Tik pārticīgi kā pirms diviem gadiem mēs, iespējams, nedzīvosim vairs nekad, taču tā vietā, lai ietu demonstrācijās, Latvijas inteliģencei beidzot pašai būtu jāuzņemas atbildība. Tā atzīst Ārvalstu investoru padomes vadītājs Andris Lauciņš, kura vadītā organizācija 1. jūnijā svin savu desmito jubileju.

Lai gan šī saruna sākas ar šķietami ierastām lietām — Latvijas konkurētspējas analīzi — intervijas lielāko daļu mēs diskutējam par to, kādēļ Latvijas inteliģence šobrīd nedrīkst atļauties «skraidīt ar lietussargiem» un kādēļ Latvijas uzņēmējiem nebūtu ātri nopelnītā nauda jātērē atpūšoties ekzotiskās pludmalēs. A. Luciņam ir daudz svarīgu domu, sakāpinātu, taču patiesu emociju, kas visas runā par vienu — bez naudas šajā dzīvē pastāv vēl kaut kas ļoti būtisks.

Jānis Jurkāns tagad ir organizācijas Baltijas asociācija – transports un loģistika prezidents ar plašiem darba apartamentiem solīdā Elizabetes ielas namā. Pie sienām izvietotā latviešu glezniecība rada estetizēti pārdomātu vidi, un tāds ir arī pats Jurkāns – vienmēr sniegbaltā kreklā, nevainojami iededzis un ar džentlmeņa stāju.

Pret dzīvi un apkārt notiekošo viņš izturas ar apskaužamu mieru, kas viņā sadzīvo ar analītisku prātu. Ne bez pašironijas, ko apliecina viņa un dramaturga Jāņa Jurkāna kopā iedziedātā līgodziesma par nabago un bagāto brāli. «Man ne par ko nav kauns, arī šodien parakstos zem katra sevis teiktā vārda,» apmēram tā varētu rezumēt Jurkāna politisko pagātni.

Vai loģistika, kurā šobrīd darbojaties, arī nav saistīta ar politiskajām attiecībām ar kaimiņvalstīm? Tā sakot, blakus politikai vien esat...

Katru gadu notiek daudzi tehnoloģijām un jaunuzņēmumu kultūrai veltīti pasākumi – lai izdotos labs pasākums, nepieciešams vērtīgs saturs

Vaicāta, kā noorganizēt labu tehnoloģiju un jaunuzņēmumu konferenci, šonedēļ Tallinā notiekošās konferences Latitude59 vadītāja Kadri Sundja norāda, ka pats svarīgākais ir koncentrēties uz vērtības radīšanu jaunuzņēmumiem un investoriem – viss pārējais dabiski sekos. Digital Freedom Festival organizators Juris Šleiers norāda, ka būtiska sastāvdaļa ir saturs un izdzīvos tas pasākums, kuram ir visspēcīgākais, visinteresantākais, visnoderīgākais saturs, jo cilvēki apmeklē konferenci tieši tādēļ. «Nepieciešams kokteilis no zvaigznēm, kas iedvesmo festivāla apmeklētājus, kuras cilvēki vēlas redzēt klātienē, un kaut kā ļoti praktiska, lai, atgriežoties no festivāla, atmiņā paliktu ne tikai pozitīvas emocijas, bet arī «sausais atlikums», ko var izmantot sevis un sava biznesa izaugsmei,» viņš teic. J. Šleiers Digital Freedom Festival dēvē par «festivālu», nevis vienkārši par konferenci, jo tā ir daudznotikumu platforma, kur ir lielās un paralēlās mazās skatuves, meistarklases, dzīvā mūzika un telpas, kurās cilvēki var tīklot, jo, lai rastos bizness, būtiska ir tikšanās un kontaktu veidošana. «Cilvēki, kuri rīko festivālu, ir pipars, kas piedod asumu kopējai sajūtai. Konference ir dzīvesveids. Nevar noorganizēt festivālu, kurā ir «draivs», ja neesi tajā līdz ausīm,» uzskata J. Šleiers.

