistītu inficētu datorsistēmu, caur kurām lielā apjomā tiek izplatītas surogātpasta vēstules ar saitēm uz inficētām interneta vietnēm un piedāvājumiem izplatīt surogātpastu par maksu. Zombēto datorsistēmu sarakstā nokļuvuši gan mājas lietotāju datori, gan lielāko Latvijas uzņēmumu, mācību un valsts iestāžu datortīkli, Db.lv informēja Kaspersky Lab pārstāvis Latvijā Valdis Šķesters.

Ļoti daudzi interneta lietotāji Latvijā pēdējo nedēļu laikā ir saņēmuši e-pasta sūtījumus krievu valodā ar aicinājumu apskatīt fotogrāfiju arhīvu un saiti uz failu My_foto.exe. Tomēr tikai nedaudzi zina, ka, neskatoties uz ārzemju e-pasta adresēm nosūtītāja laukā, vēstules pārsvarā ir nākušas no datoriem tepat Latvijā.

Liela skaita vienā dienā saņemto surogātpasta vēstuļu automatizēta analīze uzrādīja neiepriecinošus faktus – sūtījumi ar saitēm uz interneta vietnēs izvietotām kaitīgajām programmām masveidā tika izplatīti no 368 unikālām Latvijas IP adresēm. Aiz vairākām no šīm IP adresēm atrodas simti vai pat vairāk par tūkstoti datoru – tātad reālais botu tīklā iesaistīto (zombēto) datoru skaits var būt mērāms pat tūkstošos.

Krāpnieki, izmantojot sabiedrībā zināmu cilvēku vārdus, izsūtījuši Latvijas iedzīvotājiem e-pastus, kuros lūdz viņiem aizdot naudu kādu negaidītu izdevumu segšanai. Šādi viltus e-pasti izsūtīti, piemēram, ekonomista Ulda Oša un SIA Afterdog vadītāja Mārtiņa Vidzenieka vārdā.

Epastā angļu valodā skaidrots, ka persona atrodas Ukrainā, taču ir pazaudējusi maku un telefonu, tādēļ netiek projām no viesnīcas, jo pasi paņēmis tās personāls. Epasta saņēmējs tiek lūgts aizdot naudu, lai varētu samaksāt par viesnīcu un tikt mājās. Pats ekonomists jau sociālajā portālā Twitter informējis, ka ziņojumu nav sūtījis viņš. Arī M. Vidzenieks apstiprina, ka ir Latvijā un Ukrainā nemaz nav bijis. Viņš gan skaidro, ka epastus saņēmuši visi viņa kontakti epastā, un viņš vēl šodien turpina atbildēt uz telefona zvaniem un skaidrot, ka viņam nevajag materiālo palīdzību.

Tas, ka epasts ir sūtīts it kā no zināmas personas epasta, ir ļoti viegli izdarāms, stāsta Kaspersky Lab vecākā surogātpasta (Spam) analītiķe Tatjana Ščerbakova, skaidrojot, ka surogātpasta sūtītāji var ielikt lauciņā «from» visu, ko vien viņi vēlas. Tomēr viņa norāda, ka ir jāpievērš uzmanība pašai vēstulei - ja tekstā nav personīgās uzrunas, bet pats teksts izskatās dīvains, tad tas ir surogātpasts. Tas attiecas arī uz lūgumiem aizdot naudu vai standarta stāstiem par sarežģītajām situācijām. Parasti surogātpasta izplatītāji atrod savu upuru e-pasta adreses, izmantojot vai nu piemeklēšanas stratēģiju vai skenējot web-lapas, ziņojumu dēļus, sociālos tīklus, forumus, čatus.

Pēc nozīmīgā surogātpasta daudzuma pieauguma februārī, martā liekpasta apjoms ir nostabilizējies 70,1% līmenī, taču e-pastos ievērojami palielinājās kaitīgo pielikumu īpatsvars, sasniedzot 4%, tā secinājuši Kaspersky Lab speciālisti.

Martā surogātpasta izplatītāji uzmanības piesaistīšanai savām vēstulēm tradicionāli centās izmantot svētku tēmu, kā arī vēsti par Venecuēlas prezidenta Ugo Čavesa nāvi. Vieni no pirmajiem uz notikumu reaģēja interneta krāpnieki, kas lielapjoma e-pastos sāka aktīvi izmantot ar Bolivāra Republiku saistītus tematus. Piemēram, viena no krāpnieciskajām vēstulēm tika izplatīta it kā Venecuēlas ostas priekšnieka vārdā, kurš it kā lūdz palīdzēt viņam saglabāt naudu, kas saņemta par dīzeļdegvielas pārdošanu Dienvidsudānai. Turklāt pirmajā vēstulē blēži nesola adresātam noteiktu summu par palīdzību, un tikai turpmākās sarakstes gaitā tiek piedāvāta naudas atlīdzība.

Nevēlamu sūtījumu īpatsvara samazināšanās e-pasta datu plūsmā izrādījusies par vienu no pēdējo divpadsmit mēnešu tendencēm, un kopumā pērn surogātpasta apjomi samazinājušies par astoņiem procentpunktiem, novērojuši Kaspersky Lab eksperti.

Lai arī nevēlamo sūtījumu apjoms ir sarucis, Kaspersky Lab pārstāvji norāda, ka kaitīgus pielikumus saturošu e-pastu apjoms samazinājies nedaudz un pašlaik veido vidēji 3,4% no kopējās datu plūsmas, kas uzskatāms par augstu rādītāju. Turklāt šajos skaitļos nav ietvertas mēstules, kas satur kaitīgu vietņu saites. Visbiežāk surogātpasta ar kaitīgu vietņu saitēm sūtītāji tajās izvietoja kaitīgas programmas, kas paredzētas lietotāju dažādu tīmekļa kontu lietotājvārdu un paroļu zagšanai.

«Aizvadītajā gadā ir novērota pozitīva surogātpasta daudzuma samazināšanās tendence. To ir veicinājuši vairāki faktori, tostarp pretsurogātpasta aizsardzības līmeņa paaugstināšana, e-pasta pakalpojumu sniedzēju ciparparaksta prasība domēna, no kura nosūtīta vēstule, apliecināšanai. Tādējādi liekpasta izsūtīšana kļūst neefektīva, kas liek surogātpasta izplatītājiem pārcelties uz citām platformām,» komentē Kaspersky Lab Satura analītiķu nodaļas vadītāja Darja Gudkova.

Kibernoziedznieki sākuši izmantot bezmaksas spēles, ieskaitot Angry Birds, lai Android viedtālruņus pārvērstu par surogātpasta izsūtīšanas ierīcēm. Programmatūras, kas izsūtīja surogātpastu, kods bija apslēpts daudzās populārās spēlēs.

Pēc spēles uzstādīšanas kods tika aktivizēts un programmatūra sazinājās ar kādu interneta serveri, kurš uzturēja tālruņu numuru datubāzi, un sāka sūtīt surogātpastu, vēsta BBC. Medijs norāda, ka noziedznieki izmantojuši arī tādas populāras spēles kā Angry Birds Space, Need for Speed Most Wanted u. c.

Vispirms noziedznieki centušies izveidot surogātpasta izplatīšanas tīklu, cilvēkiem izsūtot tūkstošiem ziņojumu, kas piedāvājuši populāru Android spēļu bezmaksas versijas, noskaidrojusi interneta drošības kompānija Cloudmark.

Inficētās bezmaksas spēļu kopijas bijušas izvietotas uz servera Ķīnā un nav bijušas pieejamas oficiālajā Google Play tiešsaistes veikalā.