Elektroniskās identitātes risinājumu Smart-ID Latvijā šobrīd lieto vairāk nekā puse iedzīvotāju.

Igaunijā dibinātās kompānijas SK ID Solutions izstrādātais, starptautiskais elektroniskās autentifikācijas risinājums Smart-ID šogad svin savu piekto gadadienu. Šā gada 10. novembrī pieejami dati rāda, ka Latvijā Smart-ID lietotāju skaits sasniedzis 1 036 884, Igaunijā – 653 923, bet Lietuvā – 1 514 454 personas.

«2019. gadā Smart-ID bija populārākais mobilās autentifikācijas risinājums visā Baltijā. 2021. gadā uzņēmuma SK ID Solutions veiktajā aptaujā secināts, ka Smart-ID Baltijas valstu iedzīvotāji vērtē kā visuzticamāko autentifikācijas risinājumu. Uzņēmuma veiktā aptauja arī rāda, ka Latvijā pēdējo trīs gadu laikā šī risinājuma popularitāte pieaugusi par 20%,» sacīts SK ID Solutions sagatavotajā informācijā, kurā arī norādīts, ka Smart-ID ir pazīstams kopumā vairāk nekā 40 valstīs.

24.aprīlī Biznesa augstskolas Turība 1. konferenču zālē laikā no pulksten 10.00 - 14.00 notiks konference Biznesa inteliģence: risinājumi sekmīgai komunikācijai un uzņēmējdarbībai, liecina sniegtā informācija medijiem.

Konferences mērķis ir skaidrot biznesa inteliģences jēdzienu, piedāvātās iespējas un to integrācijas veidus gan sabiedriskajā sektorā, gan uzņēmējdarbībā.

Konferences iniciators, Turības Sabiedrisko attiecību fakultātes prodekāns Ivars Namatēvs, norāda: "Aizvien vairāk Latvijas organizāciju, tai skaitā mazie un vidējie uzņēmumi, mainoties ekonomiskai situācijai, vēlas sakārtot savu darbību, palielināt rentabilitāti, veidot ilglaicīgas attīstības iespējas un radīt noturīgu komunikāciju ar klientiem un piegādātājiem. Biznesa inteliģence piedāvā sakārtot uzņēmuma visu līmeņu informatīvo vidi. Šie procesi var attiekties gan uz kopējo uzņēmuma darbību, gan uz tādām uzņēmuma jomām, kā sabiedrisko attiecību vadība vai klientu attiecību pārvaldība."

Lai radītu pēc iespējas labāku valsts finansēta atbalsta pieejamību biznesa ideju autoriem un uzņēmumiem visos novados Latvijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori piedzīvo strukturālas pārmaiņas un inkubatoru atbalsta vienības decembrī tiks atvērtas arī Saldū un Gulbenē.

“Ir būtiski nodrošināt biznesa inkubatoru atbalstu uzņēmējiem un biznesa ideju autoriem pēc iespējas tuvāk to pamatdarbības vietai. Tādēļ LIAA pilotprojektā veido vairākas atbalsta vienības Latvijā ar mērķi palielināt to vietējo biznesa ideju autoru un uzņēmēju skaitu, kas saņem LIAA Biznesa inkubatoru atbalstu. Pēc gada izvērtēsim rezultātus – ja atbalsta vienības būs veiksmīgi sasniegušas tām noteiktos rezultatīvos rādītājus, lemsim par izveidoto atbalsta vienību darbības turpināšanu,” LIAA biznesa inkubatora tīkla pārmaiņas raksturo LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova.

LIAA biznesa inkubatori strādā ar jaunajiem uzņēmumiem un biznesa ideju autoriem, kas vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm, lai tos virzītu tālāk pasaules tirgū.