2005. gada pirmajā ceturksnī no visiem e-pasta sūtījumiem Latvijā 67 % ir bijuši surogātpasts, kamēr citur pasaulē surogātpasts ir 50 % no visiem e-pasta sūtījumiem. Līdz šim vidēji no katriem trīs e-pastiem, divi bijuši surogātpasts, kas ir augsts rādītājs, tomēr pēdējie dati pārspēj visas prognozes un surogātpasta izplatība kļūst nekontrolējama, norāda IT kompānijas — DEAC (Digitālās Ekonomikas Attīstības Centrs) valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis. Pērn novembrī tika pieņemts «Informācijas sabiedrības pakalpojumu likums», kas aizliedza komerciālu un citu ziņojumu sūtīšanu bez e-pasta saņēmēja atļaujas. Taču likums nespēj ierobežot surogātpasta izplatību Latvijā, jo lielākais vairums surogātpasta tiek iesūtīts tieši vai pastarpināti no ārvalstīm. Latvijā visbiežāk sastopamās surogātpasta tēmas ir līdzekļi, kas uzlabo seksuālo dzīvi, piedāvājumi ātri zaudēt svaru, medikamentu piedāvājumi, piedāvājumi iegādāties datortehniku un programmatūru, kā arī dažādi interneta pakalpojumi; e-reklāmas; semināri, kursu piedāvājumi; atpūta un ceļojumi, u.c.

LOSP informē par organizāciju plānotajām aktivitātēm • 19.augustā Dobeles, Bauskas un Jelgavas rajonu bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražotāji piedalīsies biedrības “Slow Food” rīkotajā pasākumā “Lauku meistars” Liepājā; • 22. augustā, plkst 10.00 Ventspils LKB, Ragaiņa iela 4a, Ventspils lauku konsultāciju birojs rīko semināru, “Profesionālā apmācība 2005, 2006” Kempingu attīstība Ventspilī un Ventspils rajonā. Kontaktinformācija: Artis Ziņģis, tel: 3662721; • 24.augustā, plkst 10.00, Ventspilī, Ventspils lauku konsultāciju birojs rīko semināru, “Profesionālā apmācība 2005, 2006” Ekskursija. Latvijas kempingu asociācijas biedri. Kontaktinformācija: Artis Ziņģis, tel: 3662721; • 24.augustā, plkst 11.00, ZS "Ābolkalni", Piltenes lauku teritorija, Ventspils rajons, Ventspils lauku konsultāciju birojs rīko semināru “Piena ganāmpulka apsaimniekošanas praktiskie aspekti un nagu slimības govīm". Kontaktinformācija: Artis Ziņģis, tel: 3662721; • 29.augustā, plkst 10.00, Ventspils LKB, Ragaiņa iela 4a, Ventspils lauku konsultāciju birojs rīko semināru, “Profesionālā apmācība 2005, 2006”, Viesnīcu, viesu māju, attīstības tendences Ventspilī un Ventspils rajonā. Kontaktinformācija: Artis Ziņģis, tel: 3662721; • 30. augustā, Dobeles lauku konsultāciju birojs Vītiņu pagastā rīko semināru “Apkārtējās vides sakārtošanas problēmas un risinājumi lopkopībā”. • SIA LLKC rīko semināru sēriju piensaimniekiem “Piena ganāmpulka apsaimniekošanas praktiskie aspekti. Nagu slimības govīm”, 21.08.06. - plkst.11.00 Krāslavā, 22.08.06. - plkst.10.00 Gulbenē, 23.08.06. - plkst. 10.00 Limbažos, 24.08.06. - plkst.11.00 Ventspilī, 25.08.06. - plkst. 10.00 Liepājā. Dalības maksa 15Ls.

Hārvardas Universitātē, ceturtdien, 2. oktobrī norisinājās 18. ceremonija, kuras laikā tika piešķirtas Anti-Nobela prēmijas (The Ig Nobel Prize) par pašiem šaubīgākajiem zinātniskajiem izgudrojumiem.

Prēmiju ķīmijas izgudrojumu lauciņā saņēma Debora Andersone no Hārvardas Medicīnas skolas par pētījumu par Coca Cola izmantošanu kontracepcijas nolūkos. „Coca Cola duša kā kontracepcijas līdzeklis 1950. un 1960. gadā kļuva par daļu no folkloras. Tika uzskatīts, ka ogļskābai gāzei piemīt spermicīdas īpašības,” skaidro D. Andersone. Eksperiments pierādījis, ka Coca Cola patiešām uzrāda zināmu kontraceptīvu efektivitāti, īpaši diētiskā kola. D. Andersone norāda, ka gūtajiem pierādījumiem nav jāuzticas pilnībā.

Citu anti – Nobela prēmiju ķīmijā saņēma pētījumi, kas tika veikti Taizemē. Šie testi bija pretēji D. Anderones pētījuma rezultātiem un pierādīja, ka Coca Cola un Pepsi vispār nav spermicīdas īpašības.

Drošības eksperti jau ilgāku laiku ir centušies apturēt surogātpastu, kas pašlaik veido ap 90% no e-pastu plūsmas. Lai gan «spameri» slēpjas aiz tūkstošiem interneta vietņu un aizsega uzņēmumiem, lai izplatītu Viagru, somu pakaļdarinājumus un nelegālu programmatūru, gandrīz visas transakcijas par šīm precēm notiek izmantojot tikai trīs bankas – Azerbaidžānā, Sentkitsā un Nevisā, kā arī Latvijā, secināts Kalifornijas Universitātes pētījumā.

Turklāt gandrīz katru surogātpasta darījumu apstrādā kredītkaršu kompānijas, piemēram, MasterCard vai Visa.

ASV Kalifornijas pavalsts pētnieku komanda izmantoja priekšapmaksas Visa kartes, lai iegādātos dažādas preces, kuras ikdienu milzīgos apmēros reklamē surogātpasta izsūtītāji. Pētnieki pēc tam izsekoja preču piegādes un naudas transakciju ceļus un nonāca pie dramatiska atklājuma.

95% no visām transakcijām, kas tiek veiktas par «spameru» precēm, notiek caur trijām bankām – Azerbaidžānas Azerigazbank, Sentkitsas un Nevisas Nacionālo banku un Latvijas DnB Nord.

Caur DnB Nord tiek veiktas tādu tīklu transakcijas, kā, piemēram, EvaPharmacy, Online Pharmacy un USHealthcare.

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv antivīrusu kompāniju Kaspersky Lab atsaucoties uz AFP informē, ka 26 pasaules valstis ar ASV priekšgalā izvērsušas globālu projektu Operation Spam Zombies. Kopīgās iniciatīvas ietvaros virkne valstu ir nolēmušas apvienot savus pūliņus cīņā ar pasaules problēmu, par kādu ir kļuvis surogātpasts. Taču īpaša uzmanība tiks veltīta datoriem – zombijiem, kuri nosūta surogātpastu bez īpašnieka ziņas. Šīs iniciatīvas ietvaros ASV Federālā tirdzniecības komisija, piedaloties citām iestādēm, ir organizējusi informatīvus sūtījumus interneta piegādātājiem. Rezultātā 3000 kompānijām tika nodota informācija par jauno projektu. Bez tam, vēstulēs bija atrodama virkne rekomendāciju, kurām sekojot, pēc iniciatīvas dibinātāju domām, zombiju datoru skaits varētu līdzināties nullei. Konkrēti, kā nepieciešamie pasākumi, kādus obligātā kārtā ir jāpieņem interneta piegādātājiem, bija rekomendēts pastāvīgs pasta serveru monitorings un, kā sekas to datoru bloķēšana, kuri tikuši pamanīti liela apjoma elektroniskās korespondences izsūtīšanā. Atbloķēšana notiktu tikai pēc detalizētas lietas apstākļu noskaidrošanas. Bez ASV, projektā piedalās lielākā daļa Eiropas valstu, tādas kā Vācija, Beļģija, Dānija, Īrija, kā arī Austrālija, Argentīna, Kanāda, Kolumbija, Japāna, Dienvidkoreja, Malaizija, Panama, Peru un Taizeme. Statistika, no savas puses, liecina par to, ka surogātpasts sastāda 60% no kopējā elektroniskā pasta apjoma pasaulē. Bet surogātpasta filtru uzstādīšanai tiek tērēti miljardiem ASV dolāru, tāpat kā arī tam, lai novāktu surogātpasta ziņojumus no pasta serveriem. Antivīrusu eksperti apgalvo, ka 50% surogātpasta tiek sūtīts no datoriem - zombijiem.