Ko Jūs šodien darītu savādāk, ja būtu iespējams tūlītēji un precīzi novērtēt kārtējā biznesa vides pavērsiena ietekmi uz Jūsu uzņēmuma finanšu rādītājiem? Vai Jūs vēlētos uzzināt, kurā tirdzniecības zāles vietā novietot attiecīgo produktu, lai dubultotu pārdošanas rentabilitāti? Kā būtu ar jauna projekta plānošanu, saskaņojot dažādu departamentu finanšu prognozes vienotā modelī? Varbūt Jūsu pakalpojumi ir guvuši klientu atzinību un bizness iet no rokas, bet noderētu dublējošo funkciju un izdevumu mazināšana?

Saskatīt biznesa iespējas un rast atbildes uzņēmumu vadītājiem un finanšu speciālistiem visefektīvāk ir, balstoties precīzos un aktuālos datos, kas ideālā gadījumā tiktu atjaunināti reālā laikā, turklāt parāda ietekmi uz visām saistītajām uzņēmuma funkcijām. Tomēr realitātē uzņēmumiem šeit vēl ir lielas iespējas pilnveidoties un attiecīgi uzlabot savus rādītājus.

Vienotais modelis

“Jebkurai organizācijai šobrīd dati jau ir viņu rīcībā, bet maz uzņēmumu tos izmanto ikdienas lēmumu pieņemšanai. Gatavojot budžetu, ražošana ir iesniegusi savus plānus, pārdošana un serviss - savus, administrācija - savus. Visdrīzāk, finanšu departaments to visu ir sakonsolidējis un sapratis, kur ir īstā patiesība. Organizācija sāk dzīvot pēc jaunā budžeta, notiek plānotā un reālā salīdzināšana. Vēlams, lai rezultātus varētu redzēt uz ikdienas bāzes. Taču realitātē tos ierauga tad, kad pirmais ceturksnis ir beidzies. Un saprot – esam tālu prom no plāna. Pamatojoties uz kādu informāciju tiek pieņemti lēmumi? Vai uzņēmums saprot, kāpēc ir novirze no plāna? Kāpēc organizācija strādā labāk vai sliktāk?

Vadītāju sociālā inteliģence jeb sociālās kompetences, augsti attīstītas starppersoniskās saskarsmes spējas ir izšķirošas efektīvai pārmaiņu un komandu vadībai.

Praksē gan par vadītājiem nereti tiek iecelti izcili profesionāļi, kuri spēj objektīvi novērtēt situāciju uzņēmumā, saredzēt «vājās» vietas un pamanīt iespējas, lai atrastu labākos risinājumus. Tomēr bieži viņi strādā diezgan autonomi, jo ir spējīgāki par citiem darbiniekiem komandā. Ne visi komandas locekļi var darboties līdzvērtīgā tempā, tāpēc, lai darbs raitāk ritētu uz priekšu, vadītājs daudzus uzdevumus nolemj izdarīt pats, nevis iesaistīt visu komandu. Šāds augstas klases profesionālis var būt ļoti prasīgs attiecībā pret savu komandu, radot uzņēmumā nevajadzīgu stresu uzņēmumā, kā rezultātā samazinās darbinieku produktivitāte.

Pastāstiet, kas ir jūsu stiprās un vājās puses! – Šāds lūgums izskan lielā daļā Latvijas uzņēmumos notiekošo darba interviju. Darba meklētāji to zina un ir jau sagatavojuši «politkorektas» atbildes, kas labākajā gadījumā ir pielāgotas konkrētā darba devēja gaidām un vajadzībām. Savukārt darba devējam šādas atbildes nedod praktiski neko, jo nepalīdz paredzēt, cik labs būs šis cilvēks kā uzņēmumam vajadzīgā amata veicējs.

Lai arī personāla atlase ir viena no svarīgākajām personālvadības funkcijām, tas ir apbrīnojami, cik daudz naudas uzņēmumi ik gadu zaudē tikai tāpēc, ka amatā ir nonācis tam nepiemērots cilvēks. Iemesli var būt dažādi – vēlme pēc iespējas ātrāk aizpildīt vakanci, nepamatota uzticēšanās savai intuīcijai un cilvēku pazīšanai, neskaidrība par uzņēmumam vajadzīgajām kompetencēm vai neprofesionalitāte atlasē.