Kibernoziedznieki kārtējo reizi izmantojuši ziņas, kas interesē cilvēkus, lai inficētu pēc iespējas vairāk datoru. Šoreiz izmantots paziņojums par terorista Osamas bin Ladena nāvi.

Pēdējo dienu laikā Kaspersky Lab eksperti konstatējuši vismaz divus surogātpasta izplatīšanas gadījumus, kuros izmantota bin Ladena nāves tematika. Vienā no tiem vēstules saturēja ar paroli aizsargātu ZIP arhīvu, kurā it kā atrodas nogalinātā terorista fotogrāfijas.

Ļaundari pat nebija nomainījuši standarta surogātvēstules tekstu, kurā «nepazīstama meitene» vēlas iepazīties un iesākumā piedāvā aplūkot savas fotogrāfijas. Apsolīto fotogrāfiju vietā ziņkārīgais lietotājs saņēmis trojas zirgs.

Otrajā gadījumā elektroniskās vēstules it kā solīja saiti uz video, kurā redzama terorista nogalināšana. CNN ziņām līdzīgā spāņu valodā rakstītajā vēstulē bija saite uz mājaslapu Krievijas domēna zonā. No turienes lietotājam tika lejupielādēta kaitīgā programmatūra, kas nodrošināja ļaundarim iespēju nesankcionēti no attāluma vadīt inficēto datoru.

ASV joprojam atrodas globālā mēstuļu (surogātpasta) sūtīšanas topā, taču to «tirgus daļa» sarūkot, liecina antivīrusu un pasta filtrēšanas programmatūras kompānijas «Sophos» pētījums.Par to raksta portāls News.com. No ASV avotiem rodas 24.5 % pasaules surogātpasta, bet Ķīna ieņem otro vietu ar 22.3 %. Trešā vietā ir Dienvidkoreja ar 9.7 %. Vēl 2004. gadā vairāk nekā 40 % pasaules mēstuļu nāca no ASV. Pētījumā arī konstatēts, ka arvien lielāku daļu surogātpasta izplata t.s. zombētie datori, kuros ieperināti t.s. trojas zirgi jeb pa internetu izplatītas programmiņas, kas neaizsargātus datorus padara pieejamus ļaundariem. Parasti «labi» zombēts dators izplata surogātpastu tā saimniekam nemanot – piem., kantora datori to dara naktī un brīvdienās, ja nav izlēgti vai atslēgti no interneta. Surogātpasts joprojam ir milzu problēma un dažviet sastāda 80 % no visa elektroniskā pasta, ko saņem uzņēmums. Tas praktiski nozīmē, ka dažviet pasta šķirošanai (arī ja to izdarījuši filtri, lai nepieļautu kļūdas) tiek izniekoti 80 % darbinieka apmaksātā laika.

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv antivīrusu kompāniju Kaspersky Lab informē, ka svētdien savā mājā tika atrasts Maskavas uzņēmuma "Angļu sarunvalodas centrs" direktora Vardana Kušnira līķis. Nāve, saskaņā ar tiesībsargājošo iestāžu datiem, iestājusies no daudzkārtējiem sitieniem pa galvu. Notiek izmeklēšana. Galvenā versija – nogalinātā komerciālā darbība. "Angļu sarunvalodas centrs" ir pazīstams kā visaktīvākais surogātpasta piegādātājs Runetā, šī uzņēmuma darbinieki, izmantojot nepilnīgo Krievijas likumdošanu attiecībā pret interneta reklāmu, ar sava vadītāja ziņu vairākus gadu garumā ir izmantojuši atklāti uzmācīgas savas firmas reklamēšanas metodes. Pastāvīgi ir tikuši lietoti daudzi surogātpasta sūtījumi, surogātpasta kontaktu mēģinājumi caur ICQ, faksa sūtījumi un citas tamlīdzīgas metodes. Kā pretdarbība šīm aktivitātēm ir ticis nodibināts pat speciāls centrs cīņai ar "Angļu sarunvalodas centru" un rīkotas akcijas ar mērķi traucēt uzņēmuma darbu. Jāatzīmē, ka arī interneta lietotāji Latvijā ir saņēmuši neskaitāmas vēstules no šī bēdīgi slavenā uzņēmuma.

Tuvākajos 2 gados uzsāks bērnu vakcināciju pret rota vīrusu, pneimokoku, papilomas vīrusu, riska grupas bērnus pret B hepatītu un bērnus bāreņus – pret ērču encefalītu.

Valdība konceptuāli atbalstīja vakcinācijas kalendāra paplašināšanu, kas paredz no nākamā gada janvāra sākt vakcinēt bērnus pret pneimokoku un bērnus bāreņus pret ērču encefalītu. No nākamā gada 1. septembra- 12 gadīgas meitenes pret papilomas vīrusu, kas var izraisīt dzemdes kakla vēzi. No 2011. gada paredzēta arī bērnu vakcinācija pret rotavīrusu. Pret papildu vakcīnu ieviešanai nepieciešamo 6 milj. Ls piešķiršanu izteicās Latvijas Ģimenes ārstu asociācija, nosaucot šīs vakcīnas par «dzīrēm mēra laikā». Pret to iebilda Veselības ministrs Ivars Eglītis, norādot, ka gada laikā izdodot 600 tūkst. Ls vakcinācijai pret rota vīrusu, tiks ietaupīts 1 milj. Ls, jo gada laikā ar rota vīrusu saslimušo ārstēšana izmaksā 1.6 milj. Ls. Jāpiebilst, ka Latvijas platuma grādos saslimšana ar rota vīrusu pārsvarā nav nāvējoša. Veselības ministrija uzsvēra, ka nepieciešamās vakcīnas reāli 2009. gadā neizmaksās neko, 2010 – ap 1.7 milj. Ls, bet 2011. gadā no budžeta šim mērķiem būs nepieciešami 2 milj. Ls, jo valstij iespējams iepirkt vakcīnas ar 40-50% atlaidi. Līdz ar to premjers Valdis Dombrovskis pieprasīja Veselības ministrijai nedēļas laikā iesniegt papildu informāciju par finanšu pamatojumu vakcinācijas kalendārā paplašināšanai, konceptuāli atbalstot obligāto vakcīnu skaita palielināšanu.

Parex bankas mazākuma akcionāri vēlas virzīt savu pārstāvi bankas padomē, jo nevēlas pārdot bankas akcijas un it īpaši par santīmiem. Pagājušā nedēļā valstij piederošā (ap 85 %) Parex banka uzrunājusi Parex bankas mazākuma akcionārus, vai tie nevēlas pārdot sev piederošās bankas akcijas.

Lai gan valsts pārstāvji nav oficiāli pateikuši, kāds ir iemesls šādam piedāvājumam, publiskā telpā ir izskanējis, ka 100 % Parex bankas valsts īpašumā ir nosacījums, lai Latvija varētu dabūt starptautiskos finansējumus, tostarp no Zviedrijas. Savus piedāvājumus par nosacījumiem pārdot Parex bankas akcijas svētdien gan bankai, gan Finanšu ministrijai nosūtījuši lielie mazākuma akcionāri - ārvalstu fondi: East Capital, Danske Capital Finland, Amber Trust un Firebird Management, kas ir vieni no lielākajiem investoriem Baltijas valstīs. Tomēr atbildi ārvalstu fondi nav saņēmuši ne no viena adresāta. Uzņēmējiem arī nav izdevies sazināties ar atbildīgajām amatpersonām. "Mūs biedē, ka tā vietā, lai valdība konstruktīvi un pa tiešo runātu par šīm akcijām, daži valdības pārstāvji komentē situāciju presē, ka ja ar akcionāriem nepanāks vienošanos, tad akcijas atņems, nacionalizēs. Protams, ir valdībā daudz diskusiju, bankā, ar kreditoriem, un mēs saprotam, ka laikam valdībai ir ar ko nodarboties, bet mēs sagaidām, lai nebūtu tādu paziņojumu presē [par to, ka var atņemt akcijas]," Db skaidroja Parex bankas 4.2 % akciju īpašnieces East Capital partneris Aivars Abramovičus (Aivaras Abromavicius).