Pēdējais punkts attiecas arī uz tik bieži izmantotajām «standarta» darba intervijām, kas ir neefektīvas, jo vairums cilvēku nemaz nezina, kādas ir viņu kompetences, stiprās un vājās puses, vai pat to – kādi darbi viņiem patīk vai nepatīk. To jau pirms vairākiem gadiem grāmatā, kas visā pasaulē ir kļuvusi par augsti vērtētu personāla speciālistu rokasgrāmatu, aprakstīja cilvēkresursu pētnieki Lails un Signe Spenseri. Nupat Spenseru grāmata «Kompetence darbā. Modeļi izcilam darba sniegumam» ir iznākusi arī latviešu valodā.

Valsts reģionālās attīstības aģentūra organizē konferenci pašvaldībām „ES fondi pašvaldību pakalpojumu uzlabošanai” par reģionālās attīstības aktualitātēm un ES struktūrfondu jautājumiem.

Šāda veida konferenci Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA) rīko jau trešo gadu. Šogad konferences mērķis ir veicināt pašvaldību pakalpojumu uzlabošanu, izmantojot ES struktūrfondu finansējumu, kā arī informēt par Vācijas pavalsts Saksijas-Anhaltes reģiona pieredzi šajos jautājumos. Konferences dalībniekiem būs iespēja iepazīties ar reģionālās attīstības tendencēm Latvijā un Saksijā – Anhaltē, kā arī darba sesijās apspriest būtiskus jautājumus par demogrāfisko izmaiņu izaicinājumiem, attīstības centru lomu, energoefektivitātes jautājumiem pašvaldībās un E-pakalpojumu ieviešanu.

Konferenci atklās Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns, Saksijas-Anhaltes Valsts kancelejas vadītājs un Eiropas lietu ministrs Rainers Robra. Kā lektori uzstāsies Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas parlamentārais sekretārs Māris Krastiņš, Saksijas-Anhaltes Valsts kancelejas Eiropas lietu un Administratīvās reformas departamenta direktors Burkhards Fībers, Saksijas-Anhaltes un Latvijas Pašvaldību savienības speciālisti, Latvijas Universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes profesori, kā arī lektori no citām institūcijām.

Vakar vakarā nervi neizturēja gan man, gan Olimpisko spēļu komentētājiem. Ieraugot kārtējo Ķīnas sportistu pievilkto uzvaru vingrošanas sacensībās, es nospļāvos un pārslēdzu citu kanālu. Pārslēdzu un nejauši uzdūros raidījumam par Latvijas zemniekiem. Viens esot savā laukā, cik tur tajos hektāros, sācis audzēt arbūzus, un tagad Latvijai ir pašai sava šķirne, tāda sīksta, ar dzeltenu vidu.

No vienas puses, ir pilnīgi pašsaprotami, ka talantīgi cilvēki jālolo, jāatbalsta un jāļauj izpausties. Tā teikt, atvēlēsim talantam siltu vietiņu — lai aug, attīstās un vairojas! Iedosim viņam kādu darbiņu, kas kaulus nelauž, lai cilvēks sēž, domā, apcer un pa laiciņam, skata pēc, papīrīšus pārcilā. Bet no otras puses, pavisam neskaidrs ir tas, pēc kādiem selekcijas parametriem noteikt, kad visādi citādi noderīgs kultūraugs pārvēršas par elementāru sukulentu, kas kaitē visam, kas aug apkārt? Bija reiz manai māmiņai dārzā tāds eksperiments — dienvidzemju vīnoga, kas auga, auga, vijās, vijās, līdz nosmacēja visus kokus un stādus desmit metru rādiusā.

Sestdien Latvijas Koncertu rīkotajā latviešu simfoniskās mūzikas koncertā Lielajā ģildē savā ierastajā vietā bija pazīstamais advokāts un rakstnieks Andris Grūtups, kurš ir regulārs simfoniskās mūzikas klausītājs. Plašais interešu apvienojums un uzdrīkstēšanās publiski paust savus uzskatus viņu dara par īstu latviešu inteliģentu.