Šā gada sākumā diskusijas par tiesnešu neatkarību pārņēma Latvijas publisko telpu, bet, diemžēl, koncentrējās ap personālijām un konfliktu starp varas atzariem. Tomēr, praksē gūtie novērojumi liecina, ka problēmas saknes ir dziļākas.

Tiesu varas neatkarību nevar garantēt nekāds, pat progresīvs, ideāls regulējums, ja pašiem tiesnešiem nebūs gribas un apņēmības pildīt savus amata pienākumus tā, kā melns uz balta rakstīts likumā: neatkarīgi, pakļaujoties tikai likumam, sargājot cilvēka pamattiesības. Un, protams, šāda tiesnešu nostāja bez ierunām būtu jārespektē visām ietekmīgām un mazāk ietekmīgām iestādēm.

Lai arī būtu netaisnīgi apgalvot, ka visi izmeklēšanai labvēlīgi tiesnešu lēmumi ir nepamatoti pēc būtības, vai nekad un neviens izmeklēšanas tiesnesis nav apmierinājis procesā iesaistītās personas tiesiski pamatotu sūdzību, tomēr līdz iepriekš aprakstītajai ideālajai situācijai Latvijas Republikas tiesām joprojām ir ļoti tālu.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasības attiecināmas gandrīz uz ikvienu Latvijas uzņēmēju

Valsts ieņēmuma dienesta Vadlīnijas Valsts ieņēmumu dienesta uzraugāmajiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjektiem, kas pieņemtas, pamatojoties uz 2017.gada nogalē pieņemtajiem apjomīgajiem grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, ieviesa būtiskas izmaiņas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzības jomā. Tā rezultātā liela daļa Latvijas uzņēmēju VID ieskatā ir kļuvuši par minētā likuma subjektiem, kas uzliek jaunus pienākumus un paredz ievērojamu sodu par to neievērošanu.

Attiecībā uz pienākumiem saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu visas personas var iedalīt: personās, kas nav likuma subjekti, un likuma subjektos. Turklāt, personām, kas nav likuma subjekti, arī ir pienākums pildīt likuma prasības attiecībā uz ziņu sniegšanu par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem. Taču ievērojami lielākas prasības un pienākumus, un attiecīgi sankcijas par to neievērošanu, likums uzliek likuma subjektiem.

IT uzņēmuma DEAC pētījums atklāj, ka 2008.gada beigās surogātpasta jeb SPAM sūtījumu apjoms jau veido 93.3% no visas e-pasta vēstuļu plūsmas, kas ir par 2.3% vairāk nekā pirms gada, liecina kompānijas sniegtais paziņojums.

DEAC norāda, ka Latvijā un pasaulē vēl joprojām pieaug SPAM vēstuļu apjoms, un tas ir dramatiski augsts. Kompānijas apkopotā statistika liecina, ka 2003.gadā gandrīz 50% no visām nosūtītajām e-pasta vēstulēm bija surogātpasts, 2006.gada jūnijā attiecīgais īpatsvars pieauga līdz 90.2%, bet pērnā gada sākumā SPAM sūtījumu skaits veidoja 91%.

DEAC gan piebilst, ka nosūtīto SPAM vēstuļu īpatsvars svārstās ik pa mēnešiem, bet ir tendence, ka tas turpina pieaugt.

Pētījumā DEAC speciālisti ir arī secinājuši, ka surogātpasta sūtītāji ir kļuvuši gudrāki un pēdējā laikā SPAM sūtījumus ir grūtāk filtrēt.