Kāda paziņa, uzzinājusi, ka dodos Andra Grūtupa, izsaucās – pie tā pīpmaņa no X failiem! Vizuālā līdzība ar populārā seriāla tēlu tik tiešām ir pārsteidzoša. Arī Grūtupa daiļrade apliecina, ka viņu saista slepenas lietas, vismaz tādas, kas ilgus gadus bijušas sabiedrības acīm apslēptas, piemēram, vācu ģenerāļu tiesāšana un pakāršana Rīgā 1946. gadā vai ebreju veiktās rituālslepkavības pagājušā gadsimta sākumā. Savukārt februārī izdevniecība Atēna izdos Grūtupa jaunāko grāmatu Observators, kuras centrā ir slavenās mākslinieku dzimtas pārstāvja Jurģa Skulmes tiesas process.

Latvijas valdība nav spērusi pat ne pussoli 2018.gada pasaules čempionāta rīkošanai, tāpēc kopumā zaudējums Dānijai nav liels pārsteigums, atzina Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents Kirovs Lipmans.

Balsojumā Dānijas kandidatūra saņēma 95 balsis, kamēr Latvija tika vien pie 12 balsīm.

Latviju Starptautiskās Hokeja federācijas (IIHF) kongresā pārstāvēja vien Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR), tikmēr no Dānijas ieradušies gan divi ministri, gan arī Kopenhāgenas un Herningas pilsētu mēri.

«Valdība neizdarīja pat ne pussoli, un izrādās, ka tikai man vajag čempionātu,» atzina Lipmans. «Es tiešām gribēju, lai čempionāts notiktu, bet balsotājiem nebija pārliecības, ka mūsu valdība ir ieinteresēta.»

Pērn oktobrī Ministru kabinets atbalstīja Latvijas Hokeja federācijas vēlmi 2018.gadā Latvijā rīkot pasaules hokeja čempionātu un deleģēja toreizējo Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V) nosūtīt atbalsta vēstuli Starptautiskajai Hokeja federācijai (IIHF).

Pašlaik vasaras nometnes darbinieku bērniem rīko vien retais uzņēmums .

Pirms krīzes uzņēmumi daudz aktīvāk rīkoja nometnes savu darbinieku bērniem, tomēr patlaban aktivitāte ir panīkusi, nav gaidāms būtisks uzplaukums šajā jomā.

Daži vēl rīko

Pagaidām liela aktivitāte no uzņēmēju puses nometņu rīkošanā darbinieku bērniem nav manāma, atzīst nometņu organizatori, stāstot, ka pirms vairākiem gadiem, kad ekonomiku vēl nebija skārusi krīze, šādu praksi varēja manīt daudz biežāk. Tomēr tie uzņēmumi, kas rīko šādas nometnes, iedalāmi divās grupās – tie, kuri piedāvā nometnes visu darbinieku bērniem un tādi, kas piedāvā šādu atpūtu tikai daļai darbinieku bērnu, piemēram, tiem darbiniekiem, kas guvuši īpašus sasniegumus. Tomēr kopumā tādu kompāniju ir maz. Kā stāsta nometņu organizatora Mirandas nometnes vadītāja Lolita Osipova, uzņēmums agrāk rīkoja slēgtās nometnes dažādu kompāniju darbinieku bērniem, tomēr krīzes laika ietekmē šāda rīkošana tika pārtraukta. «Vienīgais, kas turpināja darboties un joprojām darbojas, – dažas arodbiedrības apmaksā savu biedru bērnu dalību nometnēs pilnībā vai daļēji,» novērojusi L. Osipova.

LSAKA (Latvijas Sabiedrisko attiecību kompāniju asociācija) un LASAP (Latvijas Asociācija sabiedrisko attiecību profesionāļiem) rīko ikgadējo starptautisko konferenci PR Challenge 2008. Lai izvērtētu pagājušā gada labākās PR kampaņas Baltijā, konferences ietvaros notiks atklātais konkurss Baltijas Sabiedrisko attiecību Gada balva, liecina sniegtā informācija medijiem.

27. un 28. maijā LSAKA kopā ar sadarbības partneriem rīko piekto starptautisko konferenci PR Challenge. Pirmo reizi tā tiek rīkota arī sadarbībā ar Starptautisko Sabiedrisko attiecību asociāciju (IPRA). Vienlaikus ar konferenci notiks konkurss Baltijas Sabiedrisko attiecību Gada balva, kurā tiks noskaidroti labākie sabiedrisko attiecību projekti Baltijas valstīs deviņās nominācijās. Savu dalību konferencē un konkursa žūrijā apstiprinājis pazīstamais Sorbonnas Universitātes profesors un praktizējošs sabiedrisko attiecību eksperts Žans-Pjērs Budons (Jean - Pierre Beaudion), kā arī profesionāļi no citām valstīm.

Šī gada konkursu vērtēšot neatkarīga starptautiska žūrija. Žūrijas vadītājs būs IPRA valdes loceklis Rihards Linnings (Richard Linning) no Lielbritānijas, žūrijas locekļi – Rafals Čehovskis (Rafal Czechowski) no Polijas, Klauss Januševskis (Klaus Januschewski) no Vācijas, Konrads van Haselts (Koenraad van Hasselt) no Nīderlandes, Hauka Lunda (Hauk Lund) no Norvēģijas, Žans-Pjērs Budons no Francijas un Marija Gregova (Maria Gergova) no Bulgārijas.

«Studijas Rīgas Biznesa skolā (RBS) man ir devušas ļoti daudz,» stāsta Leons Platacis, privātās klīnikas Premium Medical īpašnieks un vadītājs.

Leons studijas RBS uzsāka 2006.gada rudenī: «Studiju sākums sakrita ar klīnikas izveidi. Šī projekta laikā man radās ļoti daudz jautājumu. Studijas RBS ir lielisks palīgs atbilžu noskaidrošanai un jaunu jautājumu izvirzīšanai. Ir tā, ka vairāki pasniedzēji, ar kuriem esmu pārrunājis sava privātbiznesa lietas, ir kļuvuši par maniem labiem draugiem, var pat teikt - par mentoriem. Tas ir lielisks ieguvums,» atzīst Leons.

Ja arī Tu vēlies pievienoties RBS studentu pulkam, veidot savu biznesu vai kāpt pa karjeras kāpnēm, nāc un uzzini vairāk par studiju iespējām - 23.septembrī plkst. 18 Skolas ielā 11 RBS rīko atvērto durvju dienu MBA jeb biznesa vadības maģistra programmā, kurā potenciālie studenti varēs uzzināt par programmas saturu, iestāšanās nosacījumiem un MBA beidzēju iespējām darba tirgū.

Šī gada 7.un 8. septembrī LU telpās Raiņa bulvārī 19 notiks Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības un Latvijas Universitātes rīkotā konference "Latvijas masu mediju loma demokrātiskas sabiedrības veidošanā".

Juris Dreifelds, LZA ārzemju loceklis, Kanādas Broka universitātes profesors, konferences organizators: Ideja par konferences organizēšanu radās, vērojot procesus masu mediju jomā Latvijā un pasaulē kopumā. Zinoša sabiedrība ir ļoti stipra un ar to ir grūti manipulēt, tāpēc mūsu mērķis ir diskusijās iesaistīt maksimāli daudz ekspertus, kā arī konferences vēstījumus nodot tālāk sabiedrībai.

Konferences pirmā diena ir plānota kā ekspertu diskusija. Tajā tiks runāts par koncentrācijas draudiem masu medijos, mediju īpašnieku ietekmi uz sniegtās informācijas saturu, mijiedarbību starp tiesām un medijiem, vārda brīvības robežām, kā arī žurnālistu ētiku.

Šonedēļ Latvijas Universitātes (LU) Moderno valodu fakultātes Baltijas Ģermānistikas centrs rīko divas starptautiskas konferences, liecina universitātes sniegtā informācija medijiem.

No 21. līdz 24. aprīlim LU Mazajā aulā notiek kārtējā starptautiskā konference Studia etymologica germano-balto-slavica II, kuru LU Moderno valodu fakultātes Baltijas Ģermānistikas centrs rīko kopā ar Maskavas Valsts Universitāti (Krievija) un Jagelonas Universitāti (Krakova).