«SPAM sūtītāji nemitīgi attīsta savas tehnoloģijas un izmanto arvien jaunus veidus, kā apiet SPAM filtrus, izstrādājot jaunas, daudz gudrākas SPAM sūtīšanas tehnoloģijas. Šīs sistēmas imitē saņēmējam labvēlīgu elektronisko vēstuli un sūtījuma teksts automātiski tiek ģenerēts kā unikāls, piemēram, teksts tiek pasniegts foto veidā, tie iefiltrējas parasta lietotāja e-pastā un izsūta surogātpastu visiem adresātiem no adrešu grāmatiņas,» skaidro DEAC valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis.

Covid-19 ietekme uz Latvijas ekonomiku būs būtiska, taču ir cerības, ka ekonomikas kritums nebūs tik dramatisks kā iepriekšējā krīzē, bet atkopšanās - straujāka, uzskata ekonomisti.

Liels dīķis

Pasaules ekonomiku šobrīd var salīdzināt ar lielu dīķi, kurā ir iemesti vairāki lieli akmeņi, saka "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš. "No tiem uz visām pusēm izplatās viļņi, kas saduras un pārklājas, un rada jauna turbulences. Notiek diezgan haotisks process, kuru precīzi paredzēt nevar. Kaut arī mums ir trāpījis diezgan mazs akmentiņš, mūs ietekmēs citu valstu ekonomikās notiekošā viļņošanās. Pat pašiem sekmīgi kontrolējot epidēmiju, pār mums velsies citur notiekošo drāmu atbalsis. Šī varētu būt "visneekonomiskākā" ekonomikas krīze, ko jebkad piedzīvosim, jo problēmas iemesls un risinājumi ir ārpus ekonomikas sfēras. "Ir zināms, ka pasaules ekonomikā notiek straujākais aktivitātes sarukums vismaz kopš 2. pasaules kara, tā atspulgu datos pilnā apmērā redzēsim 2. ceturksnī. Tas arī gandrīz noteikti būs zemākais punkts šajā krīzē, vismaz Latvijā. Elektrības patēriņš pat daudz smagāk skartajā Rietumeiropā aprīļa beigās jau sācis pieaugt. Taču akmeņi turpina krist dīķī, ASV vēl ir epidēmijas pieauguma augstākajā punktā, un ļoti iespējams, ka jauni saslimšanas uzliesmojumi vēl notiks jaunattīstības valstīs. Tāpat nevar aizmirst par atkārtotu infekcijas viļņu riskiem pie mums," saka P. Strautiņš.

Pēc tam, kad ASV apstiprināts pirmais saslimšanas gadījums ar Ebolas vīrusu, strauji palielinājās to biotehnoloģiju kompāniju akciju cenas, kuras strādā pie medikamentiem cīņai pret vīrusu, liecina MarketWatch dati.

Iespaidīgāko kāpumu piedzīvoja Kanādas uzņēmuma Tekmira Pharmaceuticals akcijas cena – tā pieauga par 24% līdz 26,3 dolāriem. Augustā ASV Pārtikas un medikamentu administrācija sacīja uzņēmumam, ka varētu atļaut izmantot tās izpētes medikamentu TKM-Ebola pacientiem, kas saslimuši ar vīrusu. Medikaments pagaidām ir izstrādes sākuma fāzē, un tiek veidoti klīniskie izmēģinājumi, lai to testētu. Šo medikamentu arī lietoja ASV ārsts Ričards Sakra, kurš nesen tika inficēts ar vīrusu Libērojā, taču pēc atgriešanās ASV un ārstniecības uzsākšanas, atveseļojās.

Straujš kāpums bija BioCryst Pharmaceuticals akcijai – 11% līdz 10,9 dolāriem. Uzņēmums patlaban strādā pie Ebola vīrusa ārstniecības līdzekļa BCX4430 un nesen par to konsultējās ar Pasaules Veselības organizāciju. Tāpat kompānija nesen saņēma papildus valsts finansējumu medikamenta attīstīšanai.