Par saviem pētījumiem, kas veltīti ģermāņu, baltu un slāvu valodu etimoloģijai, stāsta zinātnieki no Polijas, Krievijas, Lietuvas, Ungārijas, Nīderlandes un Latvijas. Vairākos referātos aizguvumi tiek aplūkoti kā teorētiska etimoloģijas problēma.

Šodien konferences ietvaros notika arī LU zinātnisko rakstu Valodniecība. Studia etymologica germano-balto-slavica atvēršanas svētki.

Tiesu namu aģentūra izsludinājusi konkursu Liepājas cietuma projekta vadītāja amatam, liecina aģentūras publiskotā informācija.

Projekta vadītājam noteikta atlīdzība no 3000 līdz 4500 eiro, atkarībā no profesionālās pieredzes un kvalifikācijas.

Galvenie pienākumi būs vadīt un koordinēt jaunā cietuma kompleksa būves, Alsungas ielā 29, Liepājā, būvniecības projektu, plānot, aktualizēt un kontrolēt projekta aktivitātes un projekta aktivitāšu īstenošanas termiņus atbilstoši projekta plānam, nodrošināt projekta mērķa un paredzēto rezultātu sasniegšanu atbilstoši laika grafikam un budžetam un nodrošināt projekta finanšu budžetu izlietojuma kontroli.

Projekta vadītājam tiks uzdots organizēt projekta iepirkumu plānošanu, projekta iepirkumu tehnisko specifikāciju un darba uzdevumu izstrādi, piedalīties iepirkumu komisijās, organizēt projekta iepirkuma līgumu noslēgšanas procesu un pārraudzīt noslēgto iepirkumu līgumu saistību izpildi un nodrošināt saistību izpildes finanšu kontroli. Līdztekus tam paredzēts uzdot kompetences ietvaros nodrošināt būvniecības procesu atbilstoši projekta un līguma prasībām, organizēt un vadīt projekta komandas darbu, organizēt, un vadīt regulāras tikšanās ar projektā iesaistītajām pusēm un institūcijām, kā arī prezentēt projekta starprezultātus un noslēgt projektu.

Kāzas ir ne vien svētki jaunajam pārim un viesiem, bet arī garantēts bizness kāzu aģentūrām, fotogrāfiem, svinību vietām, ēdinātājiem, floristiem un citiem kāzu rīkošanā iesaistītiem uzņēmējiem. Kāzu aģentūru vidū valda liela konkurence, un saskaņā ar portāla precos.lv datiem Latvijā ir 16 kāzu aģentūru un vairākas privātpersonas, kas piedāvā kāzu rīkošanas pakalpojumus, trešdien raksta laikraksts Diena.

Aptaujātās kāzu aģentūras stāsta, ka par klientu trūkumu sūdzēties nevar un, lai gan pārsvarā kāzu svinības tiek rīkotas no maija līdz septembrim, darba kāzu sagatavošanā netrūkst arī ziemā. Jāteic, ka Latvijas kāzu aģentūru pakalpojumus mēdz izmantot ne tikai mūsu valsts pāri, bet arī pāri no Skandināvijas, Krievijas, Vācijas un citām valstīm.

Kāzu aģentūras Mīlestība īpašniece un direktore Dace Miezīte stāsta, ka biznesu iespējams plānot, jo pāri līgumu ar aģentūru par svinību rīkošanu slēdz aptuveni pusotru gadu pirms kāzām. Aģentūra piedāvā pilnu pakalpojumu spektru, sākot no laulību gredzeniem, floristiem, fotogrāfiem un vakara vadītājiem līdz svinību vietas dekorēšanai un transporta organizēšanai. D. Miezīte stāsta, ka klienti, kas izvēlas kāzu rīkošanai piesaistīt aģentūru, parasti tai uztic visu kāzu organizēšanu. «Vidēji mēs sarīkojam līdz 50 kāzām gadā, vasaras vidū ir nedēļas nogales, kad mums ir piecas kāzas vienlaikus. Ja runājam par mūsu pakalpojumu izmaksām, tās sastāv no divām daļām: samaksa par pakalpojumiem un noteikts procents no kopējām izmaksām,» klāsta D. Miezīte.

Rīgas rīkotajos svētkos gadu no gada līdzdarbojas vieni un tie paši uzņēmumi un organizācijas; pašvaldības atbalsts citu iecerētām kultūras aktivitātēm – simbolisks.

Tas secināms, pētot Rīgas domes kultūras finansēšanas konkursu rezultātus.

Finansiāli ietilpīgākais ir Rīgas pašvaldības organizētais tradicionālo kultūras pasākumu finansēšanas konkurss, kas uzskatāms par tādu kā Rīgas domes pasūtījumu dažādu svētku, piemēram, Jaungada sagaidīšanas, Rīgas svētku vai Lieldienu organizēšanai. Papildu tam tiek rīkoti konkursi, kuros uz finansiālu atbalstu var cerēt gan dažādi amatieru kolektīvi, gan privātas kultūras iniciatīvas. Regulāri noteiktā laika posmā notiekošu pasākumu atbal- stam finansējums pieejams arī Rīgas festivālu mērķprogrammas finansēšanas konkursā. Tajā atbalstītiem pasākumiem šogad piešķirti 308,8 tūkst. eiro.

INFORMĀCIJA MEDIJIEM 2007.gada 13. septembrī

Šā gada 21. septembrī Rīgā, Melngalvju namā notiks starptautiska konference "Publiskās un privātās partnerības projekti - praktisks instruments reģionu attīstībai." Konferenci rīko Publiskās un privātās partnerības asociācija (PPPA) sadarbībā ar biznesa, valsts un pašvaldību institūciju pārstāvjiem.

Konferenci atklās Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs un asociācijas valdes priekšsēdētājs Viesturs Tamužs.

"Šobrīd valsts un pašvaldība pilda funkcijas un sniedz pakalpojumus, ko tām nosaka likumdošana. Dažādu iemeslu dēļ, bieži šie pakalpojumi nav pietiekami kvalitatīvi vai atvēlēto līdzekļu izlietojums ir neefektīvs. Tāpat infrastruktūras nodrošināšana, kas ir valsts pārvaldes viens no galvenajiem uzdevumiem, negarantē tās radīšanu un uzturēšanu," norāda asociācijas valdes priekšsēdētājs un uzņēmējs Viesturs Tamužs.

Sabiedrības veselības aprūpes nozare, kas ieņem būtisku lomu Latvijas tautsaimniecības ilgtspējīgā attīstībā, pieprasot nedalītu vietu valsts prioritāšu saraksta augšgalā, jau ilgstoši saskaras ar izaicinājumiem, ko pamatā veido nepietiekamais valsts finansējums nozarei, kā arī ierobežotie cilvēkresursi un, likumsakarīgi, veselības aprūpes pakalpojumu (ne)pieejamība plašai sabiedrībai.

Skaidrs, ka veselības aprūpes pakalpojumi, mainoties vispārējai valsts ekonomiskajai situācijai, ik gadu kļūst aizvien dārgāki, kā jebkurā nozarē, un ar to jārēķinās. Problēmas, riskus un to (iespējamās) sekas ik dienas apliecina nozares skaudrā statistika, lai kādā virzienā mēs to skatītu – nodarbināto skaita sarukums nozarē, pacientu rindas pēc noteiktiem veselības aprūpes pakalpojumiem, zāļu, tostarp kompensējamo medikamentu pieejamība, un diemžēl arī mirstības rādītāji valstī. Un ne tikai.

Valsts finansējuma apjoms nozarei ir nepietiekams, iespējas to palielināt – ierobežotas. Valsts noteiktās prioritātes – neskaidras, jo visi sektori ir savstarpēji saistīti un vienlīdz svarīgi. Ir jāsaprot, ko var un ko nevar atļauties, un pēc noteiktā arī vadīties. Ar ko sākt?